Vairogs1. pants
(1) Likumā ir lietoti šādi termini:
1) atbalsta shēma — instruments vai mehānisms komercdarbības atbalsta ietvaros, ko piemēro, lai veicinātu atjaunīgās enerģijas ražošanu, pārvadi, sadali un izmantošanu, samazinot šādas enerģijas izmaksas, palielinot tās pārdošanas cenu vai iegādes apjomu;
11) atjaunīgā enerģija — no atjaunīgajiem energoresursiem ražota enerģija;
12) atjaunīgie energoresursi — tādi nefosilas izcelsmes energoresursi kā:
a) vēja enerģija,
b) saules enerģija,
c) ģeotermālā enerģija (zemes dzīļu siltuma enerģija),
d) hidrotermālā enerģija — siltumenerģija, kura atrodas virszemes ūdeņos vai pazemes ūdeņos,
e) osmozes enerģija — enerģija, ko dabiski rada sāls koncentrācijas atšķirība starp diviem šķidrumiem (parasti starp saldūdeni un sālsūdeni),
f) apkārtējās vides enerģija — dabā sastopama siltumenerģija, siltumenerģija, kas uzkrājas gaisā, kā arī norobežotā vidē uzkrāta enerģija, kas var uzkrāties apkārtējā gaisā (izņemot izplūdes gāzes), virszemes ūdeņos vai notekūdeņos,
g) plūdmaiņu, viļņu un cita jūras enerģija,
h) hidroenerģija,
i) ķīmiskās sintēzes procesā iegūts nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgais kurināmais,
j) biometāns — no atkritumu poligonu gāzes, notekūdeņu attīrīšanas stacijas gāzes vai no citas biogāzes iegūts biomasas kurināmais, kura sastāvā ir vismaz 90 procenti (masas procenti) no biomasas ražota metāna,
k) biomasa (arī atkritumu biomasas frakcija),
l) notekūdeņu organiskās vielas;
13) atlikumi — materiāls, kas nav ražošanas procesā tieši iegūts vēlamais galaprodukts. To ieguve nav ražošanas procesa pamatmērķis, un process nav apzināti modificēts to ražošanai;
14) atlikumaukstums — dzesēšanas atlikumenerģija, kas kā blakusprodukts nenovēršami radusies rūpnieciskās iekārtās, elektrostacijās vai terciārajā sektorā (komercpakalpojumu un sabiedrisko pakalpojumu sektorā) izmantotajās iekārtās, kurās tiek vai tiks izmantots koģenerācijas process (arī ja koģenerācijas procesa izmantošana nav iespējama vai koģenerācijas iekārtu uzstādīšanas izmaksas pārsniedz koģenerācijas iekārtas izmantošanas ieguvumus), un kas bez pieejas centralizētajai aukstumapgādes sistēmai neizmantota zustu gaisā vai ūdenī;
15) atlikumsiltums — siltumenerģija, kas kā blakusprodukts nenovēršami radies rūpnieciskās iekārtās, elektrostacijās vai terciārajā sektorā (komercpakalpojumu un sabiedrisko pakalpojumu sektorā) izmantotajās iekārtās, vai ja tiek vai tiks izmantots koģenerācijas process (arī ja koģenerācijas procesa izmantošana nav iespējama vai koģenerācijas iekārtu uzstādīšanas izmaksas pārsniedz koģenerācijas iekārtas izmantošanas ieguvumus), un kas bez pieejas centralizētas siltumapgādes sistēmai neizmantota zustu gaisā vai ūdenī;
16) aukstumenerģijas izcelsmes apliecinājums — elektronisks dokuments, kuru izmanto vienīgi kā pierādījumu tam, ka attiecīgais aukstumenerģijas daudzums ir saražots no atjaunīgajiem energoresursiem;
2) autonomais ražotājs — fiziskā vai juridiskā persona, kas nav energoapgādes komersants un ražo siltumenerģiju vai dzesēšanai nepieciešamo enerģiju nolūkā patērēt to paša vajadzībām vai individuālajā siltumapgādē;
21) aviācijas nozares komersanti — Latvijas Republikā reģistrētas juridiskās personas, kas Latvijas Republikā realizē vai patērē aviācijas degvielu;
