9. pants

Plānoto stratēģiski svarīgo

darbību saraksts un to plānotais laika grafiks

(439) Programmas ietvaros plānotas šādas stratēģiski svarīgas

darbības (projekti) minēto pasākumu ietvaros119:

1) 1.1.1.2.pasākums "RIS3 pētniecības un inovāciju

centri" (2023.g. I cet.);

2) 1.3.1.1.pasākums "IKT risinājumu un pakalpojumu

attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" (2023.g.

IV cet.);

3) 1.4.1.1. pasākums "Platjoslas infrastruktūras

attīstība (pēdējā jūdze)" (2023.g. I cet.);

4) 2.1.1.1.pasākums "Energoefektivitātes paaugstināšana

dzīvojamās ēkās, t.sk. attīstot ESKO tirgu (daudzīvokļu, privātās

un neliela dzīvokļu skaita ēku kompleksos)" (2022.g. IV

cet.);

5) 2.2.3.6.pasākums "Gaisa piesārņojumu mazinošu

pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes

sistēma" (2023.g. I cet.);

6) 2.3.1.2.pasākums "Multimodāls sabiedriskā transporta

tīkls" (2023.g. IV cet.);

7) 3.1.1.1.pasākums "Dzelzceļa transporta attīstība un

energoefektivitātes uzlabošana sabiedriskajos pasažieru

pārvadājumos" (2023.g. II cet.);

8) 4.1.1.2.pasākums "P.Stradiņa klīniskās universitātes

slimnīcas infrastruktūras attīstība" (2022.g. IV cet.);

9) 4.1.2.6.pasākums "Piesaistīt un noturēt ārstniecības

personas darbam valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu

sektorā, īpaši stacionāros" (2023.g. I cet.);

10) 4.2.3.1.pasākums "Integrēta "skola-kopiena"

sadarbības programma atstumtības riska mazināšanai izglītības

iestādēs" (2023.g. II cet.);

11) 4.2.4.2.pasākums "Atbalsts pieaugušo individuālajās

vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai" (2023.g. IV

cet.);

12) 4.3.3.3. pasākums "Atbalsts sociālajai

uzņēmējdarbībai" (2023.g. II cet.);

13) 4.3.5.1. pasākums "Sabiedrībā balstītu sociālo

pakalpojumu pieejamības palielināšana" (2024.g. III

cet.);

14) 4.4.1.1. pasākums "Atbalsts jaunām pieejām sabiedrībā

balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā (inovācijas)"

(2023.g. III cet.);

15) 5.1.1.5.pasākums "Unikāla Eiropas mēroga kultūras

mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to pieejamību, attīstot

kultūras pakalpojumus" (2023.g. II cet.).

Pielikumi:

1) 1.pielikums "Programmas stratēģija: galvenās problēmas

un politikas risinājumi (izvērstā versija)";

2) 2.pielikums "Tematiskais priekšnosacījums Nr.10 (4.1.)

- Stratēģiskās politikas satvars aktīvai darba tirgus politikai:

5.kritērijs - Jaunatnes nodarbinātības intervences";

3) 3.pielikums "Tematiskais priekšnosacījums Nr.12 (4.3.)

Stratēģiskās politikas satvars izglītībai un apmācībai visos

līmeņos";

4) 4.pielikums "Tematiskais priekšnosacījums Nr.1 (1.1)

Valsts vai reģionālas pārdomātas specializācijas stratēģijas laba

pārvaldība";

5) 5.pielikums "Tematiskais priekšnosacījums Nr.13 (4.4.)

Valsts stratēģiskās politikas satvars sociālās iekļaušanas un

nabadzības mazināšanas jomā";

6) 6.pielikums "Tematiskais priekšnosacījums Nr.15 (4.6.)

"Stratēģiskās politikas satvars veselības aizsardzības un

ilgtermiņa aprūpes jomā".

1 https://ieej.lv/jeLe9

2 Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas

pamatnostādnes 2021.-2027.gadam | POLSIS (mk.gov.lv)

3 https://ieej.lv/VRdCm,

https://ieej.lv/iZht9

4 https://ieej.lv/SjlVN

5 https://ieej.lv/ED0qg

6 RPP

7 CSP, 2016

8 Reģionālās attīstības indikatoru moduļa

dati.

9 CSP, 2021

10 European Innovation Scoreboard 2019

11 NIP

12 ZTAI

13 CSP, 2019.gads

14 EIS 2019 datubāze https://ieej.lv/Vu9v6

15 Informatīvais ziņojums "Par Latvijas

inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda iniciatīvas

aktualitātes pārskatīšanu" apstiprināts 12.04.2022.; MK

protokols Nr.20 40§)

16 Digital Economy and Society Index 2020 -

9%.

17 Digital Economy and Society Index 2020

18 Pašvaldību sniegtie dati,2020.gada

oktobris

19 https://ieej.lv/2nMjQ

20 https://ieej.lv/2FThA;

https://ieej.lv/60xUM

21 https://ieej.lv/LSZrr

22 https://ieej.lv/TtZRl

23 https://ieej.lv/bggp8

24 https://ieej.lv/kzm38

25 https://ieej.lv/bWAm1

26 https://ieej.lv/9RaBR

27 The Forth Work Plan of the North Sea - Baltic

Core Network Corridor

28 https://ieej.lv/bk8oH

29 https://ieej.lv/h8yKr

30 https://ieej.lv/wH2bh

31

https://ieej.lv/veFPp

32 NEKP, Autotransporta direkcija

33 https://ieej.lv/2rznO

34 https://ieej.lv/5A6uP

35 https://ieej.lv/n5k2o

36 Sabiedrības veselības pamatnostādnes

2021.-2027.gadam

https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/746a6c77-a9f4-4182-9084-e4ab10484b2e

37 VK 2018.g., "Par sabiedrības līdzdalību

valsts un pašvaldību iestāžu darbā"; 2020.g. SKDS ,

https://ieej.lv/A5uYw

38 Trešo valstu pilsoņu situācijas izpēte Latvijā

2017, BISS

39 https://ieej.lv/UATSF

40 CSP https://ieej.lv/36gzf

41 OECD dati (2018)

42 https://ieej.lv/AD6q8

43 2018.gads, CSP

44 2018.gads

45 https://ieej.lv/vT6IG (skatīt nodevuma

26.-34.lpp).

46 SIA PricewaterhouseCoopers Izvērtējuma

ziņojums "ES fondu ieguldījumu izvērtēšana informācijas un

komunikāciju tehnoloģiju pasākumu atbalstam 2007.-2013.gada

plānošanas periodā un šo ieguldījumu ietekmes noteikšana",

124.

47 Digital Economy and Society Index 2020

48 https://ieej.lv/NXKh4

49 https://ieej.lv/Ptwu7

50 https://ieej.lv/rwpCf

51 CSP

52 https://ieej.lv/vslp1,

https://ieej.lv/sADAI

53 https://ieej.lv/DzYfQ

54 https://ieej.lv/kcTXN,

https://ieej.lv/KKh1X

55 Pieņemot, ka līdz

2026.g.pakāpeniski tiek izbeigta t. s. pirmās paaudzes

biodegvielu ieskaite. Latvijā ir plaši pieejami dabas resursi,

kas izmantojami videi draudzīgu, viedu, tautsaimniecības

attīstībai nozīmīgu materiālu un pakalpojumu radīšanai.

56 https://ieej.lv/FQFcK

57 https://ieej.lv/wVDp3

58 https://ieej.lv/EGfTg

59 https://ieej.lv/gpi47

60 https://ieej.lv/JbvwY

61 https://ieej.lv/JJcl8

62 https://ieej.lv/huXoW

63

Piemēram, ES kvalitātes zīmogu saņēmušu P&A projektu

atbalstīšana no ES fondiem ir sinerģijas mehānisms ar citām ES

pētniecības programmām, tādām kā "Apvārsnis Eiropa",

Komisijas paziņojums "EPT - pētniecības un inovācijas

jaunā ēra", t.sk., ar Eiropas Pētniecības telpas

prioritārajām jomām, Eiropas partnerībām un misijām, Eiropas

Inovāciju un tehnoloģiju institūtu un Erasmus+ programmu

Eiropas Universitātes

64 Vērtējot RIS 3 pētniecības un inovāciju centru

attīstību un izveidi par pamatu tiks izmantos Izglītības un

zinātnes ministrijas informatīvais ziņojums "Par Latvijas

dalības aktualizāciju Eiropas pētniecības infrastruktūru

stratēģijas foruma (ESFRI) Eiropas pētniecības infrastruktūru

Ceļa kartes konsorcijos" un plānotais nacionālās nozīmes

pētniecības infrastruktūras kartējums, kuru plānots izstrādāt

2022.g.

65 Atbalsts plānots praktiskas ievirzes un

sadarbības (ZI un saimnieciskās darbības veicēji) pētījumu

īstenošanai, kas paredz Latvijas tautsaimniecības inovācijas

sistēmas kapacitātes un eksportspējas palielināšanu atbilstoši

RIS3 stratēģijai. Inovācijas sistēmas kapacitāti tieši

palielina to zināšanu pārnese, t.sk., tehnoloģiju tiesību

komercializācija, kas iegūtas rūpniecisko pētījumu, tostarp

agrīnas stadijas rūpniecisko pētījumu, un eksperimentālo

izstrāžu ietvaros. Praktisko pētījumu ietvaros fundamentālie

pētījumi atbalstāmi tiktāl, ciktāl to ietvaros iegūst

tautsaimniecības izaugsmei nepieciešamās zināšanas rūpniecisko

pētījumu un eksperimentālo izstrāžu veikšanai, lai izstrādātu

prototipus ar tehnoloģiskās gatavības līmeni TRL 4-5,

(atsevišķos gadījumos līdz TRL 7 (uzsākot projektu TRL var būt

zemāks, taču ne zemāks par TRL2).

66

67 Direktīvas 2012/27/EC 2.panta (24)(7)(27)

apakšpunktu un 18.panta izpratnē.

68 Atbilstoši TAPL, vietējās (pašvaldību) klimata

pielāgošanās stratēģijas tiek plānotas kā pašvaldību attīstības

programmu sastāvdaļa (likuma 22.pants)

69 LVĢMC, Sākotnējais plūdu riska novērtējums

2019.-2024.gadam https://ieej.lv/znvgC

70 Plūdu riska pārvaldības plāni

2021.-2027.gadam.

71 https://ieej.lv/Kk76o

72 https://ieej.lv/DWKFP

73 https://ieej.lv/ykje9

74 Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību

programmā 2021.-2027.gadam (saskaņošanā ar EK)

75 Eiropas Padomes 1992.gada 21.maija direktīva

92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras

aizsardzību un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30.

novembra direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu

aizsardzību

76 Dabas aizsardzības pārvalde. (2019) Biotopu

direktīvas ziņojums https://ieej.lv/yOo6h

77 EK Bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz

2030. gadam https://ieej.lv/ZDLfi

78 Direktīva 2020/2184 par dzeramā ūdens

kvalitāti (pārstrādātā redakcija) https://ieej.lv/mToBx

79 https://ieej.lv/DqW8f

80 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada

21.maija Direktīva 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku

gaisu Eiropai un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada

15.decembra Direktīva 2004/107/EK par arsēnu, kadmiju,

dzīvsudrabu, niķeli un policikliskajiem aromātiskajiem

ogļūdeņražiem.

81 https://ieej.lv/y5vBh

82 Mobilitātes punkta nolūks ir atvieglot pāreju

no viena transporta veida uz otru, nodrošināt ērtu savienojumu

starp galamērķiem un nodrošināt daudzveidīgu atbalsta

infrastruktūru (norādes, pārvietošanos atbalstoši pakalpojumi,

aplikācijas utt.) "pēdējam kilometram". Mobilitātes

punktā koncentrējas vairāki transporta veidi (vilciens,

autotransports, sabiedriskais transports), no tā ir izveidota

velo un gājēju infrastruktūra līdz apkārtnē esošajiem

iepirkšanās, izklaides, atpūtas un citiem pakalpojumiem.

Mobilitātes punktu attīstība ietver dalītās lietošanas

automašīnu, velosipēdu, skrejriteņu nomas pakalpojumus,

viedtālruņa lietotnes, kurās apkopoti sabiedriskā transporta

maršruti, transporta veidu pakalpojumi un apkārtnē pieejamie

pakalpojumi.

83 https://ieej.lv/hm57c

84 zemas kvalifikācijas profesijas atbilstoši

Latvijas profesiju klasifikatoram ir 8. un 9. profesiju

pamatgrupas profesijas - vienkāršās profesijas un iekārtu un

mašīnu operatori un izstrādājumu montieri

85 BD, darba meklētāju un bezdarba RP personu

kvalifikācijas un prasmju paaugstināšanas pasākumi tiks

īstenoti sākot ar 2026.g. elastības finansējuma ietvaros

86 Zaļā infrastruktūra - stratēģiski plānots

pilnīgi vai daļēji dabisku teritoriju tīkls kombinācijā ar

citiem vides objektiem, kas ir izveidots un tiek pārvaldīts,

lai sniegtu plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu. Tas ietver

zaļās zonas (vai zilās, ja attiecas uz ūdens ekosistēmām) un

citus fiziskus elementus sauszemes (tostarp piekrastes) un

jūras teritorijās. Avots: https://ieej.lv/tfHmD

87 https://ieej.lv/FAGrV

88 Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības

flat rate finansējuma

89 Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības

flat rate finansējuma

90 Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības

flat rate finansējuma

91 Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības

flat rate finansējuma

92 Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības

flat rate finansējuma

93 Atbilstoši SFC2021 tehniskajam risinājumam

2.papildinājums tiks iesniegts atsevišķi no Programmas

94 Atbilstoši SFC2021 tehniskajam risinājumam

2.papildinājums tiks iesniegts atsevišķi no Programmas

95 Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības

flat rate finansējuma

96 Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības

flat rate finansējuma

97 Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības

flat rate finansējuma

98 Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada

19.maija Direktīva Nr. 2010/31/ES par ēku

energoefektivitāti

99

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula 2018.gada 11.decembra

regula Nr. 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības

klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas

Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr.

715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK,

98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un

2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un

atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.

525/2013

100 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada

17.decembra Lēmums Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās

aizsardzības mehānismu

101 https://ieej.lv/us8lA

102 Kā novērtēts riska pārvaldības spēju

izvērtējumā, kas prasīts Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 6. panta 1.

punkta b) apakšpunktā

103 https://ieej.lv/AHImr

104 Padomes 1991.gada 21.maija Direktīva Nr.

91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu

105 Padomes 1998.gada 3.novembra Direktīva Nr.

98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti

106 Eiropas Parlamenta un Padomes 2020.gada

16.decembra Direktīva Nr. (ES) 2020/2184 par dzeramā ūdens

kvalitāti

107 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada

19.novembra Direktīva Nr. 2008/98/EK par atkritumiem un par

dažu direktīvu atcelšanu

108 Padomes 1992.gada 21.maija Direktīva Nr.

92/43/EEK par dabisko dzīvotņu un savvaļas faunas un floras

aizsardzību

109 Saskaņā ar mērķi, kas noteikts Eiropas

Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/1972

(2018. gada 11. decembris) par Eiropas Elektronisko

sakaru kodeksa izveidi 3. panta 2. punkta

a) apakšpunktā un saistītajā (25). apsvērumā

(OV L 321, 17.12.2018., 36. lpp.)

110 Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes

2018.gada 11.decembra direktīvas (ES) Nr. 2018/1972

par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi

22. pantu

111 Pieejams šeit:

https://www.sam.gov.lv/lv/petijumi.

112 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada

15.maija direktīva Nr. 2014/61/ES par pasākumiem ātrdarbīgu

elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai

113 Komisijas 2017.gada 5.janvāra Īstenošanas

regula Nr. (ES) 2017/6 attiecībā uz Eiropas Dzelzceļa satiksmes

vadības sistēmas Eiropas stratēģisko izvēršanas plānu

114 Publiskā apspriešana notika no 2020.gada

10.augusta līdz 2020.gada 9.septembrim:

https://ieej.lv/8JtqZ

115 Saskaņā ar likumā "Par ietekmes uz vidi

novērtējumu" un Ministru kabineta 2004.gada 23.marta

noteikumos Nr.157 "Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi

stratēģiskais novērtējums" noteikto kārtību un

nosacījumiem programma ir plānošanas dokuments, kam ir

nepieciešams veikt stratēģisko ietekmes uz vidi

novērtējumu.

116 https://ieej.lv/ttnVF

117 "KP fondu komunikācijas stratēģijā

2021.-2027.gadam". Stratēģijas izstrādi paredzēts balstīt

uz "ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada

plānošanas perioda komunikācijas stratēģijas 2015.-2023. gadam

ieviešanas efektivitātes vidusposma (mid-term)

izvērtējumā" secināto.

118 Atbilstoši SFC2021 tehniskajam risinājumam

2.papildinājums tiks iesniegts atsevišķi no Programmas

119 Citi pasākumu datumi tiks noteikti pēc

konkrētu projektu identificēšanas un līgumu vai vienošanās

noslēgšanas par attiecīgo projektu īstenošanu

Programmas stratēģija: galvenās

problēmas un politikas risinājumi

(izvērstā

versija)

1.1. Ekonomiskās, sociālās un

teritoriālās kohēzijas attīstība pēdējos gados

(1) Latvija ir pieredzējusi stabilu izaugsmi un konverģences

procesu pēdējās desmitgades laikā, neskatoties uz smago finanšu

krīzi 2007.-2009.gadā un tās radītajām sekām. 2019.gadā Latvijas

IKP uz vienu iedzīvotāju sasniedza 69% no ES vidējā pēc

pirktspējas paritātes, iepretim 60% 2008.gadā1. Tomēr

pēdējos gados konverģences tempi, mērot pēc pirktspējas

paritātes, ir samazinājušies salīdzinot ar citām jaunajām

dalībvalstīm.

(2) Produktivitāte ir augusi no 43,4% no ES vidējā 2014.gadā

līdz 49,8% 2019.gadā, tomēr būtiski atpaliek no ES vidējā

rādītāja. Šajā pašā laikā atalgojuma kāpums ir bijis krietni

straujāks par produktivitātes pieaugumu. Neskatoties uz to,

Latvijas uzņēmumu eksporta daļa pasaules tirgos ir pieaugusi.

(3) Investīciju līmenis 2014.-2020.gada periodā nav būtiski

audzis. Privātās investīcijas pēc krīzes atguvās ļoti lēni,

pozitīvā dinamika atjaunojās tikai 2017.gadā un pēc tam

saglabājas ļoti mērena, kas skaidrojams ar zemu kreditēšanas

līmeni, kā arī politisko un ekonomisko nenoteiktību

tirgos2. Pēdējo piecu gadu laikā investīciju pieaugums

Latvijā ir bijis vājš, un produktīvo aktīvu pieaugums ir bijis

ievērojami mazāks nekā pārējās Baltijas valstīs. Bažas rada

ilgstoši zemais investīciju līmenis pētniecībā un attīstībā, kas

ir priekšnosacījums ilgtermiņā noturīgai izaugsmei.

(4) Iedzīvotāju skaits turpināja samazināties pēdējā

desmitgadē par vidēji 1% gadā, it īpaši darbspējīgā vecumā, kas

skaidrojams ar emigrāciju uz citām ES valstīm, gan zemu

dzimstības līmeni. Šī tendence rada spiedienu uz izaugsmes

potenciālu, darba tirgu, kā arī spēju finansēt un uzturēt

publisko infrastruktūru un pakalpojumus.

(5) Ienākumu nevienlīdzība nav būtiski mainījusies un tā

saglabājas kā viena no augstākajām ES. Nabadzības riskam īpaši

pakļauti iedzīvotāji virs 65 gadu vecuma, personas ar

invaliditāti, ģimenes, kur bērnu/us audzina viens no vecākiem,

bezdarbnieki, īpaši IBD, bezpajumtnieki, kā arī iedzīvotāji ar

zemu izglītības līmeni.

(6) Latvijā ir vienas no augstākajām reģionālās attīstības

atšķirībām starp OECD valstīm, lai gan pēdējo desmit gadu laikā

visstraujākā izaugsme ir bijusi tieši reģionos ārpus

Rīgas3. Rīgas plānošanas reģionā IKP uz vienu

iedzīvotāju 2016.gadā ir 17 213 euro (135% no vidējā IKP

uz vienu iedzīvotāju valstī); Kurzemē 74%, Vidzemē 66%, Zemgalē

63%, bet Latgalē 51%.4

(7) Šīs reģionālās atšķirības tālāk novērojamas arī attiecībā

uz uzņēmējdarbību, nodarbinātību, ienākumu līmeni, kā arī

piekļuvi VA, sociāliem pakalpojumiem un kvalitatīvai izglītībai.

Reģionālā ekonomika ietekmē darba iespējas un nodarbinātību

reģionos. Lai arī tendence ir uzlabojusies, tomēr Latgalē vēl

joprojām saglabājas zemākais nodarbinātības līmenis starp visiem

reģioniem - 2021. gadā Latgales reģionā nodarbinātības līmenis

(56,7%) bija par 9,3 procentpunktiem zemāks nekā Rīgas reģionā

(66%)5. Darba samaksa ik gadu pieaug visos reģionos,

tomēr vidējās darba algas atšķirības starp reģioniem joprojām ir

ievērojamas (līdz pat 1,5 reizēm starp reģioniem). Piemēram, Rīgā

vidējā darba alga 2021. gadā bija 1 434 euro, kas ir 112% no

vidējās darba algas Latvijā, savukārt Latgalē vidējā darba alga

bija 896 euro, kas ir 70% no vidējās darba algas

Latvijā6. Salīdzinot bruto kapitālieguldījumus un

ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) ieguldījumus 2019. gadā,

reģionālās attīstības atšķirības ir vēl ievērojamākas nekā IKP -

bruto kapitālieguldījumi starp Rīgu un Latgali atšķiras līdz pat

18 reizēm, savukārt Kurzemes, Vidzemes, Zemgales un Latgales

reģionu kopējā ĀTI ieguldījumu summa 2019. gadā veido vien 10% no

Rīgas apjoma7.

