156. pants
un 154.panta pirmā, otrā, trešā un ceturtā

daļa.

Uz notiesāto, kas izcieš sodu atklātajā cietumā un ir

nodarbināts uz darba līguma pamata, Darba likuma normas attiecas

tiktāl, ciktāl šajā kodeksā nav noteikts citādi.

Notiesātajam nodrošināmi darba apstākļi atbilstoši

normatīvajos aktos noteiktajām darba aizsardzības

prasībām.

56.5 pants.

Vispārīgie noteikumi ar brīvības atņemšanu notiesāto

nodarbināšanai par samaksu

Notiesātie, kuri sodu izcieš soda izciešanas režīma

zemākajā vai vidējā pakāpē, strādā brīvības atņemšanas iestādes

teritorijā. Šo notiesāto darbu organizē, ievērojot viņiem

noteiktā soda izciešanas režīma noteikumus un nodrošinot viņu

savstarpēju izolāciju.

Notiesātos, kas sodu izcieš slēgtā un daļēji slēgtā

cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, ar brīvības

atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida atļauju, kas saskaņota

ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi, var nodarbināt ārpus cietuma

teritorijas bez apsardzes, nodrošinot viņu uzraudzību.

Notiesātos, kas sodu izcieš atklātajā cietumā, ar

brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida atļauju, kas

saskaņota ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi, var nodarbināt ārpus

tās pašvaldības administratīvās teritorijas, kurā atrodas

brīvības atņemšanas iestāde. Brīvības atņemšanas iestāde

nodrošina notiesāto pārbaudi darba vietā un kontrolē viņu

atgriešanos iestādē pēc darba laika beigām.

Darbus un amatus, kuros aizliegts nodarbināt notiesātos,

reglamentē Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības

noteikumi.

56.6 pants.

Kārtība, kādā ar brīvības atņemšanu notiesātos nodarbina par

samaksu

Kārtību, kādā ar brīvības atņemšanu notiesātos nodarbina

par samaksu, nosaka Ministru kabinets.

56.7 pants. Ar

brīvības atņemšanu notiesāto darba laika vispārīgie

noteikumi

Notiesātajiem ir noteikts normālais nedēļas darba laiks

- 40 stundas un astoņu stundu darba diena piecu dienu darba

nedēļā. Ja darba rakstura dēļ nav iespējams noteikt piecu dienu

darba nedēļu, nosaka sešu dienu darba nedēļu, bet šādā gadījumā

dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt septiņas stundas un nedēļas

darba laiks - 40 stundas. Darba (maiņas) sākumu un beigas nosaka

brīvības atņemšanas iestādes dienas kārtībā. Notiesātie netiek

nodarbināti svētku dienās un brīvdienās.

Vispārējā nedēļas atpūtas diena ir svētdiena. Ja

nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, atļauts

notiesāto nodarbināt svētdienā, piešķirot viņam atpūtas laiku

citā nedēļas dienā.

Darba veidos, kuros ražošanas apstākļu dēļ nav iespējams

ievērot notiesātajiem noteikto normālo dienas vai nedēļas darba

laika ilgumu, var noteikt summēto darba laiku, ievērojot

nosacījumu, ka darba laiks pārskata periodā nepārsniedz

attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo darba laiku.

Ja vienošanās nosacījumos vai darba līgumā nav noteikts

ilgāks pārskata periods, summētā darba laika pārskata periods ir

viens mēnesis. Notiesātais un darba devējs rakstveidā var

vienoties par citu pārskata perioda ilgumu, taču tas nedrīkst būt

ilgāks par trim mēnešiem.

Notiesātajiem, kas sodu izcieš audzināšanas iestādēs

nepilngadīgajiem, darba dienas ilgumu, kā arī nedēļas atpūtas

laiku nosaka saskaņā ar Darba likumu.

56.8 pants. Par

samaksu nodarbināto ar brīvības atņemšanu notiesāto

atvaļinājums

Par samaksu nodarbinātiem notiesātajiem piešķir sešas

darba dienas ilgu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, bet

nodarbinātiem nepilngadīgajiem notiesātajiem - 12 darba dienu

ilgu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.

Notiesātais var lūgt ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma

piešķiršanu par pirmo darba gadu, ja viņš pie darba devēja ir

bijis nepārtraukti nodarbināts ne mazāk kā sešus

mēnešus.

Nodarbinātai notiesātajai sievietei pēc viņas

pieprasījuma ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir pirms

grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai tieši pēc tā neatkarīgi

no laika, kurā sieviete bijusi nodarbināta pie attiecīgā darba

devēja.

Ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pārceļ vai pagarina

notiesātā pārejošas darbnespējas gadījumā.

Notiesātā atvaļinājumu nedrīkst pārcelt uz nākamo

gadu.

Laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto

atvaļinājumu, ieskaita laiku, kad notiesātais bijis faktiski

nodarbināts pie attiecīgā darba devēja, un laiku, kad notiesātais

nav veicis darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, ieskaitot:

1) pārejošas darbnespējas laiku;

2) grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma

laiku;

3) darba piespiedu kavējuma laiku, ja notiesātais

prettiesiski atlaists no darba un atjaunots iepriekšējā

darbā.

Šā panta sestajā daļā minētajā laikā neieskaita bērna

kopšanas atvaļinājuma laiku.

Izņēmuma gadījumos, savstarpēji vienojoties,

notiesātajam var piešķirt 20 darba dienas ilgu neapmaksātu

mācību atvaļinājumu, ja notiesātais iesaistīts vispārējās,

profesionālās vai akadēmiskās izglītības apguvē un mācību

atvaļinājums nepieciešams valsts pārbaudījumu kārtošanai vai

diplomdarba izstrādāšanai un aizstāvēšanai.

56.9 pants. Ar

brīvības atņemšanu notiesāto nodarbinātāja tiesības un

pienākumi

Komersantam vai brīvības atņemšanas iestādei, kas

nodarbina notiesātos, ir visas Darba likumā noteiktās darba

devēja tiesības un pienākumi tiktāl, ciktāl šajā kodeksā nav

noteikts citādi.

Komersantam un brīvības atņemšanas iestādei, kas

nodarbina notiesātos, ir visi likumā "Par nodokļiem un nodevām",

likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un likumā "Par valsts

sociālo apdrošināšanu" darba devējam noteiktie

pienākumi.

Komersantam ir pienākums papildus šā panta pirmajā un

otrajā daļā minētajam nekavējoties rakstveidā informēt brīvības

atņemšanas iestādes administrāciju:

1) par notiesātā neierašanos darbā, par izmaiņām

notiesātā darba laikā, darba samaksas nosacījumos un par

notiesātā norīkošanu darbā citā darba izpildes vietā;

2) par vienošanās vai darba līguma uzteikšanu, grozīšanu vai

izbeigšanos.

56.10 pants. Ar

brīvības atņemšanu notiesāto nodarbināšana bez

atlīdzības

Ar brīvības atņemšanu notiesātos nodarbina bez

atlīdzības vienīgi brīvības atņemšanas vietu un apkārtējās

teritorijas uzturēšanas, uzkopšanas un labiekārtošanas darbos, kā

arī notiesāto kultūras un sadzīves apstākļu uzlabošanas

darbos.

Ar brīvības atņemšanu notiesātos, izņemot nepilngadīgos,

grūtnieces, sievietes pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam,

sievietes, kas baro bērnu ar krūti, pensijas vecumu sasniegušos

notiesātos, kā arī notiesātos, kas ir pirmās vai otrās grupas

invalīdi, nodarbina bez atlīdzības bez viņu

piekrišanas.

Darbus bez atlīdzības notiesātie veic rindas kārtībā

ārpus darba laika ne ilgāk kā četras stundas dienā.

Darbos bez atlīdzības drīkst nodarbināt ilgāk, ja

notiesātais izteicis šādu lūgumu.

Darbos bez atlīdzības neiesaista notiesātos, kas

nodarbināti par samaksu ilgāk nekā četras stundas

dienā.

56.11 pants. Ar

brīvības atņemšanu notiesāto īslaicīga atbrīvošana no

nodarbināšanas

Pamatojoties uz brīvības atņemšanas iestādes

ārstniecības personas atzinumu, notiesāto atbrīvo no

nodarbināšanas uz pārejošas darbnespējas laiku.

Ar brīvības atņemšanu notiesāto atbrīvo no

nodarbināšanas uz laiku, kas nepieciešams sakarā ar izmeklēšanas

darbībām vai lietas izskatīšanu tiesā, tikšanos ar aizstāvi,

zvērinātu notāru vai valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības

sniedzēju, kā arī šajā kodeksā paredzēto notiesātā tiesību

īstenošanai atbilstoši soda izciešanas režīmam.

56.12 pants. Ar

brīvības atņemšanu notiesātā un nodarbinātāja strīdu izskatīšanas

kārtība

Strīdi starp notiesāto un komersantu vai notiesāto un

brīvības atņemšanas iestādi par notiesātā nodarbināšanas

jautājumiem izskatāmi, savstarpēji vienojoties.

