39. pants
Pārvadājumi un ceļotāju veselība

(1) Sabiedrības veselības apdraudējuma gadījumā Ministru kabinets pēc veselības ministra ieteikuma ir tiesīgs infekcijas slimību izplatības ierobežošanai noteikt šādus ierobežojumus ceļošanai uz valstīm, kas iekļautas Slimību profilakses un kontroles centra publicētajā to valstu sarakstā, kurās konstatēta infekcijas slimību izplatīšanās, tajā skaitā tādu bīstamu infekcijas slimību izplatīšanās, kuras var radīt nopietnu sabiedrības veselības apdraudējumu:

1) ierobežojumu personu, transportlīdzekļu un kravu pārvadājumu brīvai kustībai pāri Latvijas valsts robežai;

2) ierobežojumu starptautiskā tūrisma pakalpojumu sniegšanai;

3) ierobežojumu un nosacījumus starptautisko gaisa, jūras, autobusu un dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai.

(2) Sabiedrības veselības apdraudējuma gadījumā Ministru kabinets pēc veselības ministra ieteikuma ir tiesīgs infekcijas slimību izplatības ierobežošanai noteikt ierobežojumus un prasības iekšzemes pasažieru pārvadājumu pakalpojumu, kā arī pašpārvadājumu pakalpojumu sniegšanai un izmantošanai.

(3) Atvasinātām publiskām personām, iestādēm, komersantiem, pašnodarbinātajiem, kā arī citām juridiskajām un fiziskajām personām, kuras darbojas starptautiskā tūrisma jomā un veic pasažieru pārvadājumus, ceļojumu organizēšanas laikā ir pienākums pilnīgi un objektīvi informēt klientus par:

1) veselības riska faktoriem teritorijās, kuras tie vēlas apmeklēt, kā arī par infekcijas slimību izplatības draudiem un individuālajiem piesardzības pasākumiem, ieskaitot vakcināciju;

2) medicīniskās palīdzības un konsultācijas saņemšanas iespējām pirms ceļojuma un ceļojuma laikā.

(4) Personām, kuras ir vakcinētas pret Covid-19, to pārslimojušas vai kurām veiktie Covid-19 testi ir negatīvi, ir tiesības pēc pieprasījuma Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņemt sadarbspējīgu sertifikātu, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu vai informāciju par veiktā testa rezultātu, ja tas ir nepieciešams saistībā ar starptautisko tūrismu un, ieceļojot konkrētajā valstī, tiek pieprasīta šāda sertifikāta uzrādīšana.

(5) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā pieprasa, sagatavo, izsniedz, aptur, anulē, atjauno, pārbauda un izmanto šā panta ceturtajā daļā minētos sadarbspējīgos sertifikātus, kā arī sertifikātā iekļaujamās informācijas apjomu.

55

(05.06.2020. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 04.11.2023. Ceturtā un piektā daļa stājas spēkā 01.01.2024. Sk. pārejas noteikumu 13. punktu)