3. pants
Bērns

un bērna tiesību vienlīdzības princips

(1) Bērns ir persona, kas nav

sasniegusi 18 gadu vecumu, izņemot tās personas, kurām saskaņā ar

likumu pilngadība iestājas agrāk, tas ir, personas, kuras

izsludinātas par pilngadīgām vai stājušās laulībā pirms 18 gadu

vecuma sasniegšanas.

(2) Bērna tiesības un

brīvības valsts nodrošina visiem bērniem bez jebkādas

diskriminācijas - neatkarīgi no bērna, viņa vecāku, aizbildņu,

ģimenes locekļu rases, tautības, dzimuma, valodas, partijas

piederības, politiskās un reliģiskās pārliecības, nacionālās,

etniskās vai sociālās izcelsmes, dzīvesvietas valstī, mantiskā un

veselības stāvokļa, dzimšanas vai citiem apstākļiem."

2. 5.panta pirmajā daļā:

aizstāt 1.punktā vārdu

"audžuvecāki" ar vārdu "audžuģimene";

papildināt 4.punktu pēc vārdiem

"sabiedriskās organizācijas" ar vārdiem "un citas

fiziskās vai juridiskās personas".

3. Izteikt 8.panta otro daļu šādā

redakcijā:

"(2) Bērnam ir tiesības uz

savas identitātes saglabāšanu."

4. Izteikt 10.panta ceturto daļu

šādā redakcijā:

"(4) Minimālo bērna

labklājības līmeni valstī nosaka Ministru kabinets."

5. 11.pantā:

izteikt otro daļu šādā

redakcijā:

"(2) Bērnam ir tiesības

uz bezmaksas pirmsskolas sagatavošanu, pamata un vidējo

izglītību, kā arī arodizglītību.";

papildināt pantu ar piekto daļu

šādā redakcijā:

"(5) Bērnam ir tiesības

apgūt kultūras mantojumu un piedalīties tā aizsardzībā, kā arī

attīstīt savas jaunrades spējas."

6. Papildināt 12.panta pirmo daļu

ar teikumu šādā redakcijā:

"Profesijas apguve tiek

nodrošināta izglītības iestādēs, bet bērniem, kuri sasnieguši 15

gadu vecumu un ir reģistrējušies kā bezdarbnieki, - ar valsts

nodarbinātības dienesta starpniecību."

7. Izslēgt 13.panta pirmajā daļā

vārdus "līdz 14 gadu vecumam".

8. Izslēgt 14.panta nosaukumā un

pirmajā daļā vārdu "savu".

9. Izteikt 18.pantu šādā

redakcijā:

"18.pants. Bērna tiesību

garantijas

Bērna tiesību garantijas noteiktas

Satversmē, šajā likumā, citos likumos un normatīvajos aktos, kā

arī Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos."

10. 20.pantā:

papildināt pirmo daļu ar vārdiem

"un kuri ir speciāli sagatavoti darbam ar bērniem";

papildināt pantu ar ceturto daļu

šādā redakcijā:

"(4) Lietas, kas

saistītas ar bērna tiesību vai interešu nodrošināšanu, arī

krimināllietas, kurās tiesājamais ir nepilngadīgs, tiesā

izskatāmas ārpus kārtas."

11. 21.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā

redakcijā:

"(1) Bērna paša drošības

un aizsardzības interesēs bērna tiesību īstenošanu var pakļaut

tādiem ierobežojumiem, kas noteikti ar likumu un nepieciešami

nacionālās drošības, sabiedriskās kārtības, iedzīvotāju tikumības

un veselības aizsardzībai un citu personu tiesību un brīvību

aizsardzībai.";

aizstāt otrajā daļā vārdus

"rīcībā konstatēts pārkāpums" ar vārdiem "tiesības

tiek ierobežotas".

12. Izslēgt 22.panta otrajā daļā

vārdus "kā arī".

13. Papildināt 23.pantu ar sesto

daļu šādā redakcijā:

"(6) Bērnam ir pienākums

saudzīgi izturēties pret apkārtējo vidi."

