12. pants
Energoefektivitāte lielajiem elektroenerģijas patērētājiem

(1) Lielais elektroenerģijas patērētājs ir elektroenerģijas lietotājs, kura gada elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 megavatstundas divos kalendāra gados pēc kārtas. Lielā elektroenerģijas patērētāja statusu elektroenerģijas lietotājs iegūst ar brīdi, kad to iekļauj lielo elektroenerģijas patērētāju sarakstā saskaņā ar šā panta septiņpadsmito daļu. Kopējā elektroenerģijas patēriņā netiek ieskaitīta elektroenerģijas lietotāja saražotā elektroenerģija, kas tiek nodota citiem elektroenerģijas lietotājiem. Ja lielais elektroenerģijas patērētājs atbilst arī šā likuma 10. panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem, tam piemērojami šā likuma 10. panta nosacījumi.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais lielā elektroenerģijas patērētāja kritērijs neattiecas uz:

1) elektroenerģijas sistēmas operatoriem, kuri ir Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā saņēmuši licenci elektroenerģijas sadalei;

2) dzīvojamo namu pārvaldniekiem, kuri ir reģistrējušies Būvniecības informācijas sistēmas dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrā, izņemot gadījumus, kad dzīvojamo māju pārvaldnieki veic komercdarbību, kas nav paredzēta Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, un minētās komercdarbības rezultātā dzīvojamo māju pārvaldnieku elektroenerģijas patēriņš pārsniedz šā panta pirmajā daļā noteikto elektroenerģijas patēriņu;

3) šā likuma 5. pantā minētajiem subjektiem.

(3) Elektroenerģijas lietotājam, kas iekļauts lielo elektroenerģijas patērētāju sarakstā saskaņā ar šā panta septiņpadsmito daļu, ir pienākums gada laikā pēc iekļaušanas minētajā sarakstā izpildīt vienu no šādām darbībām:

1) ieviest un uzturēt sertificētu energopārvaldības sistēmu atbilstoši energopārvaldības standartam, aptverot vismaz 90 procentus no lielā elektroenerģijas patērētāja kopējā enerģijas galapatēriņa un nodrošinot enerģijas patēriņa izvērtēšanas procesa atbilstību šā likuma 9. panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem;

2) ieviest un uzturēt sertificētu papildināto vides pārvaldības sistēmu atbilstoši vides pārvaldības standartam, aptverot vismaz 90 procentus no lielā elektroenerģijas patērētāja kopējā enerģijas galapatēriņa un nodrošinot enerģijas patēriņa izvērtēšanas procesa atbilstību šā likuma 9. panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem;

3) veikt energoauditu, aptverot vismaz 90 procentus no lielā elektroenerģijas patērētāja kopējā enerģijas galapatēriņa, kā arī turpmāk regulāri veikt kārtējo energoauditu četru gadu laikā no iepriekšējā energoaudita pārskata apstiprināšanas dienas.

(4) Energoauditu lielajos elektroenerģijas patērētājos ir tiesīgs veikt uzņēmumu energoauditors.

(5) Ja 90 procenti (vai vairāk) no lielā elektroenerģijas patērētāja kopējā enerģijas galapatēriņa tiek patērēti ēkās un minētais patēriņš nav saistīts ar ražošanas procesu nodrošināšanu, energoauditu lielajos elektroenerģijas patērētājos ir tiesīgs veikt neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā atbilstoši normatīvajiem aktiem par uzņēmumu energoaudita veikšanu.

(6) Lielais elektroenerģijas patērētājs ziņo atbildīgajai iestādei par šā panta trešajā daļā minētās sertificētas energopārvaldības sistēmas ieviešanu un pārsertificēšanu, sertificētas papildinātās vides pārvaldības sistēmas ieviešanu un pārsertificēšanu, energoaudita veikšanu, ierosinātajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, kā arī katru gadu ziņo par ieviestajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem un to rezultātā sasniegto enerģijas ietaupījumu. Ziņošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(7) Ja lielais elektroenerģijas patērētājs plāno vai ir uzsācis esošas ēkas pārbūvi, atjaunošanu vai nojaukšanu un jaunas ēkas būvniecību un šajā ēkā tiek patērēti 90 (vai vairāk) procenti no lielā elektroenerģijas patērētāja kopējā enerģijas galapatēriņa, tas šā panta trešajā daļā minēto pienākumu var izpildīt, iesniedzot atbildīgajai iestādei:

1) būvprojektā noteiktos ēkas energoefektivitātes rādītājus, kurus aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi, ja ēka atrodas būvniecības stadijā un līdz šā panta trešajā daļā noteiktajam termiņam nav nodota ekspluatācijā;

2) 30 darbdienu laikā pēc būves nodošanas ekspluatācijā informāciju par to, kad ēkas pagaidu energosertifikāts ir reģistrēts ēku energosertifikātu reģistrā.

