Vairogs33. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17
Izteikt 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 7. pielikumu šādā
redakcijā:
"1. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 3. februāra
noteikumiem Nr. 59
Iesniegums
atbalsta saņemšanai ilgtermiņa kredītprocentu daļējai dzēšanai
primāro lauksaimniecības produktu ražotājam
Iesniegumā ietver vismaz šādu informāciju:
1) par klientu - vārdu, uzvārdu vai nosaukumu,
personas kodu vai reģistrācijas numuru, Lauku atbalsta dienesta
klienta numuru;
2) klienta kontaktinformāciju - tālruņa numuru vai
mobilā tālruņa numuru;
3) par iepriekšējā atbalsta periodā faktiski
samaksātajiem kredītprocentiem;
4) īpašumtiesību apliecinājumu;
5) informāciju par citu investīciju atbalstu, kas saņemts
par attiecināmajām izmaksām;
6) hipotētisko scenāriju;
7) apliecinājumu par sniegtās informācijas patiesumu un
to, ka nākamajā gadā būs nepieciešams atbalsts daļējai
kredītprocentu dzēšanai (provizoriskā kredītprocentu maksājumu
summa).
2. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 3. februāra
noteikumiem Nr. 59
Iesniegums atbalsta
saņemšanai īstermiņa kredītprocentu dzēšanai primāro
lauksaimniecības produktu ražotājiem
Iesniegumā ietver vismaz šādu informāciju:
1) par klientu - vārdu, uzvārdu vai nosaukumu,
personas kodu vai reģistrācijas numuru, Lauku atbalsta dienesta
klienta numuru;
2) klienta kontaktinformāciju - tālruņa numuru vai
mobilā tālruņa numuru;
3) par iepriekšējā atbalsta periodā faktiski
samaksātajiem kredītprocentiem;
4) apliecinājumu par sniegtās informācijas patiesumu.
3. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 3. februāra
noteikumiem Nr. 59
Iesniegums
atbalsta saņemšanai ilgtermiņa kredītprocentu daļējai dzēšanai
lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai
Iesniegumā ietver vismaz šādu informāciju:
1) par klientu - vārdu, uzvārdu vai nosaukumu,
personas kodu vai reģistrācijas numuru, Lauku atbalsta dienesta
klienta numuru;
2) klienta kontaktinformāciju - tālruņa numuru vai
mobilā tālruņa numuru;
3) par iepriekšējā atbalsta periodā faktiski
samaksātajiem kredītprocentiem;
4) īpašumtiesību apliecinājumu;
5) informāciju par citu investīciju atbalstu, kas saņemts
par attiecināmajām izmaksām;
6) hipotētisko scenāriju;
7) apliecinājumu par sniegtās informācijas patiesumu un
to, ka nākamajā gadā būs nepieciešams atbalsts daļējai
kredītprocentu dzēšanai (provizoriskā kredītprocentu maksājumu
summa).
4. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 3. februāra
noteikumiem Nr. 59
Lauksaimniecības
un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības
iesniegums atbalsta saņemšanai īstermiņa kredītprocentu
dzēšanai
Iesniegumā ietver vismaz šādu informāciju:
1) par klientu - vārdu, uzvārdu vai nosaukumu,
personas kodu vai reģistrācijas numuru, Lauku atbalsta dienesta
klienta numuru;
2) klienta kontaktinformāciju - tālruņa numuru vai
mobilā tālruņa numuru;
3) par iepriekšējā atbalsta periodā faktiski
samaksātajiem kredītprocentiem;
4) apliecinājumu par sniegtās informācijas patiesumu.
5. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 3. februāra
noteikumiem Nr. 59
Iesniegums
atbalsta saņemšanai ilgtermiņa kredītprocentu daļējai dzēšanai
pretendentiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu
pārstrādi, kā arī zvejniecību un zvejas produktu apstrādi
Iesniegumā ietver vismaz šādu informāciju:
1) par klientu - vārdu, uzvārdu vai nosaukumu,
personas kodu vai reģistrācijas numuru, Lauku atbalsta dienesta
klienta numuru;
2) klienta kontaktinformāciju - tālruņa numuru vai mobilā
tālruņa numuru;
3) par iepriekšējā atbalsta periodā faktiski
samaksātajiem kredītprocentiem;
4) īpašumtiesību apliecinājumu;
5) informāciju par citu investīciju atbalstu, kas saņemts
par attiecināmajām izmaksām;
6) apliecinājumu par sniegtās informācijas patiesumu un
to, ka nākamajā gadā būs nepieciešams atbalsts daļējai
kredītprocentu dzēšanai (provizoriskā kredītprocentu maksājumu
summa).
6. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 3. februāra
noteikumiem Nr. 59
Iesniegums
atbalsta saņemšanai īstermiņa kredītprocentu dzēšanai
pretendentiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu
pārstrādi, kā arī zvejniecību un zvejas produktu apstrādi
Iesniegumā ietver vismaz šādu informāciju:
1) par klientu - vārdu, uzvārdu vai nosaukumu,
personas kodu vai reģistrācijas numuru, Lauku atbalsta dienesta
klienta numuru;
2) klienta kontaktinformāciju - tālruņa numuru vai
mobilā tālruņa numuru;
3) par iepriekšējā atbalsta periodā faktiski
samaksātajiem kredītprocentiem;
4) apliecinājumu par sniegtās informācijas patiesumu.
7. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 3. februāra
noteikumiem Nr. 59
Lauksaimniecībā
izmantojamie zinātnes pētījumi
Nr.
p. k.
Nosaukums
Darba uzdevumi
Finansējums (euro)
Izpildītājs
Zemkopības ministrijas
atbildīgais departaments
1.
Minimālās augsnes apstrādes
ietekme uz augsnes auglības saglabāšanu, kaitīgo organismu
attīstību un izplatību, ražu un tās kvalitāti bezmaiņas
sējumos
1.1. Turpināt izmēģinājumus iekārtotajā stacionārajā
laukā, lai bezmaiņas un dažādas augu rotācijas sējumos
noskaidrotu augsnes bezapvēršanas apstrādes ietekmi uz
augsnes īpašību un ķīmiskā sastāva izmaiņām ilgtermiņā,
kaitīgo organismu attīstību un izplatību, ražas lielumu un
kvalitāti salīdzinājumā ar tradicionālo audzēšanas
tehnoloģiju visā veģetācijas periodā.
1.2. Noteikt kultūraugu ražību un ražas kvalitāti,
kā arī kopējo produktivitāti atkarībā no augsnes apstrādes
un augu maiņas varianta:
1.2.1. vērtēt augu fenoloģisko attīstību;
1.2.2. noteikt ražu un ražas kvalitāti;
1.2.3. vērtēt augmaiņas variantu kopējo
produktivitāti (MJ ha-1).
