16. pants

Iekšējo normatīvo aktu piemērošana

(1) Iekšējais normatīvais akts ir

saistošs tam publisko tiesību subjektam, kas šo aktu izdevis, kā

arī šim publisko tiesību subjektam padotajām institūcijām.

Privātpersonām iekšējais normatīvais akts nav saistošs.

(2) Ja iestāde konstatē pretrunu

starp iekšējiem normatīvajiem aktiem, tā piemēro to aktu, kuru

izdevusi institucionāli augstāka iestāde. Ja iestāde konstatē

pretrunu starp iekšējiem normatīvajiem aktiem, kurus izdevusi

institucionāli augstāka iestāde un funkcionāli augstāka iestāde,

tā piemēro to aktu, kuru izdevusi funkcionāli augstāka

iestāde.

(3) Ja iestāde konstatē pretrunu

starp iekšējos normatīvajos aktos ietverto vienāda juridiskā

spēka vispārējo tiesību normu un speciālo tiesību normu,

vispārējo tiesību normu piemēro tiktāl, ciktāl to neierobežo

speciālā tiesību norma.

(4) Ja iestāde konstatē pretrunu

starp viena publisko tiesību subjekta izdotiem iekšējiem

normatīvajiem aktiem, tā piemēro jaunāko aktu. Noteicošs ir

normatīvā akta pieņemšanas datums.

(5) Ja iestādei jāpiemēro

iekšējais normatīvais akts, bet tai rodas pamatotas šaubas, vai

tas atbilst cita publisko tiesību subjekta izdotam iekšējam

normatīvajam aktam, iestāde to piemēro, bet par savām šaubām

nekavējoties motivētā rakstveida ziņojumā informē institucionāli

augstāku iestādi un publisko tiesību subjektu, kas šo normatīvo

aktu izdevis, kā arī Tieslietu ministriju.

(6) Ja iestādei jāpiemēro

iekšējais normatīvais akts, bet tai rodas pamatotas šaubas, vai

tas atbilst ārējam normatīvajam aktam un vispārējiem tiesību

principiem, kā arī starptautisko tiesību vai Eiropas Savienības

(Kopienu) tiesību normām, iestāde šo iekšējo normatīvo aktu

nepiemēro un nekavējoties motivētā rakstveida ziņojumā informē

par to augstāku iestādi un publisko tiesību subjektu, kas šo

normatīvo aktu izdevis, kā arī Tieslietu ministriju. Publisko

tiesību subjekts, kas šo normatīvo aktu izdevis, var dot

rakstveida rīkojumu to piemērot. Ja publisko tiesību subjekta

rīkojums satur juridisku pamatojumu, kādēļ iestādes šaubas ir

noraidāmas un attiecīgais iekšējais normatīvais akts atbilst

ārējam normatīvajam aktam un vispārējiem tiesību principiem, kā

arī starptautisko tiesību un Eiropas Savienības (Kopienu) tiesību

normām, iestāde to izpilda."

8. Izteikt 17.panta sestās daļas

otro teikumu šādā redakcijā:

"Iestādes pilnvaras, kas minētas

šā likuma 16.panta piektajā un sestajā daļā, paliek

neskartas."

9. Izteikt 18.panta ceturtās daļas

pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Administratīvajās lietās, kas

adresātam ir sarežģītas, pēc iestādes vai tiesas lēmuma,

ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, tās pārstāvim

izmaksā atlīdzību no valsts budžeta."

10. Izteikt 20.panta otro daļu

šādā redakcijā:

"(2) Administratīvi procesuālā

tiesībspēja atzīstama arī personu apvienībai, ja personas ir

saistītas ar pietiekami noturīgu saikni, lai sasniegtu noteiktu

mērķi, un personu apvienībai ir noteikta lēmumu pieņemšanas

kārtība."

