2. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Papildināt kodeksu ar 49.2 un 49.3
pantu šādā redakcijā:
"49.2 pants. Notiesātā tiesības īslaicīgi
atstāt brīvības atņemšanas iestādi
Notiesātais, kas sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda
izciešanas režīma augstākajā pakāpē, atklātajā cietumā vai
audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, ar rakstveida iesniegumu
brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam var lūgt atļauju
īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju līdz
piecām diennaktīm sakarā ar tuva radinieka nāvi vai smagu
slimību, kas apdraud slimā dzīvību.
Notiesātais, kas sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda
izciešanas režīma augstākajā pakāpē, atklātajā cietumā vai
audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, ar rakstveida iesniegumu
brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam var lūgt atļauju
īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju līdz
trim diennaktīm veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai
veselības aprūpes iestādēs ārpus brīvības atņemšanas
iestādes.
Šajā pantā minētajā iesniegumā notiesātais norāda iemeslu
brīvības atņemšanas iestādes īslaicīgai atstāšanai, vietu, kur
uzturēsies īslaicīgās prombūtnes laikā, un kontakttālruni, ja
tāds pieejams, un pievieno visus viņa rīcībā esošos dokumentus,
kas apliecina šajā pantā minēto īslaicīgās prombūtnes iemeslu
esamību, kā arī sniedz brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam
papildu ziņas par īslaicīgās prombūtnes iemesliem. Ja šajā pantā
minēto atļauju lūdz nepilngadīgs notiesātais, viņš iesniegumā
norāda tās pilngadīgās personas vārdu un uzvārdu, kura viņu
pavadīs.
Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, izvērtējot šā panta
pirmajā daļā minēto iesniegumu, triju darba dienu laikā pārbauda
šā panta pirmajā daļā minēto apstākļu esamību un, izvērtējis
notiesātā iespējas nokļūt uz bērēm vai apmeklēt slimo radinieku
paredzētajā īslaicīgās prombūtnes laikā, iepriekšējās īslaicīgās
prombūtnes reizēs pieļautos pārkāpumus un atgriešanos brīvības
atņemšanas iestādē tās noteiktajā laikā, var atļaut īslaicīgi
atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju.
Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, izvērtējot šā panta
otrajā daļā minēto iesniegumu, ņem vērā cietuma ārstniecības
personas viedokli un, izvērtējis notiesātā iespējas nokļūt uz
veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas vietu un saņemt
pakalpojumu plānotajā īslaicīgās prombūtnes laikā, iepriekšējās
īslaicīgās prombūtnes reizēs pieļautos pārkāpumus un atgriešanos
brīvības atņemšanas iestādē tās noteiktajā laikā, var atļaut
īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju.
Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks neatļauj notiesātajam
īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, ja
pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:
1) notiesātais slimo ar bīstamu infekcijas slimību tās
aktīvajā formā vai slimību akūtajā stadijā un nav pabeidzis
ārstēšanās kursu saskaņā ar ārsta atzinumu;
2) notiesātais ir izdarījis tīšu noziegumu neizciestās soda
daļas laikā, ja viņš iepriekš ticis nosacīti pirms termiņa
atbrīvots no brīvības atņemšanas soda izciešanas;
3) notiesātais iepriekš neattaisnojošu iemeslu dēļ nav
atgriezies brīvības atņemšanas iestādē šā likuma 49.3
pantā minētajā atļaujā norādītajā laikā;
4) notiesātais vēlas izbraukt ārpus Latvijas Republikas
teritorijas.
Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks šā panta ceturtajā un
piektajā daļā minētajā atļaujā norāda brīvības atņemšanas
iestādes atstāšanas laiku, kā arī laiku, kad notiesātajam
jāatgriežas brīvības atņemšanas iestādē.
Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atteikumu dot atļauju
īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju
notiesātais var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes
priekšniekam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt
Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā
noteiktajā kārtībā. Administratīvās rajona tiesas lēmums nav
pārsūdzams.
Brīvības atņemšanas iestādes administrācija informāciju par
notiesāto, kuram atļauts īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas
iestādes teritoriju, nosūta Valsts policijas teritoriālajai
struktūrvienībai, kuras teritorijā notiesātais nolēmis
uzturēties. Šī informācija nosūtāma nekavējoties pēc atļaujas
došanas, taču pirms notiesātais īslaicīgi atstājis brīvības
atņemšanas iestādi.
Šajā pantā minētais ārpus brīvības atņemšanas iestādes
pavadītais laiks ieskaitāms soda izciešanas laikā.
49.3 pants. Notiesātā pienākums
atgriezties brīvības atņemšanas iestādē
Notiesātajam, kuram brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks
devis atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes
teritoriju, ir pienākums atgriezties šajā iestādē atļaujā
norādītajā laikā.
Ja notiesātais, kuram brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks
devis atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes
teritoriju, atrodoties ārpus tās, pēkšņi saslimst un tiek
ievietots ārstniecības iestādē un viņa veselības stāvoklis
nepieļauj atgriešanos brīvības atņemšanas iestādē atļaujā
norādītajā laikā, notiesātajam vai viņa radiniekiem nekavējoties
jāpaziņo brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam par notiesātā
saslimšanu un atrašanās vietu.
Saņēmis šā panta otrajā daļā minēto informāciju, brīvības
atņemšanas iestādes priekšnieks sadarbībā ar Ieslodzījuma vietu
pārvaldi un ārstniecības iestādi, kurā notiesātais atrodas, lemj
par laiku, kad notiesātais atgriezīsies brīvības atņemšanas
iestādē, un izvērtē iespēju pārvest notiesāto uz Latvijas cietumu
slimnīcu.
Ja notiesātais nespēj atgriezties brīvības atņemšanas iestādē
atļaujā norādītajā laikā objektīvu un iepriekš neparedzamu vai
nenovēršamu apstākļu dēļ, viņa pienākums ir nekavējoties informēt
brīvības atņemšanas iestādes priekšnieku un atgriezties brīvības
atņemšanas iestādē, tiklīdz radīsies tāda iespēja.
Notiesātais par neatgriešanos brīvības atņemšanas iestādē
atļaujā norādītajā laikā tiek saukts pie atbildības atbilstoši
Krimināllikumā paredzētajai kārtībai par izvairīšanos no soda
izciešanas, izņemot šā panta otrajā un ceturtajā daļā minētos
gadījumus."
3. 50.5 pantā:
izslēgt septītās daļas 5.punktu;
izslēgt devīto daļu.