16. pants
Fiskālo risku vispārējā vadība

(1) Ministru kabinets nodrošina fiskālo risku vispārējo vadību. Fiskālo risku vispārējās vadības mērķis ir nodrošināt šā likuma 5.panta trešās daļas 1., 3., 4., 5. un 7.punktā noteikto rādītāju (turpmāk — fiskālie rādītāji) stabilitāti vidējā termiņā neatkarīgi no ārējo faktoru izraisītām izmaiņām, kā arī mazināt ārējo faktoru izraisītu izmaiņu ietekmi uz fiskālajiem rādītājiem katrā valsts budžeta likuma perioda gadā.

(2) Fiskālo risku vispārējā vadība ietver ikgadēju fiskālo risku identificēšanu, to iestāšanās varbūtības un fiskālās ietekmes novērtēšanu, kā arī fiskālo risku novēršanai vai mazināšanai nepieciešamo pasākumu izstrādi. Fiskālo risku vispārējā vadība ietver arī mehānismu, atbilstoši kuram vispārējās valdības sektorā ietilpstošās institūcijas sadarbojas iepriekš minēto funkciju veikšanā.

(3) Ministru kabinets izstrādā kārtību, kādā tiek īstenota fiskālo risku vispārējā vadība.

(4) Valsts budžeta likumprojektā noteikto fiskālo rādītāju stabilitātes nodrošināšanai nepieciešamie pasākumi tiek noteikti fiskālo risku deklarācijā, kuru apstiprina Ministru kabinets. Fiskālo risku deklarācijā ietver:

1) fiskālo risku vispārējās vadības apraksta kopsavilkumu, veiktos un plānotos uzraudzības pasākumus, priekšlikumus risku vadības sistēmas pilnveidošanai un to ieviešanā panāktā progresa vērtējumu, kā arī minētās informācijas salīdzinājumu ar iepriekšējā fiskālo risku deklarācijā sniegto informāciju;

2) fiskālo risku klasifikāciju;

3) fiskālo risku ietekmes un iestāšanās varbūtības novērtēšanas metodes;

4) fiskālo risku, kuru iestāšanās varbūtība un fiskālā ietekme ir novērtēta (turpmāk — kvantificējamie fiskālie riski), detalizētu izklāstu (riska avota apraksts, uzņemto saistību apjoms, fiskālā ietekme, iestāšanās varbūtība, riska vadības mehānisms, lietotais riska notikuma seku novēršanas mehānisms, izmaiņas minētajā informācijā salīdzinājumā ar iepriekšējo fiskālo risku deklarāciju);

5) fiskālo risku, kuru iestāšanās varbūtība vai fiskālā ietekme nav novērtēta (turpmāk — nekvantificējamie fiskālie riski), izklāstu, tajā pēc iespējas ietverot arī šīs daļas 4.punktā minēto informāciju;

6) fiskālā nodrošinājuma rezerves (17.pants) aprēķinu, ieskaitot fiskālā nodrošinājuma aprēķinu attiecībā uz katru fiskālo risku deklarācijā iekļauto fiskālo risku, kuram tiek aprēķināta rezerve;

7) informāciju par iespējamām saistībām, kas var būtiski ietekmēt valsts budžetu (virs 0,01 procenta no iekšzemes kopprodukta), tostarp valsts garantijām, ienākumus nenesošiem aizdevumiem un saistībām, kas izriet no ārpus vispārējās valdības sektora klasificēto publiskas personas kontrolēto komercsabiedrību saimnieciskās darbības, tostarp to apmēru, iespēju robežās arī informāciju par iespējamām saistībām attiecībā uz katastrofām un klimata pārmaiņām, pēc iespējas ņemot vērā informāciju par fiskālajām izmaksām, kas radušās katastrofu un ar klimatu saistītu satricinājumu dēļ;

8) informāciju par vispārējās valdības līdzdalību komercsabiedrību kapitālā attiecībā uz ekonomiski nozīmīgām summām (virs 0,01 procenta no iekšzemes kopprodukta).

(5) Fiskālo risku deklarācijā iekļauj vismaz šādus kvantificējamos fiskālos riskus:

1) kārtējo maksājumu Eiropas Savienības budžetā un starptautiskai sadarbībai pieaugums;

2) projektu un pasākumu īstenošanai nepieciešamo un no attiecīgās programmas neatmaksājamo izdevumu pieaugums Eiropas Savienības politiku instrumentu un citām ārvalstu finanšu palīdzības programmām;

3) pamatbudžeta izdevumu pieaugums sakarā ar aktuālākām valsts sociālo pabalstu un pensiju saņēmēju kontingenta prognozēm, kā arī ar prognozētajām izdienas pensiju vidējo apmēru izmaiņām;

4) speciālā budžeta izdevumu pieaugums sakarā ar aktuālākām sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju kontingenta, kā arī pensiju un pabalstu vidējā apmēra prognozēm.

17

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026.)