6. pants
Energoefektivitātes pienākuma shēma

(1) Obligāto enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķi sasniedz, valstij vai pašvaldībai īstenojot energoefektivitātes politikas pasākumus galapatēriņā vai energoefektivitātes pienākuma shēmu, vai abu iepriekš minēto iespēju vienlaicīgu kombināciju.

(2) Energoefektivitātes pienākuma shēmas izveidošanas mērķis ir sasniegt valsts obligāto enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķi. Energoefektivitātes pienākuma shēmas atbildīgās puses ir enerģijas sadales un enerģijas mazumtirdzniecības komersanti. Energoefektivitātes pienākuma shēmā iekļaujamās nozares, atbildīgo pušu izvēles kritērijus, atbildīgo pušu pienākumu apjomu sadalījumā pa gadiem un tā noteikšanas metodiku, energoefektivitātes politikas pasākumu rezultātā iegūtā ietaupījuma apjomu, kā arī iegūtā enerģijas ietaupījuma verifikācijas sistēmu nosaka Ministru kabinets.

(21) Ja atbildīgā puse šā panta otrajā daļā minēto pienākumu apjomu nav izpildījusi, tā veic paaugstinātu iemaksu valsts energoefektivitātes fondā. Pienākumu apjoma izpildes nosacījumus, kā arī kārtību, kādā atbildīgā iestāde aprēķina atbildīgās puses paaugstinātās iemaksas apmēru un atbildīgā puse veic paaugstināto iemaksu valsts energoefektivitātes fondā, nosaka Ministru kabinets.

(22) Ja pašvaldība, kuras energoefektivitātes fondā atbildīgā puse veikusi iemaksu, atbilstošā saistību perioda beigās nenodrošina enerģijas ietaupījumu atbilstoši atbildīgās puses pienākumu apjomam, par kuru veikta iemaksa, tā par neizpildīto pienākumu apjoma daļu veic paaugstinātu iemaksu valsts energoefektivitātes fondā. Kārtību, kādā atbildīgā iestāde aprēķina pašvaldības paaugstinātās iemaksas apmēru un pašvaldība veic paaugstināto iemaksu valsts energoefektivitātes fondā, nosaka Ministru kabinets.

(3) Energoefektivitātes pienākuma shēmu administrē atbildīgā iestāde. Energoefektivitātes pienākuma shēmas atbildīgās puses līdz 2030. gada 31. decembrim sasniedz obligātā enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķa daļu atbilstoši Ministru kabineta noteiktajām prasībām.

(31) Atbildīgā puse ievēro labas komercprakses principus, tai skaitā attiecībā uz galalietotāju iespēju mainīt enerģijas mazumtirdzniecības komersantu. Atbildību par konkurenci ierobežojošām darbībām nosaka normatīvie akti konkurences jomā

(4) Energoefektivitātes pienākuma shēmas atbildīgo pušu sasniedzamo obligātā enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķa daļu samazina atbilstoši valsts un pašvaldību īstenoto pasākumu rezultātā sasniegtajam enerģijas galapatēriņa ietaupījumam.

(41) Atbildīgā puse var īstenot energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus sadarbībā ar citiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu veicējiem, tostarp lielajiem uzņēmumiem un lielajiem elektroenerģijas patērētājiem. Enerģijas ietaupījumu dubultu uzskaiti novērš atbilstoši normatīvajiem aktiem energoefektivitātes monitoringa jomā.

(5) Atbildīgā puse katru gadu ziņo atbildīgajai iestādei par iegūto enerģijas ietaupījumu. Ziņošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(6) Izmaksas, kas atbildīgajai pusei radušās par energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem pie galalietotāja, pēc to īstenošanas vai šā panta astotajā daļā noteiktās iemaksas valsts vai pašvaldības energoefektivitātes fondā var iekļaut maksā par enerģiju atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem. Ja atbildīgā puse un galalietotājs ir vienojušies par energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanu un izmaksu segšanu, šādas izmaksas, kas atbildīgajai pusei radušās par energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem pie galalietotāja, pēc to īstenošanas neiekļauj tarifos, bet var iekļaut maksā par enerģiju.

(7) Kārtību, kādā šā panta sestajā daļā minētās izmaksas par energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem pēc to īstenošanas un iemaksas valsts vai pašvaldības energoefektivitātes fondā sadalāmas starp galalietotājiem, un to apmaksas veidu nosaka Ministru kabinets.

(8) Atbildīgā puse var izpildīt savu pienākumu, veicot iemaksas pēc savas izvēles valsts vai pašvaldības energoefektivitātes fondā atbilstoši tai noteiktajam enerģijas galapatēriņa ietaupījuma pienākuma apjomam (turpmāk pienākuma apjoms). Atbildīgajai pusei noteikto pienākuma apjomu samazina proporcionāli veikto iemaksu apmēram. Valsts vai pašvaldība, kuras fondā atbildīgā puse veikusi iemaksu, nodrošina enerģijas ietaupījumu atbilstoši atbildīgās puses pienākuma apjomam, par kuru ir veikta iemaksa. Iemaksu veikšanas kārtību un apmēru nosaka Ministru kabinets.

(9) Iemaksu valsts energoefektivitātes fondā atbildīgā puse ieskaita valsts pamatbudžetā šim mērķim izveidotai Ekonomikas ministrijas budžeta programmai/apakšprogrammai atvērtajā valsts pamatbudžeta izdevumu kontā Valsts kasē un uzskaita kā iestādes citus pašu ieņēmumus. Attiecīgo budžeta programmu administrē Ekonomikas ministrija.

(10) Ja atbildīgā puse nav izstrādājusi energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu plānu un normatīvajos aktos par energoefektivitātes pienākuma shēmu noteiktajos termiņos nav to iesniegusi atbildīgajai iestādei, atbildīgā iestāde pieņem lēmumu par pienākumu atbildīgajai pusei sešu mēnešu laikā nodrošināt minēto prasību izpildi. Atbildīgās iestādes lēmums ir pārsūdzams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

9

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.11.2019., 30.04.2020. un 14.07.2022. likumu, kas stājas spēkā 02.08.2022.)