Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību

4. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17

Papildināt likumu ar 6.1 pantu šādā

redakcijā:

"6.1pants. Budžeta nefinansētu iestāžu

budžeti

(1) Budžeta nefinansētu iestāžu ieņēmumus veido šo

iestāžu ieņēmumi par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi

pašu ieņēmumi, dāvinājumi un ziedojumi, kā arī ārvalstu finanšu

palīdzība.

(2) Ja, pieņemot likumu vai Ministru kabineta lēmumu,

budžeta nefinansētai iestādei tiek noteikts pārvaldes uzdevums,

kura finansēšanai nav paredzēti ieņēmumi par sniegtajiem maksas

pakalpojumiem vai citi pašu ieņēmumi, šāda uzdevuma izpildes

nodrošināšanai budžeta nefinansēta iestāde atbilstoši gadskārtējā

valsts budžeta likumam var saņemt dotāciju no vispārējiem

ieņēmumiem.

(3) Budžeta nefinansētas iestādes var piedalīties Eiropas

Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu

palīdzības projektos, nesaņemot valsts budžeta

līdzfinansējumu.

(4) Budžeta nefinansētas iestādes drīkst uzņemties

ilgtermiņa saistības, ja šīs saistības ir saskaņotas ar

ministriju (pārraudzības institūciju). Ilgtermiņa saistību

izpildes termiņš nedrīkst pārsniegt 10 gadus, un maksimāli

pieļaujamais apmērs ilgtermiņa saistībām, kurām iestājies

izpildes termiņš attiecīgajā saimnieciskajā gadā, nedrīkst

pārsniegt 20 procentus no plānotajiem budžeta nefinansētas

iestādes kārtējā saimnieciskā gada ieņēmumiem.

(5) Budžeta nefinansētu iestāžu kārtējā gada līdzekļu

atlikumu var izmantot nākamajā gadā izdevumu finansēšanai."

5. 9.pantā:

izslēgt piekto, sesto, septīto, astoto, devīto, desmito,

vienpadsmito un divpadsmito daļu;

papildināt pantu ar trīspadsmito, četrpadsmito un piecpadsmito

daļu šādā redakcijā:

"(13) Finanšu ministram ir tiesības Ministru kabineta

noteiktajā kārtībā, informējot par to Saeimu, veikt šādas

apropriāciju pārdales:

1) ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei

gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas

ietvaros starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem

atbilstoši ekonomiskajām kategorijām. Gadskārtējais valsts

budžeta likums ietver nosacījumus, ko finanšu ministrs ievēro,

lemjot par apropriācijas pārdali;

2) no atsevišķā budžeta programmā plānotās apropriācijas

nesadalītajam finansējumam Eiropas Savienības politiku

instrumentiem un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un

pasākumu īstenošanai, kas netiek plānota ministrijas vai citas

centrālās valsts iestādes budžetā, uz ministrijām un citām

centrālajām valsts iestādēm, kā arī apropriācijas no ministrijām

un citām centrālajām valsts iestādēm Eiropas Savienības politiku

instrumentu un citu ārvalstu finanšu palīdzības projektu un

pasākumu īstenošanai uz atsevišķo budžeta programmu, kurā tiek

plānotas apropriācijas nesadalītam finansējumam Eiropas

Savienības politiku instrumentiem un pārējās ārvalstu finanšu

palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai.

(14) Finanšu ministram ir tiesības palielināt gadskārtējā

valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju, ja Saeimas Budžeta

un finanšu (nodokļu) komisija piecu dienu laikā no attiecīgās

informācijas saņemšanas ir izskatījusi to un nav iebildusi pret

apropriācijas palielinājumu, tikai šādiem mērķiem:

1) valsts budžeta iestāžu ieņēmumu par sniegtajiem maksas

pakalpojumiem un citu pašu ieņēmumu, ārvalstu finanšu palīdzības

līdzekļu, gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā veikto

transfertu, kā arī šā likuma 27.pantā noteiktajā kārtībā

aprēķināto ieņēmumu atlikumu saimnieciskā gada sākumā

izmantošanai;

2) Eiropas Kopienas pašu resursu palielināšanai un norēķiniem

ar Eiropas Savienību;

3) starptautisko tiesu un Satversmes tiesas spriedumu

izpildei;

4) valsts parāda saistību dzēšanai;

5) Eiropas Savienības politiku instrumentu un citas ārvalstu

finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai;

6) normatīvajos aktos noteikto sociālās apdrošināšanas

speciālā budžeta izdevumu segšanai;

7) likumā noteikto garantēto atlīdzību izmaksai Noguldījumu

garantiju fondā trūkstošo līdzekļu nodrošināšanai.

(15) Finanšu ministram ir tiesības veikt apropriācijas

pārdali starp ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm,

tai skaitā funkciju pārdales vai strukturālo reformu gadījumos,

ja ir pieņemts Ministru kabineta lēmums un Saeima normatīvajos

aktos noteiktajā kārtībā ir piekritusi šādai pārdalei."