Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 30. maija noteikumos Nr. 295 "Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa"

6. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17

GRUPA. ŠASIJA UN TAI PIESTIPRINĀTĀS

SASTĀVDAĻAS

6.1. Šasija vai rāmis un stiprinājumi

6.1.1. Vispārējais stāvoklis

A. Prasības

A1. Transportlīdzekļa rāmim un nesošajiem elementiem

nedrīkst būt lūzumi, izlūzumi, plaisas, deformācijas, korozijas

un citādi bojājumi, kas var ietekmēt konstrukcijas izturību,

riteņu ģeometriju un satiksmes drošību. Vītņsavienojumi,

kniedētie un metinātie savienojumi nedrīkst būt vaļīgi, ar

plaisām vai lūzumiem. Transportlīdzekļa rāmim vai nesošajiem

elementiem nedrīkst būt konstrukcijas pārveidojumi, izņemot

gadījumu, kad to pieļauj transportlīdzekļa izgatavotājs.

A2. Veicot M, N, O kategorijas transportlīdzekļa rāmja vai

nesošo elementu remontu (metināšanu, kniedēšanu), nav

pieļaujami citu detaļu vai mezglu bojājumi vai darbības

traucējumi. Veiktajiem remontdarbiem jānodrošina rāmja vai

nesošā elementa pietiekama stiprība. Nav pieļaujams rāmja vai

nesošo elementu remonts, uzlīmējot vai pieskrūvējot remonta

materiālus, tādējādi slēpjot vai maskējot bojāto vietu, kā arī

veikt remontu kniedējot, ja to neparedz transportlīdzekļa

izgatavotājs.

Aizliegts veikt izmaiņas L kategorijas transportlīdzekļa

rāmja un nesošo daļu konstrukcijā, kā arī remontēt vai atjaunot

vieglmetāla rāmja nesošās daļas. Veiktajiem remontdarbiem

jānodrošina motocikla rāmja vai nesošo elementu pietiekama

stiprība.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un

novērtējumi

6.1.1.

Pārbaudes metode

Vērtēšanas kritēriji

Novērtējums

Vizuāla

pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties uz bedres vai

pacēlāja

B1. Virspusēja rāmja vai

nesošā elementa korozija, nesošās konstrukcijas stiprību

neietekmējošas deformācijas; nav vienas kniedes vai

skrūves; vaļīgas vai bojātas atsevišķas, līdzās neesošas

kniedes vai skrūves

1

B1. Neliels lūzums,

izlūzums, plaisa, ar metināšanu labojams nesošās

konstrukcijas stiprību ietekmējošs korozijas bojājums;

balstiekārtas ģeometriju negatīvi ietekmējoša rāmja vai

nesošā elementa deformācija; trūkst izgatavotāja

paredzēta rāmja elementa; nav, vaļīgas vai bojātas

vairākas pēc kārtas kniedes vai skrūves;

transportlīdzekļa rāmja vai nesošā elementa konstrukcijas

pārveidojums

2

B1. Rāmim vai nesošajam

elementam piestiprināto sastāvdaļu stiprinājumus vājinošs

lūzums vai plaisa, vai deformācija, vai korozija; rāmja

vai nesošā elementa neadekvāta brīvkustība; ļoti vaļīgs

vai stipri bojāts rāmja vai nesošā elementa, vai kādam no

tiem piestiprinātas sastāvdaļas stiprību un stiprinājumu

būtiski ietekmējošs savienojums

3

B2. Nekvalitatīvi, bet

stiprību nodrošinoši remontdarbi

1

B2. Bojātas vai nepareizi

izpildītas rāmja vai nesošā elementa stiprību

ietekmējošas metinājumu šuves; nepareizi izpildīta

remonta dēļ bojāta cita detaļa vai mezgls vai traucēta tā

darbība; nepieļaujami remontdarbi

2

B2. Neatbilstošs un

nepieļaujams remonts, kas bīstami pasliktina rāmja vai

nesošā elementa stiprību

3

6.1.2. Izplūdes sistēmas caurules un

klusinātāji

A. Prasības

A1. Izplūdes sistēmai, ietverot izplūdes caurules un

klusinātājus, jānodrošina normāla atgāzu vai izmešu kontroles

veikšana - tās sastāvdaļas nedrīkst būt demontētas, bojātas,

pārveidotas, kā arī nedrīkst padarīt neiespējamu vai apgrūtināt

zondes ievietošanu izpūtējā. Motociklam aizliegts uzstādīt

pašizgatavotu vai pārveidotu klusinātāju un izplūdes sistēmas

caurules.

Izplūdes sistēmas sastāvdaļās nav pieļaujama šim nolūkam

neparedzētu detaļu vai materiālu ievietošana.

A2. Izplūdes sistēmas caurulēm, klusinātājiem un citām

sastāvdaļām jābūt atbilstoši nostiprinātām. Minētās daļas

nedrīkst atrasties bīstami tuvu vai saskarties ar bremžu vai

degvielas cauruļvadiem un šļūtenēm, kā arī elektroiekārtas

vadiem.

M1 kategorijas transportlīdzekļa izplūdes sistēmas gals

nedrīkst būt vērsts uz transportlīdzekļa sāniem (izņemot

gadījumu, ja to paredzējis automobiļa izgatavotājs).

A3. Izplūdes gāzes nedrīkst nonākt transportlīdzekļa

salonā.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un

novērtējumi

6.1.2.

Pārbaudes metode

Vērtēšanas kritēriji

Novērtējums

Vizuāla

pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties uz bedres vai

pacēlāja

B1. Atgāzu vai izmešu

sastāvu neietekmējoši nelieli bojājumi

1

B1. Demontēta vai bojāta,

vai pārveidota izplūdes sistēmas caurule vai klusinātājs;

neiespējama vai apgrūtināta zondes ievietošana izpūtējā

izplūdes caurules vai klusinātāja demontāžas vai

bojājuma, vai pārveidojuma dēļ; izplūdes sistēmas

sastāvdaļā ievietota šim nolūkam neparedzēta detaļa vai

materiāls

2

B2. Nedaudz bojāts vai

nav viens no vairākiem elastīgajiem izplūdes sistēmas

cauruļu stiprinājumiem

1

B2. Bojāti vai nav

vairāki elastīgie vai citi izplūdes sistēmas caurules vai

klusinātāja stiprinājumi; savstarpēji nenostiprinātas

izplūdes sistēmas caurules vai citas sastāvdaļas;

izplūdes sistēmas daļa saskaras ar bremžu cauruļvadu vai

elektroiekārtas vadu; izplūdes sistēmas daļa atrodas

bīstami tuvu bremžu vai degvielas cauruļvadam vai

šļūtenei, vai elektroiekārtas vadam; M1 kategorijas

transportlīdzekļa izplūdes sistēmas gals vērsts uz

transportlīdzekļa sāniem, ja to nav paredzējis

transportlīdzekļa izgatavotājs.

2

B2. Izplūdes sistēmas

daļa saskaras ar bremžu šļūteni vai degvielas šļūteni,

vai cauruļvadu

3

B3. Izplūdes gāzes nonāk

transportlīdzekļa salonā

2

B3. Izplūdes gāzes nonāk

transportlīdzekļa salonā veselībai bīstamā

koncentrācijā

3

6.1.3. Degvielas tvertne, degvielas

cauruļvadi (ieskaitot apsildes degvielas tvertnes un

cauruļvadus) un barošanas sistēmas citas sastāvdaļas

A. Prasības

Vispārīgas prasības

A1. Transportlīdzekļa motora darbināšanai izmantojamās

degvielas izmaiņai jābūt fiksētai transportlīdzekļu

reģistrā.

A2. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar izgatavotāja

paredzēto degvielas tvertni (gāzes balonu). Degvielas tvertne

(gāzes balons) nedrīkst būt bojāta, deformēta vai korodējusi.

Degvielas tvertnei (gāzes balonam) jābūt atbilstoši

nostiprinātai un aprīkotai ar uzpildes atveri nosedzošu vāciņu.

Stiprinājuma elementi nedrīkst būt deformēti, korodējuši vai

vaļīgi. Aizliegti degvielas tvertnes (gāzes balona)

pārveidojumi, kas palielina tās ietilpību. Nav pieļaujama

degvielas (gāzes) noplūde no degvielas tvertnes (gāzes

balona).

A3. Aizliegts barošanas iekārtās izmantot šļūtenes un

cauruļvadus, kas nav paredzēti šim nolūkam. Cauruļvadiem un

šļūtenēm jābūt bez mehāniskiem un korozijas bojājumiem,

atbilstoši nostiprinātiem un nodrošinātiem pret bojāšanos

berzes, vibrācijas un spriegumu ietekmē. Nav pieļaujama

degvielas noplūde no cauruļvadiem, šļūtenēm, citām barošanas

sistēmas sastāvdaļām un to savienojumiem. Cauruļvadi un

šļūtenes nedrīkst atrasties domkrata atbalsta vietās.

Barošanas sistēmas ierīcēm un agregātiem (sūknim,

karburatoram, degvielas iesmidzināšanas sistēmai, filtriem,

reduktoram, vārstiem u. tml.) jābūt atbilstoši nostiprinātiem

un jāveic savas funkcijas.

Prasības attiecībā uz gāzes barošanas

iekārtu

A4. Visām, sākot ar 2002. gada 18. martu, uzstādītajām gāzes

barošanas iekārtas sastāvdaļām jābūt sertificētām un marķētām

atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem

(6.1.3.1. att.). Apstiprinājuma marķējumam jābūt skaidri

salasāmam un neizdzēšamam. Gāzes barošanas iekārtu sertificētās

un marķētās sastāvdaļas aizliegts nomainīt ar nesertificētām.

Ja motoram uzstādīta gāzes barošanas iekārta, motoram

jādarbojas ar gāzi, lai būtu iespējama motora atgāzu kontrole.

Gāzes barošanas iekārtu uzskata par demontētu, ja

transportlīdzeklim nav nevienas gāzes barošanas iekārtas

komponentes.

