Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību
Īsais kopsavilkumsKo šis dokuments regulē
Šis likums nosaka kārtību par tēmu: Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību. Satura rādītājā zemāk atver konkrēto vietu, kas atbilst tavai situācijai.
Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību — viss teksts
1I nodaļā:
2izslēgt terminu "Finanšu pārskats" un tā skaidrojumu;
3izteikt terminu "Tieši no budžeta finansētie komersanti" un tā
4skaidrojumu šādā redakcijā:
5"Tieši no budžeta finansēts komersants, biedrība un
6nodibinājums - komercsabiedrība, biedrība un
7nodibinājums, kas saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā
8noteikto apropriāciju no budžeta izpildītāja saņem dotāciju vai
9mērķdotāciju uz līguma pamata vai tiesību akta deleģējuma kārtībā
10kā līdzekļu nodrošinājumu konkrēta valsts pārvaldes uzdevuma
11izpildei vai noteikta mērķa (projekta vai pasākuma)
12īstenošanai."
1Papildināt 3.panta pirmo daļu pēc vārdiem "pašvaldību
2budžetos" ar vārdiem "no valsts budžeta daļēji finansēto
3atvasināto publisko personu budžetos un budžeta nefinansēto
4iestāžu budžetos".
53. 9.pantā:
6papildināt pantu ar 13.1 daļu šādā
7redakcijā:
8"(131) Finanšu ministram ir tiesības, informējot
9par to Saeimu, veikt šādas apropriāciju izmaiņas:
101) starp ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm
11transfertu veikšanai gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā,
12kā arī valsts budžeta saņemamajiem transfertiem no pašvaldību
13budžetiem, no valsts budžeta daļēji finansēto atvasināto publisko
14personu budžetiem un budžeta nefinansēto iestāžu budžetiem;
152) valsts budžeta iestādēm piešķirto ārvalstu finanšu
16palīdzības līdzekļu izmantošanai un šā likuma 27.pantā noteiktajā
17kārtībā aprēķināto ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu atlikumu
18saimnieciskā gada sākumā izmantošanai.";
19izteikt četrpadsmitās daļas 1.punktu šādā redakcijā:
20"1) valsts budžeta iestāžu ieņēmumu par sniegtajiem maksas
21pakalpojumiem un citu pašu ieņēmumu, kā arī šā likuma 27.pantā
22noteiktajā kārtībā aprēķināto ieņēmumu par sniegtajiem maksas
23pakalpojumiem un citu pašu ieņēmumu atlikumu saimnieciskā gada
24sākumā izmantošanai;";
25aizstāt četrpadsmitās daļas 2.punktā vārdu "Kopienas" ar vārdu
26"Savienības".
1Izteikt 16., 16.1 un 16.2 pantu
2šādā redakcijā:
3"16.pants. Atbildība par vidēja termiņa budžeta ietvara
4likuma projekta un gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta
5(budžeta likumprojektu paketes) sagatavošanu
6Finanšu ministrs ir atbildīgs par vidēja termiņa budžeta
7ietvara likuma projekta, gadskārtējā valsts budžeta likuma
8projekta (budžeta likumprojektu paketes) un tam pievienojamo
9paskaidrojumu izstrādāšanu.
1016.1 pants. Vidēja
11termiņa mērķi un iniciatīvas
12(1) Finanšu ministrs līdz kārtējā gada 30.novembrim iesniedz
13Ministru kabinetam vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta
14un gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta izstrādes un
15iesniegšanas grafika projektu nākamajam gadam.
16(2) Ja attiecīgajiem nākamajiem saimnieciskajiem gadiem
17atbilstoši spēkā esošajam vidēja termiņa budžeta ietvara likumam
18ir prognozēti līdzekļi jauno politikas iniciatīvu finansēšanai,
19ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iesniedz jaunās
20politikas iniciatīvas saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvara
21likuma projekta un gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta
22izstrādes un iesniegšanas grafiku.
23(3) Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes sagatavo
24jaunās politikas iniciatīvas, pamatojoties uz nacionālajā
25attīstības plānā un valsts aizsardzības koncepcijā noteiktajām
26prioritātēm un mērķiem.