14. 24.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu

"mantisko" ar vārdu "mantas";

aizstāt trešajā daļā vārdus

"likumīgie pārstāvji" ar vārdiem "dabiskie

aizbildņi (likumiskie pārstāvji)".

15. 26.pantā:

izslēgt otrās daļas pēdējo

teikumu;

izteikt ceturto daļu šādā

redakcijā:

"(4) Valsts un

pašvaldības sniedz atbalstu ģimenes un bērnu izglītības,

veselības nostiprināšanas, kultūras un sporta, kā arī atpūtas

iestādēm un organizācijām, lai sekmētu bērna fizisko attīstību un

radošo darbību, gādā par bērna brīvā laika pavadīšanas iespējām

un sniedz citus pakalpojumus, kuri veicina bērna pilnveidošanos

un palīdz ģimenei bērna audzināšanā."

16. 27.pantā:

papildināt trešo daļu ar tekstu

šādā redakcijā:

"kā arī tiek nodrošināta

neatliekama bezmaksas palīdzība slimnīcās un rehabilitācijas

iestādēs.";

papildināt pantu ar piekto daļu

šādā redakcijā:

"(5) Šajos gadījumos

pašvaldības sociālās palīdzības dienests kopā ar citām

pašvaldības institūcijām, bērna vecākiem un bērna tiesību

aizsardzības iestādēm izstrādā ģimenes atbalsta un palīdzības

programmu."

17. Izslēgt 29.panta otro

daļu.

18. Izteikt 31.pantu šādā

redakcijā:

"31.pants.

Adopcija

(1) Lai bērna attīstībai

nodrošinātu ģimenisku vidi, tiek atbalstīta adopcija.

(2) Adopcijas tiesiskos

pamatus nosaka Civillikums. Adopcijas kārtību nosaka Ministru

kabinets.

(3) Likumā paredzētajos

gadījumos un kārtībā bērnu var adoptēt uz ārvalsti, ja šai

valstij ir saistoša kāda no starptautiskajām konvencijām, kas

nosaka bērna tiesību aizsardzību un sadarbību starpvalstu

adopcijā, vai ja Latvija ar to ir noslēgusi divpusēju līgumu par

tiesisko sadarbību adopcijas jomā."

19. Papildināt 33.pantu ar ceturto

daļu šādā redakcijā:

"(4) Gadījumos, kad

vecākiem ir pārtraukta vecāku vara, bērnu aprūpes un audzināšanas

iestādes vadītājs var atļaut bērnam uzturēties pie vecākiem

svētku dienās un brīvdienās, ja bāriņtiesa devusi rakstveida

piekrišanu."

20. Papildināt 35.pantu ar tekstu

šādā redakcijā:

"likums "Par bāriņtiesām

un pagasttiesām", kā arī Bāriņtiesu un pagasttiesu darbības

noteikumi."

21. 37.pantā:

izslēgt ceturtās daļas otro

teikumu;

papildināt pantu ar jaunu sesto

daļu šādā redakcijā:

"(6) Šā panta ceturtajā un

piektajā daļā paredzētajos gadījumos par bērna ņemšanu aprūpē

bērnu iestāde paziņo bāriņtiesai (pagasttiesai) ne vēlāk kā

nākamajā dienā.";

uzskatīt līdzšinējo sesto daļu par

septīto daļu un izteikt tās otro teikumu šādā redakcijā:

"Prasības vispārējām bāreņu

un bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpes un audzināšanas

iestādēm, kā arī medicīniski sanitārās un higiēnas prasības

nosaka Ministru kabinets."

22. Izteikt 38.pantu šādā

redakcijā:

"38.pants. Īpašās bērnu

aprūpes un audzināšanas iestādes

(1) Īpašās bērnu aprūpes un

audzināšanas iestādes ir sociālās korekcijas izglītības iestādes,

kurās tiek ievietoti bērni ar sociālās uzvedības novirzēm un

kurās, ja nepieciešams, tiek piemēroti ārstnieciska rakstura

piespiedu līdzekļi. Bērns ievietojams īpašā bērnu aprūpes un

audzināšanas iestādē, ja viņa uzvedības sociālā korekcija, viņam

uzturoties dzīvesvietā, bijusi nesekmīga vai arī viņš izdarījis

noziedzīgu nodarījumu pirms 14 gadu vecuma sasniegšanas.