A5. Ja transportlīdzekļa motora darbināšanai uzstādīta gāzes

barošanas iekārta, tad, ja to pieļauj tehniskais dienests, kas

piešķīris transportlīdzeklim tipa apstiprinājumu, gāzes

barošanas iekārtai drīkst pievienot:

a) sašķidrinātas naftas gāzes (turpmāk - SNG) gadījumā -

dzīvojamajiem transportlīdzekļiem, M1 (ar pilnu masu

lielāku par 3500 kg), M2, M3,

N2, un N3 kategoriju transportlīdzekļu

salona apsildes ierīci;

b) saspiestas dabas gāzes (turpmāk - SDG) gadījumā -

mehānisko transportlīdzekļu salona vai kravas nodalījuma

apsildes ierīci.

A6. M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļus, kam uzstādīta

iekārta motora darbināšanai ar SDG, apzīmē ar 6.1.3.2. attēlā

norādītajiem simboliem, bet transportlīdzekļus, kam uzstādīta

iekārta motora darbināšanai ar SNG, apzīmē ar 6.1.3.3. attēlā

norādītajiem simboliem. Apzīmējumam jābūt izturīgam pret ārējās

vides iedarbību un jāatrodas transportlīdzekļa priekšā,

aizmugurē un transportlīdzekļa labajā pusē, ārpusē uz

durvīm.

A7. Uz transportlīdzekļa nostiprināts gāzes balons nedrīkst

atrasties zemāk kā 200 mm virs ceļa, ja tam nav atbilstoša

aizsargelementa no priekšpuses un sāniem. Gāzes balons nedrīkst

saskarties ar citām metāliskām transportlīdzekļa daļām, izņemot

tā stiprinājuma elementus. Gāzes balonam nedrīkst būt

remontmetinājumi.

Ja gāzes balons atrodas transportlīdzekļa ārpusē tiešā

riteņu mesto akmeņu zonā, tam jābūt aizsargātam ar metālisku

vairogu pret iespējamajiem riteņu mesto akmeņu triecieniem.

Uzstādot gāzes balonu uz jumta, tam jāatrodas speciālā, jumtam

pastāvīgi piestiprinātā nodalījumā.

Ja SNG gāzes barošanas iekārta uzstādīta, sākot ar 2002.

gada 18. martu, uz gāzes balona jābūt skaidri, salasāmi un

neizdzēšami norādītam sērijas numuram, tilpumam (litros),

marķējumam "LPG", pārbaudes spiedienam (kPa), uzrakstam

"maksimālais piepildījums 80 %" (maximum degree of

filling 80 %), gāzes balona apstiprināšanas gadam un

mēnesim, apstiprinājuma marķējumam un tekstam "Sūknis iekšpusē"

(Pump inside) ar sūkni identificējošu marķējumu, ja

tas atrodas gāzes balona iekšpusē.

A8. Neviena gāzes barošanas sistēmas sastāvdaļa nedrīkst

atrasties tuvāk nekā 100 mm no siltuma avota, ja tā nav

atbilstoši pasargāta pret siltuma ietekmi.

Neviena gāzes barošanas sistēmas sastāvdaļa, izņemot

uzpildes ierīci un uz autobusa jumta novietotus gāzes balonus,

vai tās aizsargelements nedrīkst būt izvirzīts ārpus

transportlīdzekļa gabarītiem.

Izņemot SNG degvielas tvertni, nevienā transportlīdzekļa

šķērsgriezumā neviena SNG sistēmas sastāvdaļa, tostarp visi

aizsargmateriāli, kas ir šādu sastāvdaļu daļa, nedrīkst

sniegties pāri transportlīdzekļa apakšmalai, izņemot, ja cita

transportlīdzekļa daļa 150 mm rādiusā ir novietota zemāk.

Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar gāzes barošanas

sistēmu, sākot ar 2004. gada 1. maiju, SNG cauruļvadiem jābūt

bezšuvju - vara (ar gumijas vai plastmasas aizsargapvalku) ar

ārējo diametru, ne lielāku par 12 mm, vai nerūsējošā tērauda,

vai tērauda ar pretkorozijas pārklājumu ar ārējo diametru, ne

lielāku par 25 mm.

Atļauts izmantot jebkura materiāla cauruļvadus vai šļūtenes,

ja to marķējumā norādīts, ka tās paredzētas izmantošanai SNG

barošanas sistēmās. Nav pieļaujami gāzes barošanas iekārtas

sastāvdaļu lodēti un cauruļvadu vai šļūteņu materiālu bojājoši

savienojumi. SNG iekārtās nav pieļaujami arī metināti

savienojumi.

Gāzes barošanas iekārtas cauruļvadiem un šļūtenēm

stiprinājumu un starpsienu šķērsojumu vietās jābūt aprīkotiem

ar aizsargmateriālu. SDG iekārtas cauruļvadu stiprinājuma

vietās nedrīkst saskarties metāliskas daļas, un SDG

cauruļvadiem, kas atrodas pasažieru salonā vai slēgtā (arī

bagāžas) nodalījumā, jābūt gāznecaurlaidīgā apvalkā.

Ja gāzes balons atrodas pasažieru salonā vai slēgtā

(bagāžas) nodalījumā, gāzes uzpildes ierīcei jāatrodas

transportlīdzekļa ārpusē un jābūt nodrošinātai pret griešanos,

kā arī pret netīrumu un ūdens iedarbību. SDG uzpildes ierīce

drīkst atrasties motora telpā.

SNG balons nedrīkst atrasties motora telpā. Ja gāzes balons

atrodas transportlīdzekļa iekšpusē, visas tam piestiprinātās

ierīces jāaptver gāznecaurlaidīgam apvalkam, kam jābūt

savienotam ar atmosfēru. Gāzes balonam piestiprinātās ierīces

aptverošais gāznecaurlaidīgais apvalks nedrīkst būt bojāts,

deformēts. Ja gāzes balons atrodas transportlīdzekļa ārpusē,

gāznecaurlaidīgais apvalks drīkst nebūt, ja balonu aprīkojums

ir adekvāti aizsargāts pret netīrumiem un ūdeni.

Vietā, kur ventilācijas kanāls iziet no transportlīdzekļa

virsbūves, tam jābūt vērstam uz leju, bet ne uz siltuma avotu,

un izvada vieta nedrīkst atrasties riteņa arkā. Izvada atveres

diametrs nedrīkst būt mazāks par 24 mm.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un

novērtējumi

6.1.3.

Pārbaudes metode

Vērtēšanas kritēriji

Novērtējums

1) Vizuāla pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties

uz bedres vai pacēlāja

2) Ja motoru darbina ar gāzi, izmantot gāzes

noplūdes detektoru

B1. Transportlīdzekļa motora darbināšanai

izmantojamās degvielas veida maiņa nav fiksēta

transportlīdzekļu reģistrā

2

B2. Degvielas tvertnes (gāzes balona)

virspusēja korozija vai nelieli bojājumi, kas neietekmē

degvielas tvertnes (gāzes balona) izturību vai

hermētiskumu

1

B2. Nav izgatavotāja paredzētās degvielas

tvertnes (gāzes balona); degvielas tvertnes vai SNG gāzes

balona dziļi korozijas bojājumi vai deformācija, kas

ietekmē degvielas tvertnes vai SNG gāzes balona izturību

vai hermētiskumu; degvielas tvertnes pārveidojumi, kas

palielina degvielas tvertnes ietilpību; neatbilstošs vai

vaļīgs degvielas tvertnes (gāzes balona) stiprinājums;

nav degvielas tvertnes (gāzes balona) uzpildes atveri

nosedzošā vāciņa

2

B2. Degvielas noplūde no degvielas tvertnes

(gāzes balona); SDG gāzes balona dziļi korozijas bojājumi

vai deformācija, kas ietekmē SDG gāzes balona izturību

vai hermētiskumu; bīstami nedrošs degvielas tvertnes

(gāzes balona) stiprinājums

3

B3. Barošanas sistēmas cauruļvada vai citas

sastāvdaļas korozija sākuma stadijā; cauruļvada vai

šļūtenes neatbilstošs stiprinājums, bet cauruļvads vai

šļūtene ir fiksēta tam paredzētajā vietā un nerīvējas

pret citām sastāvdaļām

1

B3. Barošanas iekārtas šļūtene vai cauruļvads

nav piemērots konkrētajai degvielai; mehāniski bojāti,

stipri korodējuši vai asā leņķī saliekti cauruļvadi; nav

vairāku pēc kārtas šļūtenes vai cauruļvada stiprinājuma

elementu; nenostiprināts vai neatbilstoši nostiprināts

degvielas cauruļvads, šļūtene vai barošanas sistēmas cita

sastāvdaļa; iespējama cauruļvada vai šļūtenes aizķeršanās

aiz ceļa nelīdzenumiem; mitra dīzeļdegvielas šļūtene,

cauruļvads vai barošanas sistēmas cita sastāvdaļa;

barošanas sistēmas sastāvdaļa neveic savu funkciju

2

B3. Barošanas iekārtas cauruļvads vai šļūtene

rīvējas pret citām transportlīdzekļa sastāvdaļām;

barošanas iekārtas cauruļvads vai šļūtene var viegli

aizķerties aiz ceļa nelīdzenumiem; benzīna vai gāzes

noplūde no šļūtenes, cauruļvada vai barošanas sistēmas

citas sastāvdaļas; dīzeļdegvielas pilēšana vai plūšana no

šļūtenes, cauruļvada vai barošanas sistēmas citas

sastāvdaļas; iespējams šļūtenes plīsums; savienojuma

izjukšanas bīstamība barošanas sistēmā

3

B4. Nesertificēta gāzes barošanas sistēmas

sastāvdaļa, ja gāzes barošanas iekārta transportlīdzeklim

uzstādīta, sākot ar 2002. gada 18. martu; uzstādīta gāzes

barošanas iekārta, bet motors nedarbojas ar gāzi; pilnībā

nedemontēta gāzes barošanas iekārta

2

B5. Neatļautas ierīces pievienošana gāzes

barošanas iekārtai

2

B6. Nav apzīmējuma M2 vai M3 kategorijas

transportlīdzeklim, kam uzstādīta iekārta motora

darbināšanai ar gāzi; apzīmējums nav izturīgs pret ārējās

vides iedarbību vai neatbilstoši novietots

2

B7. Prasībām neatbilstošs gāzes balona

novietojums; neatbilstoša gāzes balona aizsardzība pret

ārējiem triecieniem; gāzes balons saskaras ar citu

metālisku transportlīdzekļa daļu, izņemot tā stiprinājuma

elementus; nav nepieciešamās informācijas par SNG gāzes

balonu, ja gāzes barošanas sistēma uzstādīta, sākot ar

2002. gada 18. martu

2

B7. Gāzes balona remontmetinājums;

3

B8. Prasībām neatbilstoša gāzes barošanas

iekārtas sastāvdaļa; prasībām neatbilstošs gāzes

barošanas iekārtas sastāvdaļas novietojums vai

aizsardzība; neatbilstošs gāzes barošanas iekārtas

sastāvdaļu savienojums; neatbilstošs gāzes barošanas

sistēmas aprīkojums starpsienu šķērsojuma vietās, salonā

vai slēgtā nodalījumā; neatbilstoša gāzes barošanas

sistēmas ventilācijas konstrukcija; nav gāznecaurlaidīgā

apvalka vai tas bojāts vai deformēts

2

B8. Šļūtene nav paredzēta gāzes barošanas

iekārtai

3

6.1.4. Buferi, sānu, priekšējā un

aizmugurējā drošības konstrukcija

A. Prasības

A1. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar tā oriģinālajā

konstrukcijā paredzētajiem buferiem. Līdz 2016. gada 31.

decembrim pirmo reizi reģistrētu automobili drīkst aprīkot ar

atšķirīgiem no oriģinālas konstrukcijas buferiem, tādā

gadījumā, priekšējam buferim jābūt aprīkotam ar triecienu

slāpējošiem elementiem, ja tas pats nevar kalpot par triecienu

slāpējošu elementu, notiekot sadursmei nelielā ātrumā.

