9. pants

Paredzētās darbības pieteikuma saturs

Paredzētās darbības pieteikuma

saturu nosaka Ministru kabinets."

12. 11.pantā:

izteikt 1.punkta "b" apakšpunktu

šādā redakcijā:

"b) paredzētās darbības un citu

pašreizējo vai kompetentā institūcijā pieteiktu plānoto darbību

savstarpējā ietekme,";

izteikt 2.punkta "c" un "d"

apakšpunktu šādā redakcijā:

"c) dabiskās vides absorbcijas

spēja, pievēršot īpašu uzmanību ar mežu klātajām teritorijām,

d) teritorijas, kurās piesārņojuma

līmenis ir augstāks, nekā paredz vides kvalitātes

normatīvi,";

papildināt pantu ar 2.1

punktu šādā redakcijā:

"21) paredzētās

darbības ietekme uz:

a) īpaši aizsargājamām

dabas teritorijām, starptautiskas nozīmes mitrājiem,

mikroliegumiem, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes

aizsargjoslu, virszemes ūdensobjektu aizsargjoslām,

b) īpaši aizsargājamām

sugām, to dzīvotnēm un īpaši aizsargājamiem biotopiem;";

aizstāt 3.punktā skaitļus un vārdu

"1. un 2." ar skaitļiem un vārdu "1., 2. un 2.1".

13. Aizstāt 12.pantā vārdus

"saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par ietekmes

novērtējuma veikšanu" ar vārdiem "Ministru kabineta noteiktajā

kārtībā".

14. 14.pantā:

aizstāt trešajā daļā vārdus

"saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par ietekmes

novērtējuma veikšanu" ar vārdiem "Ministru kabineta noteiktajā

kārtībā";

papildināt pantu ar ceturto daļu

šādā redakcijā:

"(4) Šā panta trešajā daļā

minētais noteikums par paziņojuma publicēšanu neattiecas uz šā

likuma 2.pielikumā minētajām darbībām. Ja kompetentā institūcija

nolemj, ka šā likuma 2.pielikumā minētajai paredzētajai darbībai

ietekmes novērtējums nav nepieciešams, tā lēmumu rakstveidā

paziņo ierosinātājam, attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei

un vietējai pašvaldībai, kuras teritorijā tiks veikta paredzētā

darbība, kā arī ievieto savā interneta mājas lapā paziņojumu par

ietekmes novērtējuma nepiemērošanu. Minēto paziņojumu ne vēlāk kā

divas nedēļas pēc lēmuma pieņemšanas attiecīgā reģionālā vides

pārvalde izliek savā ēkā un attiecīgā vietējā pašvaldība - savā

ēkā un citās sabiedriskajās vietās."

15. 15.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā

redakcijā:

"(1) Ja ir saņemts

kompetentās institūcijas lēmums par to, ka paredzētās darbības

ietekmes novērtējums ir nepieciešams, ierosinātājs Ministru

kabineta noteiktajā kārtībā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un

vismaz vienā no vietējiem laikrakstiem publicē paziņojumu par

paredzēto darbību un sabiedrības iespēju iesniegt rakstveida

priekšlikumus par šīs darbības iespējamo ietekmi uz vidi, kā arī

individuāli informē paredzētās darbības teritorijai blakus esošo

nekustamo īpašumu īpašniekus (valdītājus).";

aizstāt otrajā daļā vārdus

"Latvijas pilsoņu vai pastāvīgo iedzīvotāju" ar vārdiem

"ieinteresēto personu";

izteikt trešo un ceturto daļu šādā

redakcijā:

"(3) Paredzētās darbības, arī

būvniecības ietekmes novērtējuma sākotnējā sabiedriskā

apspriešana notiek Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(4) Kompetentā institūcija

piedalās ikvienā paredzētās darbības ietekmes novērtējuma

sākotnējā sabiedriskajā apspriešanā, kas notiek saskaņā ar šo

likumu."

16. 16.panta otrajā daļā:

izslēgt vārdu "pārstāvju";

aizstāt vārdus "reglamentē

Ministru kabineta noteikumi par ietekmes novērtējuma veikšanu" ar

vārdiem "nosaka Ministru kabinets".

17. 17.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā

redakcijā:

"(1) Pamatojoties uz

programmu, ierosinātājs sagatavo un iesniedz kompetentajai

institūcijai darba ziņojumu par ietekmes novērtējumu (turpmāk -

darba ziņojums). Pēc kompetentās institūcijas norādījuma

ierosinātājs iesniedz darba ziņojumu izvērtēšanai arī

reģionālajai vides pārvaldei, īpaši aizsargājamās teritorijas

administrācijai un pašvaldībai, kuras teritorijā paredzēta

darbība, un citām institūcijām.";

papildināt piekto daļu pēc vārda

"Ierosinātājs" ar vārdiem "laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un

vismaz vienā no vietējiem laikrakstiem";

aizstāt sestajā daļā vārdus

"reglamentē Ministru kabineta noteikumi par ietekmes novērtējuma

veikšanu" ar vārdiem "nosaka Ministru kabinets";

papildināt pantu ar septīto daļu

šādā redakcijā:

"(7) Ierosinātāja pienākums

ir noskaidrot sabiedrības viedokli, nodrošinot reprezentatīvas

iedzīvotāju daļas, kuru var ietekmēt paredzētā darbība,

līdzdalību sabiedriskajā apspriešanā vai aptaujājot šo

iedzīvotāju daļu."