Strīdus par tiesiskajām attiecībām, kas nodibinātas uz

vienošanās pamata, izskata Civilprocesa

likumā noteiktajā kārtībā.

Strīdus par tiesiskajām attiecībām, kas nodibinātas uz

darba līguma pamata, ja vienošanās netiek panākta, izskata Darba

strīdu likumā noteiktajā kārtībā.

Strīdus, kas izriet no notiesātā nodarbināšanas bez

atlīdzības, izskata brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks.

Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmumu var apstrīdēt

Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Ieslodzījuma vietu pārvaldes lēmums

nav pārsūdzams.

Astotā "B" nodaļa

Komersantu iesaistīšana ar brīvības atņemšanu

notiesāto nodarbināšanā

56.13

pants. Kārtība, kādā komersantus iesaista ar brīvības

atņemšanu notiesāto nodarbināšanā

Komersantu iesaistīšanai notiesāto nodarbināšanā

brīvības atņemšanas iestāde Ieslodzījuma vietu pārvaldes

mājaslapā internetā izsludina konkursu par tiesībām nodarbināt

notiesātos šajā kodeksā noteiktajā kārtībā.

Izsludinot konkursu, norāda šādu informāciju:

1) to notiesāto skaitu, kurus iespējams nodarbināt,

notiesāto soda izciešanas režīmu, izglītību, darba pieredzi un

prasmes, normatīvajos aktos noteikto darba samaksas apmēru

notiesātajiem;

2) informāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par

valsts un pašvaldību mantas iznomāšanas kārtību, nomas maksas

noteikšanas metodiku un nomas līguma tipveida

nosacījumiem.

56.14 pants.

Komersantu piedāvājumu izvērtēšana

Komersantu iesniegto piedāvājumu izvērtēšanai brīvības

atņemšanas iestāde izveido komisiju.

Komisija izvērtē piedāvājumus, lemj par notiesāto

resocializācijas vajadzībām atbilstošāko piedāvājumu un nosaka

uzvarējušo komersantu.

Ar komersantu, kurš uzvarējis konkursā, brīvības

atņemšanas iestāde slēdz sadarbības līgumu par notiesāto

nodarbinātības organizēšanu, kā arī citus nepieciešamos līgumus

par brīvības atņemšanas iestādes resursu (piemēram, komunālie

pakalpojumi, telpu, ēku un zemes noma) izmantošanu.

Komersantu, kurš netiek atzīts par uzvarētāju, brīvības

atņemšanas iestāde 10 darba dienu laikā pēc lēmuma

pieņemšanas rakstveidā informē par komisijas lēmumu un tiesībām

mēneša laikā šo lēmumu apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldē.

Komisijas lēmumam, ar kuru komersants netiek atzīts par

uzvarētāju, jābūt pamatotam.

Ministru kabinets nosaka procedūru, kādā komersanti

piesakās notiesāto nodarbināšanai, komersantu atlases kārtību,

komersantu izvērtēšanas komisijas sastāvu, komersantu atlases

kritērijus, lēmumu pieņemšanas kārtību un kārtību, kādā slēdzami

sadarbības līgumi par notiesāto nodarbinātības

organizēšanu.

Astotā "C" nodaļa

Ar

brīvības atņemšanu notiesātā darba samaksa

56.15 pants. Ar

brīvības atņemšanu notiesātā darba samaksas noteikšanas

vispārīgie noteikumi

Darba samaksa nodarbinātam notiesātajam ir regulāri

izmaksājama atlīdzība par darbu. Darba samaksa ietver darba algu

un normatīvajos aktos, darba līgumā vai vienošanās nosacījumos

noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida

atlīdzību saistībā ar darbu.

Darba samaksu notiesātajam nosaka,

piemērojot:

1) laika algas sistēmu - atbilstoši šajā kodeksā

noteiktajai mēneša samaksai (stundas tarifa likmei) un faktiski

nostrādātajam darba laikam (stundās);

2) akorda algas sistēmu - atbilstoši padarītā darba

apjomam (pēc darba operācijas vai pakalpojuma izcenojuma)

kalendāra mēnesī.

Darba samaksu notiesātajam, kas nodarbināts komersanta

izveidotā darba vietā, nosaka, komersantam un notiesātajam

savstarpēji vienojoties un ievērojot notiesātajiem noteikto

minimālo stundas tarifa likmi un minimālo mēneša darba

samaksu.