22) aviācijas nozares uzturētas drošības rezerves — naftas produkti noteiktā apjomā, ko aviācijas nozares komersanti uztur kā rezervi, lai enerģētiskās krīzes laikā Latvijas Republikā nodrošinātu apgādi ar naftas produktiem vai Starptautiskās Enerģētikas aģentūras aktivizētu koordinētu ārkārtas reaģēšanas pasākumu gadījumā novērstu nopietnus piegādes traucējumus, kas ietekmē pasaules naftas tirgu;
3) balansēšana — sistēmas operatora organizēts process, kas nodrošina ikbrīža līdzsvaru starp sistēmā ievadīto enerģiju un no sistēmas izvadīto enerģiju;
31) biogāze — no biomasas ražots gāzveida kurināmais, tai skaitā atkritumu poligonu gāze un notekūdeņu dūņu gāze;
32) biomasa — lauksaimniecības, mežsaimniecības un saistīto nozaru, arī zvejniecības un akvakultūras, produktu, atkritumu un atlikumu bioloģiski noārdāmā frakcija, tai skaitā augu un dzīvnieku izcelsmes vielas, kā arī ražošanas un sadzīves atkritumu bioloģiski noārdāmā frakcija;
33) biomasas birža — biomasas kurināmā vai biomasas degvielas centralizēta elektroniska tirdzniecības sistēma, kurā saskaņo tirdzniecības sistēmas dalībnieku nodomus pirkt un pārdot biomasas kurināmā vai biomasas degvielas produktus, kā rezultātā tiek slēgti līgumi par minēto produktu pirkšanu, pārdošanu un piegādi;
34) biomasas kurināmais — gāzveida vai cietais kurināmais, kas saražots no biomasas;
35) brīvprātīgā shēma — shēma, kuras ietvaros tiek apliecināta bioloģiskā šķidrā kurināmā, biomasas kurināmā vai biogāzes atbilstība ilgtspējas kritērijiem un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritērijiem un attiecībā uz kuru Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par tās atbilstību ticamības, paredzamības un neatkarīga audita standartiem, kā arī tās ietvaros izmantotās metodikas atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem;
4) bioloģiskais šķidrais kurināmais — no biomasas iegūts šķidrais kurināmais, ko izmanto elektroenerģijas, siltumenerģijas vai aukstumenerģijas ražošanai;
41) biometāns — gāzveida kurināmais, kura sastāvā ir vismaz 90 procenti (masas procenti) no biomasas ražota metāna;
42) centralizētā aukstumapgādes sistēma — vienotā sistēmā savstarpēji savienotu dzesēšanas avotu, pārvades un sadales tīklu un tiem pieslēgto enerģijas lietotāju dzesēšanas sistēmu kopums, kas saskaņoti ražo, pārveido, pārvada, sadala un patērē dzesēšanai nepieciešamo enerģiju;
43) centralizētā siltumapgādes sistēma — vienotā sistēmā savstarpēji savienotu siltumavotu, pārvades un sadales siltumtīklu un tiem pieslēgto ēku siltummezglu sistēma, kas saskaņoti ražo, pārveido, pārvada, sadala un patērē siltumenerģiju;
5) dabasgāzes krātuve — virszemes vai pazemes objekts, kuru izmanto dabasgāzes (tostarp sašķidrinātās dabasgāzes) uzglabāšanai, izņemot ražošanā izmantotās daļas un iekārtas, ko izmanto tikai pārvades sistēmu operatori;
51) dabasgāzes ražotājs — fiziskā vai juridiskā persona, kura iegūst dabasgāzi, izņemot sašķidrināto dabasgāzi, lai to ievadītu nacionālajā dabasgāzes ieejas-izejas sistēmā, izmantojot pieslēgumu sistēmai vai dabasgāzes pārvades sistēmas ieejas punktu no atjaunīgajiem energoresursiem saražotā vai iegūtā gāzveida kurināmā un mazoglekļa gāzveida kurināmā (tostarp ūdeņraža) ievadīšanai dabasgāzes pārvades sistēmā;
