26. pants
Medību norises dokumentēšanas kārtību un
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
informācijas aprites kārtību medību jomā nosaka Ministru
kabinets."
13. Izteikt 29.pantu šādā redakcijā:
"29.pants. (1) Zemes īpašnieks vai tiesiskais
valdītājs ir atbildīgs par medījamo dzīvnieku nodarītajiem
postījumiem un zaudējumiem savā īpašumā (valdījumā) esošajā zemē,
ja medību tiesības nav nodotas citam medību tiesību
lietotājam.
(2) Ja medību tiesību īpašnieks medību tiesības nodod citam
medību tiesību lietotājam, pušu pienākumus un tiesības nosaka
medību tiesību nodošanas līgumā, ciktāl tas nav pretrunā ar šā
panta ceturto daļu.
(3) Par nebrīvē audzētu savvaļas dzīvnieku nodarītajiem
zaudējumiem ir atbildīgs dzīvnieku īpašnieks.
(4) Lai samazinātu medījamo dzīvnieku nodarītos
postījumus:
1) ja medību tiesību nodošanas līgumā nav paredzēts citādi,
zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir savā īpašumā,
valdījumā vai lietošanā esošajā zemē nodrošināt aizsardzības
pasākumus pret iespējamiem medījamo dzīvnieku nodarītiem
postījumiem, ciktāl tas nav pretrunā ar vides un dabas
aizsardzības prasībām, un par tiem informēt arī medību tiesību
lietotāju;
2) medību tiesību lietotāja pienākums ir medīt medību
iecirknī, nodrošinot medību resursu ilgtspējīgu
apsaimniekošanu;
3) zemes īpašnieka (lietotāja), infrastruktūras objektu
apsaimniekotāja un medību tiesību lietotāja pienākums ir
nekavējoties nodrošināt savstarpēju apmaiņu ar informāciju par
konstatētajiem medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem;
4) Valsts meža dienests saskaņā ar medību saimniecību
reglamentējošiem normatīvajiem aktiem ir tiesīgs postījumu vietās
ārpus noteiktā medību termiņa atļaut nelimitēto medījamo sugu
zīdītāju medīšanu, kā arī izdot medību atļaujas limitēto medījamo
sugu zīdītāju medīšanai, pārsniedzot pieļaujamo nomedīšanas
apjomu un - ja medību koordinācijas komisija pieņēmusi attiecīgu
lēmumu - nepiemērojot šā likuma 19.panta pirmajā daļā noteiktās
prasības par minimālajām medību platībām.
(5) Epizootiju draudu gadījumos, kā arī tad, kad
medījamie dzīvnieki postījumus īpašumam un videi nodara valsts
vai valsts nozīmes meliorācijas sistēmās vai teritorijās, kur
medīt aizliegts vai kur ir šo postījumu iemesls, attiecīgās
pašvaldības izveidota medību koordinācijas komisija, pieaicinot
piegulošo platību medību tiesību lietotājus un attiecīgās nozares
ekspertus, konkrētajā teritorijā nosaka:
1) lauksaimniecībai, mežsaimniecībai, meliorācijas sistēmām un
infrastruktūras objektiem nodarīto postījumu apjomu;
2) to materiālo zaudējumu apmēru, kurus lauksaimniecībai un
mežsaimniecībai nodarījuši medījamie dzīvnieki;
3) pasākumus postījumu un to seku ierobežošanai vai
likvidēšanai.
(6) Ja medījamie dzīvnieki nodarījuši postījumus teritorijās,
kur medīt nav aizliegts, attiecīgās pašvaldības izveidota medību
koordinācijas komisija, pieaicinot medību tiesību lietotāju un
zemes īpašnieku vai lietotāju, konkrētajā zemes vienībā
nosaka:
1) lauksaimniecībai, mežsaimniecībai, meliorācijas sistēmām un
infrastruktūras objektiem nodarīto postījumu apjomu;
2) to materiālo zaudējumu apmēru, kurus lauksaimniecībai un
mežsaimniecībai nodarījuši medījamie dzīvnieki;
3) pasākumus postījumu un to seku ierobežošanai vai
likvidēšanai. Medību koordinācijas komisijai, saņemot medību
tiesību īpašnieka piekrišanu, ir tiesības uz minēto pasākumu
veikšanas laiku pārņemt un īstenot medību tiesības konkrētajā
zemes vienībā. Medību koordinācijas komisijas lēmuma apstrīdēšana
neaptur tā darbību.
