2. pants

Finanšu ministrijai nedēļas laikā iesniegt precizēto plānu

Valsts kancelejā.

Ministru prezidents Māris

Kučinskis

Finanšu ministre Dana

Reizniece-Ozola

Finanšu

ministrijas iesniegtajā redakcijā

Pielikums

Ministru kabineta

2018. gada 14. maija

rīkojumam Nr. 211

"2.1 Plāna papildus paredzētie

uzdevumi un pasākumi

Finanšu

sektora attīstības plāna 2017.-2019. gadam horizontālā

prioritāte - finanšu sektora noziedzīgi iegūtu līdzekļu

legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas

atbilstības un valsts reputācijas

paaugstināšana1

Ņemot vērā to, ka Latvijas finanšu sektora paaugstinātā

noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma

finansēšanas riska ekspozīcija rada draudus valsts

reputācijai un Latvijas finanšu sektora stabilai ilgtermiņa

attīstībai, tādējādi Finanšu sektora attīstības plānā

2017.-2019. gadam ietvertie pasākumi tiek plānoti ar

nosacījumu, ka tie nepalielina esošo noziedzīgi iegūtu

līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska

līmeni, bet vērsti uz tā kontrolētu plānveidīgu

pazeminājumu.

Steidzamības kārtā īstenojami pasākumi uz risku

balstītas uzraudzības pasākumu pilnveidošanai un augsta riska

biznesa modeļu straujākai pārskatīšanai

Nr. p. k.

Pasākums

Uzdevums

Uzdevuma izpilde

Atbildīgā institūcija

Termiņš

1.

Kredītiestāžu biznesa modeļu maiņa

Visām Latvijas kredītiestādēm, kuras specializējas ārvalstu

klientu apkalpošanā, ir sniegta sākotnējā informācija par

nepieciešamību nodrošināt bankas biznesa modeļa ātrākas

izmaiņas, lai novērstu un mazinātu riskantu darījumu

īpatsvaru bankas biznesā.

Uzraudzīt kredītiestāžu biznesa modeļu maiņu, samazinot

augsta riska klientu īpatsvaru, sasniedzot FKTK noteiktos

mērķa lielumus nozarei kopumā.

Regulāri (tuvākajos 6 mēnešos

vismaz 2 reizes mēnesī) par rezultātiem bankas biznesa modeļu

maiņas procesu un ABLV likvidācijas procesa gaitu informēt

Finanšu sektora attīstības padomi (turpmāk - FSAP)

FKTK

Pastāvīgi

2.

Augsta

riska klientu finanšu operāciju pārtraukšana un

ierobežošana

2.1. Gadījumā, ja čaulas veidojums atbilst Noziedzīgi

iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas

novēršanas likuma 1. panta 15.1 punkta

kritērijiem, tad sadarbībai ar to būtu jābūt aizliegtai ar

likumu. Šāds risinājums ļaus efektīvi mazināt un novērst

nevēlamo klientu klātbūtni Latvijas finanšu sistēmā un

skaidri paust Latvijas nostāju.

2.2. Vienlaikus ar regulējumu čaulu kompāniju kredīta

apgrozījuma aizliegšanai, nepieciešams izstrādāt tiesību

aktu, kas noteiktu pasākumus riska ierobežošanai augsta

riska pakalpojumos, piemēram, pakalpojumos, kuri saistīti

ar fiduciārajiem trasta darījumiem, privātbanķiera

pakalpojumiem.

2.3. Izstrādājot regulējumu jāievēro Ministru kabineta

2018. gada 6. martā lēmumu, paredzot nodevas ieviešanas

riskantajiem darījumiem (sākotnēji - tikai čaulu

veidojumiem) pakāpenisku valsts nodevas likmes pieaugumu ar

nākamo gadu un paredzot, ka finanšu ministram ir tiesības

palielināt likumā "Par valsts budžetu 2018.

gadam" noteikto apropriāciju budžeta programmā

02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"

atbilstoši papildu ieskaitītajiem šīs nodevas ieņēmumiem,

kas pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu tiks novirzīti

kontrolējošo, uzraugošo un finanšu un ekonomisko noziegumu

izmeklējošo iestāžu kapacitātes stiprināšanas

pasākumiem.

