Grozījumi Medību likumā

26. pants
Medību norises dokumentēšanas kārtību un

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

informācijas aprites kārtību medību jomā nosaka Ministru

kabinets."

13. Izteikt 29.pantu šādā redakcijā:

"29.pants. (1) Zemes īpašnieks vai tiesiskais

valdītājs ir atbildīgs par medījamo dzīvnieku nodarītajiem

postījumiem un zaudējumiem savā īpašumā (valdījumā) esošajā zemē,

ja medību tiesības nav nodotas citam medību tiesību

lietotājam.

(2) Ja medību tiesību īpašnieks medību tiesības nodod citam

medību tiesību lietotājam, pušu pienākumus un tiesības nosaka

medību tiesību nodošanas līgumā, ciktāl tas nav pretrunā ar šā

panta ceturto daļu.

(3) Par nebrīvē audzētu savvaļas dzīvnieku nodarītajiem

zaudējumiem ir atbildīgs dzīvnieku īpašnieks.

(4) Lai samazinātu medījamo dzīvnieku nodarītos

postījumus:

1) ja medību tiesību nodošanas līgumā nav paredzēts citādi,

zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir savā īpašumā,

valdījumā vai lietošanā esošajā zemē nodrošināt aizsardzības

pasākumus pret iespējamiem medījamo dzīvnieku nodarītiem

postījumiem, ciktāl tas nav pretrunā ar vides un dabas

aizsardzības prasībām, un par tiem informēt arī medību tiesību

lietotāju;

2) medību tiesību lietotāja pienākums ir medīt medību

iecirknī, nodrošinot medību resursu ilgtspējīgu

apsaimniekošanu;

3) zemes īpašnieka (lietotāja), infrastruktūras objektu

apsaimniekotāja un medību tiesību lietotāja pienākums ir

nekavējoties nodrošināt savstarpēju apmaiņu ar informāciju par

konstatētajiem medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem;

4) Valsts meža dienests saskaņā ar medību saimniecību

reglamentējošiem normatīvajiem aktiem ir tiesīgs postījumu vietās

ārpus noteiktā medību termiņa atļaut nelimitēto medījamo sugu

zīdītāju medīšanu, kā arī izdot medību atļaujas limitēto medījamo

sugu zīdītāju medīšanai, pārsniedzot pieļaujamo nomedīšanas

apjomu un - ja medību koordinācijas komisija pieņēmusi attiecīgu

lēmumu - nepiemērojot šā likuma 19.panta pirmajā daļā noteiktās

prasības par minimālajām medību platībām.

(5) Epizootiju draudu gadījumos, kā arī tad, kad

medījamie dzīvnieki postījumus īpašumam un videi nodara valsts

vai valsts nozīmes meliorācijas sistēmās vai teritorijās, kur

medīt aizliegts vai kur ir šo postījumu iemesls, attiecīgās

pašvaldības izveidota medību koordinācijas komisija, pieaicinot

piegulošo platību medību tiesību lietotājus un attiecīgās nozares

ekspertus, konkrētajā teritorijā nosaka:

1) lauksaimniecībai, mežsaimniecībai, meliorācijas sistēmām un

infrastruktūras objektiem nodarīto postījumu apjomu;

2) to materiālo zaudējumu apmēru, kurus lauksaimniecībai un

mežsaimniecībai nodarījuši medījamie dzīvnieki;

3) pasākumus postījumu un to seku ierobežošanai vai

likvidēšanai.

(6) Ja medījamie dzīvnieki nodarījuši postījumus teritorijās,

kur medīt nav aizliegts, attiecīgās pašvaldības izveidota medību

koordinācijas komisija, pieaicinot medību tiesību lietotāju un

zemes īpašnieku vai lietotāju, konkrētajā zemes vienībā

nosaka:

1) lauksaimniecībai, mežsaimniecībai, meliorācijas sistēmām un

infrastruktūras objektiem nodarīto postījumu apjomu;

2) to materiālo zaudējumu apmēru, kurus lauksaimniecībai un

mežsaimniecībai nodarījuši medījamie dzīvnieki;

3) pasākumus postījumu un to seku ierobežošanai vai

likvidēšanai. Medību koordinācijas komisijai, saņemot medību

tiesību īpašnieka piekrišanu, ir tiesības uz minēto pasākumu

veikšanas laiku pārņemt un īstenot medību tiesības konkrētajā

zemes vienībā. Medību koordinācijas komisijas lēmuma apstrīdēšana

neaptur tā darbību.

