Grozījumi Kredītiestāžu likumā

27. pants
(1) Finansu un kapitāla tirgus

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

komisija var anulēt kredītiestādes licenci (atļauju), ja:

1) kredītiestāde nav uzsākusi

darbību 12 mēnešu laikā kopš licences (atļaujas) izsniegšanas

dienas;

2) tiek konstatēts, ka

kredītiestāde sniegusi nepatiesas ziņas licences (atļaujas)

saņemšanai;

3) kredītiestāde pārtraukusi

darbību uz laiku, kas ir ilgāks par sešiem mēnešiem;

4) kredītiestāde ir uzsākusi

pašlikvidācijas procesu;

5) kredītiestāde atsakās no

licences (atļaujas) reorganizācijas gadījumā;

6) tiesa apstiprinājusi šajā

likumā noteiktajā kārtībā pieņemtu lēmumu par kredītiestādes

bankrota procedūras uzsākšanu;

7) kredītiestāde vairāk nekā divus

mēnešus pēc Finansu un kapitāla tirgus komisijas brīdinājuma par

licences (atļaujas) kredītiestādes darbībai anulēšanu labprātīgi

un pilnā apmērā nav izdarījusi maksājumus Noguldījumu garantiju

fondā;

8) kredītiestāde regulāri neievēro

šā likuma un citu kredītiestādes darbību regulējošo likumu

prasības un Finansu un kapitāla tirgus komisijas normatīvos

noteikumus un rīkojumus.

(2) Kredītiestādes licence

(atļauja) netiek atjaunota, ja Finansu un kapitāla tirgus

komisija to ir anulējusi."

17. 29.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus

"netiešā ceļā" ar vārdiem "kontroles veidā";

aizstāt trešajā daļā vārdus

"īpašumā akcijas" ar vārdiem "būtisku līdzdalību".

18. Izteikt 33.panta pirmo daļu

šādā redakcijā:

"33.pants. (1) Ja

šā likuma 29.pantā noteiktajos gadījumos personas ir ieguvušas

būtisku līdzdalību bankā tiešā vai kontroles veidā bez Finansu un

kapitāla tirgus komisijas atļaujas, personas, kurām pieder

akcijas, kas nodrošina šādā veidā iegūto būtisko līdzdalību,

nevar izmantot šo akciju balsstiesības."

19. 50.1 pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "tieši

vai netieši" ar vārdiem "tiešā vai kontroles veidā";

papildināt pantu ar sesto un

septīto daļu šādā redakcijā:

"(6) Finansu un kapitāla

tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt kredītiestāžu uzraudzības

veikšanai nepieciešamo informāciju no uzņēmumiem

(uzņēmējsabiedrībām), kuru finansu pārskati netiek konsolidēti

saskaņā ar šā panta pirmās daļas prasībām, bet kuriem ar

kredītiestādi ir ciešas attiecības kontroles veidā, un veikt

iekšējās pārbaudes tajos, lai novērtētu sniegtās informācijas

patiesumu.

(7) Finansu un kapitāla tirgus

komisijai, veicot pārbaudes šajā pantā minētajos uzņēmumos

(uzņēmējsabiedrībās), ir tiesības iepazīties ar informāciju un

dokumentiem, kas nepieciešami tās uzdevumu un funkciju veikšanai,

bet uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) ir pienākums sniegt Finansu

un kapitāla tirgus komisijai šo informāciju un dokumentus."

20. Papildināt likumu ar

56.1 pantu šādā redakcijā:

"56.1 pants. Bankai, kuru konkursa kārtībā

izvēlējusies Finansu un kapitāla tirgus komisija, no likvidējamās

bankas pilnā apmērā jāpārņem no tās emitētajām hipotekārajām ķīlu

zīmēm izrietošās saistības pret šo ķīlu zīmju turētājiem kopā ar

aktīviem, kas iekļauti hipotekāro ķīlu zīmju seguma

reģistrā."

21. Izteikt 57.pantu šādā

redakcijā:

"57.pants. (1)

Kredītiestādei ir jāsaņem Finansu un kapitāla tirgus komisijas

atļauja, ja:

1) tiek mainīts bankas valdes

priekšsēdētājs, viņa vietnieks vai iekšējā audita (revīzijas)

dienesta vadītājs (sabiedrības kontrolieris);

2) kredītiestāde tiek

reorganizēta.

(2) Kredītiestādei ne vēlāk

kā 15 dienas pirms attiecīgā lēmuma pieņemšanas rakstveidā

jāpaziņo Finansu un kapitāla tirgus komisijai par nodomu mainīt

kredītiestādes nosaukumu vai juridisko adresi. Ja septiņu dienu

laikā pēc kredītiestādes paziņojuma saņemšanas Finansu un

kapitāla tirgus komisija nav motivēti iebildusi pret nosaukuma

vai juridiskās adreses maiņu, uzskatāms, ka Finansu un kapitāla

tirgus komisija ir devusi atļauju kredītiestādes nosaukuma vai

juridiskās adreses maiņai.

(3) Kredītiestāde Finansu un

kapitāla tirgus komisijas noteiktajā kārtībā sniedz Finansu un

kapitāla tirgus komisijai informāciju par kredītiestādes padomes

vai valdes sastāvu, akcionāriem, jaunu kredītiestādes finansu

pakalpojumu sniegšanas uzsākšanu un statūtu (nolikuma) vai to

grozījumu reģistrāciju."

