22. pants
Zinātniskais institūts
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
(1) Lēmumu par zinātniskā
institūta dibināšanu pieņem augstskolas senāts.
(2) Valsts vai pašvaldības
dibināta augstskola zinātniskos institūtus (piemēram, centrus,
klīnikas, izmēģinājumu stacijas) var dibināt kā publiskās
aģentūras, ievērojot Zinātniskās darbības likumā noteikto
kārtību. Zinātniskā institūta - publiskās aģentūras - tiesisko
pamatu, pārvaldi, finansēšanas un uzraudzības kārtību nosaka
Zinātniskās darbības likums.
(3) Zinātnisko institūtu
augstskolas var izveidot arī kā augstskolas struktūrvienību. Šāda
zinātniskā institūta darbību, finansēšanas un uzraudzības, kā arī
reorganizācijas un likvidācijas kārtību nosaka augstskolas
satversmē."
17. Izslēgt 23.panta ceturto
daļu.
18. Papildināt 24.panta pirmo daļu
ar tekstu šādā redakcijā:
"Studējošo īpatsvaram fakultātes
domes sastāvā jābūt ne mazākam par 20 procentiem no šīs domes
sastāva. Studējošo pārstāvjus fakultātes domē deleģē fakultātes
studējošo pašpārvalde."
19. Izslēgt 25.pantu.
20. 26.pantā:
izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā
redakcijā:
"1) akadēmiskais personāls -
attiecīgās augstskolas akadēmiskajos amatos ievēlētie
darbinieki;";
izslēgt pirmās daļas 2.punktā
vārdus "kuram šī augstskola ir pamatdarba vieta";
papildināt pantu ar septīto un
astoto daļu šādā redakcijā:
"(7) Personu var ievēlēt tikai
vienā - profesora, asociētā profesora, docenta, lektora vai
asistenta - akadēmiskajā amatā un tikai vienā augstskolā vai
koledžā. Šādā akadēmiskajā amatā ievēlēta persona akadēmisko
darbu citā augstskolā vai koledžā var veikt, būdama
viesprofesora, viesdocenta vai vieslektora amatā. Šādā
akadēmiskajā amatā ievēlētu personu vienlaikus var ievēlēt arī
vadošā pētnieka vai pētnieka amatā. Nosakot akadēmiskā personāla
vai to personu skaitu vai īpatsvaru augstskolā, struktūrvienībā
vai studiju programmas īstenošanā, kurām ir doktora zinātniskais
grāds, ņem vērā tikai akadēmiskajos amatos ievēlētās
personas.
(8) Augstskolas izdotos
administratīvos aktus vai faktisko rīcību augstskolas personāls
var apstrīdēt augstskolas akadēmiskajā šķīrējtiesā. Augstskolas
akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumu var pārsūdzēt tiesā
Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā."
21. Papildināt 27.pantu ar piekto
daļu šādā redakcijā:
"(5) Akadēmiskajos amatos
ievēlētajām personām nav piemērojams Darba likuma 45.panta
pirmajā daļā noteiktais darba līguma termiņa ierobežojums. Darba
līgumu ar akadēmiskajā amatā ievēlēto personu (profesoru,
asociēto profesoru, docentu, lektoru, asistentu) slēdz rektors uz
ievēlēšanas laiku - sešiem gadiem."
22. Izslēgt 29.pantu.
23. Izslēgt 33.panta sesto
daļu.
24. Izteikt 39.panta trešo teikumu
šādā redakcijā:
"Prasības, kas izvirzāmas šāda
docenta amata pretendentiem, augstskolā un koledžā apstiprina
attiecīgi senāts vai padome."
25. Izteikt 40.panta pirmo daļu
šādā redakcijā:
"(1) Ja augstskolā vai koledžā ir
brīvs vai uz laiku brīvs akadēmiskais amats, senāts pēc
fakultātes domes ierosinājuma vai koledžas padome var nolemt
neizsludināt konkursu, bet uz laiku līdz diviem gadiem pieņemt
darbā viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru."
26. Izteikt V nodaļas
nosaukumu šādā redakcijā:
"Augstskolās un koledžās
studējošie".