(8) Reģionālā ekonomika ietekmē darba iespējas un

nodarbinātību reģionos. Lai arī tendence ir uzlabojusies, tomēr

Latgalē vēl joprojām saglabājas zemākais nodarbinātības līmenis

starp visiem reģioniem - 2021. gadā Latgales reģionā

nodarbinātības līmenis (56,7%) bija par 9,3 procentpunktiem

zemāks nekā Rīgas reģionā (66%)8. Darba samaksa ik

gadu pieaug visos reģionos, tomēr vidējās darba algas atšķirības

starp reģioniem joprojām ir ievērojamas (līdz pat 1,5 reizēm

starp reģioniem). Piemēram, Rīgā vidējā darba alga 2021. gadā

bija 1 434 euro, kas ir 112% no vidējās darba algas Latvijā,

savukārt Latgalē vidējā darba alga bija 896 euro, kas ir 70% no

vidējās darba algas Latvijā9. Salīdzinot bruto

kapitālieguldījumus un ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI)

ieguldījumus 2019. gadā, reģionālās attīstības atšķirības ir vēl

ievērojamākas nekā IKP - bruto kapitālieguldījumi starp Rīgu un

Latgali atšķiras līdz pat 18 reizēm, savukārt Kurzemes, Vidzemes,

Zemgales un Latgales reģionu kopējā ĀTI ieguldījumu summa 2019.

gadā veido vien 10% no Rīgas apjoma10.

(9) Ekonomiskā krīze, ko izraisīja COVID-19 pandēmijas

ierobežojumi, atstās būtisku ietekmi uz Latvijas ekonomiku un

sabiedrību. Šobrīd ietekmi ir grūti prognozēt, jo nav skaidrības

par pandēmijas attīstību un tālāko potenciālo ietekmi uz

pasaules, ES un Latvijas ekonomikām. Līdz šim Latvija ir

salīdzinoši sekmīgi ierobežojusi COVID-19 izplatību, kas nozīmē

mazāk ierobežojumus ekonomiskai aktivitātei. Pozitīvi vērtējams,

ka salīdzinot ar iepriekšējo krīzi Latvijai ir pieejami resursi

publisko investīciju veikšanai, lai veicinātu ekonomikas

atlabšanu un sabiedrības pielāgošanos jaunajai situācijai. Krīze

radīs pārkārtošanos starptautiskajos tirgos un iekšējās

ekonomikas struktūrās, kas var sniegt arī iespējas Latvijas

ekonomikas attīstībai. Lai šīs iespējas izmantotu, būs

nepieciešams ātri reaģēt spējīgs politikas ietvars un atbalsta

pasākumu klāsts, t. sk. šīs programmas ietvarā.

1.2. Produktivitāte, inovācijas un

prasmes

(10) Lai gan Latvijas P&I sistēma laika periodā no

2014.-2020.gadam ir būtiski palielinājusi efektivitāti un

produktivitāti, Latvija raksturota kā mērens inovators Eiropas

inovācijas mērījumā11; līdzšinējais inovācijas

sniegums nav pietiekams ilgtspējīgas konverģences nodrošināšanai

un produktivitātes kāpināšanai.

(11) Savukārt jaunais inovāciju institucionālās pārvaldības

modelis (nacionālā ceļakarte, 2022) nosaka ietvaru un darbības,

kas veicamas nacionālā P&A&I pārvaldības modeļa un RIS3

pārvaldības pilnveidošanai12.

(12) Latvijas ekonomikas transformācijai uz inovatīvu un

zināšanās balstītu ekonomikas modeli ir vairāki šķēršļi:

- P&A intensīvo nozaru zems īpatsvars tautsaimniecības

struktūrā;

- zems apstrādes rūpniecības īpatsvars IKP un salīdzinoši zema

produktivitāte;

- apstrādes rūpniecībā dominē zemo un vidēji zemo tehnoloģiju

nozares;

- tautsaimniecības struktūru galvenokārt veido mikro, MVU,

vienlaikus lielāko ietekmi uz IKP pieaugumu sniedz mid-caps un

lielie uzņēmumi, kuru pārvarēšanai ir nepieciešama spēcīga un

koordinēta valsts intervence, lai minimizētu ar resursu pārdales

procesu saistītas izmaksas un riskus, tādējādi stiprinot valsts

un reģionu konkurētspēju13.

(13) NEKP kā vienu no 3 stratēģiskiem virzieniem klimata mērķu

sasniegšanai nosaka tādas pētniecības un inovāciju attīstības

stimulāciju, kas veicina ilgtspējīgas enerģētikas sektora

attīstību un klimata pārmaiņu mazināšanu.

(14) Galvenie P&A&I sistēmas izaicinājumi līdz

2027.gadam ir nemainīgi zems P&A&I investīciju līmenis,

nepietiekošs cilvēkkapitāls P&A&I publiskajā un privātajā

sektorā, īpaši ņemot vērā depopulācijas tendences, zems inovāciju

līmenis uzņēmumos, tehnoloģiju pārneses sistēmas stiprināšana un

pārvaldības procesu uzlabošana14.

(15) Latvijas P&I sistēmas pētniecības attīstības

un izaugsmes temps ir nepietiekams straujai viedai izaugsmei, un

tas tiešā veidā ir saistīts ar zemajiem P&A&I

ieguldījumiem, kas 2014.-2020.gada plānošanas periodā bija

robežās no 0,44-0,69% no IKP ar zemu privāto investīciju daļu,

svārstoties atkarībā no ES fondu ieguldījumiem un būtiski

atpaliekot no 2020.gada nacionālā mērķa - 1,5% no IKP.

(16) P&I sektora galvenie izaicinājumi līdz 2027.gadam ir

cilvēkkapitāla kvantitatīvas un kvalitatīvas jaudas

palielināšana, jo īpaši RIS3 jomās, t.sk. reģionos. Šobrīd

Latvijā pētniecībā nodarbināto skaits joprojām ir kritiski zems

(gan kopskaitā, gan īpatsvarā valsts kopējā darbaspēka

struktūrā), sasniedzot tikai ~50% no ES vidējā līmeņa.

(17) Latvijas uzņēmējdarbību raksturo zemas pievienotās

vērtības produktu liels īpatsvars, augsta resursu intensitāte un

sadarbības un integrācijas trūkumu globālajās vērtību ķēdēs.

(18) Inovatīvo mazo un vidējo uzņēmumu īpatsvars Latvijā ir

viens no zemākajiem ES - 30,3% (2014.-2016.g.), salīdzinot ar

vidēji 49,1% ES. Latvijas rūpniecības struktūru galvenokārt

raksturo zemo tehnoloģiju uzņēmumi. Latvijas uzņēmumiem ir

nepietiekami attīstīta nozaru un starpnozaru savstarpējā

sadarbība, īpaši sadarbība ar pētniecības, eksperimentālās

izstrādes, pilotēšanas un demonstrācijas institūcijām un

izglītības iestādēm, piesaistot studējošos un mācībspēkus

inovāciju attīstīšanai Latvijā un ārvalstīs, tāpat novērojama

vāja pētījumu rezultātu komercializācijas kapacitāte. Šajā

kontekstā būtiski ir stiprināt un intensificēt atbalstu pētījumu

rezultātu komercializācijai un tehnoloģiju pārneses procesam.

(19) Zināšanu ietilpīgi pakalpojumi 2017.gadā veidoja gandrīz

50%15 no kopējā pakalpojumu eksporta un pēdējos gados

to daļa nepieaug. Savukārt vidēji augsto un augsto tehnoloģiju

produktu daļa kopējā eksportā 2017.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu,

pieauga gandrīz par 4 procentpunktiem un bija 34,7% (ES

vidēji - 56,7%).

(20) P&A&I attīstību un investīcijas, kā arī jaunu

uzņēmumu izveidi bremzē pastāvošās tirgus nepilnības finansējuma

pieejamībā saimnieciskās darbības veicējiem visās attīstības

stadijās. Plaisa starp komercbanku kreditēšanu un uzņēmumu spēju

piesaistīt ārējos finanšu resursus tirgū kopš finanšu un

ekonomiskās krīzes ir palielinājusies, kas ilgtermiņā var atstāt

negatīvas sekas uz uzņēmējdarbības attīstību, īpaši reģionos.

(21) Lai gan uzņēmēju spēja un vēlme aizņemties ir pieaugusi,

faktiskais pieprasījums pēc komercbanku aizdevumiem ir sarucis.

Kā galvenie iemesli, lai uzņēmējs nevērstos pie bankas vai

finansējuma atteikšanai uzņēmumam joprojām ir minēta nepietiekama

naudas plūsma (33%), nepietiekams nodrošinājums (31%),

nepietiekams pašu kapitāls (26%), nepietiekama rentabilitāte

(16%), kā arī īpašnieka galvojuma trūkums (11%).

(22) Saskaņā ar EM aplēsēm16, lielie uzņēmumi, kas

sastāda 5% no visiem uzņēmumiem, Latvijas tautsaimniecībā ģenerē

90% ienākumu, tomēr arī šajā sektorā augsta riska projekti netiek

īstenoti.

(23) Tāpat nozīmīgs izaicinājums ir lielas reģionālās

atšķirības kapitālo ieguldījumu apmēros starp Rīgas, Pierīgas

reģionu un pārējiem reģioniem Latvijā. Augstākie kapitālie

ieguldījumi uz vienu nodarbināto ir Pierīgā, bet zemākie

Latgalē.

(24) Balstoties uz pašvaldību aptauju reģionos, saglabājas

stabils uzņēmēju pieprasījums pēc infrastruktūras (t.sk. ēku,

inženierkomunikāciju, transporta infrastruktūras attīstība un

laukumu sakārtošana teritorijās uzņēmējdarbības

veikšanai)17. Šīs infrastruktūras nepietiekamība kavē

uzņēmumu iespējas vairāk investēt produktu un pakalpojumu

attīstībā ārpus Rīgas aglomerācijas. Tāpēc reģionālās ekonomikas

attīstībā būtiska loma ir pašvaldībām kā vietējās attīstības

līderiem, kas sadarbībā ar uzņēmumiem veido uzņēmējdarbībai

labvēlīgu vidi, noņemot slogu uzņēmumiem un dodot tam iespēju

novirzīt savas investīcijas produkta attīstībai. Tāpat iecerēts

nostiprināt plānošanas reģionu lomu zināšanu un inovācijas

attīstībai, ņemot vērā to kapacitāti un iestrādes inovācijas

veicināšanā, kā arī iespējas piemērot reģiona vajadzībām

atbilstošus risinājumus. Šajā kontekstā, sinerģijā ar nacionālās

inovācijas sistēmas izveidi un darbību, plānots rast atbalstu

plānošanas reģioniem reģionālās inovāciju un zināšanu sistēmas

izveidei un darbībai, nolūkā veicināt reģionā esošo iestāžu un

uzņēmumu ciešāku sadarbību inovācijas attīstībā, reģiona

specializācijai nepieciešamo augsti kvalificētu speciālistu

piesaistei (sadarbībā ar zinātnes un izglītības iestādēm veicinot

nepieciešamo izglītības programmu izveidi), produktīvu uzņēmumu

ar augstu pievienoto vērtību attīstību reģionos, sekmējot reģionu

līdzsvarotu attīstību un mazinot iedzīvotāju aizplūšanu.

(25) Saskaņā ar OECD datiem (2018) tūrisms un saistītās

nozares ir būtiska daļa no Latvijas ekonomikas, veidojot 5% no

kopējā eksporta un 8,5 % no kopējās nodarbinātības. Lai radītu

pozitīvu ietekmi uz teritoriju ilgtspēju un dzīves kvalitātes

uzlabošanu, būtiska ir kultūras infrastruktūras tālākā attīstība,

kā arī inovatīvu un digitālu risinājumu integrēšana satura

veidošanā. Ieguldījumi veicami teritorijās, kur jau pastāv

veiksmīgas tūrisma stratēģijas (pašvaldības vai plānošanas

reģiona attīstības programmas sastāvdaļa), kā arī sekmīgi

sadarbības tīkli. Lai stiprinātu investīciju efektivitāti un

nodrošinātu vides, sociālo un ekonomisko ilgtspējību, veicot

investīcijas būtiski integrēt pašvaldības vai plānošanas reģiona

attīstības programmās Eiropas Zaļā kursa un iniciatīvas Eiropas

Jaunais "Bauhaus" principus un Starptautiskā kultūras

pieminekļu un ievērojamu vietu padomes izstrādātos kvalitātes

principus Eiropas Savienības finansētiem pārveidojumiem, kas var

ietekmēt kultūras mantojumu. ANO PTO "Ziņojumā par tūrismu

un kultūru sinerģiju" rezultātiem var aprēķināt, ka Latviju

2017.gadā varētu būt apmeklējuši 760,3 tūkst. kultūras tūristu,

kas ir 39%. Vienlaikus joprojām saglabājas augsts neizmantots

potenciāls izmantoto kultūras pieminekļu ekonomiskās attīstības

potenciālu pilsētās un novados. Nozīmīgs tūrisma potenciāls

saglabājas Latvijas piekrastei, kur saskaņā ar 2015.gada

publiskās infrastruktūras apsekojumu aptuveni 80% no piekrastes

garuma tūrisma infrastruktūras kapacitāte un kvalitāte ir

nepietiekama.18

(26) Latvijas kopējo P&A&I stratēģiju, t.sk. RIS3,

nosaka NIP, un RIS3 mērķi un stratēģiskie virzieni, kas integrēti

ZTAIP. NIP virsmērķis ir 2030.gadā:

- eksporta apjomu palielināt līdz 29,8 mljrd. euro

gadā;

- izdevumu apjoma pētniecības un attīstības darbībām

palielināt līdz 776 miljoniem euro gadā.

(27) Ņemot vērā ierobežotos resursus, investīcijas

1.politiskajā mērķī P&A&I sistēmas attīstībai plānots

veikt atbilstoši RIS3. RIS3 mērķis ir palielināt inovācijas

kapacitāti, kā arī veidot inovācijas sistēmu, t.sk. reģionālā

līmenī, kas veicina un atbalsta tehnoloģisko progresu

tautsaimniecībā. Tā ietvaros tiks palielināta Latvijas P&I

kopējā kapacitāte, tiks turpināta P&A pārvaldības pilnveide

un tiks veikta RIS3 stratēģisko vērtības ķēžu ekosistēmu

attīstīšana, kuras pamatā irt strukturēts dialogs un koordinēta

rīcība visu iesaistīto pušu starpā (privātā, publiskā un

akadēmiskā sektora partneru tīkls), veidojot efektīvas sadarbības

platformas katrā RIS3 jomā, atbalstot jaunu produktu un

pakalpojumu izstrādi un zināšanu pārnesi tautsaimniecībā.

(28) Papildus finansējuma pieejamībai, uzņēmumu ilgtermiņa

investīciju lēmumus un attīstības virzienus ietekmē augsti

kvalificēta darba spēka un prasmju trūkums, kas ir īpaši akūts

STEM jomās, kā arī RIS3 sektoros. Īpašs augsti kvalificētu

darbinieku trūkums novērojams IKT, būvniecības, veselības,

izglītības un zinātnes sektoros. Tajā pašā laikā novērojams

paaugstināts bezdarba līmenis, īpaši ārpus ekonomiskās

aktivitātes centriem, kas norāda gan uz reģionālo nesabalansētību

un reģionālās mobilitātes izaicinājumiem, gan uz prasmju

neatbilstību darba tirgus vajadzībām. Bezdarba paaugstināšanos

veicinājusi arī COVID-19 ietekme.

(29) Latvija pārsniedz ES vidējo rādītāju attiecībā uz

digitāliem publiskiem pakalpojumiem, tāpat arī 83% interneta

lietotāju izmanto šos pakalpojumus iepretim ES rādītājam 67%,

vienlaikus tikai trīs no šiem digitālajiem pakalpojumiem pieejami

pārrobežu izmantošanai. Latvijas uzņēmumi ir vienā no pēdējām

vietām ES attiecībā uz produktu un pakalpojumu pārdošanu

patērētājiem izmantojot digitālos rīkus19, kas

skaidrojams ar augsti kvalificētu speciālistu trūkumu un zemām

vispārējām digitālām prasmēm, kā arī Latvijā pieejamā

koplietošanas digitālā infrastruktūra nepietiekami atbalsta

uzņēmumu digitalizāciju.

(30) Latvijā ir zems sabiedrības un darbaspēka digitālo

prasmju līmenis, kas ierobežo inovācijas potenciālu

uzņēmumos, kavē dalību mūžizglītības, kultūras, pilsoniskās

līdzdalības un bezdarbnieku dalību aktīvajos nodarbinātības

pasākumos, kas ir un tiks digitalizēti. Latvijas iedzīvotājiem

trūkst visu līmeņu digitālās prasmes un vērojams zems IKT

speciālistu īpatsvars darbaspēkā. Tikai 43% Latvijas iedzīvotāju

vecumā no 16 līdz 74 gadiem ir digitālās pamatprasmes (58% ES

kopumā), un IKT speciālisti veido nelielu darbaspēka daļu (1,7%

salīdzinājumā ar 3,9% ES, savukārt IKT speciālistes sievietes

procentuāli no nodarbināto sieviešu skaita ir tikai 0,5%

salīdzinājumā ar 1,4% ES)20.

(31) Zināšanu ietilpīgā ekonomikā sabiedrības zināšanu, t.sk.

personisko prasmju līmenis ir "izejviela" un galvenais

dzinulis ekonomikas attīstībai, kam nepieciešama ilgtermiņa

pieeja visos izglītības līmeņos. Lai nodrošinātu noturīgu un

ilgtspējīgu ražīguma pieaugumu un ekonomikas attīstību, būtiski

ir attīstīt vajadzīgās prasmes (gan personiskās, gan

profesionālās) un sistēmas pielāgošanās darba tirgus vajadzībām.

Ņemot vērā demogrāfiskās attīstības tendences un sarūkošo

iedzīvotāju skaitu, svarīga ir esošo resursu efektīva

izmantošana, t.sk. iedzīvotāju prasmju kapacitātes attīstīšana

(vieda sabiedrība), kas ir priekšnoteikums produktivitātes

celšanai.

(32) Izglītībai ir svarīga loma demokrātiskas sabiedrības

veidošanā un valstij ir būtiski nodrošināt vienlīdzīgu pieeju

izglītībai visiem tās iedzīvotājiem, t. sk., mazāk aizsargātām

sabiedrības grupām un personām ar invaliditāti, nodrošinot

iespējas īstenot savu potenciālu. Latvijā iekļaujoša izglītība ir

definēta kā process, kurā tiek nodrošinātas atbilstošas visu

izglītojamo daudzveidīgās vajadzības, palielinot ikviena

izglītojamā līdzdalības iespējas mācību procesā, kultūrā un

dažādās kopienās un samazinot izslēgšanas iespējas no izglītības

un izglītības ieguves procesa.

(33) Izglītībā nākamo septiņu gadu laikā ir plānots nodrošināt

pietiekamu pedagoģisko un atbalsta personālu bērniem un

jauniešiem, kuriem tas ir nepieciešams dažādu apstākļu dēļ.

Plānots virzīties uz divu pedagogu nodrošināšanu

vispārizglītojošajās skolās prioritāri 1.-3. klašu grupā ar lielu

izglītojamo skaitu un klasēs, kurās ir skolēni ar speciālām

vajadzībām, kā arī pārskatīt kārtību, kādā aprēķina valsts

budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai un risināt atbalsta

personāla (speciālais pedagogs, skolotājs logopēds, sociālais

pedagogs, izglītības psihologs, pedagogs karjeras konsultants)

pieejamību gan pirmsskolas, gan vispārējās izglītības

iestādēs.

(34) Vispārējās izglītības skolu tīkla izmaiņas Latvijā

būtiski ietekmē demogrāfiskā situācija, ekonomiskā attīstība,

nodarbinātības un migrācijas tendences. Vidējās izglītības pakāpē

tiek turpināta reģiona un novada demogrāfiskajai situācijai

atbilstoša izglītības iestāžu tīkla sakārtošana, ņemot vērā

izglītības iestāžu kvantitatīvos un kvalitatīvos kritērijus un

tādējādi sekmējot līdzvērtīgas iespējas izglītības programmu

apguvei, kā arī efektīvu izglītības iestāžu infrastruktūras un

cilvēkkapitāla resursu izmantošanu. Valstij paredzot nosacījumus

izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai pašvaldībās, tiek veicināta

pāreja uz plašāku un stratēģisku personalizētas izglītības

piedāvājumu, sekmējot pilnveidotā mācību satura kvalitatīvu

ieviešanu, kā arī risinot ar izglītības pārvaldību saistītos

izaicinājumus, kā piemēram, atbalsta speciālistu un pedagogu

nodrošinājums, darba samaksas jautājumi, skolu profesionālā

atbalsta vienmērīgs nodrošinājums.

(35) Valstij paredzot nosacījumus izglītības iestāžu tīkla

sakārtošanai pašvaldībās, tiek veicināta pāreja uz plašāku un

stratēģisku personalizētas izglītības piedāvājumu, sekmējot

pilnveidotā mācību satura kvalitatīvu ieviešanu. Pilnveidotā

vispārējās izglītības mācību satura īstenošana rada pieprasījumu

pēc inovatīva un informatīvi atvērta mācību procesa klasē un

elektroniskajā vidē. Lai to īstenotu un sasniegtu valsts

izglītības standartos noteikto mērķi lietpratīga skolēna

attīstībai, ir nepieciešama izglītības iestāžu resursu

modernizācija mūsdienīga mācību procesa nodrošināšanai (digitālie

risinājumi, aprīkojums STEM jomas mācību priekšmetu apguvei

u.c.), nodrošinot augstas kvalitātes un mūsdienu prasībām

atbilstošu izglītības programmu pieejamību, tādējādi paaugstinot

izglītojamo kompetences. Pārvietojamie digitālie risinājumi un

STEM aprīkojums sniegs tūlītēju atbalstu izglītojamiem mācību

procesā jebkurā izglītības iestādē. Atsevišķos gadījumos

iespējami mācību vides uzlabojumi digitālo risinājumu un STEM

aprīkojuma izvietošanai, tostarp izvērtējot attiecīgās izglītības

iestādes atbilstību ilgtspējas kritērijiem.