22. Papildināt 62.pantu ar ceturto

daļu šādā redakcijā:

"(4) Ziņas par klientu, viņa

kontiem un veiktajiem darījumiem saskaņā ar rakstveida līgumu

sniedzamas trešajai personai, ja šādu ziņu sniegšanai trešajai

personai klients nepārprotami piekritis ar kredītiestādi

noslēgtajā līgumā."

23. Papildināt 63.panta pirmo daļu

ar 6.punktu šādā redakcijā:

"6) valsts drošības iestādēm pēc

ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora akceptēta

pieprasījuma, ja ziņas nepieciešamas, lai pārbaudītu personu vai

finansu līdzekļu saistību ar terorismu."

24. 64.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem

"kā auditoru pārstāvim" ar vārdiem "kā šā likuma 62.panta

ceturtajā daļā minētajai personai";

papildināt otro daļu pēc vārda

"pārtraukušas" ar vārdiem "līgumattiecības vai".

25. Papildināt 66.panta otro daļu

pēc vārdiem "tiesas izpildrakstu" ar vārdiem "vai nodokļu

administrācijas lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu,

saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām"".

26. Papildināt likumu ar

74.1 pantu šādā redakcijā:

"74.1 pants. Kredītiestādēm jānodrošina

efektīva klientu sūdzību un strīdu ar kredītiestādi par

bezskaidras naudas līdzekļu kredīta pārvedumiem un darījumiem ar

elektroniskajiem maksāšanas līdzekļiem izskatīšanas procedūra.

Pilnai rakstveida informācijai par minēto sūdzību un strīdu

izskatīšanas procedūru jābūt brīvi pieejamai kredītiestādē un

elektroniski kredītiestādes mājas lapā interneta tīklā, ja tāda

ir izveidota."

27. Izteikt 77.pantu šādā

redakcijā:

"77.pants. Kredītiestāde

par katru darbības gadu sagatavo pārskatu, kurā iekļauj bilanci,

peļņas un zaudējumu aprēķinu, pārskatu par izmaiņām kapitālā un

rezervēs, naudas plūsmas pārskatu un pielikumus, kā arī

ziņojumu."

28. Izteikt 88.pantu šādā

redakcijā:

"88.pants. (1) Kredītiestādes pienākums ir

informēt Finansu un kapitāla tirgus komisiju par visiem

apstākļiem, kuri var būtiski ietekmēt kredītiestādes turpmāko

darbību.

(2) Zvērināts revidents pārbauda,

vai kredītiestāde ievēro šā panta pirmajā daļā minēto prasību.

Par revīzijas pakalpojumu sniegšanas laikā un lietpratēja vai

uzticības uzdevuma izpildes laikā konstatētajiem normatīvo aktu

pārkāpumiem, trūkumiem un citām nepilnībām, kuru dēļ ir

apdraudēta šīs kredītiestādes saistību izpilde vai turpmākā

darbība vai kredītiestādes klienta intereses, zvērināts revidents

nekavējoties iesniedz rakstveida ziņojumu kredītiestādes vadībai

un Finansu un kapitāla tirgus komisijai.

(3) Zvērināta revidenta pienākums

ir nekavējoties iesniegt rakstveida ziņojumu Finansu un kapitāla

tirgus komisijai par šā panta otrajā daļā minētajiem faktiem, kas

atklāti, sniedzot revīzijas pakalpojumus klientam, kuru ar

kredītiestādi saista būtiskas ietekmes attiecības vai ciešas

attiecības kontroles veidā, vai pildot šāda klienta dotu

lietpratēja vai uzticības uzdevumu.

(4) Šā panta otrajā un trešajā

daļā minētās informācijas sniegšana Finansu un kapitāla tirgus

komisijai nav uzskatāma par neizpaužamu ziņu izpaušanu, un

zvērinātam revidentam neiestājas civiltiesiskā atbildība."

29. Izteikt 90.pantu šādā

redakcijā:

"90.pants. (1) Gada pārskats, kredītiestādes

akcionāru sapulces protokols (protokola izraksts) par gada

pārskata apstiprināšanu un pilns zvērinātu revidentu ziņojums

iesniedzams Finansu un kapitāla tirgus komisijai 10 dienu laikā

pēc tā apstiprināšanas kredītiestādes akcionāru sapulcē, bet ne

vēlāk kā trīs mēnešus pēc pārskata gada beigām.

(2) Finansu un kapitāla

tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt kredītiestādei papildus

iesniegt zvērinātu revidentu sagatavotu paplašinātu ziņojumu ar

komentāriem par iekšējās kontroles sistēmas piemērotību, banku

darbības risku analīzi un atbilstības novērtējumu normatīvo aktu

un Finansu un kapitāla tirgus komisijas normatīvo noteikumu un

rīkojumu prasībām."

30. Izslēgt 93.pantu.

31. Papildināt likumu ar

99.1 pantu šādā redakcijā:

"99.1 pants. (1) Lai panāktu Latvijas

kredītiestāžu sektora drošību, stabilitāti un attīstību, Finansu

un kapitāla tirgus komisija veic kredītiestāžu uzraudzību.

(2) Finansu un kapitāla tirgus

komisijai ir pienākums nekavējoties veikt pasākumus saskaņā ar šā

likuma VII nodaļā noteikto, lai novērstu kredītiestādes darbībā

un kredītiestāžu sektorā trūkumus, kuri apdraud vai varētu

apdraudēt kādas kredītiestādes vai visa kredītiestāžu sektora

stabilu darbību, traucē pienācīgi veikt darījumus, sniegt finansu

pakalpojumus vai varētu radīt ievērojamus zaudējumus visas valsts

tautsaimniecībai."

