Vairogs7. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17
Koordinācija ar Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas
jūras reģionam (ESSBJR)
1
http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=104&langId=lv;
http://europa.eu.int/comm/employment_social/local_employment/index_en.htm
2 Balstoties uz OECD ilggadējo pieredzi reģionu
inovācijas kapacitātes izvērtēšanā un politikas veidošanā
Eiropas Komisija iesaka dalībvalstīm, izstrādājot viedās
specializācijas stratēģiju inovācijas sekmēšanai, izvēlēties
kādu no zemāk minētajām attīstības stratēģijām:
− izaugsme, balstoties uz esošajām priekšrocībām (zinātnes vai
tehnoloģiju virzīta izaugsme);
− atbalsts ekonomikas transformācijai (jaunu izaugsmes jomu
identificēšana un attīstīšana);
− panākšana (Catching up) jeb virzība uz zināšanām
balstītu spēju attīstību.
3 Apstiprināts Ministru kabineta 2014.gada
19.augustā sēdē (Ministru kabineta sēdes protokols Nr. 44,
47.§).
4 NAP 2020 348. rindkopā minētais
modelis.
5 Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns
2013.-2020.gadam
6 Pieejams:
http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40300395&mode=mk&date=2014-07-01
7 NVA dati
8 Šeit un turpmāk tekstā attiecībā uz veselības
aprūpes sistēmu - teritoriālās atstumtības riskam pakļautie -
iedzīvotāji, kuri dzīvo apdzīvotās vietās ar zemu iedzīvotāju
blīvumu; trūcīgie un maznodrošinātie iedzīvotāji; bezdarbnieki;
personas ar invaliditāti; iedzīvotāji, kas vecāki par 54
gadiem; bērni (līdz 18 gadu vecumam).
9 Veselības aprūpes reformas īstenošanas gadījumā
Latvija nodrošinās diskusijas ar EK, lai vienotos par
nepieciešamību veikt attiecīgus grozījumus Darbības
programmā.
10 EK pētījums "Izpēte par atkritumu
apsaimniekošanas darbību ES dalībvalstīs"
11 Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu -
virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu
http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2011:0144:FIN:LV:PDF
13 Mērķis ietver divus rādītājus -
nabadzības riska indekss un/vai personu īpatsvars zemas
darba intensitātes mājsaimniecībās. Saskaņā ar Eurostat
(EU-SILC) datiem, 2012. gadā Latvijas sasniegtais rādītājs
bija 22,1% jeb 448,5 tūkst.iedzīvotāju, kas bija pakļauti
nabadzības riskam un/vai dzīvoja zemas darba intensitātes
mājsaimniecībās
14 Rekomendācijas daļa, kas attiecas uz reformām
sociālajā palīdzībā, uzlabojot pabalstu adekvātumu, tiek
īstenota valsts budžeta ietvaros.
15 EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES)
2023/435 (2023. gada 27. februāris),ar ko groza Regulu (ES)
2021/241 attiecībā uz REPowerEU nodaļām atveseļošanas un
noturības plānos un groza Regulas (ES) Nr. 1303/2013, (ES)
2021/1060 un (ES) 2021/1755 un Direktīvu 2003/87/EK
16 "Pašvaldību pakalpojumi" -
sabiedrībā balstīti pakalpojumi. Ieguldījumu prioritātes
nosaukums atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES)
Nr. 1301/2013 (2013. gada 17. decembris) par Eiropas Reģionālās
attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi
"Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" un ar ko
atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006.
17 EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES)
2020/2221 (2020. gada 23. decembris), ar ko Regulu (ES) Nr.
1303/2013 groza attiecībā uz papildu resursiem un īstenošanas
kārtību, lai palīdzētu veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās
sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un
sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas
atveseļošanai (REACT-EU)
18 Iedzīvotāju īpatsvars, kas sadarbībai ar
valsts un pašvaldību institūcijām iesniedz veidlapas
elektroniski.
19 Uzņēmumu īpatsvars, kas sadarbībai ar valsts
un pašvaldību institūcijām iesniedz veidlapas elektroniski.
20 (C) Apstrādes rūpniecība
(F) Būvniecība
(H) Transports un uzglabāšana
(I) Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi
(M) Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi
21 Darba dienas, kuras viens auditors velta tikai
audita veikšana (audita dienās netiek ieskaitītas, laiks, kas
paredzēts - citiem darbiem, mācībām, darba nespējai,
atvaļinājumiem, brīvdienām un svētku dienām)
22 ZTAI 2014.-2020.gadam 7.1.4.sadaļa
"Atbalstīt zinātnes internacionalizāciju un starptautisko
sadarbību" (http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4608)
23 Saskaņā ar CSP inovāciju apsekojuma
rezultātiem 2010. gadā tikai 29,9% komersantu bija veikuši
inovatīvas darbības.
24 Abonimentlīnijas
25
https://digital-agenda-data.eu/datasets/digital_agenda_scoreboard_key_indicators/visualizations,
Analyse one indicator and compare countries/Rural NGA broadband
coverage
26 Rādītāja pieaugums plānots SAM īstenošanas, kā
arī privāto investīciju rezultātā
27 Nacionālā līmeņa stratēģiskais dokuments
"Nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīklu
attīstības koncepcija 2013.-2020. gadam"
28 Pēc SM pasūtījuma 2011. gada vasarā SIA
"Corporate Solutions" veica pētījumu par nākamās
paaudzes tīklu pieejamību un attīstību.