Buferiem jābūt droši nostiprinātiem, bez asām malām vai

izvirzījumiem, kas varētu apdraudēt citus satiksmes

dalībniekus. Tie nedrīkst ietekmēt apgaismes un gaismas

signalizācijas ierīču darbības efektivitāti.

M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļi drīkst būt aprīkoti

ar sertificētu un marķētu frontālās aizsardzības sistēmu

(piemēram, aizsargrežģi, papildu buferi). Par frontālās

aizsardzības sistēmu netiek uzskatīta konstrukcija, kas

paredzēta tikai transportlīdzekļa lukturu aizsardzībai un kuras

masa nepārsniedz 0,5 kg, vai priekšējie drošības stieņi, kas

uzstādīti zem bufera un neizvirzās uz priekšu tālāk par bufera

kontūru.

Paaugstinātas pārgājības automobiļi, kas pirmo reizi

reģistrēti līdz 2016. gada 31. decembrim, un kokvedēji drīkst

būt aprīkoti ar nesertificētu un nemarķētu frontālās

aizsardzības sistēmu (aizsargrežģi, papildu buferi u. tml.).

Frontālās aizsardzības sistēmas (aizsargrežģi, papildu buferi

u. tml.) konstrukcijai, novietojumam un stiprinājumam jāatbilst

šā pielikuma 6.2.9. koda prasībām.

A2. Aizmugurējām aizsargierīcēm noteiktās prasības nav

attiecināmas uz seglu vilcējiem, speciālajām piekabēm

(puspiekabēm), kas paredzētas īpaši garu, nedalāmu kravu

pārvadāšanai, un transportlīdzekļiem, kam aizmugurējās

aizsargierīces uzstādīšana ir nesavienojama ar to

izmantošanu.

M, N, O3 un O4 kategorijas transport­līdzekļiem, kas pirmo

reizi reģistrēti, sākot ar 2001. gada 1. janvāri, jābūt

aprīkotiem ar aizmugurējām drošības konstrukcijām, izņemot

gadījumus, ja nenoslogota M vai N1 kategorijas

transportlīdzekļa aizmugurējās daļas augstums no zemes nav

lielāks par 550 mm visā tās platumā, kas nav mazāks par

aizmugurējās ass platumu (ja ir vairāk nekā viena aizmugurējā

ass, ņem vērā platāko) vairāk kā par 100 mm katrā pusē. Šis

nosacījums jāievēro vismaz 400 mm attālumā no transportlīdzekļa

aizmugurējo gabarītu plaknes.

Transportlīdzekļiem ar kravas liftiem aizmugurējā drošības

konstrukcija drīkst būt dalīta, lai nodrošinātu kravas lifta

darbību. Drošības konstrukcijas daļām jābūt vienādā augstumā no

ceļa virsmas, to ārējām virsmām jāatrodas vienā plaknē, un tās

dalījumu vietas nedrīkst būt platākas, kā tas nepieciešams

kravas lifta pacelšanas mehānisma darbības nodrošināšanai.

Aizmugurējās

aizsargierīces uzstādīšanas pamatprasības norādītas 6.1.4.1. un

6.1.4.2. attēlā.

Aizmugurējās aizsargierīces šķērša gali nedrīkst būt

izlocīti uz aizmuguri. Tās ārējās šķautnes nedrīkst būt asas.

Šis nosacījums uzskatāms par izpildītu, ja šķērša ārējās

šķautnes ir noapaļotas un liekuma rādiuss nav mazāks par 2,5

mm.

Minētās prasības attiecas arī uz transportlīdzekļiem, kas

pirmo reizi reģistrēti līdz 2001. gada 1. janvārim, ja tie

aprīkoti ar aizmugurējām drošības konstrukcijām, tomēr šajā

gadījumā visos izmēros pieļaujama 10 % pielaide.

Ja aizmugurējās aizsargierīces stāvoklis ir maināms,

jānodrošina tās fiksācijas iespēja vajadzīgajā stāvoklī.

N2 kategorijas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa

pārsniedz 7500 kg un kuriem klīrenss ir lielāks par 400 mm, kā

arī visiem N3 kategorijas transportlīdzekļiem, kas pirmo reizi

reģistrēti, sākot ar 2004. gada 1. janvāri, jābūt izgatavotāja

paredzētai priekšējai drošības konstrukcijai. Šī prasība

neattiecas uz N2G un N3G kategorijas transportlīdzekļiem un

tiem transportlīdzekļiem, kam priekšējās drošības konstrukcijas

uzstādīšana nav savietojama ar to ekspluatācijas īpatnībām.

N2, N3, O3 un O4

kategoriju transportlīdzekļiem, kas pirmo reizi reģistrēti,

sākot ar 2001. gada 1. janvāri, izņemot seglu vilcējus,

speciālas piekabes (puspiekabes), kas paredzētas sevišķi garu,

nedalāmu kravu pārvadāšanai, un transportlīdzekļus, kam sānu

drošības konstrukcijas uzstādīšana ir nesavienojama ar to

izmantošanu, jābūt aprīkotiem ar sānu drošības konstrukcijām.

Sānu drošības konstrukcijas uzstādīšanas un konstrukcijas

pamatprasības parādītas 6.1.4.1. un 6.1.4.2. attēlā.

Šīs prasības attiecas arī uz transportlīdzekļiem, kas pirmo

reizi reģistrēti līdz 2001. gada 1. janvārim, ja tie aprīkoti

ar sānu drošības konstrukcijām, tomēr šajā gadījumā visos

izmēros pieļaujama 10 % pielaide.

Ja transportlīdzekļa sāni ir tā konstruēti vai aprīkoti, ka

to sastāvdaļu kopuma forma un īpašības atbilst sānu drošības

konstrukcijai noteiktajām prasībām, tos var uzskatīt par sānu

drošības konstrukcijas ekvivalentu.

Drošības konstrukcijām jābūt izgatavotām no metāla vai cita

piemērota materiāla (izņemot akumulatoru baterijas nodalījumu,

saspiestā gaisa balonu, degvielas tvertni, atstarotāju,

rezerves riteni, instrumentu kasti u. tml.). Drošības

konstrukcijas ārējai virsmai jābūt gludai, plakanai vai

rievotai garenvirzienā un pēc iespējas nepārtrauktai. Tomēr

blakus esošās daļas drīkst pārklāties. Starp blakus esošajām

daļām drīkst būt sprauga, kas nav lielāka par 25 mm. Tālāk

aizmugurē esošā daļa nedrīkst būt izvirzīta uz āru vairāk nekā

priekšējā, bet zemāk esošā daļa nedrīkst būt izvirzīta uz āru

vairāk nekā augstākā.

Noapaļotas skrūvju vai kniežu galviņas, kā arī citas detaļas

drīkst būt izvirzītas uz āru ne vairāk kā par 10 mm, ja tās ir

gludas vai līdzīgi noapaļotas. Visām ārējām šķautnēm jābūt

noapaļotām. Noapaļojuma rādiuss nedrīkst būt mazāks par 2,5

mm.

Sānu drošības konstrukcija drīkst sastāvēt no vienlaidu

plakanas virsmas vai no viena vai vairākiem atsevišķiem

horizontāliem elementiem, vai no virsmas un elementu

kombinācijas.

Maksimālais attālums, kas dots 6.1.4.1. attēlā, no sānu

drošības konstrukcijas augšdaļas līdz virsbūves elementam

(maks. 350 mm) attiecas uz gadījumu, ja transportlīdzekļa

gabarītus nosaka virsbūve (kravas tilpne).

Ja transportlīdzekļa gabarītus nosaka riteņu ārējā plakne,

sānu drošības konstrukcijas augšējai malai jāatrodas 950 mm

augstumā virs zemes vai virsbūves (kravas tilpnes) pamatnes

līmenī, ja tā atrodas zemāk.

Ja transportlīdzekļa gabarītus nosaka virsbūve (kravas

tilpne) un tā atrodas augstāk nekā 1300 mm virs zemes, sānu

drošības konstrukcijas augšējai malai jāatrodas vismaz 950 mm

virs zemes.

Transportlīdzekļiem, kas pēc konstrukcijas paredzēti, nevis

pielāgoti konteineru pārvadāšanai vai kam ir maināmas kravas

tilpnes, sānu drošības konstrukcijas augšējās malas augstumu

nosaka, ņemot vērā iepriekšējās trīs rindkopās dotās prasības

un pieņemot, ka konteiners vai maināmā kravas tilpne ir

transportlīdzekļa daļa.

Tādas transportlīdzeklim pastāvīgi piestiprinātas

komponentes kā akumulatoru baterijas nodalījums, saspiestā

gaisa baloni, degvielas tvertnes, atstarotāji, rezerves riteņi,

instrumentu kastes u. tml. drīkst tikt uzskatīti par sānu

drošības ierīces sastāvdaļām ar nosacījumu, ka tiek ievēroti

noteiktie izmēri. Spraugu starp blakus esošajām sānu drošības

konstrukcijas daļām nedrīkst būt lielāka par 25 mm.