32. Papildināt likumu ar

101.1 pantu šādā redakcijā:

"101.1 pants. Finansu un kapitāla tirgus

komisijai ir tiesības neatļaut kredītiestādei nodibināt ciešas

attiecības vai pieprasīt izbeigt ciešas attiecības ar trešajām

personām, vai aizliegt darījumus ar tām, ja šādas attiecības var

apdraudēt vai apdraud kredītiestādes finansiālo stabilitāti, vai

ierobežo Finansu un kapitāla tirgus komisijas tiesības veikt

likumā noteiktās uzraudzības funkcijas."

33. Papildināt 102.pantu ar

5.punktu šādā redakcijā:

"5) kredītiestāde veic darbību,

kas apdraud vai varētu apdraudēt šīs kredītiestādes stabilitāti,

maksātspēju vai reputāciju."

34. 103.pantā:

aizstāt vārdu "komisija" ar

vārdiem "komisijas padome";

papildināt pantu ar 9.punktu šādā

redakcijā:

"9) dot kredītiestādes

pārraudzības institūcijām un izpildinstitūcijām, kā arī šo

institūciju vadītājiem un locekļiem motivētus rakstveida

rīkojumus, kas ir nepieciešami, lai ierobežotu vai pārtrauktu

kredītiestādes darbību, kas apdraud vai varētu apdraudēt šīs

kredītiestādes stabilitāti, maksātspēju vai reputāciju."

35. 106.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "ne

retāk kā reizi gadā" ar vārdiem "ne retāk kā reizi divos

gados";

papildināt piekto daļu pēc vārda

"kredītiestādēm" ar vārdiem "un Finansu un kapitāla tirgus

komisijai".

36. Izteikt 107.panta otro daļu

šādā redakcijā:

"(2) Pirms pārbaudes uzsākšanas

ārvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūciju pienākums ir

laikus, bet ne vēlāk kā 15 dienas pirms attiecīgās pārbaudes

uzsākšanas, rakstveidā informēt par to Finansu un kapitāla tirgus

komisiju. Finansu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvjiem ir

tiesības piedalīties šajā pārbaudē. Ārvalstu kredītiestāžu

uzraudzības institūcija iesniedz Finansu un kapitāla tirgus

komisijai par veiktās pārbaudes rezultātiem sagatavotā ziņojuma

kopiju latviešu, angļu, krievu vai vācu valodā. Citās valodās

iesniegtajai ziņojuma kopijai pievienojams ziņojuma notariāli

apliecināts tulkojums latviešu valodā."

37. Papildināt likumu ar

108.1 pantu šādā redakcijā:

"108.1 pants. (1) Ja Finansu un kapitāla

tirgus komisija konstatē, ka Eiropas Savienības dalībvalstī vai

Eiropas ekonomiskās telpas valstī reģistrētas bankas filiāle, kas

darbojas Latvijā, vai Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas

ekonomiskās telpas valstī reģistrēta banka, kas sniedz finansu

pakalpojumus, neatverot filiāli, veic darbības, kuras ir pretrunā

ar Latvijas likumiem, tā nekavējoties pieprasa Eiropas Savienības

dalībvalsts vai Eiropas ekonomiskās telpas valsts bankai izbeigt

šādas darbības.

(2) Ja Eiropas Savienības

dalībvalstī vai Eiropas ekonomiskās telpas valstī reģistrētas

bankas filiāle, kas darbojas Latvijā, vai Eiropas Savienības

dalībvalstī vai Eiropas ekonomiskās telpas valstī reģistrēta

banka, kas sniedz finansu pakalpojumus, neatverot filiāli,

nepārtrauc darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas likumiem,

Finansu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties informē

attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas ekonomiskās

telpas valsts uzraudzības institūciju, kuras pienākums ir

rīkoties tā, lai pārkāpumi tiktu novērsti. Eiropas Savienības

dalībvalsts vai Eiropas ekonomiskās telpas valsts uzraudzības

institūcija informē Finansu un kapitāla tirgus komisiju par

veiktajiem pasākumiem.

(3) Ja Eiropas Savienības

dalībvalstī vai Eiropas ekonomiskās telpas valstī reģistrētas

bankas filiāle, kas darbojas Latvijā, vai Eiropas Savienības

dalībvalstī vai Eiropas ekonomiskās telpas valstī reģistrēta

banka, kas sniedz finansu pakalpojumus, neatverot filiāli,

turpina veikt darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas likumiem,

Finansu un kapitāla tirgus komisija informē attiecīgās Eiropas

Savienības dalībvalsts vai Eiropas ekonomiskās telpas valsts

uzraudzības institūciju un veic pasākumus, lai šādus pārkāpumus

novērstu.

(4) Šā panta pirmajā, otrajā un

trešajā daļā noteiktās prasības neliedz Finansu un kapitāla

tirgus komisijai veikt darbības, lai novērstu pārkāpumus, kas ir

pretrunā ar sabiedrības intereses aizsargājošiem Latvijas

likumiem, un piemērotu sodus par tiem.

(5) Šā panta noteikumi netraucē

Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas ekonomiskās telpas

valstī reģistrētai bankai izplatīt reklāmu Latvijā par tās

sniegtajiem finansu pakalpojumiem."

38. Papildināt likumu ar

110.1 pantu šādā redakcijā:

"110.1 pants. (1) Finansu un kapitāla

tirgus komisija un Latvijas Banka atbilstoši savai kompetencei

saskaņā ar savstarpēju vienošanos apmainās ar to uzdevumu

veikšanai nepieciešamo informāciju.