(36) Vispārējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanā un

pilnveidotā satura izstrādē un ieviešanā tiek ņemtas vērā

iekļaujošās izglītības vajadzības, risinot pedagogu un atbalsta

personāla pieejamības jautājumus, ir nodrošināti mācību līdzekļi

izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām, attīstītas un ieviestas

metodikas, regulāri izglītoti pedagogi par iekļaujošās izglītības

jautājumiem, kā arī plānoti digitāli u.c. atbalsta risinājumi

iekļaujošas izglītības īstenošanai mācību procesā. No 2020. gada

1. septembra iekļaujoši tiek īstenotas speciālās izglītības

programmas izglītojamiem ar somatiskām saslimšanām, kustību

traucējumiem, valodas traucējumiem, mācīšanās traucējumiem.

Vienlaikus, ņemot vērā speciālās izglītības iestāžu rīcībā esošos

materiāltehniskos un cilvēku resursus izglītības nodrošināšanā

atbilstoši izglītojamo vajadzībām, plānots saglabāt daļu

speciālās izglītības iestāžu, lai nodrošinātu speciālās

izglītības programmas izglītojamiem ar garīgās veselības

traucējumiem, garīgās attīstības traucējumiem, smagiem garīgās

attīstības traucējumiem vai ar vairākiem smagiem attīstības

traucējumiem, kā arī izglītojamiem ar redzes vai dzirdes

traucējumiem. ES fondu atbalsts speciālās izglītības pieejamībai

un mācību vides modernizēšanai plānots, vērtējot ieguldījumu

efektivitāti atbilstoši speciālās izglītības iestāžu ilgtspējas

nosacījumiem, nodrošinot resursu koncentrāciju un paaugstinot

izglītības kvalitāti. Saskaņā ar Izglītības attīstības

pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam plānotais speciālās izglītības

iestāžu skaits 2027.gadā ir 25-30 salīdzinot ar 44 iestādēm

2021.gadā. Speciālās izglītības iestāžu infrastruktūras

modernizācijai un pieejamības uzlabošanai paredzēts speciālās

izglītības iestāžu resursu efektivitātes un izglītojamo

vajadzībām atbilstoša izglītības pakalpojuma izvērtējums.

(37) Pēdējo gadu izglītības kvalitātes vērtēšanas procesa

rezultāti norāda, ka atsevišķos iekļaujošās izglītības aspektos

lauku izglītības iestādes ir sekmīgākas, nodrošinot iekļaujošas

izglītības, t.sk., speciālās izglītības, īstenošanu, bet pilsētu

skolās vidēji ir augstāki mācību sasniegumi, lai gan kopumā

izglītības iestādes pilsētās mazāk velta pūles dažādu izglītojamo

sekmīgai iekļaušanai savā vidē. Izglītības iestādēm laukos liels

izaicinājums ir atbilstošas kvalifikācijas atbalsta personāla

pieejamība. Savukārt visās izglītības iestādēs būtiskākais

izaicinājums ir izglītības iestāžu administrācijas komandas

prasme vadīt dažādību un īstenot sekmīgu pārmaiņu vadību,

pedagogu zināšanas un prasme pielāgot ikdienas izglītības procesu

dažādām skolēnu vajadzībām skolā. ES fondu atbalsts sekmēs

profesionālās kompetences pilnveidi pedagogiem un labās prakses

piemēru izplatīšanu, tostarp iekļaujošas izglītības īstenošanai.

Svarīga loma ir daudzveidīgai mācīšanās pieredzei un sociāli

emocionālajai labbūtībai ģimenē un izglītības iestādē. Ierobežota

piekļuve radošiem, kultūras vai vērtīborientētiem resursiem, it

īpaši agrīnā vecumposmā, mazina iespējas izglītojamajiem būt

aktīviem sava mācīšanās procesa un rezultāta veidotājiem un

izdarīt kvalitatīvu izvēli izglītības turpināšanai. Ņemot vērā

pašvadītas mācīšanās nozīmi pilnveidotā vispārējās izglītības

satura kvalitatīvā apguvē, tiek veicināta izglītojamo piekļuve

daudzveidīgākiem mācību resursiem un mācīšanās formām. Tāpat kā

nacionālā finansējuma ietvaros tiek nodrošinātas vienādas

iespējas mācību satura apguvei, tā arī ES fondu pasākumos

izglītojamajiem paredzēts segt ar mācību satura apguves

dažādošanu saistītās izmaksas neatkarīgi no viņu ģimenes vai

izglītības iestādes sociāli ekonomiskā stāvokļa.

(38) Lai nodrošinātu mērķtiecīgu iekļaujošas izglītības

atbalstu un piekļuvi kvalitatīvai neformālajai izglītībai, kas

lielākoties atkarīga no ģimenes sociāli ekonomiskās situācijas,

ES fondu investīcijas plānotas mazāk labvēlīgā situācijā esošām

grupām - bērniem ar speciālām vajadzībām, bērniem ar mācību

grūtībām, bērniem no nabadzības riskam pakļautām ģimenēm,

reemigrantu, imigrantu un bēgļu bērniem, romu bērniem u.c.,

veicinot viņu integrāciju sabiedrībā un mazinot šķēršļus

izglītības ieguvei, kurus rada veselības, ekonomiskie, sociālie

vai ģeogrāfiskie faktori. Stiprinot izglītības iestāžu sadarbību

ar vecākiem tiks veicināta sabiedrības izpratne par iekļaujošas

izglītības jautājumiem, bet sadarbībā ar vietējo kopienu

veicināta bērnu un jauniešu iekļautība, emocionālā labizjūta un

piederība.

(39) Lai arī Latvijas izglītojamo prasmju līmenis kopumā

atbilst OECD valstu vidējiem rādītājiem, tomēr novērojams, ka

Latvijā ir neliels izglītojamo īpatsvars ar augstiem mācību

rezultātiem un augsts izglītojamo īpatsvars ar zemiem mācību

sasniegumiem (PISA 2018 dati). Veids, kā paaugstināt zināšanu un

prasmju līmeni ir dažādot izglītības satura apguves formas,

t.sk., ārpus izglītības iestādes vai mācību stundām, saistot

gūtās zināšanas ar praktisku pieredzi. Izglītojamo iesaiste

interešu un neformālajā izglītībā sekmē mācīšanās prasmju

pilnveidi, dzīvei nepieciešamu iemaņu un prasmju apguvi,

socializēšanos, jaunas pieredzes iegūšanu, kā arī mazina sociālās

atstumtības risku, veicinot vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai un

iekļaujošai izglītībai.

(40) Iedzīvotāju iesaiste pieaugušo izglītībā Latvijā joprojām

ir zemā līmenī (2018.gadā 6,7%), kas kavē sabiedrības

pielāgošanos strukturālām pārmaiņām ekonomikā un jaunu iespēju

izmantošanu. Tāpat pilnīgi netiek izmantots jauniešu, kas

neiesaistās darba tirgū un mācībās, potenciāls. ES fondu

investīcijas plānotas jauniešu un pieaugušo dalības izglītībā

palielināšanai, jo īpaši iedzīvotāju grupām, kas mazāk iesaistās

mācībās, tostarp nodarbinātajiem zemas kvalifikācijas profesijās,

elastīga prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespēju

piedāvājuma attīstībai, uzlabojot darbaspēka darbspēju un

digitālo prasmju līmeni, kā arī ilgtspējīgas un sociāli

atbildīgas pieaugušo izglītības finansējuma sistēmas

izveidei.

(41) Augstākajā izglītībā novērojams, ka Latvijas augstskolas

ir uzlabojušas savu sniegumu, tomēr joprojām nav pietiekoši

konkurētspējīgas starptautiski, kā arī neizmanto savu potenciālu

inovāciju veicināšanā ekonomikā. Līdz ar to svarīgi ir turpināt

uzsāktās reformas augstskolu pārvaldībā, viedās specializācijas

stiprināšanai, sadarbībai ar industriju un infrastruktūras

modernizēšanā.

(42) Samazinoties iedzīvotāju un studējošo skaitam, nav

iespējams par valsts līdzekļiem uzturēt gandrīz 30 valsts

dibinātu AII, vienlaikus nodrošinot konkurētspējīgu izglītības

kvalitāti visās 54 Latvijas AII.21 Lai mazinātu

augstākās izglītības sadrumstalotību ar mērķi kāpināt kvalitāti,

starptautisko konkurētspēju un resursu efektīvu izmantošanu,

investīcijas AII iekšējai un ārējai konsolidācijai plānotas AF

plāna Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības

reformas investīciju ietvaros.

(43) Ne mazāk svarīgi izaicinājumi ir pirmsskolas izglītībā,

kur saglabājas būtiskas rindas uz pašvaldības PII22.

Atsevišķās pašvaldībās rindā ir 40-50% no visiem pirmsskolas

vecuma bērniem, kas kavē bērnu sagatavotību skolai un liedz

vecākiem pilnvērtīgi iesaistīties darba tirgū un apmācībās, kā

arī ietekmē mazāk labvēlīgo grupu - iedzīvotāju ar mazākiem

ienākumiem bērnu piekļuvi pirmsskolas izglītībai. Problēmas

risināšanai nepieciešami ieguldījumi publiskās pirmsskolas

izglītības infrastruktūrā un materiāltehniskās bāzes

pilnveidošanā, t.sk. digitālā aprīkojuma iegādei, un

pieskatīšanas pakalpojumu pieejamībā.

(44) Latvijas izglītības sistēma saskaras ar pedagogu

novecošanos. Izglītības iestādēs strādā 46% pedagogu, kuru vecums

ir 50 gadi un vairāk. 9% pedagogu ir vecumā līdz 30 gadiem,

nepastāv efektīvas atbalsta sistēmas, tas negatīvi ietekmē

mācībspēku kapacitāti un atbilstošas modernas profesionālās

spējas nodrošināt augstas kvalitātes izglītību.

(45) Augstākminētie izglītības sistēmas rādītāji negatīvi

ietekmē iedzīvotāju iespējas tālākos izglītības posmos iegūt

darba tirgū pieprasītas prasmes, tādēļ būtiski ir veicināt

mūžizglītības kultūru: palielinot informētību par pieaugušo

izglītību, samazinot šķēršļus pieaugušo izglītībai, paplašinot un

veidojot mūžizglītības piedāvājumu kompetenču celšanai atbilstoši

darba tirgus pieprasījumam.

(46) Ņemot vērā augstākminētos izaicinājumus, investīcijas

tiek plānotas 1.1.1, 1.2.2, 1.2.3, 1.1.2., 4.2.1, 4.2.2., 4.2.3.,

4.2.4. un 5.1.1.SAM, piesaistot ERAF un ESF+ finansējumu, t.sk.

veicot integrētus ieguldījumus atbilstoši reģionu vajadzībām un

attīstības iespējām. Prasmju attīstīšana 1.politikas mērķī tiek

fokusēta uz Latvijas viedajai specializācijai un industriālajai

pārejai nepieciešamo prasmju attīstīšanu, t.sk., paaugstinot visu

nozaru digitālo ietilpību un kompetenci vidēja un augsta līmeņa

digitālajām prasmēm, savukārt 4.politikas mērķī uz pamatprasmju,

vispārējo prasmju un profesionālo prasmju celšanu.

(47) P&I ieguldījumiem paredzēta sinerģija ar tādām

nozīmīgām ES programmām kā "Apvārsnis Eiropa",

"Digitālā Eiropa", Erasmus+ un InvestEU -

gan veidojot atbilstošu dalības kapacitāti, gan paredzot

investīciju papildinātību un iniciatīvu mērogošanu. Investīcijām

izglītībā paredzēta sinerģija ar ES programmām Erasmus+,

Eiropas Solidaritātes korpuss un InvestEU, t.sk., ņemot

vērā Eiropas Zaļā kursa prioritātes un mērķus, .kā arī REACT-EU

un AF plāna komponentes "Digitālā transformācija", un

"Nevienlīdzības mazināšana" un "Ekonomikas

transformācija un produktivitātes reforma" investīcijām.

Ņemot vērā, ka digitālās transformācijas īstenošanai plānots

piesaistīt finansējumu no dažādiem pieejamajiem finanšu avotiem,

būtiska loma ir ieguldījumu demarkācijai un pārkāšanās riska

novēršanai. Demarkācijas uzraudzība tiek nodrošināta jau

plānošanas posmā, ņemot vērā KP un AF plāna plānošanas dokumentu

paralēlo virzību, kā arī tā tiks nodrošināta tālāk ieviešanas

nosacījumu izstrādes posmā.

(48) Finanšu instrumenti aptvers visu 1.politikas mērķa

specifiskos atbalsta mērķus un tiks izveidoti atbilstoši finanšu

pieejamības tirgus nepilnību analīzē, t.sk. teritoriālā

skatījumā, noteiktajam, kuras ietvaros cita starpā tika

izvērtētas arī finanšu instrumentu izmantošanas iespējas zinātnē

un inovāciju komercializācijā.

1.3. Klimatneitralitāte,

pielāgošanās klimata pārmaiņām un vides aizsardzība

(49) Latvijas būtiskākie izaicinājumi saistībā ar vides

ilgtspēju ir oglekļa mazietilpīga, resursu efektīva un

klimatnoturīga attīstība, lai sasniegtu klimata (t.sk., 2050.gada

klimatneitralitātes), enerģētikas, piesārņojuma samazināšanas

(jeb nulles piesārņojuma), ūdeņu stāvokļa un bioloģiskās

daudzveidības uzlabošanās, atkritumu apsaimniekošanas un aprites

ekonomikas mērķus, kā arī virzītos uz ES Zaļā kursa ieviešanu.

Arī EK 2019. un 2020.gada specifiskās rekomendācijas aicina

dalībvalstis virzīt investīcijas uz zaļo pārkārtošanos, tīru un

efektīvu enerģijas ražošanu un izmantošanu, ilgtspējīgu

transportu, resursu efektivitāti un ēku energoefektivitāti.

Latvijas valdība ir apstiprinājusi stratēģiju, lai sasniegtu

klimatneitralitātes mērķi līdz 2050.gadam, klimata aspektus

integrējot visās politikas jomās. Savukārt NEKP iezīmē

sasniedzamos mērķus līdz 2030.gadam un virzienus klimata mērķu

sasniegšanai: 1) veicināt resursu efektīvu izmantošanu, kā arī to

pašpietiekamību un dažādību; 2) nodrošināt resursu, it īpaši

fosilu un neilgtspējīgu resursu, patēriņa būtisku samazināšanu un

vienlaicīgu pāreju uz ilgtspējīgu, atjaunojamu un inovatīvu

resursu izmantošanu, nodrošinot vienlīdzīgu pieeju

energoresursiem visām sabiedrības grupām. Lai veicinātu Latvijas

virzību uz klimatneitralitāti un klimatnoturību, nepieciešams

īstenot virkni pasākumu, ko nosaka Latvijas starptautiskās

saistības un kas iezīmēti NEKP, "Latvijas pielāgošanās

klimata pārmaiņām plānā laika posmam līdz 2030. gadam" un

"Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz

2050". gadam. Tāpat arī "Gaisa piesārņojuma

samazināšanas rīcības plāns 2020.-2030.gadam" nosaka

rīcības, lai samazinātu gaisa piesārņojuma radīto negatīvo

ietekmi uz vidi un cilvēku veselību. Programmas īstenošanā tiks

ievērots klimatdrošināšanas princips23, novēršot

infrastruktūras neaizsargātību pret iespējamo klimata ilgtermiņa

ietekmi, vienlaikus nodrošinot arī investīciju īstenotāja

novērtējumu par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma un

ievainojamības pret klimata pārmaiņām un risku apskatu

infrastruktūras jomā, un nepieciešamības gadījumā iekļaujot to

projektu vērtēšanas kritērijos. Līdzsvarotas un taisnīgas klimata

politikas ieviešanai, nozares klimatneitralitātes centienu

sasniegšanā integrēs arī ANO ilgtspējīgas attīstības caurviju

principu "Neatstāt nevienu aiz muguras", kas sasaucas

ar horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana,

nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" ietvaros

noteiktajām prasībām, savlaicīgi novēršot riskus ienākumu

nevienlīdzības un pieaugošas nabadzības dimensijās.

(50) Lai arī Latvijas AER enerģijas īpatsvars ir viens

no augstākajiem ES (>40% 2018.gadā), tomēr atjaunojamās

elektroenerģijas ražošanā saules elektroenerģijas īpatsvars ir

tikai 0,09%, bet moderno biodegvielu/ biometāna ražošana un

izmantošana Latvijā 2019.gadā nenotika vispār. Lai sasniegtu

ambiciozo nacionālo atjaunojamās elektroenerģijas mērķi 60%,

nepieciešams turpināt attīstīt pieejamo potenciālu dažādu

ne-emisiju AER, piem., vēja, saules un ģeotermālās enerģijas

(siltumsūkņi), biomasas un biogāzes, izmantošanā, vienlaikus

ievērojot, ka atjaunojamās elektroenerģijas īpatsvara

palielinājums nodrošina arī atjaunojamās transporta enerģijas

īpatsvara palielinājumu. Ir arī liels potenciāls dažādu

ne-emisiju AER tehnoloģiju (elektroenerģijas vai siltumenerģijas

un dzesēšanai nepieciešamās enerģijas ražošanai) uzstādīšanai

daudzdzīvokļu ēkās. Tiek atbalstīta fosilo energoresursu

tehnoloģiju nomaiņa ar AER jaudām vai bezizmešu tehnoloģijām, bet

netiek atbalstīta esošas AER jaudas vai pieslēguma AER jaudām

aizstāšana ar citu AER un / vai paralēlu sistēmu veidošana.

Vienlaikus saules elektroenerģijas ražošanas iekārtas netieši

veicinātu atjaunojamās siltumenerģijas ražošanu, ja saules

elektroenerģija tiek izmantota siltumsūkņu darbības

nodrošināšanā.

(51) SEG emisiju struktūrā Latvijā salīdzinot ar citām ES

valstīm ir novērojams zems ETS sektora emisiju īpatsvars (tikai

22,3% 2018.gadā). Saskaņā ar 2020.gada SEG inventarizāciju ne-ETS

sektorā lielākais SEG emisiju avots 2018.gadā ir transports

(37%), kam seko lauksaimniecība (29%) un ēku sektors (~20%).

Minētie rādītāji SEG emisiju struktūrā kā lielāko izaicinājumu

klimatneitralitātes sasniegšanai un SEG emisiju samazināšanai

iezīmē transporta un ēku pāreju uz AER, kur nepieciešamas

būtiskas investīcijas. Savukārt tikai ēku sektorā īstenotie

energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi var nedot vēlamo ne-ETS

sektora SEG emisiju samazinājumu, jo lielākā daļa Latvijas ēku

izmanto ETS iekārtās saražoto siltumenerģiju.

(52) Transporta sektorā ir ļoti zems AER īpatsvars, kas

ir viens no zemākiem rādītājiem Eiropā. Mērķis 2020.gadam ir 10%

AER īpatsvars transporta sektorā, bet 2018.gadā tas bija tikai

4,7%, kas būtiski ietekmē arī gaisa kvalitāti atsevišķās Latvijas

pilsētās. Tas saistāms arī ar faktu, ka vairāk nekā 93% Latvijas

autoparka veido ar fosilo degvielu darbināmi transportlīdzekļi;

ar dīzeļdegvielu darbināmu transportlīdzekļu ir 65,5%, kamēr ar

elektrību darbināmi transportlīdzekļi 0,1%.

(53) Eiropas Zaļais kurss norāda, ka transporta izmaksām būtu

jāatspoguļo tā ietekme uz vidi un veselību, ka būtu jāizbeidz

subsidēt fosilās degvielas. Līdztekus ES būtu jāpaātrina

ilgtspējīgu alternatīvo degvielu ražošana un ieviešana. Līdz

2025. gadam būs vajadzīgs aptuveni viens miljons publiski

pieejamu uzlādes un degvielas uzpildes staciju, kas apkalpos 13

miljonus bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu, kuri gaidāmi

uz Eiropas autoceļiem. Arī Latvijā ir jāturpina darbs pie

alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstīšanas un šo degvielu

izmantošanas popularizēšanas.

(54) Direktīvā 2014/94/ES par alternatīvo degvielu

infrastruktūras ieviešanu ir noteikts kopēju pasākumu satvars

šādas infrastruktūras ieviešanai ES. Tajā noteikts, ka

dalībvalstis nodrošina, ka ir izveidots atbilstošs skaits

publiski pieejamu uzlādes punkti, lai nodrošinātu

transportlīdzekļu brīvu pārrobežu kustību TEN-T tīklā. Eiropas

Revīzijas palāta savā īpašajā ziņojumā par uzlādes infrastruktūru

norādījusi, ka joprojām pastāv šķēršļi ceļošanai pa ES ar ETL un

ka ir jāpaātrina uzlādes infrastruktūras ieviešana TEN-T tīklā.

Lielas noslodzes ETL ir vajadzīga pilnīgi citāda uzlādes

infrastruktūra nekā mazas noslodzes transportlīdzekļiem. Lai

nodrošinātu pilnīgu savienojamību visā TEN-T tīklā jāievieš arī

pietiekams skaits lielas noslodzes transportlīdzekļiem paredzētu

publiski pieejamu ātrās uzlādes punktu. TEN-T pamattīklā katrā

braukšanas virzienā ne vairāk kā 60 km intervālā jābūt publiski

pieejamiem uzlādes parkiem, kas paredzēti lielas noslodzes

transportlīdzekļiem.

