1. pants
Likumā lietotie termini

(1) Likumā ir lietoti šādi termini:

1) atbildīgā puse sadales sistēmas operators vai enerģijas mazumtirgotājs, kuram ir saistoša valsts energoefektivitātes pienākuma shēma;

11) elektroenerģijas lietotājs juridiskā persona, kas no energoapgādes komersantiem pērk vai patērē elektroenerģiju;

2) enerģija prece ar noteiktu vērtību kurināmais, siltumenerģija, atjaunojamā enerģija, elektroenerģija vai jebkāds cits enerģijas veids;

3) enerģijas galapatēriņš enerģijas patēriņš rūpniecībā, transportā, mājsaimniecībās, pakalpojumu sektorā un lauksaimniecībā. Tajā nav ietverta enerģijas piegāde pārveidošanas sektoram un pašai enerģētikas nozarei;

4) energoefektivitāte energoresursu izmantošanas lietderīguma pakāpe, kas izpaužas kā galaprodukta veida, kvalitātes un kvantitātes samērs ar energoresursu patēriņu;

5) energoefektivitātes uzlabošana energoefektivitātes pieaugums tehnoloģisku pasākumu, galalietotāju rīcības vai saimniecisku darbību rezultātā;

6) energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi tādas darbības, kuru rezultātā tiek panākts pārbaudāms, izmērāms vai aprēķināms energoefektivitātes pieaugums;

7) enerģijas ietaupījums ietaupītās enerģijas apjoms, ko nosaka, izmērot vai novērtējot patēriņu pirms un pēc viena vai vairāku energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanas;

8) energoaudits darbības, kuras tiek veiktas, lai iegūtu informāciju par enerģijas patēriņa struktūru ēkās vai ēku grupās, procesos vai iekārtās, kā arī noteiktu un novērtētu ekonomiski pamatotas enerģijas ietaupījuma iespējas, un kuru rezultāti tiek apkopoti ziņojumā;

9) energopārvaldības sistēma saistītu procesu kopums, ar ko izveido rīcības plānu un nosaka energoefektivitātes mērķus, kā arī procedūras šo mērķu sasniegšanai;

10) enerģijas mazumtirgotājs komersants, kas pārdod enerģiju galalietotājiem;

11) energoefektivitātes politikas pasākums regulatīvs vai brīvprātīgs finanšu, fiskāls vai informācijas sniegšanas instruments, kas ir izveidots un tiek īstenots, lai tirgus dalībniekiem radītu atbalsta sistēmu, prasību vai stimulu nodrošināt un pirkt energoefektivitātes pakalpojumus un īstenot citus energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus;

12) primārās enerģijas patēriņš energoresursu patēriņš pārveidošanas sektorā, enerģētikas sektorā, visās tautsaimniecības nozarēs un mājsaimniecībās, neietverot energoresursus, kuri izmantoti kā izejviela dažādās nozarēs un nav patērēti kā kurināmais vai pārveidoti citā kurināmā veidā;

121) references platība ēkas energosertifikātā vai ēkas pagaidu energosertifikātā norādītā references platība. Ja ēkai nav veikta energosertifikācija, tad references platība ir platība, kas noteikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēku energosertifikāciju;

13) viedais komercuzskaites mēraparāts (mēraparātu sistēma) elektroniska ierīce (elektroniska sistēma), ar ko var mērīt un monitorēt enerģijas patēriņu, kā arī pārraidīt un saņemt datus, izmantojot elektronisko saziņu.

(2) Citi termini šajā likumā lietoti Enerģētikas likuma izpratnē.

(3) Termini "datu centrs" un "informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kritiskā infrastruktūra" šajā likumā lietoti Nacionālās kiberdrošības likuma izpratnē.

2

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2022. un 20.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 18.04.2025.)