42. pants

Izteikt 12. pielikumu jaunā redakcijā

(2. pielikums).

Ministru prezidente E. Siliņa

Zemkopības ministrs A. Krauze

1. pielikums

Ministru kabineta

2025. gada 4. marta

noteikumiem Nr. 140

"7. pielikums

Ministru kabineta

2015. gada 3. februāra

noteikumiem Nr. 59

Lauksaimniecībā

izmantojamie zinātnes pētījumi

Nr.

p. k.

Nosaukums

Darba uzdevumi

Finansējums

(euro)*

Izpildītājs

Zemkopības

ministrijas atbildīgais departaments

1.

Lauksaimniecības attīstības

prognozēšana un politikas scenāriju izstrāde līdz

2050. gadam

1.1. aktualizēt visus lauksaimniecību raksturojošus

ieejas datus un koeficientus modelī;

1.2. pārskatīt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas

novērtējumu bloku atbilstoši kārtējām metodoloģijas

izmaiņām, saskaņojot ar pēdējo Latvijas SEG

Inventarizācijas ziņojumu;

1.3. aktualizēt kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmu,

sociālekonomisko, investīciju, minerālmēslu un pesticīdu

izmantošanas prognozēšanas bloku;

1.4 aktualizēt valsts atbalsta maksājumu un ar to

saistīto regresiju vienādojumu sistēmu modeli, izmantojot

saimniecību datus;

1.5. iegūt un apkopot lauksaimniecības darbību datu

laika rindas atsevišķi pa nitrātu jutīgajām teritorijām

(NJT);

1.6. izstrādāt lauksaimniecības darbību prognozēšanas

NJT apakšmodeli, nodrošinot rezultātu saskaņotību ar

LASAM modeļa rezultātiem

80 000

Latvijas

Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

Stratēģijas,

zināšanu un klimata departaments

2.

Virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu

kvalitātes pārraudzība īpaši jutīgajās teritorijās un

lauksaimniecības zemēs lauksaimniecības noteču monitoringa

programmā

2.1. iegūt korektu informāciju par lauksaimniecības darbību

radītā izkliedētā (difūzā) un punktveida piesārņojuma avotu

ietekmi uz virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti:

2.1.1. īstenot monitoringu, nosakot izkliedētā (difūzā)

piesārņojuma avotu ietekmi uz virszemes ūdeņu kvalitāti ar

mērbūvēm un iekārtām aprīkotās monitoringa stacijās četrās

vietās saistībā ar drenu lauka izpēti un piecās vietās

saistībā ar mazā sateces baseina izpēti. Papildus ievākt

ūdeņu paraugus divos monitoringa posteņos. Paraugu ņemšanas

biežums - ne retāk kā reizi mēnesī;

2.1.2. īstenot monitoringu, nosakot izkliedētā (difūzā)

piesārņojuma avotu ietekmi uz pazemes ūdeņu kvalitāti 10

urbumos trijās monitoringa stacijās un 10 urbumos īpaši

jutīgās teritorijās. Paraugu ņemšanas biežums - ne retāk kā

reizi ceturksnī;

2.1.3. īstenot monitoringu, nosakot punktveida

piesārņojuma avotu ietekmi uz virszemes ūdeņu kvalitāti

(lopkopības saimniecību apsaimniekotās lauksaimniecības

zemēs) divās vietās saistībā ar drenu lauka izpēti un divās

vietās saistībā ar mazā sateces baseina izpēti. Paraugu

ņemšanas biežums - ne retāk kā reizi mēnesī;

2.2. uzkrāt un apkopot ūdens kvalitātes datus

piesārņojuma modelēšanai Bērzes upes sateces baseinā un tā

15 daļbaseinos, kas atrodas īpaši jutīgās teritorijās.

Paraugu ņemšanas biežums - ne retāk kā reizi mēnesī.

Modelēt piesārņojumu, izmantojot starptautiskajā praksē

lietotos modeļus - FyrisNP (Zviedrija), HYPE

(Zviedrija) vai SWAT (ASV);

2.3. uzkrāt un apkopot datus par izkliedētā piesārņojuma

emisijas (slāpekļa un fosfora savienojumu noplūdes)

koeficientiem attiecībā uz dažādiem zemes lietošanas

veidiem un augu sekām. Noteikt atsevišķu ekstremālu

hidroloģisku apstākļu (sausuma, palu un plūdu) ietekmi uz

kopējo gada slāpekļa un fosfora savienojumu noplūdes

raksturu un apjomu. Pētīt piesārņojošo vielu - augu barības

elementu (slāpekļa un fosfora savienojumu) -

transformācijas procesus hidrogrāfiskajā tīklā, lai

novērtētu aiztures (pašattīrīšanās) procesus, kas

nepieciešami piesārņojuma slodzes aprēķiniem;

2.4. īstenot monitoringu astoņās vietās īpaši jutīgo

teritoriju upēs ne retāk kā reizi mēnesī;

2.5. īstenot monitoringu divās virszemes plūsmas un

vienā pazemes plūsmas mākslīgajā mitrzemē ne retāk kā reizi

ceturksnī;

2.6. uzturēt esošās un atbilstoši iespējām pilnveidot

monitoringa staciju būves un tehnisko aprīkojumu, ievērojot

starptautiskās prakses un HELCOM ieteikumus;

2.7. pēc Zemkopības ministrijas pieprasījuma sagatavot

informāciju ziņojumam Eiropas Komisijai par ūdens un

augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisīta

piesārņojuma ar nitrātiem

61 300

Latvijas

Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

Lauksaimniecības

un lauku attīstības departaments

3.

Aramzemes un ilggadīgo zālāju

apsaimniekošanas radītās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas

un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes uzskaites

sistēmas pilnveidošana un atbilstošu metodisko risinājumu

izstrādāšana

3.1. raksturot pasējas auga izmantošanas ietekmi uz SEG

emisiju (Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

(LBTU) un Latvijas Valsts mežzinātnes institūts

"Silava" ("Silava")):

3.1.1. novērtēt CO2, CH4 un

N2O emisiju lauksaimniecībā izmantotajās zemēs,

kur sarkanais āboliņš izmantots augu rotācijā vai kā

pasējas augs (vismaz divi saimniekošanas veidi un trīs

kultūraugi), un ievākt virszemes biomasu mērījumu vietās,

lai novērtētu oglekļa ienesi un to ietekmi uz SEG emisijām

(biomasas paraugus sagatavo un analizē

"Silava");

3.1.2. raksturot sarkanā āboliņa izmantošanas un

izvēlēto kultūraugu ietekmi uz SEG emisiju izpētes

teritoriju, ko apsaimnieko LBTU APP "Agroresursu un

ekonomikas institūts" (AREI) Stendes pētniecības

centrs, tostarp novērtēt augsnes īpašību, augsnes mitruma,

gaisa temperatūras, nokrišņu, mēslojuma izkliedēšanas un

saimniekošanas veida ietekmi uz SEG emisiju;

3.1.3. sagatavot ziņojumu par pētījuma rezultātiem;

3.2. pilnveidot organisko augšņu izplatības darbību

datus par lauksaimniecībā izmantojamo zemi atbilstoši

jaunākajām zināšanām (tai skaitā sniegt priekšlikumus

darbību datu pārrēķiniem no 1990. gada) un nacionālajā SEG

inventarizācijas ziņojumā un prognožu ziņojumos novērtēt

darbību datu izmaiņu iespējamo ietekmi uz SEG emisiju zemes

izmantošanas un mežsaimniecības (ZIZIMM), kā arī

lauksaimniecības sektorā. Novērtēt to ietekmi uz saistību

izpildi 2025. un 2030. gadā ("Silava");

3.3. raksturot augsnes heterotrofās elpošanas ietekmi uz

CO2 apriti, SEG emisiju no augsnes un oglekļa

ienesi ar augu atliekām aluviālās (palieņu) augsnēs

aramzemēs (AREI):

