7. pants
Centralizētās siltumapgādes pakalpojuma maksas samazinājums

(1) Mājsaimniecības lietotājiem un siltumenerģijas lietotājiem, kuru objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, piemēro maksas samazinājumu par siltumapgādes pakalpojumiem, kurus sniedz, izmantojot centralizēto siltumapgādes sistēmu (turpmāk centralizētās siltumapgādes pakalpojums), ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, šajā pantā noteiktajā apmērā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim. Siltumapgādes pakalpojuma sniedzēja negūtie ieņēmumi par maksas samazinājumu par centralizētās siltumapgādes pakalpojumiem tiek kompensēti no valsts budžeta līdzekļiem.

(2) Centralizētās siltumapgādes pakalpojumu maksas samazinājumu mājsaimniecības lietotājam un siltumenerģijas lietotājam, kura objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, ja tas centralizētās siltumapgādes pakalpojumu saņem no siltumapgādes komersanta, kas šādu pakalpojumu sniedz par regulatora noteiktajiem tarifiem vai par tarifiem, kādus paredzējis attiecīgais pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar regulatora noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku, ja ir saņemta regulatora atļauja, nosaka 50 procentu apmērā no starpības starp apstiprināto siltumenerģijas tarifu esošajā apkures sezonā, ja tas nepārsniedz 150,00 euro par vienu megavatstundu, un siltumenerģijas tarifa mediānu 68,00 euro par vienu megavatstundu. Ja apstiprinātais siltumenerģijas tarifs pārsniedz 150,00 euro par vienu megavatstundu, papildu maksas samazinājumu mājsaimniecības lietotājam un siltumenerģijas lietotājam, kura objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, par tarifu, kas pārsniedz 150,00 euro par vienu megavatstundu, nosaka 90 procentu apmērā no starpības starp apstiprināto siltumenerģijas tarifu esošajā apkures sezonā un 150,00 euro par vienu megavatstundu.

(21) Centralizētās siltumapgādes pakalpojumu maksas samazinājumu mājsaimniecības lietotājam un siltumenerģijas lietotājam, kura objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, ja tas siltumenerģijas pakalpojumus saņem no siltumapgādes pakalpojumu sniedzēja, kas nav minēts šā panta otrajā daļā, nosaka 50 procentu apmērā no starpības starp attiecīgajā mēnesī piemērojamo siltumenerģijas tarifu, kuru apstiprinājusi attiecīgā pašvaldība, ja tas nepārsniedz 150,00 euro par vienu megavatstundu, un siltumenerģijas tarifa mediānu 68,00 euro par vienu megavatstundu. Ja attiecīgās pašvaldības apstiprinātais siltumenerģijas tarifs pārsniedz 150,00 euro par vienu megavatstundu, papildu maksas samazinājumu mājsaimniecības lietotājam un siltumenerģijas lietotājam, kura objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, par tarifu, kas pārsniedz 150,00 euro par vienu megavatstundu, nosaka 90 procentu apmērā no starpības starp pašvaldības apstiprināto siltumenerģijas tarifu esošajā apkures sezonā un 150,00 euro par vienu megavatstundu.

(3) Centralizētās siltumapgādes pakalpojumu maksas samazinājumu mājsaimniecības lietotājam un siltumenerģijas lietotājam, kura objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, ja tas siltumenerģijas pakalpojumus saņem no siltumapgādes pakalpojumu sniedzēja, kas nav minēts šā panta otrajā un 2.1 daļā, nosaka 50 procentu apmērā no starpības starp attiecīgajā mēnesī piemērojamo siltumenerģijas cenu bez pievienotās vērtības nodokļa, ja tā nepārsniedz 150,00 euro par vienu megavatstundu, un siltumenerģijas tarifa mediānu 68,00 euro par vienu megavatstundu. Ja siltumapgādes pakalpojuma sniedzēja piemērotā siltumenerģijas cena pārsniedz 150,00 euro par vienu megavatstundu, bet nav lielāka par 350,00 euro par vienu megavatstundu, papildu maksas samazinājumu mājsaimniecības lietotājam un siltumenerģijas lietotājam, kura objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, par cenu, kas pārsniedz 150,00 euro par vienu megavatstundu, nosaka 90 procentu apmērā no starpības starp attiecīgajā mēnesī piemērojamo siltumenerģijas cenu bez pievienotās vērtības nodokļa un 150,00 euro par vienu megavatstundu.

