4. pants
Atbildīgās ministrijas uzdevumi

(1) Par enerģētikas politikas īstenošanu ir atbildīga Klimata un enerģētikas ministrija (turpmāk atbildīgā ministrija).

(2) Atbildīgā ministrija analizē Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021. 2030. gadam (turpmāk Nacionālais plāns) paredzēto energoefektivitātes mērķu sasniegšanas un izpildes gaitu.

(21) Ja atbildīgā ministrija šā panta otrajā daļā minētajā analīzē konstatē, ka Nacionālajā plānā iekļautie energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi nenodrošina energoefektivitātes mērķu sasniegšanu, tā izstrādā priekšlikumus šo pasākumu ieviešanas uzlabošanai vai jaunu pasākumu ieviešanai Nacionālā plāna ietvaros.

(3) Atbildīgā ministrija nosaka enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķi un izstrādā plānu tā sasniegšanai. Plānā paredz pasākumu ieviešanas termiņus, atbildīgās institūcijas un finansējuma avotus, kā arī aprēķina sasniedzamo ikgadējo enerģijas galapatēriņa ietaupījumu.

(4) (Izslēgta ar 14.11.2019. likumu)

(5) Ik gadu līdz 30.aprīlim atbildīgā ministrija iesniedz Eiropas Komisijai ziņojumu par valsts energoefektivitātes mērķu sasniegšanas gaitu.

(6) Atbildīgā ministrija izstrādā pasākumus, lai sekmētu efektīvu enerģijas izmantošanu mājsaimniecībās un pie citiem patērētājiem, un savā tīmekļa vietnē informē par:

1) energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, kas vērsti uz galalietotāju rīcības maiņu energoefektivitātes uzlabošanai;

2) atbalsta programmām un citiem fiskāliem stimuliem energoefektivitātes uzlabošanai;

3) rentablām, viegli īstenojamām izmaiņām enerģijas efektīvākai izmantošanai;

4) kredītiestāžu iesaisti energoefektivitātes politikas pasākumu finansēšanā;

5) (izslēgts ar 14.11.2019. likumu);

6) (izslēgts ar 14.11.2019. likumu);

7) (izslēgts ar 14.11.2019. likumu);

8) (izslēgts ar 14.11.2019. likumu).

(7) (Izslēgta ar 14.11.2019. likumu)

6

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.11.2019., 14.07.2022. un 20.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 18.04.2025.)

4.1 pants. Atbildīgās iestādes uzdevumi

(1) Enerģētikas un vides aģentūra (turpmāk atbildīgā iestāde) apkopo un katru gadu līdz 1. martam iesniedz atbildīgajai ministrijai informāciju par energoefektivitātes monitoringa ietvaros iegūto enerģijas ietaupījumu.

(2) Atbildīgā iestāde savā tīmekļa vietnē informē par:

1) energoaudita veikšanu un energopārvaldības sistēmas vai papildinātās vides pārvaldības sistēmas ieviešanu;

2) neatkarīgu starpnieku (atjaunošanas projekta vadītāju) darbības iespējām energoefektivitātes pakalpojumu tirgū;

3) energoefektivitātes pakalpojumu sniedzējiem pieejamiem finanšu avotiem;

4) valsts iestādēm, pašvaldībām un citām atvasinātām publiskām personām, kuras ieviesušas vai sertificējušas energopārvaldības sistēmu, un reizi gadā atjauno attiecīgo sarakstu.

(3) Atbildīgā iestāde savā tīmekļa vietnē publicē:

1) metodiskos ieteikumus energopārvaldības sistēmas ieviešanai;

2) metodiskos ieteikumus energoefektivitātes pakalpojuma līguma izstrādāšanai;

3) energoefektivitātes pakalpojuma līguma paraugu publiskajam sektoram;

4) pārskatu par labās prakses apkopojumu veiktajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, tai skaitā par energoefektivitātes pakalpojuma līgumiem.

7

(14.11.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2022. un 20.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 18.04.2025.)