(55) Ilgtspējīgas mobilitātes nodrošināšana ir viens no

būtiskākajiem šī brīža transporta nozares izaicinājumiem. Viens

no risinājumiem, kas ietverts programmā, ir mobilitātes punktu

izveide, lai nodrošinātu ērtus un integrētus dažāda transporta

veida savienojumus vienkopus, veicinot reģionu sasniedzamību un

mainot iedzīvotāju pārvietošanās paradumus.

(56) Ņemot vērā, ka pilsētas mērogā sabiedriskajam transportam

ir daudz lielāka pārvadājumu kapacitāte nekā privātajām

automašīnām, ir būtiski attīstīt iedzīvotājiem ērtu un videi

draudzīgu transporta sistēmu. Dzelzceļš kā sabiedriskā transporta

veids ir visātrākais un precīzākais, jo vilcieni neizmanto

pilsētu ielu un tiltu infrastruktūru autotransporta maršrutos,

tādejādi neveidojot sastrēgumus. Tieši šo priekšrocību dēļ

dzelzceļš kļūst arvien pieprasītāks līdztekus attīstoties kā

sabiedriskā transporta mobilitātes "mugurkauls". Tāpat,

pieaugot nepieciešamībai nodrošināt ilgtspējīgu mobilitāti, ir

nepieciešams atjaunot elektrovilcienu ritošo sastāvu. Raugoties

nākotnē, pasažieru skaita saglabāšana un palielināšana

sabiedriskajā transportā ir uzskatāma par būtisku transporta

nozares izaicinājumu, kas būs pamats ilgtspējīgas mobilitātes

nodrošināšanā. Nākotnē paredzams, ka pieaugs dzelzceļa

pasažieru pārvadājumu nozīmība, īpaši pēc jauno elektrovilcienu

iegādes. Sinerģijā ar AF plānotajām investīcijām Programmas

ietvaros paredzēts iegādāties divus bateriju

elektrovilcienus.

(57) Latvijā 2018. gadā transports radīja 29% no kopējām SEG

emisijām24. Autotransports veidoja 93,6% no kopējām

SEG emisijām transporta sektorā. Transporta sektors ir arī

būtisks gaisa piesārņojuma avots. Ilgtermiņa virzībā uz

klimatneitralitāti 2050.gadā, līdz 2030.gadam ne-ETS SEG radītās

emisijas jāsamazina par 6% salīdzinājumā ar

2005.gadu25. Vislielākais potenciāls autotransporta

radīto SEG emisiju samazināšanai ir privātā pasažieru

autotransporta lietotāju pārorientēšanai uz dzelzceļu vai citu

videi draudzīgu sabiedrisko transportu. No visiem

pasažierkilometriem Latvijā ilgtspējīgu pārvietošanās

veidu26 izmantoja 16% iedzīvotāju (2017.g. dati), no

tiem 64% tika veikti ar sabiedrisko transportu, 7% gadījumu

izmantoja multimodālos transporta veidus un 6% gadījumu

velosipēdus27. Līdz ar to, jāturpina attīstīt un

pilnveidot mobilitātes risinājumus, kas veicinātu pārsēšanos no

privātā autotransporta ikdienas mobilitātes vajadzībām uz

dzelzceļu, kur pirmā/pēdējā jūdze tiek veikta pēc iespējas ar

sabiedrisko transportu vai velosipēdu, vienlaikus nodrošinot

stabilu platformu videi draudzīga privātā autotransporta

attīstībai. Latvijā ir pieaudzis velosipēdu lietotāju skaits,

ikdienā ar velosipēdu pārvietojas 6% iedzīvotāju. Pieaugot

velosipēdistu skaitam, ir palielinājies arī ceļu satiksmes

negadījumu skaits, kuros ir iesaistīti velosipēdi (no 527 ceļu

satiksmes negadījumos cietušajiem 2014.gadā līdz 686 ceļu

satiksmes negadījumos cietušajiem 2020.gadā)28, līdz

ar to ir aktuāla vajadzība pēc drošas velo infrastruktūras.

(58) Valstī jāattīsta ilgtspējīgi un inovatīvi transporta

risinājumi. Ilgtspējīgs transports nozīmē, ka transporta

lietotājiem tiek piedāvātas izmaksu ziņā pieņemamas, pieejamākas

un klimatam draudzīgākas mobilitātes paradumu alternatīvas.

Digitalizācija un jauno tehnoloģiju izmantošanas palielināšanās

transporta nozarē vērojama visā pasaulē, veicinot ilgtspējīgas

transporta sistēmas attīstību. Līdz ar to, programmas ietvaros ir

paredzēta viedo tehnoloģiju ieviešana satiksmes plūsmas

regulēšanai vides jautājumu risināšanai.

(59) Programmā plānotos pasākumus SEG emisiju samazināšanai

transporta sektorā papildina AF plāna ietvaros paredzētā reforma

Rīgas metropoles areāla transporta zaļināšanai, kuras galvenais

virziens ir integrēta, videi draudzīga un labi attīstīta

sabiedriskā transporta sistēma Rīgas metropoles areālā.

(60) Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta reformas

ietvaros līdz 2023.gada vidum paredzēts izstrādāt un apstiprināt

integrētu sabiedriskā transporta konceptu, kas ietvers maršruta

tīkla attīstības plānu, biļešu cenu un atlaižu politiku,

integrētu kustības grafiku. Tāpat līdz 2023.gada beigām paredzēts

ieviest vienoto biļeti, kā arī reāllaika pasažieru IS.

Investīcijas plānotas dzelzceļa un pilsētas sabiedriskā

transporta infrastruktūras attīstībai, veidojot jaunus tramvaju

līniju pagarinājumus un elektrificējot atsevišķas pilsētas un

piepilsētas dzelzceļa līnijas. Par AF finansējumu plānots

iegādāties bezizmešu transporta līdzekļus - jaunus

elektroautobusus, tramvajus un bateriju elektrovilcienus.

Investīcijas paredzētas arī veloinfrastruktūras attīstībai Rīgā

un Pierīgā aptuveni 60 km garumā. Plānots attīstīt piecus

maģistrālos veloceļu koridorus: Rīga- Carnikava, Rīga-Ulbroka,

Rīga-Ķekava, Rīga-Babīte-Piņķi, Rīga-Mārupe. Katrā maršrutā

tiks nodrošināta sasaiste starp pilsētas un reģionālās

nozīmes veloceļiem.

(61) Jaunas globālās mobilitātes tendences, digitalizācija un

klimata pārmaiņas rada arvien pieaugošu nepieciešamību uzlabot

esošās un attīstīt jaunas tehnoloģijas un kvalitatīvus,

lietotājiem draudzīgus pakalpojumus, tādā veidā uzlabojot

Latvijas transporta nozares piedāvājumu un konkurētspēju

starptautiskā mērogā un sekmētu valsts ekonomisko stabilitāti un

izaugsmi. Lai to nodrošinātu, nepieciešams veikt pētījumus, ar

kuru palīdzību tiek identificēti un pētīti nozarē aktuālākie

jautājumi, nodrošinot pētniecībā balstītu attīstības

plānošanu.

(62) NEKP paredz vairākus kompleksus pasākumus klimata

pārmaiņu samazināšanai transporta sektorā, kas tiks risināti ar

ES fondu atbalstu: park&ride sistēma, velosipēdu ceļi u.c.

pasākumi atbilstoši reģionu un pašvaldību teritoriālajiem un

satiksmes infrastruktūras attīstības plāniem), viedo tehnoloģiju

ieviešana satiksmes plūsmas regulēšanai vides jautājumu

risināšanai, elektrovilcienu iegāde, pētījumu veikšana

mobilitātes un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas

jautājumu risināšanai, ETL lieljaudas uzlādes punktu izbūvi.

(63) Ņemot vērā augstāk minēto un lai sekmētu TAP 2027

noteikto politikas rezultātu: samazināts transporta radītais

gaisa piesārņojums, SEG emisijas un uzlabota vides kvalitāte un

paaugstināta transporta drošība un drošums, Programmas ietvaros

paredzēts izbūvēt viedo tehnoloģiju infrastruktūru satiksmes

plūsmas regulēšanai vides jautājumu risināšanai, izveidot

multimodālu transporta mezglu, mobilitātes punktu, "Park

& ride" infrastruktūru, kā arī izbūvēt velosipēdu ceļus

gar autoceļiem un pašvaldību teritorijās, iegādāties bezemisiju

vilcienus, veikt pētījumus Eiropas Zaļā kursa jomā, kā arī

izbūvēt ETL paredzētos lieljaudas uzlādes punktus TEN-T

pamattīklā. Vienlaikus, lai uzlabotu gaisa kvalitāti konkrētās

pilsētās, tiek izstrādāti pašvaldību gaisa kvalitātes uzlabošanas

plāni, piem., "Rīgas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības

plāns", kurā tiek iekļauti arī pasākumi transporta radītā

gaisa piesārņojuma samazināšanai.

(64) Dzīvojamo ēku sektorā ir panākts būtisks AER īpatsvars,

kas ir viens no augstākajiem ES, tomēr ēku

energoefektivitāte ir zema29. Saskaņā ar Ēku

Atjaunošanas ilgtermiņa attīstības stratēģijā minēto30

lielākajai daļai esošo ēku ir augsts energoresursu patēriņš, un

tām ir būtiski zemākas siltumtehnikas īpašības, nekā var

nodrošināt ar šobrīd pieejamām tehnoloģijām. Vidējie enerģijas

patēriņi apkurei visu tipu ēkām ir 138-139 kWh/m2

gadā: dažāda tipa viendzīvokļa ēkām - 139 kWh/m2 gadā;

daudzdzīvokļu ēkām - 137 kWh/m2 gadā. Vairums šo ēku

tiks ekspluatētas vēl ievērojamu laika periodu, līdz ar to

aktuāla ir šo ēku pakāpeniska atjaunošana, uzlabojot to

energoefektivitāti31. Attiecībā uz energoefektivitātes

mērķiem lielākais izaicinājums ir daudzdzīvokļu ēku siltināšana

un centralizētās siltumapgādes energoefektivitātes celšana

pietiekamā apjomā, lai sasniegtu NEKP izvirzīto enerģijas

ietaupījuma mērķi. Tāpat atjaunojot daudzdzīvokļu ēkas var

būtiski uzlabot enerģētikas nabadzības rādītājus un mājokļu

kvalitātes rādītājus un paaugstināt iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

2017.gadā siltuma nodrošināšana mājoklī naudas trūkuma dēļ bija

liegta 9,7% (ES - 7,8%) no visiem Latvijas iedzīvotājiem vai

11,6% no visām mājsaimniecībām, bet 2018.gadā šis rādītājs

samazinājās līdz 7,5% (ES - 8%) no visiem Latvijas iedzīvotājiem

vai 9,8% no visām Latvijas mājsaimniecībām32. Tāpat,

ja skata citus iespējamos enerģētiskās nabadzības indikatorus,

tad Latvijā komunālo pakalpojumu kavēšana 2018.gadā bija novērota

11.6% no visiem iedzīvotājiem. Papildus kompleksa publisko ēku

energoefektivitātes uzlabošana var palīdzēt mazināt sabiedriskā

sektora izdevumus.

(65) Atkritumu apsaimniekošanas nozarē nav sasniegti

normatīvajos aktos noteiktie atkritumu apsaimniekošanas mērķi.

Kopējais sadzīves atkritumu pārstrādes apjoms 2019.gadā sasniedza

tikai 44,3%, mērķis 2020.gadam - 50%. 2019.gadā 49% no sadzīves

atkritumiem tika apglabāti, lai gan 2035.gadā būs atļauts

apglabāt vien 10%. Būtiski kavēta apglabātā BNA daudzuma

samazināšana - 2015.gadā 57,1% šāda veida atkritumu tika

apglabāti (mērķis 2013.gadam bija 50%, mērķis 2020. gadam -

35%)33. Investīcijas sektorā var sniegt ieguldījumu

arī SEG emisiju samazināšanā, jo 2018.gadā atkritumu

apsaimniekošana veidoja 5% no kopējām SEG emisijām, kā arī

veicināt aprites ekonomikas principu ieviešanu tautsaimniecībā.

Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.-2028.gadam ir

norādīts sasniedzamais mērķa indikators, kas paredz samazināt

radīto sadzīves atkritumu daudzumu uz vienu iedzīvotāju no 409 kg

2018.gadā līdz 400 kg 2028.gadā.

(66) Latvijā saglabājas izaicinājumi dabas direktīvās

noteikto priekšnosacījumu, ūdenssaimniecības direktīvu un

Eiropas Zaļā kursa jūras un saldūdens mērķu34

(67) mērķu sasniegšanā, jo Latvijā tikai 21% virszemes

ūdensobjektu ir labā ekoloģiskā stāvoklī35 un

2019.gadā tikai 10% biotopu un 41% sugu konstatēts labvēlīgs

aizsardzības stāvoklis36. Tāpat atsevišķās teritorijās

gaisa kvalitātes rādītāji ir tuvu vai pārsniedz normatīvās

prasības un PVO rekomendācijas, kā arī Latvijā būtu jāveic

papildus pasākumi dažādos tautsaimniecības sektoros, lai

nepārsniegtu starptautiski noteiktos kopējo gaisu piesārņojošo

vielu emisiju samazināšanas mērķus. Vides kvalitātes uzlabošanā

jāturpina kompleksi pasākumi infrastruktūras attīstībai un

jāattīsta vides monitoringa sistēmas. Vides sektoru

attīstība un sabiedrības paradumu maiņa ir jāveicina ar vides

izglītības pasākumiem.

(68) Latvijā klimata pārmaiņas rada augstākus plūdu,

ekstremālu laikapstākļu, savvaļas ugunsgrēku, krastu erozijas un

vēsturiski piesārņoto vietu u.c. piesārņojuma izplatīšanās

riskus, kas prasa veikt preventīvu, reaģēšanas gatavības, seku

novēršanas un pielāgošanās pasākumus - attīstot uzraudzības un

brīdināšanas sistēmas un nodrošinot risku mazināšanu kritiskai

infrastruktūrai, t.sk. izmantojot gan zaļās, gan zilās

infrastruktūras risinājumus saskaņā ar Komisijas paziņojumu par

jaunu pieeju ceļā uz ilgtspējīgu ES zilo

ekonomiku37.

(69) Lai risinātu augstākminētos izaicinājumus, investīcijas

plānotas 2.1.1., 2.1.2, 2.1.3., 2.2.1., 2.2.2., 2.2.3.,2.3.1. un

2.4.1.SAM, piesaistot EIB, ERAF un KF investīcijas, kā arī

6.1.1.SAM piesaistot TPF investīcijas, t.sk. iespēju robežās

izvērtējot iespēju piemērot kompleksus risinājumus, kas dod

ieguldījumu gan klimata mērķu sasniegšanā, gan atbalsta aprites

ekonomikas principu ieviešanu, gan samazina vides piesārņojumu.

Tiks analizētas inovatīvas finansēšanas shēmas ar mērķi

piesaistīt vairāk investīciju (piem., Jessica instruments

u.c.).

1.4. Mobilitāte

(70) EK ikgadējās specifiskās rekomendācijas dalībvalstīm

aicina veikt investīcijas transporta ilgtspējā un digitālajā

infrastruktūrā, norādot uz nepieciešamību uzlabot transporta

infrastruktūru Rīgā un tās apkārtnē, kas veicinātu gan darbaspēka

mobilitāti, gan palīdzētu ierobežot vieglo automobiļu pieaugošo

enerģijas patēriņu, piem., uzlabojot reģionālos dzelzceļa

savienojumus un tranzīta punktus, tiktu sekmēta videi nekaitīgāka

satiksme. Tāpat norādīts, ka pārejai no automobiļiem uz

sabiedrisko transportu ir būtiska loma centienos ierobežot

enerģijas patēriņu un emisijas transporta nozarē. Rekomendācijās

norāda, ka, neraugoties uz nesenajiem uzlabojumiem, ceļu

infrastruktūras kvalitāte joprojām ir krietni zemāka par ES

vidējo rādītāju. Turklāt Latvija ir viena no nedaudzām ES

valstīm, kur nav automaģistrāļu. Piemērotu apvedceļu trūkums ir

novedis pie smagas kravas automobiļu satiksmes cauri blīvi

apdzīvotām teritorijām, palielinot ceļu negadījumu skaitu,

sastrēgumus, gaisa piesārņojumu, kā mazināšanai vajadzīgi

turpmāki pasākumi un pārdomāta politika.

(71) Transporta nozares infrastruktūras būtiskākie

izaicinājumi ir nodrošināt pilnvērtīgu integrēšanos TEN-T tīklā

un Latvijas dzelzceļa telpas nošķirtības no Eiropas dzelzceļa

tīkla novēršana, kas tiek risināta ar jauna dzelzceļa koridora RB

attīstību EISI finansējuma ietvaros, izmantojot KF pārnesumu.

Latvijas 1520 mm dzelzceļa tīkls TEN-T regulas izpratnē

šobrīd neatbilst TEN-T dzelzceļa tīkla prasībām, bet ir atbrīvots

no atbilstības prasības izolētā tīkla statusa dēļ. Latvijas

dzelzceļa tīkla atbilstība TEN-T regulas izpratnē tiks

nodrošināta RB projekta daļā. Saskaņā ar Ziemeļjūras-Baltijas

pamattīkla koridora 4. darba plānu38 Latvijas autoceļi

koridorā neatbilst TEN-T prasībām attiecībā uz autoceļa klasi (no

TEN-T pamattīklā esošajiem autoceļiem tikai 8% ir ātrsatiksmes

autoceļi, bet visiem TEN-T pamattīklā esošajiem autoceļiem līdz

2030.gadam jābūt automaģistrālēm vai ātrsatiksmes autoceļiem),

līdz ar to, autoceļu posmos, kur tas ir ekonomiski izdevīgi,

plānots veikt pārbūvi vai jauna autoceļa posma izbūvi, uzlabojot

ceļu satiksmes drošību. Prioritārais ieguldījumu virziens valsts

galvenajos autoceļos ir Rīgas apvedceļa tīkla pārbūve.

(72) Izšķiroša nozīme konkurētspējīgas un drošas

starptautiskās piegādes ķēdes nodrošināšanā, kā arī ātrā robežas

šķērsošanā godprātīgiem uzņēmējiem, ir mūsdienu prasībām

atbilstošiem muitas kontroles tehnoloģiskajiem risinājumiem un

efektīvai dienestu sadarbībai robežšķērsošanas vietās, sekmējot

transporta infrastruktūrai atbilstošu robežšķērsošanas vietu

caurlaides spēju.

(73) Programmā plānotās investīcijas sniegs ieguldījumu šādu

TAP2027 rezultatīvo rādītāju sasniegšanā: bezemisiju

transportlīdzekļu īpatsvara visu transportlīdzekļu skaitā

pieaugums no 0,1% 2020.gadā līdz vismaz 2% 2027.gadā, pasažieru

apgrozības sabiedriskajā transportā palielinājums no 1687

milj.pas/km 2019.gadā līdz 1837,3 milj.pas/km 2027.gadā un

iedzīvotāju īpastvara, kas ar velosipēdu vai citu

mikromobilitātes transportlīdzekli brauc katru vai gandrīz katru

dienu, no kopējā valsts iedzīvotāju skaita konkrētajā gadā,

pieaugums no 6,4% 2019.gadā līdz 10% 2027.gadā.

(74) Latvijā iekšējās sasniedzamības nodrošināšanā galvenā

loma ir autoceļiem. Autoceļu jomā būtiskākais izaicinājums ir

uzlabot autoceļu tehnisko stāvokli un atbilstību augstākajām

ceļus satiksmes drošības prasībām. Latvijā ir vieni no augstākiem

rādītājiem satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitā uz miljons

iedzīvotājiem. Ir vērojams ceļu satiksmes negadījumos smagi

ievainoto skaita pieaugums, kas 60% gadījumu notiek uz

reģionāliem ceļiem39. Pamats lielajam negadījumu

skaitam uz Latvijas autoceļiem ir ceļu kapacitāte, kas ir

neatbilstoša mūsdienu satiksmes vajadzībām. Satiksmes intensitāte

ir būtiski pieaugusi, taču ceļu infrastruktūra joprojām paredz

pārvietošanos pa divām joslām- viena josla katrā virzienā, tādēļ

satiksmes drošības līmeņa paaugstināšanai ir svarīgas arī

turpmākas investīcijas ceļu kapacitātes uzlabošanā. Ātrgaitas

ceļu būvniecība valsts galveno autoceļu tīklā samazinās ikgadējās

SEG emisijas no autotransporta40. Emisiju samazinājums

ir saistīts ar zemāku degvielas patēriņu, ko rada vienmērīga

braukšana pa kvalitatīvu ceļu, kā arī izvairīšanās no dīkstāves

vienlīmeņu krustojumos. Papildu satiksmes drošības uzlabošanas

darbi valsts autoceļu tīklā tiek plānoti, ņemot vērā valsts

autoceļu bīstamo posmu un krustojumu ("melno punktu")

kartes41. Kravu pārvadājumi ar autotransportu

iekšzemes transportā ir dominējošais kravu pārvadāšanas veids,

ņemot vērā salīdzinoši nelielos pārvadāšanas attālumus. Ņemot

vērā EK rekomendācijās minēto par apvedceļu trūkumu, svarīgi

turpināt TEN-T savienojumus pilsētās, novirzot satiksmi no blīvi

apdzīvotām teritorijām. 2021.-2027. gada plānošanas periodā ir

paredzētas tādas investīcijas ceļu attīstībā, kas veicina

automaģistrāļu izveidi, savienošanu ar apvedceļiem un apvedceļu

izbūvi.

(75) Atbilstoši informatīvajam ziņojumam Via Baltica pārbūves

ietvaros līdz 2030.gadam paredzēts pārbūvēt autoceļu A7

Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle), iekļaujot Bauskas un

Iecavas apvedceļu izbūvi (60,1 km). Autoceļa A7 pārbūve papildina

investīcijas (valsts galvenā autoceļa posma pārbūves/būvniecības

1.posma 1.virziens: autoceļa A4 Rīgas apvedceļš

(Baltezers-Saulkalne) pārbūve, un apvienotā autoceļa un dzelzceļa

tilta pār Daugavu un ar to saistītās ceļu infrastruktūras

būvniecība).