3.3.1. turpināt iegūt empīriskos datus (par SEG emisiju

un augsnes heterotrofo elpošanu) divās platībās

aramzemē;

3.3.2. sagatavot ziņojumu par pētījuma rezultātiem

ilggadīgajos zālājos, tostarp par CO2 emisijas

faktoriem aluviālās augsnēs;

3.4. ierīkot izmēģinājumu objektu un uzsākt empīrisku

datu ieguvi par zemes izmantošanas veida un augsnes

apstrādes metodes ietekmi uz CO2, CH4

un N2O emisiju no organiskām augsnēm (AREI):

3.4.1. ierīkot izmēģinājumu objektu platībā ar organisku

augsni, ko izmanto, lai turpmāko gadu laikā salīdzinātu SEG

emisiju no sētā zālāja, un ko periodiski apstrādā vienlaidu

arumā un diskotā platībā;

3.4.2. veikt gāzu apmaiņas mērījumus, periodiski (vismaz

reizi mēnesī) nosakot CO2, CH4 un

N2O emisiju no augsnes;

3.4.3. sagatavot ziņojumu par pētījuma rezultātiem

70 261

Latvijas Valsts

mežzinātnes institūts "Silava"

Stratēģijas,

zināšanu un klimata departaments

4.

Meliorācijas ietekmes

novērtēšana klimata pārmaiņu (plūdu riska) mazināšanā

4.1. SEG emisiju mērījumi un cēloņsakarību izpēte

nosusinātā lauksaimniecības zemē (LBTU):

4.1.1. veikt dislāpekļa oksīda (N2O),

ogļskābās gāzes (CO2), metāna (CH4)

un amonjaka (NH3) emisijas mērījumus

lauksaimniecībā izmantotā minerālaugsnē;

4.1.2. noteikt un analizēt dislāpekļa oksīda

(N2O), ogļskābās gāzes (CO2), metāna

(CH4) un amonjaka (NH3) emisijas

cēloņsakarības pētāmajās teritorijās;

4.2. pilnveidot meliorācijas digitālā kadastra

informācijas sistēmu un paplašināt funkcionalitāti Latvijas

teritorijā (LBTU un LVMI "Silava"):

4.2.1. novērtēt meliorācijas sistēmu tehniskā stāvokļa

pārmaiņas un aktualizēt kartogrāfisko materiālu, izmantojot

LĢIA 2. cikla LiDAR datus (LVMI "Silava");

4.2.2. turpināt drenu kolektoru (ar diametru 10-20 cm)

līnijveida objektu topoloģisko savienošanu, izmantojot

meliorācijas digitālā kadastra informācijas sistēmā esošos

līnijveida objektus un 2021., 2022. un 2023. gadā aprobēto

valsts nozīmes ūdensnoteku un grāvju tīkla un drenu

kolektoru (ar diametru, kas lielāks par 20 cm) līnijveida

objektu topoloģiskās savienošanas metodiku (LBTU)

56 100

Latvijas

Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

Stratēģijas,

zināšanu un klimata departaments

5.

Pākšaugu aktuālo kaitēkļu

efektīvāko ierobežošanas paņēmienu izvērtēšana un noteikšana

un lauksaimniecībai nozīmīgāko apputeksnētāju dzīvotspēju

ietekmējošo faktoru identificēšana

5.1. pupu sēklgrauža kaitīguma ekonomiskā sliekšņa

noteikšanas un monitoringa metodes pētījums (kopā 7-8 lauka

pupu sējumos);

5.2. veikt dabiskajos zālājos sastopamo bišu sugu

sastāva pētniecību dažādos Latvijas reģionos;

5.3. veikt bišu sugu sabiedrību un daudzveidības

sezonālo monitoringu laukaugu platībās;

5.4. izmantot informācijas tehnoloģijas medusbišu saimju

pētījumos;

5.5. ievākt medusbišu ziedputekšņu paraugus un noteikt

botānisko sastāvu

80 998

Latvijas

Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

Lauksaimniecības

un lauku attīstības departaments

6.

Lēmuma atbalsta sistēmas

izmantošana un pilnveide kaitīgo organismu ierobežošanai

integrētajā augļkopībā

6.1. nodrošināt un uzturēt ābeļu kraupja, ābolu tinēja,

augļkoku vēža un ābolu zāģlapsenes attīstības prognozi,

izmantojot lēmuma atbalsta sistēmu, kā arī nodrošināt

tīmekļvietnē brīvi pieejamu informāciju par kaitīgo

organismu kritiskajiem riska periodiem;

6.2. veikt ābeļu kraupja, augļu koku vēža, ābolu tinēja

un ābolu zāģlapsenes attīstības un izplatības novērojumus

saimniecībās, kurās uzstādītas meteoroloģiskās stacijas, un

noteikt augu aizsardzības stratēģijas efektivitāti;

6.3. turpināt izstrādāt un pārbaudīt lauka izmēģinājumā

dažādas augu aizsardzības stratēģijas atbilstoši lēmuma

atbalsta sistēmas prognozēm, iekļaujot bioloģiskajā

audzēšanā atļautus preparātus;

6.4. aprobēt laputu prognožu modeli Latvijas apstākļos

precīza smidzinājuma laika noteikšanai;

6.5. veikt izmēģinājumu ābeļu stādījumā zaru slimību

ierobežošanai

30 000

Latvijas

Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

Lauksaimniecības

un lauku attīstības departaments

7.

Latvijā in situ

audzēto pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu un to

savvaļas radinieku ģenētisko resursu potenciāla apzināšana,

ievākšana un izpēte

7.1. no 2024. gadā iegūtajiem datiem un identificētajām

platībām ar lielāko sugu daudzveidību atlasīt potenciāli

apsekojamas prioritārās platības (2025. gada maijs);

7.2. apsekot prioritārās platības, nosakot aptuveno

populāciju lielumu un izvērtēt dažādu sugu sastopamību un

atradnes piemērotību in situ saglabāšanai (2025.

gada jūlijs, augusts);

7.3. iespēju robežās no apsekojamām platībām ievākt

sēklu paraugus, nodot tos sugu ekspertiem izvērtēšanai un

ievietot gēnu bankā (2025. gada novembris)

10 000

Latvijas Valsts

mežzinātnes institūts "Silava"

Stratēģijas,

zināšanu un klimata departaments

8.

Nacionālajā gēnu bankā uzkrātā

Latvijas vietējo apdraudēto dzīvnieku šķirņu bioloģiskā

materiāla gēnu bankas papildināšana un izpēte

8.1. ievākt bioloģisko materiālu no Latvijas tumšgalves

(vecā tipa) un Latvijas vietējās kazu šķirnes dzīvniekiem

un veikt genoma analīzes;

8.2. precizēt un aprobēt cūku spermas dziļās

sasaldēšanas metodiku;

8.3. apkopot un analizēt ģenētisko analīžu rezultātus

par Latvijas brūnās vecā tipa un Latvijas zilās šķirnes

govju iedzimto slimību sastopamību, sagatavot un publicēt

zinātnisko rakstu Scopus vai Web of Science Core

Collection datubāzes žurnālā;

8.4. sadarbībā ar šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku

audzētāju biedrībām iegūt bioloģisko materiālu no vietējo

apdraudēto sugu un šķirņu lauksaimniecības dzīvniekiem;

8.5. iegādāties vietējo saglabājamo šķirņu buļļu

bioprodukta pētījumiem paredzētās devas un nodot tās

glābšanā gēnu bankā

30 000

Latvijas

Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

Dzīvnieku veselības,

audzēšanas, aizsardzības un pārtikas nekaitīguma

departaments

9.