(4) (Izslēgta ar 11.08.2022. likumu)

(5) (Izslēgta ar 11.08.2022. likumu)

(6) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Būvniecības valsts kontroles birojs kompensē centralizētās siltumapgādes pakalpojuma maksas samazinājumu un uzrauga centralizētās siltumapgādes pakalpojuma maksas samazinājuma kompensācijas atbilstību.

9

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.08.2022., 29.09.2022. un 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 12.02.2023.)

7.1 pants. Atbalsts mājsaimniecībām apkures izdevumu daļējai kompensēšanai, ja apkurei izmanto elektroenerģiju, koksnes granulas, koksnes briketes, malku, sašķidrināto naftas gāzi un dīzeļdegvielu

(1) Mājsaimniecībai, kura mājokli apkurina, izmantojot koksnes granulas vai koksnes briketes, par laikposmu no 2022. gada 1. maija līdz 2023. gada 30. aprīlim ir tiesības saņemt valsts atbalstu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, 50 procentu apmērā no izmaksām par 10 tonnu koksnes granulu vai brikešu iegādi par cenu, kas pārsniedz 300 euro par tonnu bez pievienotās vērtības nodokļa, bet ne vairāk kā 100 euro par tonnu bez pievienotās vērtības nodokļa.

(2) Mājsaimniecībai, kura mājokli apkurina, izmantojot malku, par laikposmu no 2022. gada 1. maija līdz 2023. gada 30. aprīlim ir tiesības saņemt valsts atbalstu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, 50 procentu apmērā no izmaksām par 35 berkubikmetru malkas iegādi par cenu, kas pārsniedz 40 euro par berkubikmetru bez pievienotās vērtības nodokļa, bet ne vairāk kā 15 euro par berkubikmetru bez pievienotās vērtības nodokļa.

(3) Mājsaimniecībai, kura mājokli apkurina, izmantojot malku, kas iegādāta līdz 2022. gada 31. augustam, ir tiesības saņemt valsts atbalstu 60 euro.

(4) Mājsaimniecībai, kura mājokli apkurina, izmantojot elektroenerģiju, par laikposmu no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim ir tiesības saņemt valsts atbalstu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, elektroenerģijas patēriņam virs 500 kilovatstundām mēnesī, bet nepārsniedzot 2000 kilovatstundas, 50 procentu apmērā no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,160 euro par kilovatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa, bet ne vairāk kā 0,100 euro par kilovatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa.

(41) Mājsaimniecībai, kura mājokli apkurina, izmantojot sašķidrināto naftas gāzi, par laikposmu no 2022. gada 1. maija līdz 2023. gada 30. aprīlim ir tiesības saņemt valsts atbalstu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, 50 procentu apmērā no 1000 kilogramu sašķidrinātās naftas gāzes iegādes izmaksām par cenu, kas pārsniedz 0,91 euro par kilogramu bez pievienotās vērtības nodokļa, bet ne vairāk kā 1,29 euro par kilogramu bez pievienotās vērtības nodokļa.

(42) Mājsaimniecībai, kura mājokli apkurina, izmantojot dīzeļdegvielu, par laikposmu no 2022. gada 1. maija līdz 2023. gada 30. aprīlim ir tiesības saņemt valsts atbalstu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, 50 procentu apmērā no 4000 litru marķētās dīzeļdegvielas iegādes izmaksām par cenu, kas pārsniedz 0,69 euro par litru bez pievienotās vērtības nodokļa, bet ne vairāk kā 2,01 euro par litru bez pievienotās vērtības nodokļa.

