161. pants
(1) Pēc

kredītiestādes pasludināšanas par maksātnespējīgu administratoram

ir visi likumos un kredītiestādes statūtos paredzētie pārvaldes

institūciju un to vadītāju pienākumi, tiesības un pilnvaras.

(2) Administratora pienākumi ir

šādi:

1) nodrošināt maksātnespējas

procesa likumīgu un efektīvu gaitu;

2) pārņemt kredītiestādes mantu,

dokumentāciju un zīmogu, kā arī kredītiestādes valdījumā vai

turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu;

3) pārvaldīt kredītiestādes

mantu;

4) izvērtēt kredītiestādes

finansiālo stāvokli, mēneša laikā pēc maksātnespējas

pasludināšanas pieņemt lēmumu par maksātnespējas risinājumu

(sanāciju, bankrotu) un tā noteikumiem un iesniegt to Latvijas

Bankai saskaņā ar šā likuma noteikumiem apstiprināšanai;

5) sagatavot kredītiestādes tās

mantas sarakstu, pret kuru vēršami nodrošināto kreditoru un

pārējo kreditoru prasījumi;

6) pabeigt kredītiestādes

dokumentu un mantas inventarizāciju, kas sākta šā likuma

157.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā;

7) ne vēlāk kā mēneša laikā pēc

Finansu ministrijas pieprasījuma saņemšanas nodot tranzītkredītu

apkalpošanu Finansu ministrijai vai tās norādītajai bankai;

8) informēt tiesu par sanācijas

piemērošanu un nosūtīt tiesai zināšanai lēmumu par sanācijas

piemērošanu, un likumā noteiktajā kārtībā iesniegt tiesā

pieteikumu par bankrota procedūras uzsākšanu;

9) sniegt Latvijas Bankai

informāciju par maksātnespējas procesa gaitu un tās noteiktajos

termiņos iesniegt visu pieprasīto informāciju, kas tai

nepieciešama savu funkciju veikšanai;

10) katra mēneša pirmo 10 dienu

laikā iesniegt publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis"

kredītiestādes iepriekšējā mēneša pēdējās dienas bilanci un

pārskatu par atgūtajiem aktīviem (mantu) un maksātnespējas

procesa izdevumiem iepriekšējā mēnesī;

11) kārtot grāmatvedību atbilstoši

šā likuma 75.panta prasībām;

12) sniegt šajā likumā un likumā

"Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", kā arī Zemesgrāmatu

likumā paredzēto informāciju Uzņēmumu reģistram un zemesgrāmatu

nodaļām;

13) iesniegt likumos noteiktajā

kārtībā kompetentām institūcijām ziņojumus un materiālus par

maksātnespējas procesa gaitā atklātajiem faktiem, kuri var būt

par pamatu krimināllietas ierosināšanai;

14) ziņot tiesībaizsardzības

institūcijām pēc piekritības, ja administrators konstatē, ka

kredītiestādes akcionāri (biedri), padomes, valdes priekšsēdētājs

vai locekļi, rīkotājdirektori, revīzijas komisijas priekšsēdētājs

vai locekļi, revidenti vai auditori pārkāpuši savas pilnvaras vai

nav ievērojuši likumu, Ministru kabineta noteikumu, Latvijas

Bankas norādījumu un noteikumu prasības, kredītiestādes statūtu

noteikumus vai kredītiestādes akcionāru (biedru) pilnsapulču

lēmumus, vai arī darbojušies nolaidīgi vai apzināti ļaunprātīgi,

kā arī celt prasību tiesā pret vainīgajām personām par zaudējumu

atlīdzināšanu, ja šo personu rīcības rezultātā nodarīts zaudējums

kreditoriem vai akcionāriem (biedriem).

(3) Citi administratora pienākumi

atsevišķās maksātnespējas procesa stadijās noteikti šā likuma

178., 180., 182.-184., 187. un 190.pantā.

