1. punkts

1Izdarīt programmdokumentā “Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.–2006.gadam” (apstiprināts ar Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumiem Nr.1002 “Kārtība, kādā ieviešams programmdokuments “Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.–2006.gadam”” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 193.nr.; 2005, 135.nr.)) šādus grozījumus:

21.1. izteikt programmdokumenta “Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.–2006.gadam” 9.6.nodaļu šādā redakcijā:

3“9.6. Pasākums: Standartu sasniegšana

4Šī pasākuma juridiskais pamats ir Padomes Regulas Nr. 1257/1999, kurā izdarīti grozījumi ar Padomes 2003.gada 29.septembra Regulu (EK) Nr. 1783/2003, ar ko groza Padomes regulu Nr. 1257/1999, un Padomes 2004.gada 22.marta Regulu (EK) Nr. 567/2004, ar ko groza Padomes regulu Nr. 1257/1999 (turpmāk — Padomes regula Nr. 567/2004), Va sadaļa (21a pants).

5Pamatojums

6Latvijai ieviešot KLP, daudzos sektoros jāsasniedz ES noteiktie vides aizsardzības, dzīvnieku labturības un higiēnas standarti.

7Vislielākās izmaksas, kas attiecas uz vides aizsardzības politikas ieviešanu lauksaimniecībā, saistāmas ar prasību izpildi, kas noteiktas Padomes 1991.gada 12.decembra Direktīvā Nr.91/676/EEK par ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (turpmāk — Padomes direktīva Nr.91/676/EEK), un Padomes 1996.gada 24.septembra Direktīvā Nr.96/61/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli. Investīcijas mēslojuma uzglabāšanas un lietošanas prasību izpildei, kā arī labāko tehnoloģiju ieviešanai Latvijas apstākļos ir kapitālietilpīgas un dārgas. Nelielam skaitam komersantu, kas nodarbojas ar lauksaimniecību, ir izveidotas ES standartiem atbilstošas mēslu krātuves, taču lielākajā daļā saim­niecību tās ir būtiski jārekonstruē vai jāizveido no jauna. Līdzīgs stāvoklis ir ar organiskā mēslojuma iestrādes tehniku. 2000.gadā veiktajā pētījumā noskaidrots, ka 92% apsekoto saimniecību nebija atbilstošu kūtsmēslu savākšanas un uzglabāšanas iekārtu.

8Saskaņā ar Rīcības programmu īpaši jutīgām teritorijām, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem (spēkā no 2004.gada 18.marta), mēslošanas plāni jāizstrādā visās saimniecībās, kurās sējplatības ir 10 ha un lielākas, bet augļu un dārzeņu saimniecībās — 3 ha un lielākas platības, kur augsnes agroķīmiskā izpēte jāveic reizi piecos gados. Pašreiz augsnes agroķīmiskā izpēte īpaši jutīgajās teritorijās ir veikta tikai 10,4% lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

9Lai Latvijas tiesību aktos ieviestu ES prasības, Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas pieņemts 1999.gada 29.decembrī, iekļauta norma, kurā Ministru kabinetam deleģēts izdot noteikumus par dzīvnieku labturības prasībām.

10Saskaņā ar Komisijas 1989.gada 26.maija Direktīvas Nr.89/362/EEK par vispārējiem higiēnas nosacījumiem piena ražošanas saimniecībās (turpmāk — Komisijas direktīva Nr.89/362/EEK) pielikuma I nodaļas (7) punktu cūkas un mājputnus nedrīkst turēt kūtī vai telpās, kur slauc govis. Atbilstoši Padomes 1992.gada 16.jūnija Direktīvai Nr.92/46/EEK par veterinārsanitārām prasībām attiecībā uz svaiga piena, termiski apstrādāta piena un piena produktu ražošanu un laišanu tirgū (turpmāk — Padomes direktīva Nr.92/46/EEK) neapstrādātam govs pienam jāatbilst šādiem standartiem:

111) dzīvotspējīgu mikroorganismu skaita novērtējums 30°C temperatūrā (uz 1 ml) ≤ 100 000 (vidējais ģeometriskais, aptverot divu mēnešu periodu, kura laikā ņemti vismaz divi paraugi mēnesī);

122) somatisko šūnu skaita kontroles rezultāts (1 ml) ≤ 400 000 (vidējais ģeometriskais, aptverot triju mēnešu periodu, kura laikā ņemts vismaz viens paraugs mēnesī).