18. Izslēgt 18.panta pirmajā

teikumā un 22.panta otrajā un trešajā daļā vārdu "pārstāvju".

19. 19.pantā:

papildināt tekstu pēc vārdiem

"iesniedz to kompetentajai institūcijai" ar vārdiem "arī

elektroniskā formā";

papildināt pantu ar otro teikumu

šādā redakcijā:

"Noslēguma ziņojumā ietver

pārskatu par darba ziņojuma sabiedrisko apspriešanu.";

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu

un otro teikumu par pirmo daļu;

papildināt pantu ar otro daļu šādā

redakcijā:

"(2) Kompetentā institūcija

un ierosinātājs ievieto noslēguma ziņojumu savā interneta mājas

lapā. Kompetentā institūcija, ierosinātājs, reģionālā vides

pārvalde un vietējā pašvaldība nodrošina noslēguma ziņojuma

pieejamību sabiedrībai. Sabiedrībai ir tiesības izvērtēt

noslēguma ziņojumu un Ministru kabineta noteiktajā termiņā

iesniegt par to rakstveida komentārus, kurus kompetentā

institūcija izvērtē, gatavojot atzinumu par noslēguma

ziņojumu."

20. 20.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā

redakcijā:

"(1) Kompetentā institūcija

Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniedz atzinumu par

noslēguma ziņojumu, par pamatkritēriju izmantojot paredzētās

darbības atbilstību likumu un citu normatīvo aktu prasībām. Ja

noslēguma ziņojums neatbilst programmai vai nav ņemts vērā

kompetentās institūcijas atzinums par darba ziņojumu, vai arī nav

veikta sabiedrības informēšana un nav notikusi sabiedriskā

apspriešana atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai,

kompetentā institūcija nosūta noslēguma ziņojumu ierosinātājam

pārstrādāšanai, norādot novēršamās nepilnības, vai arī uzdod

ierosinātājam nodrošināt sabiedrības informēšanu un sabiedrisko

apspriešanu.";

papildināt otro daļu pēc vārda

"publicē" ar vārdiem "vietējā laikrakstā".

21. 20.1 pantā:

aizstāt trešās daļas 3.punktā

vārdus "valsts vai pašvaldības institūcijas" ar vārdiem "valsts

institūciju vai pašvaldību";

aizstāt sestajā daļā vārdus

"sabiedrības pārstāvji" ar vārdu "sabiedrība".

22. 21.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā

redakcijā:

"(2) Ja saskaņā ar noslēguma

ziņojumu paredzētās darbības ietekme uz vidi vai cilvēka veselību

var skart teritoriju, kas ir lielāka par attiecīgās pašvaldības

teritoriju, lēmumu par paredzēto darbību pēc tās pašvaldības

ierosinājuma, kuras teritoriju šī darbība var ietekmēt, pieņem

Ministru kabinets.";

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu

par pirmo daļu.

23. 23.pantā:

izteikt otro daļu šādā

redakcijā:

"(2) Attiecīgā valsts

institūcija vai vietējā pašvaldība ne vēlāk kā divas nedēļas pēc

lēmuma pieņemšanas to izliek vietējās pašvaldības ēkā un citās

sabiedriskajās vietās, kā arī publicē vismaz vienā no vietējiem

laikrakstiem. Publikācijā norāda valsts institūciju vai vietējo

pašvaldību, kur ieinteresētās personas var iepazīties ar:

1) lēmuma saturu;

2) lēmuma pamatojumu;

3) pasākumiem, kas tiks veikti,

lai novērstu vai samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz vidi;

4) nepieciešamo kompensāciju

izmaksas nosacījumiem un kārtību.";

aizstāt trešajā daļā vārdus "tā

konsultējusies par pieņemto lēmumu" ar vārdiem "notikušas

konsultācijas ietekmes uz vidi novērtējuma procesā".

24. Papildināt likumu ar

V1 nodaļu šādā redakcijā:

"V1 nodaļa.

Stratēģiskā novērtējuma kārtība

23.1 pants. Plānošanas dokumenta pieteikšana

kompetentajā institūcijā

(1) Jebkura tāda plānošanas

dokumenta izstrādātājs, kuram saskaņā ar šo likumu var būt

nepieciešams stratēģiskais novērtējums, izņemot šā panta trešajā

daļā noteiktos plānošanas dokumentus, uzsākot izstrādāšanu,

iesniedz rakstveida pieteikumu kompetentajai institūcijai.