(76) Plānotie ieguldījumi valsts autoceļu tīklā būs solis ceļā

uz efektīvu valsts ceļu tīklu, kas ir veidots saskaņā ar drošības

standartiem un atbalsta gan iedzīvotāju mobilitāti t.sk.

uzlabojot starppilsētu sabiedriskā transporta pakalpojumos

izmantoto infrastruktūru, gan nodrošina tranzīta

infrastruktūru.

(77) TEN-T dzelzceļa tīklā iztrūkst RB savienojums. Tas tiek

risināts, RB reģionālās stacijas projektējot EISI ietvaros.

Lēmumi par staciju atrašanās vietu tiek pieņemti RB trases

projektēšanas gaitā, ko plānots pabeigt līdz 2023.gadam. Staciju

būvniecību plānots uzsākt 2024.gadā. Būvdarbus nav plānots veikt

no KF. Reģionālo staciju izbūves jautājums tiks pārskatīts

vidusposma izvērtējumā.

(78) Dzelzceļa transports ir viens no perspektīvākajiem,

drošākajiem un videi draudzīgākajiem sauszemes transporta veidiem

gan pasažieriem, gan kravām. 2017.-2019.gadā novērojams pasažieru

pārvadājumu apjoma palielinājums pasažieru pārvadājumos pa

dzelzceļu un regulārās satiksmes autobusos. Saskaņā ar 2018.gadā

veikta pētījuma rezultātiem, kā svarīgākie iemesli automašīnu

izmantošanai īsos braucienos tiek minēti komforts un laika

ietaupījums, bet vidējiem un gariem braucieniem automašīnas tiek

izmantotas zemāku izmaksu dēļ. Šis rādītājs norāda uz trūkumiem

sabiedriskā transporta sistēmā. Tādēļ ir jāturpina ieguldījumi

dzelzceļa infrastruktūras attīstībā, lai uzlabotu sabiedriskā

transporta konkurētspēju salīdzinājumā ar autotransportu,

galvenokārt ar to domājot tieši iespēju pārvietoties ātrāk, videi

draudzīgāk un komfortablāk nekā ar vieglo autotransportlīdzekli,

tādējādi izpildot EK rekomendāciju attiecībā uz pāreju no

automobiļiem uz sabiedrisko transportu. Tas būs iespējams,

efektivizējot sabiedriskā transporta nodrošinājumu un pieejamību

un vienlaikus veicot ieguldījumus dzelzceļa infrastruktūrā un

ritošajā sastāvā. Lai veicinātu iedzīvotājus izvēlēties

sabiedrisko transportu, 2019.gadā apstiprināta Sabiedriskā

transporta attīstības koncepcija 2021.-2030.gadam. Saskaņā ar

koncepciju dzelzceļš noteikts kā transporta sistēmas mugurkauls,

paredzot maršrutos ar lielu pasažieru plūsmu pārvadājumus

nodrošināt ar dzelzceļa transportu, bet ar autobusiem veikt

pasažieru nogādāšanu līdz vilcienam. Pārvadājumus ar autobusiem

turpinās veikt vietās, kur vilciens nekursē. Pieaugot

nepieciešamībai nodrošināt ilgtspējīgu mobilitāti, par būtisku

izaicinājumu ir uzskatāms zemais Latvijas dzelzceļa tīkla

elektrifikācijas rādītājs. 2020.gadā elektrificēti bija tikai 14%

no dzelzceļa līniju kopgaruma, ES vidēji tie ir 55%. Ņemot vērā

dzelzceļa pasažieru infrastruktūras attīstību, jaunā dzelzceļa

tīkla elektrifikācijas stratēģija paredz pakāpenisku

elektrificēto līniju tīkla paplašināšanu Rīgas aglomerācijā

maršrutos, kur šobrīd pasažieru pārvadājumi notiek ar

dīzeļvilcieniem. Kā nākamais posms tiek plānota esošā

elektrificētā tīkla, kas tiek izmantots pasažieru pārvadājumiem,

modernizācija un attīstība. Šobrīd maksimālais pieļaujamais

pasažieru vilcienu ātrums pa dzelzceļa infrastruktūru ir līdz 120

km/h. Lai uzlabotu iedzīvotāju mobilitāti uz blīvi apdzīvotiem

centriem un vienlaikus piedāvātu privātajiem

autotransportlīdzekļiem konkurētspējīgu pārvietošanos, ir būtiski

nodrošināt vilcienu ātruma paaugstināšanu. Visefektīvāk

nepieciešamos ieguldījumus infrastruktūrā ir veikt tajos

dzelzceļa posmos, kuros ir lielāks attālums starp stacijām un

vilciena gaitai ir iespējams paātrināties.

(79) Rīgas metropoles areālā koncentrējas 1,25 milj. jeb

aptuveni 65% Latvijas iedzīvotāju un tā teritorijā tiek radītas

aptuveni 3/4 Latvijas ekonomisko vērtību42. Ievērojama

daļa iedzīvotāju no Rīgas apkārtējām teritorijām ik dienas dodas

uz Rīgas pilsētu kā uz darba vai mācību vietu. Latvijā uz 1000

iedzīvotāju ir reģistrēti vairāk nekā 350 automobiļi, kuru skaits

turpina palielināties, īpaši Rīgā un Pierīgā. Rīgas pilsētā un

Pierīgas pašvaldībās ir apm. 50% no visiem Latvijā uz 2019.gada

1.janvāri reģistrētajiem vieglajiem

transportlīdzekļiem43. Pēdējos piecos gados automašīnu

skaits uz ielām un autoceļiem pakāpeniski turpina palielināties.

Līdz ar to, veidojas arvien lielāki sastrēgumi, liekot

iedzīvotājiem ik dienas vairāk laika pavadīt ceļā, kā arī

atstājot negatīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti un klimata

pārmaiņām. Arvien lielāka vieglo automobiļu izmantošana ir viens

no galvenajiem iemesliem emisiju pieaugumam transporta nozarē.

Ņemot vērā iepriekš minēto, lai samazinātu transporta radīto

izmešu daudzumu Rīgā, ir nepieciešams radīt priekšnosacījumus

transporta plūsmu pārstrukturēšanai Rīgā, t.sk. izveidojot

transporta koridorus, lai tādējādi atslogotu pilsētas centru no

kravas transporta. Būtisks ieguvums Rīgas metropoles areāla

satiksmes infrastruktūrai ir RB. Saistībā ar RB izbūvi tiek

plānoti nozīmīgi transporta pārkārtojumi Rīgas centrā, kas veidos

Rīgas centrālo dzelzceļa staciju par multimodālu sabiedriskā

transporta mezglu, un arī pārējā Rīgas daļā un Pierīgā.

Investīcijas Rīgas pilsētas transporta infrastruktūrā tiks

veiktas atbilstoši Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijai līdz

2030.gadam44, Rīgas attīstības programmai

2021.-2027.gadam, Rīgas teritorijas plānojumam līdz 2030.gadam

u.c. plānošanas dokumentiem.

(80) Būtisks priekšnosacījums reģionu attīstībai ir

kvalitatīvs un drošs infrastruktūras tīkls reģionos, kas

nodrošina savienojumus ar reģionu centriem. Lai to nodrošinātu,

nepieciešams turpināt veikt investīcijas pilsētu transporta

infrastruktūras sasaistei ar TEN-T, paredzot mikromobilitātes

integrēšanu kopējā nacionālās un reģionālas nozīmes centru

transporta sistēmā, attīstot maģistrālo ielu un alternatīvu

kravas transportlīdzekļu maršrutu attīstību, lai nodrošinātu

atsevišķu pilsētu daļu efektīvu savstarpējo sasaisti un sasaisti

ar reģionālas nozīmes mobilitātes punktu. Investīcijas pilsētu

transporta infrastruktūrā tiks veiktas atbilstoši pašvaldību

teritoriju attīstības stratēģijām (pašvaldību attīstības

programmām). Nepieciešams pilsētu mobilitātes jautājumus integrēt

kopējā transporta sistēmā. Jau tagad paredzams, ka ieguldījumi

dzelzceļa infrastruktūrā, jaunu reģionālo dzelzceļa maršrutu

izveidošana, RB dzelzceļa līnijas izbūve, mobilitātes

punktu45 izveide, alternatīvo degvielu popularitātes

pieaugums un mikromobilitātes jautājumu risinājumi pozitīvi

ietekmēs mobilitāti pilsētu teritorijās. Nākotnē to vēl vairāk

uzlabos RB reģionālo staciju izveide, kuru sākotnējā attīstība

tiks īstenota, veicot lokālplānojumu izstrādi attiecīgā novada

teritorijā. Ar lokālplānojumu tiks nostiprināts reģionālās

stacijas pamatizvietojums un to funkcionēšanai nepieciešamā

teritorija, vienlaikus izvērtējot sabiedriskā transporta

integrāciju reģionālās nozīmes mobilitātes punkta un plašākas

pilsētvides attīstības iespēju stacijas areālā ietvaros.

Dzelzceļam, kopā ar sabiedrisko autotransportu un sliežu

transportu būs jānodrošina daudzveidu mobilitātes iespējas

reģionos un pilsētās.

(81) Lai nodrošinātu drošu navigāciju ostās, infrastruktūra

tajās veidota un attīstīta atbilstoši starptautiskām prasībām.

Ņemot vērā, ka tiek ieviestas arvien augstākas vides aizsardzības

prasības, nepieciešams pilnveidot Latvijas ostu publisko

infrastruktūru, rast risinājumus un attīstīt jaunus projektus

klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai, atjaunojamo energoresursu

izmantošanai un digitalizācijai, t.sk., ņemot vērā, ka ostām

nākotnē jānodrošina atbilstība TEN-T Regulā un Eiropas Parlamenta

un Komisijas Direktīvā nr. 2014/94/ES par alternatīvo degvielu

infrastruktūras ieviešanu noteiktajām prasībām attiecībā uz

alternatīvo degvielu pieejamību.

(82) Programmas ietvaros plānotās darbības sekmēs TAP 2027

noteiktos politikas rezultātus: uzlabotas mobilitātes iespējas,

samazinātas SEG emisijas transportā, uzlabota vides

kvalitāte.

(83) Saistībā ari digitālo pāreju ekonomikā pieaugs

slodze mobilajiem un fiksētajiem tīkliem, kā arī būtiski pieaugs

prasības pēc ātras lielu datu daudzuma apmaiņas, kas prasīs 5G

infrastruktūras attīstību.

(84) Balstoties uz 2020.gadā veikto pētījumu "Pētījums

Eiropas Savienības fondu 2021. -2027. gada plānošanas perioda

ieguldījumu priekšnosacījumu izpildei"46,

secināms, ka, lai gan kopumā sakaru nozares attīstības rādītāji

ir vērtējami ļoti labi, tomēr, vērtējot reģionālajā dalījumā,

teritorijās ārpus lielākajām pilsētām, ieskaitot tām pieguļošās

teritorijās, trūkst "vidējās jūdzes" un "pēdējās

jūdzes" infrastruktūras, kas spētu nodrošināt Savienojamības

paziņojuma mērķiem atbilstošus interneta piekļuves pakalpojumus

galalietotājiem. Tīklu izbūves dārdzības dēļ elektronisko sakaru

uzņēmumiem nav pietiekošas ekonomiskās iniciatīvas izvērst ļoti

augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīklus.

(85) Lai attīstītu viedo transporta un satiksmes vadības

sistēmu gar TEN-T autoceļiem un dzelzceļiem, būtiska ir

infrastruktūra, t.sk. elektroapgādes, kas nodrošina nepārtrauktu

un viendabīgu pārrobežu 5G pārklājumu47.

(86) Attīstoties sakaru, transporta un enerģētikas

digitalizācijai aizvien nozīmīgāks kļūst jautājums par digitālās

vides un pakalpojumu drošību, līdz ar to turpināma kiberdrošības

uzlabošana.

(87) Ņemot vērā augstākminētos izaicinājumus investīcijas ir

plānotas visos 3.politikas mērķa SAM ietvaros, piesaistot KF

finansējumu, kā arī 1.4.1.SAM attiecībā uz IKT

infrastruktūru.

1.5. Iedzīvotāju potenciāla pilna

izmantošana

(88) Ikgadējās valstu rekomendācijas aicina uzlabot VA

sistēmas pieejamību, kvalitāti un izmaksu lietderību; stiprināt

veselības sistēmas noturību, tostarp nodrošinot to ar papildu

cilvēkresursiem un finanšu resursiem. Novērst sociālo atstumtību,

kā arī uzlabot izglītības un apmācības kvalitāti un efektivitāti

jo īpaši attiecībā uz mazkvalificētiem darba ņēmējiem un darba

meklētājiem, tostarp palielinot līdzdalību profesionālajā

izglītībā, apmācībā un pieaugušo izglītībā. Mazināt krīzes

ietekmi uz nodarbinātību, tostarp izmantojot elastīgu darba

režīmu, aktīvos darba tirgus pasākumus un prasmju pilnveidošanu.

Investīcijas aicināt fokusēt uz cenas ziņā pieejamu mājokļu

piedāvājumu. Sociālā pīlāra ietvarā tiek izceltas nodarbinātības

līmeņa atšķirības starp reģioniem un dažādu prasmju līmeņiem,

ierobežota piekļuve sociālajiem mājokļiem. Kā pozitīvs elements

atzīmējams vēsturiski augstākais nodarbinātības līmenis,

nodarbinātības līmeņa atšķirība starp dzimumiem viena no

zemākajām Eiropā.

(89) Nepieciešamību veikt investīcijas cilvēkkapitālā nosaka

gan Stratēģija "Latvija 2030" - "investīcijas

cilvēkkapitālā ir prioritārs ilgtermiņa uzdevums, lai nodrošinātu

visa potenciālā cilvēkresursa, jo īpaši nabadzības un sociālās

atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu, līdzdalību darba

tirgū, uzlabotu veselības, sociālās aprūpes un sociālās drošības,

kā arī mūžizglītības sistēmu pakalpojumus un efektivitāti",

gan NAP 2027, kur uzsvars tiek likts uz cilvēkkapitāla ietekmi uz

augstāku produktivitāti un ekonomikas izaugsmi. Investīcijas

cilvēkkapitāla stiprināšanai tiek plānotas integrēti visā

programmā, jo īpaši 1. un 4. prioritārā virziena ietvaros.

(90) Nabadzības, ienākumu nevienlīdzības un sociālās

atstumtības mazināšana ir viens no lielākajiem izaicinājumiem

šajā plānošanas periodā, lai uzlabotu darbspējas vecuma cilvēku

nodarbinātību un produktivitāti, veicinātu būtiskāko pakalpojumu

pieejamību, vienlaikus nodrošinot nediskriminācijas principu

ievērošanu, t.sk. attiecībā pret atbilstošas jaudas interneta

pieejamību dzīvesvietā un digitālajām prasmēm.

(91) Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto

iedzīvotāju īpatsvars Latvijā ir viens no augstākajiem ES,

2019.gadā - 26%, nabadzības riska indekss - 21,7%. Pēc vecuma un

mājsaimniecības veida nabadzības riskam visvairāk pakļauti

iedzīvotāji virs 65 gadu vecuma - 40,9%, īpaši tie, kuri dzīvo

vieni - 71,7%, vienas personas mājsaimniecības - 49,1%, kā arī

mājsaimniecības, kurās tikai viens no vecākiem audzina apgādībā

esošos bērnus, 2019.gadā - 30,6%. 2019.gadā trūcīgas ģimenes

(personas) statuss bija spēkā 10 349 bērniem, savukārt

maznodrošinātas ģimenes (personas) statuss 6 512 bērniem. Lai

risinātu nabadzības un nevienlīdzības radītos izaicinājumus,

programmas ietvaros sniegto atbalstu būtiski papildina ESF+

programma materiālās nenodrošinātības mazināšanai, kurai

piešķirto finansējumu plānots pārskatīt veicot vidusposma

izvērtējuma pārskatu atbilstoši KNR 18.pantam.

(92) Nabadzības risku būtiski palielina arī bezdarbs, slikts

veselības stāvoklis un zems izglītības līmenis. 2019.gadā augsts

nabadzības risks bija bezdarbniekiem - 52,1%, personām ar

invaliditāti - 37,6%, kā arī iedzīvotājiem, kuriem ir

pirmsskolas, sākumskolas vai pamatskolas izglītība - 42,2%.

(93) Attiecībā uz cilvēkiem ar GRT sabiedrībā balstītu sociālo

pakalpojumu īpatsvars ir pieaudzis no 20% 2012. gadā līdz 29%

2020.gadā. To pieejamība attīstās pakāpeniski. 2013. gadā

darbojās 23 dienas aprūpes centri 19 pašvaldībās, 6 specializētās

darbnīcas 3 pašvaldībās un 12 grupu dzīvokļi 7 pašvaldībās. 2020.

gadā to skaits bija pieaudzis līdz 38 dienas aprūpes centriem 25

pašvaldībās, 7 specializētām darbnīcām 3 pašvaldībās un 20 grupu

dzīvokļiem 13 pašvaldībās. Saņemto sabiedrībā balstīto sociālo

pakalpojumu apjoms pieaug tikpat pakāpeniski, cik to sniegšanai

nepieciešamās infrastruktūras izveide. Līdzšinējo

deinstitucionalizācijas projektu ieviešana ir pierādījusi, ka bez

ieguldījumiem infrastruktūrā sabiedrībā balstītu sociālo

pakalpojumu sniegšanu mērķa grupas personām ir iespējams

nodrošināt tikai salīdzinoši nelielā apjomā, aptuveni pusi no

sniegtajiem pakalpojumiem veido speciālistu konsultācijas un

individuāls atbalsts, kas ir svarīgs, bet nevar aizvietot citus

pakalpojumus. Lai mazinātu teritoriālās atšķirības sociālo

pakalpojumu pieejamībā, ir plānots noteikt pašvaldībās obligāti

nodrošināmos sociālos pakalpojumus. Šī pieeja tiek ņemta par

pamatu, plānojot turpmākos ieguldījumus sabiedrībā balstītu

sociālo pakalpojumu attīstībā cilvēkiem ar GRT, pamatā

orientējoties uz dienas aprūpes centru, specializēto darbnīcu un

grupu dzīvokļu pieejamību visās Latvijas pašvaldībās. Ņemot vērā

2020. gadā jau esošos pakalpojumus un pakalpojumus, kurus plānots

izveidot ar ERAF atbalstu līdz 2023. gada beigām, 19 no 43

pašvaldībām cilvēkiem ar GRT būs pieejami mazāk par trīs veidu

pakalpojumiem, bet 5 pašvaldībās nebūs izveidota neviena

sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vieta.

Atbalsts tiek plānots tieši šo vajadzību apmierināšanai, papildus

ņemot vērā arī to, ka daļā pašvaldību būs nepieciešami vairāk par

vienu konkrētā veida pakalpojumu sniedzēju, kā arī būs

nepieciešami pakalpojumi, kas ir īpaši pielāgoti cilvēkiem ar

ļoti smagiem traucējumiem un kompleksām atbalsta vajadzībām,

t.sk. cilvēkiem ar demenci. Visi ieguldījumi sociālo pakalpojumu

attīstībā tiks veikti saskaņā ar ANO Konvencijā par personu ar

invaliditāti tiesībām un ANO Konvencijā par bērnu tiesībām

noteikto.

(94) Sociālās aizsardzības izdevumi Latvijā ir starp

zemākajiem ES (2016.gadā - 15,2% no IKP; ES 28,2% no IKP), kas

nespēj nodrošināt kvalitatīvu sociālo pakalpojumus mazāk

aizsargātām sabiedrības grupām. Liela daļa mājsaimniecību

saskaras ar grūtībām sociālo pakalpojumu pieejamībā (2016.gadā -

7,9% iedzīvotāju) profesionālus sociālās aprūpes pakalpojumus

neizmanto 37,9% finansiālu apsvērumu dēļ un 16,2%, jo aprūpes

pakalpojumi nav pieejami. Daudzveidīgu sociālo pakalpojumu

sociālās atstumtības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām, jo

īpaši cilvēkiem ar ļoti smagiem un multipliem FT, t.sk.GRT,

pensijas vecuma cilvēkiem, t.sk. ar demenci, pieejamību un

kvalitāti ietekmē arī atbilstošas pakalpojumu infrastruktūras

trūkums.

(95) Latvijā trūkst adekvātu sociālo mājokļu, kas nodrošina

sociālo iekļaušanu un ir ar piekļuvi darbavietām, izglītības

iestādēm un pakalpojumiem. Sociālie mājokļi 2016.gadā veidoja

tikai 0,4% no mājokļu fonda salīdzinājumā ar vidējo rādītāju ES -

8%.

(96) Personas ar invaliditāti un pirmspensijas vecumā esošas

personas, kā arī jaunieši, kuri nemācās un nestrādā, saskaras ar

paaugstinātu ilgstošā bezdarba risku, līdz ar to svarīgi

pasākumi šo grupu atbalstam. Tāpat speciāli mērķēti atbalsta

pasākumi bezdarba riska novēršanai un resocializācijai

nepieciešami arī tām grupām, kas saskaras ar grūtībām sociālās

atstumtības dēļ, kā piem., azartspēļu, narkotiku vai psihotropo

vielu atkarīgās personas un bijušie ieslodzītie.