(2) Šajā pantā minētajās

iestādēs bērnu var ievietot ar tiesas nolēmumu atbilstoši

atsevišķā likumā noteiktajai kārtībai."

23. 42.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus

"mācību iestāde" ar vārdiem "izglītības

iestāde";

papildināt pantu ar jaunu otro

daļu šādā redakcijā:

"(2) Šā panta pirmajā

daļā noteiktajos gadījumos, bērnam atstājot bērnu aprūpes un

audzināšanas iestādi, viņam rakstveidā sniedz informāciju par

likumā noteiktajām sociālajām garantijām, arī par tiesībām saņemt

dzīvokli.";

aizstāt līdzšinējā otrajā daļā

vārdu "Lēmumu" ar vārdu "Nolēmumu" un

uzskatīt līdzšinējo otro daļu par trešo daļu.

24. 43.pantā:

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu

par pirmo daļu;

papildināt pantu ar jaunu otro

daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja bērns turpina

mācīties, šā panta pirmajā daļā minētās un neizmantotās

garantijas tiek saglabātas visu mācību laiku, bet ne ilgāk kā

līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai."

25. 45.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā

redakcijā:

"(1) Par bērna

ievietošanu citā ģimenē vai privātā bērnu iestādē uz laiku, kas

ilgāks par trim mēnešiem, vecāki vai aizbildnis nekavējoties

paziņo bāriņtiesai (pagasttiesai) pēc šīs ģimenes dzīvesvietas

vai attiecīgās iestādes atrašanās vietas.";

papildināt pantu ar ceturto,

piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"(4) Bērnu aprūpes un

audzināšanas iestāde var atļaut bērnam iknedēļas brīvdienās un

svētku dienās ciemoties un uzturēties svešā ģimenē, ja iestādes

administrācija iepriekš ir apsekojusi apstākļus šajā ģimenē un

nākusi pie atzinuma, ka uzturēšanās tajā nekaitē bērnam, kā arī

rakstveidā par to informējusi bāriņtiesu (pagasttiesu).

(5) Ievietot bērnu ģimenē uz

laiku, kas pārsniedz šā panta ceturtajā daļā minēto, bērnu

aprūpes un audzināšanas iestāde var, ja iepriekš ir apsekoti šīs

ģimenes materiālie un sadzīves apstākļi un bāriņtiesa

(pagasttiesa) ir atzinusi par iespējamu ievietot bērnu šajā

ģimenē. Bērna ēdināšanas izdevumus sedz bērnu aprūpes un

audzināšanas iestāde, vienojoties ar ģimeni.

(6) Ievietot ārpusģimenes

aprūpē esošu bērnu uz laiku ģimenē vai bērnu iestādē ārvalstī var

ar bāriņtiesas (pagasttiesas) piekrišanu, ja iepriekš šī

ievietošana ir saskaņota ar attiecīgās valsts bērnu tiesību

aizsardzības iestādi, ievērojot šajā valstī noteikto

kārtību."

26. Izteikt 47.panta otro daļu

šādā redakcijā:

"(2) Lai mazinātu negatīvas

sociālās vides ietekmi, valsts sociālās politikas uzdevums ir

veidot labvēlīgu kultūrvidi un popularizēt veselīgu dzīvesveidu.

Valsts budžetā tam atvēlami līdzekļi."

27. Izslēgt 48.panta piektās daļas

pirmajā teikumā vārdu "speciālā" un otrajā teikumā -

vārdu "speciāli".

28. Izslēgt 49.panta trešās daļas

pēdējā teikumā vārdu "speciāli".

29. Papildināt likumu ar

50.1 pantu šādā redakcijā:

"50.1 pants.