52) dabasgāzes stratēģiskās rezerves — dabasgāzes daudzums, ko Latvija uztur noteiktā apjomā saskaņā ar šā likuma 64. panta pirmās daļas 3. punktā noteikto kārtību;
6) drošības rezerves — valsts īpašumā esošie naftas produkti noteiktā apjomā, ko uztur kā rezervi, lai enerģētiskās krīzes laikā Latvijas Republikā nodrošinātu apgādi ar naftas produktiem vai Starptautiskās Enerģētikas aģentūras aktivizētu koordinētu ārkārtas reaģēšanas pasākumu gadījumā novērstu nopietnus piegādes traucējumus, kas ietekmē pasaules naftas tirgu;
61) efektīva aukstumapgāde — efektīvs dzesēšanas risinājums, kas salīdzinājumā ar esošo dzesēšanas risinājumu darbību izmaksu efektīvā veidā izmērāmi samazina primārās enerģijas daudzumu, kurš nepieciešams vienas enerģijas vienības piegādei attiecīgās dzesēšanas sistēmas robežās, ņemot vērā ieguvei, pārveidei, transportēšanai un sadalei nepieciešamo enerģiju;
62) efektīva siltumapgāde — siltumapgādes risinājums, kas salīdzinājumā ar esošo siltumapgādes darbību izmaksu efektīvā veidā izmērāmi samazina primārās enerģijas daudzumu, kas nepieciešams vienas enerģijas vienības piegādei attiecīgās siltumapgādes sistēmas robežās, ņemot vērā ieguvei, pārveidei, transportēšanai un sadalei nepieciešamo enerģiju;
63) ekonomiski pamatots pieprasījums — pieprasījums, kas nepārsniedz siltumapgādes vai aukstumapgādes vajadzības un ko pretējā gadījumā atbilstoši tirgus nosacījumiem apmierinātu, izmantojot enerģijas ražošanas metodes (izņemot koģenerāciju);
7) energoapgāde — enerģētikas jomā veicama komercdarbība, kuru nepieciešams licencēt vai reģistrēt un kura ietver elektroenerģijas, siltumenerģijas vai aukstumenerģijas ražošanu, dabasgāzes ieguvi, elektroenerģijas, siltumenerģijas, aukstumenerģijas vai dabasgāzes iepirkšanu, pārveidi, uzglabāšanu, pārvadi, sadali vai tirdzniecību;
71) energoapgādes drošuma rezerves — dabasgāzes rezerves, kas ir valsts īpašums un ko Latvija uztur noteiktā apjomā Inčukalna pazemes gāzes krātuvē saskaņā ar šā likuma 82.1 panta prasībām, lai nodrošinātu nepārtrauktu apgādi ar dabasgāzi un novērstu enerģētikas krīzes iestāšanos;
8) energoapgādes komersanta objekts — energoapgādes komersantam piederoša vai tā lietošanā esoša manta (ēkas, būves, stacijas, iekārtas, ierīces, ietaises, tīkli, līnijas, cauruļvadu sistēma, cauruļvadi un to piederumi), kuru tieši izmanto energoapgādei;
9) energoapgādes komersants — licencēts vai reģistrēts komersants, kas nodarbojas ar energoapgādi;
10) energoresursi — apzinātie kurināmā krājumi un enerģijas avoti, kurus var izmantot tiešai lietošanai vai enerģijas iegūšanai;
101) enerģētiskā nabadzība — mājsaimniecības lietotāja nespēja uzturēt mājoklī atbilstošu temperatūru vai izmantot energoapgādes komersantu sniegtos pakalpojumus, vai norēķināties par tiem zemas energoefektivitātes dēļ vai tādēļ, ka mājsaimniecības lietotāja ienākumi nav pietiekami izdevumu segšanai par šiem pakalpojumiem;
11) enerģija — prece ar noteiktu vērtību:
a) iegūtā elektroenerģija,
b) iegūtā siltumenerģija,
c) iegūtā aukstumenerģija,
