JaunumsKiberdrošības instruktāža uzņēmumiem — kurss, tests, MK 397 uzskaite un ikmēneša draudu apskats
Fiskālās disciplīnas likumsFiskālie nosacījumi likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanai, šā likuma izpildei un tā grozījumu sagatavošanai(Nodaļas nosaukums 03.12.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2026.)

7. pantsFiskālie nosacījumi valsts budžeta projekta kārtējam gadam sagatavošanai un valsts budžeta likuma izpildei

SpēkāRedakcija pārbaudīta 2026-07-31

Likuma teksts

7. pants - 11. pantsViss likums

Fiskālie nosacījumi valsts budžeta projekta kārtējam gadam sagatavošanai un valsts budžeta likuma izpildei

1(1) Sagatavojot valsts budžeta projektu kārtējam gadam, valsts budžeta izdevumus nosaka mazākus par valsts budžeta likumprojektā attiecīgajam gadam noteiktajiem ietvara maksimāli pieļaujamiem valsts budžeta izdevumiem. Šī starpība ir fiskālā nodrošinājuma rezerve (17. pants).

2(2) Izpildot valsts budžeta likumu, nedrīkst pārsniegt valsts budžeta likumā attiecīgajam gadam noteikto ietvara maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopējo apjomu, no kura atskaitīta fiskālā nodrošinājuma rezerve, izņemot šā likuma 5. panta pirmajā daļā minētos gadījumus.

Fiskālie nosacījumi gadskārtējā valsts budžeta likuma grozījumu sagatavošanai

19

2(Izslēgts ar 03.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026.)

Budžetu ietekmējošo normatīvo aktu pieņemšana

1(1) Ja Ministru kabinets iesniedz Saeimā izskatīšanai likumprojektu, kas izraisa valsts budžeta likumā noteikto ietvara maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu pārsniegumu, kurš nav saistīts ar šā likuma 5.panta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem, vai kas izraisa valsts budžeta likumā plānoto valsts budžeta ieņēmumu samazinājumu, Ministru kabinets vienlaikus iesniedz Saeimai arī likumprojektu vai likumprojektus, kas paredz izdevumu pieauguma vai ieņēmumu samazinājuma kompensēšanu. Kompensēšana notiek, palielinot ieņēmumus vai samazinot izdevumus.

2(2) Ja Ministru kabinets pieņem normatīvo aktu, kas izraisa valsts budžeta likumā noteikto ietvara maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu pārsniegumu, kurš nav saistīts ar šā likuma 5.panta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem, vai kas izraisa valsts budžeta likumā plānoto valsts budžeta ieņēmumu samazinājumu, Ministru kabinets nodrošina, ka vienlaikus stājas spēkā arī tāds normatīvais akts vai tādi normatīvie akti, kas kompensē izdevumu pieaugumu vai ieņēmumu samazinājumu. Kompensēšana notiek, palielinot ieņēmumus vai samazinot izdevumus.

3(3) Ja šā panta pirmajā un otrajā daļā minētie izdevumus palielinošie vai ieņēmumus samazinošie normatīvie akti pasliktina arī vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci, Ministru kabinets nodrošina, ka Saeimai iesniegtais kompensējošais normatīvais akts vai kompensējošie normatīvie akti (šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā), vai Ministru kabineta pieņemtais normatīvais akts vai normatīvie akti (šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā) garantē vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances izlīdzināšanos.

Bilances nosacījums

1Vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci valsts budžeta likumprojektā katram perioda gadam nedrīkst noteikt mazāku par -1,0 procentu no attiecīgā gada iekšzemes kopprodukta (turpmāk — minimālā plānojamā vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance).

Minimālās plānojamās vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances koriģēšana

1(1) Izstrādājot valsts budžeta likumprojektu, minimālā plānojamā vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance tiek koriģēta šajā pantā noteiktajā kārtībā, lai nodrošinātu to, ka iepriekšējo gadu faktiskās novirzes no bilances nosacījuma neietekmē budžeta sabalansētību.

2(2) Katram saimnieciskajam gadam Finanšu ministrija līdz nākamā gada 1.decembrim aprēķina faktiskās vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances un minimālās plānojamās vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances starpību.

3(3) Ja Finanšu ministrija faktisko vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci iepriekšējos saimnieciskajos gados ir pārrēķinājusi, tā, veicot aprēķinu, attiecīgi pārrēķina arī bilanču starpību.

4(4) Finanšu ministrija visu gadu bilanču starpību summu uzskaita nacionālajā valūtā. Minimālo plānojamo vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci koriģē, ja valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas gadā uzkrāto bilanču starpību summa, atskaitot iepriekšējos trijos gados jau piemēroto vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances palielinājumu (šā panta piektā daļa), ir negatīva un tās absolūtā vērtība ir vismaz 0,5 procenti no attiecīgā gada iekšzemes kopprodukta. Koriģēšana veicama saskaņā ar šā panta piekto daļu un ievērojot šā panta sestās un septītās daļas nosacījumus.

5(5) Valsts budžeta likumprojektā ceturtajam gadam minimālo plānojamo vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci nosaka par 0,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta lielāku, nekā noteikts šā likuma 10.pantā.

6(6) Koriģēšanu neveic, ja prognozētā iekšzemes kopprodukta un potenciālā iekšzemes kopprodukta starpība salīdzināmajās cenās ir negatīva. Koriģēšanu veic tajā gadā, kad minētā starpība ir pozitīva.

7(7) Ja, sagatavojot valsts budžeta likumprojektu, attiecībā uz tā perioda pirmo, otro vai trešo gadu bija paredzēta minimālās plānojamās vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances koriģēšana, bet šā valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas laikā uzkrāto bilanču starpību negatīvā vērtība kļuvusi mazāka par 0,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta, koriģēšanu neveic.

Praktiska atsauce

Kā izmantot šo tiesību aktu ārpus lasīšanas

Ja Google atveda uz konkrētu pantu, saglabā precīzu atsauci, pārbaudi spēkā esošo redakciju un pieraksti, kā tas saistās ar tavu faktisko situāciju.

PienākumsLikumi
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.