1. pants
Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) ēkas energoefektivitāte — relatīvs enerģijas daudzums, kas raksturo konkrētās ēkas apkurei, ventilācijai, dzesēšanai, apgaismojumam un karstā ūdens apgādei nepieciešamās enerģijas patēriņu ēkas tipam raksturīgos ekspluatācijas apstākļos;

2) ēkas energosertifikācija — process, kurā nosaka ekspluatējamas ēkas vai tās daļas energoefektivitāti un izsniedz ēkas energosertifikātu vai nosaka projektējamas, pārbūvējamas vai atjaunojamas ēkas vai tās daļas plānoto energoefektivitāti un izsniedz ēkas pagaidu energosertifikātu;

3) ēkas inženiertehniskā sistēma — tehniskā aprīkojuma un inženiertīklu kopums, kas atsevišķi vai kopējā sistēmā nodrošina ēkas vai ēkas daļas apkuri, ventilāciju, dzesēšanu, apgaismojumu, karstā ūdens apgādi, ēkas automatizāciju un vadību, elektroenerģijas ražošanu un apgādi objektā vai šādu sistēmu kombināciju, ieskaitot tās sistēmas, kurās izmanto atjaunojamo energoresursu enerģiju;

4) gaisa kondicionēšanas sistēma — tādu sastāvdaļu kombinācija, kuras nodrošina telpu mikroklimata uzturēšanu, tostarp kontrolējot vai samazinot temperatūru;

5) neatkarīgs eksperts — persona, kura ir tiesīga novērtēt ēkas, tās elementu un inženiertehnisko sistēmu energoefektivitāti, veikt energosertifikāciju un pārbaudīt apkures sistēmas un gaisa kondicionēšanas sistēmas;

6) (izslēgts ar 08.10.2020. likumu);

7) lietderīgā nominālā jauda — ražotāja noteiktā un garantētā maksimālā siltuma vai aukstuma atdeve kilovatos, ko var piegādāt nepārtrauktas darbības laikā, ievērojot ražotāja norādīto lietderīgo efektivitāti.

2

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2017. un 08.10.2020. likumu, kas stājas spēkā 02.11.2020.)