d) dabasgāze (arī sašķidrinātā dabasgāze un cita veida gāzveida kurināmais, tostarp no atjaunīgajiem energoresursiem saražots vai iegūts, ciktāl attiecīgo gāzveida kurināmo var droši ievadīt nacionālajā dabasgāzes ieejas-izejas sistēmā vai uzglabāt dabasgāzes krātuvē);
111) enerģijas bruto galapatēriņš:
a) energoresursi, ko enerģijas izmantošanas vajadzībām piegādā rūpniecības nozarei, transporta nozarei, mājsaimniecībām, pakalpojumu, arī publisko pakalpojumu, lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarei,
b) elektroenerģijas un siltumenerģijas patēriņš enerģētikas nozarē elektroenerģijas, siltumenerģijas un degvielu ražošanai,
c) elektroenerģijas un siltumenerģijas zudumi sadales un pārvades laikā;
12) enerģijas lietotājs — fiziskā vai juridiskā persona, kas no energoapgādes komersantiem pērk un savām vajadzībām patērē konkrētā veida enerģiju vai kurināmo vai lieto to energoapgādē vai cita veida komercdarbībā;
13) enerģijas pārvade — energoapgādes veids, kas ietver enerģijas transportēšanu pa augsta sprieguma tīkliem vai augsta spiediena cauruļvadiem (izņemot transportēšanu pa sākumposma cauruļvadiem), lai piegādātu to attiecīgai sadales sistēmai vai tieši lietotājiem, izņemot enerģijas tirdzniecību;
14) enerģijas ražošana — energoapgādes veids, kas ietver energoresursu pārveidošanu lietošanai nepieciešamā enerģijā un dabasgāzes (tostarp biometāna) ieguvi;
15) enerģijas sadale — energoapgādes veids, kas ietver enerģijas transportēšanu pa vidēja un zema sprieguma tīkliem vai augsta, vidēja un zema spiediena cauruļvadiem, izņemot enerģijas tirdzniecību;
16) enerģijas tirdzniecība — energoapgādes veids, kas ietver enerģijas iepirkšanu pārdošanai un pārdošanu enerģijas lietotājiem;
17) fiksēta maksājuma apjoma līgums — līgums, kurā iekļauta pircēja un pārdevēja vienošanās, ka gadījumā, ja pircējs nevēlas saņemt visu līgumā noteikto preces apjomu, tas maksā par visu līgumā noteikto preces apjomu;
18) galalietotājs — enerģijas lietotājs, kurš pērk enerģiju izlietošanai paša vajadzībām (galapatēriņam);
19) gazificētā objekta īpašnieks — persona, kura ir ieguvusi gazificētā objekta īpašuma tiesības un atbilst Civillikumā vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā definētajam īpašnieka jēdzienam;
20) gazificēts objekts — dabasgāzes apgādes sistēmai pieslēgta būve vai tās daļa, kā arī iekārta;
201) gāzes izcelsmes apliecinājums — elektronisks dokuments, kuru izmanto vienīgi kā pierādījumu, ka attiecīgais gāzes daudzums ir saražots no atjaunīgajiem energoresursiem;
21) horizontālā integrācija — viens energoapgādes komersants vai koncerns veic vismaz vienu no enerģijas ražošanas, pārvades, sadales, tirdzniecības vai dabasgāzes uzglabāšanas funkcijām un kādu darbību, kas nav saistīta ar energoapgādi;
22) Inčukalna pazemes gāzes krātuve — pazemes un virszemes objekts, kuru izmanto dabasgāzes uzglabāšanai un kurš atrodas Krimuldas, Inčukalna un Sējas novadā;
221) individuālā aukstumapgādes sistēma — atsevišķas ēkas aukstumapgādes sistēma, kas sastāv no dzesēšanas iekārtas, kura dzesē visu ēku, vai dzesēšanas iekārtām, kuras izmanto atsevišķu telpu dzesēšanai ēkā;
222) individuālā siltumapgādes sistēma — atsevišķas ēkas siltumapgādes sistēma, kas sastāv no apkures iekārtas, kura apsilda visu ēku, vai apkures iekārtām, kuras izmanto atsevišķu telpu apsildīšanai ēkā;