13Pārtikas un veterinārā dienesta apkopotā informācija par veikto uzraudzību un kontroli attiecībā uz atbilstību dzīvnieku labturības un higiēnas prasībām liecina, ka novietnes, telpas (telpas dzīvnieku turēšanai, piena ieguves telpa, piena pirmapstrādes un uzglabāšanas telpa, telpa/atsevišķa vieta barības uzglabāšanai un telpa/atsevišķa vieta slimu, ievainotu dzīvnieku izvietošanai) neatbilda prasībām 21 % apsekoto zemnieku saimniecību; dzīvnieku turēšanas un kopšanas apstākļi neatbilda 7,3% apsekoto zemnieku saimniecību; piena ieguves, pirmapstrādes un uzglabāšanas higiēna (tesmeņa pārbaude mastīta noteikšanai un sagatavotība slaukšanai, dzīvnieku slaukšana, piena atdzesēšana, uzglabāšana un temperatūras režīma ievērošana, piena trauki, inventārs un slaukšanas iekārta, piena realizācija, nekvalitatīva piena izmantošana, personāla higiēna un sanitārā grāmatiņa) neatbilda 18 % apsekoto zemnieku saimniecību.

14Saskaņā ar grozījumiem vistu labturības noteikumos, kas stājās spēkā ar 2004.gada 1.maiju, palielināti sprostu izmēri, un tie ir šādi:

151)katrai dējējvistai nepieciešama sprosta platība, kas nav mazāka par

16550 cm2, un to nosaka, mērot sprosta horizontālo virsmu, kuru dējējvistas brīvi izmanto bez ierobežojumiem;

172) sprostam jābūt vismaz 40 cm augstam 65 % no sprosta platības un ne mazāk par 35 cm augstam pārējā sprosta daļā.

18Saskaņā ar Padomes regulu Nr. 567/2004, nosakot atbalsta apjomu gadā, var ņemt vērā izdevumus saistībā ar ieguldījumiem, kas nepieciešami, lai izpildītu standartu, ko Kopiena noteikusi līdz pievienošanās dienai un kas no šīs dienas vai vēlāka datuma lauksaimniekiem ir saistošs. Šo iespēju var izmantot tikai pirmajos trijos atbalsta gados, un atbalsta maksimālais apmērs gadā ir

1925000 EUR par saimniecību. Šajā ieguldījumu periodā nav spēkā paredzētais samazinājums.

20Pasākuma mērķis

21ES standartu sasniegšana vides aizsardzības, cilvēku, dzīvnieku un augu aizsardzības un dzīvnieku labturības jomā lauku saimniecībās.

22Mērķa teritorija

23Pasākuma mērķa teritorija ir Plāna mērķa teritorija.

24Atbalsta saņēmēji

25Atbalstu var saņemt fiziskas un juridiskas personas, lai nodrošinātu ES standartu ieviešanu saimniecībās.

26Atbalstāmās aktivitātes

27Atbalsta saņēmējs var saņemt atbalstu par standartu ievērošanu vides aizsardzības, cilvēku, dzīvnieku un augu aizsardzības un dzīvnieku labturības jomā par šādām aktivitātēm:

281) kūtsmēslu krātuvju būvniecība īpaši jutīgajās teritorijās;

292)higiēnas standartu nodrošināšana piena ražošanā (ieguldījumi piena slaukšanas un piena dzesēšanas aprīkojumā);

303)govju kūtīm paredzēto standartu ievērošana, lai nodrošinātu piena higiēnu (cūku pārvietošana);

314) sprostu pārbūve, lai nodrošinātu dējējvistu labturību.