Atsevišķiem transportlīdzekļiem jāievēro tikai šādi

nosacījumi:

a) piekabēm (puspiekabēm) ar maināmu garumu jāievēro visas

prasības, kad to garums ir minimāls. Kad garums ir maksimāls,

sānu drošības konstrukcijas apakšējā mala nedrīkst atrasties

augstāk nekā 550 mm virs zemes, turklāt:

i) maksimālais attālums, kas dots 6.1. attēlā, no sānu

drošības konstrukcijas augšdaļas līdz virsbūves elementam

(maks. 350 mm) attiecas uz gadījumu, ja transportlīdzekļa

gabarītus nosaka virsbūve (kravas tilpne);

ii) ja transportlīdzekļa gabarītus nosaka riteņu ārējā

plakne, sānu drošības konstrukcijas augšējai malai jāatrodas

950 mm augstumā virs zemes vai virsbūves (kravas tilpnes)

pamatnes līmenī, ja tā atrodas zemāk;

iii) ja transportlīdzekļa gabarītus nosaka virsbūve (kravas

tilpne) un tā atrodas augstāk nekā 1300 mm virs zemes, sānu

drošības konstrukcijas augšējai malai jāatrodas vismaz 950 mm

virs zemes,

kā arī nosacījumi attiecībā uz sānu drošības konstrukcijas

priekšējās vai aizmugurējās daļas uzbūvi un novietojumu;

b) autocisternām, kas paredzētas šķidrumu pārvadāšanai

pastāvīgi piestiprinātā slēgtā cisternā un kas aprīkotas ar

cauruļvadiem iekraušanas un izkraušanas vajadzībām, jāaprīko,

ciktāl tas ir iespējams, ar sānu drošības ierīcēm atbilstoši

visām prasībām. Atkāpes no prasībām pieļaujamas vienīgi

autocisternas iekārtu darbības nodrošināšanai nepieciešamos

gadījumos;

c) transportlīdzekļa ar izbīdāmiem balstiem, kas paredzēti

papildu stabilitātes nodrošināšanai, veicot iekraušanu,

izkraušanu vai citu operāciju, sānu drošības konstrukcijās

drīkst būt papildu spraugas izbīdāmo balstu darbības

nodrošināšanai;

d) transportlīdzekļiem ar stiprinājumiem Ro-Ro

pārvadājumu veikšanai pieļaujamas spraugas sānu drošības

konstrukcijā, kas paredzētas stiprinājuma trošu (ķēžu)

ievietošanai un nospriegošanai.

Sānu drošības konstrukcijām nedrīkst piestiprināt bremžu,

gaisa vai hidrauliskos cauruļvadus.

Visām drošības konstrukcijām jābūt atbilstoši nostiprinātām.

Tām nedrīkst būt stiprību ietekmējoši bojājumi vai

deformācijas, kā rezultātā mainās drošības konstrukcijas vai

tās elementu novietojums vai veidojas bīstami izvirzījumi, asas

šķautnes vai tml.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un

novērtējumi

6.1.4.

Pārbaudes metode

Vērtēšanas kritēriji

Novērtējums

Vizuāla

B1. Nav

bufera, neatbilstošas konstrukcijas buferis, neatbilstošs

tā stiprinājums vai novietojums; citiem satiksmes

dalībniekiem bīstami bufera bojājumi; buferis ietekmē

apgaismes un gaismas signalizācijas ierīču darbības

efektivitāti; izvirzīti bufera bīstamie elementi vai

balsteņi to stiprināšanai; nesertificēta vai nemarķēta

frontālās aizsardzības sistēma, konkrētajam

transportlīdzeklim neatļauta frontālās aizsardzības

sistēma

2

B1. Bufera

vai frontālās aizsardzības sistēmas atdalīšanās

bīstamība

3

B2. Nav kāda

no obligāti uzstādamajām drošības konstrukcijām, tā

uzstādīta neatbilstoši uzstādīšanas nosacījumiem,

neatbilstoša tās konstrukcija vai stiprinājums,

nepiemērots tās materiāls; drošības konstrukcijai

piestiprināti bremžu vai gaisa, vai hidrauliskie

cauruļvadi; drošības konstrukcija būtiski deformēta

2

B2. Drošības

konstrukcijas atdalīšanās bīstamība

3

6.1.5. Rezerves riteņa (ja tāds ir)

stiprinājums

A. Prasības

Rezerves ritenim jābūt droši nostiprinātam vietā, kuru šim

nolūkam paredzējis transportlīdzekļa izgatavotājs, vai

nodrošinātam pret iespējamu pārvietošanos, kas var apdraudēt

satiksmes dalībniekus vai pasažierus. Rezerves riteņa

stiprinājumam jābūt bez mehāniskiem vai citādiem bojājumiem,

kas var ietekmēt tā stiprību vai stiprinājumu.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un

novērtējumi

6.1.5.

Pārbaudes metode

Vērtēšanas kritēriji

Novērtējums

Vizuāla

Nelieli rezerves riteņa

stiprinājuma bojājumi

1

Rezerves riteņa

stiprinājuma bojājumi; rezerves ritenis nav

nostiprināts

2

Rezerves riteņa

izkrišanas bīstamība

3

6.1.6. Mehāniskais savienojums un vilkšanas

ierīce

A. Prasības

A1. Transportlīdzekļa sakabes ierīcei jābūt sertificētai un

marķētai atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas

noteikumiem (6.1.6.1. att.). Ja transportlīdzeklis pirmo reizi

reģistrēts līdz 2000. gada 31. decembrim, sakabes ierīce var

būt sertificēta un marķēta atbilstoši tehnisko normatīvu

prasībām, kas piemēroti, veicot transportlīdzekļa izgatavošanu

(sertificēšanu). Līdzās sastāvdaļas marķējumam jābūt norādītai

tās klasei un parametriem (atkarībā no ierīces - D, Dc, S, U,

V). Velkošā un velkamā transportlīdzekļa sakabes ierīcēm jābūt

savietojamām.

A2. Aizliegts izmantot pašizgatavotas sakabes ierīces,

mainīt sakabes ierīces konstrukciju vai uzstādīt sakabes ierīci

mehāniskajam transportlīdzeklim, kuru izgatavotājs nav

paredzējis piekabes (puspiekabes) vilkšanai. Sakabes ierīces

parametriem jāatbilst piekabes (puspiekabes), kam tā uzstādīta,

pilnajai masai.

Skrūvjsavienojumiem jābūt atbilstoši nospriegotiem.

Kniedētajiem savienojumiem jābūt bez bojājumiem. Sakabes

ierīces vai jūgstieņa stiprinājumā nav pieļaujamas palielinātas

brīvkustības. Sakabes ierīces vai jūgstieņa stiprinājuma vietām

pie rāmja vai virsbūves nedrīkst būt stiprību ietekmējoši

korozijas bojājumi. Rāmja šķērssijai, pie kuras stiprinās

sakabes ierīce, nedrīkst būt remontmetinājumu.

Sakabes ierīcei un jūgstienim nedrīkst būt lūzumi, plaisas,

deformācijas, ievērojami korozijas bojājumi un

remontmetinājumi, izņemot gadījumus, ja jūgstieņa izgatavotājs

remontmetinājumus paredzējis. Pieļaujama O1 un O2 kategorijas

transportlīdzekļa jūgstieņa pastiprināšana (izmantojot papildu

elementus un nemainot oriģinālo konstrukciju) un

remontmetinājumi, ievērojot rāmim un nesošajiem elementiem

noteiktās prasības.

Sakabes ierīces fiksēšanas mehānismam jābūt darba

kārtībā.

Drošības trose (ķēde) nedrīkst būt mehāniski bojāta, un tās

stiprinājums nedrīkst traucēt inerces bremzes darbību.

Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar vilkšanas āķiem

(cilpām), tām jābūt atbilstoši nostiprinātām un bez

bojājumiem.

Sakabes lodgalva nedrīkst ierobežot valsts reģistrācijas

numura vai gaismas ierīču redzamību.

A3. Attālumam starp sakabes lodgalvas vertikālo simetrijas

asi un tuvāko transportlīdzekļa sastāvdaļu jābūt ne mazākam par

65 mm. Minimālais pieļaujamais 50 sakabes lodgalvas diametrs ir 49 mm.

"Žokļveida" sakabes ierīču 40 pirksta minimālais pieļaujamais diametrs ir

36,5 mm, 50-47 mm un 57-55 mm.

Atbalsta-sakabes ierīces minimālais augstums no tās

stiprinājuma plaknes līdz puspiekabes atbalsta plaknei, mērot

pa puspiekabes sakabes tapas asi, ir atkarīgs no konkrētās

ierīces klases kā norādīts 6.1.6.1. tabulā:

Piekabes sakabes ierīces 40 cilpas ar buksi maksimālais ieliktņa iekšējais

diametrs visā tā augstumā ir 41,5 mm, 50-52 mm, 57,5-59,5 mm. Pieļaujamā brīvkustība velkošā

transportlīdzekļa "āķveida" sakabes ierīcē ar piekabes

toroidālo (bez bukses) cilpu ir ne mazāka par 3 un ne lielāka

par 7 mm.

Puspiekabes sakabes tapas minimālie izmēri doti 6.1.6.2.

tabulā.

Transportlīdzekļu sakabes ierīcēs nedrīkst būt palielināta

brīvkustība.

6.1.6.1. tabula

Atbalsta-sakabes ierīces minimālais augstums

Klase

G50-1

G50-2

G50-3

G50-4

G50-5

G50-6

Minimālais augstums H, mm

140

160

180

200

220

240

6.1.6.2. tabula

Puspiekabes sakabes tapas minimālie izmēri

Parametrs

Nominālais

izmērs, mm

Minimālais

izmērs, mm

D

73

71

114

112

d

50,8

49

80

78

h

84

82,5

74

72,5

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un

novērtējumi

6.1.6.

