2. pants

Analītiska domāšana

Definīcija

Problēmas un situācijas

izpratne, sadalot to daļās un saskatot cēloņu un seku

sakarības, kā arī spēja izdarīt atbilstošus secinājumus.

Spēja sistematizēt, prasme izvēlēties prioritātes un

sastādīt plānu

Vērtējums

Rīcības rādītāji

Teicami

Pārsniedz prasības

Kvalitatīvi analizē sarežģītu un liela apjoma

informāciju. Piemīt izcilas argumentācijas spējas, kas

balstītas uz plašu un vispusīgu informāciju (skaitļi,

fakti, viedokļi). Ņem vērā tiešas un netiešas

cēloņsakarības, kas nosaka vai ietekmē sekas gan tieši,

gan pastarpināti. Piešķir nozīmi gan faktiem, gan

emocijām

Ļoti labi

Daļēji pārsniedz prasības

Saskata cēloņus un sekas plašākā kontekstā, vairākos

līmeņos. Analizē un secinājumos ņem vērā situācijas

kontekstu, problēmu risināšanai izmanto dažādas pieejas.

Spēj piedāvāt vairākas alternatīvas

Labi

Atbilst prasībām

Spēj saskatīt cēloņsakarību virknes un domāt vairākus

soļus uz priekšu (cēloņi un sekas var būt dažādi un

vairākos līmeņos). Spēj loģiski argumentēt viedokli,

sistematizēt, ņemot vērā cēloņus un to nozīmīgumu.

Veiksmīgi analizē neikdienišķas problēmas

Jāpilnveido

Daļēji atbilst prasībām

Saskata tiešas, vienkāršas sakarības, tiešu saistību

starp cēloņiem, faktiem un sekām. Balstās uz vienu

analīzes modeli, nespēj patstāvīgi norādīt uz

alternatīvām. Neveic dziļāku analīzi. Spēj sadalīt

problēmas būtiskajās un nebūtiskajās. Redz tikai

atsevišķu problēmu cēloņus

Neapmierinoši

Neatbilst prasībām

Uzskaita problēmas un faktus, nespējot tos pamatot vai

izskaidrot. Pamatojas uz ārējiem sekundāriem iemesliem

(piemēram, kāds teicis, ka tā ir; tā vienkārši jābūt).

Nespēj saskatīt sakarības, neatšķir cēloņus no sekām,

būtisko no nebūtiskā. Nespēj izdarīt loģiskus

secinājumus. Informāciju un problēmas uztver burtiski,

neapšaubot