27. Izteikt 44.pantu šādā
redakcijā:
"44.pants. Augstskolās
un koledžās studējošie
(1) Augstskolās studējošie
ir:
1) bakalaura studiju programmu
studenti;
2) profesionālo studiju programmu
studenti;
3) maģistra studiju programmu
studenti (maģistranti);
4) rezidenti medicīnā;
5) doktoranti.
(2) Koledžās studējošie ir
profesionālo studiju programmu studenti."
28. Aizstāt 45.pantā vārdu
"augstskola" (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdiem
"augstskola un koledža" (attiecīgā skaitlī un locījumā).
29. 46.pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdu
"Augstskola" ar vārdiem "Augstskola un koledža";
izteikt otro un trešo daļu šādā
redakcijā:
"(2) Uzņemšanu studiju programmā
regulē uzņemšanas noteikumi. Uzņemšanas noteikumus augstskolas un
koledžas studiju programmās izstrādā attiecīgā augstskola un
koledža, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par prasībām,
kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās. Studējošais
ar augstskolu vai koledžu rakstveidā slēdz studiju līgumu.
Studiju līgumā obligāti ietveramos noteikumus nosaka Ministru
kabinets.
(3) Pilna un nepilna laika
bakalaura un profesionālajās studiju programmās, kurās uzņemšanas
prasība ir iepriekš iegūtā vidējā izglītība, studenti tiek
uzņemti atklātā un vienlīdzīgā konkursā, pamatojoties uz
centralizēto eksāmenu rezultātiem, izņemot personas, kuras
ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004.gadam, kā arī personas,
kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs vai personas ar īpašām
vajadzībām. Centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību,
saskaņojot ar Augstākās izglītības padomi, izstrādā Izglītības un
zinātnes ministrija un apstiprina Ministru kabinets. Augstskola,
saskaņojot ar Augstākās izglītības padomi, var noteikt kārtību,
kādā šajās studiju programmās tiek uzņemtas personas, kuras nav
kārtojušas centralizētos eksāmenus.";
aizstāt ceturtajā daļā vārdu
"Augstskola" ar vārdiem "Augstskola un koledža";
izteikt piekto daļu šādā
redakcijā:
"(5) Augstskolas un koledžas
līdz kārtējā gada 1.novembrim paziņo Izglītības satura un
eksaminācijas centram un publisko (arī mājaslapā internetā)
uzņemšanas prasības studiju programmās nākamajam akadēmiskajam
gadam.";
papildināt septītās daļas
ievaddaļu pēc vārda "Augstskola" ar vārdiem "un koledža";
papildināt septītās daļas 4.punktu
pēc vārda "augstskolu" ar vārdiem "vai koledžu";
papildināt septītās daļas 7.punktu
pēc vārda "augstskolas" ar vārdiem "vai koledžas".
30. 47.pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdu
"augstskola" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "augstskola vai
koledža" (attiecīgā locījumā);
izteikt otro daļu šādā
redakcijā:
"(2) Tiesības studēt par
valsts budžeta līdzekļiem noteikta akadēmiskā grāda (bakalaurs,
maģistrs), zinātniskā grāda (doktors) vai augstākās izglītības
profesionālās kvalifikācijas iegūšanai fiziskā persona var
izmantot vairākas reizes. Priekšroka studijām par valsts budžeta
līdzekļiem ir tām personām, kuras attiecīgo akadēmisko grādu vai
augstākās izglītības profesionālo kvalifikāciju par valsts
budžeta līdzekļiem iegūst pirmo reizi. Par valsts budžeta
līdzekļiem vienlaikus var studēt tikai vienā studiju
programmā."
31. 48.pantā:
izteikt pirmo, otro, trešo un
ceturto daļu šādā redakcijā:
"(1) Akreditētās augstskolās
un koledžās pilna laika studiju programmās studējošie, maģistra,
rezidentūras un doktora studiju programmās studējošie neatkarīgi
no vecuma, kā arī maģistri nav pakļauti obligātajam militārajam
dienestam.
(2) Obligātajam militārajam
dienestam nav pakļautas arī personas:
1) vienu gadu pēc vidējās
izglītības iegūšanas;
2) vienu gadu pēc tādas izglītības
iegūšanas, kura ļauj uzsākt studijas maģistra, rezidentūras vai
doktora studiju programmā.