223) koģenerācija — tehnoloģiskais process, kurā lietderīgai izmantošanai vienlaikus ražo elektroenerģiju un siltumenerģiju;
224) koģenerācijas iekārta — iekārta vai iekārtu kopums, kas paredzēts vienlaicīgai elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai vienotā tehnoloģiskajā procesā. Koģenerācijas iekārtā neietilpst iekārtas, ko izmanto tikai siltumenerģijas ražošanai vai tikai elektroenerģijas ražošanai;
225) koģenerācijas režīmā saražotā elektroenerģija — elektroenerģija, kas saražota procesā, kurš ir saistīts ar lietderīgās siltumenerģijas ražošanu, veicot aprēķinus saskaņā ar apstiprinātu metodiku;
23) kurināmais — no fosilajiem vai atjaunīgajiem energoresursiem iegūts ciets, šķidrs vai gāzveida degošs materiāls, kuru izmanto enerģijas iegūšanai;
24) kurināmā drošības rezerve — energoapgādes komersanta īpašumā esošs noteikts kurināmā krājums, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu enerģijas lietotāju nepārtrauktu apgādi ar attiecīgā veida enerģiju;
241) kurināmā piegādātājs — komersants, kurš realizē enerģijas ražošanai kurināmo, par ko maksā akcīzes nodokli, vai kuram piemēro akcīzes nodokļa atvieglojumu vai atbrīvojumu no akcīzes nodokļa likumā "Par akcīzes nodokli" noteiktajā kārtībā;
25) licence — saskaņā ar likumu izsniegta speciāla atļauja, kas nosaka energoapgādes komersanta tiesības un pienākumu nodarboties ar energoapgādi licences darbības zonā;
26) licences darbības zona — licencē noteikta teritorija, kurā ir tiesīgs darboties konkrētais energoapgādes komersants un enerģijas lietotājs;
27) (izslēgts ar 13.06.2024. likumu);
28) (izslēgts ar 13.06.2024. likumu);
29) mājsaimniecības lietotājs — galalietotājs, kurš pērk un izlieto enerģiju savā mājsaimniecībā paša vajadzībām (galapatēriņam), izņemot komercdarbības vai cita veida profesionālās darbības vajadzības;
291) nacionālā dabasgāzes ieejas-izejas sistēma — savstarpēji savienotas Latvijas dabasgāzes pārvades sistēmas un dabasgāzes sadales sistēmas kopums, kurā komerciālās plūsmas nav piesaistītas konkrētam fiziskās plūsmas maršrutam un kurā ietilpst ieejas punkti, izejas punkti un virtuālais tirdzniecības punkts;
30) neatkarīgais ražotājs — energoapgādes komersants, kas ražo elektroenerģiju vai siltumenerģiju, bet neveic tās sadali vai pārvadi sistēmā, kurā ir iekļauts;
301) nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgais kurināmais — šķidrais vai gāzveida kurināmais, kura enerģijas saturu veido tādi atjaunīgie energoresursi, kas nav biomasa;
31) palīgpakalpojumi — visi pakalpojumi (tostarp balansēšana, jaukšana un inerto gāzu ievadīšana), kas nepieciešami, lai piekļūtu pārvades un sadales tīkliem vai cauruļvadu sistēmai, dabasgāzes krātuvēm, sašķidrinātās dabasgāzes iekārtām vai izmantotu tās, izņemot tādus objektus un iekārtas, kuras izmanto tikai pārvades sistēmu operatori;
311) pārstrādāts oglekļa kurināmais — šķidrais vai gāzveida kurināmais, kuru ražo no fosilas izcelsmes šķidrajiem vai cietajiem atkritumiem, kas nav piemēroti materiālu reģenerācijai saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas normatīvajos aktos noteikto atkritumu apsaimniekošanas darbību prioritāro secību, vai no atkritumu apstrādes fosilas izcelsmes gāzes un atgāzes, kas nenovēršami un netīši rodas ražošanas procesā no rūpnieciskām iekārtām;
