173. pants
(1) Pēc

administratora prasības var tikt atzīti par spēkā neesošiem

kredītiestādes darījumi neatkarīgi no šo darījumu veida, ja:

1) tie noslēgti pēc maksātnespējas

iestāšanās dienas un kredītiestāde ar tiem ir nodarījusi

zaudējumus kreditoriem;

2) tie noslēgti piecu gadu laikā

pirms maksātnespējas iestāšanās dienas, kredītiestāde ar tiem

apzināti nodarījusi zaudējumus kreditoriem un persona, ar kuru

vai kurai par labu noslēgts darījums, ir zinājusi par šādu

zaudējumu nodarīšanu;

3) tie noslēgti piecu gadu laikā

pirms maksātnespējas iestāšanās dienas un tiesa ir konstatējusi,

ka kredītiestāde novesta līdz maksātnespējai ar kriminālsodāmu

nodarījumu un persona, ar kuru vai kurai par labu darījums

slēgts, ir zinājusi par šo nodarījumu.

(2) Ja darījumus, ar kuriem

nodarīti zaudējumi kreditoriem, kredītiestāde noslēgusi ar

ieinteresētajām personām attiecībā uz kredītiestādi vai šo

personu labā, uzskatāms, ka šīs personas ir zinājušas par

zaudējumu nodarīšanu vai kriminālsodāmu nodarījumu, ja tās

nepierāda pretējo.

(3) Nodrošinātais kreditors var

iesniegt tiesā prasību par administratora noslēgta darījuma

atzīšanu par spēkā neesošu, ja darījums attiecas uz prasījuma

nodrošināšanai ieķīlāto mantu un ir aizskartas nodrošinātā

kreditora tiesības.