(3) Izglītības un zinātnes
ministrija katru gadu līdz 1.septembrim iesniedz Militārā
dienesta iesaukšanas centram šā panta pirmajā daļā minēto
augstskolu un koledžu sarakstu.
(4) Augstskolas un koledžas
katru gadu līdz 1.oktobrim iesniedz Militārā dienesta iesaukšanas
centram pilna laika studiju programmās studējošo sarakstu.";
aizstāt sestajā daļā vārdu
"Augstskolu" ar vārdiem "Augstskolu un koledžu".
32. Izteikt 49.panta otro un
trešo daļu šādā redakcijā:
"(2) Augstskolā personas
izslēgšanu no studējošo saraksta veic augstskolas rektors vai
dekāns, koledžā - koledžas direktors. Apelācijas izskata senāts
vai koledžas padome.
(3) Izslēdzot studentu no
pilna laika studējošo saraksta, augstskola vai koledža par to
informē Militārā dienesta iesaukšanas centru."
33. Izteikt 50.panta pirmās daļas
5.punktu šādā redakcijā:
"5) saņemt informāciju visos
jautājumos, kas tieši saistīti ar viņu studijām un iespējamo
karjeru;".
34. Izslēgt 51.panta otrajā
teikumā vārdus "pašvaldību un".
35. 52.pantā:
aizstāt vārdu "augstskola"
(attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdiem "augstskola un
koledža" (attiecīgā skaitlī un locījumā);
izslēgt otrās daļas otrajā teikumā
vārdus "vai pašvaldības".
36. 53.pantā:
izteikt pirmo daļu šādā
redakcijā:
"(1) Augstskolas vai koledžas
studējošajiem ir sava pašpārvalde - vēlēta, neatkarīga studējošo
tiesību un interešu pārstāvības institūcija augstskolā vai
koledžā. Tā darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studējošie
un apstiprina augstskolas senāts vai koledžas padome. Senāts vai
koledžas padome var atteikt apstiprināšanu tikai tiesisku
apsvērumu dēļ.";
izslēgt otro daļu;
izteikt ceturto daļu šādā
redakcijā:
"(4) Augstskolas un koledžas
vadības institūciju pienākums ir atbalstīt un sekmēt studējošo
pašpārvaldes darbību. Studējošo pašpārvaldi no augstskolas vai
koledžas budžeta finansē apmērā, kas nav mazāks par vienu
divsimto daļu no augstskolas vai koledžas gada budžeta. Šos
līdzekļus studējošo pašpārvalde izmanto šā panta trešajā daļā
minēto funkciju veikšanai."
37. 55.pantā:
aizstāt pirmās daļas 2.punktā
vārdus "obligātās izvēles" ar vārdiem "ierobežotās izvēles";
izteikt pirmās daļas 3.punkta otro
teikumu šādā redakcijā:
"Akadēmisko studiju programmu
obligātās daļas un ierobežotās izvēles daļas īstenošanā piedalās
ne mazāk kā pieci profesori un asociētie profesori kopā, kuri ir
ievēlēti akadēmiskajos amatos attiecīgajā augstskolā, izņemot šā
panta otrajā daļā paredzētos gadījumus;";
aizstāt otrajā daļā vārdus
"obligātās izvēles" ar vārdiem "ierobežotās izvēles" un vārdus
"pieci profesori" - ar vārdiem "pieci augstskolas profesori";
izteikt trešo un ceturto daļu šādā
redakcijā:
"(3) Studiju programmu var
izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai atbilstoši attiecīgās
augstskolas senāta vai koledžas padomes noteiktajai kārtībai.