29 To iedzīvotāju īpatsvars, kas sadarbībai ar
valsts un pašvaldību institūcijām iesniedz veidlapas
elektroniski
30 To uzņēmumu īpatsvars, kas sadarbībai ar
valsts un pašvaldību institūcijām iesniedz veidlapas
elektroniski
31 Valsts informāciju sistēmā reģistrētās
sistēmas https://www.visr.eps.gov.lv/visr/
32 MK 2014.gada 11.marta noteikumi Nr.134
"Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko
informācijas sistēmu"
33 Pieejamas:
http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40305688&mode=mk&date=2014-07-29
34 VARAM veikts apsekojums, 2013. g.
http://www.varam.gov.lv/lat/publ/petijumi/pet_Eparv/?doc=14321
35 Identificējot neefektīvus procesus, kuru
atsevišķos posmos ir iesaistītas pašvaldības vai valsts
kapitālsabiedrības kā pārvaldes deleģēto funkciju veicējas, šo
procesu pilnveidošanas ietvaros var tikt plānota arī pašvaldību
vai valsts kapitālsabiedrību IT risinājumu pilnveide,
pašvaldību, valsts kapitālsabiedrību un valsts IT risinājumu
sadarbspējas pilnveide utml. Pašvaldību un valsts
kapitālsabiedrību kā pārvaldes deleģēto funkciju veicēju
atbalsts var tikt realizēts arī caur atvērto datu un atvērto
saskarņu principu.
Plānošanas reģionu iesaiste ir iespējama, tos piesaistot kā
partnerus e-iespēju veicināšanas projektu īstenošanā, tiem
deleģējot konkrētu projektu aktivitāšu īstenošanu. Minētā
pieeja uzlabotu koordinētu un visaptverošu informācijas
izplatību sabiedrībā dažādu mērķu grupu informēšanā par
e-iespējām.
36 Tiks noteikts izstrādes procesā esošā VARAM
informatīvajā ziņojumā par publiskās pārvaldes informācijas un
komunikāciju tehnoloģiju (IKT) arhitektūru un tās ieviešanai
veicamo pasākumu koncepcijām.
37 Pilnveidots darbības process - ar IKT
palīdzību optimizēti viena vai vairāku darbības procesu posmi
un uzlabota publisko pakalpojumu kvalitāte un pieejamība
sabiedrībai.
38 Centralizēta informācijas sistēmu platforma ir
centralizēts IKT kopums centralizētai viena vai vairāku IKT
pakalpojumu sniegšanai, t.sk. informācijas sistēmu darbības
nodrošināšanai.
39
http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/uzreg/uzreg__ikgad__02_demo/?tablelist=true&rxid=cdcb978c-22b0-416a-aacc-aa650d3e2ce0
40
http://www.colliers.com/en-lv/latvia/insights#.U_7rC_mSyG4
41 kopīgs apzīmējums vairākiem darījumu tūrisma
veidiem, no "Meeting, Incentive travel, Conferences,
Exhibitions"
42 http://www.cluster-excellence.eu/
43 (C) Apstrādes rūpniecība
(F) Būvniecība
(H) Transports un uzglabāšana
(I) Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi
(M) Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi
44 Līdz 29.05.2013. kopējā prasības summa
neizskatītajās civillietās ("iesaldētie līdzekļi")
1. instances tiesās ir 212 milj. latu, kas ir
"izņemti" no tautsaimniecības un civiltiesiskās
apgrozības.
45 "Par tiesu varu" 107.1
panta otrās daļas 9. punkts.
46 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
47 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
48 Direktīvas 2012/27/EC 2.panta (24)(7)(27)
apakšpunktu un 18.panta izpratnē.
49 Direktīvas 2012/27/EC 2.panta (24)(7)(27)
apakšpunktu un 18.panta izpratnē.
50 Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu -
virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu
http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2011:0144:FIN:LV:PDF
51 http://www.iea.org/topics/transport/
Technology Roadmap: Electric and plug-in hybrid electric
vehicles, IEA, 2011.g. atjaunotais izdevums
52 Meliorācijas kadastrs:
http://www.zmni.lv/lv/page/melioracija-kadastrs
53 Avots: MK 2007.12.20. rīkojumu Nr.830
apstiprinātā Nacionālā plūdu riska novēršanas programmā
2008.-2015.gadam
54 Avots: MK 2007.12.20. rīkojumu Nr.830
apstiprinātā Nacionālā plūdu riska novēršanas programmā
2008.-2015.gadam
55 Avots: MK 2007.12.20. rīkojumu Nr.830
apstiprinātā Nacionālā plūdu riska novēršanas programmā
2008.-2015. gadam
56 Saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi
novērtējumu", MK 17.02.2004. noteikumiem Nr. 91
"Kārtība, kādā reģionālā vides pārvalde izdod tehniskos
noteikumus paredzētajai darbībai, kurai nav nepieciešams
ietekmes uz vidi novērtējums", kā arī MK 2004.gada
23.marta noteikumiem Nr.157 "Kārtība, kādā veicams
ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums"
57 Plānotā vērtība 2023. gadā, ko plānots
sasniegt, izmantojot samazinātu atbalsta likmi. Rezultāta
rādītājs parāda atkritumu daudzumu gadā, pārstrādāts un
reģenerēts, pret attiecīgajā gadā radīto atkritumu daudzumu.
