50. pants
(1) Ārzemniekam ir tiesības septiņu dienu

laikā pēc tam, kad stājies spēkā izbraukšanas rīkojums vai lēmums

par piespiedu izraidīšanu un tajos ietvertais lēmums par

iekļaušanu sarakstā un lēmums par ieceļošanas aizliegumu Šengenas

teritorijā, tos apstrīdēt padotības kārtībā augstākā iestādē.

Ārzemnieku iepazīstina ar pieņemto lēmumu par apstrīdēto

izbraukšanas rīkojumu vai lēmumu par piespiedu izraidīšanu

valodā, kuru viņš saprot vai kura viņam pamatoti būtu jāsaprot,

ja nepieciešams, izmantojot tulka pakalpojumus, izskaidro viņam

pieņemtā lēmuma būtību un pārsūdzēšanas kārtību, kā arī informē

viņu par tiesībām uz juridisko palīdzību.

(2) Saskaņā ar šā likuma 41.panta ceturto daļu izdotā

izbraukšanas rīkojuma un tajā ietvertā lēmuma par iekļaušanu

sarakstā un lēmuma par ieceļošanas aizliegumu Šengenas teritorijā

apstrīdēšana neaptur minēto lēmumu darbību.

(3) Saskaņā ar šā likuma 46.pantu pieņemtā lēmuma par

piespiedu izraidīšanu un tajā ietvertā lēmuma par iekļaušanu

sarakstā un lēmuma par ieceļošanas aizliegumu Šengenas teritorijā

apstrīdēšana neaptur minēto lēmumu darbību.

50.1 pants. (1) Saskaņā ar šā likuma

50.panta pirmo daļu pieņemtos lēmumus septiņu dienu laikā pēc to

spēkā stāšanās ir tiesības pārsūdzēt Administratīvajā rajona

tiesā. Lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz pieteikumu par

iestādes lēmumu par apstrīdēto izbraukšanas rīkojumu vai lēmumu

par piespiedu izraidīšanu, Administratīvā rajona tiesa izskata

rakstveida procesā, ja ārzemnieks nav prasījis lietu izskatīt

mutvārdu procesā.

(2) Pieteikuma iesniegšana tiesā par saskaņā ar šā likuma

41.panta ceturto daļu izdotā izbraukšanas rīkojuma pārsūdzēšanu

neaptur izbraukšanas rīkojuma darbību.

(3) Saskaņā ar šā likuma 46.pantu pieņemtā lēmuma par

piespiedu izraidīšanu pārsūdzēšana neaptur minētā lēmuma

darbību.

(4) Administratīvās rajona tiesas spriedumu var pārsūdzēt,

iesniedzot kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Senāta

Administratīvo lietu departamentam. Kasācijas sūdzību izskata

rakstveida procesā, un tam nav nepieciešama administratīvā

procesa dalībnieku piekrišana.

50.2 pants. (1) Ārzemniekam tiesības uz

valsts nodrošināto juridisko palīdzību Valsts nodrošinātās

juridiskās palīdzības likumā noteiktajā gadījumā un apjomā ir,

ja:

1) viņam nepietiek līdzekļu, viņš uzturas Latvijas Republikā

un attiecībā uz viņu izdotā izbraukšanas rīkojuma vai lēmuma par

piespiedu izraidīšanu izpilde tiek apturēta;

2) viņš šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā aizturēts

un uzturas Latvijas Republikā speciāli iekārtotās telpās vai

izmitināšanas centrā.

(2) Šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā

ārzemnieks lēmuma par apstrīdēto izbraukšanas rīkojumu vai lēmuma

par piespiedu izraidīšanu pārsūdzēšanas termiņā iesniedz

iestādei, kas pieņēma lēmumu par apstrīdēto izbraukšanas rīkojumu

vai lēmumu par piespiedu izraidīšanu, aizpildītu iesniegumu par

valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījumu un

ienākumiem. Minētā iesnieguma veidlapas paraugu nosaka Ministru

kabinets.