Notiesātajam, kas tiek nodarbināts saimnieciskajā

apkalpē, darba samaksas organizāciju (laika algas sistēma vai

akorda algas sistēma), darba samaksas apjomu, kā arī dienas darba

laiku nosaka brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ar rīkojumu

atbilstoši šajā kodeksā minētajiem nosacījumiem.

Notiesātajam, kuram noteikts nepilns darba laiks, kas

īsāks par normālo dienas vai nedēļas darba laiku, darba samaksu

aprēķina proporcionāli nodarbināšanas laikam.

Darba samaksa notiesātajam normāla darba laika ietvaros

nedrīkst būt mazāka par šajā kodeksā noteikto minimālo darba

samaksas apmēru.

56.16 pants.

Minimālā stundas tarifa likme un minimālā mēneša darba samaksa ar

brīvības atņemšanu notiesātajam

Minimālā stundas tarifa likme un minimālā mēneša darba

samaksa notiesātajam atbilstoši viņa veiktajam darbam un

resocializācijas mērķiem ir:

1) 50 procentu no valstī normālajam darba laikam

noteiktās minimālās stundas tarifa likmes un minimālās mēneša

darba samaksas - notiesātajam, kas sodu izcieš slēgtajā vai

daļēji slēgtajā cietumā;

2) ekvivalenta valstī noteiktajai minimālajai stundas

tarifa likmei - notiesātajam, kas sodu izcieš atklātajā

cietumā;

3) 50 procentu no valstī pusaudzim noteiktās minimālās

stundas tarifa likmes - nepilngadīgam notiesātajam.

56.17 pants.

Ieturējumi no darba samaksas

Brīvības atņemšanas iestāde vai komersants, kas

nodarbina notiesāto par samaksu, veic valsts sociālās

apdrošināšanas obligātās iemaksas par katru nodarbinātu

notiesāto, kā arī iemaksā valsts budžetā no notiesātā darba

samaksas ieturētās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās

iemaksas daļu un ieturēto iedzīvotāju ienākuma

nodokli.

Notiesātajam no aprēķinātās darba samaksas izdara

ieturējumus saskaņā ar izpildu dokumentiem Civilprocesa likumā

paredzētajā kārtībā tādā apmērā, lai pēc visu ieturējumu

izdarīšanas notiesātā personiskajā kontā varētu ieskaitīt vismaz

20 procentus no aprēķinātās darba samaksas, bet pensijas vecumu

sasniegušo notiesāto, notiesāto pirmās un otrās grupas invalīdu,

nepilngadīgo, grūtnieču, kā arī to notiesāto sieviešu

personiskajā kontā, kurām ir bērni cietuma bērnunamā, - vismaz

40 procentus no aprēķinātās darba samaksas.

Ja notiesātajam noteikts papildsods - naudas sods, tad

brīvības atņemšanas iestādes administrācija pēc notiesātā lūguma

katru mēnesi no viņa darba samaksas pārskaita līdzekļus šā soda

samaksai paredzētajā Valsts kases kontā."

3. Papildināt pārejas noteikumus ar 14., 15. un

16.punktu šādā redakcijā:

"14. Brīvības atņemšanas iestādes administrācija

nodrošina, lai atbilstoši šajā kodeksā noteiktajām

prasībām:

1) līdz 2011.gada 1.decembrim tiktu grozītas ar

notiesātajiem noslēgtās vienošanās un darba līgumi;

2) līdz 2012.gada 1.maijam tiktu grozīti ar komersantiem

noslēgtie sadarbības līgumi par notiesāto nodarbināšanas

organizēšanu.

15. Šā kodeksa astotajā "B" nodaļā minētā kārtība

komersantu iesaistīšanai notiesāto nodarbināšanā piemērojama ar

2012.gada 1.janvāri.

16. Līdz šā kodeksa 56.6 pantā un

56.14 panta piektajā daļā minēto noteikumu

pieņemšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2012.gada 1.janvārim ir

piemērojami Ministru kabineta 2008.gada 21.aprīļa noteikumi

Nr.292 "Kārtība, kādā komersanti tiek iesaistīti ar brīvības

atņemšanu notiesāto nodarbinātības organizēšanā, un kārtība, kādā

slēdzami līgumi ar brīvības atņemšanu notiesāto nodarbinātības

organizēšanai" un Ministru kabineta 2010.gada 17.augusta

noteikumi Nr.780 "Notiesāto personu iesaistīšana darbā un darba

samaksas kārtība brīvības atņemšanas iestādēs", ciktāl tie nav

pretrunā ar šo kodeksu."

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā

izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2011.gada 16.jūnijā.

Valsts prezidents

V.Zatlers

Rīgā 2011.gada 6.jūlijā