Vairogs1. pants
Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) ģeodēzija zinātnes un ražošanas nozare, kas pēta Zemes formu un lielumu, kā arī nosaka dabas elementu un cilvēku radītu objektu savstarpējo stāvokli uz Zemes virsmas kādā ar Zemi saistītā koordinātu sistēmā. Ģeodēzijā izmanto Zemes gravitācijas lauka, magnētiskā lauka un citus ģeofizikālos mērījumus;
2) ģeodēziskais punkts apvidū nostiprināta ģeodēziskā zīme, kurai ir pastāvīgs centrs un ir noteikts vismaz viens no šādiem raksturlielumiem: koordinātas, augstums, Zemes gravimetriskā lauka vērtība vai Zemes ģeomagnētiskā lauka vērtība. Punktiem, kas nostiprināti ar grunts zīmēm, var būt virszemes konstrukcija kupica, norādītājstabs, ģeodēziskais signāls, nožogojums;
3) ģeodēziskais tīkls ģeodēzisko punktu kopums ar viena veida raksturlielumiem;
4) ģeodēziskā atskaites sistēma teorētisks pamatojums koordinātu, augstumu, magnetometriskai un gravimetriskai atskaitei, ko izmanto ģeodēziskajā un kartogrāfiskajā darbībā;
5) ģeotelpiskā informācija jebkura informācija, kas tieši vai netieši norāda uz konkrētu atrašanās vietu vai ģeogrāfisko apgabalu, kurā atrodas ģeotelpiskais objekts;
6) ģeotelpiskās informācijas aprite ģeotelpiskās informācijas iegūšana, sagatavošana, apstrāde, uzturēšana, piegāde lietotājiem un izmantošana;
7) ģeotelpiskās informācijas atkalizmantošana iestādes rīcībā esošās ģeotelpiskās informācijas izmantošana, ko veic fiziskās vai juridiskās personas komerciāliem vai nekomerciāliem mērķiem, kas nav izmantošanas sākotnējs mērķis, kuram ģeotelpiskā informācija tika iegūta un sagatavota, pildot iestādes uzdevumus. Ģeotelpiskās informācijas apmaiņa starp iestādēm, īstenojot to pārvaldes funkcijas un uzdevumus, nav ģeotelpiskās informācijas atkalizmantošana;
8) ģeotelpiskās informācijas infrastruktūra normatīvajos aktos noteiktas ģeotelpisko datu kopas, to metadati, ģeotelpiskās informācijas kopīgas izmantošanas un atkalizmantošanas nosacījumi, ģeotelpiskās informācijas pakalpojumi, informācijas un telekomunikācijas tehnoloģijas, ar kurām nodrošina ģeotelpiskās informācijas apriti un ģeotelpiskās informācijas pakalpojumu sniegšanu, un kārtība, kādā tiek koordinēta un uzraudzīta iesaistīto institūciju darbība;
9) ģeotelpiskās informācijas kopīga izmantošana ģeotelpiskās informācijas aprite starp iestādēm, īstenojot to pārvaldes funkcijas un uzdevumus;
10) ģeotelpiskās informācijas pakalpojumi ģeotelpiskās informācijas tehniska apstrāde un citas darbības šīs informācijas aprites nodrošināšanai;
11) ģeotelpiskās informācijas portāls (turpmāk ģeoportāls) tīmekļa vietne vai tai pielīdzināms līdzeklis, kas nodrošina pieeju ģeotelpisko datu kopām, pakalpojumiem un metadatiem;
12) ģeotelpiskās informācijas turētājs fiziskā vai juridiskā persona, kura ir attiecīgās ģeotelpiskās informācijas veidotājs, pasūtītājs vai kuras rīcībā ir iestādei noteikto funkciju nodrošinājumam nepieciešamā ģeotelpiskā informācija, kas var būt sakārtota datubāzē, tai skaitā ģeotelpisko datu kopas turētājs;