32) pārvades sistēma — enerģijas pārvades tīkls vai cauruļvadu sistēma ar visiem pārvades funkciju veikšanai nepieciešamajiem energoapgādes komersanta objektiem, kurus izmanto enerģijas transportēšanai;
33) pārvades sistēmas īpašnieks — komersants, kura īpašumā ir enerģijas pārvades sistēma;
34) (izslēgts no 01.05.2023. ar 14.07.2022. likumu. Sk. pārejas nteikumu 70. punktu);
35) sadales sistēma — enerģijas sadales tīkls vai cauruļvadu sistēma ar visiem sadales funkciju veikšanai nepieciešamajiem energoapgādes komersanta objektiem, kurus izmanto enerģijas transportēšanai no pārvades sistēmas līdz lietotāja energoapgādes sistēmas piederības robežai;
36) (izslēgts no 01.05.2023. ar 14.07.2022. likumu. Sk. pārejas nteikumu 70. punktu);
37) saistītā kapitālsabiedrība — kapitālsabiedrība, kurā saskaņā ar Koncernu likumu energoapgādes komersantam ir izšķirošā ietekme vai kurai ir izšķirošā ietekme energoapgādes komersantā, vai kapitālsabiedrība, kurā izšķirošā ietekme ir citai kapitālsabiedrībai, kam vienlaikus ir izšķirošā ietekme energoapgādes komersantā;
38) sākumposma cauruļvadu sistēma — cauruļvads vai cauruļvadu sistēma, ko izmanto dabasgāzes ražošanas projektā vai dabasgāzes transportēšanai no viena vai vairākiem šādiem projektiem uz pārstrādes uzņēmumu vai termināli, vai pēdējo piekrastes termināli;
39) sašķidrinātās dabasgāzes iekārta — terminālis, ko izmanto dabasgāzes šķidrināšanai vai sašķidrinātās dabasgāzes saņemšanai, izkraušanai un pārvēršanai gāzveida stāvoklī, kā arī tam piederošās iekārtas un pagaidu glabātavas, kas nepieciešamas sašķidrinātās dabasgāzes uzglabāšanai un atkārtotai pārvēršanai gāzveida stāvoklī, kā arī turpmākai piegādei uz dabasgāzes pārvades sistēmu, sadales sistēmu vai enerģijas lietotājam;
40) sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojums — dabasgāzes šķidrināšana vai sašķidrinātās dabasgāzes saņemšana, izkraušana, uzglabāšana un pārvēršana gāzveida stāvoklī turpmākai piegādei uz dabasgāzes pārvades sistēmu, sadales sistēmu vai enerģijas lietotājam;
41) (izslēgts ar 13.06.2024. likumu);
42) sekundārie energoresursi — energoresursi, kuri rodas jebkura veida tehnoloģiskajos procesos kā blakusprodukts, arī tehnoloģiskajā procesā neizlietotā enerģija, kas ir derīga tālākai izmantošanai;
421) siltumenerģijas izcelsmes apliecinājums — elektronisks dokuments, kuru izmanto vienīgi kā pierādījumu tam, ka attiecīgais siltumenerģijas daudzums ir saražots no atjaunīgajiem energoresursiem;
43) sistēma — pārvades un sadales tīkli vai cauruļvadu sistēma, dabasgāzes krātuves un sašķidrinātās dabasgāzes iekārtas, palīgobjekti, priekšmeti un cita manta, kas nepieciešama enerģijas pārvadei, uzglabāšanai un sadalei un kas ir energoapgādes komersanta īpašumā vai lietošanā (ieskaitot iekārtas, kas nepieciešamas palīgpakalpojumu sniegšanai);
44) sistēmas lietotājs — fiziskā vai juridiskā persona, kas izmanto enerģijas pārvades vai sadales sistēmas vai dabasgāzes uzglabāšanas vai sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojumus;
45) sistēmas operators — energoapgādes komersants, kas sniedz enerģijas pārvades vai sadales, dabasgāzes uzglabāšanas vai sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojumus;