2.1. FKTK un FM ir izstrādājuši likumprojektu

"Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un

terorisma finansēšanas novēršanas likumā", kas precizē

čaulas veidojumu definīciju un paredz aizliegumu

sadarboties, ja čaulas veidojums atbilst trīs minētajā

likumā noteiktajām pazīmēm.

2.2., 2.3. FKTK, FM un LKA izstrādāt priekšlikumus

normatīvo aktu grozījumiem augsta riska klientu finanšu

pakalpojumu ierobežošanai.

FKTK, FM

Likumprojekti iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā -

2018. gada 3. aprīlī;

Izskatīts Saeimā -2018. gada 26. aprīlī

3.

Finanšu noziegumu atklāšanas SUV

Ieviest publisko un privāto partnerību informācijas apmaiņā

un cīņā ar finanšu noziegumiem pēc Apvienotās Karalistes

"JMLIT operatīvā grupas" parauga.

Kredītiestādēm šāda sadarbība sākotnēji būtu

brīvprātīga.

LKA ir sagatavojusi priekšlikumus konkrētiem grozījumiem

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma

finansēšanas novēršanas likumā, lai risinātu jautājumus par

sadarbības modeļa un informācijas apmaiņas pilnveidi.

Pārrunāts ar FM un sagatavots virzībai.

FM sadarbībā ar LKA, TM un

IeM

Likumprojekts iesniegts

izskatīšanai Ministru kabinetā -2018. gada 3. maijs

4.

Informācijas apmaiņa ar Krieviju atbilstoši Globālajam

standartam par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu

kontiem nodokļu jomā (CRS)

Nodrošināt automātisko

informācijas apmaiņu par finanšu kontiem ar Krieviju, lai

iegūtu informāciju, kas ir būtiska abu valstu nodokļu

administrēšanai.

FM izstrādā attiecīgus

grozījumus Ministru kabineta 2016. gada 5. janvāra noteikumos

Nr. 20 "Kārtība, kādā finanšu iestāde izpilda finanšu

kontu pienācīgas pārbaudes procedūras un sniedz Valsts

ieņēmumu dienestam informāciju par finanšu

kontiem".

FM

2018. gada 1. aprīlis -

iesniegšana Ministru kabinetā.

5.

Kontroles dienesta vadītāja atlase

Tā kā esošajam Kontroles

dienesta priekšsēdētājam, pilnvaru termiņš beidzas 2018. gada

31. maijā, Valsts kancelejai veikt Kontroles dienesta

priekšsēdētāja atlases procesu.

Veikta Kontroles dienesta

vadītāja atlase

Valsts kanceleja

Valsts kancelejai pabeigt

Kontroles dienesta vadītāja atlasi līdz 2018. gada 9.

aprīlim.

Uzraugošo, kontrolējošo un izmeklējošo iestāžu

kapacitātes stiprināšana

6.

MONEYVAL novērtēšanas procesā konstatēto trūkumu proaktīva

novēršana

Visas MONEYVAL novērtēšanas

procesā iesaistītās institūcijas iesniedz priekšlikumus

papildu pasākumiem vai esošo pasākumu pilnveidojumiem, lai

novērstu MONEYVAL novērtēšanas procesā konstatētos trūkumus,

pilnveidojot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un

terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas efektivitāti.

Visas MONEYVAL novērtēšanas

procesā iesaistītās institūcijas līdz 2018. gada 25. maijam

iesniedz FM priekšlikumus

FM

Finanšu ministrija līdz 2018.

gada 13. jūnijam iesniedz izskatīšanai FSAP apkopotus

priekšlikumus par papildu veicamajiem pasākumiem.

7.

FKTK

un Kontroles dienesta papildus funkcionalitātes pārbaude

7.1. Atbalstīt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu)

komisijas uzraudzītu FKTK un Kontroles dienesta papildus

pārbaudi par uzraudzības un kontroles mehānisma

efektivitāti nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas un

terorisma finansēšanas, sankciju pārkāpumu un korupcijas

novēršanu finanšu sektorā.

7.2. Uzsākt sarunas ar OECD, SVF un Pasaules Banku un

par sarunu rezultātiem informēt Ministru kabinetu un

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju.

Uzsāktas sarunas ar OECD, SVF un

PB un izstrādāti papildus pārbaudes nosacījumi.