(3) Iestāde, kas pieņēma lēmumu par apstrīdēto izbraukšanas

rīkojumu vai lēmumu par piespiedu izraidīšanu, saņemot iesniegumu

par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījumu un

ienākumiem, nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darba dienā

pārsūta to iestādei, kas ir atbildīga par valsts nodrošinātās

juridiskās palīdzības sniegšanu. Iesniegumam pievienojamas lēmuma

par apstrīdēto izbraukšanas rīkojumu vai lēmuma par piespiedu

izraidīšanu kopijas.

(4) Iesnieguma par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības

pieprasījumu un ienākumiem iesniegšana iestādei, kas pieņēma

lēmumu par apstrīdēto izbraukšanas rīkojumu vai lēmumu par

piespiedu izraidīšanu, aptur tā pārsūdzēšanas termiņu līdz

dienai, kad ārzemniekam, pamatojoties uz lēmumu par valsts

nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanu, ir sniegta pirmā

juridiskā konsultācija vai ir pieņemts lēmums par atteikumu

piešķirt valsts nodrošināto juridisko palīdzību.

(5) Ja ārzemnieks šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā

gadījumā vēlas saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību,

Valsts robežsardze nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darba

dienā pēc tam, kad pieņemts lēmums par apstrīdēto lēmumu par

piespiedu izraidīšanu, uzaicina juridiskās palīdzības sniedzēju

no saraksta, ko sagatavojusi iestāde, kas ir atbildīga par valsts

nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu.

(6) Šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā

juridiskās palīdzības sniedzējam par valsts nodrošinātās

juridiskās palīdzības sniegšanu maksā iestāde, kas ir atbildīga

par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu,

atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka valsts nodrošinātās

juridiskās palīdzības veidus, apjomu, samaksas apmēru un ar

juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos atlīdzināmos izdevumus,

to apmēru un izmaksas kārtību.

(7) Ja Pārvaldes vai Valsts robežsardzes rīcībā ir

informācija, ka ārzemnieks, kuram piešķirta valsts nodrošinātā

juridiskā palīdzība, izceļojis no Latvijas Republikas, tās

nekavējoties informē par to iestādi, kas ir atbildīga par valsts

nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu.

50.3 pants. (1) Valsts robežsardze organizē

un veic ārzemnieku piespiedu izraidīšanu.

(2) Ārzemnieku piespiedu izraidīšanas kārtību nosaka Ministru

kabinets.

(3) Kārtību, kādā Latvijas Republika saņem un sniedz palīdzību

Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šengenas līguma dalībvalstīm

piespiedu izraidīšanā, izmantojot gaisa telpu, palīdzības apjomu,

kā arī kārtību, kādā organizējami kopīgi lidojumi starp Eiropas

Savienības dalībvalstīm un Šengenas līguma dalībvalstīm, nosaka

Ministru kabinets.

50.4 pants. Termiņu ieceļošanas aizliegumam

Šengenas teritorijā skaita saskaņā ar šā likuma 63.panta ceturto

daļu.

50.5 pants. (1) Ja ārzemniekam, kuram izdots

izbraukšanas rīkojums vai attiecībā uz kuru pieņemts lēmums par

piespiedu izraidīšanu, nav derīga ceļošanas dokumenta un to nav

iespējams iegūt ar diplomātisko vai konsulāro dienestu

starpniecību, viņam izsniedz izceļošanas dokumentu.

(2) Izceļošanas dokumenta paraugu un tā izsniegšanas kārtību

nosaka Ministru kabinets.

50.6 pants. (1) Ja Pārvalde vai Valsts

robežsardze konstatējusi, ka attiecībā uz ārzemnieku ir spēkā

citas Eiropas Savienības dalībvalsts pieņemts izbraukšanas

rīkojums vai lēmums par piespiedu izraidīšanu, Pārvaldes

priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona vai Valsts

robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona,

izvērtējusi lietas apstākļus un sazinājusies ar šo Eiropas

Savienības dalībvalsti, ir tiesīga pieņemt lēmumu par attiecīgā

izbraukšanas rīkojuma vai lēmuma par piespiedu izraidīšanu

atzīšanu šādos gadījumos:

1) citas Eiropas Savienības dalībvalsts izbraukšanas rīkojums

vai lēmums par piespiedu izraidīšanu pamatots ar nopietniem

draudiem valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai drošībai,

un ārzemnieks attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī ir

notiesāts par nodarījumu, par kuru paredzēts sods - brīvības

atņemšana vismaz uz vienu gadu;

2) citas Eiropas Savienības dalībvalsts izbraukšanas rīkojums

vai lēmums par piespiedu izraidīšanu pamatots ar nopietniem

draudiem valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai drošībai,

un ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks ir izdarījis noziedzīgu

nodarījumu, vai ir konkrēti pierādījumi par viņa nodomu šādu

nodarījumu izdarīt kādas Eiropas Savienības dalībvalsts

teritorijā;

3) citas Eiropas Savienības dalībvalsts izbraukšanas rīkojums

vai lēmums par piespiedu izraidīšanu pamatots ar tādu normatīvo

aktu neievērošanu, kuri nosaka ārzemnieku ieceļošanu vai

uzturēšanos.

(2) Ja Valsts robežsardzes rīcībā ir informācija, ka

ārzemnieks, attiecībā uz kuru ir spēkā citas Eiropas Savienības

dalībvalsts pieņemts izbraukšanas rīkojums, nolūkā izpildīt

izbraukšanas rīkojumu plāno šķērsot Latvijas Republikas

teritoriju tranzītā, Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa

pilnvarota amatpersona, izvērtējusi lietas apstākļus, ir tiesīga

pieņemt lēmumu par minētā izbraukšanas rīkojuma atzīšanu.

(3) Lēmumu par citas Eiropas Savienības dalībvalsts

izbraukšanas rīkojuma vai lēmuma par piespiedu izraidīšanu

atzīšanu ārzemniekam ir tiesības pārsūdzēt, iesniedzot attiecīgu

pieteikumu tiesā. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur lēmuma

darbību.

(4) Par atzīta citas Eiropas Savienības dalībvalsts

izbraukšanas rīkojuma vai lēmuma par piespiedu izraidīšanu

izpildi Valsts robežsardze informē to Eiropas Savienības

dalībvalsti, kura pieņēmusi izbraukšanas rīkojumu vai lēmumu par

piespiedu izraidīšanu.

50.7 pants. (1) Piespiedu izraidīšanas

procesu novēro tiesībsargs.

(2) Piespiedu izraidīšanas procesa novērošanā ietilpst:

1) piespiedu izraidīšanai pakļauto aizturēto ārzemnieku

apmeklēšana izmitināšanas vietā, lai novērtētu izmitināšanas un

uzturēšanas apstākļus, arī medicīniskās palīdzības nodrošināšanu

un citu vajadzību apmierināšanu;

2) ārzemnieka iztaujāšana, lai noskaidrotu viņa informētību

par piespiedu izraidīšanas procesa gaitu, viņa tiesībām un to

īstenošanas iespēju;

3) aizturēšanas brīdī izņemto aizturētās personas personīgo

mantu atdošanas, transportēšanas no aizturēto personu

izmitināšanas centra līdz izceļošanas punktam, bagāžas nodošanas

un reģistrēšanas novērošana, kā arī dalība piespiedu izraidīšanas

procesa faktiskajā īstenošanā, lai novērtētu izraidāmā ārzemnieka

cilvēktiesību ievērošanu.

(3) Tiesībsargs ir tiesīgs iesaistīt piespiedu izraidīšanas

procesa novērošanā biedrības vai nodibinājumus, kuru darbības

mērķis ir saistīts ar šā procesa novērošanu. Iesaistot biedrības

vai nodibinājumus piespiedu izraidīšanas procesa novērošanā,

tiesībsargs izvērtē biedrības vai nodibinājuma kompetenci

attiecīgās darbības veikšanā un vienojas par šā panta otrajā daļā

minēto piespiedu izraidīšanas procesa posmu, kuru biedrība vai

nodibinājums ir pilnvarots novērot. Tiesībsargs var iesaistīt

katra šā panta otrajā daļā minētā piespiedu izraidīšanas procesa

posma novērošanā vienu biedrību vai nodibinājumu. Tiesībsargs

nevar iesaistīt piespiedu izraidīšanas procesa novērošanā

biedrību vai nodibinājumu, kas pārkāpis šā panta ceturtajā daļā

minēto nosacījumu. Tiesībsargs informē Valsts robežsardzi par

biedrībām vai nodibinājumiem, kas ir pilnvaroti attiecīgo

piespiedu izraidīšanas procesa posmu novērot.