Ierobežojumi bērna iesaistīšanai pasākumos

Bērnu aizliegts iesaistīt

pasākumos (konkursos, modeļu aģentūru darbā u.tml.), kuros tiek

vērtēts viņa ārējais izskats."

30. Papildināt 52.panta

trešās daļas 1.punktu ar vārdiem "kurš speciāli sagatavots

darbam ar vardarbībā cietušiem bērniem".

31. Aizstāt 53.pantā vārdus

"un kuram" ar vārdiem "neatkarīgi no tā,

vai".

32. Aizstāt 55.panta otrajā

daļā vārdu "integrēties" ar vārdu

"iekļauties".

33. Izteikt 58.pantu šādā

redakcijā:

"58.pants. Likumpārkāpumu

profilakses darba organizācija

(1) Likumpārkāpumu

profilakses darbu ar bērniem veic pašvaldība sadarbībā ar bērnu

vecākiem, izglītības iestādēm, valsts policiju, sabiedriskajām

organizācijām un citām iestādēm.

(2) Pašvaldība profilakses

lietu iekārto un uzvedības sociālās korekcijas un sociālās

palīdzības programmu izstrādā katram bērnam, kurš:

1) izdarījis noziedzīgu nodarījumu

un pirmstiesas izmeklēšanas laikā nav apcietināts;

2) atzīts par vainīgu noziedzīga

nodarījuma izdarīšanā, bet sods nav saistīts ar brīvības

atņemšanu;

3) atbrīvots no

kriminālatbildības;

4) atbrīvots no ieslodzījuma vai

soda izciešanas vietas;

5) izdarījis Krimināllikumā

paredzētās prettiesiskās darbības pirms 14 gadu vecuma

sasniegšanas;

6) vairāk nekā divas reizes

izdarījis Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzētās

prettiesiskās darbības;

7) ubago, klaiņo vai veic citas

darbības, kas var novest pie prettiesiskas rīcības.

(3) Valsts policija var ņemt

profilaktiskajā uzskaitē bērnus, kuri norādīti šā panta otrās

daļas 1. - 6.punktā, kā arī citus bērnus, kuriem pašvaldībā

iekārtota profilakses lieta, ja izstrādātā sociālās korekcijas un

sociālās palīdzības programma paredz policijas līdzdalību

konkrētajā lietā."

34. 59.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 7.punktu

šādā redakcijā:

"7) patvaļīgi aizgājis no

ģimenes, aizbildņa, audžuģimenes vai bērnu aprūpes un

audzināšanas iestādes.";

aizstāt otrajā daļā skaitļus

"3. - 6." ar skaitļiem "3. - 7.".

35. Papildināt 61.pantu ar

4.punktu šādā redakcijā:

"4) apstiprina valsts

programmu sociālo pedagogu un sociālo darbinieku

sagatavošanā."

36. Izteikt 62.pantu šādā

redakcijā:

"62.pants. Labklājības

ministrijas kompetence

Labklājības ministrija:

1) izstrādā valsts politikas

projektus bērnu un ģimenes sociālās drošības, tajā skaitā

sociālās apdrošināšanas, sociālās palīdzības (sociālās aprūpes,

sociālās rehabilitācijas, materiālās palīdzības), veselības

aprūpes un medicīniskās rehabilitācijas, kā arī pusaudžu

nodarbinātības jomā, koordinē šo projektu īstenošanu un atbild

par tā izpildi;

2) nodrošina medicīnisko un

sociālo rehabilitāciju bērniem, kuri cietuši no vardarbības vai

citas prettiesiskas darbības;

3) nodrošina medicīnisko

rehabilitāciju un tehnisko palīglīdzekļu saņemšanu, kā arī

attīsta valsts institucionālās un alternatīvās aprūpes un

rehabilitācijas pakalpojumu tīklu bērniem ar īpašām

vajadzībām;

4) metodiski vada bērnu

ārpusģimenes aprūpes iestāžu darbu;

5) uzrauga un metodiski vada

bāriņtiesu (pagasttiesu) darbu aizbildnības jautājumos;

6) nodrošina valsts pasūtījumu

sociālo darbinieku un sociālo pedagogu sagatavošanai par valsts

budžeta līdzekļiem."

