Vairogs59. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17
Izteikt 12. pielikumu jaunā redakcijā
(3. pielikums).
Ministru prezidente E. Siliņa
Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs
‒
labklājības ministrs U. Augulis
1. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 9. aprīļa
noteikumiem Nr. 229
"7. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 3. februāra
noteikumiem Nr. 59
Lauksaimniecībā izmantojamie
zinātnes pētījumi
Nr.
p. k.
Nosaukums
Darba uzdevumi
Finansējums
(euro)*
Izpildītājs
Zemkopības
ministrijas atbildīgais departaments
1.
Lauksaimniecības attīstības
prognozēšana un politikas scenāriju izstrāde līdz
2050. gadam
1.1. modelī aktualizēt visus lauksaimniecību raksturojošos
rādītājus;
1.2. pārskatīt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju
novērtējumu bloku atbilstoši kārtējām metodoloģijas
izmaiņām;
1.3. aktualizēt sociālekonomiskās ietekmes un
investīciju nepieciešamības novērtējuma prognozes
atbilstoši jaunākajiem datiem, informācijai un pieņēmumiem
2024. gadā;
1.4. aktualizēt kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmas
prognozēšanas bloku;
1.5. aktualizēt valsts atbalsta maksājumu un ar to
saistīto regresiju vienādojumu sistēmu modelī;
1.6. pilnveidot SEG emisiju aprēķinus atbilstoši
iepriekšējā gadā izstrādātajai rokasgrāmatai;
1.7. papildināt modeli ar pesticīdu izmantošanas
bloku
80 000
Latvijas
Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte
Lauksaimniecības
departaments
2.
Virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu
kvalitātes pārraudzība īpaši jutīgajās teritorijās un
lauksaimniecības zemēs lauksaimniecības noteču monitoringa
programmā
2.1. iegūt korektu informāciju par lauksaimniecības
izkliedētā (difūzā) un punktveida avota nozīmi virszemes un
pazemes ūdeņu piesārņošanā:
2.1.1. veikt monitoringu ar mērbūvēm un iekārtām
aprīkotās monitoringa stacijās četrās vietās drenu lauka
izpētes līmenī un četrās vietās mazā sateces baseina
izpētes līmenī, izslēdzot citu piesārņojuma avotu ietekmi
uz monitoringa mērījumiem. Papildus ņemt ūdens paraugus
divos izkliedētā piesārņojuma posteņos. Paraugu ņemšanas
biežums - ne retāk kā reizi mēnesī;
2.1.2. veikt monitoringu, nosakot lauksaimniecības
piesārņojuma ietekmi uz pazemes ūdeņiem, īpaši uz seklo
pazemes ūdeņu - gruntsūdeņu - sastāvu 11 urbumos trijās
monitoringa stacijās un 10 urbumos īpaši izveidotajās
trijās pazemes ūdeņu izpētes vietās. Paraugu ņemšanas
izpildes biežums - ne retāk kā reizi ceturksnī;
2.1.3. trijās teritorijās veikt novērojumus par augu
barības elementu (N un P savienojumu) izskalošanos no
lauksaimniecības punktveida piesārņojuma avotiem
(lopkopības saimniecību apsaimniekotās lauksaimniecības
zemēs) - ne retāk kā reizi mēnesī;
2.2. uzkrāt un apkopot ūdens kvalitātes datus
piesārņojuma modelēšanai Bērzes upes sateces baseinā un tā
15 daļbaseinos, kas atrodas īpaši jutīgas teritorijas
platībā. Paraugu ņemšanas biežums - ne retāk kā reizi
mēnesī. Veikt piesārņojuma modelēšanu ar starptautiskajā
praksē lietotajiem FyrisNP (Zviedrija), HYPE
(Zviedrija) vai SWAT (ASV) ūdens kvalitātes
modeļiem;
2.3. uzkrāt un apkopot datus par izkliedētā piesārņojuma
emisijas (N un P noplūdes) koeficientiem dažādiem
zemes lietošanas veidiem un augu sekām. Noteikt atsevišķu
ekstremālu hidroloģisku procesu (pavasara palu, epizodisku
plūdu, augsnes ūdens erozijas, ziemas perioda noplūžu)
ietekmi uz kopējo gada N un P noplūdes raksturu un apjomu.
Pētīt piesārņotāju - augu barības elementu (N un P
savienojumu) - transformācijas procesus hidrogrāfiskajā
sistēmā, lai novērtētu aiztures (pašattīrīšanās) procesus,
kas nepieciešami piesārņojuma slodzes aprēķiniem;
2.4. veikt novērojumus par augu barības elementu (N un P
savienojumu) koncentrāciju astoņās vietās īpaši jutīgas
teritorijas upju baseinos, ņemot ūdens paraugus ne retāk kā
reizi mēnesī;
2.5. veikt novērojumus par augu barības elementu
koncentrācijas izmaiņām divās virszemes plūsmas un vienā
pazemes plūsmas mākslīgajā mitrzemē;
2.6. uzturēt esošās un atbilstoši iespējām pilnveidot
monitoringa staciju būves un tehnisko aprīkojumu atbilstoši
starptautiskās prakses un HELCOM rekomendācijām;
2.7. pēc Zemkopības ministrijas pieprasījuma sagatavot
informāciju ziņojumam Eiropas Komisijai par ūdens un
augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisīta
piesārņojuma ar nitrātiem
61 300
Latvijas
Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte
Lauksaimniecības
departaments
3.
Aramzemes un ilggadīgo zālāju
apsaimniekošanas radītās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas
un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes uzskaites
sistēmas pilnveidošana un atbilstošu metodisko risinājumu
izstrādāšana
3.1. raksturot pasējas auga izmantošanas ietekmi uz SEG
emisijām (Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte
(LBTU)):
3.1.1. turpināt CO2, CH4 un
N2O emisiju vērtēšanu lauksaimniecībā
izmantotajās zemēs, izmantojot sarkano āboliņu kā pasējas
augu (vismaz trīs kultūraugi ar pasējas auga izmantošanu un
bez tā);
3.1.2. turpināt raksturot pasējas auga izmantošanas un
izvēlēto kultūraugu ietekmi uz SEG emisijām izpētes
teritorijā, ko apsaimnieko LBTU APP "Agroresursu un
ekonomikas institūts" (AREI) Stendes pētniecības
centrs, tostarp novērtēt augsnes īpašību, augsnes mitruma,
gaisa temperatūras, nokrišņu, mēslojuma izkliedēšanas un
saimniekošanas veida ietekmi uz SEG emisijām;
3.1.3. sagatavot ziņojumu un zinātnisku publikāciju par
pētījuma rezultātiem;
3.2. izvērtēt Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumus
oglekļsaistīgas lauksaimniecības iniciatīvas ieviešanai
(LVMI "Silava"):
3.2.1. izvērtēt Eiropas Savienības (ES) regulējuma
priekšlikumus saistībā ar zemes izmantošanas, zemes
izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektora SEG
inventarizācijas un prognožu ziņojumiem, to darbību datiem
un nepieciešamajiem uzlabojumiem, ziņojot par klimata
pārmaiņu mazināšanas pasākumu ietekmi;
3.2.2. novērtēt Latvijas ZIZIMM sektora klimata pārmaiņu
mazināšanas darbību atbilstību kritērijiem, kurus ES
noteikusi oglekļsaistīgas lauksaimniecības pasākumiem, un
sagatavot priekšlikumus pasākumu atbilstības
nodrošināšanai;
3.3. raksturot augsnes heterotrofās elpošanas ietekmi uz
CO2 apriti, SEG emisijām no augsnes un oglekļa
ienesi ar augu atliekām aluviālās (palieņu) augsnēs
ilggadīgajos zālājos un aramzemēs (LVMI "Silava"
un AREI):
3.3.1. turpināt iegūt empīriskos datus (par SEG emisiju
un augsnes heterotrofo elpošanu) trijās sējplatībās;
3.3.2. sagatavot zinātnisku publikāciju par pētījuma
rezultātiem ilggadīgajos zālājos, tostarp par
CO2 emisijas faktoriem aluviālām augsnēm;
3.3.3. sagatavot ziņojumu par pētījuma rezultātiem;
3.4. turpināt iegūt empīriskos datus par iepriekš
aprobēto audzēšanas tehnoloģiju ietekmi uz CO2,
CH4 un N2O emisijām no augsnes, augu
sekā lietojot trīs atšķirīgus augsnes apstrādes paņēmienus
un nodrošinot datu kopu vismaz par divām sezonām (LVMI
"Silava" un AREI)
70 261
Latvijas Valsts
mežzinātnes institūts "Silava"
Lauksaimniecības
departaments
4.