(4) Tiesībsarga, kā arī piespiedu izraidīšanas procesa

novērošanā iesaistīto biedrību un nodibinājumu pārstāvjiem

(turpmāk - Novērotājs) piespiedu izraidīšanas procesa novērošanas

gaitā ir aizliegts traucēt piespiedu izraidīšanas procesu.

(5) Ja Novērotāja rīcībā ir informācija par apstākļiem, kas

var ietekmēt piespiedu izraidīšanas procesa organizēšanu vai

īstenošanu, kā arī apdraudēt personu drošību vai veselību,

Novērotājs par to informē Valsts robežsardzes amatpersonas.

(6) Novērotājam ir tiesības:

1) iegūt no attiecīgas valsts iestādes, kas ir iesaistīta

ārzemnieku piespiedu izraidīšanas procesā, informāciju par

ārzemnieka atgriešanās procesa organizēšanu un veiktajiem

pasākumiem;

2) pieaicināt speciālistus (piemēram, juristus, ārstniecības

personas, tulkus) piespiedu izraidīšanai pakļautajam ārzemniekam

nepieciešamo konsultāciju sniegšanai;

3) organizēt palīdzību sadzīves apstākļu uzlabošanai,

garīdznieka aprūpi, kā arī cita atbalsta sniegšanu.

(7) Novērotājs, veicot šā panta sestajā daļā minētos

pasākumus, par plānotajām darbībām nekavējoties rakstveidā

informē Valsts robežsardzes amatpersonu, kura īsteno attiecīgā

ārzemnieka piespiedu izraidīšanas procesu.

(8) Pēc tam, kad piespiedu izraidīšanas procesa novērošana

pabeigta, Novērotājs sagatavo ziņojumu par konstatētajiem

trūkumiem un rekomendācijas piespiedu izraidīšanas procesa

pilnveidošanai. Tiesībsargs apkopoto ziņojumu par konstatētajiem

trūkumiem un apkopotās rekomendācijas piespiedu izraidīšanas

procesa pilnveidošanai iesniedz Iekšlietu ministrijai

izvērtēšanai.

50.8 pants. (1) Pārvalde un Valsts

robežsardze, konstatējot nepilngadīgu ārzemnieku, kurš ir bez

vecāka vai viņa likumiskā pārstāvja pavadības un kura uzturēšanās

Latvijas Republikā ir nelikumīga, nekavējoties informē Valsts

policiju un bāriņtiesu un rīkojas tā, lai nodrošinātu bērna

tiesības un intereses visā izraidīšanas procesā saskaņā ar bērnu

tiesību aizsardzību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

(2) Izraidīšanas procedūras laikā nepilngadīgu ārzemnieku,

kurš ir bez vecāka vai viņa likumiskā pārstāvja pavadības,

personiskajās un mantiskajās attiecībās pārstāv bāriņtiesa vai

tās iecelts aizbildnis, vai bērnu aprūpes iestādes vadītājs.

(3) Ja nepilngadīgam ārzemniekam, kurš ir bez vecāka vai viņa

likumiskā pārstāvja pavadības, noskaidrota identitāte un

pilsonība vai mītnes valsts, Valsts robežsardze ar Konsulārā

departamenta starpniecību sazinās ar attiecīgās valsts

diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, attiecīgajām

kompetentajām iestādēm vai nevalstiskajām organizācijām, kuras

uzrauga bērnu tiesību ievērošanu šajā valstī, un veic citus

nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu izbraukšanas rīkojuma

vai lēmuma par piespiedu izraidīšanu izpildi un nepilngadīga

ārzemnieka, kurš ir bez vecāka vai viņa likumiskā pārstāvja

pavadības, nodošanu ģimenes loceklim, vecāku likumiskajam

pārstāvim, pārstāvim, kas uzrauga bērnu tiesību ievērošanu šajā

valstī, vai iestādes pārstāvim, kas nodrošina bērna ievietošanu

piemērotā uzņemšanas iestādē."