32Detalizētu šo standartu sarakstu skatīt 17.pielikumā. Atbalstāmās aktivitātes nedrīkst summēties ar atbalsta pasākumiem, kas minēti Padomes regulas Nr. 1257/1999 1.nodaļā, jo veiktie ieguldījumi, lai nodrošinātu minēto standartu ievērošanu, var saņemt atbalstu tikai šī pasākuma ietvaros un nav tiesīgi saņemt atbalstu Padomes regulas Nr. 1257/1999 1.nodaļas ietvaros. Citi pārējie ieguldījumi var saņemt atbalstu Padomes regulas Nr. 1257/1999 1.nodaļas ietvaros, ievērojot attiecīgos nosacījumus. Pārtikas un veterinārais dienests ir nacionāli atzīta kompetenta iestāde un izsniedz nepieciešamos dokumentus par higiēnas standartiem piena ražošanā, kūts standartiem, dējējvistu labturību, mākslīgās ventilācijas sistēmas aprīkošanu ar trauksmes ierīci un nodrošināšanu ar rezerves ventilāciju, ūdens apgādes sistēmu ierīkošanu, sprostu ierīkošanu jaunlopiem, cūku aizgaldu ierīkošanu. Reģionālā vides pārvalde ir nacionāli atzīta kompetenta valsts iestāde un izsniedz dokumentus attiecībā uz kūtsmēslu krātuvēm.

33Atbalsta saņemšanas nosacījumi

34Atbalstu par saistībām var saņemt, ja ir saņemts nacionāli atzītas kompetentas iestādes atzinums par ražošanas neatbilstību ES standartiem.

35Lai saņemtu atbalstu, atbalsta pretendentam jāpierāda, ka viņa saimnie­cība ir ekonomiski dzīvotspējīga vai kļūs tāda atbalsta perioda beigās. Ekonomiskās dzīvotspējas kritērijs ir pozitīva naudas plūsma saimniecībā.

36Lai saņemtu atbalstu kūtsmēslu krātuvju būvniecībai, saimniecībai jāatrodas vides īpaši jutīgajā teritorijā vai tai jābūt saimniecībai, kura saņēmusi A kategorijas piesārņojuma atļauju.

37Pretendents iesniedz attiecīgā standarta ieviešanas plānu, kurā tiek apliecināts, ka standarts tiks sasniegts, un kuru ir apstiprinājusi attiecīgajā jomā nacionāli atzīta kompetenta iestāde.

38Atbalsta saņēmējam atbilstība attiecīgajiem standartiem jānodrošina ieguldījumu perioda beigās, ko apliecina nacionāli atzīta kompetenta iestāde.

39Pretendents slēdz ar LAD līgumu, kurā paredzēts nodrošināt atbilstību attiecīgajiem standartiem saskaņā ar standartu ieviešanas plānu.

40Atbalsta maksājumu veids un apjoms

41Pretendenti var saņemt atbalstu tādu ieguldījumu izmaksu segšanai, kas saistītas ar standartu ievērošanu.

42Kompensācija par veiktajiem ieguldījumiem nepārsniedz 25000 EUR vienai saimniecībai gadā. Maksimālais atbalsts vienai saimniecībai ir 75000 EUR trijos gados.

43Kūtsmēslu krātuvju būvniecība īpaši jutīgajās teritorijās

44Šī aktivitāte paredz ieguldījumus kūts­mēslu krātuvju būvniecībā, lai tiktu ievēroti Padomes direktīvas Nr.91/676/EEK nosacījumi. Saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem minētās direktīvas nosacījumi jāievieš saimniecībās, kurās ir piecas un vairāk dzīvnieku vienības. Atbalsta maksājuma apmēru par ieguldījumiem nosaka atbilstoši kūtsmēslu krātuvju tilpumam:

45I tabula

46Nr.

47p.k.

48Kūtsmēslu krātuves veids

49Kompensācijas apmērs (EUR/m3)

501.

51Cieto kūtsmēslu krātuve līdz 300 m3

5264