Meliorācijas ietekmes
novērtēšana klimata pārmaiņu (plūdu riska) mazināšanā
4.1. SEG emisiju mērījumi un cēloņsakarību izpēte
nosusinātās lauksaimniecības zemēs (LBTU):
4.1.1. veikt dislāpekļa oksīda (N2O),
ogļskābās gāzes (CO2), metāna (CH4)
un amonjaka (NH3) emisijas mērījumus
lauksaimniecībā izmantotās minerālaugsnēs;
4.1.2. noteikt un analizēt dislāpekļa oksīda
(N2O), ogļskābās gāzes (CO2), metāna
(CH4) un amonjaka (NH3) emisijas
cēloņsakarības pētāmajās teritorijās;
4.2. meliorācijas kadastra informācijas sistēmas
pilnveidošana un funkcionalitātes paplašināšana Latvijas
teritorijā (LBTU un LVMI "Silava"):
4.2.1. uzlabot iepriekš izstrādātos algoritmus
meliorācijas grāvju automātiskai identificēšanai un
tehniskā stāvokļa novērtēšanai un veikt automātisku
meliorācijas grāvju klasifikāciju Latvijas teritorijai
(LVMI "Silava");
4.2.2. veikt topoloģisko savienošanu drenu kolektoru ar
diametru 10-20 cm līnijveida objektiem, izmantojot
meliorācijas kadastra informācijas sistēmā esošos
līnijveida objektus un 2021., 2022. un 2023. gadā
aprobēto topoloģiskās savienošanas metodiku valsts nozīmes
ūdensnoteku, grāvju tīkla un drenu kolektoru ar diametru,
lielāku par 20 cm, līnijveida objektiem (LBTU)
51 000
Latvijas
Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte
Lauksaimniecības
departaments
5.
Pākšaugu aktuālo kaitēkļu
efektīvāko ierobežošanas paņēmienu izvērtēšana un noteikšana
un lauksaimniecībai nozīmīgāko apputeksnētāju dzīvotspēju
ietekmējošo faktoru identificēšana
5.1. pupu sēklgrauža kaitīguma ekonomiskā sliekšņa
noteikšanas un monitoringa metodes pētījums Zemgales un
Latgales reģionā (kopā 7-8 lauka pupas sējumos);
5.2. dabiskajos zālājos sastopamo bišu sugu sastāva
pētniecība dažādos Latvijas reģionos;
5.3. bišu sugu sabiedrību un daudzveidības sezonālais
monitorings laukaugu platībās;
5.4. informācijas tehnoloģiju izmantošana medusbišu
saimju pētījumos;
5.5. medusbišu ziedputekšņu paraugu ievākšana un
botāniskā sastāva noteikšana
80 998
Latvijas
Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte
Lauksaimniecības
departaments
6.
Lēmuma atbalsta sistēmas
izmantošana un pilnveide kaitīgo organismu ierobežošanai
integrētajā augļkopībā
6.1. nodrošināt un uzturēt ābeļu kraupja, ābolu tinēja,
augļkoku vēža un ābolu zāģlapsenes attīstības prognozi,
izmantojot lēmuma atbalsta sistēmu, kā arī nodrošināt
tīmekļvietnē brīvi pieejamu informāciju par kaitīgo
organismu kritiskajiem riska periodiem;
6.2. veikt ābeļu kraupja, augļu koku vēža, ābolu tinēja
un ābolu zāģlapsenes attīstības un izplatības novērojumus
saimniecībās, kurās uzstādītas meteoroloģiskās stacijas, un
noteikt augu aizsardzības stratēģijas efektivitāti;
6.3. turpināt izstrādāt un pārbaudīt lauka izmēģinājumā
dažādas augu aizsardzības stratēģijas atbilstoši lēmuma
atbalsta sistēmas prognozēm, iekļaujot preparātus, kas
atļauti bioloģiskajā audzēšanā;
6.4. laputu prognožu modeļa aprobācija Latvijas
apstākļos precīza smidzinājuma laika noteikšanai;
6.5. veikt izmēģinājumu ābeļu stādījumā zaru slimību
ierobežošanai
30 000
Latvijas
Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte
Lauksaimniecības
departaments
7.
Latvijā in situ
audzēto pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu un to
savvaļas radinieku ģenētisko resursu potenciāla apzināšana,
ievākšana un izpēte
7.1. apkopot pieejamo informāciju par prioritāro savvaļas
sugu izplatību un atradnēm;
7.2. analizēt apkopoto informāciju, lai saprastu, par
kurām sugām vai reģioniem trūkst informācijas (angļu v. -
gap analysis);
7.3. no pieejamās informācijas identificēt platības ar
lielāku sugu daudzveidību un sastopamību
10 000
Latvijas Valsts
mežzinātnes institūts "Silava"
Lauksaimniecības
departaments
8.
Nacionālajā gēnu bankā uzkrātā
Latvijas vietējo apdraudēto dzīvnieku šķirņu bioloģiskā
materiāla gēnu bankas papildināšana un izpēte
8.1. ievākt bioloģisko materiālu no Latvijas brūnās (vecā
tipa) govs šķirnes un Latvijas zilās govs šķirnes
dzīvniekiem un turpināt slaucamo govju un vaislas buļļu
genoma analīzi pieaugušajiem un 2022. un 2023. gadā
dzimušajiem dzīvniekiem;
8.2. apgūt Latvijas baltās cūkas šķirnes kuiļu
bioloģiskā materiāla (spermas) dziļo sasaldēšanu. Ievākt
Latvijas baltās cūkas šķirnes dzīvnieku sarus un veikt
ģenētiskās analīzes, lai noteiktu cūku genotipus gaļas
kvalitāti un iedzimto slimību ietekmējošiem gēniem;
8.3. apkopot iegūto informāciju datubāzē, analizēt
iegūtos rezultātus un sagatavot ieteikumus vietējo
apdraudēto šķirņu liellopu un cūku pāru atlasei, lai
populācijās palielinātu ģenētisko daudzveidību, samazinātu
inbrīdingu un atbilstoši iespējām izvairītos no nevēlamu
gēnu izplatības populācijās;
8.4. sadarbībā ar šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku
audzētāju biedrībām iegūt bioloģisko materiālu no vietējo
apdraudēto sugu un šķirņu 2023. un 2024. gadā dzimušajiem
lauksaimniecības dzīvniekiem
25 000
Latvijas
Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte
Lauksaimniecības
departaments
9.
Latvijas izcelsmes medus
autentiskuma, kvalitātes un nekaitīguma novērtējums
9.1. noteikt medus autentiskumu, veicot medus sastāvā esošo
gaistošo savienojumu analīzi ar gāzu hromatogrāfijas -
izotopu attiecības masspektrometrijas - metodi.
Sagatavot pētījuma rezultātā izveidoto datubāzi, izmantojot
testēšanas algoritmu vismaz 20 ārzemju izcelsmes medus
paraugu atšķiršanai no Latvijas medus paraugiem;
9.2. noteikt medus kvalitātes parametrus (HMF,
cukuru saturu, elektrovadītspēju, ūdens saturu u. c.)