Pārbaudes metode

Vērtēšanas kritēriji

Novērtējums

1) Vizuāla

2) Izmantojot kalibrus vai bīdmēru, vai citu šim

nolūkam izmantojamu ierīci

B1. Nav sakabes ierīces plāksnītes

1

B1. Nesertificēta vai neatbilstoši

sertificēta sakabes ierīce transportlīdzekļiem, kas pirmo

reizi reģistrēti, sākot ar 2001. gada 1. janvāri

2

B1. Tehniskajā kontrolē uz ceļa -

nesavietojamas velkošā un velkamā transportlīdzekļa

sakabes ierīces

3

B2. Pašizgatavota sakabes ierīce; izmainīta

sakabes ierīces konstrukcija; sakabes ierīce uzstādīta

transportlīdzeklim, kuru izgatavotājs nav paredzējis

piekabes (puspiekabes) vilkšanai; kāds no piekabei

(puspiekabei) uzstādītās sakabes ierīces parametriem

neatbilst piekabes (puspiekabes) pilnajai masai;

nenospriegots sakabes ierīces stiprinājuma

skrūvjsavienojums vai būtiski bojāts kniedētais

savienojums; palielināta brīvkustība sakabes ierīces vai

jūgstieņa stiprinājumā; sakabes ierīces vai jūgstieņa

stiprinājuma vietas pie rāmja vai virsbūves stiprību

ietekmējoši korozijas bojājumi; remontmetinājums rāmja

šķērssijā, kur stiprinās sakabes ierīce; plaisas,

deformācijas, ievērojami korozijas bojājumi vai

remontmetinājumi sakabes ierīcē vai jūgstienī; bojāts

sakabes ierīces fiksēšanas mehānisms; drošības trose

(ķēde) mehāniski bojāta vai tās stiprinājums traucē

inerces bremzes darbību; sakabes lodgalva ierobežo valsts

reģistrācijas numura vai gaismas ierīču redzamību

2

B2. Sakabes ierīces izlūšanas bīstamība vai

funkcionalitāti ietekmējoša deformācija; lūzums sakabes

ierīces funkcionējošajā daļā

3

B3. Neatbilstošs sakabes lodgalvas

novietojums; sakabes ierīces minimālais diametrs vai

sakabes ierīces ieliktņa maksimālais diametrs pārsniedz

pieļaujamo diametru mazāk nekā par 2 mm; palielināta

brīvkustība sakabes ierīcē

2

B3. Sakabes ierīces minimālais diametrs vai

sakabes ierīces ieliktņa maksimālais diametrs pārsniedz

pieļaujamo diametru vairāk nekā par 2 mm

3

6.1.7. Transmisija

A. Prasības

A1. Sajūgam jānodrošina laidena gaitas uzsākšana un viegla

pārnesumu pārslēgšana.

Sajūga pedāļa kājas atbalsta virsmai jābūt pārklātai ar

rievotu palielinātas berzes materiālu vai kā citādi

nodrošinātai pret slīdēšanu. Nav pieļaujama sajūga pedāļa

ievērojama sānkustība un remontmetinājumi.

Motocikla sviras dekoratīvajam apvalkam (ja tāds ir) jābūt

nekustīgi nostiprinātam pie sviras. Motocikla sajūga sviras

galam jābūt sfēriskam, ar noapaļojuma rādiusu, kas nav mazāks

par 7 mm. Motocikla sajūga svirai jābūt bez bojājumiem,

plaisām, lūzumiem.

Sajūga hidrauliskajam (pneimatiskajam) pievadam jābūt

hermētiskam. Sajūga kurvja stiprinājumam jābūt ciešam.

Sajūgam un spararata aizsargapvalkam jābūt atbilstoši

nostiprinātam.

A2. Pārnesumu kārbai, sadales kārbai un diferenciālim, kā

arī to vadības ierīcēm un izpildmehānismiem jābūt atbilstoši

nostiprinātam un jāveic paredzētās funkcijas, viegli

jāieslēdzas un jāizslēdzas. Šajos transmisijas elementos

aizliegts veikt konstrukcijas izmaiņas, kas var ietekmēt bremžu

spēku mērījumus vai bojāt diagnostikas iekārtas. Jādarbojas

ierīcei, kas neļauj nejauši ieslēgt atpakaļgaitas pārnesumu.

Stiprinājuma elementiem nav pieļaujami bojājumi vai

remontmetinājumi. Nav pieļaujama diluma vai bojājuma izraisīta

palielināta brīvkustība gultņos.

A3. Griezes momenta pārvada elementiem (kardānam, pusasīm)

jābūt atbilstoši nostiprinātiem. Nav pieļaujama diluma vai

bojājuma izraisīta palielināta brīvkustība kardānpārvada

šarnīros, starpbalstā vai rievsavienojumā. Griezes momenta

pārvada elementiem nedrīkst būt lūzumi, plaisas, deformācijas,

remontmetinājums (izņemot gadījumus, ja to pieļauj

izgatavotājs).

Pilnpiedziņas transportlīdzekļu priekšējā vai aizmugurējā

tilta piedziņu atļauts atslēgt ar nosacījumu, ja piedziņas

atslēgšanas rezultātā demontēto transmisijas agregātu un detaļu

dēļ netiek traucēta citu agregātu darbība vai nerodas citi

būtiski trūkumi vai bojājumi.

Putekļu aizsargiem jābūt bez bojājumiem.

Nav pieļaujams ievērojams ķēdes, zobratu zobu izdilums un

zobratu zobu izlūzumi. Ķēdei jābūt nospriegotai.

Motociklam jābūt aprīkotam ar ķēdes apvalku, ja to

paredzējis izgatavotājs. Tam jābūt bez bojājumiem.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un

novērtējumi

6.1.7.

Pārbaudes metode

Vērtēšanas kritēriji

Novērtējums

Vizuāla

B1. Sajūgs

nenodrošina laidenu gaitas uzsākšanu; nenostiprināts

spararata aizsargapvalks;

1

B1.

Neiespējama laidena gaitas uzsākšana vienlaikus ar

apgrūtinātu pārnesuma ieslēgšanu; sajūga pedāļa virsma

nav nodrošināta pret slīdēšanu; sajūga pedāļa ievērojama

sānkustība vai remontmetinājums; nenostiprināts motocikla

sajūga sviras dekoratīvais apvalks; motocikla sajūga

sviras gals nav sfērisks vai tā noapaļojums neatbilst

prasībām; bojājumi vai plaisas, vai lūzumi motocikla

sajūga svirā; nehermētisks sajūga hidrauliskais

(pneimatiskais) pievads; vaļīgs sajūga kurvja

stiprinājums; nav spararata aizsargapvalka

2

B2.

Neatbilstošs pārnesumu kārbas vai sadales kārbas, vai

diferenciāļa, vai tā vadības ierīces, vai izpildmehānisma

stiprinājums; pārnesumu kārba vai sadales kārba, vai

diferenciālis, vai tā vadības ierīce, vai izpildmehānisms

nedarbojas vai neveic paredzētās funkcijas; pārnesumu

kārbas vai sadales kārbas, vai diferenciāļa, vai tā

vadības ierīces, vai izpildmehānisma darbības traucējumi;

pārnesumu kārbas vai sadales kārbas, vai diferenciāļa

konstrukcijas izmaiņas, kas var ietekmēt bremžu spēku

mērījumus vai bojāt diagnostikas iekārtas; nedarbojas

ierīce, kas neļauj nejauši ieslēgt atpakaļgaitas

pārnesumu; bojāts vai metinot remontēts pārnesumu kārbas

vai sadales kārbas, vai diferenciāļa stiprinājuma

elements; diluma vai bojājuma izraisīta palielināta

brīvkustība gultņos

2

B3. Neliela

brīvkustība starpbalstā, rievsavienojumā vai šarnīrā;

nelielas plaisas transmisijas elastīgajā elementā;

neliels, hermētiskumu neietekmējošs putekļusarga bojājums

vai nav putekļusarga apskavas šaurākajā galā; bojāts, bet

funkciju pildošs motocikla ķēdes apvalks

1

B3. Vaļīgs

kardānpārvada elementu savienojums, trūkst skrūve; diluma

vai bojājuma izraisīta palielināta brīvkustība

kardānpārvada šarnīrā, starpbalsta gultnī vai

rievsavienojumā; ievērojami bojāts starpbalsts; plaisa,

deformācija remontmetinājums griezes momenta pārvada

elementā; kardāna šarnīra stiprinājums metinot;

pilnpiedziņas transportlīdzekļu priekšējā vai aizmugurējā

tilta piedziņa atslēgta neatbilstoši prasībām; nav

putekļusarga vai tas ir caurs, nehermētisks; nav

putekļusarga apskavas platākajā galā; nenostiprināts

putekļusargs; ievērojams zobratu zobu vai ķēdes izdilums;

zobrata zobu izlūzums; nenospriegota ķēde; nav motocikla

ķēdes apvalka vai tā bojājums ietekmē funkcionalitāti vai

braucēju drošību

2

B3.

Kardānpārvada šarnīra vai transmisijas elementu, vai to

stiprinājuma vai savienojuma izjukšanas bīstamība

3

6.1.8. Motora stiprinājumi

A. Prasības

A1. Motoram jābūt atbilstoši nostiprinātam. Stiprinājuma

elementiem nav pieļaujami bojājumi vai remontmetinājumi. Visiem

aizsargapvalkiem (sadales siksnas, sadales ķēdes u. tml.) jābūt

atbilstoši nostiprinātiem, bez būtiskiem bojājumiem.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un

novērtējumi

6.1.8.

Pārbaudes metode

Vērtēšanas kritēriji

Novērtējums

1) Vizuāla

2) Darbības pārbaude

B1. Neatbilstošs motora

stiprinājums; bojāts vai metinot remontēts motora

stiprinājuma elements; nav aizsargapvalka vai tas

neatbilstoši nostiprināts, vai stipri bojāts

2

B1. Vaļīgi vai

saplaisājuši motora stiprinājuma elementi

3

6.2. Kabīne, virsbūve un kravas

nodalījums

6.2.1. Stāvoklis

A. Prasības

A1. Nav atļauts mainīt transportlīdzekļa virsbūves vai

kabīnes konstrukciju, izņemot gadījumus, ja pārbūve saskaņota

līdz 2002. gada 18. martam.

A2. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam atbilstoši

reģistrācijas apliecībā noradītajam transportlīdzekļa veidam

(piemēram, borti, statnes, grīda, tents). Kabīnes, virsbūves

vai kravas nodalījuma sastāvdaļām (piemēram, spārniem, bortiem,

kokvedēja statnēm u. tml.) nedrīkst būt stiprību ietekmējoši

mehāniski bojājumi, korozijas bojājumi, deformācijas vai

konstrukcijas pārveidojumi. Kabīnes, virsbūves vai kravas

nodalījuma sastāvdaļām nedrīkst būt mehāniski bojājumi,

korozijas bojājumi, deformācijas vai konstrukcijas

pārveidojumi, kas veido asas šķautnes vai bīstamus izvirzījumus

un varētu būt bīstami citiem satiksmes dalībniekiem. Kabīnē vai

virsbūvē nedrīkst būt izgatavotāja neparedzētas atveres, pa

kurām salonā var ieplūst izplūdes gāzes vai izmeši.