(2) Atbilstoši savai kompetencei

Finansu un kapitāla tirgus komisija sadarbojas ar ārvalstu

centrālajām bankām, finansu uzraudzības institūcijām un tām

ārvalstu institūcijām, kas ir atbildīgas par kredītiestāžu un

citu finansu iestāžu likvidācijas, bankrota, audita un citu

līdzīgu procedūru uzraudzību un pārrauga investīciju un

noguldījumu garantiju un norēķinu sistēmas, un pēc savstarpējas

vienošanās veic tādas informācijas apmaiņu ar minētajām

institūcijām, kura nepieciešama uzraudzībai un šo institūciju

funkciju izpildei.

(3) Šajā pantā minētā informācija

izmantojama vienīgi uzraudzības funkciju izpildei un uzskatāma

par ierobežotas pieejamības informāciju, tomēr ar šādu

informāciju sniegušās institūcijas iepriekšēju rakstveida

piekrišanu to var izpaust trešajām personām."

39. 111.pantā:

papildināt ceturto daļu pēc

vārdiem "Latvijas Banka" ar vārdiem "vai Finansu un kapitāla

tirgus komisija";

papildināt pantu ar piekto daļu

šādā redakcijā:

"(5) Finansu un kapitāla

tirgus komisija, tās darbinieki un pilnvarnieki nav atbildīgi par

zaudējumiem, kas radušies kredītiestādei vai trešajām personām,

kā arī tos nevar saukt pie atbildības par veiktajām darbībām,

kuras tie tiesiski, precīzi, pamatoti un labticīgi veikuši,

pienācīgi pildot uzraudzības funkcijas likumā un citos

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā."

40. Aizstāt 128.pantā vārdu

"pieteikums" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "iesniegums"

(attiecīgā locījumā).

41. Papildināt 132.panta

trešās daļas pēdējo teikumu pēc vārda "informāciju" ar vārdiem

"kas nepieciešama Finansu un kapitāla tirgus komisijai

kredītiestāžu uzraudzības funkciju veikšanai".

42. Izteikt 135.pantu šādā

redakcijā:

"135.pants. (1) Kredītiestādes likvidācijas

gadījumā likvidatora atlīdzību nosaka kredītiestādes dalībnieku

(dibinātāju) vai akcionāru sapulce, un šī atlīdzība nevar būt

lielāka par 15 minimālajām mēnešalgām mēnesī.

(2) Ja likvidācija notiek saskaņā

ar tiesas nolēmumu, likvidatora un likvidatora palīga kopējās

proporcionālās atlīdzības apmērs ir:

1) 15 procenti no faktiski

atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem

naudas līdzekļiem, kas nepārsniedz pirmos atgūtos desmit

tūkstošus latu;

2) ja faktiski atgūtie un

kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītie naudas līdzekļi

pārsniedz desmit tūkstošus latu, - 15 procenti no faktiski

atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem

naudas līdzekļiem, kas nepārsniedz pirmos atgūtos desmit

tūkstošus latu, un 10 procenti no faktiski atgūtiem un

kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas

līdzekļiem, kas pārsniedz desmit tūkstošus latu, bet nav lielāki

par simts tūkstošiem latu;

3) ja faktiski atgūtie un

kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītie naudas līdzekļi

pārsniedz simts tūkstošus latu, - 15 procenti no faktiski

atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem

naudas līdzekļiem, kas nepārsniedz pirmos atgūtos desmit

tūkstošus latu, un 10 procenti no faktiski atgūtiem un

kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas

līdzekļiem, kas pārsniedz desmit tūkstošus latu, bet nav lielāki

par simts tūkstošiem latu, un pieci procenti no faktiski atgūtiem

un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas

līdzekļiem, kas pārsniedz simts tūkstošus latu.

(3) Par faktiski atgūtiem naudas

līdzekļiem atlīdzības noteikšanai nav uzskatāma nauda

kredītiestādes kasē, naudas līdzekļi, kas iegūti, pārdodot biržā

kotējamus vērtspapīrus, un naudas līdzekļi, kas iegūti,

izmantojot prasījuma tiesības pret Latvijas Banku, Latvijas un

ārvalstu kredītiestādēm, kuru darbība nav apturēta vai

pārtraukta, Latvijas valsti vai ārvalsti, atlīdzība (komisijas

maksa) par kredītiestādes sniegtajiem finansu pakalpojumiem, kā

arī naudas līdzekļi, kas iegūti, realizējot šajā pantā minēto

prasījumu blakus prasījumus, un augļi, kas iegūti no

kredītiestādes mantas likvidācijas procesā.

(4) Ja likvidācijā, kas notiek

saskaņā ar tiesas nolēmumu, nekādi naudas līdzekļi (arī naudas

līdzekļi, kas saskaņā ar šā panta trešo daļu nav uzskatāmi par

faktiski atgūtiem naudas līdzekļiem atlīdzības noteikšanai)

netiek faktiski atgūti un ieskaitīti kredītiestādes kontā

Latvijas Bankā, likvidators un likvidatora palīgs līdz

likvidācijas pabeigšanai kopīgi saņem vienreizēju atlīdzību, par

kuras apmēru likvidators un Finansu un kapitāla tirgus komisija

savstarpēji vienojas."

43. Aizstāt 137.panta pirmajā daļā

vārdus "kredītiestādes akcionāru (biedru) pilnsapulces" ar

vārdiem "kredītiestādes akcionāru sapulces".

44. Papildināt 147.panta ceturto

daļu pēc vārda "komisijas" ar vārdiem "piemērotā pastiprinātās

uzraudzības kārtība un komisijas".