46) starpsavienojums — dabasgāzes pārvades līnija, kas šķērso Latvijas Republikas robežu, savienojot Latvijas dabasgāzes pārvades sistēmu ar citas Eiropas Savienības dalībvalsts dabasgāzes pārvades sistēmu, vai dabasgāzes pārvades līnija starp Latvijas Republiku un trešo valsti līdz Latvijas Republikas teritorijai vai teritoriālajai jūrai;
47) tiešā līnija — dabasgāzes vads, kas sasaista nošķirtu dabasgāzes (tostarp biometāna) ražošanas objektu vai dabasgāzes krātuvi ar nošķirtu lietotāju;
48) tīkls — līniju un iekārtu kopums, kas nepieciešams elektroenerģijas transportēšanai. Ielu apgaismojuma tīkls ir atsevišķs, ar uzskaites mēraparātu tehniski nodalīts līniju vai iekārtu kopums, ko izmanto ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzētu teritoriju apgaismošanai un kas netiek izmantots elektroenerģijas transportēšanai un sadalei citiem enerģijas lietotājiem;
49) tirgotājs — komersants (tai skaitā ārvalsts komersanta filiāle), kura komercdarbība ir enerģijas tirdzniecība;
50) tirgus dalībnieks — dabasgāzes ražotājs, sistēmas operators, tirgotājs vai galalietotājs, kas darbojas dabasgāzes tirgū saskaņā ar brīvprātīgas līdzdalības principu;
501) triģenerācija — tehnoloģiskais process, kurā lietderīgai izmantošanai vienlaikus ražo elektroenerģiju, siltumenerģiju un aukstumenerģiju;
51) universālais pakalpojums — garantētas tiesības uz dabasgāzes piegādi noteiktā kvalitātē par viegli un skaidri salīdzināmu un pārskatāmu cenu;
52) vertikāli integrēts komersants — energoapgādes komersants vai koncerns, kuru tieši vai netieši kontrolē viena un tā pati persona vai vienas un tās pašas personas un kurš sniedz vismaz vienu no enerģijas pārvades, sadales, dabasgāzes uzglabāšanas vai sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojumiem un vienlaikus nodarbojas ar enerģijas ražošanu vai tirdzniecību;
53) vietējie energoresursi — Latvijā apzinātie atjaunīgie energoresursi un kurināmā krājumi, kurus var izmantot tiešai lietošanai vai enerģijas iegūšanai;
54) vispārējās atļaujas noteikumi — specifiskas enerģijas ražošanas un tirdzniecības prasības enerģijas ražotājam vai enerģijas tirgotājam;
55) vienotā dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēma — vairākas tieši savienotas Eiropas Savienības dalībvalstu dabasgāzes pārvades sistēmas, kuru starpsavienojuma punktos netiek veikta jaudas rezervēšana.
(2) Šajā likumā termini "aktīvais lietotājs" un "pieprasījuma reakcijas pakalpojums" lietoti Elektroenerģijas tirgus likuma izpratnē.
(3) Šajā likumā termins "atkritumi" lietots Atkritumu apsaimniekošanas likuma izpratnē (izņemot vielas, kas tīši pārveidotas vai piesārņotas, lai tās uzskatītu par atkritumiem).
2
(11.02.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.03.2016., 17.10.2019., 21.01.2021., 21.04.2022., 14.07.2022., 14.07.2022., 14.07.2022., 07.12.2023., 13.06.2024., 28.11.2024. un 19.06.2025. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2025. Grozījums pirmās daļas 6. punktā (par to, ka drošības rezerves var tikt izmantotas, ja Starptautiskā Enerģētikas aģentūra aktivizē koordinētu ārkārtas reaģēšanas pasākumu) stājas spēkā dienā, kad Latvijas Republika pievienojas Starptautiskajai Enerģētikas aģentūrai. Sk. pārejas noteikumu 82. punktu)