21.2. pantsAizliegums izplatīt citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuālo programmu, kas pilnībā vai galvenokārt vērsta uz Latvijas teritoriju

Aizliegums izplatīt citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuālo programmu, kas pilnībā vai galvenokārt vērsta uz Latvijas teritoriju

1(1) Ja citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts jurisdikcijā esoša elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuālā programma ir pilnībā vai galvenokārt vērsta uz Latvijas teritoriju un Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome konstatē, ka elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuālajā programmā ir pārkāpti tādi šā likuma vai citu normatīvo aktu noteikumi, kas paredz detalizētākus vai stingrākus programmu veidošanas nosacījumus nekā Eiropas Savienības tiesību akti, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome var nepiemērot šā likuma 21. 1 pantu. (2) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, lai panāktu pieņemamu risinājumu, informē attiecīgo elektronisko plašsaziņas līdzekli un attiecīgo valsti par konstatētajiem pārkāpumiem. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome var lūgt attiecīgo valsti nodrošināt to, ka attiecīgais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis ievēro Latvijas normatīvo aktu noteikumus. (3) Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome var aicināt šo lietu izskatīt kontaktkomitejā, kas izveidota atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem. (4) Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, konstatējot programmu veidošanas nosacījumu pārkāpumu, var lemt par elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas izplatīšanas aizliegumu, norādot periodu, kurā tas būs spēkā Latvijas teritorijā, vai par soda piemērošanu elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim, kas ir redakcionāli atbildīgs par attiecīgo programmu, ja ir visi šādi nosacījumi: 1) šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā divu mēnešu laikā netiek panākts pieņemams risinājums; 2) attiecīgais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis ieguvis jurisdikciju citā valstī, lai apietu Latvijā izvirzītos stingrākus noteikumus; 3) Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir paziņojusi attiecīgajam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim, attiecīgajai valstij un Eiropas Komisijai par nodomu veikt šīs daļas ievaddaļā minētos plānotos pasākumus, sniedzot to pamatojumu; 4) Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par šīs daļas ievaddaļā minēto plānoto pasākumu atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem. (5) Lēmums par aizliegumu izplatīt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmu ir vispārīgais administratīvais akts. Lēmums publicējams oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".