13) ģeotelpisko datu kopa ar noteiktu izmantošanas mērķi izveidota identificējama ģeotelpiskās informācijas datubāze, kurai ir noteikts turētājs un kura ietver atsevišķas nozares ģeotelpiskās informācijas pamatdatus;
14) ģeotelpisko datu kopas turētājs normatīvajos aktos noteikta atbildīgā institūcija ģeotelpisko datu kopas izveidošanai un uzturēšanai;
15) ģeotelpisko datu kopu un pakalpojumu sadarbspēja spēja apvienot ģeotelpisko datu kopas un, nelietojot atkārtotu manuālu iejaukšanos, nodrošināt ģeotelpiskās informācijas pakalpojumu mijiedarbību tādā veidā, ka tiek panākts saskanīgs rezultāts un paaugstināta ģeotelpisko datu kopu un pakalpojumu pievienotā vērtība;
16) ģeotelpisks objekts abstrakts reālās pasaules atspoguļojums, kas saistīts ar konkrētu atrašanās vietu vai ģeogrāfisko apgabalu;
17) kartogrāfija zinātnes un ražošanas nozare par ģeotelpiskās informācijas iegūšanu un apstrādi ar kartēšanas metodēm, kā arī par karšu un plānu sastādīšanu, izdošanu un lietošanu;
18) metadati strukturēta informācija, kas raksturo ģeotelpisko datu kopas un ģeotelpiskās informācijas pakalpojumus;
19) nozare tautsaimniecības nozare, kuras praktiskās darbības nodrošināšanai nepieciešama ģeotelpiskās informācijas iegūšana, sagatavošana, atjaunināšana un izmantošana;
20) ortofoto Zemes virsmas fotogrāfisks attēls, kas pēc apstrādes ar fotogrammetrijas metodēm ieguvis atbilstību kartes vai plāna projekcijas ģeometriskajām īpašībām;
21) pamatdati tāds ģeotelpiskās informācijas kopums, kurš sagatavots pēc vienotas specifikācijas un kura sagatavošana un pastāvīga atjaunināšana dod valsts tautsaimniecībai ekonomisku efektu un funkcionāli nodrošina:
a) citu ģeotelpisko objektu nepārprotamu atrašanās vietas piesaistīšanu,
b) konteksta veidošanu citu ģeotelpisko datu vizualizēšanai un analīzei,
c) topogrāfisko un tematisko karšu izgatavošanu;
22) pastāvīgo globālās pozicionēšanas bāzes staciju sistēma "Latvijas Pozicionēšanas sistēma" valsts ģeodēziskā tīkla sastāvdaļa, kura nodrošina augstas precizitātes koordinātu noteikšanu apvidus objektiem, izmantojot Zemes mākslīgos pavadoņus;
23) tematiskā karte karte, kuras saturs, mērogs, projekcija un noformējums veidots atbilstoši tikai noteiktas nozares (piemēram, ģeoloģijas, tūrisma, nekustamo īpašumu kadastra, transporta) vai konkrēta mērķa (piemēram, aeronavigācijas, jūras navigācijas, teritorijas plānošanas) attēlošanas prasībām;
24) topogrāfiskā karte ģeotelpiskās informācijas attēlojums plaknē ar noteikta veida apzīmējumiem vizuāli uztveramā formā, kurā atbilstoši attēlojuma mērogam ņemta vērā Zemes virsmas liekuma ietekme;
25) topogrāfiskais plāns lokāla ģeogrāfiskā apgabala ģeotelpiskās informācijas attēlojums plaknē ar noteikta veida apzīmējumiem vizuāli uztveramā formā;
26) vietvārdu (toponīmu) informācija šā likuma izpratnē: vietvārdi jeb ģeogrāfiskie nosaukumi kopā ar informāciju, kas raksturo vai paskaidro tos, kā arī norāda uz attiecīgo vietvārdu ģeogrāfisko piesaisti konkrētiem objektiem.
2
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 22.10.2014.)