45. Papildināt 154.panta ceturtās

daļas pēdējo teikumu pēc vārda "informāciju" ar vārdiem "kas

saistīta ar kredītiestādes maksātnespējas procesu".

46. Aizstāt 157.panta pirmās daļas

1.punktā vārdu "nepieciešama" ar vārdu "obligāta".

47. Papildināt 158.pantu pēc

vārdiem "Finansu un kapitāla tirgus komisijas" ar vārdiem "un

kreditoru sapulces".

48. 161.pantā:

aizstāt otrās daļas 4.punktā

vārdus "Latvijas Bankai" ar vārdiem "Finansu un kapitāla tirgus

komisijai";

papildināt otro daļu ar 15., 16.,

17. un 18.punktu šādā redakcijā:

"15) sasaukt pirmo kreditoru

sapulci kredītiestādes sanācijas gadījumā;

16) aprēķināt un apkopot

atbilstoši likumam "Par darbinieku aizsardzību darba devēja

maksātnespējas gadījumā" darbinieku prasījumus un iesniegt

pieteikumus par darbinieku prasījumu apmierināšanu Maksātnespējas

administrācijai. Pēc naudas līdzekļu saņemšanas no Maksātnespējas

administrācijas administrators izmaksā trešajām personām pēc

izpildu dokumentiem no attiecīgā darbinieka prasījuma naudas

summas, kuras tām pienākas. Administrators iekļauj nenodrošināto

kreditoru prasījumu sarakstā Maksātnespējas administrācijas

apmierinātās darbinieku prasījumu summas;

17) pirms no hipotekāro ķīlu zīmēm

izrietošās saistības un ķīlu zīmju segumā iekļautie aktīvi tiek

nodoti citai bankai, veikt izmaksas hipotekāro ķīlu zīmju

turētājiem, ja iestājies procentu izmaksas vai hipotekāro ķīlu

zīmju dzēšanas termiņš, nodrošinot, ka izmaksas tiek veiktas no

ķīlu zīmju seguma reģistrā iekļautajiem aktīviem, nepieļaujot

citu izmaksu veikšanu no hipotekāro ķīlu zīmju reģistrā

iekļautajiem aktīviem vai citu grozījumu izdarīšanu hipotekāro

ķīlu zīmju reģistrā;

18) ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc

Finansu un kapitāla tirgus komisijas rīkojuma saņemšanas nodot

Finansu un kapitāla tirgus komisijas norādītajai bankai no

likvidējamās bankas emitētajām hipotekārajām ķīlu zīmēm

izrietošās saistības pret šo ķīlu zīmju turētājiem kopā ar

aktīviem, kas iekļauti hipotekāro ķīlu zīmju seguma

reģistrā."

49. Izteikt 166.pantu šādā

redakcijā:

"166.pants.

(1) Administratora un administratora palīga kopējās

proporcionālās atlīdzības apmērs ir:

1) 15 procenti no faktiski

atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem

naudas līdzekļiem, kas nepārsniedz pirmos atgūtos desmit

tūkstošus latu;

2) ja faktiski atgūtie un

kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītie naudas līdzekļi

pārsniedz desmit tūkstošus latu, - 15 procenti no faktiski

atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem

naudas līdzekļiem, kas nepārsniedz pirmos atgūtos desmit

tūkstošus latu, un 10 procenti no faktiski atgūtiem un

kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas

līdzekļiem, kas pārsniedz desmit tūkstošus latu, bet nav lielāki

par simts tūkstošiem latu;

3) ja faktiski atgūtie un

kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītie naudas līdzekļi

pārsniedz simts tūkstošus latu, - 15 procenti no faktiski

atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem

naudas līdzekļiem, kas nepārsniedz pirmos atgūtos desmit

tūkstošus latu, un 10 procenti no faktiski atgūtiem un

kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas

līdzekļiem, kas pārsniedz desmit tūkstošus latu, bet nav lielāki

par simts tūkstošiem latu, un pieci procenti no faktiski atgūtiem

un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas

līdzekļiem, kas pārsniedz simts tūkstošus latu.

(2) Administrators un

administratora palīgs saņem fiksētu atlīdzību šādos gadījumos un

šādā kopējā apmērā:

1) no administratora iecelšanas

dienas līdz maksātnespējas lietas izskatīšanai - vienreizēju

atlīdzību desmit minimālo mēnešalgu apmērā;

2) līdz bankrota procedūras

pabeigšanai, ja nekādi naudas līdzekļi netiek faktiski atgūti, -

vienreizēju atlīdzību, par kuras apmēru administrators un Finansu

un kapitāla tirgus komisija savstarpēji vienojas, noslēdzot

attiecīgu rakstveida līgumu, bet kuras maksimālais apmērs

nedrīkst pārsniegt 20 minimālās mēnešalgas;

3) sanācijas gadījumā - mēnešalgu

20 minimālo mēnešalgu apmērā;

4) gadījumā, kad maksātnespējas

process izbeigts sakarā ar maksātspējas atjaunošanu, ja

maksātspēja atjaunota, - vienreizēju atlīdzību piecu procentu

apmērā no kredītiestādes pašu kapitāla maksātnespējas procesa

izbeigšanas dienā.

(3) Aprēķinot administratora

un administratora palīga kopējo proporcionālo atlīdzību, to

samazina par aprēķināto fiksēto atlīdzības apmēru.

