31. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Papildināt likumu ar VII1 nodaļu šādā
redakcijā:
"VII1 nodaļa
Kredītiestāžu darbības uzraudzība konsolidācijas grupas
līmenī
112.2 pants. (1) Finanšu un
kapitāla tirgus komisija veic Latvijas Republikas mātes
kredītiestāžu vai Latvijas Republikā reģistrētu Eiropas
Savienības mātes kredītiestāžu konsolidēto uzraudzību mātes
kredītiestādes konsolidācijas grupas līmenī.
(2) Ja kredītiestādes mātes sabiedrība ir Latvijas Republikas
mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai Latvijas Republikā
reģistrēta Eiropas Savienības mātes finanšu
pārvaldītājsabiedrība, vai citas dalībvalsts Eiropas Savienības
mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, kurai nav kredītiestāžu
meitas sabiedrību citās dalībvalstīs, Finanšu un kapitāla tirgus
komisija veic šādu kredītiestāžu konsolidēto uzraudzību šīs
finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupas līmenī.
(3) Ja Latvijas Republikā un vismaz vēl vienā dalībvalstī
reģistrētai kredītiestādei - meitas sabiedrībai - mātes
sabiedrība ir viena un tā pati Latvijas Republikas mātes finanšu
pārvaldītājsabiedrība vai Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas
Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, Finanšu un
kapitāla tirgus komisija veic šādu kredītiestāžu konsolidēto
uzraudzību šīs finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas
grupas līmenī.
(4) Ja Latvijas Republikā un vismaz vēl vienā dalībvalstī
reģistrētajām kredītiestādēm mātes sabiedrība ir Latvijas
Republikā un vismaz vēl vienā dalībvalstī reģistrēta finanšu
pārvaldītājsabiedrība un katrā šajā dalībvalstī ir reģistrēta arī
kredītiestāde - meitas sabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus
komisija veic konsolidēto uzraudzību, ja Latvijas Republikā
reģistrētajai kredītiestādei ir lielākā aktīvu kopsumma.
(5) Ja Latvijas Republikā reģistrētai kredītiestādei un vismaz
vēl vienā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētai
kredītiestādei mātes sabiedrība ir viena un tā pati finanšu
pārvaldītājsabiedrība, kas nav reģistrēta ne Latvijas Republikā,
ne citā dalībvalstī, kurā reģistrēta cita kredītiestāde, Finanšu
un kapitāla tirgus komisija veic konsolidēto uzraudzību, ja
Latvijas Republikā reģistrētajai kredītiestādei ir lielākā aktīvu
kopsumma. Šādu kredītiestādi uzskata par Eiropas Savienības mātes
finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrību.
(6) Īpašos gadījumos Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir
tiesīga pēc savstarpējas vienošanās ar attiecīgo dalībvalstu
uzraudzības institūcijām nepiemērot šā panta ceturtajā un
piektajā daļā noteikto kārtību, ja tās piemērošana būtu
neatbilstīga, ņemot vērā iesaistīto kredītiestāžu un to darbības
relatīvo nozīmību dažādās valstīs, un ierosināt citas, nevis
parastā kārtā nosakāmas uzraudzības institūcijas noteikšanu
konsolidētās uzraudzības veikšanai. Pirms šāda lēmuma pieņemšanas
iesaistītās uzraudzības institūcijas dod par konsolidāciju
atbildīgajai kredītiestādei vai finanšu pārvaldītājsabiedrībai,
vai kredītiestādei ar lielāko aktīvu kopsummu iespēju izteikt
viedokli par pieņemamo lēmumu. Finanšu un kapitāla tirgus
komisija informē Eiropas Komisiju par šāda veida vienošanos un
tās saturu.
(7) Finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas ir kredītiestādes
mātes sabiedrība, sniedz kredītiestādei, kuras konsolidēto
uzraudzību veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, informāciju
par tām kredītiestādēm un finanšu iestādēm, kuras ir finanšu
pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības vai kurās finanšu
pārvaldītājsabiedrībai ir dalība.
(8) Kredītiestādes konsolidētā uzraudzība finanšu
pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupas līmenī nenozīmē, ka
Finanšu un kapitāla tirgus komisija individuāli uzrauga minēto
finanšu pārvaldītājsabiedrību, taču finanšu pārvaldītājsabiedrība
nodrošina, ka Latvijas Republikā reģistrētas finanšu
pārvaldītājsabiedrības valdes priekšsēdētājs un valdes locekļi
atbilst tādām pašām prasībām un uz viņiem attiecināmi tie paši
ierobežojumi, kas noteikti kredītiestādes valdes priekšsēdētājam
un valdes loceklim attiecīgi šā likuma 24.panta pirmajā un otrajā
daļā un 25.panta pirmajā daļā.
(9) Ja Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde ir citas
dalībvalsts mātes kredītiestādes vai citas dalībvalsts mātes
finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība un tā šajā
dalībvalstī nav iekļauta konsolidācijas grupā konsolidētās
uzraudzības nolūkiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir
tiesīga pieprasīt no attiecīgajā dalībvalstī reģistrētās mātes
sabiedrības informāciju, kas nepieciešama Latvijas Republikā
reģistrētās kredītiestādes uzraudzībai.