ĀM, FM

Sadarbībā ar OECD, PB vai SVF

izstrādāti pārbaudes nosacījumi un informācija iesniegta MK

un Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā - 2018. gada

7. maijs.

8.

Kontroles dienesta institucionālās padotības maiņa

Veikts izvērtējumu par Kontroles

dienesta institucionālo modeli, ievērojot LKA ieteikumus

Veikts izvērtējums par Kontroles

dienesta institucionālo modeli, ņemot vērā papildus pārbaudes

un MONEYVAL ietvaros secināto.

FM, TM, IeM, ĢP

Līdz 2019. gada 1. janvārim

izvērtējums iesniegts izskatīšanai FSAP.

9.

FKTK

padomes locekļu izvirzīšanas un iecelšanas kārtība

Nepieciešams izvērtēt, vai FKTK

likumā būtu nosakāms, ka FKTK trīs padomes locekļus (tāpat kā

FKTK priekšsēdētāju un viņa vietnieku) amatā ieceļ Saeima pēc

Latvijas Bankas prezidenta un finanšu ministra kopīga

priekšlikuma, nevis FKTK priekšsēdētājs, jo šāda padomes

locekļu iecelšana amatā praktiski ir vienpersoniski atkarīga

no FKTK priekšsēdētāja, kas neliecina par šīs procedūras

caurspīdīgumu un rada draudus padomes locekļu

neitralitātei.

Veikt izvērtējumu par

pilnveidojumiem padomes locekļu izvirzīšanas un iecelšanas

kārtības maiņai, vienlaikus izvērtējot iespēju departamentu

vadītāju funkcijas nodalīt no padomes locekļa funkcijām

FM sadarbībā ar FKTK

FM izvērtējumu un priekšlikumus

tālākai rīcībai līdz 2018. gada 15. septembrim iesniegt

izskatīšanai FSAP sēdē.

Papildu pasākumi uz risku balstītas uzraudzības

pasākumu pilnveidošanai un augsta riska biznesa modeļu

straujākai pārskatīšanai

10.

Pasākumi deklarētas skaidras naudas aizturēšanai uz robežas

šaubu gadījumā par šo līdzekļu izcelsmi

Lai nodrošinātu tiesībsargājošo

iestāžu efektīvu rīcību nedeklarētas vai nepatiesi deklarētas

skaidras naudas izcelsmes noskaidrošanā, ar mērķi novērst

noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārvietošanu Eiropas kopienas

muitas teritorijā, kā arī, lai veiktu citus pasākumus

noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanai,

sagatavot izvērtējumu par Krimināllikuma 195. panta un

195.²pantā paredzētās atbildības piemērošanu praksē un

priekšlikumus tālākai rīcībai iesniegt izskatīšanai

FSAP.

Veikts izvērtējums un

priekšlikumi tālākai rīcībai iesniegti izskatīšanai FSAP

sēdē

FM, TM, IeM un ĢP

FM līdz 2018. gada 7. maijam

iesniedz izvērtējums ar priekšlikumiem tālākai rīcībai

izskatīšanai FSAP sēdē.

11.

Starptautisko sankciju regulējuma pilnveidošana

Aicināt FKTK aktualizēt

jautājumu par normatīvo aktu grozījumiem starptautisko

sankciju piemērošanas efektivitātes paaugstināšanai un

sadarbībā ar Ārlietu ministriju izstrādāt nepieciešamos

grozījumus vismaz attiecībā uz iekšējās kontroles

sistēmu.

Veikt izvērtējumu un

nepieciešamības gadījumā sagatavot grozījumus normatīvajos

aktos, cita starpā, izvērtējot iespēju FKTK kā uzraugam izdot

normatīvos noteikumus par sankciju piemērošanu.

ĀM sadarbībā ar FKTK

Līdz 2018. gada 15. aprīlim

veikts izvērtējams un priekšlikumi iesniegti izskatīšanai

FSAP sēdē.

12.

Iemaksu Noguldījumu garantiju fondā noteikšanas principu

pārskatīšana

Izvērtēt iespēju uz riska

balstītu iemaksu apjoma noteikšanai

Finanšu ministrijai izstrādāt un

iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē likumprojektu

"Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā", paredzot,

ka iemaksas noguldījumu garantiju fondā aprēķina, ņemot vērā

vidējo svērto katras dienas atlikumu noguldījumu

piesaistītājā iepriekšējā ceturksnī.