(7) Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā nosakāms to postījumu apjoms, kurus

lauksaimniecībai, mežsaimniecībai, meliorācijas sistēmām un

infrastruktūras objektiem nodarījuši medījamie dzīvnieki,

postījumu pakāpi, postījumu apjoma un pakāpes noteikšanas

kritērijus, kā arī rīcību šādos gadījumos;

2) kārtību un nosacījumus medību atļaujas izsniegšanai

medījamo dzīvnieku medīšanai postījumu vietās;

3) kārtību, kādā nosaka to materiālo zaudējumu apmēru, kurus

lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nodarījuši medījamie

dzīvnieki;

4) kārtību, kādā maksā valsts nodevu par to postījumu apjoma

noteikšanu un to zaudējumu aprēķinu, kurus lauksaimniecībai,

mežsaimniecībai, meliorācijas sistēmām un infrastruktūras

objektiem nodarījuši medījamie dzīvnieki;

5) medību koordinācijas komisijas sastāvu, tiesības un

pienākumus, kā arī kārtību, kādā nosaka pasākumus postījumu un to

seku ierobežošanai vai likvidēšanai;

6) kārtību, kādā atlīdzināmi zaudējumi, ko fiziskās vai

juridiskās personas nodarījušas, pārkāpjot medības reglamentējošu

normatīvo aktu prasības, un šo zaudējumu apmēru, kā arī

nelikumīgi iegūtās medību produkcijas vērtības atlīdzināšanas

kārtību un apmēru."

14. Izslēgt 30.pantu.

15. 31.panta otrās daļas 1.punktā:

izteikt "a" un "b" apakšpunktu šādā

redakcijā:

"a) valsts nodeva pilnā apmērā par medību atļauju

izsniegšanu,

b) valsts nodeva pilnā apmērā par mednieka apliecību, loka

mednieka apliecību, medību vadītāja apliecību, atļaujas

ārzemniekam medīt Latvijas teritorijā un mednieka sezonas karšu

izsniegšanu,";

papildināt punktu ar "b1" apakšpunktu

šādā redakcijā:

"b1) valsts nodeva pilnā apmērā par mednieku,

loka mednieku un medību vadītāju kandidātu

eksamināciju,".

16. Pārejas noteikumos:

izteikt 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

"8. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2014.gada

1.aprīlim izdod šā likuma 3.panta ceturtajā un piektajā daļā,

5.panta otrajā daļā, 8.pantā, 10.panta otrajā daļā, 13.panta

otrajā un trešajā daļā, 14.panta otrajā daļā, 15.panta otrajā

daļā, 17.panta otrajā daļā, 18.pantā, 22.panta pirmajā daļā,

23.panta pirmajā un trešajā daļā, 26.pantā un 29.panta septītajā

daļā minētos noteikumus.

9. Līdz šo pārejas noteikumu 8.punktā minēto Ministru

kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami šādi

Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo

likumu:

1) Ministru kabineta 2004.gada 2.marta noteikumi Nr.109

"Noteikumi par valsts nodevu par mednieka apliecības,

mednieka sezonas kartes un medību atļaujas izsniegšanu, par

atļaujas izsniegšanu ārvalstu medniekam medīt Latvijas teritorijā

un atļaujas izsniegšanu izvest medību trofejas no Latvijas, kā

arī medību trofeju izvešanas kārtību";

2) Ministru kabineta 2004.gada 2.marta noteikumi Nr.110

"Noteikumi par mednieku un medību vadītāju apmācības

kārtību, zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudes programmu, kā arī

mednieka apliecības un medību vadītāja apliecības izsniegšanas

kārtību";

3) Ministru kabineta 2004.gada 2.marta noteikumi Nr.111

"Kārtība, kādā atlīdzināmi zaudējumi, ko fiziskās vai

juridiskās personas nodarījušas, pārkāpjot medības

reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības, un to

apmērs, kā arī nelikumīgi iegūtās medību produkcijas vērtības

atlīdzināšanas kārtība un apmērs";

4) Ministru kabineta 2007.gada 19.jūnija noteikumi Nr.409

"Kārtība, kādā nosaka maksu par medību tiesību izmantošanu

valstij piekrītošās vai piederošās medību platībās";

5) Ministru kabineta 2007.gada 17.jūlija noteikumi Nr.497

"Kārtība, kādā nosaka materiālo zaudējumu apjomu, kurus

lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nodarījuši medījamie

dzīvnieki";

6) Ministru kabineta 2007.gada 6.novembra noteikumi Nr.743

"Medību saimniecības attīstības fonda nolikums";

7) Ministru kabineta 2011.gada 20.decembra noteikumi Nr.975

"Noteikumi par valsts nodevu par mežsaimnieciskām darbībām,

mednieku un medību vadītāju eksāmeniem un medījamo dzīvnieku

nodarīto zaudējumu aprēķinu";

8) Ministru kabineta 2013.gada 26.februāra noteikumi Nr.113

"Medību noteikumi".";

papildināt pārejas noteikumus ar 10. un 11.punktu šādā

redakcijā:

"10. Grozījumi šā likuma 15.panta otrajā daļā, 23.panta

pirmajā daļā un 31.panta otrajā daļā stājas spēkā vienlaikus ar

attiecīgiem grozījumiem likumā "Par nodokļiem un

nodevām".

11. Šā likuma 17.panta pirmajā daļā noteikto prasību piemēro

tiem medību iecirkņiem, kuri tiek reģistrēti pēc 2014.gada

1.janvāra."

Likums stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2013.gada 20.jūnijā.

Valsts prezidents

A.Bērziņš

Rīgā 2013.gada 11.jūlijā