Pieteikumā izstrādātājs, ņemot vērā šā likuma 4.panta ceturto,

piekto un sesto daļu, kā arī 23.2 pantā noteiktos

kritērijus un ieinteresēto institūciju viedokli, pamato

nepieciešamību piemērot stratēģisko novērtējumu vai iemeslus,

kādēļ konkrētajam plānošanas dokumentam stratēģiskais novērtējums

nav nepieciešams.

(2) Pieteikuma saturu un

iesniegšanas kārtību, kā arī institūcijas, ar kurām iesniedzējs

konsultējas pirms pieteikuma iesniegšanas, nosaka Ministru

kabinets.

(3) Ministru kabinets nosaka

to plānošanas dokumentu veidus, kuriem nepieciešams stratēģiskais

novērtējums.

23.2 pants. Stratēģiskā novērtējuma

nepieciešamības kritēriji

Lai pieņemtu lēmumu par

stratēģiskā novērtējuma nepieciešamību, ir jāizvērtē:

1) attiecīgā plānošanas dokumenta

būtība, ņemot vērā:

a) cik lielā mērā plānošanas

dokumentā ietverti priekšnoteikumi paredzēto darbību, projektu un

citu pasākumu īstenošanai, ievērojot vietas izvēli, darbības

veidu, apjomu, nosacījumus un resursu izmantošanu,

b) cik lielā mērā plānošanas

dokuments ietekmē citus plānošanas dokumentus, kuri ir dažādos

plānošanas līmeņos,

c) plānošanas dokumenta saistību

ar vides nosacījumu iekļaušanu citu nozaru plānošanas dokumentos,

īpaši, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību,

d) ar konkrēto plānošanas

dokumentu saistītās vides problēmas,

e) plānošanas dokumenta saistību

ar Latvijas un Eiropas Savienības normatīvo aktu noteikumu

ieviešanu vides jomā, īpaši atkritumu apsaimniekošanas un ūdens

resursu aizsardzības jomā;

2) iespējamai ietekmei uz vidi

pakļautās teritorijas raksturojums, ņemot vērā:

a) ietekmes iespējamību, ilgumu,

biežumu un seku atgriezeniskumu,

b) ietekmes kumulatīvo efektu,

c) pārrobežu ietekmes

raksturu,

d) draudus cilvēku veselībai vai

videi, arī avāriju risku,

e) ietekmes apjomu un izplatību,

ievērojot iespējamai ietekmei pakļautās teritorijas platību un

iedzīvotāju skaitu;

3) iespējamai ietekmei pakļautās

teritorijas jutīgums un īpatnības, ņemot vērā:

a) dabas apstākļu

raksturlielumus,

b) ietekmi uz kultūras

pieminekļiem,

c) vides kvalitātes normatīvu

esošos vai iespējamos pārsniegumus,

d) zemes izmantošanas veidu un

intensitāti;

4) attiecīgā plānošanas dokumenta

ietekme uz:

a) īpaši aizsargājamām dabas

teritorijām, starptautiskas nozīmes mitrājiem, mikroliegumiem,

Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslu,

virszemes ūdensobjektu aizsargjoslām,

b) īpaši aizsargājamām sugām, to

dzīvotnēm un īpaši aizsargājamiem biotopiem.

23.3 pants. Lēmums par stratēģiskā novērtējuma

nepieciešamību

Kompetentā institūcija:

1) pieņem motivētu lēmumu par to,

vai konkrētam plānošanas dokumentam ir nepieciešams stratēģiskais

novērtējums;

2) nodrošina, ka lēmums piemērot

vai nepiemērot stratēģisko novērtējumu un šo lēmumu pamatojošie

dokumenti ir pieejami ikvienai personai;

3) Ministru kabineta noteiktajā

kārtībā informē sabiedrību par to, kādēļ konkrētam plānošanas

dokumentam ir vai nav piemērots stratēģiskais novērtējums.

23.4

pants. Vides pārskats

(1) Vides pārskatā iekļauj

informāciju, ko izstrādātājs var nodrošināt, ņemot vērā

pašreizējo zināšanu līmeni un novērtēšanas metodes, plānošanas

dokumenta saturu, tā vietu plānošanas dokumentu hierarhijā un

izstrādes un detalizācijas pakāpi, līdz kādai ir lietderīgi

vērtēt ietekmi uz vidi attiecīgajā plānošanas stadijā, lai

novērstu novērtējuma dublēšanos.

(2) Ministru kabinets nosaka

nepieciešamo informāciju, kas iekļaujama vides pārskatā.