11. 21.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā

redakcijā:

"(1) Administratīvi procesuālā

rīcībspēja ir:

1) pilngadīgai rīcībspējīgai

fiziskajai personai;

2) privāto tiesību juridiskajai

personai;

3) personu apvienībai, kurai ir

atzīstama procesuālā tiesībspēja.";

izteikt piekto daļu šādā

redakcijā:

"(5) Privāto tiesību juridiskās

personas lietas ved tās orgāns vai pilnvarota persona.";

papildināt pantu ar sesto daļu

šādā redakcijā:

"(6) Personu apvienības lietas ved

tās līgumiskais pārstāvis vai pilnvarota persona."

12. Izteikt 22.panta pirmo daļu

šādā redakcijā:

"(1) Administratīvi procesuālā

tiesībspēja pilnā apjomā piemīt:

1) Latvijas Republikai kā

sākotnējai publisko tiesību juridiskajai personai;

2) pašvaldībai un citai

atvasinātai publisko tiesību juridiskajai personai."

13. Izteikt 23.pantu šādā

redakcijā:

"23.pants. Publisko tiesību

subjekta administratīvi procesuālā rīcībspēja

(1) Publisko tiesību juridiskās

personas vārdā rīkojas piekritīgais orgāns, iestāde (amatpersona)

vai cits pilnvarots tiesību subjekts.

(2) Publisko tiesību subjektam,

kuram piemīt administratīvi procesuālā tiesībspēja (22.panta otrā

daļa), tādā pašā apjomā piemīt arī administratīvi procesuālā

rīcībspēja, un tā vārdā rīkojas iestāde (amatpersona) vai cits

pilnvarots tiesību subjekts."

14. Papildināt 25.pantu ar otro

daļu šādā redakcijā:

"(2) Gadījumos, kad publisko

tiesību subjekts var būt administratīvā akta adresāts vai to var

skart faktiskā rīcība, kā arī citos ārējā normatīvajā aktā

noteiktajos gadījumos iesniedzējs var būt arī publisko tiesību

juridiskā persona. Administratīvajā procesā, kurā iesniedzējs vai

adresāts ir publisko tiesību subjekts, tiek attiecīgi piemērotas

šā likuma normas, izņemot gadījumus, kad no publisko tiesību

subjekta būtības izriet, ka tās nav piemērojamas.";

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu

par pirmo daļu.

15. Papildināt 27.pantu ar otro

daļu šādā redakcijā:

"(2) Publisko tiesību subjekts var

būt administratīvā akta adresāts vai to var skart faktiskā rīcība

gadījumos, kad tas atrodas salīdzināmā situācijā ar privātpersonu

un konkrētajā gadījumā ir pakļauts tādiem pašiem tiesību

priekšrakstiem kā privātpersona.";

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu

par pirmo daļu.

16. 28.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā

redakcijā:

"(1) Par trešo personu

administratīvajā procesā var būt privātpersona, kuras tiesības

vai tiesiskās intereses attiecīgais administratīvais akts var

ierobežot vai kuru var skart tiesas spriedums lietā.";

papildināt pantu ar jaunu otro

daļu šādā redakcijā:

"(2) Publisko tiesību subjekts var

būt par trešo personu gadījumos, kad tas atrodas salīdzināmā

situācijā ar privātpersonu, kura var būt par trešo personu

administratīvajā procesā, kā arī tad, ja tas noteikts ārējā

normatīvajā aktā.";

uzskatīt līdzšinējo otro, trešo,

ceturto un piekto daļu attiecīgi par trešo, ceturto, piekto un

sesto daļu.