Latvijas izcelsmes paraugos;
9.3. veikt pesticīdu atlieku izplatības monitoringu ar
masspektrometrijas metodēm (AEŠH-MS/MS un GH-MS/MS katram
paraugam) vismaz 30 paraugos. 15 paraugos noteikt
glifosāta saturu ar AEŠH-MS/MS metodi un svina saturu ar
ICP-MS metodi
30 000
Pārtikas
drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts
"BIOR"
Veterinārais un
pārtikas departaments
10.
Augu aizsardzības jomā
identificēto prioritāro virzienu padziļināta izpēte, veicinot
labāku izpratni par drošu un atbildīgu augu aizsardzības
līdzekļu lietošanu
10.1. ievākt augu produktu un augsnes paraugus un noteikt
tajos esošo augu aizsardzības līdzekļu (turpmāk - AAL)
atliekvielu sastāvu un daudzumu, analizēt iegūtos
rezultātus saistībā ar smidzinājumiem paraugu ievākšanas
vietās;
10.2. noteikt AAL atliekvielas avota ūdeņos, kuros
varētu būt potenciāls piesārņojums no lauksaimniecības
ražošanas;
10.3. ievākt (augsnes, ziedaugu) paraugus buferjoslās un
noteikt AAL atliekvielas;
10.4. noteikt AAL atliekvielas ziedputekšņos un analizēt
tās saistībā ar botānisko sastāvu
60 000
Latvijas
Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte
Lauksaimniecības
departaments
11.
Kāpostu cekulkodes Plutella
xylostella un citu krustziežu dārzeņu kaitēkļu
fenoloģijas pētījumi
11.1. veikt kāpostu cekulkodes imago monitoringu;
11.2. veikt kāpostu cekulkodes olu uzskaiti uz
augiem;
11.3. veikt kāpuru un to bojājumu novērtējumu krustziežu
dārzeņu stādījumos;
11.4. veikt citu krustziežu dārzeņu kaitēkļu
monitoringu
33 000
Latvijas
Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte
Lauksaimniecības
departaments
12.
Latvijā plašāk audzēto lauka
dārzeņu mēslošanas optimizācija ilgtspējīgu tehnoloģiju
nodrošināšanai
12.1. noskaidrot esošo augu barības elementu nodrošinājumu
(NPK) vismaz 10 modeļsaimniecībās Latvijā plašāk
audzētajiem dārzeņiem (galviņkāpostiem, burkāniem,
sīpoliem, bietēm), veicot augsnes analīzes un rēķinot NPK
bilances vismaz četru gadu periodā (2021.-2024.), šajās
saimniecībās pārbaudīt izstrādāto mēslošanas normatīvu
efektivitāti (2022.-2025.);
12.2. analizēt iegūtos NPK uzskaites datus kontekstā ar
augu maiņu, mēslojuma lietojumu, saimniekošanas sistēmu un
dārzeņu ražību, lai to izmantotu mēslošanas normatīvu
izstrādei (2021.-2025.);
12.3. izvērtēt augsnes bioloģisko aktivitāti dažādās
saimniecībās ar dažādu barības vielu nodrošinājuma
pārvaldību, kā arī lauka izmēģinājumos ar dažādu augu
maiņas un zaļmēslojuma starpkultūru izmantošanu
(2021.-2025.);
12.4. noskaidrot augu barības elementu (NPK) iznesi ar
ražu Latvijā plašāk audzētajiem dārzeņiem (galviņkāpostiem,
burkāniem, sīpoliem, bietēm) (2021.-2022.);
12.5. ierīkot lauka izmēģinājumus DI, kuros tiks
pārbaudīta dažādu zaļmēslojumu un starpkultūru augu ietekme
uz NPK bilanci augsnē, dārzeņu ražību un ekonomisko
efektivitāti (2021.-2024.);
12.6. izstrādāt optimālas mēslošanas normas plašāk
audzētajiem dārzeņiem atbilstoši plānotajai ražai un
augsnes nodrošinājumam ar fosforu un kāliju (2025.);
12.7. sagatavot zinātniskas un populāras publikācijas
zināšanu pārnesei (2023.-2025.)
50 000
Dārzkopības
institūts
Lauksaimniecības
departaments
13.
Ilgtspējīga augu aizsardzības
sistēma - pašreizējās situācijas analīze, izaicinājumi
un nākotnes risinājumi
13.1. apkopot pieejamo informāciju par ierasto praksi AAL
lietojumā dažādos reģionos, dažādu lielumu saimniecībās,
dažādiem kultūraugiem, lai noskaidrotu bāzes līniju AAL
lietojumā pa kultūraugu grupām, un izstrādāt rekomendācijas
turpmākam AAL lietojuma samazinājumam;
13.2. veikt efektivitātes izmēģinājumus kviešu sējumos,
lai salīdzinātu dažādas AAL lietojuma smidzinājuma shēmas
un dažādas devas augu augšanas regulatoriem, fungicīdiem un
herbicīdiem;
13.3. veikt slimību uzskaiti plašāk audzētajām ziemas
kviešu šķirnēm
123 343
Latvijas
Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte
Lauksaimniecības
departaments
14.
ES regulējuma par ilgtspējīgu
ieguldījumu veicināšanu ietekmes izvērtējums uz
lauksaimniecības nozari
14.1. veikt ES regulējuma par ilgtspējīgu ieguldījumu
veicināšanu ietekmes uz lauksaimniecības produktu ražošanu,
pārstrādi un primārām piegādes ķēdēm kvalitatīvu
novērtējumu taksonomijas regulējuma (Regulas 2020/852 un uz
tās pamata EK pieņemto deleģēto aktu) kontekstā;
14.2. veikt finanšu tirgus iespējamās ietekmes uz
lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un primārām
piegādes ķēdēm kvalitatīvu novērtējumu taksonomijas
regulējuma kontekstā;
14.3. izstrādāt rekomendācijas Latvijas lauksaimniecības
nozarē taksonomijas regulējuma kontekstā
26 000
Agroresursu un
ekonomikas institūts
Lauksaimniecības
departaments
15.
Augsnes kaļķošanas un minerālā
mēslojuma devu ietekme uz ūdeņu kvalitāti, augsnes
agroķīmiskajiem rādītājiem un kultūraugu ražu
15.1. uzturēt izmēģinājuma lauciņos noteiktu augu seku, kad
visos izmēģinājuma lauciņos vienā sezonā tiek sēts viens
kultūraugs (2021./2022. g. - ziemas rapsis,
2022./2023. g. - ziemas kvieši, 2023. g. -
starpkultūra, 2024. g. - pupas, 2025. g. -
vasaras mieži, 2026. g. - daudzgadīgo zālaugu mistrs,
1. izmēģinājuma gads, ietverot 50 % tauriņziežu,
2027. g. - daudzgadīgo zālaugu mistrs, 2.
izmēģinājuma gads, ietverot 50 % tauriņziežu);
15.2. ar augsnes kaļķošanu radīt izmēģinājuma lauciņos
dažādus augsnes reakcijas (pH) apstākļus, ietverot arī
nekaļķotus lauciņus, bet lauciņus, kuros augsnes reakcija
ir tuva optimālai (2,50 t/ha-1), atkārtoti
kaļķojot ar pusi no nepieciešamās kaļķošanas devas (2,60
t/ha-1), visu nepieciešamo kaļķošanas devu (5,60
t/ha-1) un uzturošo kaļķošanas devu.
2021. gadā izmēģinājuma lauciņi kaļķoti atbilstoši
augsnes agroķīmisko rādītāju novērtēšanas rezultātiem.