23.5 pants. Stratēģiskā novērtējuma

izstrādāšanas, apspriešanas un monitoringa kārtība

(1) Stratēģisko novērtējumu

veic plānošanas dokumenta sagatavošanas laikā, pirms šis

plānošanas dokuments tiek iesniegts pieņemšanai. Ja plānošanas

dokuments ir hierarhiski saistīts ar citu plānošanas dokumentu

vai paredzēto darbību īstenošanu, vides pārskatā, lai izvairītos

no informācijas dublēšanās, iekļauj tikai tādu informāciju, kas

nepieciešama attiecīgajā plānošanas stadijā, kā arī izmanto

informāciju, kas iegūta iepriekšējās plānošanas stadijās.

(2) Izstrādātājs konsultējas

ar kompetento institūciju par plānošanas dokumenta detalizācijas

pakāpi.

(3) Izstrādātājs Ministru

kabineta noteiktajā kārtībā publicē paziņojumu par sabiedrības

iespējām iepazīties ar vides pārskatu un plānošanas dokumenta

projektu, kā arī iespējām piedalīties sabiedriskajā

apspriešanā.

(4) Pirms plānošanas dokumenta

pieņemšanas izstrādātājs izvērtē un ņem vērā:

1) alternatīvos risinājumus

nelabvēlīgās ietekmes uz cilvēku veselību un vidi novēršanai,

samazināšanai vai kompensēšanai;

2) attiecībā uz vides pārskatu

saņemtos komentārus un priekšlikumus;

3) sabiedrības viedokli;

4) pārrobežu ietekmes gadījumā arī

attiecīgo valsts institūciju komentārus un priekšlikumus un

sabiedrības viedokli.

(5) Iesniedzējs, ņemot vērā

alternatīvo risinājumu izvērtējumu, saņemtos komentārus un

priekšlikumus, kā arī sabiedrības viedokli, precizē vides

pārskatu un kopā ar saņemto komentāru un priekšlikumu kopijām

iesniedz to kompetentajai institūcijai.

(6) Kompetentā institūcija

Ministru kabineta noteiktajā termiņā sniedz atzinumu par vides

pārskatu, ņemot vērā vides pārskata atbilstību normatīvo aktu

prasībām un izraudzītā risinājuma pamatojumu, kā arī nosaka

termiņus, kādos izstrādātājs pēc plānošanas dokumenta

apstiprināšanas iesniedz kompetentajai institūcijai ziņojumu par

plānošanas dokumenta īstenošanas tiešu vai netiešu ietekmi uz

vidi, arī vides pārskatā neparedzētu ietekmi (turpmāk -

monitorings).

(7) Ja vides pārskats

neatbilst normatīvo aktu prasībām vai izraudzītais risinājums

būtiski ietekmē cilvēku veselību un vidi un nav pietiekami

pamatots, kā arī ja nav veikta sabiedrības informēšana un vides

pārskata apspriešana Ministru kabineta noteiktajā kārtībā vai nav

izvērtēti saņemtie komentāri un priekšlikumi, kompetentā

institūcija nosūta vides pārskatu izstrādātājam pārstrādāšanai,

norādot novēršamās nepilnības, vai arī uzdod izpildītājam

nodrošināt sabiedrības informēšanu un sabiedrisko

apspriešanu.

(8) Ministru kabinets nosaka:

1) institūcijas, kurām iesniedzējs

nosūta plānošanas dokumenta projektu un vides pārskatu, lai

saņemtu to komentārus un priekšlikumus;

2) sabiedrības informēšanas un

vides pārskata apspriešanas kārtību, arī pārrobežu ietekmes

gadījumos;

3) sabiedrības informēšanas

noteikumus un kārtību pēc plānošanas dokumenta pieņemšanas;

4) attiecīgo valstu informēšanas

kārtību iespējamas pārrobežu ietekmes gadījumā;

5) Eiropas Komisijas informēšanas

kārtību;

6) plānošanas dokumenta

monitoringa kārtību."

25. Izteikt VI nodaļas nosaukumu

šādā redakcijā:

"VI nodaļa. Atbildība un lēmumu

pārskatīšana".

26. 24.pantā:

papildināt panta nosaukumu pēc

vārda "Ierosinātāja" ar vārdiem "un izstrādātāja";

papildināt pantu ar otro daļu šādā

redakcijā:

"(2) Izstrādātājs ir

atbildīgs par informācijas pilnīgumu un patiesumu, kā arī

stratēģiskā novērtējuma veikšanu atbilstoši šā likuma un citu

normatīvo aktu prasībām.";

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu

par pirmo daļu.

27. Papildināt likumu ar 26.pantu

šādā redakcijā:

"26.pants. Lēmumu

pārskatīšanas kārtība

(1) Ikvienai personai, arī

personu apvienībām un organizācijām, ir tiesības apstrīdēt

jebkuru saskaņā ar šo likumu pieņemtu lēmumu, arī darbību vai

bezdarbību, ja ar to ir pārkāptas vai ignorētas normatīvajos

aktos noteiktās sabiedrības tiesības uz informāciju vai

līdzdalību ietekmes uz vidi novērtējuma vai stratēģiskā

novērtējuma procesā.