(7) Ministru kabinets nosaka:
1) kārtību, kādā nosakāms to postījumu apjoms, kurus
lauksaimniecībai, mežsaimniecībai, meliorācijas sistēmām un
infrastruktūras objektiem nodarījuši medījamie dzīvnieki,
postījumu pakāpi, postījumu apjoma un pakāpes noteikšanas
kritērijus, kā arī rīcību šādos gadījumos;
2) kārtību un nosacījumus medību atļaujas izsniegšanai
medījamo dzīvnieku medīšanai postījumu vietās;
3) kārtību, kādā nosaka to materiālo zaudējumu apmēru, kurus
lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nodarījuši medījamie
dzīvnieki;
4) kārtību, kādā maksā valsts nodevu par to postījumu apjoma
noteikšanu un to zaudējumu aprēķinu, kurus lauksaimniecībai,
mežsaimniecībai, meliorācijas sistēmām un infrastruktūras
objektiem nodarījuši medījamie dzīvnieki;
5) medību koordinācijas komisijas sastāvu, tiesības un
pienākumus, kā arī kārtību, kādā nosaka pasākumus postījumu un to
seku ierobežošanai vai likvidēšanai;
6) kārtību, kādā atlīdzināmi zaudējumi, ko fiziskās vai
juridiskās personas nodarījušas, pārkāpjot medības reglamentējošu
normatīvo aktu prasības, un šo zaudējumu apmēru, kā arī
nelikumīgi iegūtās medību produkcijas vērtības atlīdzināšanas
kārtību un apmēru."
14. Izslēgt 30.pantu.
15. 31.panta otrās daļas 1.punktā:
izteikt "a" un "b" apakšpunktu šādā
redakcijā:
"a) valsts nodeva pilnā apmērā par medību atļauju
izsniegšanu,
b) valsts nodeva pilnā apmērā par mednieka apliecību, loka
mednieka apliecību, medību vadītāja apliecību, atļaujas
ārzemniekam medīt Latvijas teritorijā un mednieka sezonas karšu
izsniegšanu,";
papildināt punktu ar "b1" apakšpunktu
šādā redakcijā:
"b1) valsts nodeva pilnā apmērā par mednieku,
loka mednieku un medību vadītāju kandidātu
eksamināciju,".
16. Pārejas noteikumos:
izteikt 8. un 9.punktu šādā redakcijā:
"8. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2014.gada
1.aprīlim izdod šā likuma 3.panta ceturtajā un piektajā daļā,
5.panta otrajā daļā, 8.pantā, 10.panta otrajā daļā, 13.panta
otrajā un trešajā daļā, 14.panta otrajā daļā, 15.panta otrajā
daļā, 17.panta otrajā daļā, 18.pantā, 22.panta pirmajā daļā,
23.panta pirmajā un trešajā daļā, 26.pantā un 29.panta septītajā
daļā minētos noteikumus.
9. Līdz šo pārejas noteikumu 8.punktā minēto Ministru
kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami šādi
Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo
likumu:
1) Ministru kabineta 2004.gada 2.marta noteikumi Nr.109
"Noteikumi par valsts nodevu par mednieka apliecības,
mednieka sezonas kartes un medību atļaujas izsniegšanu, par
atļaujas izsniegšanu ārvalstu medniekam medīt Latvijas teritorijā
un atļaujas izsniegšanu izvest medību trofejas no Latvijas, kā
arī medību trofeju izvešanas kārtību";
2) Ministru kabineta 2004.gada 2.marta noteikumi Nr.110
"Noteikumi par mednieku un medību vadītāju apmācības
kārtību, zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudes programmu, kā arī
mednieka apliecības un medību vadītāja apliecības izsniegšanas
kārtību";
3) Ministru kabineta 2004.gada 2.marta noteikumi Nr.111
"Kārtība, kādā atlīdzināmi zaudējumi, ko fiziskās vai
juridiskās personas nodarījušas, pārkāpjot medības
reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības, un to
apmērs, kā arī nelikumīgi iegūtās medību produkcijas vērtības
atlīdzināšanas kārtība un apmērs";
4) Ministru kabineta 2007.gada 19.jūnija noteikumi Nr.409
"Kārtība, kādā nosaka maksu par medību tiesību izmantošanu
valstij piekrītošās vai piederošās medību platībās";
5) Ministru kabineta 2007.gada 17.jūlija noteikumi Nr.497
"Kārtība, kādā nosaka materiālo zaudējumu apjomu, kurus
lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nodarījuši medījamie
dzīvnieki";
6) Ministru kabineta 2007.gada 6.novembra noteikumi Nr.743
"Medību saimniecības attīstības fonda nolikums";
7) Ministru kabineta 2011.gada 20.decembra noteikumi Nr.975
"Noteikumi par valsts nodevu par mežsaimnieciskām darbībām,
mednieku un medību vadītāju eksāmeniem un medījamo dzīvnieku
nodarīto zaudējumu aprēķinu";
8) Ministru kabineta 2013.gada 26.februāra noteikumi Nr.113
"Medību noteikumi".";
papildināt pārejas noteikumus ar 10. un 11.punktu šādā
redakcijā:
"10. Grozījumi šā likuma 15.panta otrajā daļā, 23.panta
pirmajā daļā un 31.panta otrajā daļā stājas spēkā vienlaikus ar
attiecīgiem grozījumiem likumā "Par nodokļiem un
nodevām".
11. Šā likuma 17.panta pirmajā daļā noteikto prasību piemēro
tiem medību iecirkņiem, kuri tiek reģistrēti pēc 2014.gada
1.janvāra."
Likums stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.
Likums Saeimā pieņemts 2013.gada 20.jūnijā.
Valsts prezidents
A.Bērziņš
Rīgā 2013.gada 11.jūlijā