16 izmēģinājuma lauciņos tiek uzturētas četras dažādas
kaļķošanas devas četros atkārtojumos;
15.3. izmēģinājuma lauciņos lietot četras dažādas
minerālā mēslojuma izkliedes devas, ietverot arī nemēslotus
lauciņus, bet pārējos lauciņos dodot pusi no ražas iznesi
nodrošinošas devas (piemēram,
NPK = 45:30:45 kg/ha-1), ražas iznesi
nodrošinošas devas (piemēram,
|NPK = 90:60:90 kg/ha-1) un pārpalikumu
nodrošinošas devas (piemēram, NPK = 135:90:135
kg/ha-1). Minerālā mēslojuma izkliedes laiks un
devas tiks pielāgotas attiecīgā kultūrauga prasībām. 16
izmēģinājuma lauciņos tiek uzturētas četras minerālā
mēslojuma izkliedes devas četros atkārtojumos;
15.4. veikt hidroloģiskos mērījumus un ievākt ūdens
paraugus izmēģinājuma lauciņos ierīkotajās drenu sistēmās,
noteikt ūdens ķīmiskā sastāva pārmaiņas, tostarp pH, kopējā
slāpekļa, amonija-slāpekļa, nitrātu-slāpekļa, kopējā
fosfora un ortofosfātu-fosfora koncentrāciju
(mg/l-1) un noplūdes (kg/ha-1)
atkarībā no izmantotajām kaļķošanas un minerālā mēslojuma
devām;
15.5. novērtēt augsnes agroķīmisko rādītāju izmaiņas
izmēģinājuma lauciņos atkarībā no izmantotajām kaļķošanas
un minerālā mēslojuma devām (piemēram, pH, organisko vielu
saturu, NH4-N, NO3-N,
P2O5, K2O, Ca, Mg);
15.6. noteikt izvēlēto kultūraugu ražas apjomu un
kvalitatīvo sastāvu atkarībā no izmantotajām kaļķošanas un
minerālā mēslojuma devām (piemēram, sausna, kopproteīns,
slāpeklis, fosfors, kālijs, kalcijs, magnijs);
15.7. apkopot pētījumā iegūtos rezultātus par dažādu
augsnes kaļķošanas un minerālā mēslojuma izkliedes devu
ietekmi uz ūdens, augsnes un kultūraugu ražas
kvalitatīvajiem rādītājiem, novērtēt augsnes kaļķošanas kā
ūdens kvalitāti uzlabojoša pasākuma efektivitāti Latvijai
raksturīgajos agroklimatiskajos apstākļos
13 200
Latvijas
Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte
Lauksaimniecības
departaments
16.
Lauksaimniecības dzīvnieku
radīto siltumnīcefektu gāzu (SEG) un amonjaka emisiju
novērtēšana un uzskaite konvencionālās un bioloģiskās
saimniekošanas apstākļos
16.1. atlasīt saimniecības datu ievākšanai saskaņā ar
pētījuma metodiku:
16.1.1. kazu saimniecības;
16.1.2. putnu saimniecības;
16.1.3. zirgu saimniecības;
16.2. apmeklēt saimniecības, iepazīstināt tās ar
pētījuma metodiku, ievākt sākotnējos datus un paraugus un
veikt dzīvmasas mērījumus saskaņā ar pētījuma metodiku;
16.3. turpināt datu ievākšanu no iepriekšējos gados
atlasītajām saimniecībām;
16.4. ievāktos paraugus testēt laboratorijā saskaņā ar
pētījuma metodiku;
16.5. apkopot iegūtos datus un sniegt tos SEG un
amonjaka emisijas aprēķiniem
40 000
Latvijas
Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte
Lauksaimniecības
departaments
17.
Dabisko un antropogēno faktoru
ietekmes uz slāpekļa un fosfora savienojumu zudumiem no
lauksaimniecības zemēm novērtējums
17.1. novērtēt slāpekļa un fosfora savienojumu zudumu
eksperimentālo lauciņu, drenu lauku, mazo sateces baseinu,
mazo un vidējo upju izpētes līmeņos atkarībā no
meteoroloģiskajiem un hidroloģiskajiem apstākļiem, zemes
lietojuma veidu īpatsvara, nozīmīgākajiem kultūraugiem,
mēslojuma līdzekļu izkliedes, meliorācijas sistēmu
klātbūtnes, mājdzīvnieku novietnēm. Noteikt slāpekļa un
fosfora savienojumu koncentrāciju un noplūžu ilgtermiņa
mainības tendences, izmantojot Mann-Kendall testu;
17.2. novērtēt pasākumu ieviešanas ietekmi uz ūdeņu
kvalitātes rādītājiem, tostarp slāpekli saturoša minerālā
mēslojuma devu izmantošanas ietekmi uz slāpekļa un fosfora
savienojumu zudumiem eksperimentālo lauciņu izpētes līmenī,
slāpekli, fosforu un kāliju saturoša minerālā mēslojuma
devu izmantošanas un kaļķošanas ietekmi uz slāpekļa un
fosfora savienojumu zudumiem eksperimentālo lauciņu izpētes
līmenī, organiskā mēslojuma izkliedes un mājdzīvnieku
novietņu ietekmi uz slāpekļa un fosfora savienojumu
zudumiem;
17.3. izmantot HYPE modeli pasākumu ieviešanas
ietekmes uz ūdeņu kvalitātes rādītājiem modelēšanai,
novērtējot arī gar valsts nozīmes ūdensnotekām un grāvjiem
ieviestu dažādu platumu buferjoslu ietekmi uz slāpekļa un
fosfora savienojumu zudumu samazināšanu, samazinātu
minerālo un organisko mēslošanas līdzekļu izkliedes devu
izmantošanas ietekmi uz slāpekļa un fosfora savienojumu
zudumu samazināšanu;
17.4. sagatavot secinājumus par nozīmīgākajiem slāpekļa
un fosfora savienojumu zudumu ietekmējošiem dabiskajiem un
antropogēnajiem faktoriem. Izstrādāt ieteikumus par
pasākumiem, kas ieviešami, lai samazinātu slāpekļa un
fosfora savienojumu zudumus no lauksaimniecības zemēm un
mājdzīvnieku novietnēm
55 000
Latvijas
Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte
Lauksaimniecības
departaments
18.
Latvijas lauksaimniecības
siltumnīcefekta gāzu robežsamazinājuma izmaksu līkņu
(MACC) aktualizēšana lauksaimniecības virzībai uz
dekarbonizāciju
18.1. attīstīt MACC metodiku un iekļaut
ekosistēmu pakalpojumu vērtību SEG, amonjaka emisijas
samazināšanas un CO2 piesaistes palielināšanas
pasākumu izvērtēšanā;
18.2. izstrādāt papildu variācijas līdz šim
izstrādāto MACC līkņu SEG un amonjaka emisijas
samazinošu pasākumu izmaksu efektivitātes novērtēšanai,
atspoguļojot dažādus pasākumu ieviešanas tempus;
18.3. sagatavot žurnāla (Q1-Q2) rakstu par
MACC pieejas izmantošanu Latvijas lauksaimniecības
virzībai uz dekarbonizāciju
24 452
Latvijas
Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte
Lauksaimniecības
departaments
19.
Alternatīvās kaitīgo organismu
ierobežošanas iespējas auzu un rudzu sējumos
19.1. veikt lauka izmēģinājumus auzu un rudzu sējumos,
pamatojoties uz noteikto sēņu daudzveidību, lai noskaidrotu
efektīvākos kaitīgo organismu alternatīvos ierobežošanas
līdzekļus;
19.2. veikt laboratorijas izmēģinājumus (rudziem un
auzām) hiperspektrālās kameras metodikas aprobācijai
mikotoksīnus izdalošo patogēno sēņu agrīnajai
noteikšanai;
19.3. pamatojoties uz izmēģinājumos iegūtajiem
rezultātiem un literatūras izpēti, sagatavot alternatīvo
ierobežošanas metožu ekonomisko un saimniecisko
pamatojumu;
19.4. veikt patogēno sēņu daudzveidības izpēti auzu un
rudzu sējumos, īpašu uzmanību pievēršot bioloģiskajām
audzēšanas sistēmām un mikotoksīnus veidojošām sēņu
sugām
75 000
Latvijas
Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte
Lauksaimniecības
departaments
20.