(10) Tādas kredītiestāžu un finanšu pārvaldītājsabiedrību
meitas sabiedrības, kas atbrīvotas no iekļaušanas konsolidācijas
grupā, pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma
sniedz konsolidētajai uzraudzībai nepieciešamo informāciju.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija var veikt pārbaudes vai uzdot
to veikšanu trešajām personām - zvērinātam revidentam vai
zvērinātu revidentu komercsabiedrībai, lai pārbaudītu no
minētajām meitas sabiedrībām saņemto informāciju.
112.3 pants. (1) Lai
nodrošinātu Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības
mātes kredītiestādes un kredītiestādes, kas ir Latvijas Republikā
reģistrētas Eiropas Savienības mātes finanšu
pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, uzraudzību
konsolidācijas grupas līmenī, Finanšu un kapitāla tirgus
komisija:
1) koordinē būtiskas informācijas iegūšanu un atklāšanu
uzraudzības vajadzībām, tai skaitā ārkārtas situācijās;
2) sadarbojoties ar konsolidācijas grupā iekļauto citu
dalībvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcijām, plāno un
koordinē uzraudzības darbības, tai skaitā izvērtē kapitāla
pietiekamības novērtēšanas procesu, kas veikts saskaņā ar šā
likuma 36.2 panta vai attiecīgās dalībvalsts
normatīvo aktu prasībām, un informācijas atklāšanas prasību
ievērošanu, īsteno uzraudzības pārbaudes procesu atbilstoši šā
likuma 101.3 panta prasībām vai attiecīgās
dalībvalsts normatīvo aktu prasībām, tai skaitā veic risku un
risku pārvaldīšanas novērtējumu. Ja nepieciešams, veic šā likuma
101.3 un 113.pantā noteiktās uzraudzības darbības un
piemēro sankcijas konsolidācijas grupas līmenī un konsolidācijas
grupu veidojošo komercsabiedrību līmenī;
3) sadarbojoties ar konsolidācijas grupā iekļauto citu
dalībvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcijām un, ja
nepieciešams, ar šo dalībvalstu centrālajām bankām, plāno un
koordinē uzraudzības darbības gatavībai ārkārtas situācijām un to
laikā, ieskaitot tādas ārkārtas situācijas, kas var izveidoties
kredītiestādes finansiālā stāvokļa pasliktināšanās gadījumā vai
finanšu tirgu nelabvēlīgas attīstības ietekmē. Ārkārtas
situācijām paredzētās uzraudzības darbības ietver kopīgā
situācijas novērtējuma sagatavošanu, krīzes pārvarēšanas plāna
ieviešanu un publiskas informācijas sniegšanu. Nepieciešamās
informācijas apmaiņas procesā krīžu vadības nodrošināšanai pēc
iespējas izmanto jau izveidotus informācijas apmaiņas veidus.
(2) Ja Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības
mātes kredītiestāde un tās meitas sabiedrības vai Latvijas
Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes finanšu
pārvaldītājsabiedrība un tās meitas sabiedrības kopīgi iesniedz
Finanšu un kapitāla tirgus komisijai iesniegumu par atļauju
izmantot uz kredītiestādes iekšējiem reitingiem balstīto pieeju
kredītriska kapitāla prasības aprēķinam vai attīstīto
operacionālā riska mērīšanas pieeju operacionālā riska kapitāla
prasības aprēķinam, vai iekšējos modeļus tirgus risku kapitāla
prasību aprēķinam, vai iekšējo modeļu metodi riska darījumu
vērtības noteikšanai, Finanšu un kapitāla tirgus komisija izskata
to kopā ar visām konsolidācijas grupā iekļauto citu dalībvalstu
kredītiestāžu uzraudzības institūcijām, uzklausa visu iesaistīto
pušu viedokļus un lemj par pieprasītās atļaujas izsniegšanu.
Iesniegumā norādāmās informācijas, tam pievienojamo dokumentu un
iesnieguma izskatīšanas kārtību nosaka Finanšu un kapitāla tirgus
komisija.
(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija atbilstoši savai
kompetencei sešu mēnešu laikā pēc tam, kad saņemts iesniegums,
kuram pievienoti visi lēmuma pieņemšanai nepieciešamie dokumenti,
veic visas darbības, kas nepieciešamas, lai saskaņotu viedokļus
ar lēmuma pieņemšanā iesaistītajām uzraudzības institūcijām,
pieņem lēmumu par iesniegumā minētās atļaujas izsniegšanu un
nosūta šo lēmumu iesnieguma iesniedzējam.
(4) Saņēmusi šā panta otrajā daļā minēto iesniegumu,
kuram pievienoti visi nepieciešamie dokumenti, Finanšu un
kapitāla tirgus komisija nekavējoties nosūta to visām lēmuma
pieņemšanā iesaistītajām dalībvalstu uzraudzības
institūcijām.