(97) Latvija saskaras ar virkni būtiskiem izaicinājumiem

veselības jomā. 2018.gadā Latvijā neapmierinātās

vajadzības pēc VA pakalpojumiem bija 6,1%, kamēr vidēji Eiropā

šis rādītājs ir 1,8%48, arī VA kvalitātes rādītāji

vieni no zemākajiem ES un 2017.gadā bija otrs augstākais

profilaktiski novēršamo un trešais augstākais medicīniski

novēršamo nāves gadījumu skaits ES49. Lai uzlabotu

situāciju un noteiktu stratēģiskos rīcības virzienus ir

izstrādātas Sabiedrības veselības pamatnostādnes

2021.-2027.gadam, kuru izstrādē veikta esošā VA sistēmas analīze,

t.sk. ņemtas vērā ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda

ietvaros izstrādātās Pasaules Bankas veselības tīklu attīstības

vadlīnijas. Sabiedrības veselības politikas mērķis ir uzlabot

Latvijas iedzīvotāju veselību, pagarinot labā veselībā nodzīvoto

mūžu, novēršot priekšlaicīgu mirstību un mazinot nevienlīdzību

veselības jomā. Sabiedrības veselības pamatnostādnes paredz

pasākumu kopumu, kas vērsti uz to, lai nodrošinātu kvalitatīvus

un efektīvus VA pakalpojumus, to sniegšanai nepieciešamos

cilvēkresursus un infrastruktūru, attiecīgi nosakot 5

stratēģiskos rīcības virzienus: 1) Veselīgs un aktīvs

dzīvesveids; 2) Infekcijas izplatības mazināšana; 3) Veselības

aprūpes pakalpojumi (ambulatori, stacionāri, tarifi, zāles); 4)

Cilvēkresursi; 5) Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības

stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izmantošana.

(98) Veselīgs un aktīvs dzīvesveids. 2014.-2020.gada

plānošanas periodā veikti veselības veicināšanas un slimību

profilakses pasākumi, kur uzlabojušies rādītāji, cita starpā,

pēdējo gadu laikā Latvijā samazinājušies potenciāli zaudētie mūža

gadi50; pēdējo 3 gadu laikā smēķētāju skaits

samazinājies par 9%. Veselības veicināšanas un slimību

profilakses pasākumiem uz sabiedrības veselību ir ilgtermiņa

ietekme, t.sk. uz nodarbinātību, tādēļ arī turpmāk svarīgi

turpināt uzsākto, lai nodrošinātu būtiskus sabiedrības veselības

rādītāju uzlabojumus, uzlabotu dzīves kvalitāti un darba spējas,

paildzinātu dzīvildzi un veselīgo mūža gadu skaitu. Attiecībā uz

veselības aizsardzības ieguldījumiem sabiedrībai kopumā

vajadzības ir noteiktas un analizētas Sabiedrības veselības

pamatnostādnēs, savukārt ES fondu ietvaros paredzēts nozīmīgs

atbalsts veselības veicināšanas un slimību profilakses

pasākumiem, t.sk. neaizsargātām sabiedrības mērķa grupām

(piemēram, bērniem un jauniešiem, cilvēkiem ar atkarību no vielas

un procesiem un grupas, kam draud sociālā atstumtība, vecāki,

darba ņēmēji (īpaši vecāka gadagājuma cilvēki) u.c.).

(99) Infekcijas izplatības mazināšana. Infekcijas

slimību izplatība rada ne tikai sabiedrības veselības

apdraudējumu un slogu veselības sektoram, bet arī rada

ievērojamus zaudējumus tautsaimniecībai. Covid-19 pandēmija

radījusi ievērojamu ietekmi uz sabiedrības veselību un veselības

aprūpes sistēmu, un īpaši saasinājusi problēmas veselības aprūpē

- ārstniecības personu trūkumu, neatbilstošu ārstniecības iestāžu

infrastruktūru un nepietiekamu gatavību ārkārtas situācijām

veselības aprūpē. Pēc vakcinācijas stratēģijas ieviešanas,

infekcijas izplatība būtiski mazināsies, bet galvenā cīņa būs ar

Covid-19 atstātajiem izaicinājumiem, piemēram, paliekošas

veselības problēmas slimību pārslimojušajiem, psihoemocionālā

izdegšana "frontes līnijā" strādājošajiem, kā arī

psihoemocionālu traucējumu saasināšanās sabiedrībā, ko var

provocēt, gan ilgstošās izmaiņas ikdienas dzīvē, gan ekonomiskās

situācijas pasliktināšanās. Tāpat arī nepieciešami pasākumi

mazinot citas infekciju slimības - sezonālā gripa, HIV infekcija,

tuberkuloze, vīrusa hepatīti u.c. Lai risinātu ar infekciju

izplatību saistītos izaicinājumus ir plānota virkne stratēģiski

svarīgi pasākumi. Prioritāri pasākumi tiks vērsti uz to, lai

nodrošinātu epidemioloģiski drošu VA pakalpojumu pieejamību

iedzīvotājiem, attiecīgi tiks izstrādāts rekomendāciju kopums

epidemioloģisko prasību nodrošināšanai gan stacionārajās, gan

ambulatorajās ārstniecības iestādēs, savukārt ANM plānotās

investīcijas infrastruktūrā tiks veiktas balstoties uz šo

rekomendāciju kopumu. Tāpat arī ANM plāna ietvaros tiek plānoti

divi nozīmīgi pētījumi - pētījums ar mērķi apzināt nevakcinēšanās

iemeslus lai nodrošinātu plašāku vakcinācijas aptveri un mazinātu

infekciju slimību izplatības riskus Latvijā un pētījums par

infekciju slimību izplatības riskiem un to ietekmi uz sabiedrības

veselības rādītājiem. Minētie pētījumi nodrošinās pamatu tālākai

sabiedrības veselības politikas plānošanai un ieviešanai, t.sk.

integrētajai veselības aprūpei, nepieciešamajiem uzlabojumiem

normatīvajā ietvarā, metodoloģiskajā vadībā, vakcinācijas procesa

pilnveidē u.c.

(100) Veselības aprūpes pakalpojumi (ambulators,

stacionārs, tarifi, zāles). Ilgstošā finansējuma trūkuma dēļ

veselības aprūpes sistēma Latvijā ir kritiski novājināta, kā

rezultātā ir tiek ietekmēta VA pakalpojumu pieejamība

iedzīvotājiem - ilgs diagnostikas un ārstēšanas pakalpojumu

gaidīšanas laiks, finansiāli un teritoriāli šķēršļi pacientiem

veselības aprūpes pakalpojumu, tai skaitā, zāļu saņemšanai,

mūsdienu prasībām neatbilstoša un novecojusi veselības aprūpes

infrastruktūra, nepietiekama pētniecības rezultātu un jaunāko

ārstniecības tehnoloģiju izmantošana veselības aprūpē un

medicīnā, un mūsdienu prasībām neatbilstoša veselības datu

infrastruktūra, nepietiekami nodrošināta pacienta veselības

aprūpes koordinēšana un pakalpojumu pēctecība. Lai risinātu

minētos izaicinājumus, ANM plāna ietvaros tiek plānotas reformas

veicinot jaunu, efektīvu un ilgtspējīgu VA pakalpojumu sniegšanas

modeļu izstrādi. Tāpat tiks izstrādātas rekomendācijas integrētas

veselības aprūpes attīstībai, kuru ietvaros plānots sagatavot

rekomendācijas "Vienas pieturas aģentūras" principa

ieviešanai veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā un

nepieciešamās izmaiņas attiecīgajos normatīvajos aktos.

Organizējot veselības aprūpes pakalpojumus no pacienta vajadzībās

balstītas perspektīvas un ievērojot nozares cilvēkresursu

trūkumu, ir jāspēj nodrošināt visaptverošus veselības aprūpes

pakalpojumus, kas nozīmē, ka pacients pēc jebkura pakalpojuma

līmeņa aprūpes nekavējoties tiek iesaistīts turpmākajos

nepieciešamajos veselības aprūpes posmos, nodrošinot saistītā

pakalpojuma pieejamību, tādejādi saņemot nepārtrauktu veselības

aprūpes pakalpojumu. Integrēta pakalpojuma nodrošināšana ietvers

gan dažāda līmeņa veselības aprūpes pakalpojumus sniedzēju, gan

sociālo pakalpojumus sniedzēju, gan pacienta un viņa tuvinieku

iesaisti, savstarpējas sadarbības spējas lēmumu pacienta aprūpē

pieņemšanā. Integrētas veselības aprūpes attīstība tiks

nodrošināta vienlaicīgi izmantojot gan valsts budžeta līdzekļus

pakalpojumu, tarifu un zāļu apmaksai, gan veicot investīcijas

infrastruktūrā, kas paredzētas gan ANM plāna, gan ES fondu

ietvaros, tāpat jāīsteno ANM plānā un ES fondu paredzētās

investīcijas ārstniecības iestāžu un valsts iestāžu digitālo

risinājumu attīstībā atbilstoši digitālās veselības stratēģijai.

Ņemot vērā ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu nozīmīgumu,

ANM plāna ietvaros tiek plānots pētījums par SAVA kvalitāti un

pieejamību veselības sistēmas novērtēšanai un uzlabošanai, kas

kalpos par pamatu tālākai SAVA pakalpojumu attīstībai. Attiecīgi,

lai kompleksi risinātu ambulatorās aprūpes pakalpojumu attīstību

gan ANM plāna, gan ES fondu ietvaros paredzēts būtisks atbalsts

tieši SAVA pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamās

infrastruktūras attīstībai. Papildus ES fondu ietvaros tiks

risināti arī ar pakalpojumu kvalitātes vadības sistēmas attīstību

saistītie pasākumi, t.sk. izstrādājot klīniskās vadlīnijas un

pacientu ceļus.

(101) Cilvēkresursi. Esošais ārstniecības personu

nodrošinājums ir nepietiekams visās ārstniecības personu grupās,

33% ārstu un 28% zobārstu jau ir vai pēc 7 gadiem būs pensijas

vecumā, radot nopietnu apdraudējumu VA pakalpojumu

nodrošināšanai. Tiek prognozēts, ka līdz 2025.gadam veidosies ap

3050 māsu iztrūkums. 2017.gadā uz 100 000 iedzīvotajiem bija

320,5 ārstu, tikmēr ES vidēji - 363,6. Lai stratēģiski un

ilgtermiņā risinātu ar cilvēkresursu attīstību saistītos

izaicinājumus paredzēts izstrādāt Cilvēkresursu attīstības

stratēģiju, t.sk. plānots izstrādāt tālākizglītības modeli un

attīstīt simulāciju mācības (Tehniskā atbalsta instruments (SRSS)

kombinācijā ar ANM plāna investīcijām). Tāpat paredzēts

pilnveidot ārstniecības personu atalgojuma modeli, kura mērķis ir

ne vien panākt, ka atalgojuma sistēma ir motivējoša un

caurspīdīga un sasniegs noteiktu mērķa algu katrai ārstniecības

personu grupai, bet arī ieviest pilna laika ekvivalenta (PLE)

konceptu, kura ietvaros tiek definēts, kādas darbības veicamas

ārstniecības personai vienas slodzes ietvaros, par kuru maksājama

mērķa alga ietverot gan stacionāro, gan ambulatoro darbu. Lai

nodrošinātu profesijā strādājošo cilvēkresursu noturēšanu un

cilvēkresursu piesaisti, tai skaitā atgriešanu darbam veselības

nozarē, īpaši valsts apmaksāto pakalpojumu nodrošināšanā, tiks

turpināts darbs pie ārstniecības personu izglītības sistēmas

kvalitātes pilnveides, māsu un rezidentu reformas īstenošanas,

savukārt izmantojot ES fondu atbalstu paredzēts turpināt

ārstniecības personu piesaisti prioritārās VA jomās darbam

veselības aprūpē, kā arī tiks turpināta atbilstošu prasmju un

iemaņu attīstīšana neformālās izglītības ietvaros, un kā jauns

atbalsta pasākums ar uzsvaru uz efektīvāku risinājumu -

paredzētas rezidentu apmācības prioritārajās VA jomās.

(102) Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības

stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izmantošana.

Veselības aprūpē saskaņā ar OECD veikto apkopojumu, nelietderīgus

tēriņus veido nepilnības klīniskajā praksē (neefektīva un

neatbilstoša (zemas kvalitātes) klīniskā aprūpe, negadījumi

veselības aprūpē, pakalpojumu dublēšana), nepilnības pakalpojumu

apmaksā un sniegšanā (pārāk augsta samaksa par pakalpojumu,

neizmantoto resursu, piemēram, medikamentu un citu medicīnisko

piederumu izmešana, dārgu materiālu, līdzekļu izmantošana, ja

pieejamas lētākas alternatīvas), nepilnības veselības aprūpes

pārvaldībā, piemēram, neefektīvi administratīvie izdevumi,

trūkumi VA digitalizācijas pārvaldībā. Lai stiprinātu veselības

aprūpes ilgtspēju, pārvaldību un efektivitāti tiks turpināti ES

fondu ieguldījumi, veicot pētījumus veselības aprūpes kvalitātes

novērtēšanai un uzlabošanai, tāpat tiks turpināts darbs pie

klīnisko algoritmu, klīnisko pacientu ceļu (kas soli pa solim

izklāsta ārstēšanas procesu no pacienta skatu punkta,

demonstrējot skaidru un saprotamu plānu) ieviešanas visās

veselības aprūpes jomās, prioritāri tajās, kam ir būtiska ietekme

uz priekšlaicīgu mirstību, priekšlaicīgu darbspēju zaudējumu.

Paredzēti pasākumi cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanai

kvalitātes nodrošināšanas sistēmas ietvaros un pacientu

apmierinātības ar veselības aprūpi novērtēšana.

(103) Lai īstenotu Sabiedrības veselības pamatnostādnēs

noteiktos rīcības virzienus, izvērtējot prioritātes, investīciju

ieguldījumu termiņus un nosacījumus, sabalansēti tiek plānotas

gan ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda papildus

investīcijas, ANM plāna reformas un investīcijas, kā arī no

valsts budžeta piešķirtās investīcijas un prioritārās du

2021.-2027.gada plānošanas perioda ieguldījumu investīcijas.

Investīcijas kompleksi tiek mērķētas sabiedrības veselības

uzlabošanai, VA pakalpojumu pieejamībai un ilgstpējībai -

uzlabojot infrastruktūru, ka arī cilvēkresursu nodrošināšanai un

to kvalitātes celšanai VA nozarē atbilstoši Cilvēkresursu

attīstības stratēģijai, primārās aprūpes attīstības un slimnīcu

sadarbības teritoriju tīklojuma attīstības plānošanas

dokumentiem, sekundārās ambulatorās VA pieejamības novērtējumam,

rekomendācijām integrētas un epidemioloģiski drošas veselības

aprūpes attīstībai, neatliekamās medicīniskās palīdzības

pakalpojumu Slimnieku hospitalizācijas vietu plānam51

Veselības aprūpes nodrošināšanas infrastruktūras attīstības

investīciju stratēģijai 2021.-2029.gadam, kā arī ņemot vērā

periodiskos ārstniecības iestāžu sniegto pakalpojumu izvērtējuma

rezultātus.

(104) Slimnieku hospitalizācijas vietu plāns ir pacientu

plūsmas organizēšanas dokuments jeb pacientu kustības algoritms,

kas izriet no klīniskajām vadlīnijām un citiem normatīvajiem

aktiem un ietver stacionāro ārstniecības iestāžu līmeni,

attiecīgi nodrošināmo profilu veidus un skaitu, stacionāro un

neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu klāstu. Veicot

ieguldījumus cilvēkresursu attīstībā, VA pakalpojumu attīstībā,

kvalitātes sistēmas pilnveidošanā un ārstniecības ieztāžu

infrastruktūras attīstībā, tiek veidots efektīvs, racionāls un

savstarpēji papildinošu pasākumu kopums, kurš mijiedarbojas uz

Slimnieku hospitalizācijas vietu plānu, to pakāpeniski attīstot

līdz ar veikto ieguldījumu attīstību. Tādējādi kopumā

iedzīvotājiem tiek nodrošināti efektīvāki, kvalitatīvāki un

pieejamāki VA pakalpojumi. Vienlaikus ar ieguldījumiem

sisitēmiski tiek uzlabotas ārstēšanas organizācijas metodes un

uzlabotas ārstu kompetences, periodiski izvērtējot slimnīcu

stacionāro pakalpojumu klāsta nodrošināšanu atbilstoši slimnīcas

līmenim, uzlabojot valsts budžeta finansējuma pieejamību VA

pakalpojumiem.

(105) Vienlaikus Sabiedrības veselības pamatnostādnes iezīmē

arī galvenās prioritātes nākamajiem septiņiem gadiem, gan, lai

aizsargātu indivīda veselību, gan arī palīdzētu indivīdam ilgāk

dzīvot ar labu veselību. Izvirzītas šādas prioritārās

veselības jomas - sirds un asinsvadu slimības, onkoloģija,

psihiskā veselība, mātes un bērna veselības (perinatālais un

neonatālais periods) aprūpe, retās slimības, paliatīvā aprūpe,

medicīniskā rehabilitācija.Neinfekcijas slimības ir galvenais

nāves cēlonis arī Latvijā - no visiem nāves cēloņiem 55% ir

sirds un asinsvadu slimības (SAS), otrs biežākais nāves cēlonis

Latvijā - onkoloģiskās slimības.33 Būtiska loma

neinfekcijas slimību izplatībā ir ar dzīvesveidu saistītiem riska

faktoriem, piem., kā neveselīgam uzturam, mazkustīgam

dzīvesveidam, smēķēšanai, alkohola, narkotiku un

psihotropo vielu lietošanai, kā arī aizraušanās ar

atkarību izraisošajiem procesiem un dažādām modernām

tehnoloģijām.

(106) Lai risinātu ar prioritārajām veselības jomām saistītos

VA pakalpojumu trūkumus un uzlabotu VA pakalpojumu pieejamību,

kvalitāti un efektivitāti, visas investīcijas plānots veikt

ievērojot aktuālos VA rīcībpolitikas plānošanas dokumentos

noteiktos mērķus un izvirzītās prioritātes. Attiecīgi tiek

plānots aktualizēt rīcībpolitiku onkoloģijas, psihiskās

veselības, hronisko pacientu, t.sk. paliatīvās aprūpes jomā

(iekļaujot Hospisa attīstību), savukārt pārējās prioritārās jomas

tiks attīstītas kompleksi īstenojot Sabiedrības veselības

pamatnostādnēs noteiktos uzdevumus.

(107) Lai nodrošinātu VA izvirzīto stratēģisko attīstību,

ieguldījumi veicami atbilstoši konkrētās prioritātes

rīcībpolitikai vienlaikus nodrošinot integrētu prioritātes

attīstību, proti, nodrošinot gan VA kvalitātes attīstību, gan

cilvēkresursu pieejamības nodrošināšanu un kvalifikācijas

paaugstināšanu, gan infrastruktūras pieejamību, gan digitālo

risinājumu attīstību, un svarīgi iedzīvotāju līdzestību savā

veselības uzturēšanā, to visu sabalansējot ar valsts budžeta

finansējumu prioritātes pakalpojuma apmaksai.

(108) Līdztekus nodarbinātības veicināšanai un mērķētam

atbalstam sociālajai iekļaušanai un dažādu sociālo grupu

integrācijai darba tirgū, nepieciešams nodrošināt visiem

vienlīdzīgu piekļuvi tiesai. Tiesu pieejamība, tās efektivitāte

un korupcijas izplatības mazināšana, t.sk valsts un

starptautiskajā līmenī, stiprina iedzīvotāju un starptautiskas

sabiedrības uzticēšanos Latvijas tiesībaizsardzības sistēmai, kā

arī īsteno ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 16.3.

(109) Latvijā sociālo partneru iesaiste reformu un

politiku veidošanā ir labi nostādīta, tomēr nepieciešams

stiprināt patiesu dialogu komunikācijā ar sociālajiem partneriem,

kā arī vēl jāspēcina pilsoniskais dialogs un sabiedrības

līdzdalība. Šobrīd sociālo partneru un pilsoniskā dialoga

īstenotāju ierobežotā kapacitāte neļauj jēgpilni un savlaicīgi

nodrošināt nepieciešamo iesaisti. Vienlaikus, lai veicinātu

pilsonisko līdzdalību, jārisina jautājumi, kas skar pašu

sabiedrību, piemēram, Latvijas iedzīvotāji ir mazaktīvi

pilsoniskajā līdzdalībā un sociālais dialogs ir vāji attīstīts,

kā arī pilsoniskās līdzdalības rādītājs Latvijā

zems.52 Būtisks šķērslis trešo valstu pilsoņu

līdzdalībai aktīvai sabiedriskajai darbībai pastāvīgo iedzīvotāju

veidotās organizācijās un aktivitātēs ir nepietiekamas latviešu

valodas zināšanas, kas primāri negatīvi ietekmē informācijas

pieejamību par līdzdalības iespējām.53

(110) Sociālo iekļaušanu un saliedētu sabiedrību stiprina

iesaiste kultūras aktivitātēs. Kultūras patēriņa un

līdzdalības ietekmes pētījuma54 ietvaros secināts, ka

kultūras patēriņā mazaktīvi biežāk ir 55-74 gadīgie, ar zemiem

ienākumiem, laukos dzīvojošie, cittautieši un tie, kas dzīvo

vieni, kam ir arī plašāka sociālā nozīme - noteiktas iedzīvotāju

sociāli demogrāfiskās grupas kultūras pieejamībā tiek arvien

vairāk marginalizētas, to kultūras patēriņam arvien samazinoties

un/vai aizstājoties ar viegli pieejamiem izklaides

produktiem.

(111) Pieejamie dati norāda, ka COVID-19 pandēmijas rezultātā

noteikto ceļojuma ierobežojumu rezultātā nopietni ietekmēti

reģioni, kur kultūras un tūrisma nozares sniedz nozīmīgu

ieguldījumu reģionālajā ekonomikā. Būtiski saglabāt un attīstīt

Latvijas kultūras kapitālu un veicināt piederības izjūtu Latvijas

kultūras telpai, attīstot sabiedrības radošumā balstītu

konkurētspējīgu nacionālo identitāti un veidojot Latvijā

kvalitatīvu kultūrvidi, t.sk. kultūras mantojuma potenciāla

izmantošana radošā tūrisma attīstīšanai.

(112) Lai risinātu augstāk minētos izaicinājumus investīcijas

plānotas 4.3.1., 4.3.3., 4.1.1., 4.1.2., 4.2.3., 4.2.4., 4.3.2.,

4.3.4., 4.3.5. un 4.3.6.SAM investīciju prioritātēs paredzot ERAF

un ESF+ investīcijas.