(2) Šā panta pirmajā daļā

minētajos gadījumos persona iesniegumu var iesniegt:

1) par ierosinātāja vai

izstrādātāja rīcību visā ietekmes uz vidi novērtējuma procesā

līdz tam laikam, kad kompetentā institūcija ir sniegusi atzinumu

par noslēguma ziņojumu vai vides pārskatu, - kompetentajai

institūcijai;

2) par kompetentās institūcijas

lēmumu vai rīcību, izskatot šīs daļas 1.punktā minēto iesniegumu,

mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas - Vides

ministrijai.

(3) Iesniegumu, kas apstrīd

paredzētās darbības akceptu vai plānošanas dokumenta pieņemšanu,

ja ir pārkāptas vai ignorētas normatīvajos aktos noteiktās

sabiedrības tiesības uz informāciju vai līdzdalību ietekmes uz

vidi novērtējuma vai stratēģiskā novērtējuma procesā, mēneša

laikā pēc akcepta sniegšanas vai dokumenta pieņemšanas var

iesniegt augstākai institūcijai vai amatpersonai, bet, ja tādas

nav, - tiesā.

(4) Šā panta otrās daļas

2.punktā un trešajā daļā minētās augstākās institūcijas vai

amatpersonas lēmumu var pārsūdzēt tiesā normatīvajos aktos

noteiktajā kārtībā."

28. Pārejas noteikumos:

izslēgt 3.punktu;

papildināt pārejas noteikumus ar

6., 7., 8., 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

"6. Stratēģiskais novērtējums

nav nepieciešams plānošanas dokumentiem, kuru izstrāde noteikta

ar normatīvajiem aktiem līdz 2004.gada 21.jūlijam vai kuru

izstrāde uzsākta pirms 2004.gada 21.jūlija, ja izstrādātājs līdz

2004.gada 21.jūlijam ir informējis par šādu plānošanas dokumentu

kompetento institūciju vai plānošanas dokumentu pieņem līdz

2006.gada 21.jūlijam, izņemot šo pārejas noteikumu 7.punktā

minētos gadījumus.

7. Plānošanas dokumentiem, kuru

īstenošana var būtiski ietekmēt Eiropas nozīmes aizsargājamās

dabas teritorijas, stratēģiskais novērtējums ir nepieciešams, ja

tos pieņem pēc 2004.gada 1.maija.

8. Ja izstrādātājs piemēro

plānošanas dokumentam stratēģisko novērtējumu pirms šo pārejas

noteikumu 6. vai 7.punktā minēto termiņu beigām, stratēģiskais

novērtējums piemērojams atbilstoši šā likuma noteikumiem.

9. Ministru kabinets izdod šajā

likumā minētos noteikumus līdz 2004.gada 1.martam.

10. Līdz jaunu Ministru

kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz

2004.gada 1.martam ir piemērojami šādi Ministru kabineta

noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1999.gada

15.jūnija noteikumi nr.213 "Kārtība, kādā novērtējama ietekme uz

vidi" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs,

1999, 14.nr.);

2) Ministru kabineta 2001.gada

18.decembra noteikumi nr.521 "Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts

biroja nolikums" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru

Kabineta Ziņotājs, 2002, 3.nr.)."

29. Papildināt likumu ar

informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā

redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas

Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas,

kas izriet no direktīvām 85/337/EEC, 97/11/EC, 92/43/EEC un

2001/42/EC."

30. Likuma pielikumā:

aizstāt vārdu "pielikums" ar

skaitli un vārdu "1.pielikums";

aizstāt 1.punktā vārdu "dienā" ar

vārdu "diennaktī";

izteikt 8.punkta 1.apakšpunktu

šādā redakcijā:

"1) organiskās un neorganiskās

ķīmiskās pamatvielas;";

izteikt 9., 10. un 11.punktu šādā

redakcijā:

"9. Jaunbūvējamas publiskās

lietošanas dzelzceļa līnijas.

10. Jaunbūvējamas lidostas ar

2,1 kilometru garu vai vēl garāku skrejceļu.