27(4) Ja nākamajiem saimnieciskajiem gadiem atbilstoši spēkā
28esošajam vidēja termiņa budžeta ietvara likumam nav prognozēti
29līdzekļi jauno politikas iniciatīvu finansēšanai, tad ministrijas
30un citas centrālās valsts iestādes jaunās politikas iniciatīvas
31neiesniedz.
3216.2 pants. Vidēja
33termiņa budžeta ietvara likums
34(1) Finanšu ministrs katru gadu:
351) sadarbojoties ar ekonomikas ministru un konsultējoties ar
36Latvijas Banku, aktualizē vidēja termiņa makroekonomiskās
37attīstības prognozes;
382) izstrādā vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projektu
39nākamajiem trim saimnieciskajiem gadiem un iesniedz to Ministru
40kabinetam saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvara likuma
41projekta un gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta izstrādes
42un iesniegšanas grafiku.
43(2) Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā katram likuma
44perioda gadam norāda:
451) vidēja termiņa budžeta mērķus un prioritāros attīstības
46virzienus nacionālajā attīstības plānā un valsts aizsardzības
47koncepcijā noteikto mērķu sasniegšanai un prioritāšu
48ieviešanai;
492) valdības fiskālās politikas mērķus;
503) iekšzemes kopprodukta prognozes;
514) valsts budžeta ieņēmumu prognozes;
525) valsts budžeta finansiālās bilances apjomu (maksimālo
53deficīta līmeni vai minimālo pārpalikuma līmeni), izteiktu
54procentos no attiecīgā gada iekšzemes kopprodukta;
556) maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopapjomu;
567) maksimāli pieļaujamo valsts budžeta kopējo izdevumu apjomu
57katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei.
58(3) Vidēja termiņa budžeta ietvara likuma paskaidrojumi
59vidēja termiņa periodam ietver:
601) makroekonomiskās situācijas analīzi un attīstības
61scenāriju;
622) valdības fiskālās politikas mērķu sasniegšanai īstenojamo
63pasākumu izklāstu;
643) nodokļu un nenodokļu ieņēmumu prognožu aprakstu;
654) valdības parāda vidēja termiņa attīstības tendences.
66(4) Ministru kabinets reglamentē kārtību, kādā nosakāms
67maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms un
68maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms
69katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam
70termiņam.
71(5) Izstrādājot vidēja termiņa budžeta ietvara likuma
72projektu, tiek ņemti vērā šādi nosacījumi:
731) šā panta otrās daļas 6. un 7.punktā minētās vērtības
74attiecībā uz vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projektā
75paredzēto pirmo tā darbības gadu tiek noteiktas tādā apjomā, kādā
76tās bija noteiktas iepriekšējā perioda vidēja termiņa budžeta
77ietvara likumā attiecībā uz otro tā darbības gadu, ievērojot šā
78panta sestās daļas nosacījumus;
792) šā panta otrās daļas 6. un 7.punktā minētās vērtības
80attiecībā uz vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projektā
81paredzēto otro tā darbības gadu tiek noteiktas, izmantojot
82iepriekšējā perioda vidēja termiņa budžeta ietvara likumā
83attiecībā uz trešo tā darbības gadu noteiktās vērtības un ņemot
84vērā prognozētās izmaiņas makroekonomiskajā situācijā.
85(6) Šā panta piektās daļas 1.punktā minētās vērtības tiek
86koriģētas par šādām pozīcijām:
871) izmaiņas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļos;
882) izmaiņas izdevumos, kas tiek segti ar ieņēmumiem no maksas
89pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem;
903) izmaiņas valsts budžeta procentu izdevumos;
914) izmaiņas, kas saistītas ar Eiropas Savienības pašu resursu
92palielināšanos;
935) izmaiņas pamatbudžeta izdevumos sakarā ar aktuālākām valsts
94sociālo pabalstu un pensiju saņēmēju kontingenta prognozēm;
956) izmaiņas speciālā budžeta izdevumos sakarā ar aktuālākām
96sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju kontingenta
97prognozēm, kā arī sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta
98izdevumu palielināšana apjomā, kas izriet no prognozēto sociālās
99apdrošināšanas iemaksu palielināšanās.