Mērķa vērtība noteikta, ievērojot pārstrādāto atkritumu
daudzumu, ES direktīvu prasības, kā arī pieejamo finansējuma
apjomu.
58
http://parissrv.lvgmc.lv/#viewType=wasteReports&incrementCounter=1
59 Minētais aprēķins ir veikts atbilstīgi Lēmuma
2011/753/ES 3. panta 1. punktam izvēlētajai 4. metodei
60 Saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi
novērtējumu", MK 17.02.2004. noteikumiem Nr.91
"Kārtība, kādā reģionālā vides pārvalde izdod tehniskos
noteikumus paredzētajai darbībai, kurai nav nepieciešams
ietekmes uz vidi novērtējums", kā arī MK 2004.gada
23.marta noteikumiem Nr.157 "Kārtība, kādā veicams
ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums"
61 Plānotā vērtība 2023.gadā, ko plānots
sasniegt, novirzot daļu finansējuma ar samazinātu atbalsta
likmi
62 Vērtība, ko plānots sasniegt 2023.gadā,
novirzot daļu finansējuma pieslēgumu izbūvei un izmantojot
likumdošanas instrumentus faktisko pieslēgumu veicināšanai.
Rezultāta rādītājs parāda iedzīvotāju skaitu, kam nodrošināti
faktiski centralizēto kanalizācijas pakalpojumu pieslēgumi.
Rezultāta rādītāja bāzes vērtība noteikta, ņemot vērā VARAM
veikto apkopojumu par KP fondu 2007.-2013.gada plānošanas
periodā pabeigtajiem un ieviešanā esošajiem ūdenssaimniecību
projektiem, kas vērsti uz ūdenssaimniecību infrastruktūras
attīstību aglomerācijās, kur CE ir lielāks par 2000. Ņemot vērā
notekūdeņu savākšanas pakalpojuma aglomerācijas zonā jau šobrīd
faktisko lietotāju skaitu 1 182 299 iedzīvotāji jeb
79% no aglomerācijas zonas iedzīvotājiem, kā arī ar KP fondu
2007.-2013.gada plānošanas periodā īstenoto projektu
pēcieviešanas periodā plānoto faktisko pieslēgumu izveidi,
plānots, ka pēc visu projektu pēcuzraudzības perioda
iedzīvotāju īpatsvars, kuri izmantos tiem pieejamo pakalpojumu
veidu, sasniegs 1 279 578 iedzīvotājus jeb 85,5%
attiecībā uz centralizēto kanalizācijas tīklu izmantošanu, kas
norādīti kā bāzes vērtība. Īstenojot 2014.-2020.gada plānošanas
perioda projektus tiks panākts, ka iedzīvotāju skaita
palielinājums notekūdeņu aglomerācijās ar CE>2000, kuriem šī
SAM ietvaros tiks radīts pieslēgums centralizētajiem
kanalizācijas tīkliem, kopumā palielināsies par 6.5 %,
sasniedzot 92 % no visiem notekūdeņu aglomerācijā ar CE>2000
dzīvojošajiem iedzīvotājiem jeb 1 321 368
iedzīvotājus. Ja būs pieejams papildu finansējums,
līdzfinansējuma likme tiks pārskatīta.
63 Saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi
novērtējumu", MK 17.02.2004. noteikumiem Nr. 91
"Kārtība, kādā reģionālā vides pārvalde izdod tehniskos
noteikumus paredzētajai darbībai, kurai nav nepieciešams
ietekmes uz vidi novērtējums", kā arī MK2004.gada 23.marta
noteikumiem Nr.157 "Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi
stratēģiskais novērtējums"
64 Plānotā vērība 2023.gadā, ko plānots sasniegt,
novirzot daļu finansējuma pieslēgumu izbūvei
65 Saskaņā ar 2013.gada ziņojumu par Biotopu
direktīvas ieviešanu daļai biotopu galvenais cēlonis stāvokļa
vērtējumu atšķirībai laikā starp 2013. gada ziņojumu un 2007.
gada ziņojumu, ir precīzāku novērtēšanas vadlīniju lietošana.
Jaunākais ziņojums ne tik daudz liecina par krasām negatīvām
pārmaiņām dabā, bet gan par atšķirībām novērtēšanas metodēs un
zināšanu pieaugumu
66 Atjaunošana - noteiktu, cilvēka darbības vai
nepietiekošās iedarbības ietekmētu biotopu struktūru vai
funkciju uzlabošana.
67 Nacionālais botāniskais dārzs, Rīgas
Zooloģiskais dārzs un Dabas muzejs
68 Ieguldījumi plānoti visā Latvijas teritorijā,
izņemot antropogēnās slodzes mazināšanas infrastruktūras
būvniecību un rekonstrukciju Baltijas jūras piekrastes
pašvaldībās, izņemot to Ķemeru nacionālā parka un Slīteres
nacionālā parka teritorijas daļu, kas atrodas valsts
īpašumā.