(4) Studiju programmas apstiprina
augstskolas senāts vai koledžas padome. Pirms apstiprināšanas
organizējama neatkarīga programmu ekspertīze.";
aizstāt piektajā daļā vārdus
"senāta lēmumu" ar vārdiem "senāta vai koledžas padomes
lēmumu";
izteikt sesto daļu šādā
redakcijā:
"(6) Ikvienas studiju
programmas īstenošanai jāsaņem licence. Viena mēneša laikā pēc
licences saņemšanas studiju programma ierakstāma Izglītības
programmu reģistrā. Licenci neizsniedz, ja:
1) iesniegtie dokumenti neatbilst
izglītības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajām
prasībām;
2) akadēmiskā personāla
kvalifikācija neatbilst studiju programmu īstenošanas
nosacījumiem vai normatīvo aktu prasībām;
3) studiju materiāltehniskā un
informatīvā bāze neatbilst studiju programmas īstenošanas
nosacījumiem;
4) nav izstrādāts licencējamās
studiju programmas saturs un tās īstenošanas mehānisms;
5) sniegtas faktiskajiem
apstākļiem neatbilstošas ziņas;
6) augstskolas vai koledžas
darbībā iepriekšējā gada laikā no lēmuma pieņemšanas dienas
konstatēti izglītības jomu reglamentējošo normatīvo aktu
pārkāpumi un iesniedzējs neveic normatīvajos aktos noteiktos
pienākumus.";
papildināt pantu ar 6.1
daļu šādā redakcijā:
"(61) Licenci anulē,
ja:
1) sniegtas faktiskajiem
apstākļiem neatbilstošas ziņas;
2) augstskola vai koledža gada
laikā pēc licences saņemšanas nav sākusi īstenot licencēto
studiju programmu;
3) augstskolas vai koledžas
darbībā konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi, kas saistīti ar
licencēto studiju programmu;
4) divu gadu laikā no studiju
programmas īstenošanas uzsākšanas dienas nav iesniegts iesniegums
studiju programmas akreditācijai;
5) augstskola vai koledža 30
darbdienu laikā nesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai pēc
tās pieprasījuma pilnīgu informāciju par jautājumiem, kuri
saistīti ar studiju procesa nodrošināšanu, kā arī augstskolas vai
koledžas studiju, informatīvo (tai skaitā bibliotēku),
institucionālo, materiāltehnisko vai finansiālo bāzi;
6) akadēmiskajam personālam nav
atbilstošas kvalifikācijas vai augstskola vai koledža nenodrošina
atbilstošu studiju, informatīvo (tai skaitā bibliotēku),
materiāltehnisko vai finansiālo bāzi;
7) augstskola vai koledža
licencētajā studiju programmā piedāvā veikt darbības, kas
neatbilst šajā likumā vai citos normatīvajos aktos noteiktajām
prasībām;
8) augstskolā vai koledžā
pārtraukta studiju programmas īstenošana.";
papildināt septīto daļu ar tekstu
šādā redakcijā:
"Augstskolu, koledžu vai studiju
programmu akreditāciju var atteikt, ja:
1) ir nelabvēlīgs novērtēšanas
komisijas ekspertu motivēts kopējais ziņojums vai eksperta
individuālais ziņojums (ja ekspertīzi veic viens eksperts)
augstskolas, koledžas vai studiju programmas akreditācijā;
2) augstskola, koledža vai studiju
programma neatbilst šā likuma un citu izglītības jomu
reglamentējošo normatīvo aktu prasībām;
3) studiju materiāltehniskā,
informatīvā bāze (tai skaitā bibliotēka), finansiālā bāze un
akadēmiskā personāla kvalifikācija neatbilst studiju programmas
īstenošanas nosacījumiem;
4) studiju programmās maģistra vai
doktora grāda iegūšanai studijas nav balstītas uz jaunākajiem
attiecīgās zinātņu nozares sasniegumiem un atziņām."
38. 56.pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdu
"augstskolā" ar vārdiem "augstskolā un koledžā";
izteikt otro un trešo daļu šādā
redakcijā:
"(2) Šis likums neregulē
studiju saturu un pārbaudījumos izvirzāmās prasības, kas
saistītas ar medicīnu, sportu, mākslu, policiju, robežsardzi,
ugunsdzēsību un glābšanu, probāciju, penitenciāro darbu, valsts
aizsardzību un citām attiecīgās augstskolas vai koledžas
specifiskajām darbības jomām. Šīs prasības nosaka konkrētās
augstskolas satversme vai koledžas nolikums.