100(7) Izstrādājot vidēja termiņa budžeta ietvara likuma
101projektu vai izdarot grozījumus vidēja termiņa budžeta ietvara
102likumā, rīkojamas Ministru kabineta pilnvarota pārstāvja un
103Latvijas Pašvaldību savienības sarunas par pašvaldību intereses
104skarošiem ar likumprojektu saistītiem jautājumiem. Sarunu
105rezultātus noformē protokola veidā un pievieno likumprojektam, to
106virzot uz Saeimu.
107(8) Ministru kabinets, lemjot par vidēja termiņa budžeta
108ietvara likuma projektu vai vidēja termiņa budžeta ietvara likuma
109grozījumiem, uzklausa Valsts prezidenta kancelejas, Augstākās
110tiesas, Satversmes tiesas, Tieslietu padomes, Valsts kontroles,
111Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Tiesībsarga
112biroja, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un
113Ģenerālprokuratūras viedokli par maksimāli pieļaujamo valsts
114budžeta izdevumu kopējo apjomu attiecīgajai iestādei un nodrošina
115minēto iestāžu viedokļa un Ministru kabineta lēmuma pamatojuma
116iekļaušanu Ministru kabineta sēdes protokolā, ko pievieno
117likumprojektam, to virzot uz Saeimu.
118(9) Ministru kabinets vidēja termiņa budžeta ietvara likuma
119projektā paredz noteikumu, ka iepriekšējā vidēja termiņa budžeta
120ietvara likuma normas, kas attiecas uz otro un trešo tā darbības
121gadu, zaudē spēku līdz ar nākamā vidēja termiņa budžeta ietvara
122likuma spēkā stāšanos.
123(10) Ministru kabinets vidēja termiņa budžeta ietvara likuma
124projektu trim turpmākajiem gadiem iesniedz Saeimai līdz kārtējā
125gada 30.aprīlim."
1Izteikt 18.panta pirmo un 1.1 daļu šādā
2redakcijā:
3"(1) Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes saskaņā ar
4vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta un gadskārtējā
5valsts budžeta likuma projekta izstrādes un iesniegšanas grafiku
6izstrādā un iesniedz Finanšu ministrijai valsts budžeta
7pieprasījumus, kas sagatavoti atbilstoši budžeta pieprasījumu
8izstrādāšanas pamatprincipiem.
9(11) Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes
10izstrādā valsts budžeta pieprasījumus vidēja termiņa budžeta
11ietvara likumā attiecīgajam gadam noteiktā maksimāli pieļaujamā
12valsts budžeta izdevumu apjoma ietvaros. Maksimāli pieļaujamo
13valsts budžeta kopējo izdevumu apjomu katrai ministrijai un citai
14centrālajai valsts iestādei var pārsniegt tikai šādos
15gadījumos:
161) ja papildu izdevumi tiks segti ar papildu ieņēmumiem vai
17iepriekšējā saimnieciskā gada atlikumiem no maksas pakalpojumiem
18un citiem pašu ieņēmumiem;
192) ja papildu izdevumi ārvalstu finanšu palīdzības
20līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai tiks segti ar
21papildu ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumiem vai iepriekšējā
22saimnieciskā gada atlikumiem;
233) ja ir notikušas iepriekš neparedzētas izmaiņas valsts
24budžeta procentu izdevumos;
254) ja ir notikušas izmaiņas, kas saistītas ar Eiropas
26Savienības pašu resursu palielināšanos;
275) ja papildu izdevumi pamatbudžetā ir saistīti ar izmaiņām
28valsts sociālo pabalstu un pensiju saņēmēju kontingenta
29prognozēs;
306) ja papildu izdevumi speciālajā budžetā ir saistīti ar
31izmaiņām makroekonomiskajās prognozēs vai sociālās apdrošināšanas
32pakalpojumu saņēmēju kontingenta prognozēs, kā arī sociālās
33apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumu palielināšanu apjomā,
34kas izriet no prognozēto sociālās apdrošināšanas iemaksu
35palielināšanās;
367) ja vienas ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes
37maksimāli pieļaujamā izdevumu apjoma pieaugums tiks segts ar
38citas ministrijas, citas centrālās valsts iestādes vai ar
39atsevišķi no ministriju vai citu centrālo valsts iestāžu
40budžetiem plānoto budžeta programmu maksimāli pieļaujamā izdevumu
41apjoma samazinājumu."