(113) Plānotos ieguldījumus pamato Sociālās aizsardzības un

darba tirgus politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam, Bērnu,

jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēs 2022.-2027.gadam,

Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam un

Resocializācijas politikas pamatnostādnēs 2022.-2027.gadam un

attiecīgo pamatnostādņu īstenošanas plānā ietvertie mērķi,

pasākumi un plānotie rezultāti.

1.6. Integrēti risinājumu

demogrāfijas un reģionālo attīstības atšķirību izaicinājumiem

(114) Iedzīvotāju skaita samazināšanās Latvijā radīs

izaicinājumus ekonomikas attīstībai, samazinoties darbaspēka

pieejamībai, kā arī veselības un sociālai sistēmai, būtiski

palielinoties pensijas vecumā esošo iedzīvotāju proporcijai

sabiedrībā. Iedzīvotāju skaita izmaiņas pēdējos 10 gados būtiski

atšķiras reģionāli - Pierīgas statistiskajā reģionā samazinājums

ir tikai par 1%, kamēr Latgales statistiskajā reģionā iedzīvotāju

skaits krities par 20%.55

(115) Šos depopulācijas un reģionālo atšķirību izaicinājumus

plānots risināt ATR ieviešanas gaitā, tostarp, lai nodrošinātu

ekonomiski spēcīgu un pašpietiekamu pašvaldību attīstību, ir

svarīgi sniegt atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai un uzlabot gan

pakalpojumu, gan publiskās ārtelpas pieejamību un kvalitāti

reģionos. No 119 pašvaldībām izveidojot 42 pašvaldības, ATR

mērķis ir izveidot attīstīties spējīgas administratīvās

teritorijas ar vietējām pašvaldībām, lai spētu nodrošināt tām

likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē

un pieejamībā, kā arī spētu sniegt iedzīvotājiem kvalitatīvus

pakalpojumus par samērīgām izmaksām. ATR rezultātā izveidoto

pašvaldību atbalstam RPP ir ietverti atbalsta pasākumi

uzņēmējdarbības veicināšanai, pakalpojumu kvalitātes un

pieejamības uzlabošanai, publiskās pārvaldes un pilsoniskās

sabiedrības kapacitātes celšanai, kā arī sabiedrības līdzdalības

palielināšanai lēmumu pieņemšanas procesos.

(116) Latvijai jārod savi specifiski risinājumi, lai uzlabotu

reģionos dzīvojošo iedzīvotāju dzīves kvalitāti un

uzņēmējdarbības vidi. Latvija plāno ilgtspējīgas pilsētu

attīstības īstenošanai izmantot funkcionālo pilsētu teritoriju

pieeju. Funkcionālās pilsētu teritorijas aptver nacionālas un

reģionālas attīstības centrus (9 pilsētas un 21 reģionālo

centru), kas nacionālās attīstības plānošanas dokumentos ir

atzīmēti kā pilsētu ekonomiskās izaugsmes centri, un to

apkārtnes, starp kurām ikdienā notiek aktīva darbaspēka migrācija

un ir kopīgs pakalpojumu tīkls. Ieguldījumus reģionu attīstībai

plānots ieviest, balstoties uz integrētajām teritoriju attīstības

stratēģijām - piecām plānošanas reģionu attīstības

programmām56 un tām pakārtotām vietējo pašvaldību

attīstības programmām. Nacionālas un reģionālas nozīmes

attīstības centri ir būtiski, jo ap šiem centriem ATR kontekstā

tiek veidotas jaunās administratīvās teritorijas.

(117) Atbilstoši Attīstības plānošanas sistēmas likumam

pašvaldības attīstības programma tiek izstrādāta, ievērojot

līdzdalības principu - visām ieinteresētajām personām ir iespēja

līdzdarboties attīstības plānošanas dokumenta izstrādē.

Pašvaldības visā attīstības programmas izstrādes procesā organizē

regulāras sabiedrības iesaistes aktivitātes, iesaistot formālās

un neformālās sabiedrības grupas, kā arī fiziskas personas.

Izstrādājot attīstības programmu, pašvaldība noskaidro

sabiedrības viedokli par teritorijas izaicinājumiem un

nepieciešamajiem risinājumiem, kā arī organizē sabiedrības

līdzdalību teritorijas attīstības plānošanā. Tāpat atbilstoši

Teritorijas attīstības plānošanas likumam teritorijas attīstības

plānošanā tiek ievērots atklātības princips - teritorijas

attīstības plānošanā un dokumentu izstrādē iesaista sabiedrību un

nodrošina informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu.

(118) Gan reģionālo atšķirību, gan demogrāfisko izaicinājumu

risināšanai ir nepieciešami integrēti un pārnozaru risinājumi,

tāpēc tie ir integrēti visās politiku jomās.

1.7. Izaicinājumi administratīvajai

kapacitātei, labai pārvaldībai un vienkāršošanai

(119) Ikgadējās valsts rekomendācijas aicina stiprināt valsts

pārvaldes pārskata atbildību un efektivitāti, īpaši attiecībā uz

pašvaldībām un valsts un pašvaldību uzņēmumiem. Tāpat

nepieciešama vispārējas uzticības valsts pārvaldei, kā arī

paļāvības uz valsts iestāžu darbību atbilstoši labai pārvaldībai

stiprināšana, īpaši uzņēmēju vidū.

(120) Latvija ir saskārusies ar apjomīgu projektu kavēšanos un

sadārdzinājumiem, it īpaši transporta un veselības jomas

projektos. Tāpat vairāku valsts pārvaldes IKT projektu izstrādē

un īstenošanā ir konstatētas problēmas saistībā ar sistēmu

efektivitāti un atbilstošu funkcionalitāti, kas ir būtiski

pagarinājis projektu ieviešanas termiņus. Pašvaldību e-vides

digitalizācija ir maz attīstīta un līdz šim nav bijusi iespēja to

īstenot efektīvi.

(121) Tāpat ir novērojams būtiskas atšķirības pašvaldību

kapacitātē veidot un īstenot attīstības plānošanas dokumentus

atbilstoši mūsdienu izaicinājumiem (piem., klimata pārmaiņas,

digitalizācija, viedie risinājumi u.c.) sasaistē ar budžetu,

nodrošināt kvalitatīvus sociālos un publiskos pakalpojumus,

iesaistīt sabiedrību teritorijas attīstībā utml. Uz attīstības

plānošanas kapacitātes celšanas nepieciešamību norāda Valsts

kontroles revīzija - pašvaldībās nereti nav to funkcijām

atbilstoši speciālisti57.

(122) Lai risinātu augstākminētos izaicinājumus, VK sadarbībā

ar FM un VARAM izstrādājusi administratīvās kapacitātes

stiprināšanas ceļa karti KP efektīvai īstenošanai, aptverot

nozīmīgākās mērķa grupas - finansējuma saņēmējus, publiskās

pārvaldes iestādes, vadības un kontroles sistēmas dalībniekus, UK

pārstāvjus, NVO un sadarbības partnerus. Investīcijas plānots

atbalstīt, piem., 5.1.1., 1.3.1. un 6.1.1.SAM u.c. SAM ietvaros,

tam novirzot ERAF vai ESF+, kā arī tehniskās palīdzības

finansējumu.

(123) Attiecībā uz vienkāršošanu ES fondu sistēmā tiek

apsvērta plašāka vienkāršoto izmaksu izmantošana. Balstoties uz

finansējuma saņēmēju aptaujām sistēma ir efektīva, saprotama un

nodrošina labu atbalstu.

1.8. Sasaiste ar Eiropas Savienības

Stratēģiju Baltijas jūras reģionam

(124) Lai sniegtu ieguldījumu kopēju ESBJRS vispārējo mērķu

"Palielināt labklājību" un "Savienot reģionu"

un tādejādi uzlabotu Baltijas jūras reģiona globālo

konkurētspēju, veicinātu klimata neitrālu ietekmi, klimata risku

novēršanu un pārvaldību, labāk savienotu reģionu un cilvēkus,

programmas ietvaros ieguldījumi plānoti šādās jomās: iekļaušanās

ES pētniecības telpā un piegāžu ķēdēs, pārrobežu e-risinājumu

izstrāde, kā arī NEKP kontekstā plānota koordinēta rīcība

attiecībā uz transporta emisiju samazināšanu, t.sk. alternatīvo

degvielu ražošanas un lietošanas veicināšana.

(125) Lai sniegtu ieguldījumu Baltijas jūras vides stāvokļa

uzlabošanā un ESSBJR vispārējā mērķa "Glābt jūru" un tā

apakšmērķu sasniegšanā, veicinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām,

risku novēršanu un pārvaldību, programmas ietvaros tiks sniegti

ieguldījumi ūdenssaimniecības pakalpojumu, tostarp notekūdeņu

attīrīšanas sistēmu uzlabošanas, bioloģiskās daudzveidības

saglabāšanas, aprites ekonomikā balstītas atkritumu

apsaimniekošanas, vēsturiski piesārņoto vietu sanācijas un videi

draudzīgas ostu infrastruktūras attīstības pasākumos.

(126) Arī zaļā publiskā iepirkuma piemērošana veicinās ESSBJR

vispārējā mērķa "Glābt jūru" sasniegšanu. Ievērojot

tendences zaļā publiskā iepirkuma attīstībā, programmas ietvaros,

īstenojot SAM, zaļā publiskā iepirkuma prasības, obligāti tiks

piemērotas aktivitātēs, kurās spēkā esošajā normatīvajā

regulējumā ir noteiktas zaļā publiskā iepirkuma prasības un

kritēriji.

(127) Lai panāktu lielāku sinerģiju un papildinātību ESSBJR

īstenošanā tematiskā mērķa "Zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa

emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu,

"zaļas" un "zilas" investīcijas, aprites

ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un

pārvaldību" un INTERREG mērķa "Zaļāka Eiropa ar zemu

oglekļa emisiju līmeni" ietvaros, vienlaikus nodrošinot

nepārklāšanos, nacionālajos normatīvajos aktos par SAM

īstenošanu, tiks specificētas atbalstāmās darbības, attiecināmās

izmaksas un finansējuma saņēmēji, kā arī dubultā finansējuma

riska novēršanas pasākumi.

(128) Lai reaģētu uz pieaugošo pieprasījumu pēc mērķtiecīgas

starpreģionu sadarbības, sniegtu ieguldījumu RIS3 mērķu

sasniegšanā un sekmētu ekonomikas transformāciju, programmā

ietvertie MVU konkurētspējas, inovāciju, pētniecības un

digitalizācijas atbalsta instrumenti 1.politikas mērķa ietvaros

sniegs pienesumu ESSBJR stratēģijas politikas viziena

"Inovācijas" mērķu sasniegšanā - šādās jomās

"Izaicinājumu virzītas inovācijas", Digitālās

inovācijas un transformācija" un "Kopradītas

inovācijas".

(129) ESSBSR ietvaros ir noteikta sadarbības ar partneriem no

astoņām alībalstīm, lai rastu kopīgu problēmu risinājumus,

identificētu un īstenotu sadarbības potenciālu. ESSBSR

dalībvalstu sinerģijas palielināšanai nepieciešams apmainīties ar

pieredzi kā arī nodrošināt atbalsta pasākumu starptautisku

sadarbību. Galvenās sadarbības jomas ir P&A, atbalsts

uzņēmumu internacioalizācijai, pielāgošanās klimata pārmaiņām un

enerģētikas problēmu risināšanai.

1 Eurostat dati https://ieej.lv/SjlVN

2 https://ieej.lv/ED0qg

3 RPP

4 CSP dati, 2016.gads

5 CSP dati, 2021.gads

6 CSP dati, 2021.gads

7 Reģionālās attīstības indikatoru moduļa

dati.

8 CSP dati, 2021.gads

9 CSP dati, 2021.gads

10 Reģionālās attīstības indikatoru moduļa

dati.

11 European Innovation Scoreboard 2019

file:///C:/Users/ESD437/Downloads/Latvia.pdf

12 Informatīvais ziņojums "Par Latvijas

inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda iniciatīvas

aktualitātes pārskatīšanu" (apstiprināts 12.04.2022.; MK

protokols Nr.20 40§)

13 NIP

14 ZTAI

15 EIS 2019 datubāze https://ieej.lv/Vu9v6

16 CSP, 2019.gads

17 Eiropadomes secinājumi - Jauna stratēģiskā

programma 2019.-2024.gadam, (2019.gada jūnijs)

https://ieej.lv/lQpKn 4.lpp.

18 Piekrastes plānojuma 5.darba materiāls

5.Publiskās infrastruktūras izvērtējums pašvaldību griezumā

https://ieej.lv/AD6q8

19 Digital Economy and Society Index 2020 -

9%.

20 Digital Economy and Society Index 2020

21 Statistika par augstāko izglītību:

https://www.izm.gov.lv/lv/statistika-par-augstako-izglitibu

22 Saskaņā ar pašvaldību sniegtajiem datiem

2020.gada oktobrī

23 Klimatdrošināšana ir process, kurā

infrastruktūras projektu izstrādē tiek integrēti klimata

pārmaiņu samazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām

pasākumi. Tas ļauj pieņemt informācijā balstītus lēmumus par

projektiem, kas uzskatāmi par saderīgiem ar Parīzes nolīgumu.

Process ir sadalīts divos pīlāros (siltumnīcefekta gāzu emisiju

samazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām) un divos posmos

(pārbaude un detalizēta analīze). Vajadzību veikt detalizētu

analīzi nosaka pārbaudes posma iznākums.

24 Latvia`s national inventory report (submission

under UNFCCC and the Kyoto Protocol Common Reporting Formats

(CRF)), 1990 - 2018

25 NEKP

26 Ilgtspējīgi pārvietošanās veidi ir

pārvietošanās ar kājām, ar velosipēdu, ar sabiedrisko

transportu, ar automobiļiem, kas aprīkoti ar elektrisko vai

hibrīda dzinēju, un izmanto multimodālo transporta sistēmu.

27 CSP, https://ieej.lv/TtZRl

28

https://www.csdd.lv/celu-satiksmes-negadijumi/celu-satiksmes-negadijumu-skaits,

(provizoriskie dati uz 07.01.2021.)

29 Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģija

30 Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģija.

Pieejams:

https://ec.europa.eu/energy/sites/ener/files/documents/lv_building_renov_2017_lv.pdf

31

https://ec.europa.eu/energy/sites/ener/files/documents/lv_building_renov_2017_lv.pdf;

2.1.sadaļa "Pārskatā apzinātās galveno ēku

kategorijas", 5lpp

32

https://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=ilc_mdes01&lang=en

un https://data1.csb.gov.lv:443/sq/32931

33 EK Vides politikas īstenošanas pārskata par

Latviju un 2017.gada, 2018.gada un 2019.gada ziņojumos par

strukturālo reformu īstenošanu Latvijā

34 Apvārsnis Eiropa misija: Atjaunot mūsu

okeānus un ūdeņus līdz 2030.gadam. https://ieej.lv/kzm38

35 EK ziņojums (2019). Otro upju baseinu

apsaimniekošanas plāni - Dalībvalsts: Latvija.

https://ieej.lv/bWAm1

36 Dabas aizsardzības pārvalde. (2019) Biotopu

direktīvas ziņojums. https://ieej.lv/9RaBR

37 COM(2021) 240 final, 17.05.2021.

38 The Forth Work Plan of the North Sea - Baltic

Core Network Corridor

39 VAS "Ceļu satiksmes drošības

direkcija", https://ieej.lv/bk8oH

40 http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40501088

41 https://ieej.lv/wH2bh

42 https://ieej.lv/veFPp

43 NEKP, Autotransporta direkcija

44 https://ieej.lv/hm57c

45 Mobilitātes punkta nolūks ir atvieglot pāreju

no viena transporta veida uz otru, nodrošināt ērtu savienojumu

starp galamērķiem un nodrošināt daudzveidīgu atbalsta

infrastruktūru (norādes, pārvietošanos atbalstoši pakalpojumi,

aplikācijas utt.) "pēdējam kilometram". Mobilitātes

punktā koncentrējas vairāki transporta veidi (vilciens,

autotransports, sabiedriskais transports), no tā ir izveidota

velo un gājēju infrastruktūra līdz apkārtnē esošajiem

iepirkšanās, izklaides, atpūtas un citiem pakalpojumiem.

Mobilitātes punktu attīstība ietver dalītās lietošanas

automašīnu, velosipēdu, skrejriteņu nomas pakalpojumus,

viedtālruņa lietotnes, kurās apkopoti sabiedriskā transporta

maršruti, transporta veidu pakalpojumi un apkārtnē pieejamie

pakalpojumi.

46 Pieejams šeit:

https://www.sam.gov.lv/lv/petijumi.

47 Informatīvais ziņojums "Ceļvedis piektās

paaudzes (5G) publisko mobilo elektronisko sakaru tīklu

ieviešanai Latvijā", izskatīts MK 18.02.2020.

48 https://ieej.lv/n5k2o

49 Sabiedrības veselības pamatnostādnes

2021.-2027.gadam

https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/746a6c77-a9f4-4182-9084-e4ab10484b2e

50 2017. gadā, mirstot Latvijas iedzīvotājiem

vecumā līdz 64 gadiem, zaudēti gandrīz 84 tūkstoši potenciālo

mūža gadu (pirms desmit gadiem - 132 tūkstoši), SPKC

"Potenciāli zaudētie mūža gadi Latvijā 2017.

gadā".

51

https://www.vmnvd.gov.lv/lv/hospitalizacijas-plans

52 Valsts kancelejas 2018.gada aptauja "Par

sabiedrības līdzdalību valsts un pašvaldību iestāžu

darbā". Vienlaikus 2020.gada novembrī pētījumu centra SKDS

veiktā sabiedriskās domas aptauja uzrādīja, ka tikai 14% no

pilngadīgajiem Latvijas iedzīvotājiem iepriekšējo divu gadu

laikā bija piedalījušies kādā sabiedriskā apspriedē, piketā,

ziedoja savu laiku sabiedriski svarīgai problēmai, parakstīja

sabiedriski svarīgu vēstuli vai sazinājās ar ievēlētajiem

deputātiem:

http://providus.lv/article/latvija-joprojam-zemas-uzticesanas-sabiedriba-iedzivotaji-veletos-plasakas-iesaistes-iespejas

53 Trešo valstu pilsoņu situācijas izpēte Latvijā

2017, nodibinājums "Baltic Institute of Social

Sciences"

54 https://ieej.lv/UATSF

55 VARAM aprēķins, izmantojot CSP datus. CSP.

ISG020. Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos

reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās un novados

https://ieej.lv/36gzf

56 Netiek veidots jauns attīstības plānošanas

dokumenta veids. Atbilstoši Attīstības plānošanas

sistēmas likumam tiek izmantota attīstības programma, kas

katram reģionam ir jāizstrādā vidējam termiņam (šobrīd spēkā

esošās reģionu programmas atbilst 2014.-2020.periodam, nākošā

plānota 2021.-2027.periodam ).

57 Saskaņā ar VARAM rīcībā esošiem datiem,

2019.gadā 30 pašvaldībās nav speciālista, kas specifiski būtu

atbildīgs tieši par uzņēmējdarbības jautājumiem, lai arī tā ir

viena no pašvaldības funkcijām. Tāpat vairākiem uzņēmējdarbības

speciālistiem tie nav vienīgie pienākumi (50 pašvaldībās tas ir

pamatuzdevums attiecīgajam speciālistam).

58

https://balticsea-region-strategy.eu/action-plan

Tematiskais

priekšnosacījums Nr.10 (4.1.) - Stratēģiskās politikas

satvars

aktīvai darba tirgus politikai:

5.kritērijs - Jaunatnes nodarbinātības intervences

Dokumenti, kas regulē šo jomu:

1) Ministru kabineta

25.01.2011. noteikumi Nr.75 "Noteikumi par aktīvo

nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas

pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu

īstenotāju izvēles principiem"1 iekļauj uz

jauniešiem, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET)

vērstus pasākumus nodarbinātības veicināšanai. Noteikumu 3.1.

sadaļa "Profesionālā apmācība, pārkvalifikācija,

kvalifikācijas paaugstināšana un neformālās izglītības

ieguve" atrunā kārtību, kādā Nodarbinātības valsts aģentūras

klienti (ieskaitot NEET jauniešus) tie iesaistīti kvalifikācijas

paaugstināšanas pasākumos. Noteikumu 82.1. punkts paredz jauniešu

iesaisti subsidētās nodarbinātības pasākumos. Noteikumu

131.4.punkts paredz NEET jauniešu iesaisti pasākumā "Darbam

nepieciešamo iemaņu attīstība" (brīvprātīgā darba

aktivitātes). Tāpat NEET jaunieši, kas ir ieguvuši reģistrētā

bezdarbnieka statusu, balstoties uz profilēšanas rezultātiem, var

saņemt atbalstu darba meklēšanā un iesaistīties dažādos aktīvās

darba tirgus politikas pasākumos, atbilstoši iegūtajām zināšanām

un prasmēm, kā arī laika, kas ir pavadīts bezdarba situācijā

(karjeras konsultācijas, īstermiņa un ilgtermiņa apmācību

pasākumi, ieskaitot profesionālās izglītības pasākumus un atvērto

tiešsaistes kursu platformā piedāvātu augstākās izglītības

iestādes vai nozares uzņēmuma izstrādātu mācību programmas,

subsidētā nodarbinātība, kompleksi atbalsta pasākumi ilgstošā

bezdarba situācijā u.c.). Pasākumu īstenošanas kvalitātes

kritēriji ir atrunāti 2.sadaļā "Pasākumu īstenotāju

izvēle" (kritēriji izglītības iestādēm, īstenojot apmācību

pasākumus (15.punkts), Labklājības ministrijas Apmācību pasākumu

Komisijas sastāvu apmācību pasākumu saraksta apstiprināšanai un

šī saraksta atjaunošanas biežumu (22.punkts) u.c., piemēram,

prasības darba devējiem, kas vēlas izveidot subsidētas darba

vietas).