(3) Valsts dibinātās augstskolās
studiju programmas īsteno valsts valodā. Svešvalodu lietošana
studiju programmu īstenošanā iespējama tikai šādos gadījumos:
1) Eiropas Savienības oficiālajās
valodās var īstenot studiju programmas, kuras ārvalstu studējošie
apgūst Latvijā, un studiju programmas, kuras īsteno Eiropas
Savienības programmu un starpvalstu līgumos paredzētās sadarbības
ietvaros. Ārvalstu studējošajiem studiju kursu obligātajā apjomā
iekļaujama valsts valodas apguve, ja studijas Latvijā ir
paredzamas ilgāk par sešiem mēnešiem vai pārsniedz 20
kredītpunktus;
2) ne vairāk par vienu piekto daļu
no studiju programmas kredītpunktu apjoma var īstenot Eiropas
Savienības oficiālajās valodās, ievērojot, ka šajā daļā nevar
ietilpt gala un valsts pārbaudījumi, kā arī kvalifikācijas,
bakalaura un maģistra darba izstrāde;
3) studiju programmas, kuru
īstenošana svešvalodā ir nepieciešama studiju programmas mērķu
sasniegšanai, atbilstoši Latvijas Republikas izglītības
klasifikācijai šādās izglītības programmu grupās: valodu un
kultūras studijas, valodu programmas. Par studiju programmas
atbilstību izglītības programmu grupām lemj licencēšanas
komisija."
39. Aizstāt 57.panta otrās
daļas pirmajā teikumā vārdus "augstskolas koledžas" ar vārdu
"koledžas".
40. Papildināt likumu ar
59.1 pantu šādā redakcijā:
"59.1pants. Diplomu
reģistrs
(1) Diplomu reģistrā ieraksta
ziņas par visiem augstākās izglītības diplomiem, ko izsniedz
Augstskolu reģistrā un Izglītības iestāžu reģistra koledžu daļā
reģistrētās augstskolas, koledžas un ārvalstu augstskolu
filiāles. Diplomu reģistru kārto tam pilnvarota Augstākās
izglītības un zinātnes administrācijas amatpersona. Diplomu
reģistru kārto elektroniski.
(2) Diplomu reģistrā par diplomu
ierakstāmas šādas ziņas:
1) diploma nosaukums;
2) diploma numurs;
3) tās personas vārds un uzvārds,
kurai diploms izsniegts;
4) diplomu izsniegušās
augstskolas, koledžas vai ārvalstu augstskolu filiāles
nosaukums;
5) diploma izsniegšanas
datums.
(3) Šā panta otrajā daļā minētās
ziņas augstskola, koledža vai ārvalstu augstskolu filiāle
elektroniski iesniedz Diplomu reģistram divas reizes gadā (martā
un septembrī) par iepriekšējā pusgadā izsniegtajiem augstākās
izglītības diplomiem.
(4) Diplomu reģistra dati ir
pieejami tikai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos."
41. 64.pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdus
"koleģiālu institūciju" ar vārdiem "koleģiālu konsultatīvu
padomi";
aizstāt otrās daļas 2.punktā vārdu
"lemj" ar vārdiem "apspriež jautājumus";
aizstāt otrās daļas 3.punktā
vārdus "dod savu atzinumu" ar vārdiem "sagatavo priekšlikumus un
atzinumus";
izteikt trešo daļu šādā
redakcijā:
"(3) Rektoru padomes darbības
kārtību un kompetenci nosaka Rektoru padomes nolikums. Rektoru
padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets."
42. Papildināt likumu ar
64.1 un 64.2 pantu šādā redakcijā:
"64.1 pants.
Latvijas Koledžu asociācija
(1) Latvijas Koledžu
asociācija apvieno koledžas, kas īsteno licencētas pirmā līmeņa
profesionālās augstākās izglītības programmas. Koledžas
asociācijā pārstāv direktori.
(2) Latvijas Koledžu
asociācija:
1) rūpējas par profesionālās
augstākās izglītības programmu pilnveidošanu koledžās;
2) izstrādā priekšlikumus koledžu
attīstības stratēģijai;
3) veicina sadarbību starp
Latvijas un citu valstu augstākās izglītības institūcijām;
4) pārstāv koledžu intereses
attiecībās ar valsts, pašvaldību un ārvalstu institūcijām;
5) informē sabiedrību par koledžām
un studiju iespējām tajās.
64.2 pants.
