6. pants
Prettiesiska un nepamatota

rīcība

(1) Rīcība šā likuma izpratnē ir prettiesiska, ja tā

neatbilst tiesību normām.

(2) Rīcība šā likuma izpratnē ir nepamatota, ja tā lēmuma

pieņemšanas brīdī ir atbildusi tiesību normām, taču vēlāk

iestājies kāds no šā likuma 4. panta otrajā, trešajā vai

ceturtajā daļā vai 5. panta otrajā daļā norādītajiem

kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskajiem pamatiem."

6. Aizstāt 7. pantā vārdus "iestādes, prokuratūras

vai tiesas" ar vārdiem "publisko tiesību juridiskās

personas".

7. Izteikt 8. pantu šādā redakcijā:

"8. pants. Līdzatbildība

Lēmējiestāde ir tiesīga atteikt vai daļēji samazināt kaitējuma

atlīdzinājumu, ja:

1) privātpersona nepatiesi atzinusi, ka ir izdarījusi

administratīvo pārkāpumu, vai apzināti uzņēmusies citas personas

vainu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

2) ar tās personas nolēmumu, kura ir pilnvarota veikt

kriminālprocesu vai kura veic administratīvā pārkāpuma procesu,

atzīts, ka privātpersona nav izpildījusi likumā noteikto

procesuālo pienākumu, kas ir cēloņsakarībā ar nodarīto

kaitējumu."

8. 10. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "iestādes, prokuratūras vai

tiesas" ar vārdiem "publisko tiesību juridiskās

personas";

papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā

redakcijā:

"(31) Izņēmuma gadījumā iestāde vai tiesa

var noteikt lietas apstākļiem atbilstošu atlīdzināmo izdevumu

apmēru, kas pārsniedz normatīvajos aktos par valsts nodrošinātās

juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem

izdevumiem un to izmaksas kārtību noteikto apmēru, ja šie

izdevumi ir bijuši objektīvi nepieciešami.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Šā likuma izpratnē zaudējums ir arī tāds

mantiski novērtējams pametums, kas privātpersonai radies Finanšu

izlūkošanas dienesta nepamatotas vai prettiesiskas rīcības dēļ,

ja, pamatojoties uz Finanšu izlūkošanas dienesta sniegto

informāciju, ir uzsākts kriminālprocess vai administratīvā

pārkāpuma process un vēlāk iestājies kāds no šajā likumā

norādītajiem kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskajiem

pamatiem."

9. Aizstāt 11. panta ievaddaļā vārdus "iestādes,

prokuratūras vai tiesas" ar vārdiem "publisko tiesību

juridiskās personas".

10. 13. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "iestādes, prokuratūras vai

tiesas" ar vārdiem "publisko tiesību juridiskās

personas";

izteikt trešās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"Zaudējumus, kas radušies prettiesiskas rīcības dēļ,

atlīdzina to faktiskajā apmērā. Zaudējumus, kas radušies

nepamatotas rīcības dēļ, atlīdzina šādā apmērā:".

11. 14. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "iestādes, prokuratūras vai

tiesas" ar vārdiem "publisko tiesību juridiskās

personas";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja lēmējiestāde vai tiesa, izvērtējot konkrētā

gadījuma apstākļus, konstatē, ka privātpersonas tiesību vai ar

likumu aizsargāto interešu aizskārums nav smags, nemantiskā

kaitējuma patstāvīgs vai papildu atlīdzinājums var būt rakstveida

atvainošanās. Ar privātpersonas piekrišanu rakstveida

atvainošanās var būt publiska. Publiska rakstveida atvainošanās

publicējama oficiālajā izdevumā "Latvijas

Vēstnesis"."

12. Aizstāt 15. panta trešajā un ceturtajā daļā vārdus un

skaitļus "šā likuma 4. panta pirmajā daļā un

5. pantā (ja pilnībā vai daļēji izciests administratīvais

arests) minēto nosacījumu iestāšanās" ar vārdiem

"lēmuma par kaitējuma atlīdzināšanu pieņemšanas".

13. 16. pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja ziņas par kriminālprocesu vai administratīvā

pārkāpuma procesu atspoguļotas plašsaziņas līdzekļos un ir

iestājies šā likuma 4. vai 5. pantā norādītais kaitējuma

atlīdzinājuma tiesiskais pamats, pēc privātpersonas pieprasījuma

plašsaziņas līdzekļi publicē informāciju par apstākļiem, kas

radījuši tiesības uz kaitējuma atlīdzinājumu.";

aizstāt trešajā daļā vārdus "iestādes, prokuratūras vai

tiesas" ar vārdiem "publisko tiesību juridiskās

personas".