(5) Ja visas lēmuma pieņemšanā iesaistītās uzraudzības
institūcijas šā panta trešajā daļā minētajā termiņā nepieņem
saskaņotu lēmumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga
pieņemt lēmumu bez viedokļu saskaņošanas. Pamatojot lēmumu, tajā
tiek atspoguļoti pārējo lēmuma pieņemšanā iesaistīto uzraudzības
institūciju viedokļi. Lēmumu nosūta iesnieguma iesniedzējam un
lēmuma pieņemšanā iesaistītajām uzraudzības institūcijām.
(6) Šā panta trešajā daļā minēto lēmumu var pārsūdzēt
Administratīvajā apgabaltiesā.
(7) Ja Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde, kas
ir citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes kredītiestādes vai
Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas
sabiedrība, kopīgi ar mātes sabiedrību iesniedz tās uzraudzības
institūcijai šā panta otrajā daļā minēto iesniegumu, Finanšu un
kapitāla tirgus komisija, izsakot savu viedokli, piedalās ar citu
dalībvalstu uzraudzības institūcijām saskaņota lēmuma pieņemšanā.
Ja sešu mēnešu laikā no minētā iesnieguma saņemšanas dienas
saskaņots lēmums nav pieņemts, lēmumu pieņem kredītiestādes mātes
sabiedrības uzraudzības institūcija, un Finanšu un kapitāla
tirgus komisija to ievēro, veicot attiecīgās kredītiestādes
uzraudzību.
(8) Šā panta septītajā daļā minēto lēmumu var pārsūdzēt
kredītiestādes mātes sabiedrības uzraudzības institūcijas mītnes
valstī attiecīgās valsts likumos noteiktajā kārtībā.
112.4 pants. (1) Finanšu un
kapitāla tirgus komisija un citu tādu dalībvalstu uzraudzības
institūcijas, kuras uzrauga Latvijas Republikā reģistrētas
Eiropas Savienības mātes kredītiestādes meitas sabiedrības vai
Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes finanšu
pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības, kas iekļautas
konsolidācijas grupā, veic to kompetencē esošās darbības, kas
nepieciešamas, lai pieņemtu saskaņotu lēmumu par konsolidācijas
grupas un konsolidācijas grupā iekļauto meitas sabiedrību
kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa izvērtējumu un par
uzraudzības pārbaudes procesa īstenošanu, nosakot visas
konsolidācijas grupas un konsolidācijas grupā iekļauto meitas
sabiedrību darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai
nepieciešamā kapitāla apmēru, kā arī, ja nepieciešams, nosakot
visai konsolidācijas grupai un konsolidācijas grupā iekļautajām
meitas sabiedrībām pienākumu uzturēt augstāku pašu kapitāla
līmeni nekā minimālā kapitāla prasību kopsumma.
(2) Saskaņotu lēmumu pieņem četru mēnešu laikā pēc tam, kad
Finanšu un kapitāla tirgus komisija lēmuma pieņemšanā
iesaistītajām meitas sabiedrību uzraudzības institūcijām
iesniegusi ziņojumu par konsolidācijas grupas risku un to
segšanai nepieciešamā kapitāla novērtējumu. Pieņemot saskaņotu
lēmumu, ņem vērā arī meitas sabiedrību risku un to segšanai
nepieciešamā kapitāla novērtējumu, kuru veic konsolidācijas grupā
iesaistīto meitas sabiedrību uzraudzības
institūcijas.
(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieņemto saskaņoto
lēmumu nosūta Latvijas Republikā reģistrētajai Eiropas Savienības
mātes kredītiestādei vai Latvijas Republikā reģistrētajai Eiropas
Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai, vai šādas
konsolidācijas grupas atbildīgajai kredītiestādei.
(4) Lēmuma pieņemšanā iesaistīto uzraudzības institūciju
domstarpību gadījumā Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc
jebkuras meitas sabiedrības uzraudzības institūcijas pieprasījuma
vai pēc pašas iniciatīvas konsultējas ar Eiropas Banku
uzraudzības komiteju.
(5) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija un
konsolidācijas grupā iekļauto meitas sabiedrību uzraudzības
institūcijas šā panta otrajā daļā minētajā laikā nepieņem
saskaņotu lēmumu, tad lēmumu par uzraudzības pārbaudes procesa
īstenošanu konsolidācijas grupas līmenī, nosakot konsolidācijas
grupas darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai
nepieciešamā kapitāla apmēru, kā arī, ja nepieciešams, nosakot
visai konsolidācijas grupai pienākumu uzturēt augstāku pašu
kapitāla līmeni nekā minimālā kapitāla prasību kopsumma, pieņem
Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ņemot vērā visu meitas
sabiedrību uzraudzības institūciju risku un to segšanai
nepieciešamā kapitāla apmēra novērtējumu. Lēmumu par uzraudzības
pārbaudes procesa īstenošanu meitas sabiedrības vai tās
konsolidācijas apakšgrupas līmenī, nosakot meitas sabiedrības vai
tās konsolidācijas apakšgrupas darbībai piemītošo un varbūtējo
risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, kā arī, ja
nepieciešams, nosakot meitas sabiedrībai vai tās konsolidācijas
apakšgrupai pienākumu uzturēt augstāku pašu kapitāla līmeni nekā
minimālā kapitāla prasību kopsumma, pieņem šā lēmuma pieņemšanā
iesaistīto meitas sabiedrību uzraudzības institūcijas, ņemot vērā
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pausto viedokli un pārējo
meitas sabiedrību uzraudzības institūciju veikto risku un to
segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra novērtējumu.