Latvijas izcelsmes medus

autentiskuma, kvalitātes un nekaitīguma novērtējums

9.1. noteikt medus autentiskumu, veicot medus sastāvā esošo

elementu analīzi ar induktīvi saistītās plazmas

masspektrometrijas metodi. Sagatavot pētījuma laikā

izveidoto datubāzi, izmantojot testēšanas algoritmu vismaz

20 ārzemju izcelsmes medus paraugu atšķiršanai no

Latvijas medus paraugiem;

9.2. noteikt medus kvalitātes parametrus (HMF,

cukuru saturu, elektrovadītspēju, ūdens saturu u. c.)

Latvijas izcelsmes paraugos;

9.3. īstenot pesticīdu atlieku izplatības monitoringu ar

masspektrometrijas metodēm (AEŠH-MS/MS un GH-MS/MS katram

paraugam) vismaz 20 paraugos. 20 paraugos noteikt

pirolizidīna alkaloīdu saturu ar AEŠH-MS/MS

30 000

Pārtikas

drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts

"BIOR"

Dzīvnieku

veselības, audzēšanas, aizsardzības un pārtikas nekaitīguma

departaments

10.

Augu aizsardzības jomā

identificēto prioritāro virzienu padziļināta izpēte, veicinot

labāku izpratni par drošu un atbildīgu augu aizsardzības

līdzekļu lietošanu

10.1. ievākt augu produktu un augsnes paraugus un noteikt

tajos esošo augu aizsardzības līdzekļu (turpmāk - AAL)

atliekvielu sastāvu un daudzumu, analizēt iegūtos

rezultātus saistībā ar smidzinājumiem paraugu ievākšanas

vietās;

10.2. noteikt AAL atliekvielas aktīvās ūdens apmaiņas

zonās (avotos, dīķos u. c.), kuras varētu ietekmēt

lauksaimnieciskā ražošana;

10.3. noteikt AAL atliekvielas ziedputekšņos un analizēt

tās saistībā ar botānisko sastāvu

60 000

Latvijas

Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

Lauksaimniecības

un lauku attīstības departaments

11.

Kāpostu cekulkodes Plutella

xylostella un citu krustziežu dārzeņu kaitēkļu

fenoloģijas pētījumi

11.1. īstenot kāpostu cekulkodes imago monitoringu;

11.2. novērtēt kāpurus un to radītos bojājumus

krustziežu dārzeņu stādījumos;

11.3. īstenot citu krustziežu dārzeņu kaitēkļu

monitoringu

33 000

Latvijas

Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

Lauksaimniecības

un lauku attīstības departaments

12.

Latvijā plašāk audzēto lauka

dārzeņu mēslošanas optimizācija ilgtspējīgu tehnoloģiju

nodrošināšanai

12.1. trīs modeļsaimniecībās pārbaudīt izstrādāto

mēslošanas normatīvu efektivitāti;

12.2. analizēt N, P, K, Ca, Mg un B iznešu uzskaites

datus kontekstā ar augu maiņu, mēslojuma lietojumu,

saimniekošanas sistēmu un dārzeņu ražību, lai to izmantotu

mēslošanas normatīvu izstrādei;

12.3. izvērtēt augsnes bioloģisko aktivitāti dažādās

saimniecībās ar dažādu barības vielu nodrošinājuma

pārvaldību, kā arī lauka izmēģinājumos ar dažādu augu

maiņas un zaļmēslojuma starpkultūru izmantošanu;

12.4. turpināt lauka izmēģinājumus DI, lai pārbaudītu

dažādu zaļmēslojumu un starpkultūru augu ietekmi uz NPK

bilanci augsnē, dārzeņu ražību un ekonomisko

efektivitāti;

12.5. noskaidrot optimālas mēslošanas normas plašāk

audzētajiem dārzeņiem atbilstoši plānotajai ražai un

augsnes nodrošinājumam ar fosforu un kāliju;

12.6. sagatavot zinātniskas un zinātniski populāras

publikācijas zināšanu nodošanai

50 000

Dārzkopības

institūts

Lauksaimniecības

un lauku attīstības departaments

13.

Ilgtspējīga augu aizsardzības

sistēma - pašreizējās situācijas analīze, izaicinājumi

un nākotnes risinājumi

13.1. apkopot pieejamo informāciju par ierasto praksi AAL

lietojumā dažādos reģionos dažādu lielumu saimniecībās

dažādiem kultūraugiem, lai noskaidrotu bāzes līniju AAL

lietojumā pa kultūraugu grupām, un izstrādāt ieteikumus

turpmākam AAL lietojuma samazinājumam;

13.2. izvērtēt fungicīdu, augu augšanas regulatoru un

herbicīdu dažādu lietošanas shēmu ietekmi uz kaitīgo

organismu attīstību ziemas kviešu sējumos;

13.3. veikt plašāk audzēto ziemas kviešu šķirņu slimību

uzskaiti

123 343

Latvijas

Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

Lauksaimniecības

un lauku attīstības departaments

14.

ES regulējuma par ilgtspējīgu

ieguldījumu veicināšanu ietekmes izvērtējums uz

lauksaimniecības nozari

14.1. kvalitatīvi novērtēt ES regulējumu par ilgtspējīgu

ieguldījumu ietekmi uz lauksaimniecības produktu ražošanu,

pārstrādi un primārām piegādes ķēdēm saistībā ar

taksonomijas regulējumu (Regulas 2020/852 un uz tās pamata

EK pieņemtajiem deleģētajiem aktiem);

14.2. kvalitatīvi novērtēt finanšu tirgus iespējamo

ietekmi uz lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un

primārajām piegādes ķēdēm saistībā ar taksonomijas

regulējumu;

14.3. izstrādāt rekomendācijas Latvijas lauksaimniecības

nozarē saistībā ar taksonomijas regulējumu

26 000

Agroresursu un

ekonomikas institūts

Lauksaimniecības

un lauku attīstības departaments

15.

Augsnes kaļķošanas un minerālā

mēslojuma devu ietekme uz ūdeņu kvalitāti, augsnes

agroķīmiskajiem rādītājiem un kultūraugu ražu

15.1. uzturēt izmēģinājuma lauciņos noteiktu augu seku, kad

visos izmēģinājuma lauciņos vienā sezonā tiek sēts viens

kultūraugs (2021./2022. g. - ziemas rapsis,

2022./2023. g. - ziemas kvieši, 2023. g. - starpkultūra,

2024. g. - pupas, 2025. g. - vasaras mieži, 2026. g. -

daudzgadīgo zālaugu mistrs, 1. izmēģinājuma gads, ietverot

50 % tauriņziežu, 2027. g. - daudzgadīgo zālaugu

mistrs, 2. izmēģinājuma gads, ietverot 50 %

tauriņziežu);

15.2. ar izmēģinājuma lauciņu kaļķošanu radīt dažādus

augsnes reakcijas (pH) apstākļus, lai salīdzinātu ar

nekaļķotiem lauciņiem, bet lauciņus, kuros augsnes reakcija

ir tuva optimālai (2,50 t/ha-1), atkārtoti

kaļķot ar pusi no nepieciešamās kaļķošanas devas

(2,60 t/ha-1), visu nepieciešamo kaļķošanas

devu (5,60 t/ha-1) un uzturošo kaļķošanas devu.

2021. gadā izmēģinājuma lauciņi kaļķoti atbilstoši

augsnes agroķīmisko rādītāju novērtēšanas rezultātiem. 16

izmēģinājuma lauciņos tiek uzturētas četras dažādas

kaļķošanas devas četros atkārtojumos;

15.3. izmēģinājuma lauciņos lietot četras dažādas

minerālā mēslojuma izkliedes devas, lai salīdzinātu ar

nemēslotiem lauciņiem, bet pārējos lauciņos dot pusi no

ražas iznesi nodrošinošas devas (piemēram, NPK =

45 : 30 : 45 kg/ha-1), ražas

iznesi nodrošinošas devas (piemēram, NPK =

90 :60 : 90 kg/ha-1) un

pārpalikumu nodrošinošas devas (piemēram, NPK =

135 : 90 : 135 kg/ha-1).