A3. Transportlīdzekļa kabīnes vai virsbūves, vai kravas

nodalījuma krāsojums vai aprīkojums nedrīkst būt līdzīgs

operatīvo transportlīdzekļu krāsojumam vai aprīkojumam

konfigurācijas un krāsu salikuma ziņā, maldinot pārējos ceļu

satiksmes dalībniekus.

A4. Kokvedēju statnes nedrīkst būt piemetinātas pie

pamatrāmja vai papildrāmja.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un

novērtējumi

6.2.1.

Pārbaudes metode

Vērtēšanas kritēriji

Novērtējums

Vizuāla

B1. Neatļauti izmainīta kabīnes vai virsbūves

konstrukcija

2

B2. Kabīnes, virsbūves vai kravas nodalījuma

elementu stiprību vai citus satiksmes dalībniekus

neapdraudoši mehāniski, deformācijas vai korozijas

bojājumi

1

B2. Transportlīdzeklis nav aprīkots

atbilstoši reģistrācijas apliecībā norādītajam

transportlīdzekļa veidam; kabīnes, virsbūves vai kravas

nodalījuma sastāvdaļas stiprību ietekmējoši mehāniski

bojājumi, korozijas bojājumi, deformācijas vai

konstrukcijas pārveidojumi; kabīnes, virsbūves vai kravas

nodalījuma sastāvdaļas mehāniski bojājumi, korozijas

bojājumi, deformācijas vai konstrukcijas pārveidojumi,

kas veido asas šķautnes vai bīstamus izvirzījumus un

varētu būt bīstami citiem satiksmes dalībniekiem;

izgatavotāja neparedzētas atveres kabīnē vai virsbūvē, pa

kurām salonā var ieplūst izplūdes gāzes vai izmeši

2

B2. Kabīnes, virsbūves vai kravas nodalījuma

sastāvdaļas atdalīšanās bīstamība; nopietni ietekmēta

kabīnes, virsbūves vai kravas nodalījuma stabilitāte;

transportlīdzekļa lietotājiem bīstama atgāzu vai izmešu

daudzuma iekļūšana salonā

3

B3. Kabīnes, virsbūves vai kravas nodalījuma

krāsojums vai aprīkojums līdzīgs operatīvo

transportlīdzekļu krāsojumam vai aprīkojumam

konfigurācijas un krāsu salikuma ziņā

2

B4. Kokvedēja statne piemetināta pie

pamatrāmja vai papildrāmja

3

6.2.2. Stiprinājums

A. Prasības

A1. Kabīnei vai virsbūvei, vai kravas nodalījumam pie rāmja

jābūt nostiprinātam transportlīdzekļa izgatavotāja paredzētajās

vietās un paredzētajā veidā. Kabīnes vai virsbūves, vai kravas

nodalījuma vai tā daļu stiprinājumam pie rāmja vai savstarpējam

savienojumam nedrīkst būt palielināta brīvkustība vai

savienojuma izturību ietekmējoši pārveidojumi vai mehāniski,

korozijas vai deformāciju bojājumi. Aizliegts izmantot

elementus (piemēram, paaugstinošas starplikas vai tml.) vai

izdarīt izmaiņas kabīnes vai virsbūves, vai kravas nodalījuma

stiprinājuma konstrukcijā, kas var negatīvi ietekmēt

transportlīdzekļa vadāmību, bremzēšanas īpašības vai

stabilitāti.

Tehnoloģiskajai ierīcei jābūt atbilstoši un droši

nostiprinātai un bez ceļu satiksmes drošību apdraudošiem

bojājumiem. Ja tiek izmantots papildrāmis, tam jābūt atbilstoši

nostiprinātam. Papildrāmim un tā stiprinājumiem nedrīkst būt

lūzumi, izlūzumi, plaisas, deformācijas un korozijas bojājumi,

kas var ietekmēt konstrukcijas izturību un satiksmes

drošību.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un

novērtējumi

6.2.2.

Pārbaudes metode

Vērtēšanas kritēriji

Novērtējums

Vizuāla pārbaude,

transportlīdzeklim atrodoties uz bedres vai pacēlāja

B1. Kabīne vai virsbūve,

vai kravas nodalījums nav nostiprināts pie rāmja

transportlīdzekļa izgatavotāja paredzētajās vietās un

paredzētajā veidā; kabīnes, virsbūves vai kravas

nodalījuma daļu stiprinājuma pie rāmja vai savstarpējā

savienojuma palielināta brīvkustība vai izturību

ietekmējoši pārveidojumi, vai mehāniski, korozijas vai

deformāciju bojājumi; elementi vai izmaiņas kabīnes vai

virsbūves, vai kravas nodalījuma stiprinājuma

konstrukcijā, kas var negatīvi ietekmēt transportlīdzekļa

vadāmību vai bremzēšanas īpašības, vai stabilitāti;

neatbilstošs vai nedrošs tehnoloģiskā iekārtas

stiprinājums vai satiksmes drošību apdraudošs bojājums;

neatbilstošs papildrāmja stiprinājums; papildrāmja lūzums

vai plaisa, vai deformācija, vai korozijas bojājums, kas

var ietekmēt konstrukcijas izturību un satiksmes

drošību

2

B1. Kabīnes, virsbūves,

kravas nodalījuma vai papildrāmja stiprinājums pie rāmja

nopietni bojāts vai deformēts, vai korodējis tā, ka

nopietni apdraudēta ceļu satiksmes drošība; kabīnes,

virsbūves, kravas nodalījuma vai tehnoloģiskā agregāta

sastāvdaļas atdalīšanās bīstamība

3

6.2.3. Durvis, pārsegi, rokturslēgi,

aizslēgi, fiksatori

A. Prasības

A1. Transportlīdzekļa vadītāja, pasažieru un rezerves

durvīm, kā arī motora pārsegam jābūt aprīkotam ar izgatavotāja

paredzētajiem atvēršanas mehānismiem, rokturiem, slēgierīcēm un

fiksatoriem. Durvīm un pārsegiem jābūt atbilstoši

nostiprinātiem eņģēs, viegli jāatveras, jāaizveras un

jāfiksējas. Kravas transportlīdzekļiem ar furgona tipa virsbūvi

pakaļējām durvīm jābūt aprīkotām ar ierīcēm to noturēšanai

atvērtā stāvoklī.

A2. Deformācijas, mehāniski bojājumi, korozijas bojājumi vai

konstrukcijas pārveidojumi nedrīkst veidot asas malas vai

bīstamus izvirzījumus, kas varētu apdraudēt citus satiksmes

dalībniekus. Deformācijas, mehāniski bojājumi, korozijas

bojājumi vai konstrukcijas pārveidojumi nedrīkst negatīvi

ietekmēt durvju vai pārsegu stiprību vai izturību.

A3. Vadītāja durvju vai vadītāja nodalījuma stiklu

pacelšanas-nolaišanas mehānismam jānodrošina stikla pacelšana

un nolaišana vismaz līdz pusei no izgatavotāja paredzētā stikla

pacelšanas un nolaišanas diapazona.

A4. Kravas nodalījuma slēgierīcēm un to fiksācijas

elementiem jābūt droši nostiprinātiem, bez bojājumiem un darba

kārtībā.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un

novērtējumi

6.2.3.

Pārbaudes metode

Vērtēšanas kritēriji

Novērtējums

Vizuāla

B1. Apgrūtināta durvju vai pārsega atvēršana

vai aizvēršana

1

B1. Nav izgatavotāja paredzētā vadītāja,

pasažieru rezerves durvju vai motora pārsega atvēršanas

mehānisma, roktura vai fiksatora; durvis ar roktura

palīdzību nav atveramas no ārpuses vai no iekšpuses;

pārsegs nav atverams; neatbilstošs durvju vai pārsega

stiprinājums eņģēs; iespējama nejauša durvju vai pārsega

atvēršanās; durvis nav atveramas tādā veidā, kā to

paredzējis transportlīdzekļa izgatavotājs; kravas

transportlīdzekļiem ar furgona tipa virsbūvi pakaļējās

durvis nefiksējas atvērtā stāvoklī

2

B1. Durvis vai pārsegs nefiksējas aizvērtā

stāvoklī

3

B2. Durvju vai pārsega stiprību vai citus

satiksmes dalībniekus neapdraudoši mehāniski,

deformācijas vai korozijas bojājumi

1

B2. Durvju vai pārsega deformācijas,

mehāniski vai korozijas bojājumi vai konstrukcijas

pārveidojumi veido asas malas vai bīstamus izvirzījumus,

kas varētu apdraudēt citus satiksmes dalībniekus; durvju

vai pārsega deformācijas, mehāniski vai korozijas

bojājumi vai konstrukcijas pārveidojumi negatīvi ietekmē

durvju stiprību vai izturību

2

B3. Vadītāja durvju vai nodalījuma stiklu

pacelšanas-nolaišanas mehānisms nenodrošina stikla

pacelšanu un nolaišanu vismaz līdz pusei no izgatavotāja

paredzētā stikla pacelšanas un nolaišanas diapazona

2

B4. Nav droši nostiprināta, nav darba kārtībā

vai ir bojāta kravas nodalījuma slēgierīce vai

slēgierīces fiksācijas elements

2

6.2.4. Grīda

A. Prasības

A1. Transportlīdzekļa kabīnes, virsbūves vai kravas

nodalījuma grīdai nedrīkst būt mehāniski vai korozijas

bojājumi, kas apdraud tās stiprību un izturību.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un

novērtējumi

6.2.4.

Pārbaudes metode

Vērtēšanas kritēriji

Novērtējums

Vizuāla

pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties uz bedres vai

pacēlāja

B1. Mehānisks bojājums

vai caurrūsējums kabīnes, virsbūves vai kravas nodalījuma

grīdā

2

B1. Plaši mehāniski vai

korozijas bojājumi grīdā, kas apdraud tās stiprību un

izturību

3

6.2.5. Vadītāja sēdeklis

A. Prasības

A1. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar vadītāja

sēdekli.