(5) Lai saņemtu šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā, 4.1 un 4.2 daļā noteikto atbalstu (turpmāk atbalsts mājsaimniecībai), mājokļa īpašnieks, kopīpašnieks, īrnieks, tiesiskais valdītājs vai pārvaldnieks, kas apsaimnieko daudzdzīvokļu dzīvojamo māju ar individuālo siltumapgādes sistēmu, ne biežāk kā reizi mēnesī elektroniski, izmantojot pašvaldību e-pakalpojumu portālu www.epakalpojumi.lv, vai klātienē, izmantojot pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammu SOPA (turpmāk administrēšanas lietojumprogramma), elektroniski (parakstītu ar drošu elektronisko parakstu), izmantojot oficiālo elektronisko adresi, vai pa pastu iesniedz pašvaldībai iesniegumu, kurā norāda iesniedzēja vārdu, uzvārdu, personas kodu, pārvaldnieka kontaktinformāciju un kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas konta numuru, kurā ieskaitāms atbalsts mājsaimniecībai. Iesniegumā ietver pašapliecinājumu par attiecīgās apkures esību mājoklī un to, ka citi mājsaimniecības locekļi nav iesnieguši iesniegumu atbalsta saņemšanai par iesniegumā minēto mājokli, kā arī pašapliecinājumu par malkas iegādi šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā. Iesniegumam pievieno šādus dokumentus:

1) mājokļa īpašuma vai lietošanas tiesības apliecinošu dokumentu, ja attiecīgā informācija nav citas institūcijas rīcībā;

2) mājokļa īpašumu apsaimniekošanas līgumu (ja iesniedz pārvaldnieks);

3) maksājumu apliecinošus dokumentus par koksnes granulu, koksnes brikešu, malkas, sašķidrinātās naftas gāzes vai dīzeļdegvielas iegādi vienam mājoklim šā panta pirmajā, otrajā, 4.1 un 4.2 daļā minētajā gadījumā;

4) rēķinu par elektroenerģiju šā panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā.

(6) Iesniegumu par atbalstu mājsaimniecībai iesniedz laikposmā:

1) no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim par šā panta pirmajā un otrajā daļā noteikto atbalstu;

2) no 2022. gada 1. oktobra līdz 2022. gada 30. novembrim par šā panta trešajā daļā noteikto atbalstu;

3) no 2022. gada 1. novembra līdz 2023. gada 31. maijam par šā panta ceturtajā daļā noteikto atbalstu;

4) no 2023. gada 15. februāra līdz 2023. gada 30. aprīlim par šā panta 4.1 un 4.2 daļā noteikto atbalstu.

(7) Ja persona iesniedz iesniegumu gan par šā panta otrajā, gan trešajā daļā noteiktā atbalsta saņemšanu, tā apmēru aprēķina kā starpību starp personai piešķirto atbalstu šā panta trešajā daļā noteiktajā gadījumā un atbilstoši maksājumu apliecinošiem dokumentiem aprēķinātajam atbalstam. Šā panta otrajā daļā noteikto atbalstu nepiešķir, ja aprēķinātais atbalsts ir 60 euro vai mazāk.

(8) Atbalstu mājsaimniecībai var izmaksāt skaidrā naudā vai pārskaitīt uz iesniegumā norādīto personas konta numuru kredītiestādē vai pasta norēķinu sistēmā. Ja tiek veikts pārskaitījums uz personas kontu ārvalsts kredītiestādē, šā atbalsta saņēmējs sedz visas izmaksas par pārskaitījumu, tostarp konvertācijas izmaksas, ārpus Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts. Pārskaitāmā summa tiek samazināta par bankas vai kredītiestādes ieturēto komisijas maksu arī tad, ja kļūdaini veikts maksājums atkārtoti tiek nosūtīts atbalsta saņēmējam.

(9) Pašvaldība konsultē iedzīvotājus par atbalsta mājsaimniecībai saņemšanas nosacījumiem un nepieciešamo dokumentu iesniegšanu, sniedz atbalstu to iesniegšanā, kā arī nodrošina iesnieguma un tam pievienoto dokumentu reģistrēšanu, izmantojot pašvaldību e-pakalpojumu portālu www.epakalpojumi.lv un administrēšanas lietojumprogrammu. Datu apstrādi administrēšanas lietojumprogrammā nodrošina pašvaldība. Datu pārzinis ir pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas šā panta trešajā daļā minētais mājoklis.

(91) Ja mājoklī vienlaikus ir reģistrēta arī juridiskā persona, šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā, 4.1 un 4.2 daļā noteiktais atbalsts tiek piemērots, ja mājsaimniecības lietotājs pērk un izlieto enerģiju savas mājsaimniecības vajadzībām.