428. 19.pantā:
43aizstāt otrajā daļā vārdus "vidēja termiņa makroekonomiskās
44attīstības un fiskālās politikas ietvaru" ar vārdiem "vidēja
45termiņa budžeta ietvara likumu";
46papildināt trešās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem
47"paredzētajiem mērķiem" ar vārdiem "sasniedzamajiem rezultātiem,
48atbilstības vidēja termiņa budžeta ietvara likumā noteiktajiem
49budžeta mērķiem un prioritārajiem attīstības virzieniem, kā
50arī";
51izteikt piekto un sesto daļu šādā redakcijā:
52"(5) Valsts prezidenta kancelejas, Augstākās tiesas,
53Satversmes tiesas, Valsts kontroles, Nacionālās elektronisko
54plašsaziņas līdzekļu padomes, Tiesībsarga biroja un Sabiedrisko
55pakalpojumu regulēšanas komisijas budžeta pieprasījumi līdz
56gadskārtējā budžeta likuma projekta iesniegšanai Ministru
57kabinetam bez pieprasījuma iesniedzēja piekrišanas nav grozāmi,
58ievērojot nosacījumu, ka budžeta pieprasījums nepārsniedz vidēja
59termiņa budžeta ietvara likumā apstiprināto maksimāli pieļaujamo
60valsts budžeta izdevumu kopējo apjomu attiecīgajai iestādei, un
61ņemot vērā šā likuma 18.panta 1.1 daļā noteikto.
62Ja Ministru kabinets groza budžeta pieprasījumu bez iesniedzēja
63piekrišanas, lēmuma pamatojumā norādāms, kā finansējuma
64samazinājums ietekmēs normatīvajos aktos noteiktās attiecīgo
65iestāžu darbības nodrošināšanu.
66(6) Zemesgrāmatu nodaļu, rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu
67un prokuratūras iestāžu budžeta pieprasījumi līdz gadskārtējā
68budžeta likuma projekta iesniegšanai Ministru kabinetam bez
69pieprasījuma iesniedzēja piekrišanas nav grozāmi, ievērojot
70nosacījumu, ka budžeta pieprasījums nepārsniedz vidēja termiņa
71budžeta ietvara likumā apstiprināto maksimāli pieļaujamo valsts
72budžeta izdevumu kopējo apjomu attiecīgajai iestādei, un ņemot
73vērā šā likuma 18.panta 1.1 daļā noteikto. Ja
74Ministru kabinets groza budžeta pieprasījumu bez iesniedzēja
75piekrišanas, lēmuma pamatojumā norādāms, kā finansējuma
76samazinājums ietekmēs normatīvajos aktos noteiktās attiecīgo
77iestāžu darbības nodrošināšanu. Zemesgrāmatu nodaļu, rajonu
78(pilsētu) tiesu un apgabaltiesu iesniegtos budžeta pieprasījumus
79apkopo un Finanšu ministrijai nodod Tieslietu ministrija, bet
80prokuratūras iestāžu iesniegtos budžeta pieprasījumus apkopo un
81tālāk nodod Ģenerālprokuratūra."
1Papildināt likumu ar 19.2 pantu šādā
2redakcijā:
3"19.2 pants. Valsts aizdevumu iekļaušana
4gadskārtējā valsts budžeta likuma projektā
5Kārtību, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes
6iekļauj gadskārtējā valsts budžeta likuma projektā valsts
7aizdevumu pieprasījumus, nosaka Ministru kabinets."
