Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību

7. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17

Izteikt 18.panta pirmo un 1.1 daļu šādā

redakcijā:

"(1) Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes saskaņā ar

vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta un gadskārtējā

valsts budžeta likuma projekta izstrādes un iesniegšanas grafiku

izstrādā un iesniedz Finanšu ministrijai valsts budžeta

pieprasījumus, kas sagatavoti atbilstoši budžeta pieprasījumu

izstrādāšanas pamatprincipiem.

(11) Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes

izstrādā valsts budžeta pieprasījumus vidēja termiņa budžeta

ietvara likumā attiecīgajam gadam noteiktā maksimāli pieļaujamā

valsts budžeta izdevumu apjoma ietvaros. Maksimāli pieļaujamo

valsts budžeta kopējo izdevumu apjomu katrai ministrijai un citai

centrālajai valsts iestādei var pārsniegt tikai šādos

gadījumos:

1) ja papildu izdevumi tiks segti ar papildu ieņēmumiem vai

iepriekšējā saimnieciskā gada atlikumiem no maksas pakalpojumiem

un citiem pašu ieņēmumiem;

2) ja papildu izdevumi ārvalstu finanšu palīdzības

līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai tiks segti ar

papildu ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumiem vai iepriekšējā

saimnieciskā gada atlikumiem;

3) ja ir notikušas iepriekš neparedzētas izmaiņas valsts

budžeta procentu izdevumos;

4) ja ir notikušas izmaiņas, kas saistītas ar Eiropas

Savienības pašu resursu palielināšanos;

5) ja papildu izdevumi pamatbudžetā ir saistīti ar izmaiņām

valsts sociālo pabalstu un pensiju saņēmēju kontingenta

prognozēs;

6) ja papildu izdevumi speciālajā budžetā ir saistīti ar

izmaiņām makroekonomiskajās prognozēs vai sociālās apdrošināšanas

pakalpojumu saņēmēju kontingenta prognozēs, kā arī sociālās

apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumu palielināšanu apjomā,

kas izriet no prognozēto sociālās apdrošināšanas iemaksu

palielināšanās;

7) ja vienas ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes

maksimāli pieļaujamā izdevumu apjoma pieaugums tiks segts ar

citas ministrijas, citas centrālās valsts iestādes vai ar

atsevišķi no ministriju vai citu centrālo valsts iestāžu

budžetiem plānoto budžeta programmu maksimāli pieļaujamā izdevumu

apjoma samazinājumu."

8. 19.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus "vidēja termiņa makroekonomiskās

attīstības un fiskālās politikas ietvaru" ar vārdiem "vidēja

termiņa budžeta ietvara likumu";

papildināt trešās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem

"paredzētajiem mērķiem" ar vārdiem "sasniedzamajiem rezultātiem,

atbilstības vidēja termiņa budžeta ietvara likumā noteiktajiem

budžeta mērķiem un prioritārajiem attīstības virzieniem, kā

arī";

izteikt piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"(5) Valsts prezidenta kancelejas, Augstākās tiesas,

Satversmes tiesas, Valsts kontroles, Nacionālās elektronisko

plašsaziņas līdzekļu padomes, Tiesībsarga biroja un Sabiedrisko

pakalpojumu regulēšanas komisijas budžeta pieprasījumi līdz

gadskārtējā budžeta likuma projekta iesniegšanai Ministru

kabinetam bez pieprasījuma iesniedzēja piekrišanas nav grozāmi,

ievērojot nosacījumu, ka budžeta pieprasījums nepārsniedz vidēja

termiņa budžeta ietvara likumā apstiprināto maksimāli pieļaujamo

valsts budžeta izdevumu kopējo apjomu attiecīgajai iestādei, un

ņemot vērā šā likuma 18.panta 1.1 daļā noteikto.

Ja Ministru kabinets groza budžeta pieprasījumu bez iesniedzēja

piekrišanas, lēmuma pamatojumā norādāms, kā finansējuma

samazinājums ietekmēs normatīvajos aktos noteiktās attiecīgo

iestāžu darbības nodrošināšanu.

(6) Zemesgrāmatu nodaļu, rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu

un prokuratūras iestāžu budžeta pieprasījumi līdz gadskārtējā

budžeta likuma projekta iesniegšanai Ministru kabinetam bez

pieprasījuma iesniedzēja piekrišanas nav grozāmi, ievērojot

nosacījumu, ka budžeta pieprasījums nepārsniedz vidēja termiņa

budžeta ietvara likumā apstiprināto maksimāli pieļaujamo valsts

budžeta izdevumu kopējo apjomu attiecīgajai iestādei, un ņemot

vērā šā likuma 18.panta 1.1 daļā noteikto. Ja

Ministru kabinets groza budžeta pieprasījumu bez iesniedzēja

piekrišanas, lēmuma pamatojumā norādāms, kā finansējuma

samazinājums ietekmēs normatīvajos aktos noteiktās attiecīgo

iestāžu darbības nodrošināšanu. Zemesgrāmatu nodaļu, rajonu

(pilsētu) tiesu un apgabaltiesu iesniegtos budžeta pieprasījumus

apkopo un Finanšu ministrijai nodod Tieslietu ministrija, bet

prokuratūras iestāžu iesniegtos budžeta pieprasījumus apkopo un

tālāk nodod Ģenerālprokuratūra."