69 Saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi
novērtējumu", MK 17.02.2004. noteikumiem Nr. 91
"Kārtība, kādā reģionālā vides pārvalde izdod tehniskos
noteikumus paredzētajai darbībai, kurai nav nepieciešams
ietekmes uz vidi novērtējums", kā arī MK 2004.gada
23.marta noteikumiem Nr.157 "Kārtība, kādā veicams
ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums"
70 Vides monitoringa programmu (jomu) skaits,
kurās veikti uzlabojumi un nodrošināta to atbilstība direktīvu
prasībām.
71 Šeit un turpmāk attiecībā uz SAM
Nr. 5.5.1. ar objektu tiek apzīmētas arī kultūras un dabas
mantojuma vietas un teritorijas:- kultūras mantojuma objekti ir
objekti, kuriem atbilstoši likumam "Par kultūras
pieminekļu aizsardzību" ir piešķirts valsts aizsargājama
kultūras pieminekļa statuss;
- dabas mantojuma objekti ir objekti un vietas Baltijas jūras
piekrastē ar unikālu nacionālu un starptautisku nozīmi, kas
veido piekrastes vienoto dabas un kultūras mantojumu (definēts
Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnēs
2011.-2017.gadam;
http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=3634)
(Šī atsauce neattiecas uz projektiem, kuri tiek īstenoti
integrētu teritoriālo investīciju veidā saskaņā ar ERAF regulas
7.panta prasībām);
72 Pieejamas:
http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40305688&mode=mk&date=2014-07-29
73 Piejamas:
http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=3634
74 Reģionālās politikas pamatnostādnes
2013.-2019. gadam, pieejamas
http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4525
75 ES dalībvalstīs vēršas plašumā radošo
teritoriju tīkls - tie ir inovāciju un attīstības centri, kuru
izveidē būtiska loma ir kultūras un radošām industrijām, kas
maina pilsētu un reģionu publisko tēlu, veido radošu atmosfēru,
ceļ iedzīvotāju pašapziņu, sekmē tūrisma attīstību. Arī Latvijā
iezīmējas spilgtas radošās pilsētas, novadi un lauku
teritorijas, kurās vērojama nozīmīga kultūras un radošo
aktivitāšu koncentrēšanās un kuras savā attīstībā mērķtiecīgi
izmanto arī kultūras kapitālu. Tādas ir Cēsis, Kuldīga,
Liepāja, Ventspils, Rēzekne, Daugavpils, kā arī Vecpiebalgas un
Kandavas novadi. Pēdējos gados ar ES struktūrfondu
līdzfinansējumu ir veiktas investīcijas reģionu kultūras
kapitālā - izveidots daudzfunkcionāls kultūras centrs Rēzeknē
un Marka Rotko mākslas centrs Daugavpilī, tādi top arī Cēsīs un
Liepājā. Investīcijas veiktas Kuldīgā, Daugavpilī un citur,
veidojot pamatu radošai kultūrvidei. ES struktūrfondu
finansējuma ieguldījums ir sekmējis arī pilsētu apmeklētību un
atpazīstamību, piemēram, Latgales vēstniecību GORS Rēzeknē
pusgada laikā ir apmeklējuši 96136 apmeklētāji, savukārt
Daugavpils Marka Rotko mākslas centru apmeklējuši 74339
apmeklētāji, kas šo kultūras iestāžu apmeklējumā iekļāva arī
pilsētu apskati. Investīcijas kultūras infrastruktūrā sekmē gan
apmeklējuma pieaugumu, ko parāda 2007.gadā ES investīcijas
Rundāles pilī - 2012.gadā Rundāles pils apmeklējums salīdzinot
ar 2006.gadu ir pieaudzis par 59%, gan arī dod Iespēju veidot
jaunus pakalpojumus sekmējot arī nodarbinātības pieaugumu.
2012.gadā Rundāles pils darbinieku skaits salīdzinot ar
2006.gadu ir pieaudzis par 24%. Papildus tiek sekmēti muzeju
biļešu ieņēmumi - salīdzinot ar 2006.gadu 2012.gadā tie
pieauguši par 88%, savukārt ieņēmumi no maksas pakalpojumiem
pieauguši par 39%. 2012.gadā Turaidas muzejrezervāta
apmeklējums salīdzinot ar 2009.gadu ir pieaudzis par 20%. Tiek
sekmēti muzeju biļešu ieņēmumi - salīdzinot ar 2009.gadu
2012.gadā tie pieauguši par 71%, savukārt ieņēmumi no maksas
pakalpojumiem pieauguši par 11%.
76 Pieejamas:
http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4877
77 Pieejamas:
http://www.varam.gov.lv/lat/pol/ppd/telp_plan/?doc=12701
78 Degradēta teritorija ir vieta vai pilsētas
daļa, kas līdzšinējā laikā ir izmantota, apbūvēta vai plānota
uzņēmējdarbības aktivitātēm, bet šobrīd tur uzņēmējdarbības
aktivitātes un nodarbinātība nav apmierinošā līmenī.
Teritorijas vai tajās esošie objekti ir pilnībā vai daļēji
pamesti vai nolaisti vai arī nereti - piesārņoti.