Herbicīda aizvietošanas iespējas
cīņā ar nezālēm dažādās kultūraugu grupās
20.1. veikt ietekmes uz vidi novērtējumu un ekonomisko
izvērtējumu, samazinot herbicīdu lietojuma reižu skaitu un
mehāniski ierobežojot nezāles ar dažādu augsnes apstrādes
veidu (aršanas, minimālas apstrādes, bezaršanas)
kombinēšanu;
20.2. veikt dislāpekļa oksīda (N2O),
ogļskābās gāzes (CO2) un metāna (CH4)
emisijas mērījumus 2023. gadā iekārtotajos
izmēģinājuma variantos;
20.3. veikt ilggadīgo analīzi par nezāļu sēklu bankas
izmaiņām, lietojot tikai mehānisko nezāļu ierobežošanu;
20.4. aprobēt nezāļu seguma noteikšanu (datu ieguve un
analīze), izmantojot dronu ar multispektrālo kameru
80 000
Latvijas
Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte
Lauksaimniecības
departaments
21.
Increase - Intelektuālas pārtikas pākšaugu ģenētisko
resursu kolekcijas Eiropas lauksaimniecības pārtikas
sistēmām
(INCREASE - Intelligent Collections of Food Legumes
Genetic Resources for European Agrofood Systems
https://www.pulsesincrease.eu/)
21.1. no atlasītajiem dārza pupiņu (Phaseolus
vulgaris) kloniem iegūt vienas sēklas līnijas (angļu v.
- Single-Seed Descent (SSD)), lai tās varētu
nodot projekta partneriem ģenētiskajām analīzēm;
21.2. veikt SSD fenotipisko izvērtējumu;
21.3. nosūtīt SSD paraugus partneriem ģenētiskajai
izvērtēšanai;
21.4. papildināt atlasīto klonu kolekciju ar jauniem
kloniem. 2024. gadā vairāk uzmanības veltīt kāršu
pupiņu pētījumiem;
21.5. noteikt katra klona ražu un ražas kvalitāti.
Iesaistīties projektā plānotajos pasākumos un informēt
sabiedrību par rezultātiem
10 000
Latvijas
Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte
Lauksaimniecības
departaments
22.
Bioloģiskās sēklas pielietošanas
nodrošināšanai un izmantošanas paaugstināšanai nepieciešamo
pasākumu izstrāde
22.1. turpināt situācijas izpēti par ES valstīs
pastāvošajām tendencēm līdzvērtīgu šķirņu sarakstu
veidošanā un izmantošanā, tostarp projekta
LIVESEEDING rezultātu izmantošanas iespējas,
bioloģiskajā lauksaimniecībā ierobežojot atļauju
izsniegšanu nebioloģiskas sēklas izmantošanai;
22.2. apkopot datus par līdzvērtīgajām laukaugu šķirnēm
ar uzņēmumiem, lauku dienu organizētājiem utt. Pētāmās
sugas - ziemas un vasaras kvieši, mieži, auzas, zirņi,
pupas;
22.3. turpināt izvērtēt informāciju par bioloģiskajā
lauksaimniecībā izmantotajām šķirnēm valstīs ar līdzīgiem
augšanas apstākļiem;
22.4. turpināt šķirņu salīdzinājuma pētījumu izvēlēto
laukaugu šķirnēm, nosakot vienu vai vairākus vairāk
atbilstošos izmēģinājumu reģionus (Vidzeme, Kurzeme,
Latgale). Pētāmās sugas - ziemas un vasaras kvieši,
auzas, zirņi;
22.5. izstrādāt priekšlikumu datubāzes modelim par
laukaugu šķirņu izmēģinājumu bioloģiskajā
saimniekošanā;
22.6. izstrādāt priekšlikumus kritēriju izvēlei, kuri
laukaugu šķirnes ļautu grupēt pēc līdzvērtīgām pazīmēm,
ņemot vērā izmantošanu un (vai) audzēšanas prasības,
viedokļa saskaņošanā iesaistot ieinteresētās institūcijas,
organizācijas un interesentus organizētos semināros
70 000
Agroresursu un
ekonomikas institūts
Veterinārais un pārtikas
departaments
23.
Latvijas iedzīvotāju pārtikas
patēriņa datu iegūšana riska izvērtējumu veikšanai un kopējās
diētas (Total diet study) pētījumu pieejas
izmēģinājumpētījums (pilotēšana)
23.1. atlasīt dalībniekus detalizētu pārtikas patēriņa un
pagatavošanas datu iegūšanai, izmantojot gan esošu
respondentu datubāzi atbilstoši reģioniem, gan papildus
rekrutējot dalībniekus atbilstošajās vecuma grupās, lai
sasniegtu vismaz 500 mājsaimniecību, un tādējādi
papildus iegūstot informāciju par:
23.1.1. bērniem 0-3 gadu vecumā (n = 50);
23.1.2. gados vecākiem pieaugušajiem un senioriem
(vairāk nekā 65 gadi, n = 100);
23.2. iegūt pārtikas patēriņa un pārtikas pagatavošanas
datus - lauka darbs (ievērojot sezonālo principu);
23.3. ievadīt, tīrīt un apstrādāt datus;
23.4. analizēt pētījuma datus, sagatavot gala ziņojumu
un publikāciju, validēt kopējās diētas pieejas paraugu
sarakstu un veikt produktu atlasi un iegādi nākamajam
pētījumu posmam - analīžu veikšanai
60 000
Pārtikas
drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts
"BIOR"
Veterinārais un
pārtikas departaments
24.
Par veterināro zāļu un
veterinārmedicīnisko pakalpojumu pieejamību
24.1. analizēt valstī īstenotās zāļu cenu politikas ietekmi
uz veterināro zāļu un veterinārmedicīnisko pakalpojumu
pieejamību;
24.2. salīdzināt pievienotās vērtības nodokļa atšķirīgo
likmju finansiālo ietekmi uz veterināro zāļu un
veterinārmedicīnisko pakalpojumu pieejamību;
24.3. analizēt iespējamu atšķirīgu pievienotās vērtības
nodokļa likmju ietekmi uz valsts budžetu (veterinārajām
zālēm un veterinārmedicīniskajiem pakalpojumiem);
24.4. analizēt pievienotās vērtības nodokļa likmes
izmaiņu (veterinārajām zālēm un veterinārmedicīniskajiem
pakalpojumiem) ietekmi uz pārtikas cenām
25 000
Latvijas
Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte
Veterinārais un
pārtikas departaments
25.