37. Izteikt 63.pantu šādā

redakcijā:

"63.pants. Izglītības un

zinātnes ministrijas kompetence

(1) Izglītības un zinātnes

ministrija:

1) izstrādā valsts politikas

projektus bērnu izglītības un sporta jomā un organizē

apstiprināto projektu izpildi;

2) nodrošina izglītības pieejamību

un kvalitāti, kā arī bērnu ar īpašām vajadzībām un tādu bērnu

iekļaušanos sabiedrībā, kuri cietuši no vardarbības vai citas

prettiesiskas darbības, no narkotisko, toksisko un citu

apreibinošu vielu vai alkohola lietošanas vai negatīvas sociālās

vides ietekmes;

3) izstrādā izglītošanas

programmas bērna tiesību aizsardzības jomā;

4) nodrošina veselības mācības kā

obligāta mācību priekšmeta ieviešanu skolās;

5) nosaka izglītības darbiniekiem

izvirzāmās kvalifikācijas prasības un kritērijus, veicina

izglītības darbinieku kvalifikācijas līmeņa paaugstināšanu;

6) kopā ar Labklājības ministriju

izstrādā valsts programmu sociālo darbinieku, sociālo pedagogu un

skolotāju sagatavošanai darbam ar bērniem ar īpašām vajadzībām un

bērniem, kuriem nepieciešama uzvedības sociālā un pedagoģiskā

korekcija, kā arī ar šo bērnu ģimenēm un koordinē valsts

programmas īstenošanu;

7) izstrādā valsts politikas

projektu bērna tiesību aizsardzības jomā.

(2) Izglītības un zinātnes

ministrijas pārraudzībā atrodas Valsts bērna tiesību aizsardzības

centrs."

38. 64.pantā:

papildināt pantu ar jaunu 2.punktu

šādā redakcijā:

"2) sadarbībā ar citām

institūcijām veic pasākumus cīņai pret bērnu nelikumīgu

pārvietošanu pāri valsts robežai un bērnu neatgriešanos no

ārvalstīm;";

papildināt līdzšinējo 2.punktu ar

vārdiem "un viņu ģimenēm" un uzskatīt to par

3.punktu.

39. Papildināt likumu ar

64.1, 64.2 un 64.3 pantu šādā

redakcijā:

"64.1 pants.

Tieslietu ministrijas kompetence

(1) Tieslietu ministrija

organizē tiesnešu apmācību bērna tiesību jautājumos.

(2) Tieslietu ministrija

nodrošina tādu tiesu darba organizāciju, lai lietas, kas

saistītas ar bērna tiesību un interešu aizsardzību, tiktu

izskatītas ārpus kārtas.

64.2

pants. Kultūras ministrijas kompetence

Kultūras ministrija izstrādā

valsts programmu bērnu kultūras un kultūrizglītības jomā un

atbild par tās īstenošanu.

64.3 pants. Ģenerālprokuratūras kompetence

Ģenerālprokuratūra organizē

prokuroru apmācību bērna tiesību jautājumos un nodrošina bērna

tiesību ievērošanu pirmstiesas izmeklēšanas procesā."

40. Izteikt 65.pantu šādā

redakcijā:

"65.pants. Valsts bērna

tiesību aizsardzības centrs

(1) Valsts bērna tiesību

aizsardzības centrs:

1) izstrādā priekšlikumus valsts

politikas projektam bērna tiesību aizsardzības jomā un ikgadēju

valsts programmas projektu bērnu stāvokļa uzlabošanai un atbild

par apstiprināto projektu īstenošanu;

2) uzrauga likumu un citu

normatīvo aktu ievērošanu bērna tiesību aizsardzības jomā un

izstrādā priekšlikumus par bērna tiesību aizsardzības

nodrošināšanai nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos

aktos;

3) koordinē valsts un pašvaldību

iestāžu darbību, uzrauga un analizē bērna tiesību aizsardzības

procesa kvalitāti bērna tiesību aizsardzības jomā;

4) reizi pusgadā sniedz Saeimai un

Ministru kabinetam rakstveida ziņojumu par centra darbu un

pārskatu par bērnu stāvokli valstī;

5) reizi piecos gados sagatavo

iesniegšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību

komitejai ziņojumu par bērnu stāvokli Latvijā un pasākumiem, kas

veikti bērna tiesību nodrošināšanai.