17. Izteikt 29.pantu šādā

redakcijā:

"29.pants. Tiesību subjekts,

kuram ir tiesības būt par privātpersonas tiesību un tiesisko

interešu aizstāvi

(1) Likumā paredzētajos gadījumos

publisko tiesību subjektam vai privāto tiesību juridiskajai

personai ir tiesības iesniegt iestādē iesniegumu vai tiesā

pieteikumu, lai aizstāvētu privātpersonas tiesības un tiesiskās

intereses.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais

tiesību subjekts var iepazīties ar lietas materiāliem, pieteikt

noraidījumus, dot paskaidrojumus, iesniegt pierādījumus,

piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā, iesniegt lūgumus, apstrīdēt

un pārsūdzēt administratīvo aktu vai faktisko rīcību, kā arī

izdarīt citas likumā iesniedzējam vai pieteicējam paredzētās

procesuālās darbības.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētā

tiesību subjekta atteikšanās no iesnieguma vai pieteikuma, ko tas

iesniedzis saskaņā ar šā panta pirmo daļu, neatņem

privātpersonai, kuras tiesību vai tiesisko interešu aizstāvēšanai

iesniegums vai pieteikums iesniegts, tiesības prasīt, lai iestāde

vai tiesa lietu izskata pēc būtības.

(4) Ja administratīvajā procesā šā

panta pirmajā daļā minētajam tiesību subjektam un privātpersonai,

kuras tiesību vai tiesisko interešu aizstāvēšanai iesniegums vai

pieteikums iesniegts, ir atšķirīgi viedokļi par procesa virzību

vai par lietu pēc būtības, noteicošais ir privātpersonas

viedoklis. Pēc attiecīgās personas iesnieguma iestāde pieņem

lēmumu par lietas izbeigšanu vai tiesa izbeidz tiesvedību."

18. Izteikt 31.pantu šādā

redakcijā:

"31.pants. Pieteicējs

(1) Pieteicējs ir privātpersona,

kura griežas tiesā, lai tā veiktu kontroli pār iestādes izdota

administratīvā akta vai iestādes faktiskās rīcības tiesiskumu vai

lietderības apsvērumiem rīcības brīvības ietvaros, lai izlemtu

par publisko tiesību līguma spēkā esamību vai izpildi vai arī

konstatētu privātpersonas publiski tiesiskos pienākumus vai

tiesības. Par pieteicēju uzskatāma arī privātpersona, kuras

tiesību vai tiesisko interešu aizstāvēšanai lieta ierosināta pēc

šā likuma 29.pantā minētā tiesību subjekta pieteikuma.

(2) Pieteikumu, izņemot likumā

noteiktos gadījumus, var iesniegt privātpersona, kuras tiesības

vai tiesiskās intereses ir aizskartas vai var tikt

aizskartas.

(3) Lietās par publisko tiesību

līguma spēkā esamību vai izpildi gadījumos, kad publisko tiesību

subjekts var būt administratīvā akta adresāts vai to var skart

faktiskā rīcība, kā arī citos ārējā normatīvajā aktā noteiktajos

gadījumos pieteicējs var būt arī publisko tiesību juridiskā

persona."

19. 34.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā

redakcijā:

"(1) Atbildētājs tiesā ir Latvijas

Republika, pašvaldība vai cita atvasināta publisko tiesību

juridiskā persona (22.panta pirmā daļa) vai cits publisko tiesību

subjekts šā likuma 22.panta otrajā daļā minētajā gadījumā.";

papildināt pantu ar trešo daļu

šādā redakcijā:

"(3) Ja pieteicējs lietā par

publisko tiesību līguma spēkā esamību vai izpildi ir publisko

tiesību juridiskā persona (103.panta trešās daļas 3.punkts),

atbildētājs var būt arī privātpersona. Šādā gadījumā attiecīgi

piemērojamas šā likuma C un D daļas tiesību normas."

20. Papildināt 38.pantu ar jaunu

otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Personu apvienības pārstāvību

noformē ar notariāli apliecinātu pilnvaru vai apliecina ar

līgumu, no kura izriet attiecīgās personas tiesības bez īpaša

pilnvarojuma pārstāvēt personu apvienību.";

uzskatīt līdzšinējo otro, trešo,

ceturto un piekto daļu attiecīgi par trešo, ceturto, piekto un

sesto daļu.