Ģenētiski modificētu augu
neapzinātas izplatīšanas vidē monitorings un Latvijā pieejamo
vides monitoringa programmu izvērtējums saistībā ar ĢMO
vispārīgo uzraudzību
25.1. izvēlēties metodes Latvijas vides monitoringam
atbilstoši zinātniskās literatūras analīzei;
25.2. izvērtēt Latvijā esošo vides monitoringa programmu
un datubāzu piemērotību ĢMO vispārīgajai uzraudzībai
saistībā ar vides riska novērtējumu un bāzes līniju
noteikšanu;
25.3. veikt monitoringu un ievākt ruderālo krustziežu
dzimtas augu, kukurūzas augu u. c. augu paraugus
potenciāli ar ģenētiski modificētiem augiem piesārņotās
teritorijās (ostu apkārtnē, dzelzceļa kravu pārkraušanas
vietās, rapša pārstrādes rūpnīcu apkārtnē u. c.);
25.4. sadarbībā ar VAAD, kas veic lauku apsekojumus
vietās, kurās
2021. gadā tika iznīcināti rapša sējumi ar sēklām, kas bija
piesārņotas ar GT73, ievākt rapša augu paraugus;
25.5. noteikt ievāktajiem paraugiem ĢMO skrīninga gēnu
klātbūtni apvienotos paraugos un pēc nepieciešamības
identificēt konstatētos ĢMO notikumus individuālos
paraugos;
25.6. ievākto paraugu molekulārajam raksturojumam pēc
nepieciešamības izmantot sekvenēšanas metodes;
25.7. noteikt nejaušus ĢMO piemaisījumus ziedputekšņos,
kā arī sēklās un augu pavairojamā materiālā
mazumtirdzniecībā tirdzniecības vietās klātienē un
tīmekļvietnēs Latvijā, izmantojot mērķtiecīgu paraugu
atlases stratēģiju un pārbaudot sēklas, kas paredzētas
mazdārziņiem un citiem nelieliem audzētājiem
65 000
Pārtikas
drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts
"BIOR"
Veterinārais un
pārtikas departaments
26.
Vadlīniju izstrāde par
dzīvniekveselības apmeklējumu organizēšanu un pilotprojekta
īstenošana izstrādāto vadlīniju efektivitātes
novērtēšanai
26.1. sagatavot vienotas dzīvniekveselības apmeklējumu
vadlīnijas praktizējošu veterinārārstu apmeklējumiem
sauszemes dzīvnieku un akvakultūras turēšanas objektos;
26.2. apkopot un izvērtēt dažādus riska faktorus, kas ir
ņemami vērā, lai noteiktu optimālo dzīvniekveselības
apmeklējumu skaitu dažādos dzīvnieku turēšanas
objektos;
26.3. sagatavot sarakstu ar dzīvnieku turēšanas
objektiem, kas būtu iekļaujami to objektu sarakstā, kuros
atkarībā no radītajiem riska faktoriem ir obligāti
jānodrošina dzīvniekveselības apmeklējumi;
26.4. izstrādāt dzīvniekveselības apmeklējumu
veidlapu;
26.5. sākt izmēģinājumprojektu, lai izvērtētu sagatavoto
vadlīniju efektivitāti
6000
Latvijas
Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte
Veterinārais un
pārtikas departaments
27.
Zemes funkcionālās izmantošanas
modeļa pilnveide
27.1. aktualizēt modeļa telpisko informāciju un datus par
zemes izmantošanu;
27.2. aktualizēt modeļa vienādojumus un
koeficientus;
27.3. iekļaut zemes izmantošanas prognozēšanu lauku
līmenī, izstrādājot dinamikas modelēšanu pieeju
lauksaimniecības sektoram;
27.4. iegūt un integrēt telpisko informāciju par citiem
tradicionāliem bioresursu pārstrādes sektora datiem (ārpus
kūdras ieguves, vēja un saules enerģijas ražošanas);
27.5. integrēt modelī Norvēģijas finanšu instrumenta
projektā "Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības
uzlabošana lauksaimniecībā (E2SOILAGRI)" iegūto
organisko augšņu informāciju
90 000
Latvijas
Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte
Meža
departaments
28.
Veco mežu loma klimata pārmaiņu
mazināšanā: informācija Latvijas un Eiropas Savienības meža
un saistīto nozaru politiku veidotājiem
28.1. sagatavot un nodot informāciju Latvijas lēmumu
pieņēmējiem un ieinteresētajām pusēm:
28.1.1. dalība ikgadējā (ceturtajā) konferencē
Ziemeļvalstu un Baltijas valstu meža nozares
ekspertiem;
28.1.2. ZM, KEM un VARAM informēšana par aktuālāko
zinātnes jomā - seminārs lēmumu pieņēmējiem;
28.1.3. jaunāko starptautisko zinātnisko atziņu analīze
- apkopojums politiku veidotājiem;
28.1.4. dalība Eiropas Klimata pakta vēstnieka
iniciatīvā, nodrošinot informācijas izplatīšanu
sabiedrībai;
28.2. starptautiskā sadarbībā ar meža nozares
pārstāvjiem un pētnieciskajiem institūtiem nosūtīt
informāciju Eiropas Komisijai
(DG CLIMA vai DG ENVI, vai DG
AGRI);
28.3. ierīkot parauglaukumus un iegūt datus par SEG
(CO2, CH4) emisiju bērza audzēs
veģetācijas sezonā (ne mazāk kā septiņi atkārtoti
uzmērījumi) saimnieciskās darbības kompleksā ar
hidrotehnisko meliorāciju ietekmes raksturošanai;
28.4. analizēt attālās izpētes datus. Ievākt un analizēt
zemsegas un zemsedzes datus (no astoņiem objektiem)
analītiskas publikācijas sagatavošanai, raksturojot šo
krātuvju pārmaiņas kopsakarībā ar audzes vecumu
54 000
Latvijas Valsts
mežzinātnes institūts "Silava"
Meža
departaments
29.
Latvijas zemes izmantošanas,
zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektora
klimata pārmaiņu mazināšanas mērķu sasniegšanai īstenojamo
darbību siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju mazināšanai un
oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes veicināšanai
meža apsaimniekošanā sociāli ekonomiskais vērtējums
29.1. iegūt augsnes oglekļa aprites meža zemēs vienādojumu
validācijai nepieciešamos empīriskos datus, atsākot meža
augšņu monitoringu starptautiskā Meža veselības monitoringa
pirmā līmeņa parauglaukumos;
29.2. pilnveidot darbību datus, lai raksturotu Dabas
atjaunošanas regulas iespējamo ietekmi uz ZIZIMM sektora
radītajām SEG emisijām un CO2 piesaisti;
29.3. pilnveidot vienādojumus ZIZIMM sektora klimata
pārmaiņu mazināšanas mērķu sasniegšanai īstenojamo darbību
ietekmes novērtēšanai, izmantojot jaunāko pētījumu
atziņas;
29.4. pilnveidot modelēšanas instrumentus un
programmnodrošinājumus saimnieciskās darbības ietekmes
novērtēšanai un prognozēšanai mežaudžu līmenī, veidojot uz
attālās izpētes datiem un meža resursu monitoringa
parauglaukumu informāciju balstītu mikroaudžu
interpretācijas un modelēšanas sistēmu;
29.5. sagatavot 3-5 ZIZIMM mērķu sasniegšanas scenārijus
un to aprakstus informatīvajam ziņojumam
lēmumpieņēmējiem
115 000
Latvijas Valsts
mežzinātnes institūts "Silava"
Meža
departaments
30.
ZIZIMM mērķu sasniegšanai
nepieciešamo lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmas izstrāde,
optimālā pasākumu kopuma noteikšana un nepieciešamā
finansējuma prognoze
30.1. izstrādāt interaktīvu pasākumu darbības aprakstu, kā
arī interaktīvu atspoguļojumu pasākumu ietekmei uz neto SEG
emisijām, nodarbinātību un dzīvotņu kvalitāti;
30.2. izstrādāt pieeju un algoritmus pasākumu
interaktīvai atspoguļošanai, ņemot vērā dažādu pasākumu
savstarpēji papildinošu vai izslēdzošu ietekmi, kā arī
pasākumu īstenošanas mērogu variācijas;
30.3. izstrādāt pieeju lietotnes izveidei un lietotnes
testa versiju;
30.4. novērtēt iespējas pasākumu ietekmes rezultātu
agregēšanai reģionu līmenī;
30.5. veikt ietekmes uz tautsaimniecību novērtējumu 3-5
ZIZIMM mērķu sasniegšanas scenārijiem
90 000
Latvijas
Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte
Meža
departaments
31.