(8) Lielais elektroenerģijas patērētājs līdz šā panta septītajā daļā minētā ēkas pagaidu energosertifikāta derīguma termiņa beigām ziņo atbildīgajai iestādei par sertificētas energopārvaldības sistēmas ieviešanu, sertificētas papildinātās vides pārvaldības sistēmas ieviešanu vai pirmā energoaudita veikšanu.

(9) Ja lielais elektroenerģijas patērētājs ir veicis šā panta trešajā daļā minēto pirmo energoauditu un kādā no turpmākajiem četriem gadiem līdz nākamā energoaudita veikšanas termiņam zaudējis lielā elektroenerģijas patērētāja statusu, bet kādā no turpmākajiem gadiem pirms nākamā energoaudita veikšanas termiņa iestāšanās atkal atbilst šā panta pirmajā daļā minētajam kritērijam, tad energoaudita veikšanas termiņš nosakāms, ņemot vērā pirmā energoaudita pārskata apstiprināšanas dienu, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc pirmā energoaudita veikšanas.

(10) Ja lielais elektroenerģijas patērētājs ir ieviesis šā panta trešajā daļā minētās sertificētās sistēmas un kādā no turpmākajiem gadiem līdz nākamās attiecīgās sertificētās sistēmas ieviešanas termiņam zaudējis lielā elektroenerģijas patērētāja statusu, bet kādā no turpmākajiem gadiem pirms pienākuma termiņa iestāšanās atkal atbilst šā panta pirmajā daļā minētajam kritērijam un vēlas atjaunot vai papildināt šā panta trešajā daļā minētās sistēmas, tas rīkojas atbilstoši sertificētās vides pārvaldības sistēmas vai energopārvaldības sistēmas ieviešanas prasībām vai citiem normatīvajiem aktiem energoefektivitātes jomā.

(11) Lielais elektroenerģijas patērētājs ievieš visus vai vismaz trīs sertificētajā vai pārsertificētajā energopārvaldības sistēmā vai sertificētajā vai pārsertificētajā papildinātajā vides pārvaldības sistēmā, vai pirmajā vai kārtējā energoaudita pārskatā norādītos energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus ar vislielāko novērtēto enerģijas ietaupījumu vai ekonomisko atdevi.

(12) Sertificētas energopārvaldības sistēmas vai sertificētas papildinātās vides pārvaldības sistēmas, vai energoaudita esība ir labvēlīgs kvalificējošs kritērijs, kas tiek ņemts vērā, vērtējot lielo elektroenerģijas patērētāju projektu pieteikumus, ja attiecīgais projekts tiks pilnībā vai daļēji īstenots, izmantojot tādus atbalsta veidus kā maksājumi no valsts vai pašvaldības budžeta, valsts vai pašvaldības galvojumi, kredītu procentu likmju subsidēšana, kā arī cita finanšu palīdzība, kas tiek piešķirta vai sniegta no valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības budžeta līdzekļiem un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem.

(13) Sistēmas operatoram ir pienākums katru gadu nodrošināt atbildīgo iestādi ar to sistēmas elektroenerģijas lietotāju elektroenerģijas patēriņa datiem, kuru gada elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 megavatstundas.

(14) Pienākums ziņot par ieviestajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem un to rezultātā sasniegto enerģijas ietaupījumu lielajam elektroenerģijas patērētājam saglabājas:

1) četrus gadus pēc pirmā vai kārtējā energoaudita veikšanas;

2) no sertificētās vai pārsertificētās energopārvaldības sistēmas ieviešanas dienas līdz attiecīgās sistēmas darbības beigām;

3) no sertificētās vai pārsertificētās papildinātās vides pārvaldības sistēmas ieviešanas dienas līdz attiecīgās sistēmas darbības beigām.