79 Skat. degradētā teritoriju definīciju
Partnerības līgumā.
80 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva
2010.gada 7.jūlija 2010/40/ES par pamatu inteliģento transporta
sistēmu ieviešanai autotransporta jomā un saskarnēm ar citiem
transporta veidiem
81 Reimbursable Advisory Services To the Ministry
of Transport of Latvia "REVIEW OF THE PORTS SECTOR OF
LATVIA: COMPETITIVENESS AND GOVERNANCE"
82 Komisijas darba dokuments - Pavaddokuments pie
Komisijas paziņojuma Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas
Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu Komitejai -
Rīcības plāns saistībā ar lidostu jaudu, efektivitāti un
drošumu Eiropā - Ietekmes novērtējuma kopsavilkums {COM(2006)
819 galīgā redakcija} {SEC(2006) 1686} /* SEC/2006/1687 */
http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4407
Pasaules bankas pētījums "Latvija: kurš ir
bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais? Pēc krīzes
politikas izvēļu izvērtējums" -
http://www.lm.gov.lv/upload/aktualitates/almp_presentation31.pdf
85 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4407
Nodarbinātības barometrs - darba tirgus tendences monitorējošs
un prognozējošs instruments ar konkrētai darba tirgus
dalībnieku grupai (nodarbinātiem, bezdarbnieki, darba devēji,
skolēni, NVA inspektori u.c.) paredzētu saskarni. Lai veiktu
darba tirgus pastāvīgu monitoringu, instruments savietos
dažādajās valsts IT sistēmās pieejamo informāciju, tas
atspoguļos arī teorētiskā modeļa radītas un darba devēju
izteiktās prognozes par darba spēka pieprasījumu,
tautsaimniecībā nodarbināto struktūru, darba spēka piedāvājumu
no reģistrēto bezdarbnieku vidus u.c., kā arī izglītības
sistēmas sniegumu darba tirgus pieprasījuma apmierināšanai, lai
darba tirgus dalībnieki varētu pieņemt informātus lēmumus.
87 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
88 EM informatīvais ziņojums par darba tirgus
vidēja un ilgtermiņa prognozēm, LM informatīvais ziņojums par
darba tirgus īstermiņa prognozēm un bezdarbnieku un darba
meklētāju prioritārajiem apmācību virzieniem
89 Izveidota Darba tirgus apsteidzošo
pārkārtojumu sistēma, tas ir, veiktas šādas darbības:
- veiksts pētījums par Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu
sistēmas izveides iespējām un darba tirgus prognožu sasaisti ar
rīcībpolitiku, izplatīti pētījuma rezultāti;
- pilnveidota īstermiņa darba tirgus prognozēšanas
metodoloģija, tai skaitā sagtavotas īstermiņa prognozes prasmju
griezumā un izstrādātas vadlīnijas metodoloģijas
lietotājiem;
- veiktas darba devēju aptaujas darba tirgus īstermiņa prognožu
atjaunošanai, izstrādāta
- tehniskā specifikācija darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma
prognožu atspoguļošanas platformas izveidei, nodrošināti
informatīvie un apmācību pasākumi nodarbinātības politikas
veidošanā un īstenošanā iesaistīto institūciju darbiniekiem un
amatpersonām.
88
http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=1176&langId=lv
91 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
92 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
93 Ieviesuši darba aizsardzības prasības - uzņēmums
ir izpildījis vismaz šādas darba aizsardzības prasības: 1)
izveidota darba aizsardzības organizatoriskā struktūra
atbilstoši Darba aizsardzības likumam; 2) veikts darba vides
risku novērtējums un sastādīts pasākumu plāns.
94 Pasaules bankas pētījums "Latvija: kurš
ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais? -
"Pēckrīzes politikas izvēļu
izvērtējums"
-
http://www.lm.gov.lv/upload/aktualitates/lv_profiling_270513.pdf
95 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (YEI)
96 Pārskats par augstākās izglītības studiju
programmu izvērtēšanas rezultātiem un priekšlikumi turpmākai
studiju programmu, sagrupētu studiju virzienos, pilnveidei,
uzlabošanai, attīstīšanai, konsolidācijai, slēgšanai, resursu
efektīvai izmantošanai un finansēšanai no valsts budžeta
līdzekļiem; Augstākās izglītības padome, Rīga, 2013,
http://www.aip.lv/ESF_par_projektu.htm.
97
http://em.gov.lv/images/modules/items/tsdep/darba_tirgus/EMZino_21062013.pdf.
98 Bāzes vērtība var mainīties, ņemot vērā ES
fondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda ieguldījumu vispārējās
izglītības infrastruktūrā novērtējuma rezultātus
99 Informatīvais ziņojums "Par darba tirgus
vidēja un ilgtermiņa prognozēm", EM, 2013.
http://www.em.gov.lv/images/modules/items/tsdep/darba_tirgus/EMZino_260612_full.pdf
100 2010.gadā uzņemti 4867 studenti (t.sk. valsts
koledžās 2798), 2012.gadā uzņemti 5142 (t.sk. valsts koledžās
3634), 2013.gadā uzņemti 5560 studenti (t.sk. valsts koledžās
3322).