Minerālā mēslojuma izkliedes laiku un devas pielāgot

attiecīgā kultūrauga prasībām. 16 izmēģinājuma

lauciņos uzturēt četras minerālā mēslojuma izkliedes devas

četros atkārtojumos;

15.4. ievākt ūdens paraugus izmēģinājuma lauciņos

ierīkotajās drenu sistēmās, noteikt ūdens ķīmiskā sastāva

pārmaiņas, tostarp pH, kopējā slāpekļa, amonija-slāpekļa,

nitrātu-slāpekļa, kopējā fosfora un ortofosfātu-fosfora

koncentrāciju (mg/l-1) atkarībā no izmantotajām

kaļķošanas un minerālā mēslojuma devām;

15.5. novērtēt augsnes agroķīmisko rādītāju izmaiņas

izmēģinājuma lauciņos atkarībā no izmantotajām kaļķošanas

un minerālā mēslojuma devām (piemēram, pH, organisko vielu

saturu, NH4-N, NO3-N,

P2O5, K2O, Ca, Mg);

15.6. noteikt izvēlēto kultūraugu ražas apjomu un

kvalitatīvo sastāvu atkarībā no izmantotajām kaļķošanas un

minerālā mēslojuma devām (piemēram, sausna, kopproteīns,

slāpeklis, fosfors, kālijs, kalcijs, magnijs);

15.7. apkopot pētījumā iegūtos rezultātus par dažādu

augsnes kaļķošanas un minerālā mēslojuma izkliedes devu

ietekmi uz ūdens, augsnes un kultūraugu ražas

kvalitatīvajiem rādītājiem, novērtēt augsnes kaļķošanas kā

ūdens kvalitāti uzlabojoša pasākuma efektivitāti Latvijai

raksturīgajos agroklimatiskajos apstākļos

13 200

Latvijas

Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

Lauksaimniecības

un lauku attīstības departaments

16.

Lauksaimniecības dzīvnieku

radīto siltumnīcefektu gāzu (SEG) un amonjaka emisiju

novērtēšana un uzskaite konvencionālās un bioloģiskās

saimniekošanas apstākļos

16.1. atlasīt cūkkopības saimniecības, lai saskaņā ar

pētījuma metodiku ievāktu datus;

16.2. apmeklēt saimniecības, iepazīstināt tās ar

pētījuma metodiku un ievākt sākotnējos datus un paraugus,

kā arī veikt dzīvmasas mērījumus saskaņā ar pētījuma

metodiku;

16.3. turpināt datu ievākšanu no iepriekšējos gados

atlasītām saimniecībām (slaucamo govju, gaļas liellopu,

aitu, kazu, putnu, zirgu saimniecībām);

16.4. ievāktos paraugus testēt laboratorijā saskaņā ar

pētījuma metodiku;

16.5. apkopot iegūtos datus un sniegt tos SEG un

amonjaka emisijas aprēķinu veicējiem

50 000

Latvijas

Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

Dzīvnieku

veselības, audzēšanas, aizsardzības un pārtikas nekaitīguma

departaments

17.

Latvijas lauksaimniecības

siltumnīcefekta gāzu robežsamazinājuma izmaksu līkņu

(MACC) aktualizēšana lauksaimniecības virzībai uz

dekarbonizāciju

17.1. attīstīt MACC metodiku un iekļaut

ekosistēmu pakalpojumu vērtību SEG un amonjaka emisijas

samazināšanas un CO2 piesaistes palielināšanas

pasākumu izvērtēšanā;

17.2. izstrādāt papildu variācijas līdz šim

izstrādāto MACC līkņu SEG un amonjaka emisijas

samazinošu pasākumu izmaksu efektivitātes novērtēšanai,

atspoguļojot dažādus pasākumu ieviešanas tempus;

17.3. publicēt žurnālā (Q1-Q2) rakstu par

MACC pieejas izmantošanu Latvijas lauksaimniecības

virzībai uz dekarbonizāciju

24 452

Latvijas

Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

Stratēģijas,

zināšanu un klimata departaments

18.

Alternatīvās kaitīgo organismu

ierobežošanas iespējas auzu un rudzu sējumos

18.1. veikt lauka izmēģinājumus auzu un rudzu sējumos,

pamatojoties uz noteikto sēņu daudzveidību, lai noskaidrotu

efektīvākos kaitīgo organismu alternatīvos ierobežošanas

līdzekļus;

18.2. veikt laboratorijas izmēģinājumus (rudziem un

auzām) hiperspektrālās kameras metodikas aprobācijai

mikotoksīnus izdalošo patogēno sēņu agrīnajai

noteikšanai;

18.3. pamatojoties uz izmēģinājumos iegūtajiem

rezultātiem un literatūras izpēti, sagatavot alternatīvo

ierobežošanas metožu ekonomisko un saimniecisko

pamatojumu;

18.4. veikt patogēno sēņu daudzveidības izpēti auzu un

rudzu sējumos, īpašu uzmanību pievēršot bioloģiskajām

audzēšanas sistēmām un mikotoksīnus veidojošām sēņu

sugām

75 000

Latvijas

Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

Lauksaimniecības

un lauku attīstības departaments

19.

Herbicīda aizvietošanas iespējas

cīņā ar nezālēm dažādās kultūraugu grupās

19.1. veikt ietekmes uz vidi novērtējumu un ekonomisko

izvērtējumu, samazinot herbicīdu lietojuma reižu skaitu un

mehāniski ierobežojot nezāles, kombinējot dažādus augsnes

apstrādes veidus (aršanu, minimālu apstrādi, nearšanu);

19.2. veikt dislāpekļa oksīda (N2O),

ogļskābās gāzes (CO2) un metāna (CH4)

emisijas mērījumus 2023. gadā iekārtotajos

izmēģinājuma variantos;

19.3. veikt ilggadīgo analīzi par nezāļu sēklu bankas

pārmaiņām, lietojot tikai mehānisko nezāļu

ierobežošanu;

19.4. aprobēt nezāļu seguma noteikšanu (datu ieguve un

analīze), izmantojot dronu ar multispektrālo kameru

80 000

Latvijas

Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

Lauksaimniecības

un lauku attīstības departaments

20.

Increase - Intelektuālas

pārtikas pākšaugu ģenētisko resursu kolekcijas Eiropas

lauksaimniecības pārtikas sistēmām

20.1. veikt fenotipisko izvērtējumu 2024. gadā iegūtajiem

kloniem;

20.2. papildināt atlasīto klonu kolekciju ar jauniem

kloniem;

20.3. noteikt katra klona ražu un ražas (proteīna

saturs) kvalitāti;

20.4. iesaistīties projektā plānotajos pasākumos un

informēt sabiedrību par rezultātiem

10 000

Latvijas

Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

Stratēģijas,

zināšanu un klimata departaments

21.