21. Izteikt 54.pantu šādā

redakcijā:

"54.pants. Informācijas

sniegšana privātpersonai

(1) Ja no privātpersonas saņemts

informācijas pieprasījums sakarā ar kādu administratīvo procesu,

iestāde sniedz attiecīgo informāciju, kas ir tās rīcībā, izņemot

gadījumus, kad šī informācija saskaņā ar likumu uzskatāma par

ierobežotas pieejamības informāciju.

(2) Ja pieprasītā informācija

daļēji satur informāciju, kas nav izpaužama saskaņā ar likumu,

privātpersonai izsniedz informācijas daļu, ja tā pēc neizpaužamās

informācijas daļas izņemšanas nav zaudējusi vai mainījusi savu

pamatjēgu.

(3) Informāciju par fiziskās

personas privāto dzīvi, izņemot tiesību normās noteiktos

gadījumus, var sniegt tikai ar šīs personas piekrišanu. Ja

saskaņā ar tiesību normām šo informāciju drīkst pieprasīt un

saņemt cita privātpersona, informāciju var sniegt tad, kad šī

privātpersona ir pierādījusi savu interešu pamatotību.

(4) Privātpersonai ir tiesības

iepazīties ar iestādes rīcībā esošo informāciju par sevi,

pieprasīt kļūdu labojumu, kā arī tādas informācijas dzēšanu,

kuras vākšanu vai uzglabāšanu tiesību normas neparedz vai kura

iegūta prettiesiski."

22. Izteikt 59.panta trešo daļu

šādā redakcijā:

"(3) Ja nepieciešamā informācija

satur ziņas par fiziskās personas privāto dzīvi (personas kods,

tautība, pilsonība, dzīvesvieta, ģimenes stāvoklis, veselības

stāvoklis, sodāmība, ienākumi, īpašums, reliģiskie vai politiskie

uzskati vai citas ziņas), iestāde paskaidro privātpersonai, uz

kāda normatīvā akta pamata un kādam mērķim iestāde šīs ziņas

vēlas iegūt, kā arī to, vai privātpersonai šīs ziņas saskaņā ar

ārējo normatīvo aktu jāsniedz obligāti vai to sniegšana ir

brīvprātīga."

23. Papildināt 67.panta ceturtās

daļas pirmo teikumu pēc vārdiem "starptautisko tiesību" ar

vārdiem "vai Eiropas Savienības (Kopienu)".

24. Izteikt 76.panta pirmo daļu

šādā redakcijā:

"(1) Administratīvo aktu var

apstrīdēt iesniedzējs, adresāts, trešā persona, šā likuma

29.pantā minētais tiesību subjekts, kā arī privātpersona, kuras

tiesības vai tiesiskās intereses attiecīgais administratīvais

akts ierobežo un kura administratīvajā procesā nav bijusi

pieaicināta kā trešā persona."

25. Izteikt 79.panta otro daļu

šādā redakcijā:

"(2) Privātpersona, kuras tiesības

vai tiesiskās intereses attiecīgais administratīvais akts

ierobežo un kura administratīvajā procesā nav bijusi pieaicināta

kā trešā persona, var šo administratīvo aktu apstrīdēt viena

mēneša laikā no dienas, kad privātpersona par to ir uzzinājusi,

bet ne vēlāk kā viena gada laikā no attiecīgā administratīvā akta

spēkā stāšanās dienas."

26. Izteikt 81.panta trešo daļu

šādā redakcijā:

"(3) Lēmums par apstrīdēto

administratīvo aktu (administratīvais akts) nedrīkst būt

iesniedzēja interesēm nelabvēlīgāks nekā apstrīdētais

administratīvais akts, izņemot gadījumu, kad augstāka iestāde

konstatē, ka ir pārkāptas obligātās materiālo tiesību normas vai

pārkāptas tādas procesuālo tiesību normas, kas aizsargā

sabiedrības intereses."

27. Izteikt 83.panta pirmo daļu

šādā redakcijā:

"(1) Iestāde pēc savas iniciatīvas

vai adresāta lūguma var atcelt administratīvo aktu, kas jau

kļuvis neapstrīdams, tikai ievērojot šā likuma 85. un 86.panta

noteikumus."