11. Jaunbūvējamas

automaģistrāles un ātrsatiksmes autoceļi.";

papildināt pielikumu ar

11.1 punktu šādā redakcijā:

"11.1 Jaunbūvējami

četru vai vairāku joslu ceļi vai esošie divu vai mazāk joslu

ceļi, kas iztaisnoti un/vai paplašināti par četru vai vairāku

joslu ceļiem, ja šāda būvētā, iztaisnotā un/vai paplašinātā

autoceļa posms ir 10 kilometrus garš vai vēl garāks.";

papildināt 14.punktu ar vārdiem

"kā arī to sadedzināšanas un ķīmiskās pārstrādes iekārtas, ja šo

iekārtu jauda ir 1 tonna vai vairāk diennaktī";

aizstāt 16.punktā vārdu

"Atkritumu" ar vārdiem "Sadzīves atkritumu" un vārdus un skaitli

"ir 100 tonnu un vairāk dienā" - ar vārdiem un skaitli "ir

10 tonnu un vairāk diennaktī";

aizstāt 17.punktā skaitli "2,5" ar

skaitli "10";

aizstāt 19.punktā skaitli

"30 000" ar skaitli "150 000";

aizstāt 22.punktā vārdu

"ķimikāliju" ar vārdiem "ķīmisko vielu un ķīmisko produktu";

izteikt 25.punktu šādā

redakcijā:

"25. Projekti, kas paredz

derīgo izrakteņu ieguvi agrāk neizmantotās derīgo izrakteņu

atradnēs, kuru platība ir lielāka par 10 hektāriem, vai agrāk

neizmantotās kūdras atradnēs, kuru platība ir lielāka par 100

hektāriem, neatkarīgi no izstrādei paredzētās platības.";

izslēgt 28.punktu.

31. Papildināt likumu ar

2.pielikumu šādā redakcijā:

"Likuma "Par ietekmes uz vidi

novērtējumu"

2.pielikums

Darbības, kurām

nepieciešams sākotnējais izvērtējums

1. Lauksaimniecība,

mežsaimniecība, zivsaimniecība:

1) lauksaimniecībā izmantojamās

zemes un meža zemes transformācija, ja transformējamās zemes

platība ir lielāka par 50 hektāriem;

2) daļēji pārveidotu vai

saimnieciskajā darbībā neizmantotu teritoriju pārveidošana par

aramzemi, ja zemes platība ir lielāka par 50 hektāriem;

3) saimnieciskie ūdens projekti,

arī meliorācija un apūdeņošana, ja zemes platība ir lielāka par

100 hektāriem;

4) apmežošana, veicot zemes

transformāciju, ja transformējamās zemes platība ir lielāka par

500 hektāriem;

5) mājlopu un mājputnu intensīvas

audzēšanas kompleksu būvniecība, ja tie paredzēti:

a) vairāk nekā 2000 gaļas cūkām,

kuru svars pārsniedz 30 kilogramus,

b) vairāk nekā 750 sivēnmātēm,

c) vairāk nekā 40 000

mājputniem;

6) zivju audzēšanai paredzētu dīķu

ierīkošana, kuru kopējā platība pārsniedz 20 hektārus, zivju

audzēšanas kompleksu ierīkošana dabiskās ūdenstilpēs un

ūdenstecēs;

7) jūras teritoriju atgūšana.

2. Ieguves rūpniecība:

1) projekti, kas paredz uzsākt

derīgo izrakteņu ieguvi derīgo izrakteņu atradnēs, kuru platība

ir lielāka par 5 hektāriem, vai kūdras atradnēs, kuru platība ir

lielāka par 25 hektāriem, neatkarīgi no izstrādei paredzētās

platības;

2) derīgo izrakteņu ieguve pazemes

izstrādnēs;

3) derīgo izrakteņu ieguve,

bagarējot ezeru, upi vai jūru;

4) šādu dziļurbumu ierīkošana un

izmantošana (izņemot urbumus, kas paredzēti inženierģeoloģiskiem

pētījumiem un pazemes ūdeņu monitoringam):

a) ģeotermālie urbumi,

b) urbumi atkritumu

glabāšanai,

c) ūdens ieguves urbumi, kuri ir

dziļāki par 250 metriem,

d) ogļūdeņražu izpētes un ieguves

urbumi;

5) virszemes rūpniecisko iekārtu

uzstādīšana akmeņogļu, naftas, dabasgāzes, rūdu un degakmens

iegūšanai.

3. Enerģētiskā

rūpniecība:

1) rūpniecisko iekārtu uzstādīšana

elektrības, tvaika un karstā ūdens ražošanai, ja to ievadītā

siltuma jauda pārsniedz 50 megavatus;

2) gāzes, tvaika un karstā ūdens

pārvades līniju un augstsprieguma elektrolīniju ierīkošana, ja to

garums pārsniedz 5 kilometrus;

3) dabasgāzes virszemes un pazemes

krātuvju ierīkošana;

4) fosilā kurināmā virszemes

krātuvju ierīkošana;

5) ogļu un brūnogļu briketēšanas

iekārtu uzstādīšana;

6) radioaktīvo atkritumu apstrādes

un glabāšanas iekārtu uzstādīšana;

7) hidroelektrostaciju

būvniecība;

8) vēja ģeneratoru kompleksu

uzstādīšana un būvniecība.