Bioloģiskās sēklas pielietošanas

nodrošināšanai un izmantošanas paaugstināšanai nepieciešamo

pasākumu izstrāde

21.1. pabeigt situācijas izpēti par ES valstīs bioloģisko

sēklu datubāzēs pieejamo šķirņu sortimentu un citiem

pasākumiem, lai samazinātu atļauju izsniegšanu

nebioloģiskas sēklas izmantošanai bioloģiskajā

saimniekošanā;

21.2. pabeigt šķirņu salīdzinājumu iepriekš izvēlētām un

papildinātām laukaugu šķirnēm, nosakot vienu vai vairākus

atbilstošos izmēģinājumu reģionus (Vidzeme, Kurzeme,

Latgale). Pētāmās sugas - ziemas un vasaras kvieši, auzas,

mieži, zirņi. Nodrošināt laukaugu šķirņu izmēģinājumu

rezultātu pieejamību, tostarp citu pētījumu rezultātu

pieejamību;

21.3. sagatavot datu kopumu par projekta laikā notikušo

laukaugu šķirņu izmēģinājumiem, lai informācija būtu

pieejama lauksaimniekiem. Papildināt datus ar selekcionāru

veikto pārbaužu rezultātiem bioloģiskajai lauksaimniecībai

piemērotām šķirnēm citos projektos;

21.4. sniegt priekšlikumus par bioloģiskajā

saimniekošanā notikušu laukaugu šķirņu izmēģinājumu

rezultātu publisko pieejamību vienkopus;

21.5. sniegt priekšlikumus atļauju izsniegšanas

ierobežošanai, pamatojoties uz projektā veikto izpēti un

citu valstu pieredzes apkopojumu, viedokļa saskaņošanā

iesaistot ieinteresētās iestādes, organizācijas un

interesentus organizētos semināros;

21.6. izstrādāt šķirņu grupēšanas kritērijus, lai

identificētu līdzvērtīgas šķirnes, un sniegt priekšlikumus

Latvijas apstākļiem piemēroto līdzvērtīgo šķirņu

sarakstam;

21.7. sniegt priekšlikumus, ar kādiem nosacījumiem par

sugu netiek izsniegta atļauja nebioloģiskas sēklas

izmantošanai bioloģiskajā saimniekošanā

75 000

Agroresursu un

ekonomikas institūts

Lauksaimniecības

un lauku attīstības departaments

22.

Latvijas iedzīvotāju pārtikas

patēriņa datu iegūšana riska izvērtējumu veikšanai un kopējās

diētas (Total diet study) pētījumu pieejas

izmēģinājumpētījums (pilotēšana)

22.1. iegādāties un sagatavot pārtikas produktu paraugus

saskaņā ar kopējās diētas pieeju atbilstoši pētījuma 2.

posmā iegūtajiem novērojumiem par patērētāju paradumiem un

iepriekš iegūto patēriņa datu rezultātiem un receptūrām, kā

arī ievērojot sezonālo un reģionālo principu;

22.2. veikt pārtikas produktu kopparaugu analīzes,

nosakot noturīgos organiskos piesārņotājus (piem.,

perfluorētos savienojumus [PFAS], hlorētos parafīnus [CP]

u. c.), smagos metālus (As, Hg, Cd, Pb), pārtikas

piedevas (piemēram, konservantus - benzoātus un sorbātus),

mikotoksīnus, akrilamīdu, taukus un taukskābes dažādās

produktu grupās atbilstoši pētījuma metodoloģijai:

22.2.1. graudaugu, augļu, dārzeņu, piena, gaļas, zivju,

saldumu, uzkodu, pākšaugu, sēņu, kartupeļu, jauktu ēdienu,

dzērienu, mērču un olu produktu grupās;

22.2.2. kopparaugus ar augstākām potenciālo piesārņotāju

vērtībām individuāli laboratoriski testēt, lai noskaidrotu

iespējamos piesārņojuma avotus;

22.3. sasaldēt paraugus, veidojot paraugu arhīvu jaunu

un papildu piesārņotāju testēšanai nākotnē;

22.4. ievadīt, tīrīt, apstrādāt un sagatavot datus

pētījuma 4. posmam;

22.5. uzsākt pētījuma datu analīzi un saistību

novērtēšanu, sagatavot gala ziņojumu un datus

publicēšanai

60 000

Pārtikas

drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts

"BIOR"

Dzīvnieku

veselības, audzēšanas, aizsardzības un pārtikas nekaitīguma

departaments

23.

Zemes funkcionālās izmantošanas

modeļa pilnveide

23.1. aktualizēt modeļa telpisko informāciju un datus par

zemes izmantošanu, aktualizēt modeļa vienādojumus un

koeficientus;

23.2. izstrādāt krājas pieauguma algoritmus, pēc

iespējas izmantojot Augšanas gaitas modeļa

vienādojumus;

23.3. izstrādāt meža saimnieciskās darbības

prognozēšanas vienādojumus;

23.4. uzlabot lauksaimniecības sektora peļņas

aprēķinus;

23.5. izstrādāt koncepciju dinamiskai modelēšanai meža

sektorā;

23.6. zemes funkcionālās izmantošanas modeļa

lauksaimniecības zemes sadaļā un mežsaimniecības zemes

sadaļā integrēt kūdraugšņu GIS datu slāni, kas izstrādāts

2024. gadā, izmantojot Meža resursu monitoringa datus un

tos ekstrapolējot uz visu Latvijas teritoriju

90 000

Latvijas

Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

Meža

departaments

24.

Veco mežu loma klimata pārmaiņu

mazināšanā: informācija Latvijas un Eiropas Savienības meža

un saistīto nozaru politiku veidotājiem

24.1. raksturot oglekļa uzkrājumu senos mežos (metodikas

izstrāde, datu ievākšana - biomasa; raksts);

24.2. ievākt SEG emisijas (CO2,

CH4) datus bērzu audzēs veģetācijas sezonā

(septiņi atkārtoti mērījumi) (otrā sezona, analīze,

apkopojums);

24.3. aprobēt SEG emisijas (N2O) datu ieguvi

meža masīva līmenī platībās ar ierobežotu ūdens noteci

meliorācijas sistēmā;

24.4. raksturot dominējošās koku atmiršanas un audzes

vertikālās struktūras pārmaiņu dinamiku vecajās audzēs

(viena suga);

24.5. organizēt seno mežu konferenci

(16.-17.10.2025.);

24.6. organizēt konferenci "EuroDendro 2025"

(15.-19.09.2025.).

74 000

Latvijas Valsts

mežzinātnes institūts "Silava"

Meža

departaments

25.

Latvijas zemes izmantošanas,

zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektora

klimata pārmaiņu mazināšanas mērķu sasniegšanai īstenojamo

darbību siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju mazināšanai un

oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes veicināšanai

meža apsaimniekošanā sociāli ekonomiskais vērtējums

25.1. apsekot atlikušos 34 pirmā līmeņa meža veselības

monitoringa parauglaukumus, kas ierīkoti, valsts mežos

īstenojot BioSoil demonstrācijas projektu, un

raksturot oglekļa un slāpekļa saturu atbilstoši ICP

Forests metodikai;

25.2. pilnveidot organisko augšņu radīto SEG emisijas

aprēķinu metodiku (darbību dati par meža zemēm - kūdras

augšņu izplatība, zemes izmantošanas maiņa un mitruma

režīms) un sniegt priekšlikumus to ietveršanai nacionālajā

SEG inventarizācijā;

25.3. sagatavot zinātnisku publikāciju par organisko

augšņu apsaimniekošanas ietekmi uz SEG emisijām un oglekļa

apriti renaturalizētās un apmežotās platībās;

25.4. pilnveidot augšanas gaitas modeļa (AGM) sistēmas

vienādojumus, integrējot jaunākās zinātnes atziņas un

nepilnīgi pārstāvētās emisiju kategorijas un oglekļa

krātuves;

25.5. izstrādāt biomasas pieauguma modeļus, pamatojoties

uz divu ciklu aerolāzerskenēšanas (ALS) datiem, nodrošinot

iespēju ik gadu atjaunot biomasas kartes "no sienas

līdz sienai", pamatojoties uz izstrādātajiem biomasas

pieauguma modeļiem, Sentinel-2 satelītainām un ALS

datiem;

25.6. pārrēķināt meža apsaimniekošanas ietekmes

prognozes uz SEG emisijas scenāriju, izmantojot

aktualizētus pieņēmumus un modelēšanas algoritmus, un pēc

nepieciešamības sagatavot jaunus scenārijus

115 000

Latvijas Valsts

mežzinātnes institūts "Silava"

Meža

departaments

26.