Latvijā audzētu saulespuķu
attīstības perspektīvas
31.1. turpināt Eiropā, Ukrainā un citur pasaulē radītu
agrīno saulespuķu šķirņu un hibrīdu demonstrējumu Latvijas
apstākļos aptuveni 10 šķirnēm, kas varētu būt
piemērotas uzlabotas kvalitātes saulespuķu eļļas ieguvei
(2023.-2025.);
31.2. novērtēt šo šķirņu ražību un sēklu kvalitāti,
ieņēmību vai izturību pret postošākajām saulespuķu
slimībām, piemērotību audzēšanai integrētajā (2023.-2025.)
un bioloģiskajā audzēšanas sistēmā (2024.-2025.) Latvijas
agroklimatiskajos apstākļos;
31.3. iegūt datus, lai izstrādātu ieteikumus saulespuķu
audzēšanas tehnoloģijai un šo tehnoloģiju agroekonomiskam
izvērtējumam Latvijas apstākļos (2025.);
31.4. veikt analītisku izvērtējumu laboratorijās,
nosakot iegūtās eļļas daudzumu un kvalitāti, tostarp
vērtīgo taukskābju īpatsvaru;
31.5. īstenot publicitātes un informatīvos pasākumus par
pētījuma rezultātiem (lauku dienu demonstrējumi vienu reizi
sezonā, prezentācijas pasākumi, publikācijas
populārzinātniskos izdevumos lauksaimniekiem)
50 000
Agroresursu un
ekonomikas institūts
Lauksaimniecības
departaments
32.
Latvijas vietējās bites
populācijas ģenētiskā materiāla izpēte un saglabāšana
32.1. sadarbībā ar Latvijas biškopjiem ievākt
bioloģisko materiālu paraugus no dažādām saimēm, kas pēc
ārējām morfoloģiskajām pazīmēm varētu būt Rietumeiropas
tumšās bites (Apis mellifera mellifera L.);
32.2. veikt ievākto paraugu bišu spārnu morfoloģisko un
DNS analīzi;
32.3. dravās vērtēt iegūtā materiāla atbilstību Latvijas
vietējās bites kvantitatīvajām (ziemotspēja, barības
patēriņš, attīstība sezonas laikā) un kvalitatīvajām
(iedzimtība, slimību izturība, ārējais izskats)
prasībām;
32.4. nodrošināt informācijas apmaiņu ar NORDgen
un biškopības nozares organizācijām bišu ģenētisko resursu
saglabāšanas jautājumos
15 500
**
Lauksaimniecības
departaments
33.
Mežacūku skaita un populācijas
blīvuma kontroles metodikas izstrāde un sistēmas ieviešana
Latvijā, lai novērstu Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību
33.1. izstrādāt un validēt mežacūku populācijas uzskaites
metodiku izmantošanai Valsts meža dienesta noteiktajās
medījamo dzīvnieku uzskaites vienībās;
33.2. izstrādāt kontroles sistēmu, kas ļautu izlases
veidā (vai pēc nepieciešamības) pārliecināties par mežacūku
faktiskā skaita un populācijas blīvuma atbilstību ĀCM
uzraudzības un apkarošanas stratēģijā noteiktajam
mērķim
78 000
Latvijas Valsts
mežzinātnes institūts "Silava"
Veterinārais un
pārtikas departaments
34.
Melno graudu alkaloīdu un
Fusarium mikotoksīnu T-2, HT-2 un zearalenona pārtikas
piesārņojuma līmeņa noteikšana pārtikā izmantojamos Latvijas
graudos un to pārstrādes produktos
34.1. noteikt melno graudu alkaloīdu un Fusarium
mikotoksīnu T-2, HT-2 un zearalenona daudzumu pārtikā
izmantojamos Latvijas graudaugos (ziemas un vasaras
kviešos, vasaras miežos, rudzos, auzās) un to pārstrādes
produktos - kopā vismaz 150 paraugos;
34.2. apkopot un izvērtēt iegūtos rezultātus, izstrādāt
ieteikumus pārtikā izmantojamo Latvijas graudu audzētājiem
un pārtikas ražotājiem mikotoksīnu līmeņa samazināšanai
graudos un to produktos;
34.3. nosūtīt iegūtos piesārņojuma datus EFSA
26 660
Pārtikas
drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts
"BIOR"
Veterinārais un
pārtikas departaments
35.
Riska izvērtējums slēgta tipa
dzīvnieku kapsētās
35.1. noteikt vektordatus dzīvnieku kapsētām, kas beigušas
darbību, bet nav likvidētas;
35.2. izstrādāt metodiku augsnes paraugu ņemšanai;
35.3. iegūt augsnes paraugus un izmeklēt tos;
35.4. analizēt augsnes sastāvu, ģeoloģiskās un
hidroģeoloģiskās izpētes rezultātus teritorijā;
35.5. apkopot pētījumā iegūtos datus un rezultātus;
35.6. sagatavot informāciju sistēmā (ATIS);
35.7. izstrādāt metodiku, pēc kuras nosakāma
aizsargjosla (tās platums) ap dzīvnieku kapsētām
42 000
**
Veterinārais un
pārtikas departaments
36.
Labas prakses vadlīnijas
perorālai lietošanai paredzētu veterināro zāļu manuālai
iejaukšanai barībā
36.1. iepazīties ar perorālai lietošanai paredzētu
veterināro zāļu (kas nav paredzētas ārstnieciskās barības
ražošanai) iejaukšanu barībā produktīvo dzīvnieku novietnēs
atšķirīgās turēšanas sistēmās;
36.2. iepazīties ar EK priekšlikumu deleģētajai regulai
par piemērotiem pasākumiem, ar kuriem nodrošina, ka
iedarbīgi un droši tiek lietotas reģistrētas veterinārās
zāles, kuras izrakstītas produktīviem dzīvniekiem un kuras
dzīvnieku turētājs tiem ievada perorāli, bet ne ar
ārstniecisko barību;
36.3. izstrādāt labas prakses vadlīnijas par perorālai
lietošanai paredzēto zāļu iejaukšanu barībā, ņemot vērā,
ka:
36.3.1. vadlīnijas paredzētas praktizējošiem
veterinārārstiem un produktīvo dzīvnieku īpašniekiem
(turētājiem);
36.3.2. vadlīnijās aprakstītas prasības zāļu
izrakstīšanai un lietošanai dažādām produktīvo dzīvnieku
sugām (liellopiem, mājputniem, akvakultūrai) dažādās
turēšanas sistēmās;
36.3.3. vadlīnijās aprakstītas deleģētās regulas II un
III sadaļā noteiktās prasības
8000
**
Veterinārais un
pārtikas departaments
37.
Ilgtspējīgas pārtikas sistēmas
padziļināts izvērtējums un pasākumi pārtikas izšķērdēšanas
mazināšanai
37.1. sagatavot priekšlikumus par pārtikas izšķērdēšanas
samazināšanas iespējām (piemēram, ziedošana, neatbilstoša
izskata produktu izplatīšana, blakusproduktu izstrāde
u. c.) primārajā ražošanas posmā, pārtikas ražošanas
posmā, mazumtirdzniecības posmā, tostarp ēdināšanas
uzņēmumos, un mājsaimniecībās Latvijā;
37.2. veikt padziļinātu pārtikas ražošanas sektora
esošās situācijas izvērtējumu ilgtspējas skatījumā un
sagatavot iespējamos variantus un priekšlikumus turpmākajām
darbībām, lai nodrošinātu ilgtspējīgas pārtikas attīstību
Latvijā saistībā ar EK iniciatīvām par ilgtspējīgām
pārtikas sistēmām
50 000
**
Tirgus un tiešā
atbalsta departaments
38.