1.3. Noteikt augsnes agrofizikālos rādītājus un
barības vielu izmantošanos atkarībā no augsnes apstrādes un
augu maiņas varianta:
1.3.1. noteikt augsnes agrofizikālās īpašības
(ūdens filtrācijas spēju, kapilāro porainību, augsnes
drupatainību u. c.);
1.3.2. noteikt augu barības vielu izmantošanos;
1.3.3. noteikt oglekļa uzkrāšanos.
1.4. Noteikt sējumu nezāļainību un kviešu slimību
attīstību atkarībā no augsnes apstrādes un augu maiņas:
1.4.1. noteikt sējumu nezāļainību;
1.4.2. noteikt kviešu lapu slimību attīstības
pakāpi;
1.4.3. noteikt stiebra pamatnes slimību
ierosinātājus, izmantojot mikoloģiskās un ģenētiski
molekulārās metodes;
1.4.4. noteikt mikotoksīnu daudzumu graudos
atkarībā no augsnes apstrādes un augu maiņas varianta.
1.5. Izvērtēt tehnoloģiju priekšrocības un trūkumus
ilgstošā periodā, sniegt priekšlikumus par šo tehnoloģiju
izmantošanas iespējām integrētajā laukaugu audzēšanā
(novembris-marts).
42 780*
Latvijas Lauksaimniecības
universitāte
Lauksaimniecības
departaments
2.
Graudaugu šķirņu izturība pret
slimībām Latvijas agroklimatiskajos apstākļos un šķirņu
saimniecisko īpašību novērtējums
2.1. Novērtēt lapu slimību attīstību ziemāju (kviešu
un rudzu) šķirnēm, kas pieteiktas iekļaušanai Latvijas augu
šķirņu katalogā (turpmāk - katalogs). Novērtēšana paredzēta
stiebrošanas sākumā, vārpošanas sākumā un piengatavības
laikā.
2.2. Novērtēt lapu slimību attīstību vasarāju
(kviešu, miežu un auzu) šķirnēm, kas pieteiktas iekļaušanai
katalogā. Novērtēšana paredzēta cerošanas, vārpošanas un
piengatavības laikā.
2.3. Novērtēt vārpu slimību attīstību ziemāju un
vasarāju graudaugu šķirnēm, kas pieteiktas iekļaušanai
katalogā. Citu slimību uzskaite, ja tās tiek
konstatētas.
2.4. Izvērtēt ražas un tās kvalitātes rādītāju
izmaiņas pēc fungicīdu lietošanas graudaugu šķirnēm, kas
pieteiktas iekļaušanai katalogā.
17 000*
Latvijas Lauksaimniecības
universitāte
Lauksaimniecības
departaments
3.
Lauksaimniecības attīstības
prognozēšana un politikas scenāriju izstrāde līdz
2050. gadam
3.1. Latvijas lauksaimniecības sektoranalīzes modeļa
(LASAM modeļa) aktualizācija un uzlabojumi:
3.1.1. aktualizēt visus lauksaimniecību
raksturojošus rādītājus modelī;
3.1.2. pārskatīt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju
novērtējumu bloku atbilstoši metodoloģijas izmaiņām;
3.1.3. aktualizēt sociālekonomiskās ietekmes un
investīciju nepieciešamības novērtējuma prognozes;
3.1.4. precizēt kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmas
prognozēšanas bloku, ņemot vērā pieejamo datu uzlabojumus
2020. gadā;
3.1.5. izveidot jaunu LASAM modeļa rezultātu
atspoguļošanas pieeju.
3.2. ES RefScen 2050 modeļa prognozēto
lauksaimniecības un ZIZIMM sektora (aramzemes un zālāju)
SEG emisiju datu analīze. Tehnisks atbalsts Latvijas
viedokļa un argumentācijas sagatavošanā par
RefScen 2050 datiem un sadarbība ar Eiropas
Komisiju un tās zinātniskajām iestādēm saistībā ar šīm
prognozēm.
3.3. Izstrādāt izmēģinājumprojektu lauksaimniecības
emisiju novērtējumam piena lopkopībā atkarībā no
saimniekošanas pieejas. Izstrādāt punktu sistēmu dažādām
saimniekošanas pieejām.
80 000*
Latvijas Lauksaimniecības
universitāte
Lauksaimniecības
departaments
4.
Virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu
kvalitātes pārraudzība īpaši jutīgajās teritorijās un
lauksaimniecības zemēs lauksaimniecības noteču monitoringa
programmā
4.1. Iegūt korektu informāciju par lauksaimniecības
izkliedētā (difūzā) un punktveida avota nozīmi virszemes un
pazemes ūdeņu piesārņošanā:
4.1.1. monitoringa izpilde ar mērbūvēm un iekārtām
aprīkotās monitoringa stacijās četrās vietās drenu lauka
izpētes līmenī un četrās vietās mazā sateces baseina
izpētes līmenī, izslēdzot citu piesārņojuma avotu ietekmi
uz monitoringa mērījumiem. Papildus ņemt ūdens paraugus
divos izkliedētā piesārņojuma posteņos. Paraugu ņemšanas
biežums - ne retāk kā reizi mēnesī;
4.1.2. monitoringa izpilde, nosakot lauksaimniecības
piesārņojuma ietekmi uz pazemes ūdeņiem, īpaši uz seklo
pazemes ūdeņu - gruntsūdeņu - sastāvu
11 urbumos trijās monitoringa stacijās un
10 urbumos īpaši izveidotās trijās pazemes ūdeņu
izpētes vietās. Paraugu ņemšanas biežums - ne retāk kā
reizi ceturksnī;
4.1.3. trijās teritorijās veikt novērojumus par
augu barības elementu izskalošanos (N un P savienojumi) no
lauksaimniecības punktveida piesārņojuma avotiem (kūtsmēslu
saimniecība lielajās lopkopības fermās) - ne retāk kā
reizi mēnesī.
4.2. Uzkrāt un apkopot ūdens kvalitātes datus
piesārņojuma modelēšanai Bērzes upes sateces baseinā un tā
15 daļbaseinos, kas atrodas īpaši jutīgas teritorijas
platībā. Paraugu ņemšanas biežums - ne retāk kā reizi
mēnesī. Veikt piesārņojuma modelēšanu ar starptautiskā
praksē lietoto FyrisNP (Zviedrija) vai HYPE
(Zviedrija) ūdens kvalitātes modeli.
4.3. Uzkrāt un apkopot datus par izkliedētā
piesārņojuma emisijas koeficientiem (N un P noplūdēm)
dažādiem zemes lietošanas veidiem un augu sekām. Noteikt
atsevišķu ekstremālu hidroloģisku procesu (pavasara palu,
epizodisku plūdu, augsnes ūdens erozijas, ziemas perioda
noplūžu) ietekmi uz kopējo gada N un P noplūdes raksturu un
apjomu. Pētīt piesārņotāju - augu barības elementu (N
un P savienojumu) - transformācijas procesus
hidrogrāfiskā sistēmā, lai varētu novērtēt aiztures
(pašattīrīšanās) procesus, kas nepieciešami piesārņojuma
slodzes aprēķiniem.