(92) Pārvaldniekam, kas apsaimnieko daudzdzīvokļu dzīvojamo māju ar individuālo siltumapgādes sistēmu, ir pienākums izmaksāto valsts atbalstu piemērot mājsaimniecībām to rēķinos tādā apjomā, kādā tas ir piešķirts.

(10) Pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas mājoklis, vai tās izveidota iestāde izskata iesniegumu un tam pievienotos dokumentus, izmantojot administrēšanas lietojumprogrammu, un pieņem lēmumu par atbalsta mājsaimniecībai piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt. Uzskatāms, ka pašvaldība ir pieņēmusi labvēlīgu lēmumu, ja 30 darbdienu laikā pēc iesnieguma un tam pievienoto dokumentu saņemšanas iesniedzēja iesniegumā norādītajā kredītiestādes maksājumu kontā ir ieskaitīts atbalsts mājsaimniecībai. Pašvaldības amatpersonas lēmumu vai faktisko rīcību par šā atbalsta piešķiršanu var apstrīdēt, iesniedzot augstākai amatpersonai attiecīgu iesniegumu, 30 dienu laikā pēc atbalsta mājsaimniecībai ieskaitīšanas kontā. Lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(11) Pašvaldība atbalstu mājsaimniecībai nepiešķir, ja:

1) iesniegumā un tam pievienotajos dokumentos ietvertā informācija neatbilst šā atbalsta saņemšanas nosacījumiem;

2) sniegta apzināti nepatiesa informācija.

(12) Pašvaldība viena gada laikā pēc atbalsta mājsaimniecībai piešķiršanas var lemt par nepamatoti izmaksātā atbalsta mājsaimniecībai atgūšanu. Pašvaldība pieņem lēmumu par nepamatoti izmaksātā atbalsta mājsaimniecībai atgūšanu, ja tā konstatē, ka attiecīgais atbalsts mājsaimniecībai ir nepamatoti izmaksāts iesniedzēja vainas dēļ, jo viņš sniedzis nepatiesu vai nepilnīgu informāciju vai nav paziņojis par pārmaiņām, kas varētu ietekmēt tiesības uz šo atbalstu vai tā apmēru. Ja iesniedzējs neatlīdzina pārmaksāto summu labprātīgi, lēmumu izpilda tiesu izpildītājs Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, pamatojoties uz pašvaldības izpildrīkojumu.

(13) Valsts kompensē pašvaldībām izdevumus 100 procentu apmērā par šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā, 4.1 un 4.2 daļā noteiktā atbalsta mājsaimniecībām sniegšanu.

(14) Lai daļēji kompensētu administratīvās izmaksas, kas pašvaldībām radušās laikposmā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. jūnijam, valsts kompensē pašvaldībām astoņus euro par viena šā panta piektajā daļā minētā iesnieguma reģistrāciju un izskatīšanu. Mērķdotāciju, kas paredzēta administratīvo izmaksu segšanai, pašvaldība izlieto pakalpojuma nodrošināšanā iesaistīto darbinieku atlīdzībai, darba vietas ierīkošanai minētajiem darbiniekiem, kā arī tehnikas un aprīkojuma iegādei.

(15) Laikposmā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. jūnijam pašvaldība drīkst noteikt saviem darbiniekiem, kuri iesaistīti šā panta piektajā daļā minētā iesnieguma izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas procesā, piemaksu par citu pienākumu veikšanu papildus tiešajiem amata pienākumiem līdz 30 procentiem no mēnešalgas papildus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. pantā noteiktajam maksimālajam piemaksu apmēram.

(16) Pašvaldība, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumu ePārskati atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Valsts kase nodrošina informācijas apriti, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumus, līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai pārskatu par faktiski izlietotajiem līdzekļiem atbalstam mājsaimniecībām un izskatīto iesniegumu skaitu. Iepriekšējā pārskata periodā norādītos datus var precizēt viena mēneša laikā pēc pirmreizējā pārskata iesniegšanas. Pašvaldība pārskatus var iesniegt līdz 2023. gada 15. septembrim. Pašvaldība nodrošina normatīvajos aktos noteikto līdzekļu izlietojuma kontroli un atbilstību šā likuma mērķim.