101 Pārskats par augstākās izglītības studiju
programmu izvērtēšanas rezultātiem un priekšlikumi turpmākai
studiju programmu, sagrupētu studiju virzienos, pilnveidei,
uzlabošanai, attīstīšanai, konsolidācijai, slēgšanai, resursu
efektīvai izmantošanai un finansēšanai no valsts budžeta
līdzekļiem; Augstākās izglītības padome, Rīga, 2013
102 Ārvalstsu studentu migrācija Latvijā; Eiropas
migrācijas tīkls, Rīga, 2012
http://www.emn.lv/wp-content/uploads/Arvalstu%20studentu%20imigracija%20Latvija_FINAL.pdf
103 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
104 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
105 līdzīga veida atbalsta programmā netika
mērīts, cik no atbalstu guvušajiem doktorantiem tālāk strādā
par akadēmisko personālu
106 Pārskats par augstākās izglītības studiju
programmu izvērtēšanas rezultātiem un priekšlikumi turpmākai
studiju programmu, sagrupētu studiju virzienos, pilnveidei,
uzlabošanai, attīstīšanai, konsolidācijai, slēgšanai, resursu
efektīvai izmantošanai un finansēšanai no valsts budžeta
līdzekļiem; Augstākās izglītības padome, Rīga, 2013
http://www.aip.lv/ESF_par_projektu.htm
107 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
108 Berings, D. Reflection on quality culture as
a substantial element of quality management in higher
education.
http://www.aic.lv/bolona/2010/Sem09-10/EUA_QUA_forum4/III.7_-_Berings.pdf
109 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
110 Augstskolu likuma 56. panta trešās daļas 2.
punkts
111 Pārskats par augstākās izglītības studiju
programmu izvērtēšanas rezultātiem un priekšlikumi turpmākai
studiju programmu, sagrupētu studiju virzienos, pilnveidei,
uzlabošanai, attīstīšanai, konsolidācijai, slēgšanai, resursu
efektīvai izmantošanai un finansēšanai no valsts budžeta
līdzekļiem; Augstākās izglītības padome, Rīga, 2013
http://www.aip.lv/ESF_par_projektu.htm
112 Berings, D. Reflection on quality culture as
a substantial element of quality management in higher
education.
http://www.aic.lv/bolona/2010/Sem09-10/EUA_QUA_forum4/III.7_-_Berings.pdf
113 Iekļaujošas izglītības un sociālās
atstumtības riskam pakļauto jauniešu atbalsta sistēmas izveide,
nepieciešamā personāla sagatavošana, nodrošināšana un
kompetences paaugstināšana
114 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
115
http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/europe_2020_indicators/headline_indicators
116 CSP dati - mācības pārtraukušie jaunieši
18-24 gadu vecumā pilsētās un laukos pēc dzimuma (%).
117 European Commission, DG for Employment,
Social Affairs and Inclusion "Social Europe. Current
challenges and the way forward", Annual Report of the
Social Protection Committee (2012), pp.59.
118
http://www.lm.gov.lv/upload/jauniesiem/lmzin_jg_171213.pdf.
119 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
120 IZM veiktās izmaiņas: 2013.gada 21.maija
Ministru kabineta noteikumi Nr.281 "Noteikumi par valsts
vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu
standartiem un izglītības programmu paraugiem"; 2008.gada
2.septembra noteikumi Nr.715 "Noteikumi par valsts
standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu
standartiem" un 2012.gada 31.jūlija noteikumi Nr.533
"Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības
vadlīnijām"
121
http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__nodarb/NB0350.px/table/tableViewLayout1/?rxid=cdcb978c-22b0-416a-aacc-aa650d3e2ce0
122 Informatīvais ziņojums par darba tirgus
vidēja un ilgtermiņa prognozēm;
http://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/EMZino_150814.pdf
123
http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__nodarb/?tablelist=true&rxid=cdcb978c-22b0-416a-aacc-aa650d3e2ce0
124 Informatīvais ziņojums par darba tirgus
vidēja un ilgtermiņa prognozēm;
125 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
126 Avots: IZM informatīvais ziņojums MK
"Par darba vidē balstītu mācību īstenošanas iespējām
Latvijas profesionālās izglītības kontekstā"
127 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (YEI).
128 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (YEI)
129 Informatīvais ziņojums par darba tirgus
vidēja un ilgtermiņa prognozēm, 2014. Ekonomikas ministrija.
http://em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/EMZino_150814.pdf.
130 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (YEI)
131 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
132 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
133 Ķipēna K., Zavackis A., Ņikišins J. Sodu
izcietušo personu noziedzīgo nodarījumu recidīvs. Jurista
Vārds, 27.08.2013., Nr. 35 (786), 12.-17.lpp. Pieejams arī:
http://www.juristavards.lv/doc/259267-sodu-izcietuso-personu-noziedzigo-nodarijumu-recidivs;
134 Šādas prasības izvirza, piemēram, Eiropas
Padomes Rekomendācija Rec (2014) 4 par elektronisko uzraudzību,
Eiropas Padomes rekomendācija Rec (2014) 3 par bīstamajiem
noziedzniekiem, Eiropas Padomes Rekomendācija Rec (2006) 2 par
Eiropas cietumu noteikumiem utt.