4.4. Veikt novērojumus par augu barības elementu (N
un P savienojumu) koncentrāciju astoņās vietās īpaši
jutīgas teritorijas upju baseinos, ņemot ūdens paraugus ne
retāk kā reizi mēnesī.
4.5. Veikt novērojumus par augu barības elementu
koncentrācijas izmaiņām divās virszemes plūsmas un vienā
pazemes plūsmas mākslīgajā mitrzemē.
4.6. Uzturēt esošās un iespēju robežās pilnveidot
monitoringa staciju būves un tehnisko aprīkojumu atbilstoši
starptautiskās prakses un HELCOM rekomendācijām.
4.7. Pēc Zemkopības ministrijas pieprasījuma
sagatavot informāciju ziņojumam Eiropas Komisijai par ūdens
un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības
izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem.
49 000*
Latvijas Lauksaimniecības
universitāte
Lauksaimniecības
departaments
5.
Integrētai un bioloģiskai
audzēšanai piemērotu ābeļu, plūmju un ķiršu šķirņu un
potcelmu pārbaude dažādos reģionos un to audzēšanas
tehnoloģiju izstrāde
5.1. Izvērtēt ābeļu, plūmju un ķiršu šķirņu
ziemcietību, augšanu un ražošanu saimniecībās Latvijas
reģionos.
5.2. Izdalīt visvairāk piemērotās ābeļu šķirņu un
potcelmu kombinācijas, kā arī jaunajām šķirnēm izvērtēt
visvairāk piemērotos vainagu veidošanas paņēmienus un
ražības un kvalitātes parametrus izmēģinājumos Dobelē un
Pūrē.
5.3. Izvērtēt slāpekļa mēslojuma un tā pievadīšanas
veidu ietekmi uz ābeļu augšanu un ražošanu, kā arī augļu un
zālāja kvalitāti dārzā.
5.4. Izdalīt jaunas plūmju šķirnes un šķirņu
potcelmu kombinācijas, rekomendēt audzēšanas tehnoloģiju
atbilstoši stādījumu blīvumam un vainagu veidošanas
sistēmām.
5.5. Izdalīt visvairāk piemērotos potcelmus
vairākām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā audzētām saldo ķiršu
šķirnēm izmēģinājumos Dobelē un Pūrē.
51 000*
Dārzkopības institūts
Lauksaimniecības
departaments
6.
Integrētai audzēšanai
perspektīvo ogulāju šķirņu pārbaude dažādos Latvijas reģionos
un to audzēšanas tehnoloģiju izstrāde un pilnveidošana
6.1. Izvērtēt jauno un perspektīvo aveņu un
krūmogulāju šķirņu piemērotību integrētajai audzēšanai
Dārzkopības institūtā un saimniecībās dažādos Latvijas
reģionos.
6.2. Izvērtēt jauno un perspektīvo zemeņu šķirņu
piemērotību dažādām audzēšanas tehnoloģijām Dārzkopības
institūtā un saimniecībās dažādos Latvijas reģionos.
6.3. Izvērtēt audzēšanas risku mazinošas
tehnoloģijas un krūmu apgriešanas intensitātes ietekmi uz
krūmmelleņu augšanu, attīstību un ražošanu.
6.4. Pilnveidot krūmmelleņu mēslošanas tehnoloģijas
minerālaugsnē un kūdrā.
6.5. Izvērtēt dzērveņu mēslošanas tehnoloģiju
ietekmi uz lielogu dzērveņu augšanu un ražas
veidošanos.
47 000*
Dārzkopības institūts
Lauksaimniecības
departaments
7.
Aramzemes un ilggadīgo zālāju
apsaimniekošanas radītās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas
un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes uzskaites
sistēmas pilnveidošana un atbilstošu metodisko risinājumu
izstrādāšana
7.1. Raksturot minimālas augsnes apstrādes ietekmi uz
SEG emisijām:
7.1.1. noteikt CO2, CH4 un
N2O emisijas no lauksaimniecībā izmantotām zemēm
atkarībā no augsnes apstrādes veida un kultūraugu sugas
(trīs laukaugu sugas, divi augsnes apstrādes
paņēmieni);
7.1.2. raksturot augsnes apstrādes veida un
kultūraugu sugas ietekmi uz SEG emisijām izpētes
teritorijā, tostarp novērtēt augsnes mitruma, ķīmiskā
sastāva, gaisa temperatūras, nokrišņu un mēslojuma
izkliedēšanas ietekmi uz SEG emisijām;
7.1.3. sagatavot noslēguma ziņojumu par pētījuma
rezultātiem.
7.2. Iegūt galveno lauksaimniecības kultūru
biomasas datus un izstrādāt biomasas pārrēķinu
vienādojumus:
7.2.1. oglekļa ieneses (ar virszemes un pazemes
biomasu) raksturošana saimnieciski nozīmīgākajām laukaugu
kultūrām konvencionālajās un bioloģiskajās saimniecībās
(tostarp ilggadīgiem zālājiem, ziemas kviešiem, vasaras
kviešiem, vasaras miežiem, ziemas rapsim, auzām un
kukurūzai, kā arī papuvei konvencionālajās saimniecībās un
auzām, vasaras kviešiem, griķiem, ziemas kviešiem, vasaras
miežiem, auzām ar stiebrzāļu pasēju un sarkano āboliņu
bioloģiskajās saimniecībās);
7.2.2. izmēģinājumu platības "aramzemē sēts
stiebrzāļu un lopbarības zālaugu (ieskaitot proteīnaugus)
maisījums" ierīkošana konvencionālajā saimniecībā;
7.2.3. katrai laukaugu kultūrai, izņemot papuvi,
paredzēti divi mēslošanas režīmi, divas šķirnes (vai sēklu
maisījumi) un divi atkārtojumi;
7.2.4. sagatavot ziņojumu par pētījuma rezultātiem
un zinātnisku publikāciju (indikatīvais nosaukums -
Latvijas laukaugu biomasas vienādojumi oglekļa ieneses
modelēšanai) Scopus vai
Web of Science indeksētā zinātniskā
izdevumā.