A2. Ja transportlīdzeklis pirmo reizi reģistrēts, sākot ar

2001. gada 1. janvāri, vadītāja sēdeklim un tā stiprinājuma

vietām jābūt sertificētām atbilstoši prasībām, kas noteiktas

normatīvajos aktos par riteņu transportlīdzekļu un to

sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu.

Vadītāja sēdeklim jābūt rūpnieciski izgatavotam, aprīkotam

ar izgatavotāja paredzētajiem regulēšanas un fiksācijas

mehānismiem un droši, stabili, atbilstoši nostiprinātam.

Sēdekļa stiprinājumu aizliegts pārveidot. Sēdekļa un atzveltnes

pārvietošanas un fiksācijas ierīcēm jābūt darba kārtībā.

Vadītāja sēdekļa daļām jābūt bez bojājumiem.

A3. Transportlīdzeklim, kam veikta pārbūve, vadītāja

sēdeklim un tā stiprinājuma vietām jāatbilst prasībām, kādas

tika piemērotas, veicot pārbūves tehniskā projekta

saskaņošanu.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un

novērtējumi

6.2.5.

Pārbaudes metode

Vērtēšanas kritēriji

Novērtējums

Vizuāla

B1. Nav

vadītāja sēdekļa

3

B2.

Apgrūtināta vadītāja sēdekļa vai tā atzveltnes

pārvietošana

1

B2.

Neatbilstošs vadītāja sēdeklis vai tā stiprinājums;

pašizgatavots vadītāja sēdeklis; nav vai nedarbojas

transportlīdzekļa izgatavotāja paredzētā vadītāja sēdekļa

vai atzveltnes pārvietošanas vai fiksācijas ierīce;

neatbilstošs vai pārveidots sēdekļa stiprinājums; bojāta

vadītāja sēdekļa daļa

2

B2. Nedrošs

vai nestabils vadītāja sēdeklis; nefiksējas vadītāja

sēdekļa atzveltne

3

B3.

Transportlīdzekļa, kam veikta pārbūve, vadītāja sēdeklis

vai tā stiprinājuma vietas neatbilst prasībām, kādas tika

piemērotas, veicot pārbūves tehniskā projekta

saskaņošanu

2

6.2.6. Citi sēdekļi

A. Prasības

A1. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar visiem tā

konstrukcijā paredzētajiem sēdekļiem. Ja vieglajam

plašlietojuma automobilim izgatavotājs paredzējis trīs sēdekļu

rindas, pēdējā vai vidējā sēdekļu rinda vai kāds no šo rindu

sēdekļiem drīkst būt demontēts (nelikvidējot sēdvietu

stiprinājuma vietas).

A2. Ja transportlīdzeklis pirmo reizi reģistrēts, sākot ar

2001. gada 1. janvāri, sēdekļiem un to stiprinājuma vietām

jābūt sertificētām atbilstoši prasībām, kas noteiktas

normatīvajos aktos par riteņu transportlīdzekļu un to

sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu.

A3. Sēdekļiem jābūt rūpnieciski izgatavotiem, aprīkotiem ar

izgatavotāja paredzētajiem regulēšanas un fiksācijas

mehānismiem un atbilstoši nostiprinātiem. Sēdekļa stiprinājumu

aizliegts pārveidot. Sēdekļa un atzveltnes pārvietošanas un

fiksācijas ierīcēm jābūt darba kārtībā. Sēdekļa būtiskajām

daļām jābūt bez bojājumiem.

A4. Transportlīdzeklim, kam veikta pārbūve, sēdekļiem un to

stiprinājuma vietām jāatbilst prasībām, kādas tika piemērotas,

veicot pārbūves tehniskā projekta saskaņošanu.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un

novērtējumi

6.2.6.

Pārbaudes metode

Vērtēšanas kritēriji

Novērtējums

Vizuāla

B1. Sēdekļa

neatļauta demontāža; neatbilstošs sēdekļu skaits

2

B2.

Neatbilstošs sēdeklis vai tā stiprinājums

2

B3.

Apgrūtināta sēdekļa vai atzveltnes pārvietošana

1

B3.

Pašizgatavots sēdeklis; nav vai nedarbojas izgatavotāja

paredzētā sēdekļa vai atzveltnes pārvietošanas vai

fiksācijas ierīce; neatbilstošs vai pārveidots sēdekļa

stiprinājums; bojāta būtiska sēdekļa daļa

2

B4.

Transportlīdzekļa, kam veikta pārbūve, sēdeklis vai tā

stiprinājuma vieta neatbilst prasībām, kādas tika

piemērotas, veicot pārbūves tehniskā projekta

saskaņošanu

2

6.2.7. Braukšanas vadības ierīces

A. Prasības

A1. Visas vadības ierīces, kas nepieciešamas

transportlīdzekļa drošai vadīšanai, nedrīkst būt bojātas vai

apgrūtināta to darbība.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un

novērtējumi

6.2.7.

Pārbaudes metode

Vērtēšanas kritēriji

Novērtējums

1) Vizuāla

2) Darbības pārbaude

B1. Bojāta kāda no

vadības ierīcēm, kas nepieciešamas transportlīdzekļa

drošai vadīšanai, vai apgrūtināta tās darbība

2

B1. Kāda no vadības

ierīcēm, kas nepieciešamas transportlīdzekļa drošai

vadīšanai, nedarbojas

3

6.2.8. Pakāpieni un kabīnes kāpšļi

A. Prasības

A1. Pakāpieni un kabīnes kāpšļi, izņemot aizmugurējo,

nedrīkst būt izvirzīti vairāk par 10 cm ārpus blakus esošās

virsbūves daļas kontūrām. Pakāpieniem un kabīnes kāpšļiem jābūt

pārklātiem ar speciāliem materiāliem vai izgatavotiem ar

reljefu virsmu, kas mazina paslīdēšanas iespēju. Uz autobusu

pakāpieniem papildus attiecas šā pielikuma 9.7. koda

prasības.

A2. Pakāpieniem un kabīnes kāpšļiem nedrīkst būt asas malas

vai izvirzījumi, kas varētu apdraudēt vadītāju vai citus

satiksmes dalībniekus, kā arī to funkcionalitāti apdraudoši

korozijas bojājumi un deformācijas.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un

novērtējumi

6.2.8.

Pārbaudes metode

Vērtēšanas kritēriji

Novērtējums

Vizuāla

B1. Pakāpieni

vai kabīnes kāpšļi izvirzīti vairāk par 10 cm ārpus

blakus esošās virsbūves daļas kontūra vai nav aprīkoti

tā, lai mazinātu paslīdēšanas iespēju

2

B2. Pakāpiena

vai kabīnes kāpšļa funkcionalitāti neapdraudoši

korozijas, mehāniski vai deformācijas bojājumi

1

B2. Pakāpiena

vai kabīnes kāpšļa asas malas vai izvirzījumi, kas varētu

apdraudēt vadītāju vai citus satiksmes dalībniekus, vai

funkcionalitāti apdraudoši korozijas bojājumi vai

deformācijas

2

6.2.9. Cita iekšējā un ārējā apdare un

aprīkojums

A. Prasības

A1. Transportlīdzeklim nedrīkst būt izvirzīti ārējie

elementi (piemēram, aerodinamiku uzlabojoši elementi,

aizsargrežģi, aizsargstieņi, bagāžnieki u. tml.) un to

stiprinājumi, kas nav konstruktīvi izveidoti (piemēram,

noapaļoti, nosegti ar noapaļotu aizsargkonstrukciju, nolokāmi,

saņemot triecienu u. tml.) tā, lai neradītu apdraudējumu

gājēju, velosipēdistu vai motocikla vadītāju veselībai vai

dzīvībai sadursmes gadījumā.

Izvirzīto ārējo elementu noapaļojuma rādiusam jābūt vismaz

2,5 mm, ja tie izvirzīti uz āru vairāk nekā par 5 mm. Ja ārējie

elementi izvirzīti uz āru ne vairāk kā par 5 mm, bet ne mazāk

kā par 1,5 mm, tie nedrīkst būt asi. Transportlīdzeklim

nedrīkst būt atklātas metāla lokšņu šķautnes, piemēram, notekas

malas un atbīdāmo durvju sliedes, ja tās nav aizsegtas vai

atlocītas atpakaļ no 160° līdz 180° leņķī, izņemot motora

pārsega aizmugures malu un bagāžnieka priekšējo malu.

Izvirzītajiem ārējiem elementiem jābūt pienācīgi un droši

nostiprinātiem un bez mehāniskiem vai korozijas bojājumiem, kas

var apdraudēt citus satiksmes dalībniekus. Tie nedrīkst

ietekmēt apgaismes un gaismas signalizācijas ierīču darbības

efektivitāti, ierobežot transportlīdzekļa vadītāja redzamības

zonu un valsts reģistrācijas numura zīmes redzamību.

A2. Transportlīdzeklim zem durvju ailes apakšējās malas

atļauts uzstādīt sānu aizsargstieņus. Sānu aizsargstieņi

nedrīkst būt izvirzīti vairāk par 10 cm ārpus blakus esošās

virsbūves daļas kontūrām.

A3. Transportlīdzekļa salonā nedrīkst būt transportlīdzekļa

vadīšanu apgrūtinoši vai vadītāju un pasažierus straujas

bremzēšanas vai sadursmes gadījumā apdraudoši elementi.

Transportlīdzekļa iekšējam aprīkojumam jābūt pienācīgi

nostiprinātam. Transportlīdzekļa salonā aiz pirmās sēdekļu

rindas atļauts uzstādīt drošības loku, kas paredzēts vadītāja

vai pasažiera pasargāšanai transportlīdzekļa apgāšanās brīdī

(turpmāk - drošības loks). Drošības loks vai tā daļas nedrīkst

traucēt drošības sistēmu (SRS) darbību, transportlīdzekļa

izgatavotāja uzstādīto drošības jostu lietošanu, ierobežot

vadītāja redzamības lauku vai traucēt pirmās rindas sēdekļu

regulēšanu izgatavotāja paredzētajā regulēšanas diapazonā.