14. 17. pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Lēmējiestāde par administratīvā pārkāpuma

procesā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu ir publisko tiesību

juridiskās personas iestāde, kuras amatpersona sākotnēji

pieņēmusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, vai cita

publisko tiesību juridiskās personas noteikta iestāde.";

izslēgt trešo daļu.

15. Izteikt 18. pantu šādā redakcijā:

"18. pants. Iesnieguma par kaitējuma

atlīdzināšanu iesniegšana

Privātpersona rakstveida iesniegumu par tai nodarītā kaitējuma

atlīdzināšanu iesniedz šā likuma 17. pantā minētajai

lēmējiestādei."

16. Papildināt 20. pantu pēc vārdiem "mēnešu

laikā pēc" ar vārdiem "paziņojuma saņemšanas par"

un aizstāt vārdu "iestāšanās" ar vārdu

"iestāšanos".

17. 25. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Lēmējiestāde vai iestāde, kas tiesā bija

pieaicināta atbildētāja pusē, mēneša laikā pēc tam, kad pilnībā

vai daļā stājies spēkā lēmējiestādes lēmums vai tiesas nolēmums

par kaitējuma atlīdzinājumu, nosūta izpildiestādei lēmuma vai

tiesas nolēmuma norakstu un informāciju par izmaksājamā kaitējuma

atlīdzinājuma apmēru un attiecīgās privātpersonas norēķinu kontu

kredītiestādē (ar personas datiem) vai pasta norēķinu sistēmas

kontu (ar personas datiem).";

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā

redakcijā:

"(11) Izpildiestāde mēneša laikā pēc šā

panta pirmajā daļā minētās informācijas saņemšanas izmaksā

kaitējuma atlīdzību, pārskaitot to uz privātpersonas kontu

kredītiestādē vai pasta norēķinu sistēmas kontu, pirms kaitējuma

atlīdzības izmaksas ieturot nodokļus normatīvajos aktos

noteiktajā kārtībā."

18. Papildināt likumu ar 29. pantu šādā redakcijā:

"29. pants. Nepamatoti izmaksātas kaitējuma

atlīdzības piedziņa

(1) Izpildiestāde par šā likuma 4. panta ceturtajā

daļā paredzētā kaitējuma atlīdzības izmaksu informē attiecīgā

kriminālprocesa, kura ietvaros bija piemērots un vēlāk atcelts

mantas arests, procesa virzītāju.

(2) Ja kriminālprocess tiek pabeigts ar nereabilitējošu

nolēmumu un manta, par kuras arestu bija izmaksāta kaitējuma

atlīdzība, tiek atzīta par noziedzīgi iegūtu, procesa virzītājs

par to paziņo izpildiestādei. Izpildiestāde pieņem lēmumu par

nepamatoti izmaksātās kaitējuma atlīdzības piedziņu, uzliekot

pienākumu personai viena mēneša laikā atmaksāt nepamatoti

izmaksāto kaitējuma atlīdzību. Ja persona noteiktajā termiņā

minēto lēmumu neizpilda labprātīgi, izpildiestāde sagatavo un

iesniedz izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam Administratīvā

procesa likumā noteiktajā kārtībā izdotu

izpildrīkojumu."

19. Papildināt pārejas noteikumus ar 6. un 7. punktu šādā

redakcijā:

"6. Lēmumu, kas pieņemts pirms 2026. gada

1. jūnija, izpilda saskaņā ar šā likuma regulējumu, kāds

bija spēkā lēmuma pieņemšanas dienā.

7. Iesniegumu vai pieteikumu par kaitējuma atlīdzināšanu,

kas lēmējiestādē vai tiesā saņemts līdz 2026. gada

31. maijam, lēmējiestāde un tiesa izskata atbilstoši šā

likuma regulējumam, kas bija spēkā līdz minētajam

datumam."

20. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas

Savienības direktīvu šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz

Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas

Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija direktīvas

(ES) 2016/800 par procesuālajām garantijām bērniem, kuri ir

aizdomās turētie vai apsūdzētie kriminālprocesā."

Likums stājas spēkā 2026. gada 1. jūnijā.

Likums Saeimā pieņemts 2026. gada 14. maijā.

Valsts prezidents

E. Rinkēvičs

Rīgā 2026. gada 26. maijā