7.3. Attālās izpētes tehnoloģiju izmantošana
aramzemes un ilggadīgo zālāju apsaimniekošanas radīto SEG
emisiju un CO2 piesaistes uzskaites sistēmas
pilnveidošanai:
7.3.1. metodes aprobēšana Depth-to-water
karšu izstrādāšanai meliorētajām augsnēm SEG hidroloģiskā
režīma un SEG emisiju modelēšanai organiskajās augsnēs;
7.3.2. lauku ražības gradienta (rādītājs, kas
raksturo iespējamo ražu ar veģetācijas indeksu katrā laukā,
ņemot vērā vidējo ražu attiecīgajā gadā) izstrādāšana
saimnieciski nozīmīgākajām laukaugu kultūrām, izmantojot
Copernicus datu kopas (Sentinel 1 un 2)
oglekļa ieneses un oglekļa uzkrājuma izmaiņu modelēšanai
atsevišķa lauka vai MRM parauglaukuma līmenī (sadarbībā ar
lauksaimniecības pētniecības centriem);
7.3.3. pārmitro ieplaku identificēšanas metožu
pilnveidošana lauksaimniecībā izmantojamās zemēs
hidroloģiskā režīma raksturošanai;
7.3.4. pētījuma rezultātu publicēšana vismaz vienā
Scopus vai Web of Science indeksētā
izdevumā.
70 261*
Latvijas Valsts mežsaimniecības
institūts "Silava"
Lauksaimniecības
departaments
8.
Meliorācijas ietekmes
novērtēšana klimata pārmaiņu (plūdu riska) mazināšanā
8.1. SEG emisiju mērījumi un cēloņsakarību izpēte
nosusinātās lauksaimniecības zemēs:
8.1.1. veikt dislāpekļa oksīda (N2O),
ogļskābās gāzes (CO2), metāna (CH4)
un amonjaka (NH3) emisijas mērījumus
lauksaimniecībā izmantotās minerālaugsnēs un organiskajās
augsnēs;
8.1.2. analizēt dislāpekļa
oksīda (N2O), ogļskābās
gāzes (CO2), metāna (CH4)
un amonjaka (NH3) emisijas cēloņsakarības
pētāmajās teritorijās.
8.2. Esošo meliorācijas sistēmu identifikācija un
tehniskā stāvokļa novērtēšana, izmantojot ģeotelpisko
informāciju:
8.2.1. meliorācijas sistēmu funkcionalitātes
novērtēšanas metodikas izstrādāšana un lietojums;
8.2.2. meliorācijas sistēmu funkcionalitātes modelēšana
(vizualizācija) ietekmes uz hidroloģisko režīmu
prognozēšanai;
8.2.3. metodikas izstrādāšana un lietojums
mērķtiecīgai prioritāri renovējamo vai rekonstruējamo
meliorācijas sistēmu identificēšanai.
51 000*
Latvijas Lauksaimniecības
universitāte
Lauksaimniecības
departaments
9.
Ganību airenes pirmsselekcijas
materiāla izvērtēšana
9.1. Īstenot nepieciešamo agrotehnisko pasākumu
kompleksu plašas izcelsmes ganību airenes populāciju
hibridizācijas audzētavās divās vietās Latvijā: turpināt
izvērtēt un atlasīt noturīgākos diploīdos genotipus un
iekārtot divas jaunas tetraploīdo populāciju hibridizācijas
audzētavas (Skrīveros un Dunalkā).
9.2. Izvērtēt pēc noteiktām pazīmēm atlasītos
tetraploīdos agrīnā un vēlīnā tipa genotipus pēcnācēju
pārbaudes audzētavās.
9.3. Izolētos apstākļos saziedināt un vērtēt
perspektīvākos genotipus ar mērķi izveidot jaunas
populācijas ar atšķirīgām fenotipiskām un agronomiskām
īpašībām.
9.4. Nodrošināt nepieciešamo agrotehnisko pasākumu
kompleksu diploīdo augu izlases audzētavā
(~ 1000 x 2 genotipi) un tos izvērtēt pēc
vienota plāna un metodikas.
9.5. Iekārtot projekta gaitā izveidoto ganību
airenes populāciju salīdzinājumu un tās izvērtēt pēc
vienota plāna un metodikas
9.6. Apkopot un veikt datu analīzi, iekļaut iegūtos
vērtējumus projekta kopējā datubāzē.
10 000*
Latvijas Lauksaimniecības
universitāte
Lauksaimniecības
departaments
10.
Pākšaugu aktuālo kaitēkļu
efektīvāko ierobežošanas paņēmienu izvērtēšana un noteikšana
un lauksaimniecībai nozīmīgāko apputeksnētāju dzīvotspēju
ietekmējošo faktoru identificēšana
10.1. Pupu sēklgrauža sezonālais monitorings.
10.2. Lauka pupas sēklas materiāla analīze pirms
sējas un sēklu analīze pēc ražas novākšanas, lai novērtētu
to invadētību ar pupu sēklgrauzi.
10.3. Pupu sēklgrauža monitoringam paredzētu lamatu
ar augu smaržvielām pārbaude un aprobēšana Latvijas
apstākļos.
10.4. Dažādu pupu sēklgrauža ierobežošanas
stratēģiju (izmantojot augu aizsardzības līdzekļus)
efektivitātes pārbaude.
10.5. Pieejamās informācijas apkopošana par to
lauka pupas šķirņu audzēšanas iespējām Latvijas
agroekoloģiskajos apstākļos, kuras ir mazieņēmīgas pret
pupu sēklgrauzi.
10.6. Dažādās agrocenozēs sastopamo bišu sugu
sastāvu pētniecība dažādos Latvijas reģionos.
10.7. Bišu sezonālais monitorings lauksaimniecībā
izmantotās zemes platībās dažādos Latvijas reģionos.
10.8. Botāniskā sastāva noteikšana medus bites
savāktajos ziedputekšņos.
10.9. Lauksaimniecībā biežāk lietoto augu
aizsardzības līdzekļu atliekvielu noteikšana medus bites
ievāktajos ziedputekšņos.
10.10. Bišu saimju dzīvotspēju ietekmējošo faktoru
izpēte un metodikas izstrāde lauka pētījumu veikšanai,
tostarp augu aizsardzības līdzekļu ietekme uz bišu
dzīvotspēju.
80 998*
Latvijas Lauksaimniecības
universitāte
Lauksaimniecības
departaments
11.
Dzeltenās rūsas (ierosinātājs
Puccinia striiformis, Westend) izplatība Latvijā un
pasākumi tās postīguma ierobežošanai
11.1. Dzeltenās rūsas ierosinātāja Puccinia
striiformis, Westend agresīvo rasu un
bioloģiskajās saimniecībās audzēto kviešu šķirņu
mijiedarbības izpēte laboratorijas apstākļos.
11.2. Fusarium spp. sastopamība, sugu
identificēšana auzu graudos.
11.3. Sagatavot informatīvu materiālu par Latvijā
nozīmīgu graudaugu patogēnu - dzelteno rūsu
(ierosinātājs Puccinia striiformis, Westend) un tās
izplatību.
56 000*
Latvijas Lauksaimniecības
universitāte
Lauksaimniecības
departaments
12.
