2. pants

Papildināt kodeksu ar 49.2 un 49.3

pantu šādā redakcijā:

"49.2 pants. Notiesātā tiesības īslaicīgi

atstāt brīvības atņemšanas iestādi

Notiesātais, kas sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda

izciešanas režīma augstākajā pakāpē, atklātajā cietumā vai

audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, ar rakstveida iesniegumu

brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam var lūgt atļauju

īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju līdz

piecām diennaktīm sakarā ar tuva radinieka nāvi vai smagu

slimību, kas apdraud slimā dzīvību.

Notiesātais, kas sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda

izciešanas režīma augstākajā pakāpē, atklātajā cietumā vai

audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, ar rakstveida iesniegumu

brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam var lūgt atļauju

īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju līdz

trim diennaktīm veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai

veselības aprūpes iestādēs ārpus brīvības atņemšanas

iestādes.

Šajā pantā minētajā iesniegumā notiesātais norāda iemeslu

brīvības atņemšanas iestādes īslaicīgai atstāšanai, vietu, kur

uzturēsies īslaicīgās prombūtnes laikā, un kontakttālruni, ja

tāds pieejams, un pievieno visus viņa rīcībā esošos dokumentus,

kas apliecina šajā pantā minēto īslaicīgās prombūtnes iemeslu

esamību, kā arī sniedz brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam

papildu ziņas par īslaicīgās prombūtnes iemesliem. Ja šajā pantā

minēto atļauju lūdz nepilngadīgs notiesātais, viņš iesniegumā

norāda tās pilngadīgās personas vārdu un uzvārdu, kura viņu

pavadīs.

Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, izvērtējot šā panta

pirmajā daļā minēto iesniegumu, triju darba dienu laikā pārbauda

šā panta pirmajā daļā minēto apstākļu esamību un, izvērtējis

notiesātā iespējas nokļūt uz bērēm vai apmeklēt slimo radinieku

paredzētajā īslaicīgās prombūtnes laikā, iepriekšējās īslaicīgās

prombūtnes reizēs pieļautos pārkāpumus un atgriešanos brīvības

atņemšanas iestādē tās noteiktajā laikā, var atļaut īslaicīgi

atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju.

Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, izvērtējot šā panta

otrajā daļā minēto iesniegumu, ņem vērā cietuma ārstniecības

personas viedokli un, izvērtējis notiesātā iespējas nokļūt uz

veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas vietu un saņemt

pakalpojumu plānotajā īslaicīgās prombūtnes laikā, iepriekšējās

īslaicīgās prombūtnes reizēs pieļautos pārkāpumus un atgriešanos

brīvības atņemšanas iestādē tās noteiktajā laikā, var atļaut

īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju.

Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks neatļauj notiesātajam

īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, ja

pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) notiesātais slimo ar bīstamu infekcijas slimību tās

aktīvajā formā vai slimību akūtajā stadijā un nav pabeidzis

ārstēšanās kursu saskaņā ar ārsta atzinumu;

2) notiesātais ir izdarījis tīšu noziegumu neizciestās soda

daļas laikā, ja viņš iepriekš ticis nosacīti pirms termiņa

atbrīvots no brīvības atņemšanas soda izciešanas;

3) notiesātais iepriekš neattaisnojošu iemeslu dēļ nav

atgriezies brīvības atņemšanas iestādē šā likuma 49.3

pantā minētajā atļaujā norādītajā laikā;

4) notiesātais vēlas izbraukt ārpus Latvijas Republikas

teritorijas.

Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks šā panta ceturtajā un

piektajā daļā minētajā atļaujā norāda brīvības atņemšanas

iestādes atstāšanas laiku, kā arī laiku, kad notiesātajam

jāatgriežas brīvības atņemšanas iestādē.

Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atteikumu dot atļauju

īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju

notiesātais var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes

priekšniekam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt

Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā

noteiktajā kārtībā. Administratīvās rajona tiesas lēmums nav

pārsūdzams.

Brīvības atņemšanas iestādes administrācija informāciju par

notiesāto, kuram atļauts īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas

iestādes teritoriju, nosūta Valsts policijas teritoriālajai

struktūrvienībai, kuras teritorijā notiesātais nolēmis

uzturēties. Šī informācija nosūtāma nekavējoties pēc atļaujas

došanas, taču pirms notiesātais īslaicīgi atstājis brīvības

atņemšanas iestādi.

Šajā pantā minētais ārpus brīvības atņemšanas iestādes

pavadītais laiks ieskaitāms soda izciešanas laikā.

49.3 pants. Notiesātā pienākums

atgriezties brīvības atņemšanas iestādē

Notiesātajam, kuram brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks

devis atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes

teritoriju, ir pienākums atgriezties šajā iestādē atļaujā

norādītajā laikā.

Ja notiesātais, kuram brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks

devis atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes

teritoriju, atrodoties ārpus tās, pēkšņi saslimst un tiek

ievietots ārstniecības iestādē un viņa veselības stāvoklis

nepieļauj atgriešanos brīvības atņemšanas iestādē atļaujā

norādītajā laikā, notiesātajam vai viņa radiniekiem nekavējoties

jāpaziņo brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam par notiesātā

saslimšanu un atrašanās vietu.

Saņēmis šā panta otrajā daļā minēto informāciju, brīvības

atņemšanas iestādes priekšnieks sadarbībā ar Ieslodzījuma vietu

pārvaldi un ārstniecības iestādi, kurā notiesātais atrodas, lemj

par laiku, kad notiesātais atgriezīsies brīvības atņemšanas

iestādē, un izvērtē iespēju pārvest notiesāto uz Latvijas cietumu

slimnīcu.

Ja notiesātais nespēj atgriezties brīvības atņemšanas iestādē

atļaujā norādītajā laikā objektīvu un iepriekš neparedzamu vai

nenovēršamu apstākļu dēļ, viņa pienākums ir nekavējoties informēt

brīvības atņemšanas iestādes priekšnieku un atgriezties brīvības

atņemšanas iestādē, tiklīdz radīsies tāda iespēja.

Notiesātais par neatgriešanos brīvības atņemšanas iestādē

atļaujā norādītajā laikā tiek saukts pie atbildības atbilstoši

Krimināllikumā paredzētajai kārtībai par izvairīšanos no soda

izciešanas, izņemot šā panta otrajā un ceturtajā daļā minētos

gadījumus."

3. 50.5 pantā:

izslēgt septītās daļas 5.punktu;

izslēgt devīto daļu.