Latvijas Studentu apvienība
(1) Studējošo pārstāvībai un
viedokļa paušanai augstskolu studējošo pašpārvaldes izveido
Latvijas Studentu apvienību. Latvijas Studentu apvienība ir
studējošo pašpārvalžu koleģiāla apvienība, kurā ietilpst visu
akreditēto augstskolu studējošo pašpārvalžu pārstāvji.
(2) Latvijas Studentu
apvienība:
1) sniedz atzinumus par studējošo
intereses skarošo normatīvo aktu projektiem;
2) izvirza studējošo pārstāvjus
Augstākās izglītības padomē un citās institūcijās normatīvajos
aktos noteiktajā kārtībā;
3) nodrošina Latvijas studējošo
pašpārvalžu pārstāvību ārvalstīs;
4) savas kompetences ietvaros
risina citus ar studējošo interešu pārstāvību saistītus
jautājumus.
(3) Latvijas Studentu apvienībai
ir tiesības saņemt informāciju no valsts un pašvaldību
institūcijām un piedalīties darbā, kas skar studijas, studējošo
tiesības vai intereses."
43. Aizstāt 66.panta pirmajā
daļā vārdus "Koledžu direktoru padomes" ar vārdiem "Latvijas
Koledžu asociācijas" un vārdus "Izglītības un zinātnes
ministrijas akceptētās studējošo pašpārvaldes pārstāvis" - ar
vārdiem "Latvijas Studentu apvienības pārstāvis".
44. Izslēgt 70.panta 1.punktā
vārdus "pašvaldību un".
45. Izteikt 74.panta ceturto daļu
šādā redakcijā:
"(4) Augstākās izglītības padomes
priekšsēdētāja amatalga tiek pielīdzināta valsts ministra
amatalgai."
46. 75.pantā:
aizstāt panta nosaukumā un tekstā
vārdu "augstskola" (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdiem
"augstskola un koledža" (attiecīgā skaitlī un locījumā);
aizstāt otrās daļas 6.punktā
vārdus "ārpusbudžeta ienākumiem" ar vārdiem "pašu
ieņēmumiem".
47. 76.pantā:
izteikt otro daļu šādā
redakcijā:
"(2) Valsts augstskolu
īpašumu veido:
1) kustama un nekustama manta, kas
tām dāvināta, ko tās mantojušas vai ko iegādājušās par pašu
līdzekļiem;
2) par valsts budžeta līdzekļiem
iegādātā manta. Nekustamais īpašums ierakstāms zemesgrāmatā kā
augstskolas īpašums;
3) augstskolas intelektuālais
īpašums.";
aizstāt trešajā daļā vārdu
"augstskola" (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdiem "valsts
augstskola" (attiecīgā skaitlī un locījumā);
izteikt ceturto daļu šādā
redakcijā:
"(4) Ar Ministru kabineta lēmumu
valsts mantu var nodot valsts augstskolas valdījumā vai
lietošanā.";
izslēgt piekto daļu.
48. 78.pantā:
izslēgt ceturtās daļas pirmajā
teikumā vārdus "pašvaldību un" un otrajā teikumā vārdus "vai
pašvaldības";
izteikt piekto daļu šādā
redakcijā:
"(5) Kā nodokļu maksātājas
augstskolas un koledžas ir pielīdzināmas nodibinājumiem, un tām
ir tiesības saņemt nodokļu atvieglojumus saskaņā ar spēkā
esošajiem likumdošanas aktiem."
49. 80.pantā:
izteikt panta nosaukumu šādā
redakcijā:
"Augstskolu saimnieciskā
darbība";
aizstāt pirmās daļas 4.punktā
vārdu "uzņēmējdarbību" ar vārdiem "saimniecisko darbību";
izteikt otro daļu šādā
redakcijā:
"(2) Augstskolas finansiālo
un saimniecisko darbību, kā arī augstskolas revīzijas komisijas
ziņojumus katru gadu pārbauda neatkarīgs zvērināts revidents.
Revidenta sagatavoto rakstveida atzinumu par valsts dibinātās
augstskolas finansiālo un saimniecisko darbību vai revidenta
ziņojumu par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu augstskolā, kura
saņēmusi valsts budžeta līdzekļus, iesniedz Izglītības un
zinātnes ministrijai un tai ministrijai, kuras padotībā ir
attiecīgā augstskola."