4. Metāla un metāla

izstrādājumu ieguve un ražošana:

1) iekārtu uzstādīšana čuguna vai

tērauda iegūšanai (pirmējā vai otrējā kausēšana) un

metālliešanai, ja šo iekārtu jauda pārsniedz 2,5 tonnas

stundā;

2) šādu iekārtu uzstādīšana melno

metālu apstrādei:

a) karstās velmētavas, kurās

apstrādā vairāk nekā 20 tonnas tērauda stundā,

b) smēdes, kuru enerģija pārsniedz

50 kilodžoulus katram mehānismam, ja patērētā siltuma jauda

pārsniedz 20 megavatus,

c) galvaniskās ražotnes, kurās

apstrādā vairāk nekā 2 tonnas tērauda stundā;

3) tādu melno metālu lietuvju

būvniecība, kuru ražošanas jauda pārsniedz 20 tonnas

diennaktī;

4) tādu kausēšanas iekārtu (arī

krāsaino metālu sakausējumiem) uzstādīšana un būvniecība, kuru

jauda pārsniedz 4 tonnas kausēta svina vai kadmija diennaktī vai

20 tonnas jebkura cita kausēta metāla diennnaktī (izņemot

dārgmetālu un pārstrādes produktu bagātināšanas un metālliešanas

iekārtas);

5) tādu metāla un plastikāta

virsmu apstrādes iekārtu uzstādīšana, kurās izmanto

elektrolītiskos vai ķīmiskos procesus un kuru elektrolīzes vannu

vai ķīmiskās apstrādes tvertnes kopējais tilpums pārsniedz 30

kubikmetrus;

6) mehānisko transportlīdzekļu

sērijveida ražošana, montāža un šādu transportlīdzekļu motoru

izgatavošana;

7) kuģu būves un remonta

rūpnīcas;

8) lidmašīnu būves un remonta

rūpnīcas;

9) dzelzceļa konstrukciju

ražošana;

10) metālu ieguve ar sprādzienu

metodi;

11) rūdu apdedzināšanas un

frakcionēšanas iekārtu uzstādīšana.

5. Derīgo izrakteņu

pārstrāde:

1) koksēšanas krāšņu (ogļu sausā

destilēšana) ierīkošana;

2) cementa ražošana, ja ražošanas

jauda pārsniedz 500 tonnas produkcijas diennaktī;

3) iekārtu uzstādīšana azbesta un

tādu produktu ražošanai, kuros azbests ir pamatsastāvdaļa (visas

darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);

4) iekārtu uzstādīšana stikla un

stikla šķiedras ražošanai, ja kausēšanas jauda pārsniedz 20

tonnas diennaktī;

5) iekārtu uzstādīšana

minerālvielu kausēšanai, arī minerālšķiedru ražošanai, ja

kausēšanas jauda pārsniedz 20 tonnas diennaktī;

6) keramikas izstrādājumu ražošana

apdedzinot, kārniņu, ķieģeļu, ugunsizturīgu ķieģeļu, flīžu, māla

trauku un porcelāna ražošana, ja ražošanas jauda pārsniedz 75

tonnas gatavās produkcijas diennaktī vai ja apdedzināšanas krāsns

tilpums ir lielāks par 4 kubikmetriem un apdedzināšanas krāsnī

var ievietot vairāk nekā 300 kilogramus produkcijas uz vienu

krāsns kubikmetru.

6. Ķīmiskā rūpniecība:

1) ķīmisko vielu rūpnieciska

ražošana un starpproduktu pārstrāde (visas darbības, uz kurām

neattiecas šā likuma 1.pielikums);

2) pesticīdu, farmācijas produktu,

krāsu, laku, elastomēru un peroksīdu rūpnieciska ražošana (visas

darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);

3) naftas, naftas ķīmijas produktu

un ķīmisko produktu uzglabāšanas iekārtu (ar kopējo ietilpību

10 000 un vairāk tonnu) uzstādīšana.

7. Pārtikas rūpniecība:

1) augu un dzīvnieku eļļas un

tauku rūpnieciska ražošana;

2) rūpnieciska augu un dzīvnieku

pārstrādes produktu iepakošana un konservēšana;

3) piena produktu rūpnieciska

ražošana, ja pieņem vairāk nekā 50 tonnas piena diennaktī (ja 50

tonnas diennaktī ir gada vidējais rādītājs);

4) brūvēšana un iesala rūpnieciska

ražošana;

5) konditorejas izstrādājumu un

sīrupa rūpnieciska ražošana;

6) tādu lopkautuvju būvniecība,

kurās saražo vairāk nekā 25 tonnas kautķermeņu diennaktī;

7) cietes rūpnieciska

ražošana;

8) zivju produktu un zivju eļļas

rūpnieciska ražošana uzņēmumos, kuros pārstrādā vairāk nekā 10

tonnas zivju diennaktī;

9) cukura rūpnieciska

ražošana.

