Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 9.maija noteikumos Nr.376 "Zāļu reģistrēšanas kārtība"

20. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17

Toksikoloģijā:

20.1. novērtē gatavo gēnu terapijas zāļu toksicitāti.

Turklāt atkarībā no zāļu veida ņem vērā aktīvās vielas un

palīgvielu individuālu testēšanu un novērtē zāļu, kas saistītas

ar nukleīnskābes sekvences ekspresiju un nav paredzētas

fizioloģiskai iedarbībai, in vivo iedarbību;

20.2. vienas devas toksicitātes pētījumus var kombinēt ar

nekaitīguma farmakoloģijas un farmakokinētikas pētījumiem,

piemēram, noturības pētījumiem;

20.3. atkārtotas devas toksicitātes pētījumus apraksta,

ja cilvēkiem paredzēts lietot vairākas devas. Ievadīšanas veids

un kārtība precīzi atspoguļo plānoto klīnisko dozējumu.

Gadījumos, kad vienas devas ievadīšana cilvēkiem var radīt

ilgstošu nukleīnskābju sekvences iedarbību, jāapsver atkārtoti

toksicitātes pētījumi. Pētījumi var būt ilgāki nekā standarta

toksicitātes pētījumi, ņemot vērā gēnu terapijas zāļu noturīgumu

un paredzamos iespējamos riskus. Pētījumu ilgums ir jāpamato;

20.4. veic genotoksicitātes pētījumus. Tomēr standarta

genotoksicitātes pētījumus veic tikai gadījumos, kad tie ir

vajadzīgi, lai testētu konkrētu piemaisījumu vai pārneses

sistēmas komponentu;

20.5. veic kancerogenitātes pētījumus. Standarta

kancerogenitātes pētījumi grauzējiem mūža ilgumā nav

nepieciešami. Tomēr atkarībā no zāļu veida novērtē

tumoroģenētisko potenciālu attiecīgajiem in vivo un in vitro

modeļiem;

20.6. reproduktīvā un ontoģenēzes toksicitāte. Veic

pētījumus par ietekmi uz auglīgumu un vispārējo reproduktīvo

funkciju. Apraksta embriofetālās un perinātālās toksicitātes

pētījumus un dzimumšūnas līnijas transmisijas pētījumus, izņemot

gadījumus, kad, ņemot vērā zāļu veidu, iesniegumā pienācīgi

pamatoti to neveikšanas iemesli;

20.7. attiecībā uz toksicitātes papildpētījumiem:

20.7.1. integrācijas pētījumiem, visām gēnu terapijas

zālēm veic integrācijas pētījumus, izņemot gadījumus, kad šādu

pētījumu neveikšana ir zinātniski pamatota, piemēram, tāpēc, ka

nukleīnskābes sekvences nevar iekļūt šūnas kodolā. Attiecībā uz

gēnu terapijas zālēm, kurām nav paredzēta integrācijas spēja,

integrācijas pētījumus veic tikai gadījumos, ja bioizkliedes dati

liecina par dzimumšūnas līnijas transmisijas risku;

20.7.2. imūngenitāti un imūntoksicitāti, pēta potenciālo

imūngenitāti un imūntoksicitātes ietekmi.

3.3. somatisko šūnu terapijas zālēm un audu inženierijas

produktiem