Dārzeņu audzēšana pamīšu slejās
un augu atlieku pārstrādes produktu izmantošana dārzeņu
komercražošanā, nodrošinot bioloģisko daudzveidību un
efektīvu resursu izmantošanu
12.1. Komunicēt ar SUREVEG projekta vadītāju un
konsorciju, apmeklēt projekta sanāksmes.
12.2. Veidot literatūras apkopojumu par pamīšu
sleju audzēšanas tehnoloģijas (strip cropping)
ietekmi uz augsni, biotisko un abiotisko stresu mazināšanu
kultūraugiem un to ietekmi uz ilgtspējību.
12.3. Turpināt lauka izmēģinājumu atbilstoši
projekta metodikai, kas izstrādāta sadarbībā ar konsorcija
partneriem:
12.3.1. ierīkot lauka izmēģinājumu: galviņkāpostu
jaukto (sleju) stādījumu ar dārza pupām salīdzināt ar
dārzeņu vienlaidu stādījumu (kontrole) un paralēli
pārbaudīt divu veidu augu izcelsmes augsnes
uzlabotāju - digestāta un komposta - ietekmi
(salīdzinājumā ar kontroli (kūtsmēsli)) uz kultūraugu
ražību;
12.3.2. veikt kopšanas darbus, augsnes, augu un
mēslošanas līdzekļu analīzes (nosakot N, P, K, Ca, Mg
organiskās vielas un pH atšķirīgos variantos), veikt sakņu
attīstības monitoringu in situ, novērtēt
augsnes bioloģiskās aktivitātes parametrus (DHG un
elpošana) un ražas uzskaiti izmēģinājumā atbilstoši
konsorcija izstrādātajai metodikai.
12.4. Veikt datu apkopojumu un analīzi, gatavot
publikācijas, prezentēt rezultātus konferencēs.
12.5. Pamatojoties uz pētījuma gaitā iegūtajiem
rezultātiem, projekta noslēgumā sagatavot informāciju
lauksaimniekiem, lai nodrošinātu pētījuma rezultātu
praktisko izmantošanu.
16 000*
Dārzkopības institūts
Lauksaimniecības
departaments
13.
Latvijas lauksaimniecības
siltumnīcefekta gāzu un amonjaka emisijas, kā arī
CO2 piesaistes (aramzemēs un zālājos)
robežsamazinājuma izmaksu līkņu (MACC) pielāgošana
izmantošanai lauksaimniecības, vides un klimata politikas
veidošanā
13.1. Latvijas lauksaimniecības SEG emisiju
robežsamazinājuma izmaksu līkņu (MACC)
aktualizēšanas un MACC koncepcijas lietojuma
paplašināšana:
13.1.1. aktualizēt SEG un amonjaka emisiju
samazinošo un CO2 piesaistes pasākumu
robežsamazinājuma izmaksu līknēs (MACC) izmantojamos
datus un pieņēmumus;
13.1.2. attīstīt un papildināt pasākumu SEG un
amonjaka emisiju samazināšanas potenciāla aprēķināšanas
metodiku, iekļaujot pasākumu mijiedarbības efektu;
13.1.3. izvērtēt jaunus amonjaka emisiju
samazinošus pasākumus un iekļaut MACC līknē.
13.2. SEG un amonjaka emisiju samazinošo pasākumu
izvērtējums pasākumu ietekmes ietveršanai SEG un amonjaka
emisiju inventarizācijas ziņojumos:
13.2.1. izvērtēt slaucamo govju un gaļas liellopu
pārraudzībā uzskaitīto datu izmantošanas iespējas valsts
kopējo SEG un amonjaka emisiju inventarizāciju
aprēķinos;
13.2.2. izvērtēt un pārskatīt liellopu barības
devas no teorētiskā un praktiskā aspekta, izstrādāt barības
devu rekomendācijas ekonomisko, vides un klimata mērķu
sasniegšanai;
13.2.3. izvērtēt valsts statistikas pārskata
"2-Gaiss" datu izmantošanas iespējas amonjaka
emisijas aprēķinam inventarizācijas ziņojumā no fermām
intensīvai cūku un mājputnu audzēšanai ar vairāk nekā
40 000 mājputnu, vairāk nekā 2000 gaļas cūku un vairāk
nekā 750 sivēnmāšu. Izstrādāt ieteikumus nepieciešamajām
darbībām valsts statistikas pārskata "2-Gaiss"
izmantošanai amonjaka emisijas aprēķinam inventarizācijas
ziņojumā;
13.2.4. identificēt nacionālās darbības un datus
pasākuma "Bioloģiskās piena lopkopības
veicināšana" ietekmes novērtēšanai, piemērojot pieeju
par pasākuma ietekmes novērtēšanu kā specifisku
saimniekošanas prasību ievērošanu sertificētās
bioloģiskajās saimniecībās un pārējās saimniecībās.
13.3. Latvijas lauksaimniecības MACC
popularizēšana un starptautiskās dimensijas veidošana:
13.3.1. sagatavot informatīvo materiālu
lauksaimniekiem par labas prakses piemēriem SEG un amonjaka
emisiju samazināšanā, CO2 piesaistē;
13.3.2. sagatavot zinātniskas un populārzinātniskas
publikācijas par SEG un amonjaka emisiju samazinošo
pasākumu izmaksu efektivitāti.
33 870*
Latvijas Lauksaimniecības
universitāte
Lauksaimniecības
departaments
14.
Lopbarības pākšaugu izēdināšanas
zootehniskā un ekonomiskā efektivitāte atgremotājdzīvnieku
gaļas ražošanai, tostarp marmorizētas gaļas ieguvei
14.1. Veikt gaļas liellopu, aitu un gaļas kazu
nobarošanas izmēģinājumus, lai noskaidrotu pākšaugu (zirņi,
pupas) īpatsvaru pašražotās spēkbarības sastāvā, kā arī
pašražotās spēkbarības palielinātās devas liellopiem
nobarošanas beigu posmā.
14.2. Analizēt dažādu pākšaugu un tradicionāli
izēdināto pašražoto spēkbarības maisījumu ietekmi uz
atgremotājdzīvnieku nobarošanas spējām (dzīvmasa, dzīvmasas
pieaugums, barības izmantošanas efektivitāte), liemeņa (pēc
EUROP un tauku noslāņojuma) un gaļas kvalitāti
(gaļas ķīmiskais sastāvs, marmorizācijas pakāpe, gaļas
stingrība un tekstūra) bioloģiskās saimniekošanas
apstākļos.
14.3. Noskaidrot iegūto liemeņu un gaļas kvalitāti,
tostarp sensorās īpašības, atkarībā no dzīvnieku
nobarošanas beigu fāzē izēdināto spēkbarības maisījumu
sastāva un īpatsvara kopējā barības devā.
14.4. Organizēt ražošanas (izmēģinājuma veikšanas
vietā) apstākļos izēdinātās barības devas galveno barības
vielu sagremojamības pārbaudi, vērtējot vides piesārņojuma
risku.