25. Izslēgt VI nodaļu.

26. Izteikt 51.pantu šādā redakcijā:

"51.pants. (1) Valsts robežsardzes amatpersonai ir

tiesības aizturēt ārzemnieku, izņemot nepilngadīgu ārzemnieku,

kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu, ja:

1) uz viņu attiecas izraidīšanas procedūra saskaņā ar šā

likuma 41., 46. vai 50.6 pantu;

2) viņš pakļauts atpakaļnodošanai trešajai valstij vai citai

Eiropas Savienības dalībvalstij saskaņā ar līgumu vai vienošanos,

kas paredz tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras attiecīgās valsts

teritorijā uzturas nelikumīgi.

(2) Valsts robežsardzes amatpersona ir tiesīga pieņemt lēmumu

par ārzemnieka aizturēšanu, ja ir pamats uzskatīt, ka viņš

izvairīsies no izraidīšanas procedūras vai traucēs tās

sagatavošanu vai pastāv ārzemnieka bēgšanas iespējamība, un to

pamato kāds no šādiem apstākļiem:

1) ārzemnieks slēpj savu identitāti, sniedz nepatiesas ziņas

vai citādi atsakās sadarboties;

2) ārzemnieks šķērsojis ārējo robežu, izvairoties no

robežpārbaudēm, kā arī izmantojis viltotu ceļošanas dokumentu,

viltotu vīzu vai uzturēšanās atļauju;

3) ārzemnieks nevar norādīt vietu, kur viņš uzturēsies līdz

attiecīgās izraidīšanas procedūras beigām;

4) kompetenta valsts vai ārvalsts iestāde sniegusi

informāciju, kas ir par pamatu tam, lai uzskatītu, ka ārzemnieks

apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību vai drošību;

5) ārzemnieks ir iesaistīts nelegālās imigrācijas

veicināšanā;

6) ārzemnieks ir notiesāts par Latvijas Republikā izdarītu

noziedzīgu nodarījumu, par ko paredzētais sods ir saistīts ar

brīvības atņemšanu vismaz uz vienu gadu;

7) ārzemnieks iepriekš izvairījies no izraidīšanas procedūras

Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī;

8) ārzemnieks nepamatoti nav izpildījis izbraukšanas

rīkojumu;

9) ārzemnieks nepamatoti nav ievērojis noteikto pienākumu

reģistrēties attiecīgajā Valsts robežsardzes struktūrvienībā;

10) ārzemnieks iepriekš patvaļīgi atstājis aizturēto

ārzemnieku izmitināšanas centru vai aizturēšanas telpas;

11) ārzemnieks ieceļojis Latvijas Republikā, neievērojot

lēmumu par iekļaušanu sarakstā vai lēmumu par ieceļošanas

aizliegumu Šengenas teritorijā.

(3) Valsts robežsardzes amatpersona, izlemjot jautājumu par

ārzemnieka aizturēšanu, humānu apsvērumu dēļ var pieņemt lēmumu

piemērot vienu no šādiem aizturēšanai alternatīviem

līdzekļiem:

1) regulāra reģistrēšanās noteiktajā Valsts robežsardzes

struktūrvienībā;

2) ceļošanas dokumenta un citu ārzemnieka rīcībā esošo personu

apliecinošu dokumentu nodošana Valsts robežsardzes

amatpersonai.

(4) Valsts robežsardzes amatpersona lēmumā par šā panta

trešajā daļā minēto pienākumu uzlikšanu norāda ziņas par

ārzemnieku, viņam noteikto pienākumu un tā izpildes nosacījumus,

kā arī pievieno lēmumam ārzemnieka fotoattēlu.