28. Izteikt 85.panta trešo daļu

šādā redakcijā:

"(3) Ja administratīvo aktu atceļ

saskaņā ar šā panta otrās daļas 3. vai 4.punktu, attiecīgā

publisko tiesību juridiskā persona saskaņā ar šā likuma 8.nodaļu

atlīdzina adresātam zaudējumus un personisko kaitējumu, kas tam

radies sakarā ar administratīvā akta atcelšanu."

29. 86.pantā:

izteikt otrās daļas 3. un 4.punktu

šādā redakcijā:

"3) administratīvā akta palikšana

spēkā skar būtiskas sabiedrības intereses. Ja adresāts uz

attiecīgā administratīvā akta pamata ir saņēmis naudu vai citus

labumus, šis administratīvais akts zaudē spēku ar tā atcelšanas

dienu. Attiecīgā publisko tiesību juridiskā persona saskaņā ar šā

likuma 8.nodaļu atlīdzina adresātam zaudējumus vai personisko

kaitējumu, kas tam radies sakarā ar administratīvā akta

atcelšanu;

4) adresāts attiecīgā

administratīvā akta izdošanu panācis ar apzināti nepatiesu ziņu

sniegšanu, kukuļošanu, spaidiem, draudiem vai citām prettiesiskām

darbībām. Šādā gadījumā iestāde izvērtē adresāta veikto darbību

prettiesiskumu un atceļ šo administratīvo aktu ar tā izdošanas

dienu. Adresāta pienākums ir atlīdzināt attiecīgajam publisko

tiesību subjektam to, ko šis adresāts no publisko tiesību

subjekta ieguvis, pamatojoties uz administratīvo aktu.";

izteikt trešo daļu šādā

redakcijā:

"(3) Administratīvā akta atcelšana

saskaņā ar šā panta otrās daļas 1.punktu ir pieļaujama triju

mēnešu laikā no dienas, kad iestāde uzzināja par tā atcelšanas

iespēju, bet ne vēlāk kā viena gada laikā no tā spēkā stāšanās

dienas."

30. Izteikt 89.pantu šādā

redakcijā:

"89.pants. Iestādes faktiskās

rīcības jēdziens

(1) Faktiskā rīcība ir iestādes

darbība publisko tiesību jomā jebkurā citādā veidā, nevis izdodot

administratīvo aktu, ja privātpersonai uz šo darbību ir tiesības

vai tai šīs darbības rezultātā ir radies vai var rasties tiesību

vai tiesisko interešu aizskārums.

(2) Faktiskā rīcība ir arī

iestādes bezdarbība, ja iestādei saskaņā ar tiesību normām bija

vai ir pienākums izpildīt kādu darbību, kā arī iestādes sniegta

izziņa."

31. Izteikt 91.pantu šādā

redakcijā:

"91.pants. Iesniegums par

iestādes faktisko rīcību

(1) Persona, kura uzskata, ka

iestādes plānotā vai jau iesāktā faktiskā rīcība aizskar vai var

aizskart šīs personas tiesības vai tiesiskās intereses, var

griezties iestādē ar iesniegumu par iestādes nodoma mainīšanu

attiecībā uz šo faktisko rīcību.

(2) Iestāde iesniegumu izskata un

izvērtē pirms faktiskās rīcības veikšanas vai, ja tas iespējams,

pirms tās pabeigšanas. Savu lēmumu iestāde paziņo vispārējā

kārtībā.

(3) Privātpersona var apstrīdēt

vai pārsūdzēt šo iestādes lēmumu kā administratīvo aktu.

(4) Privātpersona, kura uzskata,

ka iestādes sniegtā izziņa nav pareiza, var griezties šajā

iestādē ar iesniegumu par pareizas izziņas izdošanu. Ja iestāde

iesniedzēja lūgumu neapmierina, iesniedzējs var apstrīdēt vai

pārsūdzēt šo iestādes lēmumu kā administratīvo aktu.