135 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
136 Pētījuma atskaite "Pirmspensijas vecuma
iedzīvotāju ekonomiskā potenciāla izvērtējums" (2013),
pieejams
http://www.nva.gov.lv/docs/30_53467172815903.14600513.pdf
137 2011.gada tautas skaitīšanas rezultāti.
Centrālā statistikas pārvalde, 2012.
138 Mihails Hazans. Ethnic Minorities in the
Latvian Labour Market, 1997-2009// How Integrated is Latvian
Society? An Audit. Ed. Nils Muižnieks. Rīga: Latvijas
Universitāte, 2010. - 148.p.
139 Eurobarometra dati "Diskriminācija ES
2015.gadā" Diskriminācijas uztvere sabiedrībā
140 Eirobarometrs;
http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_393_fact_lv_lv.pdf
141 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
142 Pētījums "Recidīva rādītāji, to
noteikšanas kārtība un piemērošana VPD un Ieslodzījumu vietu
pārvaldes darbā" (A.Judins Rīga, 2011) Izdevums pieejams
internetā www.politika.lv un www.probacija.lv. Pētījums rāda,
ka aptuveni divas trešdaļas bijušo ieslodzīto, kas izcieta
pilnu sodu ieslodzījuma vietā un izdarīja jaunu noziedzīgo
nodarījumu, jauno noziegumu izdarīja tieši pirmajās 300 dienās
pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes.
143 Šādas prasības izvirza, piemēram, Eiropas
Padomes Rekomendācija Rec (2014) 4 par elektronisko uzraudzību,
Eiropas Padomes rekomendācija Rec (2014) 3 par bīstamajiem
noziedzniekiem, Eiropas Padomes Rekomendācija Rec (2006) 2 par
Eiropas cietumu noteikumiem utt.
144 Sociālais uzņēmums tiek definēts atbilstoši
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 11.decembra Regulas
Nr. 1296/2013 par Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās
inovācijas programmu ("EaSI") un ar kuru groza Lēmumu
Nr. 283/2010/ES, ar ko izveido Eiropas progresa
mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai un sociālajai
iekļaušanai 2(1) pantā noteiktajai definīcijai, pieejams:
http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2013:347:0238:0252:LV:PDF
145 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
146 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
147 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
148 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
149 VM dati
150 VM dati, pamatojoties uz VI Ārstniecības
personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra datiem
2013.gada1.janvārī
151 VM dati
152 SPKC "Latvijas veselība saprūpes
statistikas gadagrāmata 2012", 2013.gads
153 Precīzi atbalsta pasākumi tiks noteikti
pamatnostādnēs "Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē
2015.-2020.gadam", tai skaitā paredzot sinerģiju ar citiem
veselības aprūpes cilvēkresursu attīstības jautājumiem
(piemēram, pašvaldību īstenotajiem pasākumiem, kā arī
pasākumiem, kas tiek īstenoti sadarbībā ar veselības jomas
izglītības iestādēm)
154 Precīzs kartējums un teritoriju ārpus Rīgas
konkrētās vajadzības tiks norādītas SAM 9.2.3.ietvaros
izstrādātajās veselības tīklu attīstības vadlīnijās.
155 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
156 (Svītrots ar grozījumiem, kas izdarīti ar
MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128))
157 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
158 SPKC dati
(https://spkc.maps.arcgis.com/apps/opsdashboard/index.html#/4469c1fb01ed43cea6f20743ee7d5939)
159 EUROSTAT dati par 2017.gadu.
160 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
161 http://deinstitutionalisationguide.eu/
162 Pārskats par bāriņtiesu darbu 2012. gadā,
http://www.bti.gov.lv/lat/barintiesas/statistika/?doc=3204&page=
163 Sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot
no perinatālā un neonatālā perioda) un garīgās veselības
joma
164 Sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot
no perinatālā un neonatālā perioda),garīgās veselības un ar
COVID-19 vīrusu, kā arī citu sabiedrības veselības krīžu
saistītajās jomās
165 SPKC dati
166 EUROSTAT dati
167 Sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot
no perinatālā un neonatālā perioda),garīgās veselības un ar
COVID-19 vīrusu, kā arī citu sabiedrības veselības krīžu
saistītajās jomās
168 SPKC dati
169 VM dati
170 VM dati
171 Pensijas vecuma cilvēki
172 (Svītrots ar grozījumiem, kas izdarīti ar
MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128))
173 Atbilstoši SAM 9.2.3.ietvaros izstrādātajām
veselības tīklu attīstības vadlīnijām tiks izvērtēta
nepieciešamība veikt attiecīgus grozījumus Darbības
programmā.
174 Kartējumu plānots izstrādāt vēlākais līdz
2016.gada 1.janvārim.
175 LM dati, Pārskati par ilgstošas sociālās
aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu
2012. gadā, http://www.lm.gov.lv/text/2486
176 Atbilstoši SPKC datiem kopš 2006. gada
mirstība no galvenajiem nāves cēloņiem (sirds un asinsvadu
slimības, ļaundabīgie audzēji, mirstība no ārējiem un citiem
cēloņiem) uz 100 000 iedzīvotājiem ir samazinājusies
177 Atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1303/2013 XII
pielikuma 2. daļas 2. punktam Dalībvalsts vai vadošā iestāde ir
atbildīga par viena plaša informācijas pasākuma organizēšanu
gadā.