(2) Valsts bērna tiesību

aizsardzības centra pakļautībā ir rajonu (pilsētu) bērna tiesību

aizsardzības inspekcijas (inspektori), kuru pienākums ir

uzraudzīt likumu izpildi attiecīgajā administratīvajā

teritorijā.

(3) Rajonu (pilsētu) bērna

tiesību aizsardzības inspekcijai (inspektoram) ir tiesības pēc

savas iniciatīvas vai sakarā ar sūdzību pārbaudīt jebkuras valsts

vai pašvaldības iestādes, sabiedriskās organizācijas vai citas

fiziskās vai juridiskās personas darbību bērna tiesību

aizsardzības jautājumos, pieprasīt no minētajām iestādēm,

organizācijām un personām informāciju vai paskaidrojumus šajā

jomā.

(4) Sakarā ar pārbaudes

rezultātiem inspekcija (inspektors) dod ieteikumus pārkāpumu

novēršanai un, ja nepieciešams, ierosina, lai attiecīgā iestāde

vainīgo amatpersonu sauc pie disciplinārās vai citas likumā

noteiktās atbildības.

(5) Ministru kabinets ieceļ amatā

Valsts bērna tiesību aizsardzības centra direktoru un apstiprina

centra nolikumu."

41. 66.pantā:

papildināt pantu ar jaunu ceturto

daļu šādā redakcijā:

"(4) Rajona pašvaldība

koordinē šā panta pirmajā daļā minēto darbību izpildi.";

uzskatīt līdzšinējo ceturto daļu

par piekto daļu.

42. 67.pantā:

aizstāt pirmās daļas pirmajā

teikumā vārdus "pagasta (pilsētas) pašvaldība" ar

vārdiem "rajona un vietējā pašvaldība";

papildināt pantu ar jaunu ceturto

daļu šādā redakcijā:

"(4) Laikā, kad bērns atrodas

ārpusģimenes aprūpē, viņa pastāvīgā dzīvesvieta saglabājas tās

pašvaldības administratīvajā teritorijā, kura pieņēmusi lēmumu

par ārpusģimenes aprūpi.";

aizstāt septītajā daļā vārdus

"bez vecāku aizgādnības palikušais bērns" ar vārdiem

"bārenis vai bez vecāku gādības palikušais bērns";

uzskatīt līdzšinējo ceturto,

piekto, sesto un septīto daļu attiecīgi par piekto, sesto,

septīto un astoto daļu.

43. Papildināt likumu ar

67.1 pantu šādā redakcijā:

"67.1 pants. Informatīvie statistiskie

pārskati par bērna tiesību stāvokli

Iekšlietu ministrija, Izglītības

un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija, Tieslietu

ministrija, īpašu uzdevumu ministrs valsts pārvaldes un

pašvaldību reformu lietās un pašvaldības nodrošina statistisko

novērošanu attiecībā uz bērna tiesību aizsardzību valstī, kā arī

ģimenēm, kurām izbeigta vai pārtraukta vecāku vara vai kuras kopā

ar bērniem izliktas no dzīvokļa, attiecībā uz bērnu adopciju,

bērnu nodošanu ārpusģimenes aprūpē, audzinoša un ārstnieciska

rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem, bērnu saukšanu

pie kriminālatbildības un bērniem, kuri kļuvuši par vardarbības

upuriem, un attiecīga kopsavilkuma iesniegšanu Centrālajai

statistikas pārvaldei. Centrālā statistikas pārvalde reizi gadā

apkopo minēto informāciju un iesniedz to Valsts bērna tiesību

aizsardzības centram."