8. Tekstilrūpniecība, ādas,

koka un papīra rūpnieciska ražošana:

1) papīra un kartona ražošana, ja

saražo vairāk nekā 20 tonnas produkcijas diennaktī;

2) materiālu pirmapstrāde vai

šķiedru un audumu krāsošana, ja apstrādā vairāk nekā 1 tonnu

materiāla diennaktī;

3) ādu miecēšana rūpnieciskos

apjomos, ja saražo vairāk nekā 5 tonnas gatavās produkcijas

diennaktī;

4) skaidu plākšņu un finiera

ražošana;

5) celulozes pārstrādes un

ražošanas iekārtu uzstādīšana (visas darbības, uz kurām

neattiecas šā likuma 1.pielikums).

9. Gumijas rūpniecība - uz

elastomēru bāzes veidotu produktu rūpnieciska ražošana un

pārstrāde.

10. Infrastruktūras

projekti:

1) rūpniecisko teritoriju

ierīkošana;

2) vairāk nekā 300 automašīnām

paredzētu stāvlaukumu būvniecība;

3) dzelzceļa līniju un termināļu

būvniecība (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma

1.pielikums);

4) lidlauku būvniecība (visas

darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);

5) ceļu, ostu un kuģu piestātņu

(arī zvejas ostu) būvniecība (visas darbības, uz kurām neattiecas

šā likuma 1.pielikums);

6) iekšējo ūdensceļu būvniecība

(visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);

7) aizsprostu un citu ūdens

uzkrāšanai paredzētu konstrukciju būvniecība, ja ūdens tilpums

ūdenskrātuvē pārsniedz 3 000 000 kubikmetrus;

8) tramvaja un metro līniju

būvniecība;

9) cauruļvadu ierīkošana naftas un

gāzes transportēšanai, ja to garums pārsniedz 20 kilometrus;

10) ūdensvadu ierīkošana, ja to

kopgarums pārsniedz 20 kilometrus;

11) ēku un būvju būvniecība,

rekonstrukcija, renovācija un restaurācija Baltijas jūras un

Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā; dambju,

molu un citu būvju būvniecība jūrā, kur iespējamas krasta

pārmaiņas, izņemot esošo būvju uzturēšanu;

12) pazemes ūdeņu ieguve un

pazemes ūdeņu mākslīga papildināšana, ja gada kopējais apjoms ir

1 000 000 un vairāk kubikmetru;

13) mākslīgu ūdensteču un

ūdenstilpju izveidošana, ja tās ir garākas par 0,5 kilometriem

vai to platība ir lielāka par 10 hektāriem;

14) projekti, kas paredz ūdens

resursu pārdali starp upju baseiniem, ja pārvietojamā ūdens

daudzums pārsniedz 2 procentus no tā plūsmas.

11. Pārējās darbības:

1) sacīkšu trašu un mehānisko

transportlīdzekļu izmēģinājumu poligonu izveidošana;

2) atkritumu apglabāšanas iekārtu

būvniecība (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma

1.pielikums);

3) notekūdeņu attīrīšanas iekārtu

būvniecība, ja to jauda pārsniedz

20 000 cilvēkekvivalentus;

4) dūņu izvietošanas vietu

būvniecība;

5) metāllūžņu glabāšanas vietu

(arī teritoriju, kas paredzētas vairāk nekā 300 nolietoto

transportlīdzekļu glabāšanai) ierīkošana;

6) motoru, turbīnu un reaktoru

stacionāro izmēģinājumu stendu (laboratoriju) uzstādīšana;

7) mākslīgo minerālšķiedru

ražošanas iekārtu uzstādīšana;

8) sprāgstvielu iznīcināšanas

iekārtu uzstādīšana;

9) kapsētu ierīkošana.

12. Tūrisms un atpūta:

1) slēpošanas trašu, pacēlāju un

gaisa tramvaju ierīkošana un ar to saistītie pasākumi;

2) jahtu un citu mazizmēra

kuģošanas līdzekļu ostu ierīkošana;

3) viesnīcu kompleksu būvniecība

ārpus apdzīvotajām vietām un ar to saistītie attīstības

pasākumi;

4) pastāvīgu kempinga vietu

ierīkošana;

5) tematisko parku ierīkošana.

13. Jebkuras pārmaiņas

akceptētās, notiekošās vai pabeigtās darbībās, kuras saistītas ar

šā likuma 1.pielikumā un šajā pielikumā minētajiem objektiem un

var izraisīt būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz vidi.

14. Darbības, kuras

paredzētas jaunu metožu un produktu attīstībai (izstrādei) un

attiecas uz šā likuma 1.pielikumā minētajiem objektiem un kuras

turpinās ne ilgāk kā divus gadus pēc to uzsākšanas."

Likums Saeimā pieņemts 2003.gada

19.jūnijā.

Valsts prezidentes vietā

Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre

Rīgā 2003.gada 10.jūlijā