(4) Par faktiski atgūtiem naudas

līdzekļiem atlīdzības noteikšanai nav uzskatāma nauda

kredītiestādes kasē, naudas līdzekļi, kas iegūti, pārdodot biržā

kotējamus vērtspapīrus, un naudas līdzekļi, kas iegūti,

izmantojot prasījuma tiesības pret Latvijas Banku, Latvijas un

ārvalstu kredītiestādēm, kuru darbība nav apturēta vai

pārtraukta, Latvijas valsti vai ārvalsti, atlīdzība (komisijas

maksa) par kredītiestādes sniegtajiem finansu pakalpojumiem, kā

arī naudas līdzekļi, kas iegūti, realizējot šajā pantā minēto

prasījumu blakus prasījumus, un augļi, kas iegūti no

kredītiestādes mantas maksātnespējas procesā.

(5) Ja kredītiestādei

nepietiek naudas līdzekļu, lai nodrošinātu šā panta otrajā daļā

noteikto atlīdzību, kā arī nepietiek naudas līdzekļu, kas saskaņā

ar šā panta ceturto daļu nav uzskatāmi par faktiski atgūtiem

naudas līdzekļiem atlīdzības noteikšanai, administrators un

administratora palīgs saņem atlīdzību no Finansu un kapitāla

tirgus komisijas. Par atlīdzības apmēru, kas nedrīkst pārsniegt

20 minimālās mēnešalgas mēnesī, administrators un Finansu un

kapitāla tirgus komisija savstarpēji vienojas, noslēdz rakstveida

līgumu un:

1) pieņem lēmumu par bankrota

procedūras uzsākšanu;

2) iesniedz tiesā pieteikumus par

administrācijas izmaksu un parādu segšanas kārtības

apstiprināšanu, izmaksu un parādu segšanas termiņa noteikšanu,

bankrota procedūras uzsākšanu un pabeigšanu un maksātnespējas

procesa izbeigšanu."

50. Papildināt 167.panta

pirmās daļas 4.punktu pēc vārdiem "juridiskās personas" ar

vārdiem "maksātnespēju vai".

51. Izteikt 179.pantu šādā

redakcijā:

"179.pants. (1) Lēmumu par sanācijas piemērošanu

pieņem administrators. Lēmums par sanācijas piemērošanu un

sanācijas plāns stājas spēkā pēc tā apstiprināšanas Finansu un

kapitāla tirgus komisijā un kreditoru sapulcē. Kredītiestādes

sanāciju vada administrators saskaņā ar Finansu un kapitāla

tirgus komisijas un kreditoru sapulces pieņemtu un apstiprinātu

sanācijas plānu.

(2) Lēmumu par sanācijas

piemērošanu pēc administratora, kreditoru sapulces vai Finansu un

kapitāla tirgus komisijas pieteikuma var atcelt tiesa, ja šāda

lēmuma pieņemšana panākta, lietojot viltu vai spaidus, vai

notikusi maldības ietekmē."

52. Papildināt likumu ar

179.1 -179.9 pantu šādā redakcijā:

"179.1 pants.

Sanācijas procesā ir iesaistīta kredītiestādes kreditoru sapulce

un kreditoru komiteja, administrators un personas, kuru

piedalīšanās maksātnespējas procesā ir obligāta.

179.2 pants. (1) Pirmo kreditoru

sapulci sasauc tiesas iecelts administrators ne vēlāk kā triju

nedēļu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par sanācijas

piemērošanu (179.pants) kredītiestādei.

(2) Administrators pirmās

kreditoru sapulces laiku, vietu un darba kārtību paziņo

kreditoriem ne vēlāk kā divas nedēļas pirms noteiktā sapulces

datuma. Paziņojums par pirmo kreditoru sapulci publicējams

laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un divos citos laikrakstos.

(3) Ja kreditoru ir vairāk nekā

trīs simti, administrators, paziņojot par kreditoru sapulci,

uzaicina kreditorus, kuru prasījumi nepārsniedz vienu procentu no

visu prasījumu summas, pilnvarot kopīgu pārstāvi.

179.3 pants. (1) Tiesības būt

pārstāvētiem kreditoru sapulcē ir visiem kreditoriem neatkarīgi

no prasījuma apmēra. Kreditori sapulcē piedalās personiski vai ar

likumisko vai līgumisko pārstāvju starpniecību.

(2) Ja kreditoru skaits ir lielāks

par trim simtiem, kreditoru sapulcē personiski piedalīties ir

tiesīgi tikai tie kreditori, kuri pārstāv ne mazāk kā vienu

procentu no visu prasījumu summas. Šajā gadījumā viena persona

pārstāv vairākus kreditorus.

(3) Balsstiesības kreditoru

sapulcē, kurā notiek balsojums par sanācijas plānu, ir arī

nodrošinātajiem kreditoriem pilnā prasījumu apmērā. Ja sanācijas

plāns tiek pieņemts, balsstiesības kreditoru sapulcē sanācijas

laikā ir arī tiem nodrošinātajiem kreditoriem, kuru tiesības

realizēt ķīlu ir ierobežotas.

(4) Nodrošinātajiem

kreditoriem kreditoru sapulcē ir balsstiesības parāda

nenodrošinātās daļas apjomā. Nodrošinātie kreditori var

atteikties no nodrošinājuma vai tā daļas un pieteikt prasījumu,

attiecīgi iegūstot balsstiesības visa parāda vai tā

nenodrošinātās daļas apjomā.

(5) Uz kreditoru

sapulcēm tiek uzaicinātas personas, kuru piedalīšanās

maksātnespējas procesā ir obligāta.