(6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieņemto lēmumu nosūta
visām lēmuma pieņemšanā iesaistītajām uzraudzības institūcijām un
Latvijas Republikā reģistrētajai Eiropas Savienības mātes
kredītiestādei vai Latvijas Republikā reģistrētajai Eiropas
Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai, vai
konsolidācijas grupas atbildīgajai kredītiestādei.
(7) Ja notikusi konsultēšanās ar Eiropas Banku
uzraudzības komiteju, visas lēmuma pieņemšanā iesaistītās
uzraudzības institūcijas ņem vērā tās ieteikumus vai sniedz
paskaidrojumu gadījumā, kad ieteikumi netiek ņemti vērā.
(8) Šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu var pārsūdzēt
Administratīvajā apgabaltiesā.
(9) Šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu vai jebkuru citu
lēmumu, kas pieņemts, ja nav saskaņota lēmuma, pārskata vismaz
reizi gadā vai situācijā, kad meitas sabiedrības uzraudzības
institūcija pieprasa pārskatīt lēmumu par pienākumu uzturēt
augstāku pašu kapitāla līmeni nekā minimālā kapitāla prasību
kopsumma, rakstveidā iesniedzot argumentētu pieprasījumu Finanšu
un kapitāla tirgus komisijai. Lēmumus pārskata Finanšu un
kapitāla tirgus komisija un pieprasījumu iesniegusī uzraudzības
institūcija, kā arī, ja nepieciešams, citu meitas sabiedrību
uzraudzības institūcijas.
(10) Ja Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde ir
citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes kredītiestādes vai
Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas
sabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija piedalās, izsakot
savu viedokli, ar konsolidētās uzraudzības institūciju un citu
dalībvalstu meitas sabiedrību uzraudzības institūcijām saskaņota
lēmuma pieņemšanā par visas konsolidācijas grupas un
konsolidācijas grupā iekļauto meitas sabiedrību darbībai
piemītošo un varbūtējo risku segšanai nepieciešamā kapitāla
apmēru, kā arī, ja nepieciešams, par pienākumu visai
konsolidācijas grupai un konsolidācijas grupā iekļautajām meitas
sabiedrībām uzturēt augstāku pašu kapitāla līmeni nekā minimālā
kapitāla prasību kopsumma. Ja rodas domstarpības starp Finanšu un
kapitāla tirgus komisiju un konsolidētās uzraudzības institūciju,
Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt, lai
konsolidētās uzraudzības institūcija konsultējas ar Eiropas Banku
uzraudzības komiteju. Ja četru mēnešu laikā no konsolidētās
uzraudzības institūcijas ziņojuma saņemšanas dienas saskaņots
lēmums netiek pieņemts, lēmumu konsolidācijas grupas līmenī
pieņem konsolidētās uzraudzības institūcija, bet lēmumu par
Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes vai tās
konsolidācijas apakšgrupas darbībai piemītošo un varbūtējo risku
segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, kā arī, ja nepieciešams,
par pienākumu Latvijas Republikā reģistrētajai kredītiestādei vai
tās konsolidācijas apakšgrupai uzturēt augstāku pašu kapitāla
līmeni nekā minimālā kapitāla prasību kopsumma pieņem Finanšu un
kapitāla tirgus komisija un šo lēmumu nosūta Latvijas Republikā
reģistrētajai kredītiestādei un konsolidētās uzraudzības
institūcijai.
(11) Šā panta desmitajā daļā minēto saskaņoto lēmumu var
pārsūdzēt konsolidētās uzraudzības institūcijas mītnes valstī
attiecīgās valsts likumos noteiktajā kārtībā.
112.5 pants. (1) Ja rodas ārkārtas
situācija, tostarp tiek konstatētas nelabvēlīgas finanšu tirgu
attīstības tendences, kas var apdraudēt finanšu tirgus
likviditāti un finanšu sistēmas stabilitāti kādā no dalībvalstīm,
kurā reģistrētas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzraudzītas
konsolidācijas grupas komercsabiedrības vai šādas konsolidācijas
grupas kredītiestāžu nozīmīgas filiāles, vai konsolidācijas grupā
neiekļautas licencētas komercsabiedrības, Finanšu un kapitāla
tirgus komisija, ievērojot ierobežotas pieejamības informācijas
atklāšanas noteikumus un krīžu vadības nodrošināšanai pēc
iespējas izmantojot jau izveidotus informācijas apmaiņas veidus,
nekavējoties brīdina par ārkārtas situāciju attiecīgās
dalībvalsts centrālo banku vai citu par monetāro sistēmu
atbildīgo kompetento iestādi, kā arī kredītiestāžu, finanšu
iestāžu, ieguldījumu brokeru sabiedrību un apdrošināšanas
sabiedrību uzraudzības institūcijas un paziņo visu ar to uzdevumu
izpildi saistīto informāciju.