810. 20.pantā:
9aizstāt panta nosaukumā un tekstā vārdus "valsts budžeta
10likums" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "gadskārtējais valsts
11budžeta likums" (attiecīgā locījumā);
12izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
13"(3) Finanšu ministrs iesniedz Ministru kabinetam gadskārtējā
14valsts budžeta likuma projektu (budžeta likumprojektu paketi) un
15tā paskaidrojumus.";
16izteikt 4.1 daļu šādā redakcijā:
17"(41) Ministru kabinets uzklausa Valsts prezidenta
18kancelejas, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, Tieslietu
19padomes, Valsts kontroles, Nacionālās elektronisko plašsaziņas
20līdzekļu padomes, Tiesībsarga biroja, Sabiedrisko pakalpojumu
21regulēšanas komisijas un Ģenerālprokuratūras viedokli par
22attiecīgo iestāžu budžeta projektiem, nodrošinot minēto iestāžu
23viedokļa un Ministru kabineta lēmuma pamatojuma iekļaušanu
24Ministru kabineta sēdes protokolā.";
25izslēgt sesto daļu.
2611. 21.pantā:
27izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
28"(1) Ministru kabinets līdz attiecīgā gada 1.oktobrim iesniedz
29Saeimai gadskārtējā valsts budžeta likuma projektu (budžeta
30likumprojektu paketi) nākamajam saimnieciskajam gadam,
31priekšlikumus par grozījumiem likumos, lai tie atbilstu budžeta
32pieprasījumiem, un gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta
33(budžeta likumprojektu paketes) paskaidrojumus.";
34aizstāt otrajā daļā vārdus "valsts budžeta likums" (attiecīgā
35locījumā) ar vārdiem "gadskārtējais valsts budžeta likums"
36(attiecīgā locījumā);
37izteikt otrās daļas 17.punktu šādā redakcijā:
38"17) informāciju par Valsts prezidenta kancelejas, Augstākās
39tiesas, Satversmes tiesas, Tieslietu padomes, Valsts kontroles,
40Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Tiesībsarga
41biroja, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un
42Ģenerālprokuratūras rakstveidā iesniegtajiem viedokļiem par
43attiecīgo iestāžu budžeta projektiem, šā likuma
4416.2 panta astotajā daļā un 20.panta
454.1 daļā minēto Ministru kabineta sēdes
46protokolu, kā arī saskaņā ar likumā "Par tiesu varu" noteikto
47kārtību sniegto Tieslietu padomes viedokli, ja tāds ir iesniegts
48Ministru kabinetam;";
49papildināt otro daļu ar 18.punktu šādā redakcijā:
50"18) informāciju par gadskārtējā valsts budžeta likuma
51projekta atbilstību attiecīgā gada vidēja termiņa budžeta ietvara
52likumā ietvertajām šā likuma 16.2 panta otrās
53daļas 4., 5., 6. un 7.punktā minētajām vērtībām.";
54izslēgt trešajā daļā vārdus "un vidēja termiņa
55makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvars";
56aizstāt piektās daļas ievaddaļā vārdus "valsts budžeta likumā"
57ar vārdiem "gadskārtējā valsts budžeta likumā";
58papildināt piektās daļas 9.punktu pēc vārdiem "Tiesībsarga
59biroja" ar vārdiem "kā arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas
60komisijas".
6112. 22.pantā:
62aizstāt pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā vārdus
63"valsts budžeta likums" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem
64"gadskārtējais valsts budžeta likums" (attiecīgā locījumā);
65izslēgt piekto daļu.
6613. 27.pantā:
67izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
68"(1) Valsts budžeta iestādes asignējumu saņemšanai un izdevumu
69veikšanai no valsts budžeta līdzekļiem atver valsts pamatbudžeta
70un valsts speciālā budžeta kontus tikai Valsts kasē. Valsts
71budžeta iestādes deponēto līdzekļu kontus atver tikai Valsts
72kasē. Budžeta nefinansētas iestādes atver norēķinu kontus tikai
73Valsts kasē. Valsts budžeta līdzekļu saņemšanai un no tiem
74finansēto izdevumu izdarīšanai budžeta finansētas institūcijas,
75izņemot valsts budžeta iestādes, atver norēķinu kontus tikai
76Valsts kasē, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.