50. Izteikt 83.pantu šādā
redakcijā:
"83.pants. Ārzemnieku studijas
Latvijā
(1) Ārzemniekus, kuriem nav
izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, var uzņemt Latvijas
augstskolās un koledžās par pilnā laika studējošajiem saskaņā ar
Latvijas Republikas Izglītības likumu un šo likumu uz vispārējo
noteikumu pamata. Ja starptautiskie līgumi neparedz citu kārtību,
ārzemniekus var uzņemt Latvijas augstskolās un koledžās,
ievērojot šādus noteikumus:
1) ārzemnieku vidējās izglītības
dokumentiem jāatbilst Latvijas standartiem. Ārzemnieku vidējās
izglītības dokumenti tiek pārbaudīti šā likuma 85.pantā
noteiktajā kārtībā;
2) ārzemnieku zināšanām jāatbilst
attiecīgās augstskolas vai koledžas uzņemšanas noteikumu
prasībām;
3) ārzemniekiem pietiekami labi
jāprot valodas, kurās notiek mācības;
4) mācību maksu ārzemnieki maksā
augstskolai vai koledžai atbilstoši līgumam, ko augstskola vai
koledža noslēgusi ar viņiem, taču tā nedrīkst būt zemāka par
mācību izdevumiem;
5) Eiropas Savienības valstu
pilsoņiem un viņu bērniem, kas izglītību iegūst Latvijā, maksa
par izglītību tiek noteikta un segta tādā pašā kārtībā kā
Latvijas Republikas pilsoņiem.
(2) Ārzemnieki, kuriem nav
izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, var apgūt daļu studiju
programmas Latvijas augstskolās un koledžās saskaņā ar
starptautiskajiem (starpaugstskolu) apmaiņas līgumiem vai
starptautiskās augstskolu un koledžu sadarbības programmu
ietvaros atbilstoši uzņemšanas noteikumiem. Ja ārzemnieku
studijas Latvijā notiek starpvalstu apmaiņas ietvaros un
ekvivalents studējošo skaits no Latvijas augstskolām un koledžām
studē ārvalstīs, ārzemnieku studijas Latvijā finansē no
augstskolai vai koledžai piešķirtajiem Latvijas Republikas valsts
budžeta līdzekļiem.
(3) Personas, kuras vidējo
izglītību ir ieguvušas ārvalstīs, var uzņemt Latvijas augstskolās
un koledžās, ievērojot šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktu."
51. Papildināt likumu ar 87.pantu
šādā redakcijā:
"87.pants. Akadēmiskā personāla
reģistrs
(1) Akadēmiskā personāla reģistrā
ieraksta ziņas par personām, kuras ieņem akadēmiskos amatus
augstskolās un koledžās. Akadēmiskā personāla reģistru izveido un
uztur Izglītības un zinātnes ministrijas pilnvarota ministrijas
vai tās padotībā esošas iestādes amatpersona (akadēmiskā
personāla reģistra atbildīgā amatpersona).
(2) Akadēmiskā personāla reģistrā
par personu ierakstāmas šādas ziņas:
1) personas vārds un uzvārds;
2) personas kods;
3) tā akadēmiskā amata nosaukums,
kurā persona ievēlēta;
4) tās augstskolas vai koledžas
nosaukums, kurā šī persona ieņem akadēmisko amatu (norādot, ja
amatu ieņem filiālē);
5) struktūrvienības nosaukums, ja
tāds ir;
6) akadēmiskā amata pildīšanas
sākuma termiņš attiecīgajā augstskolā un koledžā;
7) akadēmiskajam amatam
atbilstošās zinātnes nozares, apakšnozares un izglītības
programmu grupas nosaukums.
(3) Ziņas akadēmiskā personāla
reģistram par savu akadēmisko personālu iesniedz augstskolas un
koledžas. Augstskolas rektors vai koledžas direktors atbild par
reģistram iesniegto ziņu precizitāti un atbilstību īstenībai.
(4) Atjaunotu informāciju par
izmaiņām iesniegtajās ziņās augstskola vai koledža iesniedz
akadēmiskā personāla reģistram katru gadu (ne mazāk kā trīs
reizes gadā) līdz 1.februārim, 1.maijam un 1.augustam.