(2) Konsolidētajai uzraudzībai nepieciešamo informāciju, kas
jau ir citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas rīcībā, Finanšu
un kapitāla tirgus komisija, ja iespējams, pieprasa no attiecīgās
uzraudzības institūcijas, lai konsolidācijas grupā iekļautajām
komercsabiedrībām nevajadzētu vairākas reizes sniegt vienu un to
pašu informāciju.
112.6 pants. (1) Lai nodrošinātu
efektīvu konsolidēto uzraudzību, Finanšu un kapitāla tirgus
komisija slēdz sadarbības līgumus ar konsolidācijas grupā
iekļauto komercsabiedrību uzraudzības institūcijām. Finanšu un
kapitāla tirgus komisija kā par konsolidēto uzraudzību atbildīgā
institūcija ir tiesīga uzņemties papildu uzraudzības uzdevumus,
kā arī precizēt sadarbības procedūras.
(2) Uzdevumus, kas var sekmēt tādas Latvijas Republikā
reģistrētas un konsolidācijas grupā iekļautas kredītiestādes
uzraudzību, kura ir citas dalībvalsts mātes kredītiestādes vai
citas dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas
sabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var nodot
attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai saskaņā ar
savstarpēju vienošanos. Finanšu un kapitāla tirgus komisija
informē Eiropas Komisiju par šādu vienošanos un tās saturu.
(3) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir konsolidētās
uzraudzības institūcija, tā izveido konsolidācijas grupā iekļauto
citu dalībvalstu meitas sabiedrību uzraudzības institūciju un
tādu dalībvalstu uzraudzības institūciju, kurās konsolidācijas
grupu veidojošajām kredītiestādēm ir reģistrētas saskaņā ar šā
likuma 108.3 panta sestās daļas prasībām
noteiktās nozīmīgās filiāles, uzraugu kolēģiju, lai veicinātu šā
likuma 112.3 , 112.4 pantā un
112.5 panta pirmajā daļā minēto uzdevumu
izpildi, kā arī, ja nepieciešams, iesaista uzraugu kolēģijā
ārvalstu uzraudzības institūciju pārstāvjus, ja ārvalstī tiek
ievēroti Eiropas Savienībā pieņemtajiem ierobežotas pieejamības
informācijas atklāšanas noteikumiem līdzvērtīgi noteikumi, lai
nodrošinātu atbilstīgu koordināciju un sadarbību ar attiecīgajām
ārvalstu uzraudzības institūcijām.
(4) Uzraugu kolēģijas dalībnieki ir tiesīgi savstarpēji
apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju. Tās darbība
neietekmē uzraudzības institūciju tiesības un pienākumus, bet
nodrošina konsolidētās uzraudzības institūcijai un citu
dalībvalstu uzraudzības institūcijām, kas veido uzraugu kolēģiju,
šādu uzdevumu izpildi:
1) informācijas apmaiņu;
2) ja nepieciešams, vienošanās panākšanu par brīvprātīgu
uzdevumu veikšanu un pienākumu deleģēšanu;
3) uzraudzības pārbaužu programmu noteikšanu, balstoties uz
konsolidācijas grupas risku novērtējumu;
4) uzraudzības efektivitātes palielināšanu, novēršot
uzraudzības prasību dublēšanos, tostarp pieprasot šā likuma
112.5 panta otrajā daļā un
112.7 panta trešajā daļā minēto informāciju;
5) konsekventu piesardzības prasību piemērošanu saskaņā ar šo
likumu visām konsolidācijas grupas komercsabiedrībām;
6) šā likuma 112.3 panta pirmās daļas 3.punktā
minēto uzraudzības darbību veikšanu.
(5) Uzraugu kolēģijā saskaņā ar to veidojošo uzraudzības
institūciju lēmumu, ja nepieciešams, var iekļaut uzraugu kolēģijā
iesaistītās dalībvalsts centrālās bankas pārstāvi, kā arī
attiecīgās ārvalsts uzraudzības institūcijas pārstāvi, ja šīs
ārvalsts normatīvie akti, pēc visu uzraugu kolēģiju veidojošo
uzraudzības institūciju viedokļa, paredz šajā likumā un Eiropas
Savienības tiesību aktos noteiktajam ierobežotas pieejamības
informācijas apmaiņas tiesiskajam regulējumam līdzvērtīgu
tiesisko regulējumu.
(6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā konsolidētās
uzraudzības institūcija vada uzraugu kolēģijas sanāksmes un
nosaka, kuras uzraudzības institūcijas tiek aicinātas piedalīties
uzraugu kolēģijas sanāksmēs. Finanšu un kapitāla tirgus komisija
laikus informē visus uzraugu kolēģijas dalībniekus par kolēģijas
sanāksmju organizēšanu, galvenajiem izskatāmajiem jautājumiem un
plānotajām darbībām. Finanšu un kapitāla tirgus komisija arī
laikus informē visus uzraugu kolēģijas dalībniekus par kolēģijas
sanāksmēs pieņemtajiem lēmumiem.