(5) Valsts robežsardzes amatpersona aiztur ārzemnieku,

lai:

1) veiktu viņa piespiedu izraidīšanu. Ja ārzemniekam ar tiesas

spriedumu piespriests papildsods - izraidīšana no Latvijas

Republikas -, viņu aizturēt ir tiesības pēc tiesas sprieduma

pasludināšanas, ja konkrētajā gadījumā ārzemniekam nav piemērots

drošības līdzeklis - apcietinājums;

2) nodrošinātu izraidīšanas procedūru, kas paredzēta šā likuma

46.panta piektajā daļā."

27. 54.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Valsts robežsardzes amatpersona iesniegumu par

aizturēšanas termiņa pagarināšanu var iesniegt tiesai atkārtoti,

taču kopējais aizturēšanas termiņš nedrīkst pārsniegt sešus

mēnešus, izņemot šā panta septītajā daļā noteikto

gadījumu.";

izslēgt piekto daļu;

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Tiesnesis var pieņemt lēmumu par šā panta ceturtajā

daļā minētā aizturēšanas termiņa pagarināšanu, nepārsniedzot

papildu 12 mēnešus, ja ārzemnieks atsakās sadarboties vai kavējas

nepieciešamo dokumentu saņemšana no trešajām valstīm."

28. Izteikt 54.1 panta pirmo daļu šādā

redakcijā:

"(1) Tiesnesis, pieņemot lēmumu par aizturēšanu,

aizturēšanas termiņa pagarināšanu vai atteikumu pagarināt

aizturēšanas termiņu, izvērtē un ņem vērā izraidīšanas procedūras

ietvaros noskaidrotos apstākļus, kā arī to, vai ir spēkā šā

likuma 51.panta otrajā daļā minētie apstākļi, kas bija par pamatu

ārzemnieka aizturēšanai."

29. Aizstāt 56.panta trešajā daļā vārdus "viņam saprotamā

valodā" ar vārdiem "valodā, kuru ārzemnieks saprot vai

kura viņam pamatoti būtu jāsaprot".

30. 57.pantā:

papildināt pirmās daļas pirmo teikumu pēc vārda

"nospiedumus" ar vārdiem "un viņu

nofotografē";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Valsts robežsardzei ir tiesības noteikt un organizēt

dokumentu, priekšmetu, valodas, medicīniskās un citas ekspertīzes

un pārbaudes, lai identificētu aizturēto ārzemnieku un viņa

pilsonības valsti."

31. Izteikt 59.4 pantu šādā redakcijā:

"59.4 pants. Aizturēto ārzemnieku

atbrīvo:

1) ja beidzies aizturēšanas termiņš vai ja tiesa pieņēmusi

lēmumu par atteikumu pagarināt aizturēšanas termiņu;

2) pēc piespiedu izraidīšanas;

3) saskaņā ar Valsts robežsardzes amatpersonas lēmumu par

aizturētā ārzemnieka atbrīvošanu, ja ir zuduši apstākļi, kas bija

par pamatu viņa aizturēšanai, vai nav iespējams iegūt

nepieciešamos dokumentus, lai veiktu ārzemnieka piespiedu

izraidīšanas procedūru."

32. Papildināt 59.5 pantu ar trešo daļu šādā

redakcijā:

"(3) Izdevumus par tāda nepilngadīga ārzemnieka

izmitināšanu bērnu aprūpes iestādē, kurš ir bez vecāka vai viņa

likumiskā pārstāvja pavadības, sedz saskaņā ar normatīvajiem

aktiem, kas regulē sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības

jomu."

33. Izslēgt 59.6 pantu.

34. 61.pantā:

izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"(1) Iekšlietu ministrs lemj par ārzemnieka iekļaušanu

sarakstā, ja pastāv kāds no šādiem apstākļiem:";

papildināt pirmo daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

"7) ārzemnieks notiesāts par Latvijas Republikā

izdarītu noziedzīgu nodarījumu, par kuru ir paredzēta brīvības

atņemšana vismaz uz vienu gadu.";

izteikt otro, trešo, ceturto un piekto daļu šādā

redakcijā:

"(2) Ja ārzemnieks ir Latvijas Republikai nevēlama

persona (persona non grata), par viņa iekļaušanu

sarakstā lemj ārlietu ministrs.