Jāsagatavo ietekmes izvērtējums

un uz tā pamata priekšlikumi izmaiņām Noguldījumu garantiju

fonda likumā.

FKTK sadarbībā ar FM

FKTK līdz 2018. gada 15. aprīlim

veic ietekmes izvērtējumu par iespējamo aprēķina metodikas

maiņu.

13.

Prasības kredītiestāžu darbiniekiem

Lai pārbaudītu kredītiestādēs

strādāt gribošo un strādājošo personu atbilstību darba

pienākumiem un nodrošinātu sabiedrības uzticību finanšu

sektoram, kā arī mazinātu riskus, ka negodprātīgi darbinieki

iesaistītu kredītiestādi noziedzīgās darbībās, LKA ieskatā,

Kredītiestāžu likumā jānosaka, ka finanšu pakalpojumu

sniegšanā tieši iesaistītas personas nedrīkstētu būt sodītas

par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (kamēr sodāmība nav

dzēsta vai noņemta) vai tādas personas, kurām ir aktīvs

maksātnespējas process.

Jāveic izvērtējums par LKA

piedāvātajiem normatīvo aktu grozījumiem un nepieciešamības

gadījumā sagatavoti atbilstoši normatīvo aktu grozījumu

projekti.

FM sadarbībā ar LKA, FKTK un IeM

(Informācijas centrs)

Līdz 2018. gada 1. jūlijam

sagatavoti grozījumi normatīvajos aktos un iesniegti

izskatīšanai Ministru kabinetā.

14.

Ierobežojumi kļūt par kredītiestādes valdes locekli, valdes

priekšsēdētaju vai padomes priekšsēdētaju

LKA ieskatā no korporatīvās pārvaldības un risku uzņemšanās

viedokļa būtu izvērtējams, vai kredītiestādes akcionārs -

fiziska persona ar būtisku līdzdalību (10% un vairāk)

drīkstētu būt šīs pašas kredītiestādes valdes loceklis,

valdes priekšsēdētājs vai padomes priekšsēdētājs. Aicinām

diskutēt par šo priekšlikumu un vērtēt tā turpmāku virzību.

Jāveic izvērtējums par LKA

piedāvātajiem normatīvo aktu grozījumiem un nepieciešamības

gadījumā sagatavoti atbilstoši normatīvo aktu grozījumu

projekti

FM sadarbībā ar LKA un FKTK

Līdz 2018. gada 1. jūlijam

sagatavoti grozījumi normatīvajos aktos un iesniegti

izskatīšanai Ministru kabinetā

15.

Patiesā labuma guvēju sliekšņa samazinājums no 25 % līdz 10 %

vai sektoram pielāgota sliekšņa ieviešana, atsevišķa sliekšņa

noteikšana politiski nozīmīgām personām

Mazinot slieksni, atklāšanas

pienākums attieksies uz katru fizisku personu, kurai tiešas

vai netiešas līdzdalības veidā pieder 10 % kapitāldaļu vai

akciju. Eiropas Komisijas 2016. gada atzinumā2

novērtēts, ka 25 % slieksnis ir pārāk augsts un viegli

apejams personām, kas vēlas paslēpties. Pie šāda sliekšņa

teju 1 no 10 Lielbritānijas kompānijām norādīja, ka tai nav

patiesā labuma guvēju. Sliekšņa samazinājums apgrūtinās

radinieku, draugu un citu uzticamības personu nozīmēšanu par

īpašniekiem. ASV ir noteikts 10 % slieksnis, vairākās Ieguves

rūpniecības pārredzamības iniciatīvas valstīs (EITI) tas

noteikts pat 5 % apmērā. Lielbritānijas pieredze rāda, ka

pazeminot slieksni, grūtības ar patiesā labuma guvēju

identificēšanu piedzīvo tikai 2 % uzņēmumu. Latvija var

noteikt jūtīgos sektorus, kam piemērot samazinātus

sliekšņus.

Sagatavots izvērtējums

FM sadarbībā ar TM, FKTK

Izvērtējums iesniegts

izskatīšanai FSAP sēdē līdz 2018. gada 31. decembrim

16.

