22. pants
Ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas ierobežojumi
(1) Ministru kabinets atbilstoši šā likuma 5.panta trešajai un ceturtajai daļai var noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai Latvijā vai atsevišķā tās teritorijā.
(2) Pašvaldība, ievērojot sociālekonomiskos, klimatiskos vai vides apstākļus vai izvērtējot lauksaimnieciskās darbības metodes, pēc savas iniciatīvas vai uz personas priekšlikuma pamata ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem var noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai attiecīgajā administratīvajā teritorijā vai tās daļā.
(3) Šā panta otrajā daļā minēto aizliegumu nosaka uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem.
(4) Pirms šā panta otrajā daļā minēto noteikumu pieņemšanas pašvaldība informē sabiedrību un publicē paziņojumu par nodomu noteikt aizliegumu pašvaldības izdotajā laikrakstā, bet, ja tāda nav, — citā vietējā laikrakstā, kā arī ievieto minēto paziņojumu savā mājaslapā internetā un nosūta informāciju par paziņojumu Zemkopības ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kas šo informāciju ievieto savās mājaslapās internetā. Paziņojumā norāda teritoriju, kurā paredzēts noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai, kā arī sabiedrības viedokļu, priekšlikumu un iebildumu sniegšanas vietu un termiņu. Priekšlikumu un iebildumu sniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 30 dienām no paziņojuma publicēšanas dienas. Iebildumu neiesniegšana pašvaldības noteiktajā termiņā uzskatāma par piekrišanu aizlieguma noteikšanai.
(5) Ja pašvaldība saņēmusi rakstveida iebildumu pret ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas aizliegumu, tā izvērtē iesniegto iebildumu un lemj par konkrētās teritorijas, pret kuras iekļaušanu izteikts iebildums, izslēgšanu no paredzētās aizlieguma zonas vai atstāšanu tajā, ņemot vērā sabiedrības vairākuma viedokli, samērīguma un ilgtspējīgas attīstības principus.
(6) Pašvaldība par šā panta otrajā daļā minēto aizliegumu informē tās pašvaldības, kuru administratīvā teritorija robežojas ar teritoriju, kurā paredzēts noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai, kā arī Zemkopības ministriju, Valsts vides dienesta attiecīgo reģionālo vides pārvaldi, kā arī Valsts augu aizsardzības dienestu, kas minēto informāciju iekļauj ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāju reģistrā.
23
(18.06.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2009., 16.12.2010., 21.06.2012. un 18.06.2015. likumu, kas stājas spēkā 28.06.2015.)