77Valsts budžeta līdzekļu atmaksu par veiktajiem izdevumiem valsts
78budžeta finansētas institūcijas, izņemot valsts budžeta iestādes,
79var saņemt kredītiestādes kontā.";
80izteikt otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:
81"Speciālā budžeta konti, kas atvērti ziedojumu un dāvinājumu
82uzskaitei, deponēto līdzekļu konti un norēķinu konti tiek slēgti
83saskaņā ar budžeta finansētas institūcijas iesniegumu.";
84izteikt 2.3 daļu šādā redakcijā:
85"(23) Gada beigās speciālā budžeta kontos, kas
86atvērti ziedojumu un dāvinājumu uzskaitei, deponēto līdzekļu
87kontos un norēķinu kontos esošais līdzekļu atlikums paliek
88budžeta finansētu institūciju rīcībā, un to var izlietot nākamajā
89gadā izdevumu finansēšanai, ja likumā nav noteikts citādi.";
90izteikt piekto daļu šādā redakcijā:
91"(5) Ministru kabinets nosaka maksājumu pakalpojumu veidus un
92kārtību, kādā Valsts kase nodrošina to sniegšanu budžeta
93finansētām institūcijām, pašvaldībām, budžeta nefinansētām
94iestādēm, zvērinātiem tiesu izpildītājiem un kapitālsabiedrībām,
95kurās ieguldīta valsts vai pašvaldības kapitāla daļa.";
96papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:
97"(6) Kārtību, kādā Valsts kase nodrošina elektronisko
98informācijas apmaiņu ar budžeta finansētām institūcijām,
99pašvaldībām, budžeta nefinansētām iestādēm, ostu un brīvostu
100pārvaldēm, zvērinātiem tiesu izpildītājiem, zvērinātiem
101revidentiem vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībām,
102kapitālsabiedrībām, kurās ieguldīta valsts vai pašvaldības
103kapitāla daļa, kā arī personām, kuras nav konta rīkotājas, bet ir
104saņēmušas konta rīkotāja atļauju informācijas saņemšanai, nosaka
105Ministru kabinets."
1Izteikt 28.2 pantu šādā redakcijā:
2"28.2 pants. Ziņojums par konstatētajiem
3neatbilstoši veiktajiem izdevumiem Eiropas Savienības politikas
4instrumentu, Eiropas Kopienas iniciatīvu, Pirmsiestāšanās fondu
5un Pārejas perioda palīdzības ietvaros
6(1) Ministrijas, kas nodrošina vadošās iestādes funkciju
7veikšanu vai nacionālās atbildīgās amatpersonas pienākumu
8izpildi, līdz kārtējā gada 1.martam iesniedz Eiropas Savienības
9finanšu interešu aizsardzības koordinācijas padomei kopsavilkumu
10par iepriekšējā gadā konstatētajiem neatbilstoši veiktajiem
11izdevumiem to administrēto Eiropas Savienības politikas
12instrumentu, Eiropas Kopienas iniciatīvu, Pirmsiestāšanās fondu
13un Pārejas perioda palīdzības ietvaros.
14(2) Finanšu ministrija divu mēnešu laikā pēc saskaņošanas
15ar Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības koordinācijas
16padomi iesniedz Ministru kabinetam informatīvo ziņojumu par
17konstatētajiem neatbilstoši veiktajiem izdevumiem Eiropas
18Savienības politikas instrumentu, Eiropas Kopienas iniciatīvu,
19Pirmsiestāšanās fondu un Pārejas perioda palīdzības
20ietvaros."
1Izslēgt 29.panta ceturto daļu.
1Izteikt 30.panta ceturto daļu šādā redakcijā:
2"(4) Ministru kabinets nosaka kārtību un apjomu, kādā
3ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, kā arī
4pašvaldības apkopo to kapitālsabiedrību finanšu pārskatus un
5finanšu informāciju, kurās valsts un pašvaldības ir kapitāla daļu
6turētājas, un kārtību, kādā attiecīgos finanšu pārskatus un
7finanšu informāciju iesniedz Valsts kasei."
1Papildināt 30.1 pantu ar trešo daļu šādā
2redakcijā:
3"(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētie informatīvie
4ziņojumi tiek publicēti attiecīgās nozares ministrijas mājaslapā
5internetā."
618. 31.pantā:
7izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:
8"(1) Ministru kabinets iesniedz Saeimai saimnieciskā gada
9pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem
10kopā ar Valsts kontroles atzinumu līdz pārskata gadam sekojošā
11kārtējā saimnieciskā gada 15.oktobrim.