Mehānisma ieviešana nominālo direktoru identificēšanai

patiesā labuma guvēju reģistrā

NILLTFNL pieļauj par uzņēmuma

patiesā labuma guvēju uzskatīt personu, kura ieņem amatu

augstākās pārvaldības institūcijā, ja patiesā labuma guvēju

nav iespējams noskaidrot. Šādas personas var būt ārzonu

uzņēmumu iecelti nominālie direktori bez reālas kontroles pār

uzņēmumu. Tas apgrūtina naudas atmazgāšanas risku

novērtēšanu, tāpēc nominālie direktori būtu uzskatāmi

norādāmi uzņēmumu reģistrā. Par to panākta vienošanās arī

sarunās par jauno Eiropas direktīvu naudas atmazgāšanas

novēršanas jomā (5AMLD) 2017. gada decembrī.

Sagatavots izvērtējums

FM sadarbība ar TM un FKTK

Iesniegts izskatīšanai FSAP sēdē

līdz 31.12.2018.

17.

Licencēšanas noteikumu izstrāde pakalpojumu sniedzējiem

nefinanšu sektorā

Licencēšanas noteikumu

izstrāde pakalpojumu sniedzējiem nefinanšu sektorā, kas

piesaista klientus bankām (galvenokārt NILLTFNL 3. panta 3.,

4., 5. daļas subjektiem). Šiem uzņēmumiem licencēšanas un

licences derīguma perioda laikā jāpiemēro t. s. atbilstības

un piemērotības jeb fit and proper tests (pārbaužu

kopums, lai pārliecinātos, ka uzņēmums atbilst NILLTFNL

prasībām), izmantojot līdzīgus standartus kā finanšu

iestādēm. Šādas pārbaudes jāveic arī pakalpojumu sniedzēju

filiālēs un meitasuzņēmumos. Noteikumi stiprinātu sektora

pārraudzību un veicinātu izpratni par naudas atmazgāšanas

regulējumu un iespējamajiem riskiem.

Sagatavots izvērtējums

FM sadarbībā ar EM

Pasākumu plānā noziedzīgi iegūtu

līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku

ierobežošanai paredzētā pasākuma ietvaros

18.

Aizliegums pakalpojumu sniedzējiem nefinanšu sektorā

sadarboties ar juridiskiem veidojumiem, kas veicina patiesā

labuma guvēju slēpšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu

legalizāciju

Sankcijas par aizlieguma

pārkāpumu var iekļaut licences zaudēšanu.

Sagatavoti priekšlikumi

grozījumiem normatīvajos aktos

FM sadarbībā ar TM un EM

Līdz 2018. gada 31. decembrim

priekšlikumi grozījumiem normatīvajos aktos iesniegti

izskatīšanai FSAP.

Informācijas apmaiņas mehānismu uzlabošana starp

finanšu sektoru un valsti

19.

Informācijas apmaiņa starp kredītiestādēm

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu

legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 44.

panta ceturtā daļa noteic, ka kredītiestādes var apmainīties

ar personas datiem par personām, ar kurām šajā likumā

noteiktajā kārtībā nav uzsāktas vai ir izbeigtas darījuma

attiecības, šo personu patiesajiem labuma guvējiem un

pilnvarotajām personām. Tomēr datu apstrādes tiesiskuma riski

un vienotas formas neesamība attur kredītiestādes no šīs

progresīvās tiesību normas praktiskas īstenošanas pilnā

apjomā.

Uzdevuma izpildi veikt

atbilstoši Finanšu sektora attīstības plāna 2017.-2019. gadam

iekļauto pasākumu ieviešanas ietvaros

FM sadarbībā ar VARAM, LKA

Uzdevuma izpildi veikt

atbilstoši Finanšu sektora attīstības plāna 2017.-2019. gadam

iekļauto pasākumu ieviešanas ietvaros

20.

Informācijas apmaiņa starp kredītiestādēm un Valsts ieņēmumu

dienestu

Piedāvājam uzsākt vismaz pilotprojektu, kas ļautu VID un

bankām operatīvāk apmainīties ar konkrētiem analizētiem

klientu datiem, lai precīzāk ziņotu VID un nepārslogotu gan

VID, gan bankas ar tehniskas informācijas apstrādi.