(17) Lai nodrošinātu nepieciešamos finanšu līdzekļus atbalsta mājsaimniecībai sniegšanai, pašvaldība ar 2022. gada 1. oktobri, iesniedzot Valsts kasē šā panta sešpadsmitajā daļā minēto pārskatu, var pieprasīt no valsts avansa maksājumu ne vairāk kā 424 694 euro pirmajam atbalsta perioda mēnesim. Turpmākajiem mēnešiem pašvaldība var pieprasīt avansa maksājumu 50 procentu apmērā no iepriekšējā mēneša faktiskajiem izdevumiem par atbalsta mājsaimniecībām sniegšanu.

(18) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija:

1) Valsts kases e-pakalpojumā ePārskati 10 darbdienu laikā pārliecinās par šā panta sešpadsmitajā daļā minētās informācijas atbilstību Valsts kases pārskatam un apstiprina pārskatu;

2) reizi mēnesī kompensē pašvaldībām šā panta trīspadsmitajā un četrpadsmitajā daļā minētos izdevumus;

3) ir tiesīga izlases kārtībā kontrolēt finansējuma izlietojumu atbalstam mājsaimniecībām un administratīvajām izmaksām, pieprasot no pašvaldības papildu informāciju. Konstatējot finansējuma izlietojuma pārkāpumus, ministrija pārtrauc finansējuma izmaksas, lūdz precizēt pārskatu un veic izmaksāto finanšu līdzekļu pārrēķinu. Pēc pārskata precizēšanas vai pārkāpumu novēršanas izdara pārrēķinu un veic maksājumu par iepriekšējo periodu vai ietur nepamatoti izmaksātos līdzekļus no nākamajā mēnesī pašvaldībai paredzētajiem līdzekļiem.

10

(11.08.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.09.2022. un 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 12.02.2023.)

7.2 pants. Regulēto centralizētās siltumapgādes pakalpojumu tarifu noteikšana atbalsta sniegšanas periodā

(1) Lai nodrošinātu samērīgu tarifu sloga pieaugumu visām sabiedrības grupām, regulators līdz 2022. gada 31. oktobrim apstiprina regulēto centralizētās siltumapgādes pakalpojumu tarifu projektus, kuri iesniegti un par kuriem līdz 2022. gada 30. septembrim nav pieņemts regulatora lēmums. Šos tarifu projektus regulators apstiprina atbilstoši šajā projektā ietvertajām tarifu vērtībām, nevērtējot tarifus veidojošo izmaksu pamatojumu un pamatojošos dokumentus pēc būtības.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētie apstiprinātie tarifi stājas spēkā nākamajā dienā pēc regulatora lēmuma publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un ir piemērojami līdz 2023. gada 30. aprīlim. Uz tiem nav attiecināms likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 21. panta piektajā daļā noteiktais termiņš.

(3) Regulēto centralizētās siltumapgādes pakalpojumu sniedzējiem, uz kuriem attiecas šā panta pirmajā daļā minētais regulējums, regulators līdz 2022. gada 1. decembrim nosūta pieprasījumu par jauna tarifu projekta iesniegšanu. Regulēto centralizētās siltumapgādes pakalpojumu sniedzējs, sagatavojot jaunu tarifu projektu, ņem vērā informāciju, uz kuras pamata tika izstrādāts šā panta pirmajā daļā minētais tarifu projekts. Regulators iesniegto tarifu projektu izvērtē likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktajā kārtībā.

(4) No 2023. gada 1. maija ir spēkā tādi siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifi, kādus regulēto centralizētās siltumapgādes pakalpojumu sniedzēji, uz kuriem attiecas šā panta pirmajā daļā minētais regulējums, piemērojuši līdz 2022. gada 30. septembrim, ja regulators nav lēmis citādi.

11

(29.09.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2022.)

7.3 pants. Iepirkums par kurināmā piegādi enerģijas ražošanai

Iepirkumam par kurināmā piegādi enerģijas ražošanai pasūtītājs no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim nepiemēro Publisko iepirkumu likumu, ja līguma darbības termiņš nepārsniedz sešus mēnešus.

12

(29.09.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2022.)