14.5. Novērtēt pākšaugu iekļaušanas zootehnisko un
ekonomisko efektivitāti pašražotās spēkbarības
maisījumos.
14.6. Sagatavot publikācijas un piedalīties
diskusijās par vietējas izcelsmes pākšaugu izmantošanas
iespējām kvalitatīvas liellopu, aitu un kazu gaļas
ieguvē.
18 500*
Latvijas Lauksaimniecības
universitāte
Lauksaimniecības
departaments
15.
Lēmuma atbalsta sistēmas
izmantošana un pilnveide kaitīgo organismu ierobežošanai
integrētajā augļkopībā
15.1. Atjaunot kaitīgo organismu prognožu sistēmas
tīmekļvietni brīvai prognožu informācijas pieejamībai.
15.2. Nodrošināt ābeļu kraupja, ābolu tinēja un
augļu koku vēža attīstības prognozi, izmantojot lēmuma
atbalsta sistēmu, un brīvi pieejamu informāciju par kaitīgo
organismu kritiskajiem riska periodiem.
15.3. Turpināt pārbaudīt jaunus lēmuma atbalsta
sistēmas RIMpro modeļus kaitīgo organismu attīstības
prognozei un precīza ierobežošanas laika noteikšanai
Latvijas apstākļos.
15.4. Veikt ābeļu kraupja un ābolu tinēja
attīstības un izplatības novērojumus saimniecībās, kurās
uzstādītas meteoroloģiskās stacijas, un noteikt augu
aizsardzības stratēģijas efektivitāti.
20 000*
Latvijas Lauksaimniecības
universitāte
Lauksaimniecības
departaments
16.
Latvijā in situ
audzēto pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu un to
savvaļas radinieku ģenētisko resursu potenciāla apzināšana,
ievākšana un izpēte
16.1. Ievietot ekspedīcijas paraugus gēnu bankā,
pārbaudīt un ievadīt deskriptora datus datubāzē.
16.2. Ekspedīciju plāna izstrādāšana un to izpilde
(augļaugi, dārzeņi, zālaugi).
16.3. Atbilstoši Ģenētisko resursu padomes
apstiprinātajiem deskriptoriem uzsākt ekspedīcijās ievākto
ģenētisko resursu paraugu aprakstīšanu (izvērtēšanu).
16.4. Turpināt iepriekšējos gados uzsākto paraugu
aprakstīšanu pēc deskriptoriem.
28 100*
Latvijas Valsts mežsaimniecības
institūts "Silava"
Lauksaimniecības
departaments
17.
Augu olbaltumvielu ražošanas
produktivitātes un ilgtspējības palielināšana Eiropā
17.1. Turpināt lauka pupu šķirņu izvērtēšanu,
pamatojoties uz publicētiem pētījumu rezultātiem, kā arī
uzsākt Latvijā audzēto lauka pupu šķirņu apkopojuma
izveidošanu.
17.2. Analizēt literatūru par dažādu agrotehnisko
paņēmienu ietekmi uz lauka pupu audzēšanu.
17.3. Analizēt iepriekšējos gados iegūtos
rezultātus par lauka pupu slimību izplatību atkarībā no
sējas laika, izsējas normas un šķirnes.
17.4. Uzsākt lauksaimnieku aptauju, lai
identificētu galvenos faktorus, kas nosaka lielākas
pākšaugu ražas iegūšanu un kas būtu svarīgi, lai varētu
samazināt ražas mainīgumu.
17.5. Turpināt projekta koordināciju un
komunikāciju ar starptautiskajiem projekta partneriem, kā
arī ar zemniekiem, nodrošināt projektā iegūto zināšanu
pārnesi.
10 000*
Latvijas Lauksaimniecības
universitāte
Lauksaimniecības
departaments
18.
Vietējo apdraudēto šķirņu
efektīvās populācijas apjoma ietekme uz inbrīdinga
pieaugumu
18.1. Apzināt vietējo apdraudēto šķirņu (Latvijas
tumšgalves šķirnes aitu, Latvijas baltās šķirnes cūku un
Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes braucamā tipa) kopējo
sievišķo un vīrišķo īpatņu skaitu un to īpatņu skaitu, kuri
tiek izmantoti nākamās paaudzes ieguvei.
18.2. Noteikt efektīvās populācijas lielumu dažādām
šķirnēm.
18.3. Noteikt inbrīdinga pakāpi vietējās
apdraudētajās šķirnēs.
18.4. Prognozēt inbrīdinga pieaugumu vietējās
apdraudētajās šķirnēs atkarībā no efektīvās populācijas
lieluma.
18.5. Izstrādāt ieteikumus pāru atlases veidošanai
vietējās apdraudētajās šķirnēs.
10 000*
Latvijas Lauksaimniecības
universitāte
Lauksaimniecības
departaments
19.
Barības līdzekļu un barības
vielu sagremojamības pētījumi (konversija) jēriem, lietojot
dažādas barības līdzekļu izbarošanas tehnoloģijas
19.1. Papildināt informāciju no zinātniskajā
literatūrā publicētajiem pētījumiem, kuri raksturo barības
līdzekļu un barības vielu sagremojamību atkarībā no
dzīvnieku turēšanas un barības izēdināšanas veida.
19.2. Izveidot četras dzīvnieku grupas pa četriem
dzīvniekiem katrā un izēdināt katras grupas jēriem
lopbarību pēc atšķirīgas ēdināšanas sistēmas: spēkbarības
izdalīšana ar rokām (3 un 5 reizes dienā), spēkbarības un
miltu maisījuma izdalīšana no birstošās siles.
19.3. Veikt lopbarības un kūtsmēslu uzskaiti
nobarošanas sākuma, vidus un beigu fāzē.
19.4. Savākt kūtsmēslus, ievietot uzglabāšanas
konteinerā, sagatavot vidējo paraugu un nogādāt uz
laboratoriju, kur tiks noteikts kūtsmēslu ķīmiskais
sastāvs.
19.5. Veikt izbarotās lopbarības uzskaiti,
sagatavot vidējo paraugu un nogādāt to uz laboratoriju, kur
tiks noteikts lopbarības ķīmiskais sastāvs.
19.6. Novērtēt jēru augšanas rādītājus un liemeņu
kvalitāti.
19.7. Ievadīt projekta gaitā iegūtos datus datubāzē
un veikt to analīzi.
19.8. Sagatavot publikācijas un pārskatus par
projekta norisi, informēt aitu audzētājus un citus
interesentus par projekta rezultātiem.
21 736*
Latvijas Lauksaimniecības
universitāte
Lauksaimniecības
departaments
20.
Pētījumi par barības vielu
konversiju un optimālo kopproteīna līmeni slaucamo govju
barības devās piesārņojuma līmeņa samazināšanai
20.1. Veidot slaucamo govju pētījuma grupu.
20.2. Sastādīt barības devas slaucamām govīm.
20.3. Veikt lopbarības ķīmiskās analīzes.
20.4. Noteikt slaucamo govju barības sagremojamību.
Veikt piena, urīna un mēslu analīzes.