(7) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, pieņemot lēmumus
izveidotās uzraugu kolēģijas ietvaros, ņem vērā plānoto vai
koordinēto uzraudzības darbību nozīmību šīm uzraudzības
institūcijām, jo īpaši lēmumu ietekmi uz attiecīgās dalībvalsts
finanšu sistēmas stabilitāti.
(8) Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas
Banku uzraudzības komiteju par uzraugu kolēģijas pieņemtajiem
lēmumiem, tai skaitā ārkārtas situācijās, un sniedz tai visu
informāciju, kas nepieciešama uzraudzības prasību vienlīdzīgai
piemērošanai.
(9) Ja citas dalībvalsts konsolidētās uzraudzības
institūcija veic tādas konsolidācijas grupas uzraudzību, kurā
iekļauta Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde, vai tādu
kredītiestāžu uzraudzību, kurām Latvijas Republikā ir reģistrētas
nozīmīgas filiāles, Finanšu un kapitāla tirgus komisija piedalās
tās izveidotās uzraugu kolēģijas darbā tādā apjomā, kādu nosaka
konsolidētās uzraudzības institūcija.
112.7 pants. (1) Sadarbojoties
ar citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām, Finanšu un kapitāla
tirgus komisija ar tām apmainās ar informāciju, kas ir būtiska
vai noderīga konsolidētās uzraudzības veikšanai. Finanšu un
kapitāla tirgus komisija pēc savas iniciatīvas sniedz visu
būtisko informāciju un pēc pieprasījuma sniedz noderīgu
informāciju citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām.
Informācija tiek uzskatīta par konsolidētās uzraudzības veikšanai
būtisku, ja tā var ietekmēt citas dalībvalsts kredītiestādes vai
finanšu iestādes darbības stabilitātes vērtējumu un ietver vismaz
informāciju par:
1) galveno konsolidācijas grupā iekļauto kredītiestāžu grupu
struktūru, kā arī konsolidācijas grupā iekļauto kredītiestāžu
uzraudzības institūcijām;
2) procedūrām, kas ievērojamas, saņemot informāciju no
kredītiestādēm, kuras veido grupu, un šīs informācijas pārbaudes
kārtību;
3) kredītiestādes vai citu grupas komercsabiedrību negatīvām
attīstības tendencēm, kas var būtiski ietekmēt kredītiestādes
darbību;
4) sankcijām un uzraudzības pasākumiem, ko Finanšu un kapitāla
tirgus komisija veic saskaņā ar šo likumu, ieskaitot pienākuma
uzturēt augstāku pašu kapitāla līmeni nekā minimālā kapitāla
prasību kopsumma noteikšanu un jebkādu ierobežojumu noteikšanu
attīstītās operacionālā riska mērīšanas pieejas izmantošanai.
(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija sniedz visu
noderīgo informāciju citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām,
kuru jurisdikcijā ir Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas
Savienības mātes kredītiestādes meitas sabiedrības un Latvijas
Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes finanšu
pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības. Nosakot noderīgās
informācijas apjomu, ņem vērā minēto meitas sabiedrību nozīmību
attiecīgās dalībvalsts finanšu sistēmā.
(3) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijai tādas
kredītiestādes uzraudzībai, kas ir citas dalībvalsts Eiropas
Savienības mātes kredītiestādes vai citas dalībvalsts Eiropas
Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas
sabiedrība, nepieciešama informācija par kapitāla prasību
aprēķinam izmantojamām pieejām, to metodoloģiju un ieviešanas
kārtību, kura jau var būt attiecīgās dalībvalsts uzraudzības
institūcijas rīcībā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja
iespējams, pieprasa šādu informāciju no dalībvalsts uzraudzības
institūcijas.
(4) Pirms citu dalībvalstu uzraudzības funkciju veikšanai
svarīgu lēmumu pieņemšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisija
konsultējas ar attiecīgo dalībvalstu uzraudzības institūcijām par
šādiem jautājumiem:
1) par tādām izmaiņām akcionāru sastāvā un kredītiestādes
grupas organizatoriskajā vai pārvaldes struktūrā, kurām
nepieciešama uzraudzības institūciju atļauja;
2) par sankciju noteikšanu un uzraudzības pasākumiem, ko
Finanšu un kapitāla tirgus komisija plāno veikt, ieskaitot
pienākuma uzturēt augstāku pašu kapitāla līmeni nekā minimālā
kapitāla prasību kopsumma noteikšanu un jebkādu ierobežojumu
noteikšanu attīstītās operacionālā riska mērīšanas pieejas
izmantošanai. Pirms šajā punktā minēto lēmumu pieņemšanas
attiecībā uz kredītiestādēm, kuras ir citu dalībvalstu mātes
kredītiestāžu vai citu dalībvalstu mātes finanšu
pārvaldītājsabiedrību meitas sabiedrības, Finanšu un kapitāla
tirgus komisija vienmēr konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts
uzraudzības institūciju, kas ir atbildīga par konsolidēto
uzraudzību. Steidzamos gadījumos vai gadījumos, kad šādas
konsultācijas varētu apdraudēt lēmuma pieņemšanas efektivitāti,
Finanšu un kapitāla tirgus komisija var nekonsultēties ar
attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju un nekavējoties
paziņot tai pieņemto lēmumu.