44. Izslēgt 69.panta otrajā daļā

vārdus "kuri nav sasnieguši 18 gadu vecumu".

45. Papildināt 72.panta

trešās daļas 2.punktu ar vārdiem "kas konstatēts ar tiesas

spriedumu vai citu kompetentas iestādes lēmumu".

46. Papildināt likumu ar 76.pantu

šādā redakcijā:

"76.pants. Kārtība, kādā

bērns var šķērsot valsts robežu

(1) Bērns var šķērsot valsts

robežu patstāvīgi, vecāku (aizbildņa) vai viņu pilnvarotas

personas pavadībā.

(2) Ja bērns šķērso valsts

robežu kopā ar vienu no vecākiem, izbraukšanai nepieciešama otra

vecāka piekrišana, kas apliecināta pie notāra vai bāriņtiesā

(pagasttiesā).

(3) Ja bērns viens pats

šķērso valsts robežu, izbraukšanai nepieciešama abu vecāku

(aizbildņa) piekrišana, kas apliecināta pie notāra vai bāriņtiesā

(pagasttiesā). Bērns viens pats var šķērsot valsts robežu, ja ir

sasniedzis 7 gadu vecumu.

(4) Ja bērns šķērso valsts

robežu vecāku (aizbildņa) pilnvarotas personas pavadībā,

izbraukšanai nepieciešama abu vecāku (aizbildņa) piekrišana, kas

apliecināta pie notāra vai bāriņtiesā (pagasttiesā). Ja bērns

šķērso valsts robežu grupā, nepieciešams, lai viens no vecākiem

dotu tam piekrišanu.

(5) Ja šā panta otrajā,

trešajā un ceturtajā daļā minētajos gadījumos viens no vecākiem

atsakās dot piekrišanu vai nav sasniedzams, piekrišanu var dot

bāriņtiesa (pagasttiesa).

(6) Ja valsts robežu šķērso

bārenis vai bez vecāku gādības palicis bērns, atļauju

izbraukšanai dod aizbildnis vai bērnu aprūpes un audzināšanas

iestādes vadītājs un bāriņtiesa (pagasttiesa), pirms tam

pārliecinoties, ka izbraukšana ir bērna interesēs un būs

nodrošināta bērna aprūpe, viņam atrodoties ārpus valsts

robežām.

(7) Kārtību, kādā bērnam

noformējama atļauja šķērsot valsts robežu un kādā veicama

kontrole par viņa atgriešanos, nosaka Ministru

kabinets."

47. Pārejas noteikumos:

izteikt 1.punktu šādā

redakcijā:

"1. Ministru kabinets:

līdz 2000.gada 31.decembrim

iesniedz Saeimai likumprojektus par nepieciešamajiem grozījumiem

citos likumos;

līdz 2000.gada 31.decembrim

iesniedz Saeimai likumprojektu par audzinoša rakstura piespiedu

līdzekļu piemērošanu bērniem un likumprojektu par ārstnieciska

rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem. ";

izslēgt 3. un 4.punktu;

uzskatīt līdzšinējo 5.punktu par

3.punktu;

papildināt pārejas noteikumus ar

4., 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

"4. Centrālā statistikas

pārvalde kopā ar Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes

ministriju, Labklājības ministriju, Tieslietu ministriju, īpašu

uzdevumu ministru valsts pārvaldes un pašvaldību lietās un

pašvaldībām līdz 2000.gada 1.jūnijam izstrādā un apstiprina

vienotu statistisko pārskatu sistēmu bērna tiesību aizsardzības

jautājumos.

5. Šā likuma 27.panta piektā

daļa stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.

6. Šā likuma 11.panta otrās

daļas noteikumi par bērna tiesībām uz bezmaksas pirmsskolas

sagatavošanu stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī."

Likums Saeimā pieņemts 2000.gada

9.martā.

Valsts prezidente

V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2000.gada 28.martā