(3) Ja pieņemts lēmums atteikt vīzas izsniegšanu, anulēt vai

atcelt vīzu vai arī ārzemnieks palīdzējis citam ārzemniekam

iesniegt dokumentus vīzas pieprasīšanai, lai nelikumīgi saņemtu

vīzu, par ārzemnieka iekļaušanu sarakstā lemj Konsulārā

departamenta direktors vai pārstāvniecības diplomātiskā

amatpersona, kura pilnvarota veikt konsulārās funkcijas.

(4) Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota persona lemj par

ārzemnieka iekļaušanu sarakstā, ja pastāv kāds no šādiem

apstākļiem:

1) attiecībā uz ārzemnieku pieņemts lēmums anulēt vai atcelt

vīzu;

2) saskaņā ar šā likuma 34.panta pirmās daļas 6., 13., 15.,

16. vai 19.punktu ir pieņemts lēmums atteikt uzturēšanās atļaujas

izsniegšanu vai reģistrēšanu vai saskaņā ar šā likuma 35.panta

pirmās daļas 6., 7., 16., 17. vai 20.punktu vai 36.panta pirmās

daļas 3. vai 6.punktu ir pieņemts lēmums anulēt uzturēšanās

atļauju;

3) ārzemnieks pēdējā gada laikā pārkāpis normatīvajos aktos

noteikto ārzemnieku ieceļošanas un uzturēšanās kārtību Latvijas

Republikā vai citā Šengenas līguma dalībvalstī vai muitas

noteikumus;

4) ārzemnieks noteiktajā termiņā nav izpildījis izbraukšanas

rīkojumu;

5) ārzemnieks ir palīdzējis citam ārzemniekam nelikumīgi

ieceļot Latvijas Republikā un tas ir konstatēts ar tiesas

spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu, vai lēmumu par

kriminālprocesa izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no

kriminālatbildības;

6) ārzemnieks ir izcietis sodu par Latvijas Republikā izdarītu

noziedzīgu nodarījumu.

(5) Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarota

amatpersona lemj par ārzemnieka iekļaušanu sarakstā, ja pastāv

kāds no šādiem apstākļiem:

1) attiecībā uz ārzemnieku pieņemts lēmums anulēt vai atcelt

vīzu;

2) ārzemnieks pēdējā gada laikā nelikumīgi šķērsojis ārējo

robežu vai citādi pārkāpis normatīvajos aktos noteikto ārzemnieku

ieceļošanas un uzturēšanās kārtību Latvijas Republikā vai citā

Šengenas līguma dalībvalstī vai muitas noteikumus;

3) ārzemnieks noteiktajā termiņā nav izpildījis izbraukšanas

rīkojumu;

4) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.marta

regulas Nr. 562/2006 nosacījumiem pieņemts lēmums par atteikumu

ieceļot Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā, pamatojoties

uz to, ka ārzemnieks uzrāda viltotu ceļošanas dokumentu, vīzu vai

uzturēšanās atļauju;

5) ārzemnieks tika izraidīts no Latvijas Republikas piespiedu

kārtā un valsts budžetā nav atlīdzināti ar piespiedu izraidīšanu,

aizturēšanu un turēšanu apsardzībā saistītie izdevumi;

6) ārzemnieks ir palīdzējis citam ārzemniekam nelikumīgi

ieceļot vai nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā un tas ir

konstatēts ar tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par

sodu, vai lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, nosacīti

atbrīvojot no kriminālatbildības;

7) ārzemnieks ir izcietis sodu par Latvijas Republikā izdarītu

noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar valsts robežas nelikumīgu

šķērsošanu vai nelikumīgu uzturēšanos valstī."