112.8 pants. (1) Ja vienas vai vairāku
kredītiestāžu mātes sabiedrība ir jaukta pārvaldītājsabiedrība,
Finanšu un kapitāla tirgus komisija tieši vai ar kredītiestāžu -
meitas sabiedrību - starpniecību pieprasa, lai jauktā
pārvaldītājsabiedrība un tās citas meitas sabiedrības sniedz
informāciju, kas ir būtiska kredītiestāžu - meitas sabiedrību -
uzraudzībai.
(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var veikt pārbaudes
vai uzdot to veikšanu trešajām personām - zvērinātam revidentam,
zvērinātu revidentu komercsabiedrībai, lai pārbaudītu
informāciju, kas saņemta no jauktajām pārvaldītājsabiedrībām un
to meitas sabiedrībām. Ja jauktā pārvaldītājsabiedrība vai kāda
no tās meitas sabiedrībām ir reģistrēta citā dalībvalstī,
informācijas pārbaudi klātienē veic šā likuma
112.12 pantā noteiktajā kārtībā.
112.9 pants. (1) Kredītiestādei,
kuras mātes sabiedrība ir jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība,
ir pienākums sniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai
informāciju par darījumiem, kurus tā veikusi ar mātes sabiedrību
un citām tās meitas sabiedrībām, izņemot lielos riska darījumus,
par kuriem informācija Finanšu un kapitāla tirgus komisijai
sniegta atbilstoši citiem normatīvajiem aktiem.
(2) Kredītiestāde izveido piemērotu risku vadības un
iekšējās kontroles sistēmu, kā arī izstrādā attiecīgas
grāmatvedības procedūras, lai pienācīgi noteiktu, novērtētu un
kontrolētu darījumus ar tās mātes sabiedrību, kas ir jaukta
finanšu pārvaldītājsabiedrība, un citām šīs jauktās finanšu
pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrībām.
(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības
noteikt šā panta pirmajā daļā minēto darījumu ierobežojumus, ja
šie darījumi apdraud kredītiestādes finansiālo stāvokli.
112.10 pants. (1) Finanšu un
kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt no kredītiestādēm,
finanšu iestādēm, finanšu pārvaldītājsabiedrībām, jauktajām
finanšu pārvaldītājsabiedrībām un to meitas sabiedrībām vai
komercsabiedrībām, kas iekļautas konsolidācijas grupā vai ir
atbrīvotas no iekļaušanas tajā, informāciju, kura saskaņā ar
normatīvajiem aktiem vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un
citas dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas
savstarpējo vienošanos ir nepieciešama kredītiestāžu konsolidētās
uzraudzības veikšanai.
(2) Ja mātes sabiedrība un kāda no tās meitas sabiedrībām -
kredītiestādēm - ir reģistrēta Latvijas Republikā un citās
dalībvalstīs, Finanšu un kapitāla tirgus komisija un šo
dalībvalstu uzraudzības institūcijas apmainās ar visu
informāciju, kas nepieciešama konsolidētās uzraudzības veikšanai.
Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija neveic Latvijas Republikā
reģistrētas mātes sabiedrības konsolidēto uzraudzību, tad pēc
citas dalībvalsts par šādas uzraudzības veikšanu atbildīgās
uzraudzības institūcijas lūguma Finanšu un kapitāla tirgus
komisija pieprasa no mātes sabiedrības informāciju, kas varētu
būt būtiska konsolidētajai uzraudzībai, un nosūta to par
konsolidēto uzraudzību atbildīgajai uzraudzības institūcijai.
(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga apmainīties
ar citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām ar šā panta otrajā
daļā minēto informāciju, kas saņemta no finanšu
pārvaldītājsabiedrībām, finanšu iestādēm, jauktajām
pārvaldītājsabiedrībām un tādām to meitas sabiedrībām, kuras nav
kredītiestādes vai ir atbrīvotas no iekļaušanas konsolidācijas
grupā, un kas ir nepieciešama Finanšu un kapitāla tirgus
komisijai un citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām
konsolidētās uzraudzības veikšanai. Tas, ka Finanšu un kapitāla
tirgus komisija iegūst un izmanto šādu informāciju, nenozīmē, ka
Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzrauga minētos
komersantus.