Drošības lokam jābūt nostiprinātam pie virsbūves vai rāmja ar

skrūvētu vai metinātu savienojumu. Uzstādot drošības loku, nav

atļauts izmainīt transportlīdzekļa izgatavotāja uzstādīto

drošības jostu stiprinājumus. Uzstādot drošības loku, papildus

transportlīdzekļa izgatavotāja paredzētajām drošības jostām

atļauts uzstādīt šo noteikumu prasībām neatbilstošas drošības

jostas (piemēram, drošības jostas ar centrālo sprādzi).

Drošības karkasu atļauts uzstādīt tikai sporta automobilim.

Sporta automobiļa drošības lokam vai karkasam jāatbilst sporta

homologācijas tehniskajām prasībām.

A4. Ja automobilis ir aprīkots ar jumta bagāžnieku,

bagāžnieka daļas nedrīkst projicēties ārpus automobiļa

gabarītiem horizontālajā plaknē.

A5. Motocikla blakusvāģim jābūt atbilstoši piestiprinātam

motocikla labajā pusē. Blakusvāģa stiprinājuma savienojumiem

jābūt nodrošinātiem pret atvienošanos. Motocikla blakusvāģim

nedrīkst būt konstrukcijas stiprību ietekmējoši mehāniski vai

korozijas bojājumi un deformācijas.

A6. Apsildes (ventilācijas) iekārtai jādarbojas visos

paredzētajos režīmos.

A7. No šajā apakšpunktā minētā aprīkojuma nedrīkst noplūst

jebkāds šķidrums, izņemot ūdeni.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un

novērtējumi

6.2.9.

Pārbaudes metode

Vērtēšanas kritēriji

Novērtējums

Vizuāla

B1. Izvirzītais ārējais elements (piemēram,

aerodinamiku uzlabojošs elements, aizsargrežģis,

aizsargstienis u. tml.) vai tā stiprinājums var apdraudēt

citus satiksmes dalībniekus; izvirzītais ārējais elements

nav pienācīgi nostiprināts vai tam ir mehāniski vai

korozijas bojājumi, kas var apdraudēt citus satiksmes

dalībniekus; izvirzītais ārējais elements ierobežo

lukturu izstaroto gaismu vai reģistrācijas numura zīmes

redzamību

2

B2. Sānu aizsargstienis uzstādīts

neatbilstoši nosacījumiem (piemēram, tas izvirzīts vairāk

par 10 cm ārpus blakus esošās virsbūves daļas

kontūra)

2

B3. Transportlīdzekļa vadīšanu apgrūtinošs

vai vadītāju un pasažierus straujas bremzēšanas vai

sadursmes gadījumā apdraudošs salona elements; pienācīgi

nenostiprināts salona elements; neatbilstošs drošības

loks; neatbilstošs drošības loka novietojums vai

stiprinājums transportlīdzeklī; transportlīdzeklī, kas

nav sporta automobilis, uzstādīts drošības karkass;

sporta automobilim neatbilstošs drošības loks vai

karkass

2

B4. Jumta bagāžnieka daļas projicējas ārpus

automobiļa gabarītiem horizontālajā plaknē

2

B5. Blakusvāģa stiprinājuma savienojumi nav

nodrošināti pret atskrūvēšanos; motocikla blakusvāģa

konstrukcijas stiprību ietekmējoši mehāniski bojājumi,

korozijas bojājumi vai deformācijas

2

B5. Blakusvāģis motocikla kreisajā pusē

3

B6. Apsildes (ventilācijas) iekārta

nedarbojas

2

B7. Neveidojot piles, no iekšējā vai ārējā

aprīkojuma sūcas jebkāds šķidrums, kas nav ūdens

1

B7. No iekšējā vai ārējā aprīkojuma pil

jebkāds šķidrums, kas nav ūdens

2

6.2.10. Dubļusargi (spārni), pretšļakatu

ierīces

A. Prasības

A1. Sākot ar 1993. gada 1. janvāri pirmo reizi reģistrētiem

N2 kategorijas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa pārsniedz

7,5 tonnas, un visiem N3, O3 un O4 kategorijas

transportlīdzekļiem, izņemot paaugstinātas pārgājības

automobiļus (N2G, N3G kategorija) un kravas

automobiļus-šasijas, jābūt aprīkotiem ar dubļusargiem,

ievērojot šādus nosacījumus:

a) dubļusargam jābūt vismaz riteņa (sapāroto riteņu)

platumā;

b) dubļusargu stingrajai daļai jāsniedzas vismaz līdz

horizontālai plaknei, kas atrodas 100 mm virs asu plaknes, ja

izgatavotājs nav noteicis citādi;

c) attālums starp dubļusarga elastīgās daļas apakšējo malu

un ceļa virsmu nedrīkst pārsniegt 300 mm;

d) attālums starp dubļusarga elastīgo daļu un riepas ārējo

malu horizontālā plaknē nedrīkst pārsniegt 300 mm;

e) ja attālums starp blakus esošo asu riteņu riepām asu

plaknē ir 300 mm vai mazāks, dubļusargam jābūt vienlaidu un

jāaptver blakus esošās asis. Ja minētais attālums ir lielāks

par 300 mm, katram ritenim nepieciešams atsevišķs dubļusargs ar

elastīgo daļu.

N1, N2 kategorijas transportlīdzekļiem ar pilnu masa līdz

7,5 tonnām un M, O1, O2 un L kategorijas transportlīdzekļiem

jābūt aprīkotiem ar dubļusargiem, ja tos paredzējis

izgatavotājs.

A2. Dubļusargiem jābūt droši nostiprinātiem, bez to izturību

ietekmējošiem mehāniskiem vai korozijas bojājumiem. Tiem

nedrīkst būt mehāniski bojājumi vai izvirzījumi, kas var

apdraudēt citus satiksmes dalībniekus.

A3. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar pretšļakatu

ierīcēm, ja to paredzējis izgatavotājs. Pretšļakatu ierīcēm

jābūt droši nostiprinātām, bez mehāniskiem bojājumiem, kas var

apdraudēt citus satiksmes dalībniekus.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un

novērtējumi

6.2.10.

Pārbaudes metode

Vērtēšanas kritēriji

Novērtējums

1) Vizuāla

2) Veikt mērījumus, ja nepieciešams

B1. Nav dubļusarga;

prasībām neatbilstoša dubļusarga uzstādīšana vai

lielums

2

B2. Nelieli dubļusarga

bojājumi

1

B2. Nedrošs dubļusarga

stiprinājums; dubļusarga mehāniski vai korozijas bojājumi

vai izvirzījumi, kas ietekmē tā izturību vai var

apdraudēt citus satiksmes dalībniekus

2

B3. Nav pretšļakatu

ierīces; nedrošs pretšļakatu ierīces stiprinājums vai

bojājumi, kas var apdraudēt citus satiksmes

dalībniekus

2

6.2.11. Stāvbalsti

A. Prasības

A1. Puspiekabei jābūt aprīkotai ar stāvbalstiem ar augstuma

regulēšanas un pozīcijas fiksēšanas ierīci. Stāvbalstam, tā

augstuma regulēšanas un pozīcijas fiksēšanas ierīcei jābūt

darba kārtībā, bez lūzumiem, plaisām, deformācijām, mehāniskiem

un korozijas bojājumiem, kas var apdraudēt stāvbalsta izturību

vai darbību.

A2. Motociklam bez blakusvāģa jābūt centrālajam vai sānu

stāvbalstam. Stāvbalstu atbrīvojot vai uzsākot kustību uz

priekšu, tam ar atsperes palīdzību jāatgriežas sākuma stāvoklī.

Jādarbojas sistēmai, kas neļauj uzsākt kustību, kamēr

stāvbalsts neatrodas braukšanai paredzētā stāvoklī, ja šādu

sistēmu paredzējis izgatavotājs.

A3. Stāvbalstam jābūt atbilstoši nostiprinātam un bez

funkcionalitāti un izturību ietekmējošiem bojājumiem.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un

novērtējumi

6.2.11.

Pārbaudes metode

Vērtēšanas kritēriji

Novērtējums

Vizuāla

B1. Nav

puspiekabes stāvbalsta; stāvbalsts neregulējas vai

nefiksējas; stāvbalsta lūzums, plaisa, deformācija,

mehānisks vai korozijas bojājums, kas var apdraudēt

stāvbalsta izturību vai darbību

2

B1.

Stāvbalsts nefiksējas - risks, ka nonāks saskarē ar ceļu

kustības laikā

3

B2. Nav

motocikla centrālā vai sānu stāvbalsta; stāvbalstu

atbrīvojot vai uzsākot kustību uz priekšu, motocikla

stāvbalsts ar atsperes palīdzību neatgriežas sākuma

stāvoklī; nedarbojas sistēma, kas neļauj uzsākt kustību,

kamēr stāvbalsts neatrodas braukšanai paredzētā

stāvoklī

2

B2.

Stāvbalsts nefiksējas - risks, ka nonāks saskarē ar ceļu

kustības laikā

3

6.2.12. Rokturi un kāju atbalsti

A. Prasības

A1. Motocikla abās pusēs jābūt kāju atbalstiem atbilstoši

reģistrācijas apliecībā norādītajam sēdvietu skaitam. Kāju

atbalstiem un to stiprinājumiem jābūt bez funkcionalitāti un

izturību ietekmējošiem bojājumiem, pārklātiem ar gumijotu

materiālu vai izveidotiem ar reljefu virsmu, lai novērstu

slīdēšanu. No vieglmetāla sakausējuma izgatavotam kāju

atbalstam jābūt bez remontmetinājumiem. Aizliegts izmainīt

motocikla vadītāja kāju balstu izvietojumu, nemainot vadības

ierīču (bremžu pedāļa, pārnesuma pārslēgšanas sviras u. tml.)

izvietojumu. Motociklam jābūt aprīkotam ar pasažiera rokturiem,

ja to ir paredzējis izgatavotājs.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un

novērtējumi

6.2.12.

Pārbaudes

metode

Vērtēšanas kritēriji

Novērtējums

Vizuāla

B1. Motocikla

kāju atbalstu skaits neatbilst reģistrācijas apliecībā

norādītajam sēdvietu skaitam; kāju atbalsta vai tā

stiprinājuma funkcionalitāti un izturību ietekmējošs

bojājums; kājas atbalsts nenodrošināts pret slīdēšanu; no

vieglmetāla sakausējuma izgatavota kāju atbalsta

remontmetinājums; motociklam nav pasažiera roktura

2

B1. Izmainīts

motocikla vadītāja kāju atbalstu izvietojums, nemainot

vadības ierīču izvietojumu

3