ZIZIMM mērķu sasniegšanai

nepieciešamo lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmas izstrāde,

optimālā pasākumu kopuma noteikšana un nepieciešamā

finansējuma prognoze

26.1. aktualizēt ZIZIMM pasākumu ietekmes aprēķinos

izmantotā LandUP Zemes funkcionālās izmantošanas

modeļa versiju;

26.2. papildināt interaktīvu atspoguļojumu ZIZIMM

pasākumu ietekmei uz peļņu mežsaimniecībā un

lauksaimniecībā;

26.3. sagatavot skriptus, izmantojot 2024. gadā

izstrādātu pieeju un algoritmus pasākumu interaktīvai

atspoguļošanai un ņemot vērā dažādu pasākumu savstarpēji

papildinošu vai izslēdzošu ietekmi, kā arī pasākumu

īstenošanas mēroga variācijas;

26.4. izstrādāt lietotni ZIZIMM pasākumu scenāriju

ietekmes noteikšanai, izmantojot 2024. gadā izveidotu

lietotnes testa versiju;

26.5. nodrošināt lietotnes darbību internetā ar iespēju

tai piekļūt no tīmekļa pārlūka;

26.6. pēc ZM pieprasījuma veikt ietekmes uz

tautsaimniecību novērtējumu par ZIZIMM sektora mērķu

sasniegšanas scenārijiem

90 000

Latvijas

Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

Meža

departaments

27.

Latvijas vietējās bites

populācijas ģenētiskā materiāla izpēte un saglabāšana

27.1. turpināt ievākt bioloģisko materiālu paraugus

Latvijas biškopju dravās no saimēm, kurās pēc ārējām

morfoloģiskajām pazīmēm varētu būt Rietumeiropas tumšās

bites (Apis mellifera mellifera L.);

27.2. turpināt ievākto paraugu bišu spārnu morfoloģisko

un DNS analīzi;

27.3. vērtēt dravās iegūtā materiāla atbilstību Latvijas

vietējās bites kvantitatīvajām (ziemotspēja, barības

patēriņš, attīstība sezonas laikā) un kvalitatīvajām

(iedzimtība, slimību izturība, ārējais izskats) prasībām un

veidot datubāzi;

27.4. nodrošināt informācijas apmaiņu ar NORDgen

un biškopības nozares organizācijām bišu ģenētisko resursu

saglabāšanas jautājumos

15 500

Latvijas

Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

Dzīvnieku

veselības, audzēšanas, aizsardzības un pārtikas nekaitīguma

departaments

28.

Mežacūku skaita un populācijas

blīvuma kontroles metodikas izstrāde un sistēmas ieviešana

Latvijā, lai novērstu Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību

28.1. noteikt mežacūku populācijas struktūras un blīvuma

savstarpējo atkarību;

28.2. noteikt kritērijus teritorijas klasificēšanai par

platību, kurā populācijas blīvums nepārsniedz 1,5 mežacūkas

uz 1000 ha (VMD teritoriālās uzskaites vienības valsts

daļās un visā valstī);

28.3. īstenot uzskaites atbilstības kontroli dabā

izmēģinājumteritorijās pēc meža cūku skaita samazināšanas

līdz pieļaujamajam populācijas blīvumam;

28.4. veikt meža cūku populācijas blīvuma un ĀCM

epidemioloģisko datu analīzi;

28.5. sagatavot manuskriptu publicēšanai SCOPUS

līmeņa zinātniskā izdevumā

80 000

Latvijas Valsts

mežzinātnes institūts "Silava"

Dzīvnieku veselības,

audzēšanas, aizsardzības un pārtikas nekaitīguma

departaments

29.

Riska izvērtējums slēgta tipa

dzīvnieku kapsētās

29.1. noteikt vektordatus dzīvnieku kapsētām, kas beigušas

darbību, bet nav likvidētas;

29.2. izstrādāt metodiku augsnes paraugu ņemšanai;

29.3. iegūt augsnes paraugus un izmeklēt tos;

29.4. analizēt augsnes sastāvu, ģeoloģiskās un

hidroģeoloģiskās izpētes rezultātus teritorijā;

29.5. apkopot pētījumā iegūtos datus un rezultātus;

29.6. sagatavot informāciju sistēmā ATIS;

29.7. izstrādāt metodiku, pēc kuras nosakāma

aizsargjosla (tās platums) ap dzīvnieku kapsētām

56 000

Pārtikas

drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts

"BIOR"

Dzīvnieku

veselības, audzēšanas, aizsardzības un pārtikas nekaitīguma

departaments

30.

Komerciālo lauku saimniecību

ienākumu veidošanās un nozaru starppatēriņa analīze

30.1. analizēt saimniecību ieņēmumu un izmaksu struktūru;

30.2. analizēt saimniecību ienākumu veidošanās

komponentus un ietekmes faktorus, tostarp atbalsta pasākumu

un tirgus ieņēmumu nozīmi kopējo ieņēmumu veidošanā;

30.3. analizēt saimniecību finanšu rādītājus, tostarp

rentabilitāti;

30.4. analizēt saimniecību ieguldījumus un pieejamos

finansēšanas resursus;

30.5. pilnveidot lauksaimniecības nozaru starppatēriņa

sadalīšanas metodoloģiju un sagatavot starppatēriņa

vērtības aprēķinu pa lauksaimniecības nozarēm (graudaugi,

rapši, lopbarības kultūras, dārzeņi, kartupeļi, pākšaugi,

augļi un ogas, citi augu produkti, piens, liellopi, cūkas,

mājputni, olas, citi dzīvnieku produkti)

70 000

Agroresursu un

ekonomikas institūts

Tirgus un tiešā

atbalsta departaments

31.

Lauku saimniecību uzskaites datu

tīkla pārveides saimniecību ilgtspējas datu tīklā izpēte,

prasības un ieviešanas nosacījumi

31.1. izstrādāt saimniecību ilgtspējas datu tīkla

pakāpenisku ieviešanas plānu;

31.2. izstrādāt ilgtspējas datu vākšanas sistēmas

projektu;

31.3. izpētīt un izvērtēt mūsdienīgu un digitālu datu

vākšanas metožu izmantošanas iespējas;

31.4. izpētīt administratīvā sloga mazināšanas iespējas

lauksaimniekiem un iestādēm, sniedzot un apstrādājot

saimniecību ekonomiskos un ilgtspējas rādītājus;

31.5. noskaidrot iespējamās atkārtotas datu izmantošanas

iespējas, šo datu iegūšanu un sniegšanu Eiropas

Komisijai

85 000

Agroresursu un

ekonomikas institūts

Tirgus un tiešā

atbalsta departaments

32.

Ūdensnoteku (novadgrāvju)

sateces baseinu automātiskās ģenerēšanās rīka izveide

32.1. izstrādāt metodoloģiju ūdensnoteku sateces baseinu

noteikšanai ar paaugstinātu detalizācijas pakāpi. Sateces

baseini ģenerējami visām ūdensnotekām, tostarp

novadgrāvjiem, susinātājgrāvjiem, kontūrgrāvjiem un

uztvērējgrāvjiem, katrai ūdensnotekai ņemot vērā uz to

satekošo ūdeni no drenu sistēmām un virszemes ūdeņu noteces

atkarībā no reljefa slīpuma virziena;

32.2. izstrādāt rīku, kas automātiski ģenerētu visas

Latvijas teritorijā esošo ūdensnoteku sateces baseinus

neatkarīgi no ūdensnoteku piederības (viena īpašuma,

koplietošanas vai pašvaldības nozīmes koplietošanas

ūdensnotekas);

32.3. nodrošināt, lai informācija par ģenerētajiem

sateces baseiniem ir pieejama publiskajā tīmekļvietnē

melioracija.lv, platība ir redzama izvēlnē pie attiecīgās

ūdensnotekas un ģeometrija ir redzama kartē. Informācijai

par ģenerētajiem sateces baseiniem jābūt pieejamai arī

Lauku atbalsta dienestam iekļaušanai lauku bloku

kartēs;

32.4. veikt analīzi par sateces baseinu lielumu atkarībā

no ūdensnoteku garuma un vidējās sateces baseinu platības

reģionā, novadā un pagastā

60 000

Latvijas

Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

Tirgus un tiešā

atbalsta departaments

33.