179.4 pants. (1)

Kreditoru sapulce:

1) ievēlē kreditoru komiteju;

2) apstiprina vai noraida

sanācijas plānu, kā arī tā grozījumus;

3) pieņem lēmumu par pamatkapitāla

samazināšanu saskaņā ar sanācijas plānu, ja sabiedrības pašu

kapitāls bijis mazāks par trim ceturtdaļām no sabiedrības

pamatkapitāla vai sabiedrības parakstītā pamatkapitāla un

dalībnieki vai akcionāri nav pieņēmuši lēmumu par pamatkapitāla

samazināšanu atbilstoši Komerclikumam pirms tiesas nolēmuma par

kredītiestādes maksātnespēju;

4) pieņem lēmumu par pamatkapitāla

palielināšanu saskaņā ar sanācijas plānu, paredzot esošajiem

dalībniekiem vai akcionāriem pirmpirkuma tiesības uz daļām vai

akcijām atbilstoši Komerclikumam.

(2) Ja maksātnespējas procesā

piedalās tikai viens kreditors, viņam ir visas šajā likumā

paredzētās kreditoru sapulces pilnvaras.

179.5 pants. (1) Kreditoru sapulci vada

administrators.

(2) Kreditoru sapulce ir tiesīga

pieņemt lēmumus neatkarīgi no tajā pārstāvēto parādu apmēra, ja

par sapulces sasaukšanu šajā likumā paredzētajā termiņā ir

paziņots visiem zināmajiem kreditoriem un ja uz to ir uzaicinātas

personas, kuru piedalīšanās maksātnespējas procesā ir

obligāta.

(3) To personu neierašanās uz

kreditoru sapulci, kuru piedalīšanās maksātnespējas procesā ir

obligāta, nav šķērslis tās norisei, ja kreditoru sapulce sasaukta

šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Kreditoru sapulce pieņem

lēmumus ar klātesošo balsstiesīgo kreditoru balsu vienkāršu

vairākumu pēc prasījumu summas. Katra kreditora balsu skaits tiek

noteikts proporcionāli viņa pieteikto, kā arī parādnieka -

kredītiestādes dokumentos (grāmatvedības uzskaites reģistros)

atspoguļoto parādu summai, ja kreditora prasījums nav

pieteikts.

(5) Balsu skaitu kreditoru sapulcē

nosaka, piešķirot vienu balsi par mazāko zināmo kreditora

prasījumu (prasījumu summu); pārējo kreditoru balsu skaits tiek

noteikts, dalot katra kreditora prasījumu (prasījumu summu) ar

mazāko zināmo prasījumu (prasījumu summu). Katra kreditora balsu

skaitu nosaka pirms katras kreditoru sapulces, ņemot vērā

izmaiņas nenodrošināto kreditoru sastāvā un prasījumu summās.

(6) Kreditoru sapulces gaita tiek

protokolēta. Protokolēšanu nodrošina kreditoru sapulces

vadītājs.

(7) Kreditoru sapulci ar tās

motivētu lēmumu var pārtraukt uz laiku līdz vienam mēnesim, ja

par to nobalso vairāk nekā puse klātesošo kreditoru pēc prasījumu

summas, norādot sapulces atsākšanas laiku, vietu un darba

kārtību.

179.6 pants. (1) Kreditoru sapulce var

ievēlēt kreditoru komiteju.

(2) Kreditoru sapulcei ir obligāti

jāievēlē kreditoru komiteja, ja savus prasījumus maksātnespējas

procesā pieteikuši vairāk nekā piecdesmit kreditori.

(3) Kreditoru komiteju ievēlē no

kreditoru sapulces balsstiesīgo dalībnieku vidus ne mazāk kā

piecu un ne vairāk kā deviņu locekļu sastāvā uz visu

maksātnespējas procesa laiku. Kreditoru komitejā jābūt

pārstāvētām visām attiecīgajā maksātnespējas procesā

iesaistītajām kreditoru grupām (192. un 193.pants).

179.7 pants. (1) Kreditoru

komitejai ir šajā likumā noteiktās kreditoru sapulces pilnvaras

sanācijas procesā.

(2) Kreditoru sapulcei ir tiesības

atcelt kreditoru komiteju.

(3) Kreditoru komiteja pēc

tās ievēlēšanas no sava vidus nekavējoties ievēlē kreditoru

komitejas priekšsēdētāju. Ja kreditoru sapulce uzskata par

nepieciešamu, tā var uzdot kreditoru komitejas priekšsēdētājam,

vienam vai vairākiem tās locekļiem pastāvīgi kontrolēt kreditoru

interešu ievērošanu sanācijas procesa gaitā. Šādā gadījumā

kreditoru sapulce nosaka šo personu atalgojumu, kas tiek iekļauts

administrācijas izmaksās.

(4) Kreditoru komitejas

loceklis var atteikties no pienākumu pildīšanas, par to

rakstveidā brīdinot administratoru mēnesi iepriekš. Ja kreditoru

komitejas locekļu skaits kļūst mazāks par pieciem, administrators

sasauc kreditoru sapulci, kas ievēlē jaunus kreditoru komitejas

locekļus.

179.8 pants. (1) Kreditoru komitejas

darbības forma ir sēdes.

(2) Kreditoru komitejas sēdes

sasauc un vada kreditoru komitejas priekšsēdētājs. Administrators

var pieprasīt, lai kreditoru komitejas priekšsēdētājs sasauc

kreditoru komitejas sēdi nedēļas laikā no pieprasījuma

iesniegšanas dienas.

(3) Kreditoru komiteja ir tiesīga

pieņemt lēmumus, ja sēdē piedalās vairāk nekā puse no kreditoru

komitejā ievēlētajiem locekļiem. Lēmumus kreditoru komiteja

pieņem ar klātesošo komitejas locekļu vienkāršu balsu vairākumu.

