7. pants
Ēkas energosertifikācija

(1) Ēkas energosertifikāciju veic:

1) projektējamai, pārbūvējamai vai atjaunojamai ēkai, lai to pieņemtu ekspluatācijā vai pārdotu;

2) ēkas daļai projektējamā, pārbūvējamā vai atjaunojamā ēkā, lai pārdotu šo ēkas daļu, ja tai ir paredzēta individuāla energonesēja vai siltumenerģijas uzskaite;

3) ekspluatējamai ēkai, lai to pārdotu, izīrētu vai iznomātu;

4) ekspluatējamas ēkas daļai, kuras kopējā telpu platība pārsniedz 50 kvadrātmetrus, lai to pārdotu, izīrētu vai iznomātu, ja šai ēkas daļai ir individuāla energonesēja vai siltumenerģijas uzskaite;

5) (izslēgts ar 08.10.2020. likumu);

6) gadījumos, kad ēkas īpašnieks ir pieņēmis lēmumu par ēkas energosertifikāciju;

7) publiskai ēkai, kuras iekštelpu platība ir lielāka par 250 kvadrātmetriem un kuru izmanto valsts vai pašvaldības iestāde;

8) valstij vai pašvaldībai piederošai publiskai ēkai, kuras kopējā iekštelpu platība pārsniedz 250 kvadrātmetrus;

9) dzīvojamai ēkai, izņemot gadījumu, kad visām tās daļām ir individuāla apkures sistēma.

(2) Ekspluatējamas ēkas energosertifikācija nav jāveic, lai pārdotu, izīrētu vai iznomātu to ēkas daļu, kurai nav individuāla energonesēja vai siltumenerģijas uzskaites.

(21) Ekspluatējamas ēkas daļas energosertifikāciju var neveikt, lai šo ēku pārdotu, izīrētu vai iznomātu, ja ir spēkā esošs attiecīgās ēkas energosertifikāts vai pagaidu energosertifikāts.

(3) Ēku energosertifikācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.

8

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2017. un 08.10.2020. likumu, kas stājas spēkā 02.11.2020. Sk. pārejas noteikumu 11. punktu)