20.5. Turpināt ieteikumu sagatavošanu
lauksaimniekiem.
40 000*
Latvijas Lauksaimniecības
universitāte
Lauksaimniecības
departaments
21.
Nacionālajā gēnu bankā uzkrātā
Latvijas vietējo apdraudēto dzīvnieku šķirņu bioloģiskā
materiāla gēnu bankas papildināšana un izpēte
21.1. Bioloģiskā materiāla ievākšana no vietējo
apdraudēto šķirņu lauksaimniecības dzīvniekiem (dzimuši
2018. un 2019. gadā un agrāk), sadarbojoties ar
šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrībām un
nodrošinot bioloģiskā materiāla paraugu ievākšanu no dažādu
līniju un ģimeņu dzīvniekiem.
21.2. Ievāktā bioloģiskā materiāla apstrāde,
iekļaušana gēnu bankā, gēnu bankas datubāzes
papildināšana.
21.3. Regulāra gēnu bankas inventarizācija.
21.4. Ievāktā vietējo apdraudēto šķirņu dzīvnieku
bioloģiskā materiāla izpēte.
8 000*
Latvijas Lauksaimniecības
universitāte
Lauksaimniecības
departaments
22.
Kukaiņu mainīgās faunas loma
zoonožu un dzīvnieku eksotisko slimību pārnesē un izplatības
riska dinamikā Latvijā
22.1. Turpināt potenciālo zoonožu un dzīvnieku
eksotisko slimību vektoru - kukaiņu un ērču -
monitoringu, pievēršot īpašu uzmanību invazīvo svešzemju
sugu novērojumiem.
22.2. Turpināt cilvēku un dzīvnieku veselībai
bīstamo patogēnu klātbūtnes noteikšanu monitoringā
ietvertajās kukaiņu sugās.
22.3. Apkopot monitoringa datus par vietējo un
invazīvo svešzemju kukaiņu sugu izplatību, to populāciju
lielumu (vai relatīvā lieluma) un dzīvnieku veselībai
bīstamo patogēnu klātbūtni tajos.
25 000*
Pārtikas drošības, dzīvnieku
veselības un vides zinātniskais institūts
"BIOR"
Veterinārais un pārtikas
departaments
23.
Latvijas izcelsmes medus
autentiskuma, kvalitātes un nekaitīguma novērtējums
23.1. Medus autentiskuma pārbaude, nosakot
flavonoīdus, kā arī veicot nemērķēto skrīningu ar augstas
izšķirtspējas masspektrometrijas metodi. Pētījuma rezultātā
tiks uzsākta datubāzes izveide, lai to turpmāk izmantotu
medus Latvijas reģiona izcelsmes identificēšanai.
23.2. Medus kvalitātes parametru (HMF,
cukuru satura, elektrovadītspējas u. c.) noteikšana
paraugos.
23.3. Pesticīdu un veterināro zāļu atlieku
izplatības monitorings ar masspektrometrijas metodēm.
30 000*
Pārtikas drošības, dzīvnieku
veselības un vides zinātniskais institūts
"BIOR"
Veterinārais un pārtikas
departaments
24.
Nanomateriālu satura un
iespējamo riska faktoru novērtējums Latvijas teritorijā
izplatītajā pārtikā un pārtikas iepakojumā
24.1. Aprakstīt pārtikā izmantotos nanomateriālus
(SiO2 un ZnO), ietverot literatūras atlasi,
analīzi un apkopošanu par lietošanu piedevas veidā pārtikas
produktiem vai to iepakojuma materiālos, šo daļiņu radīto
iespējamo apdraudējumu un noteikšanas metodēm.
24.2. Apzināt Latvijas zinātniskajās institūcijās
pieejamo materiāltehnisko bāzi (BIOR - sp-ICP-MS,
LC-MS/MS; Latvijas Universitātē - XRF, Rīgas
Tehniskajā universitātē - Ramana spektroskopija, SEM,
AFM; Cietvielu fizikas institūtā - AFM, TEM, SEM,
Ramana spektroskopija, XRF).
24.3. Apzināt un raksturot potenciālo
SiO2 un ZnO nanodaļiņu izplatību Latvijas
teritorijā lietotajā pārtikā un izplatītās pārtikas
iepakojuma sastāvā, izmantojot izstrādātās analītiskās
metodes.
24.4. Veikt riska raksturojumu par SiO2
un ZnO nanodaļiņu koncentrāciju, izplatību, sniegt riska
novērtējumu, pamatojoties uz zinātnisko informāciju par
iespējamo apdraudējumu un iegūtajiem analītiskajiem
rezultātiem.
25 000*
Pārtikas drošības, dzīvnieku
veselības un vides zinātniskais institūts
"BIOR"
Veterinārais un pārtikas
departaments
25.
Āfrikas cūku mēra (ĀCM)
epidemioloģija, izplatības ierobežošanas un apkarošanas
iespējas Latvijā
25.1. Apkopot datus par ĀCM izplatību mežacūku
populācijā Latvijā, veikt to temporālo un spatiālo analīzi
un meklēt iespējamās slimības ierobežošanas un apkarošanas
metodes (esošā pētījuma turpinājums).
25.2. Apkopot datus un veikt analīzi par mežacūku
populācijas skaita un blīvuma izmaiņām ĀCM izplatīšanās un
medību ietekmē Latvijas teritorijā (turpinājums esošajam
pētījumam).
25.3. Ievākt un apkopot informāciju par beigto
mežacūku atrašanas vietām, analizēt to un rast iespējamos
risinājumus ar ĀCM inficēto beigto mežacūku vieglākai
atrašanai dabā, tā samazinot ĀCM vīrusa izplatību.
25.4. Biodrošības pasākumu ieviešana mežacūku
medību laikā un medījuma pirmapstrādes vietās -
sākotnējā efektivitātes analīze.
25.5. Apkopot informāciju par ĀCM inficētajās
teritorijās esošo ĀCM neskarto mājas cūku novietņu
dinamiku, analizēt ganāmpulku skaita un struktūras
pārmaiņas apkārtnē esošā ĀCM riska ietekmē.
25.6. Sagatavot zinātniskās publikācijas par
pētījuma gaitā iegūtajiem rezultātiem.
18 000*
Pārtikas drošības, dzīvnieku
veselības un vides zinātniskais institūts
"BIOR"
Veterinārais un pārtikas
departaments
26.
Ar jaunām ģenētisko modifikāciju
metodēm iegūtu pārtikas, dzīvnieku barības un to piedevu
noteikšana un šādu produktu zinātniskā riska novērtējums
26.1. Veikt diagnostikas iespēju izpēti un zinātniskā
riska analīzi organismiem, kas iegūti ar jaunajām
mutaģenēzes metodēm.