(15) Elektroenerģijas lietotājs, kurš saskaņā ar sistēmas operatora sniegtajiem sistēmas lietotāju ikgadējiem elektroenerģijas patēriņa datiem ir lielais elektroenerģijas patērētājs, bet kura paša izlietotās elektroenerģijas apjoms ir mazāks par 500 megavatstundām, līdz kārtējā gada 1. martam iesniedz atbildīgajai iestādei uzņēmuma energoauditora vai neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā apstiprinātu elektroenerģijas patēriņa bilanci, kas parāda katram apakšlietotājam nodotās elektroenerģijas patēriņu un paša lielā elektroenerģijas patērētāja elektroenerģijas patēriņu. Citiem lietotājiem nodotās elektroenerģijas apjomu sistēmas lietotājs uzskaita ar elektroenerģijas uzskaites iekārtām, kā arī šo apjomu var apliecināt trešā puse, pamatojoties uz attiecīgu rēķinu informāciju. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā elektroenerģijas lietotājs iesniedz atbildīgajai iestādei elektroenerģijas patēriņa bilanci.

(16) Pienākums ziņot par ieviestajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem un to rezultātā sasniegto enerģijas ietaupījumu un ziņošanas termiņš elektroenerģijas lietotājam saglabājas arī tādā gadījumā, ja tas ir zaudējis lielā elektroenerģijas patērētāja statusu.

(17) Atbildīgā iestāde katru gadu līdz 31. martam izveido un publicē savā tīmekļa vietnē lielo elektroenerģijas patērētāju sarakstu, pamatojoties uz elektroenerģijas sistēmas operatora sniegtajiem datiem par elektroenerģijas sistēmas lietotājiem, kuru gada elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 megavatstundas divos kalendāra gados pēc kārtas, un elektroenerģijas lietotāja sniegto informāciju par elektroenerģijas patēriņu saskaņā ar uzņēmumu energoauditora vai neatkarīgā speciālista energoefektivitātes jomā apstiprinātu elektroenerģijas bilanci, tostarp par savu apakšlietotāju, kurš atbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem, atbilstoši šā panta devītās daļas nosacījumiem.

(18) Elektroenerģijas lietotājs tiek izslēgts no lielo elektroenerģijas patērētāju saraksta, ja tas neatbilst lielā elektroenerģijas patērētāja kritērijiem divos kalendāra gados pēc kārtas.

(19) Atbildīgā iestāde, pamatojoties uz lielā elektroenerģijas patērētāja motivētu iesniegumu, var pagarināt šā panta trešajā daļā minētā pienākuma izpildes termiņu par sešiem mēnešiem.

15

(14.07.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.08.2022.)

12.1 pants. Energoefektivitāte datu centros

(1) Datu centru īpašnieki un operatori, kuru vienā atsevišķā datu centrā instalētās informācijas tehnoloģiju infrastruktūras jaudas pieprasījums kārtējā gada kalendāra pēdējā dienā ir vismaz 500 kilovati, katru gadu līdz 15. maijam par iepriekšējo kalendāra gadu sniedz Eiropas Komisijas izveidotajā Eiropas datu centru datubāzē informāciju, kas noteikta Komisijas 2024. gada 14. marta deleģētajā regulā (ES) 2024/1364 par kopīgas Savienības datu centru reitinga shēmas izveides pirmo posmu. Eiropas datu centru datubāzē sniegto informāciju datu centru īpašnieki un operatori publicē arī savā tīmekļvietnē.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktais pienākums neattiecas uz tādas informācijas sniegšanu, kuru normatīvie akti un Eiropas Savienības tiesību akti aizsargā kā komercnoslēpumu, uzņēmējdarbības noslēpumu vai konfidenciālu informāciju.

(3) Šā panta pirmo daļu nepiemēro attiecībā uz kritiskās infrastruktūras kopumā iekļautajiem datu centriem un datu centriem, kuri nodrošina vai uztur informācijas sistēmas, kas ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kritiskā infrastruktūra, vai datu centriem, kuru izmantošanas vai pakalpojumu sniegšanas vienīgais mērķis ir civilā drošība un aizsardzība.

(4) Šā panta trešajā daļā minētie datu centri, kuru instalētās informācijas tehnoloģiju infrastruktūras jaudas pieprasījums pakalpojumu sniegšanai citām juridiskajām personām pārsniedz 500 kilovatus, katru gadu līdz 15. maijam par iepriekšējo kalendāra gadu sniedz Eiropas datu centru datubāzē informāciju tikai par to datu centra infrastruktūras daļu, kas tiek izmantota pakalpojumu sniegšanai citām juridiskajām personām.

16

(20.03.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.04.2025.)