Ja balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir kreditoru komitejas

priekšsēdētāja balss.

179.9 pants. (1)

Kreditors sevis pārstāvēšanai kreditoru sapulcē var pilnvarot ne

vairāk kā vienu personu. Pilnvarotā persona pārstāv kreditoru

pilnā kreditora prasījuma apmērā.

(2) Kreditoru grupa sevis

pārstāvēšanai kreditoru sapulcē var pilnvarot ne vairāk kā vienu

personu. Pilnvarotā persona pārstāv kreditoru grupu visas

kreditoru grupas dalībnieku prasījumu summas apmērā."

53. 180.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem

"saskaņā ar" ar vārdiem "Finansu un kapitāla tirgus komisijas un

kreditoru sapulces apstiprinātu";

papildināt otro daļu pēc vārda

"mantu" ar vārdiem "attiecīgi to saskaņojot ar kreditoru

sapulci";

izteikt trešo daļu šādā

redakcijā:

"(3) Ja mainījušies būtiski

apstākļi, kuri ietekmē vai var ietekmēt sanācijas plāna izpildi,

administrators ar kreditoru sapulces piekrišanu izdara grozījumus

sanācijas plānā un iesniedz to Finansu un kapitāla tirgus

komisijā apstiprināšanai vai pieņem lēmumu par sanācijas

atcelšanu vai sanācijas pārtraukšanu."

54. 181.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda

"dienas" ar vārdiem "un administrators nodod tos apstiprināšanai

kreditoru sapulcē";

papildināt otro daļu pēc vārda

"komisija" ar vārdiem "vai kreditoru sapulce";

izteikt trešo daļu šādā

redakcijā:

"(3) Ja Finansu un kapitāla tirgus

komisija vai kreditoru sapulce neapstiprina lēmumu par

grozījumiem sanācijas plānā, sanācija turpināma pēc iepriekšējā

apstiprinātā plāna."

55. Izteikt 182.panta pirmo daļu

šādā redakcijā:

"(1) Sanācijas termiņš nedrīkst

pārsniegt sešus mēnešus no dienas, kad lēmumu par sanācijas

piemērošanu un sanācijas plānu apstiprinājusi Finansu un kapitāla

tirgus komisija un kreditoru sapulce. Sanācijas termiņš sākas pēc

sanācijas plāna apstiprināšanas kreditoru sapulcē. Pēc sākotnējā

sanācijas termiņa beigām administrators ar Finansu un kapitāla

tirgus komisijas un kreditoru sapulces piekrišanu var pagarināt

sanācijas termiņu ik pa trim mēnešiem, skaitot no dienas, kad

lēmumam par sanācijas termiņa pagarināšanu un grozījumiem

sanācijas plānā piekritusi kreditoru sapulce."

56. Papildināt 183.panta

pirmo daļu pēc vārdiem "Finansu un kapitāla tirgus komisiju" ar

vārdiem "vai kreditoru sapulci".

57. Aizstāt 189.pantā vārdus

"Latvijas Civilprocesa kodekss" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem

"Civilprocesa likums" (attiecīgā locījumā).

58. 192.pantā:

izteikt 1.punktu šādā

redakcijā:

"1) izmaksas noguldītājiem, kuriem

saskaņā ar likumu pienākas garantētā atlīdzība. Izmaksas tiek

noteiktas likumā paredzētās garantētās atlīdzības apmērā. Ja

noguldītājam kredītiestādē ir atvērti vairāki konti, tiek

uzskatīts, ka noguldītājam ir viens noguldījums visu noguldījumu

summas apmērā. Ja noguldītājs ir saņēmis garantēto atlīdzību,

viņš zaudē prasījuma tiesības attiecībā uz saņemto summu un

noguldījumu garantiju fonda prasījumi pret kredītiestādi tiek

pielīdzināti šīs grupas prasījumiem;";

papildināt 2.punktu ar vārdiem

"vai valsts aģentūras "Maksātnespējas administrācija" prasījumi,

ja tā ir apmierinājusi iepriekšminētos prasījumus no darbinieku

prasījumu garantiju fonda līdzekļiem saskaņā ar likumu "Par

darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas

gadījumā"".

59. Papildināt likumu ar 208.pantu

šādā redakcijā:

"208.pants. Finansu un kapitāla tirgus

komisijas izdotos administratīvos aktus attiecībā uz konkrētu

kredītiestādi vai tās amatpersonu var pārsūdzēt tiesā mēneša

laikā pēc attiecīgā administratīvā akta spēkā stāšanās

dienas."

60. Papildināt pārejas noteikumus

ar 9., 10., 11. un 12.punktu šādā redakcijā:

"9. Likuma 12.1,

12.2, 12.3 un 108.1 panta spēkā

stāšanās kārtību nosaka ar īpašu likumu.

10. Likuma 161.panta otrās

daļas 16.apakšpunkts un grozījums 192.panta 2.punktā stājas spēkā

2003.gada 1.janvārī.

11. Likuma 24.panta pirmās daļas

3.punkts stājas spēkā 2004.gada 1.aprīlī, bet otrā daļa -

2007.gada 1.aprīlī.

12. Kredītiestāžu maksātnespējas

(bankrota) vai likvidācijas procesi, kuri uzsākti pirms šā likuma

spēkā stāšanās, risināmi un pabeidzami kārtībā, kādu noteica

Kredītiestāžu likums līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai."

Likums Saeimā pieņemts 2002.gada

11.aprīlī.

Valsts prezidente

V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2002.gada 26.aprīlī