12(2) Ministru kabinets nosaka kārtību un apjomu, kādā Finanšu
13ministrija sagatavo saimnieciskā gada pārskatu, tajā ietverot
14Finanšu ministrijas vadības ziņojumu par saimnieciskā gada
15pārskatu, valsts konsolidēto grāmatvedības bilanci un tās
16pielikumus, pārskatu par konsolidētā kopbudžeta izpildi un tā
17pielikumus un pārskatu par valsts konsolidēto parādu un tā
18pielikumus.";
19izslēgt ceturto daļu.
2019. 32.pantā:
21papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā
22redakcijā:
23"(11) Valsts kontrole iesniedz finanšu ministram
24atzinumu par saimnieciskā gada pārskatu līdz pārskata gadam
25sekojošā kārtējā saimnieciskā gada 15.septembrim.";
26izteikt otro daļu šādā redakcijā:
27"(2) Finanšu ministrs iesniedz Ministru kabinetam saimnieciskā
28gada pārskatu kopā ar Valsts kontroles atzinumu līdz pārskata
29gadam sekojošā kārtējā saimnieciskā gada 1.oktobrim."
1Izteikt 34.panta pirmo daļu šādā redakcijā:
2"(1) Finanšu ministrs naudas vadības ietvaros var ieguldīt
3Valsts kases budžeta kontos esošos līdzekļus fiksēta ienākuma
4vērtspapīru vai noguldījumu veidā, likvidēt šādus ieguldījumus,
5lai nodrošinātu valsts budžeta izpildi, kā arī izmantot naudas
6vadības ietvaros atvasinātos finanšu instrumentus, arī tādus
7atvasinātos finanšu instrumentus, kas paredz finanšu
8nodrošinājumu, tai skaitā garantijas depozītu pieņemšanu vai
9izvietošanu. Ieguldījumus noguldījumu, fiksēta ienākuma
10vērtspapīru vai citu aktīvu veidā šā likuma 8.1 panta
11pirmajā daļā noteikto mērķu īstenošanai finanšu ministrs ir
12tiesīgs veikt tikai saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu."
1Pārejas noteikumos:
2aizstāt 37.punktā skaitļus un vārdus "2011.gada 31.decembrim"
3ar skaitļiem un vārdiem "2012.gada 31.decembrim";
4papildināt pārejas noteikumus ar 58., 59., 60., 61., 62. un
563.punktu šādā redakcijā:
6"58. Šā likuma 16.2 panta ceturtajā daļā
7minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2012.gada
81.oktobrim. Līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet
9ne ilgāk kā līdz 2012.gada 1.oktobrim ir piemērojami Ministru
10kabineta 2007.gada 20.marta noteikumi Nr.198 "Noteikumi par
11maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un
12maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopējā apjoma katrai
13ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm noteikšanas
14metodiku vidējam termiņam", ciktāl tie nav pretrunā ar šo
15likumu.
1Šā likuma 30.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus
2Ministru kabinets izdod līdz 2012.gada 1.oktobrim. Līdz attiecīgo
3noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2012.gada
41.oktobrim ir piemērojami Ministru kabineta 2000.gada 21.marta
5noteikumi Nr.111 "Noteikumi par ministriju un centrālo valsts
6iestāžu pārziņā esošo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) finanšu
7pārskatiem un finanšu informāciju", ciktāl tie nav pretrunā ar šo
8likumu.
1Vidēja termiņa budžeta ietvara likuma 2013.-2015.gadam
2projektu Ministru kabinets iesniedz Saeimai kopā ar likuma par
3valsts budžetu 2013.gadam projektu (budžeta likumprojektu
4paketē). Šā likuma 16.2 panta trešajā daļā minētos
5paskaidrojumus vidēja termiņa budžeta ietvara likumam
62013.-2015.gadam neiesniedz.
1Grozījumi šā likuma 16.2, 17., 18. un 19.pantā,
2ciktāl tie skar maksimāli pieļaujamo izdevumu apjoma un budžeta
3pieprasījumu sasaisti ar attiecīgo vidēja termiņa budžeta ietvara
4likumu, piemērojami no 2013.gada 1.janvāra."
5Likums stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.
6Likums Saeimā pieņemts 2011.gada 15.decembrī.