26.2. Veikt zinātniskā riska analīzi organismiem,
kas iegūti ar tādām jaunajām tehnoloģijām kā gene
drive un citām jaunajām audzēšanas metodēm (new
plant breeding techniques) atbilstoši Latvijas
tautsaimniecībai.
Pētījums ir ļoti būtisks, jo 2018. gada
25. jūlijā stājies spēkā Eiropas Kopienas Tiesas (EKT)
spriedums lietā c-528/16, kurš nosaka, ka ar jaunajām
audzēšanas metodēm iegūtie organismi ir ģenētiski
modificēti organismi (ĢMO) un uz tiem attiecas ES ĢMO
tiesiskais regulējums. Latvijai ir jānodrošina EKT
sprieduma izpilde, tostarp lai ES tirgū nenonāktu šādi
organismi. Minētie jautājumi ir iekļauti arī PRES un
jaunās EK prioritārajos darba uzdevumos.
40 400*
Pārtikas drošības, dzīvnieku
veselības un vides zinātniskais institūts
"BIOR"
Veterinārais un pārtikas
departaments
27.
Pirolizidīna alkaloīdu
izplatības izpēte Latvijas izcelsmes pārtikas produktos
27.1. Veikt zinātniskās literatūras izpēti par
pirolizidīna alkaloīdu izplatību pārtikas produktos,
izvēloties pētījumam savienojumus un produktu veidus ar
vislielāko šo savienojumu izplatības risku.
27.2. Izstrādāt un validēt šķidruma
hromatogrāfijas-masspektrometrijas metodi vismaz 30
alkaloīdu noteikšanai. Izpētīt iespēju veikt nemērķēto
(non-targeted) analīzi pirolizidīna alkaloīdu
noteikšanai bez standartu pieejamības.
27.3. Veikt 80 paraugu analīzi augu tējām, augu
uzlējumiem, medum, uztura bagātinātājiem, pienam.
27.4. Veikt riska novērtējumu, ņemot vērā
konstatēto pirolizidīna alkaloīdu izplatību.
27.5. Sagatavot rekomendācijas par pirolizidīna
alkaloīdu kontroles pasākumiem pārtikai.
26 660*
Pārtikas drošības, dzīvnieku
veselības un vides zinātniskais institūts
"BIOR"
Veterinārais un pārtikas
departaments
28.
Augu aizsardzības jomā
identificēto prioritāro virzienu padziļināta izpēte, veicinot
labāku izpratni par drošu un atbildīgu augu aizsardzības
līdzekļu lietošanu
28.1. Pētījums par augu aizsardzības līdzekļos (AAL)
esošo darbīgo vielu ietekmi uz vidi, ūdeni un pārtikas
kvalitāti:
28.1.1. ievākt augu produktu, augsnes un ūdens
paraugus un noteikt tajos esošo AAL atliekvielu sastāvu un
daudzumu;
28.1.2. analizēt iegūtos rezultātus saistībā ar
augu aizsardzības sistēmu projektā paredzētajās pētījumu
vietās.
28.2. Pētījums par nepieciešamo nogaidīšanas laiku
pēc AAL smidzinājuma, kad atļauts ieiet apstrādātajā
platībā:
28.2.1. izstrādāt metodiku augu aizsardzības
līdzekļu atlieku daudzuma noteikšanai apsmidzinātā platībā
pēc apstrādes atkarībā no kultūrauga un lietotajiem
AAL.
28.3. Rezistences pret AAL situācijas izpēte
Latvijā:
28.3.1. identificēt riskantos kultūraugus attiecībā
uz rezistences veidošanos;
28.3.2. iegūt informāciju no saimniecībām, kurās
audzē riskantos kultūraugus attiecībā uz rezistences
veidošanos, par pēdējos trijos gados lietotajiem AAL un to
lietošanas efektivitāti;
28.3.3. izvēlēties saimniecības, kurās audzētajiem
kultūraugiem iespējama rezistences izveidošanās pret
AAL;
28.3.4 ievākt paraugus no izvēlēto saimniecību
laukiem (stādījumiem);
28.3.5. apkopot un analizēt iegūtos analīžu datus,
izstrādāt ieteikumus par rezistences veidošanās riska
novēršanu pret AAL darbīgajām vielām.
70 000
**
Lauksaimniecības
departaments
29.
Mycoplasma bovis autogēno
vakcīnu lietošanas iespējas antimikrobiālās rezistences
mazināšanai piena lopkopībā Latvijā
29.1. Izstrādāt dzīvnieku paraugu ņemšanas plānu un
paraugu izmeklēšanas protokolu.
29.2. Veikt piena lopkopības saimniecību izpēti,
novērtēšanu, rekrutēšanu un atlasi paraugu iegūšanai
pētījumam.
29.3. Iegūt paraugus no piena lopkopības
saimniecībām Latvijā un veikt šo paraugu mikrobioloģisko un
molekulārbioloģisko izmeklēšanu.
25 000
**
Veterinārais un pārtikas
departaments
30.
Augļu un dārzeņu nozares
ražotāju organizāciju ilgtspējas, ražošanas efektivitātes un
tirgus varas stiprināšanas (2013.-2018. gads)
izpēte
Lai stiprinātu augļu un dārzeņu ražotāju tirgus varu kopējā
pārtikas piegādes ķēdē, uzlabojot sinerģiju vērtības ķēdēs
un celtu to konkurētspēju:
30.1. izpētīt ražotāju organizāciju (RO) darbības
programmu efektivitāti un lietderīgumu atbilstoši
stratēģijā "Ilgtspējīgām augļu un dārzeņu RO darbības
programmām Latvijā" (turpmāk - stratēģija)
noteiktajiem mērķiem, mērķrādītājiem un pasākumiem;
30.2. izpētīt RO īstenoto darbības programmu
finansiālo resursu izmantojamības pakāpi un to nozīmību
ražošanas plānošanā, piedāvājuma koncentrēšanā un kopīgai
biedru saražotās produkcijas laišanai tirgū, ražošanas
izmaksu optimizēšanā, ilgtspējīgu ražošanas metožu
pētīšanā, videi nekaitīgu audzēšanas paņēmienu
veicināšanā;
30.3. novērtēt progresu, kas panākts stratēģijas
mērķu sasniegšanā;
30.4. identificēt galvenos problēmjautājumus un
sagatavot rekomendācijas ražotāju tirgus varas
stiprināšanai augļu un dārzeņu nozarē.
15 000
**
Tirgus un tiešā atbalsta
departaments
Piezīmes.
1. * Zinātnes projekta īstenošanai kārtējā gadā
noteiktais finansējums.
2. ** Izpildītājs, kas atbilstoši zinātnes projektu
vērtēšanas kritērijiem iegūst lielāko punktu skaitu."