Lai nodrošinātu efektīvāku informācijas apmaiņu cīņai ar

ēnu ekonomiku, Kredītiestāžu likuma 63. pantā būtu

paredzama VID un kredītiestāžu operatīva sadarbība

"nolūkā analizēt klientu rīcību, lai identificētu

aizdomīgus darījumus nodokļu jomā". Kredītiestādēm

šāda sadarbība sākotnēji būtu brīvprātīga (iespējams,

sākotnēji terminēta pārejas noteikumos).

Šāda mehānisma iedzīvināšana būtiski uzlabotu cīņu ar

ēnu ekonomiku un mazinātu finanšu sektora izmantošanu, lai

izvairītos no nodokļu nomaksas.

Jāveic izvērtējums par LKA

piedāvātajiem normatīvo aktu grozījumiem un nepieciešamības

gadījumā sagatavoti atbilstoši normatīvo aktu grozījumu

projekti

FM sadarbībā ar VID, LKA un

FKTK

Līdz 2018. gada 1. jūlijam

sagatavoti grozījumi normatīvajos aktos un iesniegti

izskatīšanai Ministru kabinetā

21.

Politiski nozīmīgu personu saraksts

Šobrīd daļu no valsts amatpersonām, par kurām un kuru

radiniekiem ir ziņas Valsts ieņēmumu dienestam, iespējams

bez papildu darbībām identificēt kā politiski nozīmīgas

personas. Šīs personas, pamatojoties uz iesniegtajām valsts

amatpersonu deklarācijām, ir uzskatāmas par politiski

nozīmīgām personām.

Neapšaubāmi, ka katra likuma subjekta atbildība ir

identificēt šādas personas. Tomēr ir grūti rast

skaidrojumu, ka par Latvijas politiski nozīmīgām personām

dati jāiegūst no ārvalstu datu bāzēm (atsevišķiem likuma

subjektiem (ne bankām) nemaz to izmaksu dēļ nav viegli

pieejamas). Savukārt šo personu radinieku noskaidrošanai

jāiegūst plašs datu apjoms no daudzām nesaistītām personām

un dažādiem reģistriem, ko Datu valsts inspekcija jau

rakstveidā atzinusi par nesamērīgu datu apstrādi.

Veidot politiski nozīmīgu personu sarakstu, kas satur

tipiskākās un galvenās šādas personas (tas nekad nebūs

pilnīgs un izsmeļošs), kā arī ir tikai informācijas avots

un neatbrīvo likuma subjektus no atbildības. Tam uzreiz nav

jāievieš dārgi IT risinājumi, piemēram, Dānijā tas ir

publiski pieejams saraksts Excel formātā.3

Uzdevuma izpildi veikt

atbilstoši Finanšu sektora attīstības plāna 2017.-2019. gadam

iekļauto pasākumu ieviešanas ietvaros

FM sadarbībā ar VID, TM un

IeM.

Uzdevuma izpildi veikt

atbilstoši Finanšu sektora attīstības plāna 2017.-2019. gadam

iekļauto pasākumu ieviešanas ietvaros

22.

Bezmaksas piekļuve Latvijas patiesā labuma guvēju

reģistram

Jebkura maksa, neatkarīgi no tās

apjoma, rada barjeru sabiedrības tiesībām un iespējām saņemt

informāciju. Lielbritānija 2016. gadā atcēla maksu par

piekļuvi uzņēmumu reģistram. Rezultātā meklējumu skaits

reģistrā pieaudzis no 6 miljoniem līdz 2 miljardiem

gadā.

Sagatavots izvērtējums

TM sadarbībā ar FM

Iesniegts izskatīšanai FSAP sēdē

līdz 2018. gada 31. decembrim"

1 Konkrēti pasākumi iekļauti Finanšu sektora

attīstības plānā 2017.-2019.gadam

https://likumi.lv/ta/id/289590-par-finansu-sektora-attistibas-planu-2017-2019-gadam

un Pasākumu plānā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un

terorisma finansēšanas risku ierobežošanai

https://likumi.lv/ta/id/291014-par-pasakumu-planu-noziedzigi-iegutu-lidzeklu-legalizacijas-un-terorisma-finansesanas-risku-ierobezosanai-2017-2019

2

http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/%20TXT/?uri=CELEX%3A52016SC0223

3 Sk.:

https://www.finanstilsynet.dk/da/Tal-og-Fakta/PEP-liste

Finanšu ministre Dana

Reizniece-Ozola