(5) Šā panta otrās daļas 1., 3.,
4., 5., 6. un 7.punktā minētās ziņas akadēmiskā personāla
reģistra atbildīgā amatpersona publicē internetā ne vēlāk kā divu
nedēļu laikā no šo izmaiņu saņemšanas."
52. Pārejas noteikumos:
papildināt 11.punktu pēc vārda
"akadēmiju" ar vārdiem "un Latvijas Policijas akadēmiju" un pēc
vārda "militārā" - ar vārdiem "vai profesionālā";
papildināt pārejas noteikumus ar
11.1 punktu šādā redakcijā:
"11.1 Attiecībā uz
Iekšlietu ministrijas sistēmā esošajām koledžām Ministru kabinets
ir tiesīgs noteikt citu kārtību šo koledžu pārstāvības
(10.1 pants), studējošo komplektēšanas (45.pants) un
studiju programmu apstiprināšanas (55.pants) jautājumos, ja to
prasa šīs izglītības iestādes profesionālā specifika.";
papildināt pārejas noteikumus ar
19., 20., 21., 22., 23., 24., 25. un 26.punktu šādā
redakcijā:
"19. Augstskola nodrošina
satversmes atbilstību Augstskolu likumā noteiktajām prasībām un
līdz 2006.gada 1.septembrim iesniedz satversmi Izglītības un
zinātnes ministrijai. Valsts dibinātā augstskola kļūst par
atvasinātu publisku personu pēc satversmes apstiprināšanas
Saeimā. Līdz satversmes apstiprināšanai Saeimā augstskola turpina
darboties līdzšinējā - valsts budžeta iestādes - statusā.
Valsts dibinātās universitātes un augstskolas, kuru satversmes ir
apstiprinātas Saeimā, uzskatāmas par atvasinātām publiskām
personām. Koledža nodrošina nolikuma atbilstību Augstskolu likumā
noteiktajām prasībām un līdz 2007.gada 1.martam iesniedz nolikumu
Izglītības un zinātnes ministrijai.
20. Augstskolu rektori pēc
vienošanās ar akadēmiskā personāla pārstāvjiem līdz 2006.gada
1.februārim iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai
attiecīgajā augstskolā ievēlētā akadēmiskā personāla
sarakstu.
21. Šā likuma 3.panta trešajā
daļā noteiktie kritēriji stājas spēkā 2007.gada 1.septembrī. Līdz
2007.gada 31.augustam Latvijā ir šādas universitātes: Daugavpils
Universitāte, Latvijas Universitāte, Latvijas Lauksaimniecības
universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte un Rīgas Tehniskā
universitāte.
22. Darba līgumi, kas noslēgti ar
augstskolu akadēmisko personālu līdz 2005.gada 31.augustam, ir
spēkā līdz attiecīgajā darba līgumā noteiktā termiņa beigām.
23. Šā likuma 48.pants un
49.panta trešā daļa zaudē spēku pēc obligātā militārā dienesta
atcelšanas.
24. Izglītības iestāžu reģistra un
Augstskolu reģistra atbildīgā amatpersona neizslēdz augstskolas
un koledžas no reģistra laika periodā līdz 2006.gada 1.augustam,
izņemot šā likuma 8.6 panta otrajā daļā noteiktos
gadījumus. Par normatīvo aktu pārkāpumu netiek uzskatīts šo
pārejas noteikumu 19.punktā noteikto termiņu pārkāpums, ja
tas noticis laika periodā līdz 2006.gada 1.aprīlim.
25. Augstskolu likuma 3.panta
pirmās daļas noteikums par personu ar doktora zinātnisko grādu
īpatsvaru augstskolās stājas spēkā 2010.gada 1.jūlijā.
26. Šā likuma 3.panta piektās
daļas trešajā teikumā ietvertais noteikums neattiecas uz
augstskolām, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim
reģistrētas Augstskolu reģistrā un kuru nosaukumos (kā arī to
izveidoto institūciju nosaukumos) ietverts vārds
"institūts"."
Pārejas
noteikums
Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku
zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta
noteikumi Nr.635 "Grozījumi Augstskolu likumā" (Latvijas
Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005,
21.nr.).
Likums Saeimā pieņemts 2006.gada
2.martā.
Valsts prezidente
V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 2006.gada 23.martā