178 "2007.-2013. gada plānošanas perioda ES
fondu VSID prioritāšu, pasākumu un aktivitāšu ieviešanas
efektivitātes vidus posma (mid-term)
izvērtējums"
179 "2007.-2013. gada plānošanas perioda ES
fondu VSID prioritāšu, pasākumu un aktivitāšu ieviešanas
efektivitātes vidus posma (mid-term)
izvērtējums"
180 Darbadienas, kuras viens auditors velta tikai
audita veikšanai (audita dienās netiek ieskaitīts laiks, kas
paredzēts citiem darbiem, mācībām, darbnespējai,
atvaļinājumiem, brīvdienām un svētku dienām).
181 Par EK 2021.gada un 2022.gada
pārskaitījumu.
182 Par EK 2021.gada un 2022.gada
pārskaitījumu.
183 Eiropas Komisijas 2019. gada ziņojums par
Latviju. Brisele, 27.2.2019, SWD(2019) 1013final Pieejams:
https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/file_import/2019-european-semester-country-report-latvia_lv.pdf
184 Par EK 2021.gada un 2022.gada
pārskaitījumu.
185 Latvijas Kultūras akadēmija. Pētījums par
Covid-19 pandēmijas ietekmi uz kultūras nozari
186 Par EK 2021.gada un 2022.gada
pārskaitījumu.
187 Par EK 2021.gada un 2022.gada
pārskaitījumu.
188 Par EK 2021.gada un 2022.gada
pārskaitījumu.
189 Par EK 2021.gada un 2022.gada
pārskaitījumu.
190 REACT-EU summas norādītas atbilsoši EK
2021.gada un 2022.gada pārskaitījumam.
191 Augstākās izglītības iestāžu digitalizācijas
izvērtējums. 2021, PricewaterhouseCoopers pēc LR Izglītības un
zinātnes ministrijas pasūtījuma
192 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam,
Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un
Reģionu komitejai "Digitālās izglītības rīcības plāns
2021.-2027. gadam "Izglītības un apmācības pārveide
digitālajam laikmetam"" (Briselē, 30.9.2020.COM(2020)
624 final)
193 Par EK 2021.gada un 2022.gada
pārskaitījumu.
194
https://likumi.lv/ta/id/62539-bezdarbnieku-un-darba-mekletaju-atbalsta-likums
195 Par EK 2021.gada un 2022.gada
pārskaitījumu.
196 Par EK 2021.gada un 2022.gada
pārskaitījumu.
197 REACT-EU summas norādītas atbilstoši EK
2021.gada un 2022.gada pārskaitījumam.
198 Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma
samazinājuma pasākumu likums
Pieejams:
https://likumi.lv/ta/id/329532-energoresursu-cenu-arkarteja-pieauguma-samazinajuma-pasakumu-likums
199 Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma
samazinājuma pasākumu likums:
https://likumi.lv/ta/id/329532-energoresursu-cenu-arkarteja-pieauguma-samazinajuma-pasakumu-likums
200 2022.gada REACT-EU summa norādīta atbilstoši
EK lēmumam par 2.pārskaitījuma apjomu
201 REACT-EU summa norādīta atbilstoši EK lēmumam
par 2.pārskaitījuma apjomu
202 REACT-EU summa norādīta atbilstoši EK lēmumam
par 2.pārskaitījuma apjomu
203 This table has to be completed for every
(part of a) priority axis, which implements the YEI.
204 REACT-EU summa norādīta atbilstoši EK lēmumam
par 2.pārskaitījuma apjomu
205 REACT-EU summa norādīta atbilstoši EK lēmumam
par 2.pārskaitījuma apjomu
206 REACT-EU summa norādīta atbilstoši EK lēmumam
par 2.pārskaitījuma apjomu
207 MK 2009.gada 25.augusta rīkojums Nr.577
"Par darba grupu, lai koordinētu Eiropas Savienības
stratēģijas Baltijas jūras reģionam rīcības plāna
īstenošanu"
208 Nabadzības risks atspoguļo iedzīvotāju
īpatsvaru, kuru ienākumi ir mazāki par 60% no ienākumu
mediānas.
209 Variācijas koeficients, izteikts procentos.
Raksturo reģionu novirzi % no valsts vidējā IKP līmeņa. Ja
skaitlis ir 0, tad atšķirības starp reģioniem neeksistē, t.i.,
valstī pilnīgi visos reģionos tiek saražots vienāds IKP.
210 Pēc Eurostat datiem Latgales plānošanas
reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas līmeņa (PSL)
2010.gadā sastādīja tikai 6990 (Latvijā - 13 200, ES-27 -
24 500), t.i., mazāk kā 30% no ES-27 vidējā rādītāja.
211 Ieteikumu par šo pasākumu nepieciešamību ir
izteikusi arī Valsts kontrole savā auditā Nr. A
5.1-2-17/2010.
212 "2007. - 2013. gada plānošanas perioda
ES fondu VSID prioritāšu, pasākumu un aktivitāšu ieviešanas
efektivitātes vidus posma (mid-term) izvērtējums"
(Pamata daļa) Izvērtēšanas ziņojums-2011.gads
213 Vispārējā regula, 1303/2013,
7. pants