112.11 pants. (1) Ja
kredītiestāde, finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta
pārvaldītājsabiedrība kontrolē vienu vai vairākas meitas
sabiedrības, kuras ir apdrošināšanas sabiedrības vai
komercsabiedrības, kas sniedz tādus ieguldījumu pakalpojumus,
kuriem vajadzīga atļauja (licence), tad Finanšu un kapitāla
tirgus komisija sadarbojas ar citu dalībvalstu šādu
apdrošināšanas sabiedrību un citu licencēto komercsabiedrību
uzraudzības institūcijām. Finanšu un kapitāla tirgus komisija
sniedz citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām informāciju, kas
var nodrošināt šādu komercsabiedrību darbības un finanšu stāvokļa
uzraudzību.
(2) Informācija, ko saņem Finanšu un kapitāla tirgus komisija,
veicot konsolidēto uzraudzību (īpaši jebkāda no uzraudzības
institūcijām saņemtā informācija), uzskatāma par ierobežotas
pieejamības informāciju.
(3) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic tādu
kredītiestāžu, kas ir finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas
sabiedrības, uzraudzību finanšu pārvaldītājsabiedrības
konsolidācijas grupas līmenī, Finanšu un kapitāla tirgus komisija
sastāda šādu finanšu pārvaldītājsabiedrību sarakstu un nosūta to
citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām un Eiropas
Komisijai.
112.12 pants. (1) Ja ir
nepieciešams pārbaudīt tādas informācijas patiesumu, kuru, veicot
konsolidēto uzraudzību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija
saņēmusi par citā dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi, finanšu
iestādi, finanšu pārvaldītājsabiedrību, jauktu
pārvaldītājsabiedrību vai par kredītiestādes, finanšu
pārvaldītājsabiedrības un jauktas pārvaldītājsabiedrības meitas
sabiedrību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosūta attiecīgās
dalībvalsts uzraudzības institūcijai lūgumu pārbaudīt saņemtās
informācijas patiesumu.
(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga veikt
pārbaudes Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē, finanšu
iestādē, finanšu pārvaldītājsabiedrībā, jauktā
pārvaldītājsabiedrībā vai kredītiestādes, finanšu
pārvaldītājsabiedrības un jauktas pārvaldītājsabiedrības meitas
sabiedrībā, pamatojoties uz citas dalībvalsts uzraudzības
institūcijas pieprasījumu, lai pārbaudītu tās informācijas
patiesumu, kuru attiecīgā dalībvalsts uzraudzības institūcija
saņēmusi par attiecīgajām sabiedrībām, veicot konsolidēto
uzraudzību, vai atļaut veikt šādu pārbaudi šīs dalībvalsts
uzraudzības institūcijai. Ja attiecīgās dalībvalsts uzraudzības
institūcija pati neveic pārbaudi, tā var piedalīties Finanšu un
kapitāla tirgus komisijas veiktajā pārbaudē.
112.13 pants. (1) Ja Latvijas Republikā
reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu
pārvaldītājsabiedrība, kas ir kredītiestādes vai finanšu iestādes
mātes sabiedrība, neievēro šā likuma prasības vai nesniedz
kredītiestādes konsolidētajai uzraudzībai nepieciešamo
informāciju, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības
veikt šā likuma 101.3 panta septītajā daļā un
113.pantā minētos uzraudzības pasākumus un piemērot šajos pantos
noteiktās sankcijas vai aizliegt izmantot tās balsstiesības
Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādēs un finanšu
iestādēs.
(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbojas ar citas
dalībvalsts uzraudzības institūcijām, lai nodrošinātu efektīvu
konsolidēto uzraudzību, īpaši ja finanšu pārvaldītājsabiedrības
vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības atrašanās vieta
nesakrīt ar tās vadības atrašanās vietu.
112.14 pants. (1) Ja Finanšu un
kapitāla tirgus komisija neveic tādas kredītiestādes konsolidēto
uzraudzību, kuras mātes sabiedrība ir ārvalsts kredītiestāde vai
finanšu pārvaldītājsabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus
komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc kredītiestādes mātes
sabiedrības lūguma, vai pēc citā dalībvalstī reģistrētas
kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības vai tādas ieguldījumu
brokeru sabiedrības lūguma, kura ir kredītiestādes meitas
sabiedrība, konsultējas ar iesaistītajām dalībvalstu uzraudzības
institūcijām un novērtē, vai kredītiestāde ir pakļauta
dalībvalstīs noteiktajām konsolidētās uzraudzības līdzvērtīgām
prasībām.
(2) Izvērtējot, vai attiecīgās ārvalsts uzraudzības
institūcijas veiktā konsolidētā uzraudzība atbilst dalībvalstīs
noteiktajām konsolidētās uzraudzības prasībām, Finanšu un
kapitāla tirgus komisija konsultējas ar Eiropas Banku uzraudzības
komiteju.
(3) Ja ārvalsts uzraudzības institūcijas veiktā
konsolidētā uzraudzība neatbilst dalībvalstīs noteiktajām
prasībām, Finanšu un kapitāla tirgus komisija tādas
kredītiestādes konsolidēto uzraudzību, kuras mātes sabiedrība ir
ārvalsts kredītiestāde vai finanšu pārvaldītājsabiedrība, veic
atbilstoši šā likuma prasībām."