35. 63.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Pieņemot lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu sarakstā

šā likuma 61.panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētajos

gadījumos, vienlaikus nosaka ieceļošanas aizliegumu uz laiku no

30 dienām līdz trim gadiem.";

izslēgt otro daļu;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Pieņemot lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu sarakstā

šā likuma 61.panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos,

vienlaikus nosaka ieceļošanas aizliegumu uz noteiktu vai

nenoteiktu laiku.";

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Iestāde, kas pieņēma lēmumu par ārzemnieka

iekļaušanu sarakstā, nosakot ieceļošanas aizlieguma termiņu, kas

pārsniedz trīs gadus, pārskata pieņemto lēmumu ik pēc trim gadiem

no attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienas un, ja ir zudusi

nepieciešamība ārzemnieka iekļaušanai sarakstā uz attiecīgo

termiņu, pieņem lēmumu saīsināt aizlieguma termiņu vai atcelt

ieceļošanas aizliegumu."

36. Izteikt 66.pantu šādā redakcijā:

"66.pants. (1) Izdevumus par ārzemnieka piespiedu

izraidīšanu, aizturēšanu un turēšanu apsardzībā vai nosūtīšanu uz

valsti, kas viņu uzņem atpakaļ, sedz no valsts budžeta.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos izdevumus piedzen no

ārzemnieka, viņa uzaicinātāja vai no darba devēja, ja tas

nelikumīgi nodarbinājis ārzemnieku, kurš nelikumīgi uzturas

Latvijas Republikā."

37. Izteikt 67.pantu šādā redakcijā:

"67.pants. Ar ārzemnieka piespiedu izraidīšanu,

aizturēšanu un turēšanu apsardzībā vai nosūtīšanu uz valsti, kas

viņu uzņem atpakaļ, saistīto izdevumu noteikšanu un to piedziņas

kārtību nosaka Ministru kabinets."

38. Izslēgt 69.pantu.

39. Papildināt pārejas noteikumus ar 17., 18., 19., 20. un

21.punktu šādā redakcijā:

"17. Ārzemnieks, kurš līdz 2011.gada 30.jūnijam saņēmis

termiņuzturēšanās atļauju, pamatojoties uz šā likuma 23.panta

pirmās daļas 28. un 29.punktu, drīkst uzturēties Latvijas

Republikā līdz izsniegtās termiņuzturēšanās atļaujas termiņa

beigām, izņemot gadījumu, kad viņa iegādātā nekustamā īpašuma

kadastrālā vai tirgus vērtība neatbilst šā likuma 23.panta pirmās

daļas 29.punkta "d" apakšpunktā noteiktajai

vērtībai.

18. Šā likuma 4.1 panta ceturtā daļa stājas spēkā

2011.gada 1.jūlijā.

19. Līdz šā likuma 2.1 panta otrajā daļā un

13.panta trešajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā

stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2011.gada 1.septembrim

piemērojami Ministru kabineta 2011.gada 29.marta noteikumi Nr.243

"Kārtība, kādā Latvijas Republikā ieceļo un uzturas Eiropas

Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un

Šveices Konfederācijas pilsoņi un viņu ģimenes locekļi" un

Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumi Nr.958

"Vīzu noteikumi".

20. Līdz šā likuma 21.panta trešajā daļā un 67.pantā minēto

Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk

kā līdz 2011.gada 1.oktobrim piemērojami Ministru kabineta

2003.gada 9.septembra noteikumi Nr.504 "Kārtība, kādā nosaka

un piedzen ar ārzemnieka izraidīšanu, aizturēšanu un turēšanu

apsardzībā saistītos izdevumus".

21. Šā likuma 50.2 pants stājas spēkā vienlaikus ar

attiecīgiem grozījumiem Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības

likumā."

40. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības

direktīvām ar 10., 11. un 12.punktu šādā redakcijā:

"10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 16.decembra

direktīvas 2008/115/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām

dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo

atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi;

11) Padomes 2009.gada 25.maija direktīvas 2009/50/EK par

trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augsti

kvalificētas nodarbinātības nolūkos;

12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 18.jūnija

direktīvas 2009/52/EK, ar ko nosaka minimālos standartus

sankcijām un pasākumiem pret darba devējiem, kas nodarbina trešo

valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas

nelikumīgi."

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2011.gada 26.maijā.

Valsts prezidents

V.Zatlers

Rīgā 2011.gada 15.jūnijā