Komerciālo lauku saimniecību
ienākumu veidošanās un nozaru starppatēriņa analīze
38.1. analizēt saimniecību ieņēmumu un izmaksu struktūru;
38.2. analizēt saimniecību ienākumu veidošanās
komponentus un ietekmes faktorus, tostarp atbalsta pasākumu
un tirgus ieņēmumu nozīmi kopējo ieņēmumu veidošanā;
38.3. analizēt saimniecību finanšu rādītājus, tostarp
rentabilitāti;
38.4. analizēt saimniecību ieguldījumus un pieejamos
finansēšanas resursus;
38.5. pilnveidot lauksaimniecības nozaru starppatēriņa
sadalīšanas metodoloģiju un sagatavot starppatēriņa
vērtības aprēķinu pa lauksaimniecības nozarēm - graudaugi,
rapši, lopbarības kultūras, dārzeņi, kartupeļi, pākšaugi,
augļi un ogas, citi augu produkti, piens, liellopi, cūkas,
mājputni, olas, citi dzīvnieku produkti
70 000
**
Tirgus un tiešā
atbalsta departaments
39.
Lauku saimniecību uzskaites datu
tīkla pārveides saimniecību ilgtspējas datu tīklā izpēte,
prasības un ieviešanas nosacījumi
39.1. apzināt saimniecību ilgtspējas datu tīklā iesniedzamo
informāciju un veikt tās analīzi;
39.2. izpētīt un izvērtēt mūsdienīgu un digitālu datu
vākšanas metožu izmantošanas iespējas;
39.3. izpētīt administratīvā sloga mazināšanas iespējas
lauksaimniekiem un institūcijām, sniedzot un apstrādājot
saimniecību ekonomiskos un ilgtspējas rādītājus;
39.4. apzināt iespējamās atkārtotas datu izmantošanas
iespējas, šo datu ieguvi un sniegšanu Eiropas
Komisijai;
39.5. veikt darbu saistībā ar ilgtspējas datu vākšanas
sistēmas projekta izstrādi;
39.6. plānot nepieciešamo budžetu datu vākšanas sistēmas
izveidei un darbības uzsākšanai
85 000
**
Tirgus un tiešā
atbalsta departaments
40.
Kultūraugu ražības prognozēšanas
metodiku izvērtēšana un jaunu metodiku izstrāde
40.1. izpētīt un aktualizēt kultūraugu ražības
prognozēšanas plānus un metodikas;
40.2. pamatojoties uz Komisijas 2023. gada 25.
jūlija Īstenošanas regulu (ES) 2023/1538, ar ko paredz
noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu
(ES) 2022/2379 piemēro attiecībā uz augkopības produkcijas
statistiku, izstrādāt un aprakstīt jaunas kultūraugu ražas
prognozēšanas metodikas un pārskatu formas papildus trim
kultūraugiem, par kuru ražas prognozēm līdz šim nebija
nepieciešams ziņot EK;
40.3. informēt laukaugu ražas prognozēšanas ekspertu
darba grupu par zinātniskā projekta rezultātiem un to
pielietojumu
5000
**
Tirgus un tiešā
atbalsta departaments
41.
Vietējo pārtikas produktu
veicināšanas un aizsardzības pasākumi Eiropas Savienības
valstīs
41.1. identificēt ES valstu piemērotos vietējo pārtikas
produktu veicināšanas un aizsardzības pasākumus un mērķus
to īstenošanai (piemēram, vai tie ir ekonomiski, vides,
kultūras vai sociālās dabas);
41.2. identificēt ES valstu mazumtirgotāju un arī
sabiedrisko organizāciju darbības vietējo pārtikas produktu
veicināšanas un aizsardzības pasākumu īstenošanā;
41.3. izvērtēt vietējo pārtikas produktu veicināšanas un
aizsardzības pasākumu ietekmi uz ES valstu ekonomikām,
tostarp uz to, vai minētie pasākumi ierobežo citu valstu
produktu importu vai arī veicina vietējo pārtikas produktu
noietu;
41.4. izvērtēt ES valstu īstenoto pasākumu ietekmi uz
pārtikas produktu cenu mazumtirdzniecībā;
41.5. izvērtēt ES valstu piemēroto pasākumu saderību ar
ES tiesību aktiem par vienoto tirgu un konkurences
tiesībām;
41.6. izvērtēt, kuri vietējo pārtikas produktu
veicināšanas vai aizsardzības pasākumi būtu visefektīvāk
izmantojami Latvijā (valsts, sabiedrisko organizāciju un
mazumtirgotāju līmenī)
50 000
**
Tirgus un tiešā
atbalsta departaments
42.
Ūdensnoteku (novadgrāvju)
sateces baseinu automātiskās ģenerēšanās rīka izveide
42.1. izstrādāt metodoloģiju ūdensnoteku sateces
baseinu noteikšanai. Sateces baseini ģenerējami visām
ūdensnotekām, katrai ņemot vērā uz ūdensnoteku satekošos
ūdeņus no drenu sistēmām, grāvjiem un virszemes ūdeņu
noteces atkarībā no reljefa slīpuma virziena;
42.2. izstrādāt rīku, kas automātiski ģenerētu visas
Latvijas teritorijā esošo ūdensnoteku sateces baseinus
neatkarīgi no ūdensnoteku piederības (viena īpašuma,
koplietošanas vai pašvaldības nozīmes koplietošanas
ūdensnotekas);
42.3. nodrošināt, ka informācija par ģenerētajiem
sateces baseiniem ir pieejama publiskajā tīmekļvietnē
melioracija.lv, platība ir redzama izvēlnē pie attiecīgās
ūdensnotekas un ģeometrija ir redzama kartē. Informācijai
par ģenerētajiem sateces baseiniem jābūt pieejamai arī
Lauku atbalsta dienestam iekļaušanai lauku bloku
kartēs;
42.4. veikt analīzi par sateces baseinu lielumiem
atkarībā no ūdensnoteku garuma, vidējās sateces baseinu
platības reģionā, novadā, pagastā
60 000
**
Tirgus un tiešā
atbalsta departaments
43.
Lauksaimniecības un
mežsaimniecības ietekme uz lauku telpu - ekonomiskie un
sociālie aspekti
43.1. analizēt lauku ietekmes komponentus un ietekmes
faktorus, nosakot galveno pamatnozaru - lauksaimniecības un
mežsaimniecības - rādītājus, kas raksturo ietekmi uz lauku
telpu;
43.2. veikt lauku telpas izmantojamo nozares rādītāju
statistisko un telpisko analīzi, tostarp vērtējot
pamatnozaru - lauksaimniecības un mežsaimniecības -
teritoriālo atšķirību ietekmi uz lauku telpu;
43.3. analizēt lauku telpu ietekmējošos nozares
resursus;
43.4. veikt lauku telpas izmēģinājumteritoriju
kvalitatīvu un kvantitatīvu sociālo un ekonomisko
izpēti;
43.5. veikt iegūto lauku telpu raksturojošo datu
integrāciju un interpretāciju;
43.6. sagatavot ieteikumus lauku telpas politikas
veidotājiem un novērtētājiem
59 034
**
Lauku attīstības
atbalsta departaments
Piezīmes.
1. * Zinātnes projekta īstenošanai kārtējā gadā noteiktais
finansējums.
2. ** Izpildītājs, kas atbilstoši zinātnes projektu vērtēšanas
kritērijiem iegūst lielāko punktu skaitu."
2. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 9. aprīļa
noteikumiem Nr. 229
"9. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 3. februāra
noteikumiem Nr. 59
Iesniegums atbalsta saņemšanai
lauksaimniecībā izmantojamam
zinātnes pētījumam ________. gadā
Lauku atbalsta dienestam
Zinātniskā institūcija
(nosaukums, reģistrācijas numurs)
Adrese
Tālruņa numurs, e-pasta adrese
Lauku atbalsta dienesta klienta reģistrācijas
numurs
Projekta
nosaukums
Pētījuma
vadītājs
Zinātniskais
grāds
Pētījuma izpildē
iesaistītās zinātniskās institūcijas nosaukums un
adrese