Integrētas augsnes monitoringa

indikatoru sistēmas izstrāde un aprobēšana augsnes veselīguma

ilgtermiņa izmaiņu, kā arī augsnes degradācijas risku

apzināšanai un novērtēšanai

33.1. izstrādāt augsnes monitoringa indikatoru sistēmas

izveides metodiku atkarībā no augsnes apstākļiem, to

ietekmējošiem faktoriem un procesiem, augsnes veselīguma,

lai noskaidrotu un novērtētu augsnes degradācijas riska

faktorus, pamatojoties arī uz iepriekšējos izmēģinājumos

iegūtajiem datiem;

33.2. novērtēt augsnes stāvokli un ierīkot izmēģinājumu

atbilstoši ilggadīgā stacionāra shēmai;

33.3. noteikt un aprobēt kultūraugu ražas veidošanos,

kvalitāti un barības elementu apriti atkarībā no augsnes

apstākļiem, apstrādes veida un augu maiņas

16 000

**

Stratēģijas,

zināšanu un klimata departaments

34.

Hidroloģiskā režīma atjaunošanas

ietekmes novērtējums

34.1. izstrādāt algoritmu hidroloģiskā režīma atjaunošanas

ietekmes novērtējumam;

34.2. aprēķinu vajadzībām identificēt simulāciju

izmēģinājumteritorijas;

34.3. izanalizēt pieejamo telpisko informāciju un

sagatavot simulāciju kartes, tostarp par reljefu,

organiskajām augsnēm (kūdraugsnēm), meliorācijas sistēmu,

kā arī saimniecisku darbību raksturojošo informāciju;

34.4. izstrādāt simulācijas modeli un īstenot

simulācijas;

34.5. noteikt plānoto ietekmi dabā un sociālekonomiskās

sekas uz analizētu neliela mēroga

izmēģinājumteritoriju;

34.6. noskaidrot iespēju automatizēt plašākas

hidroloģiskā režīma atjaunošanas ietekmes simulācijas un

aprēķinus

70 000

**

Stratēģijas,

zināšanu un klimata departaments

35.

Lauksaimniecības dzīvnieku

vienību aprēķina aktualizēšana

35.1. sagatavot teorētisko pamatojumu lauksaimniecības

dzīvnieku vienību noteikšanas pamatprincipiem;

35.2. noskaidrot dažādu lauksaimniecības dzīvnieku

kategorijas un turēšanas tehnoloģijas

25 000

**

Dzīvnieku

veselības, audzēšanas, aizsardzības un pārtikas nekaitīguma

departaments

36.

Tiešsaistes e-serviss

siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju noteikšanai saimniecību

līmenī pākšaugu un liellopu gaļas ražošanā

36.1. izstrādāt metodoloģiju SEG emisijas aprēķinam

pākšaugu ražošanā, to pielāgojot no administratīvajiem

resursiem iegūstamajiem datiem Latvijā;

36.2. izstrādāt aprēķinu algoritmu SEG emisijas

noteikšanai pākšaugu ražošanā Latvijā;

36.3. izstrādāt VAAD un LAD administratīvo datu

iegūšanas un iegūto datu apstrādes algoritmus;

36.4. izstrādāt algoritmus katra lauksaimnieka ražošanas

tehnoloģijas SEG emisijas piesaistes prognozēšanai pākšaugu

ražošanā

65 000

**

Stratēģijas,

zināšanu un klimata departaments

37.

Policiklisko aromātisko

ogļūdeņražu (PAO) (benzo(a)pirēna, kā arī četru PAO

(benzo(a)pirēna, benzo(a)antracēna, benzo(b)fluorantēna un

krizēna) summas) noteikšana Latvijas izcelsmes konvenciāli

kūpinātā gaļā un gaļas produktos, zivīs un zivju produktos,

kūpinātās brētliņās, konservētās kūpinātās brētliņās,

kūpinātās gliemenēs, kā arī termiski apstrādātā gaļā un gaļas

produktos, ko laiž tirgū galapatērētājam

37.1. Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumos noņemt 200

paraugu no konvenciāli kūpinātas (t. i., tiem, kam

netiek izmantoti kūpināšanas aromatizētāji) gaļas un gaļas

produktiem, zivīm un zivju produktiem, kūpinātām brētliņām,

konservētām kūpinātām brētliņām, kūpinātām gliemenēm, kā

arī termiski apstrādātas gaļas un gaļas produktiem, kas

tiek laisti tirgū galapatērētājam;

37.2. noteikt PAO līmeni šā pielikuma 37.1. punktā

minētajiem produktiem;

37.3. veikt eksperimentus par iespēju noteikt papildu

savienojumus no PAO grupas (benzofurānu, stirēnu un

2-furanonu), kā arī noteikt šos savienojumus 40 konvenciāli

kūpinātas gaļas un gaļas produktu paraugos, zivju un zivju

produktu paraugos, kūpinātu brētliņu un konservētu kūpinātu

brētliņu paraugos ar lielāko PAO saturu;

37.4. apkopot un izvērtēt iegūtos rezultātus, kā arī

izstrādāt ieteikumus zivju produktu pārstrādes uzņēmumiem

PAO līmeņa samazināšanai;

37.5. nosūtīt iegūtos PAO piesārņojuma datus

EFSA.

26 660

Pārtikas

drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts

"BIOR"

Dzīvnieku

veselības, audzēšanas, aizsardzības un pārtikas nekaitīguma

departaments

38.

Pētījums par administratīvā

sloga samazināšanu zāļu uzskaitē veterinārmedicīnā,

nodrošinot zāļu izsekojamību un datu uzskaiti par izlietotām

zālēm

38.1. veikt zāļu uzskaites analīzi visos aprites posmos:

38.1.1. analizēt veterināro zāļu iegādes un izplatīšanas

uzskaiti lieltirgotavās un aptiekās;

38.1.2. analizēt zāļu iegādes, izplatīšanas un

lietošanas uzskaiti veterinārmedicīnas prakses

iestādēs;

38.1.3. analizēt zāļu iegādes un lietošanas uzskaiti

dzīvnieku īpašniekiem (turētājiem);

38.2. identificēt administratīvo slogu zāļu uzskaitē

visos izplatīšanas un lietošanas posmos un aprēķināt

attiecīgā administratīvā sloga radīto finansiālo ietekmi,

kā arī noteikt iespējamos administratīvā sloga mazināšanas

rīkus, nosakot svarīgākos datus veterināro zāļu

izsekojamībai, pārtikas nekaitīgumam un antimikrobiālās

rezistences ierobežošanai un izmantojot digitalizācijas

sniegtās priekšrocības;

38.3. identificēt administratīvā sloga mazināšanas

iespējas zāļu izsekojamības vienkāršošanai un pilnveidei no

zāļu ražošanas līdz lietošanai dzīvniekam, norādot

attiecīgā administratīvā sloga mazināšanas pasākuma

finansiālo ietekmi, un sniegt ieteikumus to ieviešanai

35 000

**

Dzīvnieku

veselības, audzēšanas, aizsardzības un pārtikas nekaitīguma

departaments

39.

Dezinfekcijas kvalitātes un

efektivitātes kontroles kritēriju noteikšana atsevišķu

dzīvnieku infekcijas slimību uzliesmojuma izskaušanas

pasākumu laikā

39.1. A kategorijas dzīvnieku infekcijas slimības

uzliesmojuma izskaušanas pasākumu laikā īstenot sākotnējo

un noslēguma tīrīšanu, mazgāšanu un dezinfekciju:

39.1.1. noteikt procesa pamatprincipus objektā

(novietnē);

39.1.2. izstrādāt procesa protokolu;

39.2. izstrādāt tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas

procesa pamatprincipus un protokolu saistībā ar dzīvnieku

infekcijas slimībām:

39.2.1. uz kurām attiecas no slimības brīvas valsts

statuss;

39.2.2. kurām noteiktas valsts uzraudzības un kontroles

programmas;

39.3. izstrādāt metodiku sākotnējās un noslēguma

dezinfekcijas kvalitātes izvērtēšanai A kategorijas

slimības uzliesmojuma izskaušanas pasākumu laikā;

39.4. izstrādāt metodiku dezinfekcijas procesa

kvalitātes izvērtēšanai to dzīvnieku infekcijas slimību

izskaušanas pasākumu laikā, uz kurām attiecas no slimības

brīvas valsts statuss un valsts uzraudzības un kontroles

programmas

20 000

Pārtikas

drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts

"BIOR"

Dzīvnieku

veselības, audzēšanas, aizsardzības un pārtikas nekaitīguma

departaments

40.