(4) Administratora tiesības un

pilnvaras ir šādas:

1) atsavināt kredītiestādes mantu

šajā likumā noteiktajā kārtībā;

2) slēgt kredītiestādes nodaļas

(filiāles) vai pārstāvniecības;

3) celt prasību tiesā, lai tiktu

atzīti par spēkā neesošiem kredītiestādes darījumi, kurus tā

piecu gadu laikā pirms pasludināšanas par maksātnespējīgu slēgusi

ar trešajām personām vai par labu trešajām personām un kuri

radījuši vai var radīt zaudējumus kreditoriem, kā arī darījumi,

kuri slēgti ar kādu no kreditoriem un kuri radījuši vai var radīt

zaudējumus citiem kreditoriem;

4) iesniegt tiesai jebkuru

kredītiestādes prasījumu pret trešajām personām;

5) pārstāvēt kredītiestādi tiesā

un attiecībās ar fiziskajām un juridiskajām personām un uzstāties

tās vārdā;

6) apdrošināt kredītiestādes

darījumus un kredītiestādes mantu;

7) sagatavot un parakstīt

kredītiestādes vārdā jebkuru dokumentu;

8) pieņemt darbā un atlaist no

darba administratora palīgu;

9) pieņemt darbā un atlaist no

darba darbiniekus, arī tos, kuri pieņemti darbā pirms

maksātnespējas lietas ierosināšanas;

10) segt maksātnespējas procesa

izdevumus no kredītiestādes līdzekļiem;

11) iznomāt jebkuru kredītiestādes

mantu, kā arī nomāt jebkuru mantu, ja tas ir visu kreditoru

interesēs;

12) atteikties no jebkura

prasījuma pret trešajām personām vai slēgt jebkuru mierizlīgumu

kredītiestādes vārdā attiecībā uz kredītiestādes prasījumiem pret

trešajām personām, ja šādas darbības rezultātā palielinās

iespējas apmierināt kreditoru prasījumus vai tiek paātrināta

parādu segšana, būtiski nesamazinot kreditoriem izmaksājamo

kompensāciju apmēru;

13) pieprasīt, lai kredītiestādes

akcionāri (biedri) izpilda ar attiecīgu akcionāru (biedru)

pilnsapulces lēmumu noteiktās saistības attiecībā uz

kredītiestādes pamatkapitālu vai citu mantu, vai celt tiesā

prasību par šādu saistību izpildi piespiedu kārtā;

14) iesniegt tiesā pieteikumu par

jebkuras tādas trešās personas atzīšanu par maksātnespējīgu,

kurai ir parādu saistības pret kredītiestādi, un pārstāvēt

kredītiestādes prasījumus, ja uz pieteikuma pamata tiek

ierosināta šīs trešās personas maksātnespējas lieta;

15) mainīt kredītiestādes

reģistrēto juridisko adresi;

16) pieprasīt un saņemt no

fiziskajām personām, valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem

(uzņēmējsabiedrībām) maksātnespējas procesā nepieciešamo

informāciju par kredītiestādi un tās pārstāvjiem;

17) pārstāvēt kredītiestādi

kriminālprocesā un lūgt, lai attiecīgajiem kredītiestādes

pārstāvjiem tiktu noteikts drošības līdzeklis, ja sakarā ar

konkrēto maksātnespējas lietu ir ierosināta krimināllieta.

(5) Ja administrators pēc

kredītiestādes pasludināšanas par maksātnespējīgu lauž darba

līgumu ar kredītiestādes darbiniekiem, par darba līguma laušanas

tiesisko pamatu uzskatāmi Latvijas Darba likumu kodeksa 33.panta

pirmās daļas 1. un 1.2 punkta noteikumi, ja nav cita

likumiska pamata darba līguma laušanai. Darba līguma izbeigšanas

gadījumā atlaistie darbinieki iegūst kreditoru statusu:

1) neizmaksātās darba samaksas un

ar to saistīto nesaņemto maksājumu apmērā;

2) kaitējuma atlīdzības apmērā

sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību par visu

nesamaksāto periodu un to maksājumu apmērā, kas izdarāmi par trim

gadiem uz priekšu valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā

budžetā, ja nelaimes gadījums darbā noticis vai arodslimība

iegūta līdz 1997.gada 1.janvārim. .