(5) Citos gadījumos privātpersona

var tieši griezties tiesā ar pieteikumu par iestādes faktisko

rīcību."

32. Aizstāt 92.pantā vārdu

"atlīdzinājumu" ar vārdiem "atbilstīgu atlīdzinājumu".

33. Izteikt 94.pantu šādā

redakcijā:

"94.pants. Atlīdzināšanas

pienākums

(1) Atlīdzinājumu prasa no:

1) Latvijas Republikas, ja

mantisko zaudējumu vai personisko kaitējumu nodarījusi tiešās

pārvaldes iestāde;

2) pašvaldības vai citas

atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas, ja mantisko

zaudējumu vai personisko kaitējumu nodarījusi pastarpinātās

pārvaldes iestāde, pildot funkcijas, kas ietilpst attiecīgās

publisko tiesību juridiskās personas autonomajā kompetencē;

3) Latvijas Republikas, ja

mantisko zaudējumu vai personisko kaitējumu nodarījusi

pastarpinātās pārvaldes iestāde, pildot Latvijas Republikas

funkcijas vai uzdevumus;

4) cita publisko tiesību subjekta,

ja tam piemīt procesuālā tiesībspēja un ir patstāvīgs budžets

(22.panta otrā daļa), kas neietilpst nevienas šīs panta daļas 1.

vai 2.punktā minētās publisko tiesību juridiskās personas

budžetā, un publisko tiesību subjekts ir nodarījis zaudējumus vai

personisko kaitējumu jomā, kurā tas darbojas sava budžeta

ietvaros.

(2) Ja iestādi finansē no dažādiem

budžetiem un nav iespējams nodalīt, kuras publisko tiesību

juridiskās personas uzdevumus tā pilda, atlīdzinājumu prasa no

tās publisko tiesību juridiskās personas budžeta, no kura iestāde

saņem lielāko finansējumu. Ja divu vai vairāku publisko tiesību

subjektu finansējums ir vienāds, atlīdzinājumu prasa no viena

publisko tiesību subjekta pēc iesniedzēja vai pieteicēja izvēles.

Ja viens no budžetiem ir valsts pamatbudžets, atlīdzinājumu prasa

no Latvijas Republikas.

(3) Ja iestāde ir privātpersona,

atlīdzinājumu prasa no tās šā panta pirmajā daļā minētās publisko

tiesību juridiskās personas, kuras orgāns vai iestāde

privātpersonu apveltījusi ar valsts varu.

(4) Atlīdzināšanas pienākumu

attiecīgais publisko tiesību subjekts var izpildīt, atjaunojot

stāvokli, kāds pastāvēja pirms zaudējuma vai kaitējuma

nodarīšanas, vai, ja tas nav vai nav pilnībā iespējams vai nav

adekvāti, samaksājot atbilstīgu atlīdzinājumu naudā."

34. Izteikt 95.panta pirmo daļu

šādā redakcijā:

"(1) Ja, prasot atlīdzinājumu, nav

pareizi norādīts attiecīgais šā likuma 94.pantā minētais publisko

tiesību subjekts, iestāde iesniegumu par atlīdzinājumu pieņem un

pati konstatē attiecīgo publisko tiesību subjektu."

35. Izteikt 96. un 97.pantu šādā

redakcijā:

"96.pants. Iesniedzēja

pienākums samazināt zaudējumus un sadarboties

Iesniedzējam ir pienākums savu

zināšanu un praktisko iespēju robežās darīt visu iespējamo, lai

samazinātu savus zaudējumus vai kaitējumu, kā arī darīt iestādei

zināmus apstākļus, kurus tai nepieciešams zināt, lai konstatētu

attiecīgā publisko tiesību subjekta atbildības pamatu un nodarīto

zaudējumu vai kaitējuma apmēru. Ja iesniedzējs šo pienākumu

nepamatoti nepilda, vēlāk, apstrīdot iestādes lēmumu augstākā

iestādē vai pārsūdzot to tiesā, viņš uz attiecīgajiem apstākļiem

nevar atsaukties.