Ieteikumi lauksaimniecības

dzīvnieku efektīvas vakcinācijas sistēmas izveidei, lai

ierobežotu infekcijas slimību izplatību un samazinātu

antimikrobiālo zāļu lietošanu dzīvniekiem

40.1. izvērtēt vakcinācijas tendences saistībā ar dzīvnieku

veselības situāciju lauksaimniecības dzīvnieku (liellopu,

aitu, kazu, cūku) ganāmpulkos;

40.2. analizēt antimikrobiālo līdzekļu lietošanu

lauksaimniecības dzīvniekiem, kas nav vakcinēti pret

konkrētām infekcijām, un antimikrobiālo līdzekļu lietošanu

līdzvērtīgos apstākļos turētiem lauksaimniecības

dzīvniekiem, kas ir vakcinēti pret attiecīgajām

infekcijām;

40.3. sagatavot ieteikumus efektīvai vakcinācijas

sistēmai lauksaimniecības dzīvnieku (liellopu, aitu, kazu,

cūku) ganāmpulkos, lai noteiktu mērķtiecīgākos infekcijas

slimību profilakses pasākumus, kas samazinātu

antimikrobiālo zāļu lietošanu, vienlaikus nodrošinot augstu

sabiedrības un dzīvnieku veselības aizsardzības līmeni un

mazinot antimikrobiālās rezistences attīstības risku

20 000

**

Dzīvnieku

veselības, audzēšanas, aizsardzības un pārtikas nekaitīguma

departaments

41.

Veģetācijas perioda hidroloģisko

apstākļu un ūdens kvalitātes novērtējums novadgrāvjos

Latvijā

41.1. atlasīt reprezentatīvu novadgrāvju datu kopu,

ietverot datus par novadgrāvjiem visos minimālās noteces

ģeomorfoloģiskajos rajonos un nodrošinot telpisko

pārklājumu Latvijas teritorijā;

41.2. raksturot atlasītos novadgrāvjus, ņemot vērā

novadgrāvju garumu un sateces baseinu lielumu, sateces

baseinos sastopamos zemes lietojuma veidus, kā arī

atrašanās vietas minimālās noteces ģeomorfoloģiskajos

rajonos;

41.3. veģetācijas periodā atlasītajos novadgrāvjos

īstenot trīs ūdens līmeņa un caurplūduma mērījumu un ūdens

paraugu ievākšanas kampaņas;

41.4. apkopot un sistematizēt veģetācijas periodam

raksturīgo informāciju par meteoroloģiskajiem apstākļiem

pētījuma teritorijās, izmantojot VSIA "Latvijas Vides,

ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" meteoroloģiskajos

novērojumos iegūtos mērījumu rezultātus, ūdens līmeņa un

caurplūduma mērījumu, kā arī ievākto ūdeņu paraugu ķīmiskā

sastāva (pH, nitrātu slāpeklis, amonija slāpeklis, kopējais

slāpeklis, fosfātu fosfors, kopējais fosfors)

rezultātus;

41.5. veikt iegūto hidroloģisko mērījumu un ūdens

kvalitātes monitoringa rezultātu analīzi atkarībā no

meteoroloģiskajiem apstākļiem, novadgrāvju garuma un

sateces baseinu lieluma, sateces baseina zemes lietojuma

veida, kā arī atrašanās vietas minimālās noteces

ģeomorfoloģiskajos rajonos;

41.6. sagatavot un iesniegt pārskatu par paveikto, ja

nepieciešams, prezentēt iegūtos rezultātus Zemkopības

ministrijas un (vai) lauksaimnieku nevalstisko organizāciju

pārstāvjiem

70 000

**

Tirgus un tiešā

atbalsta departaments

42.

Lauku ainavu elementu

pārvaldības iespējas lauksaimniecisko ekosistēmu

biodaudzveidības uzlabošanai

42.1. analizēt esošo situāciju lauku ainavu elementu

apsaimniekošanā, aizsardzībā un uzskaitē Latvijā un ES

dalībvalstīs;

42.2. veikt lauku ainavu elementu kartēšanu un

raksturošanu izvēlētos parauglaukumos dažādos ainavu tipos

Latvijā;

42.3. sniegt priekšlikumus lauku ainavu elementu

sistēmiskai pārvaldībai;

42.4. iepazīstināt ar pētījuma rezultātiem dažādu

sabiedrības grupu pārstāvjus zinātniskajās konferencēs un

diskusijās

65 000

**

Lauksaimniecības un lauku

attīstības departaments

43.

Zirņu audzēšanas platību

palielināšanās Latvijā potenciālā ietekme uz kaitēkļu un citu

kaitīgo organismu izplatību, kā arī uz potenciālo ražas

ieguvi citās kultūraugu grupās

43.1. izpētīt zirņu būtiskāko kaitēkļu (tumšā tinēja,

svītrainā smecernieka u. c.) bioloģiju Latvijā;

43.2. izpētīt patogēno sēņu daudzveidību zirņu sējumos

Latvijā, iekļaujot DNS analīzes, lai noteiktu, kuras sēnes

izraisa slimības;

43.3. noteikt tauriņziežu starpkultūras ietekmi uz

kaitīgo organismu izplatību (monitorings saimniecībās);

43.4. noteikt zirņu pēcietekmi uz nākamo kultūrugu ražas

rādītājiem un uz augsnes kvalitātes rādītājiem, akcentējot

N bilanci

145 000

**

Lauksaimniecības

un lauku attīstības departaments

44.

Latvijas lauksaimniecības

nozares izaicinājumi un iespējas Eiropas Savienības

paplašināšanās kontekstā

44.1. izvērtēt Ukrainas lauksaimniecības un pārtikas

ražošanas potenciālu un konkurētspēju salīdzinājumā ar

Eiropas Savienību, tostarp Latviju;

44.2. novērtēt Ukrainas ietekmi uz Latvijas

lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēm no resursu

pieejamības, ražošanas izmaksu, tirgus konjunktūras,

pieejamo atbalsta maksājumu un citu faktoru viedokļa vidējā

termiņā;

44.3. prognozēt iespējamos scenārijus Latvijas

lauksaimniecības un pārtikas nozaru attīstībai, ņemot vērā

Ukrainas lauksaimnieciskās un pārtikas ražošanas nozares

potenciālu, kā arī Ukrainas iespējamo iestāšanos Eiropas

Savienībā

50 000

**

Tirgus un tiešā

atbalsta departaments

Piezīmes.

1. * Zinātnes projekta īstenošanai kārtējā gadā noteiktais

finansējums.

2. ** Izpildītājs, kas atbilstoši zinātnes projektu

vērtēšanas kritērijiem iegūst lielāko punktu skaitu."

2. pielikums

Ministru kabineta

2025. gada 4. marta

noteikumiem Nr. 140

"12. pielikums

Ministru kabineta

2015. gada 3. februāra

noteikumiem Nr. 59

Izcenojumi selekcijas materiāla

izstrādei, lai veicinātu konvencionālo, integrēto un bioloģisko

lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanu

Nr.

p. k.

Kultūraugi

Selekcijas

darbības

Izcenojums par

vienību 2025. gadā (euro)