Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums

22. pants
Tiesības sniegt elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumus pēc pieprasījuma

(1) Lai sniegtu elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pakalpojumu pēc pieprasījuma, pirms tā uzsākšanas pakalpojumu sniedzējs iesniedz paziņojumu Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei.

(2) (Izslēgta ar 17.12.2015. likumu)

(3) Paziņojumā norādāms:

1) fiziskajai personai — vārds, uzvārds, personas kods;

2) juridiskajai personai, personu apvienībai — nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese.

(4) Paziņojumam pievienojami:

1) darbības pamatnosacījumi, kuros norāda kataloga nosaukumu, elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības mērķi, kataloga formātu, kā arī citas ziņas, kuras iesniedzējs uzskata par svarīgām;

2) informācija par elektronisko sakaru tīklu, kādā pakalpojums tiks izplatīts (kabeļtelevīzija, satelīttelevīzija, internets);

3) informācija par patieso labuma guvēju.

(41) Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim, kas sniedz pakalpojumu pēc pieprasījuma, informāciju par tā patieso labuma guvēju. Minēto informāciju elektroniskais plašsaziņas līdzeklis sniedz nekavējoties, bet ne vēlāk kā septiņu dienu laikā. Ja mainās elektroniskā plašsaziņas līdzekļa, kas sniedz pakalpojumus pēc pieprasījuma, patiesais labuma guvējs, elektroniskais plašsaziņas līdzeklis nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā no attiecīgās informācijas uzzināšanas dienas iesniedz Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei informāciju par patiesā labuma guvēja maiņu.

(42) Lai izvērtētu sniegto informāciju par patieso labuma guvēju, Padomei ir tiesības pieprasīt atzinumu no kompetentajām valsts drošības iestādēm, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma uzraudzības un kontroles institūcijas un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā noteiktajām kompetentajām institūcijām, kā arī no citu valstu kompetentajām institūcijām.

(43) Izvērtējot informāciju par patieso labuma guvēju, Padome ņem vērā, vai:

1) tas apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību vai drošību;

2) tas darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā vai ir tās biedrs;

3) uz to ir attiecināmas starptautiskās vai nacionālās sankcijas atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumam;

4) tas ir sodīts par kādu no Krimināllikuma IX, IX1 vai X nodaļā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

(44) Ņemot vērā Padomes rīcībā esošo informāciju, kā arī kompetentās iestādes sniegto informāciju par patieso labuma guvēju, Padome var pieņemt lēmumu aizliegt pakalpojuma pēc pieprasījuma izplatīšanu. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(45) Ja tiesai lietas apstākļu objektīvai noskaidrošanai nepieciešams pārbaudīt valsts noslēpumu saturošu informāciju, ar šādu informāciju iepazīstas un to izvērtē tikai tiesa. Nolēmumā tiesa norāda, ka šī informācija ir izvērtēta.

(46) Padome un kompetentās iestādes var pieprasīt no iesniedzēja papildu informāciju un dokumentus, kas nepieciešami iesniegtā paziņojuma izvērtēšanai, kā arī skaidrojumu, ja Padomes rīcībā esošā informācija neatbilst šā likuma prasībām.

(5) Šā panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumus nepiemēro, ja nepieciešams frekvenču resurss, lai sniegtu elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumus pēc pieprasījuma. Šādā gadījumā pakalpojumu sniedzējam nepieciešams saņemt apraides atļauju atbilstoši kārtībai, kāda noteikta šā likuma 16. un 17.pantā.

(6) Aizliegts sniegt pakalpojumu pēc pieprasījuma, kura saturs pilnībā vai daļēji dublē tādu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu saturu, attiecībā uz kurām Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir pieņēmusi lēmumu par izplatīšanas aizliegumu Latvijā. Aizliegums ir spēkā visu programmas retranslācijas aizlieguma periodu.

32

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.12.2015., 20.06.2018., 11.06.2020. un 22.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 24.09.2020.)