2) Ministru kabineta

18.12.2012. noteikumi Nr.876 "Nodarbinātības valsts

aģentūras nolikums"2 atrunā kritērija

padziļinātu izpildi par mērķa grupas iesaisti un paredz atbalsta

pasākumus NEET jauniešiem. Nolikuma 3.1. punkts paredz nodrošināt

operatīvu un kvalitatīvu palīdzību atbilstoši bezdarbnieku, darba

meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu (ieskaitot NEET

jauniešus) vajadzībām, spējām un vēlmēm, lai veicinātu šo personu

konkurētspēju darba tirgū. Nolikuma 4.4. punkts paredz

nepārtraukti pilnveidot individuālo darbu ar bezdarbniekiem

(ieskaitot NEET jauniešus), lai nodrošinātu maksimāli ātru šo

personu atgriešanos darba tirgū. Nolikuma 4.7.punkts paredz

sniegt bezmaksas karjeras konsultācijas bezdarbniekiem (ieskaitot

NEET jauniešus), darba meklētājiem, bezdarba riskam pakļautām

personām un citām personām, kā arī regulāri pilnveidot

informatīvi metodisko bāzi karjeras konsultāciju pakalpojumu

sniegšanai.

3) Sociālās

aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēs

2021.-2027.gadam3 NEET jaunieši ir noteikti kā

viena no prioritārajām mērķa grupām. Pamatnostādņu 2.pielikumā ir

minēta esošā situācija attiecībā uz NEET jauniešu situāciju darba

tirgū. Pamatnostādņu pamattekstā zem rīcības virziena

"Iekļaujošs darba tirgus ikvienam un kvalitatīvas darba

vietas, atbalstot ilgtermiņa līdzdalību darba tirgū" kā

viens no vidējā termiņa mērķiem ir noteikts mērķis

"Nodrošināt individualizētu atbalstu bezdarba un ilgstošā

bezdarba riskam visvairāk pakļautajām personām, īpaši personām ar

invaliditāti, jauniešiem, kas nemācās un nestrādā, personām ar

zemām un darba tirgum neatbilstošām prasmēm". Zem šī mērķa

ir iekļauts 1.2. uzdevums, kas paredz pilnveidot individualizēta

atbalsta sniegšanu darba meklētājem, bezdarbniekiem un bezdarba

riskam pakļautajām personām, īpaši personām ar invaliditāti,

pirmspensijas vecumā esošām personām, jauniešiem, kas nemācās un

nestrādā un personām ar zemām pamatprasmēm.

4) Noslēguma

izvērtējumā "Eiropas Sociālā fonda atbalsta un īpašā

piešķīruma Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas, tostarp

garantijas jauniešiem shēmas īstenošanai, investīciju lietderība,

efektivitāte un ietekme"4 tika novērtēta

esošā atbalsta sistēma NEET jauniešiem un izstrādāti

priekšlikumi, kas tiks ņemti vērā, izstrādājot Ministru kabineta

noteikumus ESF+ projektu īstenošanai.

Koordinēts atbalsts 2023.-2027. gadā NEET jauniešiem tiks

nodrošināts šādu SAM pasākumu ietvaros: 4.2.3.SAM (plānots

turpināt īstenot NEET jauniešu sasniegšanas un uzrunāšanas

aktivitātes, kuras īstenoja Jaunatnes starptautisko programmu

aģentūra 2017.-2023.gadā5), 4.3.3.SAM (komplekss

atbalsts NEET jauniešiem - reģistrētajiem bezdarbniekiem

Nodarbinātības valsts aģentūrā) un 4.3.4.SAM (atsevišķu NEET

jauniešu grupu (personas ar invaliditāti un funkcionālajiem

traucējumiem u.c.) aktīvas līdzdalības sekmēšana, lai veicinātu

vienlīdzīgas iespējas, nediskriminēšanu un aktīvu līdzdalību, kā

arī uzlabotu nodarbinātību, jo īpaši attiecībā uz nelabvēlīgā

situācijā esošām grupām).

Jaunajā ES fondu plānošanas periodā, ņemot vērā mērķa grupas

lielumu, nodarbinātības un sociālajā jomā nav plānots īstenot

atsevišķu Jauniešu garantijas projektu, kas būtu vērsts uz NEET

mērķa grupas atbalstu, kā tas bija 2014.-2020.gadā. Tomēr

Labklājības ministrija sadarbībā ar citām institūcijām turpinās

koordinēt un apkopot informāciju par dažādiem atbalsta

pasākumiem, kas ir vērsti uz NEET grupas jauniešu integēšanu

darba tirgū un izglītībā. Tāpat 2024.-2027.gadā ir plānots

izmantot iespējas, ko sniedz ALMA iniciatīva NEET jauniešu

atbalstam ceļā uz nodarbinātību.

2023.-2027.gadā Nodarbinātības valsts aģentūrā NEET grupas

jauniešiem, tāpat kā iepriekšējā periodā, varētu būt pieejami

šādi pasākumi:

- Karjeras atbalsts un prasmju pilnveides pasākumi, atkarībā

no jaunieša spējām un prasmēm;

- Profesionālā tālākizglītība un pilnveide, neformālā

izglītība, konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi, apmācība

darba vietā un apmācības tiešsaistes kursu platformās);

- Subsidētā nodarbinātība jauniešiem bezdarbniekiem ar

invaliditāti un ilgstošajiem bezdarbniekiem;

- Speciālistu atbalsts bezdarbniekiem ar invaliditāti

(psiholoģiskais atbalsts, motivācijas programmas, mentori

u.c.);

- Kompleksie atbalsta pasākumi ilgstošā bezdarba situācijas

risināšanai;

- Atbalsts reģionālai mobilitātei, uzsākot darba attiecības

vai dalībai NVA mācību un nodarbinātības pasākumos;

- Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība nevalstiskajā

sektorā;

- Atbalsts komercdarbības un pašnodarbinātības uzsākšanai.

Izglītības un zinātnes ministrija plāno turpināt sniegt

atbalstu NEET jauniešiem, kas nav reģistrēti Nodarbinātības

valsts aģentūrā vai ilgstoši atrodas bezdarba situācijā,

balstoties uz Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras

pieredzi 8.3.3. SAM projekta "Attīstīt NEET jauniešu prasmes

un veicināt to iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos

Jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai

jauniešu centru darbībā" īstenošanā 2017.- 2023.gadā.

1

https://likumi.lv/ta/id/225425-noteikumi-par-aktivo-nodarbinatibas-pasakumu-un-preventivo-bezdarba-samazinasanas-pasakumu-organizesanas-un-finansesanas

2

https://likumi.lv/ta/id/253579-nodarbinatibas-valsts-agenturas-nolikums

3

https://likumi.lv/ta/id/325828-par-socialas-aizsardzibas-un-darba-tirgus-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam

https://www.lm.gov.lv/lv/pamatnostadnu-projekts-socialas-aizsardzibas-un-darba-tirgus-politikas-pamatnostadnes-2021-2027-gadam

4 http://petijumi.mk.gov.lv/node/3051

5

https://likumi.lv/ta/id/275554-darbibas-programmas-izaugsme-un-nodarbinatiba-8-3-3-specifiska-atbalsta-merka-attistit-nva-neregistreto-neet-jauniesu

Tematiskais

priekšnosacījums Nr.12 (4.3.)

Stratēģiskās politikas satvars izglītībai un apmācībai visos

līmeņos

Ir izstrādāts valsts vai reģionāls stratēģiskās politikas

satvars izglītības un apmācības sistēmai, un tas ietver:

1. uz pierādījumiem balstītas

prasmju prognozēšanas un paredzēšanas sistēmas.

Izglītības likuma 131.pants nosaka vienotas valsts

politikas un attīstības stratēģijas izglītībā izstrādes,

apstiprināšanas un īstenošanas ietvaru. Atbilstoši tam ik

septiņus gadus Izglītības un zinātnes ministrija izstrādā,

Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisija saskaņo un

Ministru kabinets apstiprina izglītības attīstības pamatnostādnes

septiņu gadu periodam. Pamatnostādnēs tiek noteikti izglītības

politikas attīstības mērķi, mērķu sasniegšanai īstenojamie

rīcības virzieni un uzdevumi, kā arī sasniedzamie rezultāti un to

sasniegšanai nepieciešamie resursi.

Izglītības sistēmas darbības tiesisko ietvaru, iesaistīto pušu

tiesības un pienākumus, uzdevumus, kā resursus izglītības

sistēmas darbībai visos līmeņos nosaka Izglītības likums,

Vispārējās izglītības likums, Profesionālās izglītības likums,

Augstskolu likums un šo likumu ieviešanai izdotie Ministru

kabineta tiesību akti.

Visās izglītības pakāpēs apgūstāmās prasmes un sasniedzamie

mācīšanās rezultāti tiek noteikti atbilstoši Izglītības likuma

32.pantam apstiprinātos valsts izglītības standartos, kuros tiek

noteikti izglītības programmu stratēģiskie mērķi, galvenie

uzdevumi, obligātais saturs un iegūtās izglītības vērtēšanas

principi un kārtība. Valsts izglītības standarti tiek

apstiprināti MK noteikumu veidā un to ievērošana ir saistoša

ikvienam izglītības programmu izstrādātājam un īstenotājam.

Attiecīgi Vispārējās izglītības likumā, Profesionālās izglītības

likumā un Augstskolu likumā ir noteiktas specifiskas prasības

izglītības programmu izstrādei un īstenošanai, t.sk. nosacījumi

izglītības programmu atbilstības darba tirgus prasībām

nodrošināšanai.

Latvijā ir izveidotas 12 Nozaru ekspertu padomes

(Profesionālās izglītības likuma 12.pants) tās aptver visas

tautsaimniecības nozares un to darbību koordinē darba devēju

organizācijas, bet ar darbības nodrošināšanu saistītos izdevumus

sedz no valsts budžeta. Nozaru ekspertu padomju pienākumos

ietilpst nozares kvalifikāciju struktūras izveide, kas ietver

visos izglītības līmeņos attiecīgajā, tā vērtē profesiju

standartus un tajos ietvertās profesionālās kvalifikācijas

prasības, piedalās nozarei atbilstošo profesionālās izglītības

programmu licencēšanā un akreditācijā, sniedz priekšlikumus par

nozarēm nepieciešamo izglītojamo skaitu, uzņemšanas plāniem

valsts finansētās vidējās profesionālās izglītības programmās un

vērtējumu par profesionālās vidējās izglītības programmu

īstenošanas kapacitāti attiecīgajās profesionālās izglītības

iestādēs.

Plānojot tautsaimniecībai nepieciešamo nākotnes speciālistu

skaitu, profesionālās vidējās izglītības un augstākās izglītības

plānošanā vērā tiek ņemts ne tikai Nozaru ekspertu padomju

viedoklis, bet arī Ekonomikas ministrijas īstenotās darba tirgus

vidēja un ilgtermiņa prognozes, kas raksturo paredzamo darbaspēka

pieprasījumu un piedāvājumu 7-17 gadu periodā. Savukārt,

pieaugušo izglītībā papildus tam tiek vērtētas arī darba tirgus

īstumiņa attīstības prognozes, kurās tiek raksturots darba tirgus

pieprasījums un piedāvājums 1-2 gadu ietvarā. Gan vidēja termiņa

un ilgtermiņa darba tirgus prognozēšanas rīki ir publiski

pieejami un tos savā darbībā izmanto gan izglītības iestādes,

plānojot savu izglītības programmu piedāvājumu un karjeras

izglītības pasākumus, kā arī iestādes attīstību, gan valsts

pārvaldes iestādes nozaru rīcībpolitikas plānošanā un īstenošanā,

gan arī iedzīvotāji lēmumu pieņemšanā par turpmāko izglītības

izvēli.

Izveidotās sistēmas tālākai attīstībai Izglītības attīstības

pamatnostādnēs ir paredzēts turpināt profesionālās izglītības

satura pārvaldības digitālizāciju, nostiprināt nozaru ekspertu

padomju kapacitāti.

2. absolventu gaitu apzināšanas

mehānismus un pakalpojumus kvalitatīvu un efektīvu konsultāciju

sniegšanai visu vecumu audzēkņiem.

Augstskolu likuma 462.pants nosaka augstākās

izglītības programmu absolventu monitoringa īstenošanas procesu,

kura ietvaros tiek novērtēta augstākās izglītības programmu

absolventu nodarbinātība, ienākumi un ekonomiskā aktivitāte. MK

27.03.2007. noteikumos Nr.203 "Studējošā personas lietas

noformēšanas un aktualizēšanas kārtība" un MK 26.06.2019.

noteikumos Nr.276 "Valsts izglītības informācijas sistēmas

noteikumi" ir noteikti augstākās izglītības absolventu

monitoringa īstenošanai nepieciešamie datu uzkrāšanas un

informācijas apmaiņas mehānismi. Informācija par augstākās

izglītības absolventu monitoringa rezultātiem ir pieejama

Izglītības un zinātnes ministrijas tīmekļa vietnē

www.izm.gov.lv.

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam

"Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" Rīcības

virziena 4.2. "Pētniecībā un pierādījumos balstīta,

lietotājcentrēta izglītības politika" uzdevums nr. 4.2.2.

"Pilnveidot izglītības kvalitātes vadības un monitoringa

sistēmu (t.sk. profesionālās izglītības absolventu monitoringa

sistēmu un augstākās izglītības absolventu monitoringa

sistēmu)" paredz līdztekus jau izveidotajai un normatīvajā

bāzē nostiprinātajai augstākās izglītības absolventu monitoringa

sistēmai izveidot profesionālās izglītības absolventu monitoringa

sistēmu un nodrošināt visaptveroša monitoringa īstenošanu par

profesionālās un augstākās izglītības absolventu nodarbinātību un

ienākumiem. Ir sagatavoti attiecīgi Profesionālās izglītības

likuma grozījumi, kas papildina likumu ar 211.pantu

par profesionālās izglītības programmu absolventu monitoringu un

absolventu iekļaušanās darba tirgū izvērtējumu un tā īstenošanu

ir paredzēta sākot ar 2024.gadu.

Saskaņā ar Izglītības likumu ir noteikts, ka izglītības

procesā ir integrējami pasākumi, lai nodrošinātu izglītojamo

karjeras vadības prasmju apguvi un attīstīšanu, lai skolēns

apzinātos savas intereses, spējas un iespējas tālākās izglītības

un profesionālās karjeras virziena izvēlei. Šo pasākumu kopums ir

nodefinēts kā karjeras izglītības atbalsts, kas ietver

informācijas sniegšanas, karjeras izglītības un individuālo

konsultāciju pasākumus izglītojamajiem visās izglītības pakāpēs.

Pienākums nodrošināt bērnu un jauniešu karjeras izglītības

īstenošanu Izglītības likumā ir noteikts pašvaldībām. Valsts

pamatizglītības standartā un vispārējās vidējās izglītības

standartā ir noteikti sasniedzamie mācīšanās rezultāti, kas ir

saistīti ar izglītojamo karjeras vadības prasmju apguvi un

zināšanām turpmākās izglītības un profesionālās karjeras izvēlei.

Lai nedrošinātu atbalstu pašvaldībām un izglītības iestādēm bērnu

un jauniešu karjeras izglītības īstenošanai, ESF projekta ievaros

ir izstrādāts un e-vidē publiskots informatīvo un metodisko

materiālu komplekts karjeras atbalsta īstenošanai vispārējās un

profesionālās izglītības iestādēs, izstrādāti karjeras attīstības

atbalsta pasākumu plānu paraugi un veikta to aprobācija projektā

iesaistītajās vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs,

īstenota pedagogu-karjeras konsultantu un karjeras atbalsta

speciālistu papildizglītība 656 personām, lai nodrošinātu, ka

ikvienā pašvaldībā ir pieejami izglītoti pedagogi-karjeras

konsultanti. Karjeras izglītība ir integrēta visā vispārējās

izglītības mācību saturā un īstenošanas pieejā un līdztekus

pārejai uz kompetenču pieejā balstīto mācību saturu, tiek arī

attīstīti karjeras izglītības plāni visās vispārējās un

profesionālās izglītības iestādēs. Karjeras izglītības atbalsta

pasākumu plāni ir pieejami izglītības iestāžu interneta vietnēs,

ar tiem var iepazīties gan izglītojamie gan viņu vecāki. Pedagogi

prasmes karjeras izglītības īstenošanā apgūst profesionālās

pilnveides pasākumu ietvaros, kas tiek īstenoti gan valsts gan

pašvaldību līmenī.

Karjeras konsultāciju pakalpojumu visiem pieaugušajiem piedāvā

Nodarbinātības valsts aģentūra bezmaksas individuālo un grupu

karjeras konsultāciju ietvaros, sniedzot gan vispārēju

informāciju par karjeras attīstības jautājumiem gan atbalstu

konkrētas iedzīvotāja situācijas risināšanā, gan arī piedāvājot

virkni pakalpojumu, kas ir saistīti ar karjeras jautājumiem.

Karjeras konsultāciju pakalpojums NVA ir pieejams tiešsaistē,

piesakoties konkrētam pakalpojuma saņemšanas laikam un vietai.

Papildus atsevišķās pašvaldības ir pieejami pašvaldību īstenoti

karjeras atbalsta pasākumi pieaugušajiem, jo īpaši lielākajās

pilsētās.

3. pasākumus kvalitatīvas,

finansiāli pieejamas, atbilstīgas un iekļaujošas izglītības un

apmācības, kurā nepastāv nošķiršana, nodrošināšanai un

pamatkompetenču apguvei visos līmeņos, tostarp augstākajā

izglītībā.

Iekļaujošas, pieejamas un kvalitatīvas izglītības

nodrošināšanas pamatprincipi ir noteikti izglītības sistēmas

darbību regulējošajos normatīvajos aktos, paredzot izglītojamo ar

speciālām vajadzībām iekļaušanu vispārējā izglītībā; asistenta

pakalpojumu vispārējā, profesionālā un augstākajā izglītībā. No

2020. gada 1. septembra ir stājušies spēkā noteikumi, kas nosaka

prasības, kādas izvirzāmas vispārējās izglītības iestādēm, lai to

īstenotajās pirmsskolas, vispārējās pamatizglītības un vispārējās

vidējās izglītības programmās uzņemtu izglītojamos ar speciālām

vajadzībām1. Tiek noteikti atbalsta pasākumi

izglītojamiem ar speciālajām vajadzībām vispārējās izglītības

programmas apguvē (mācību procesa organizācijas principi (laika

plānojums mācību stundās, metodes, pārbaudes darbu sistēma,

u.c.; papildus individualizēti atbalsta pasākumi mācību

satura apguvei/ pedagoģiskā intervence (ārpus mācību stundām);

mācību un tehniskie līdzekļi vides nodrošināšanai (mācību

materiāli, tehnoloģijas, mācību aprīkojums, telpu iekārtojums

u.c., kā arī nepieciešamais atbalsta personāls)).

Saskaņā ar normatīvo regulējumu izglītojamām personām

izglītības iestādē piešķir no valsts budžeta apmaksātu asistenta

pakalpojumu pārvietošanās atbalstam un pašaprūpes

veikšanai2. 2021. gada 1. jūlijā stājās spēkā

grozījumi normatīvajā regulējumā, paredzot, ka ne tikai vispārējā

un profesionālā izglītībā, bet arī augstākajā izglītībā tiek

nodrošināti asistenta pakalpojumi, tai skaitā studentiem ar

redzes, kustību vai garīga rakstura funkcionāliem

traucējumiem3.

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam paredz

nākamo septiņu gadu laikā nodrošināt pietiekamu pedagoģisko un

atbalsta personālu bērniem un jauniešiem, kuriem tas ir

nepieciešams dažādu apstākļu dēļ. Plānots virzīties uz divu

pedagogu nodrošināšanu vispārizglītojošajās skolās prioritāri

1.-3. klašu grupā ar lielu izglītojamo skaitu un klasēs, kurās ir

skolēni ar speciālām vajadzībām, kā arī pārskatīt kārtību, kādā

aprēķina valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai un

risināt atbalsta personāla (speciālais pedagogs, skolotājs

logopēds, sociālais pedagogs, izglītības psihologs, pedagogs

karjeras konsultants) pieejamību gan pirmsskolas, gan vispārējās

izglītības iestādēs.

Vispārējās izglītības skolu tīkla izmaiņas Latvijā būtiski

ietekmē demogrāfiskā situācija, ekonomiskā attīstība,

nodarbinātības un migrācijas tendences. Vidējās izglītības pakāpē

tiek turpināta reģiona un novada demogrāfiskajai situācijai

atbilstoša izglītības iestāžu tīkla sakārtošana, ņemot vērā

izglītības iestāžu kvantitatīvos un kvalitatīvos kritērijus un

tādējādi sekmējot līdzvērtīgas iespējas izglītības programmu

apguvei, kā arī efektīvu izglītības iestāžu infrastruktūras un

cilvēkkapitāla resursu izmantošanu.

2021.-2027. gadā tiks turpināts īstenot iekļaujošas izglītības

pieeju visos izglītības līmeņos un nodrošināt augstas kvalitātes

speciālo izglītību. Izvirzītā uzdevuma sasniegšanai tiks vērtēta

ieguldījumu efektivitāte atbilstoši speciālās izglītības iestāžu

ilgtspējas nosacījumiem, nodrošinot resursu koncentrāciju un

paaugstinot izglītības kvalitāti, mazinot speciālās izglītības

fragmentāciju administratīvajās teritorijās un stiprinot vairāku

administratīvo teritoriju sadarbību kvalitatīvas speciālās

izglītības nodrošināšanā; asistīvo tehnoloģiju vajadzību un

apmaiņas modeļa izpēte. Arī citu pasākumu īstenošanā tiks

ievērotas iekļaujošas izglītības vajadzības - paredzot gan mācību

līdzekļu un aprīkojuma iegādi, gan mācību satura apguves

dažādošanas pasākumus, pedagogu profesionālās kompetences

pilnveidi un atbalsta pasākumus pašvaldībās.

Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.-2027.gadam 3.1.

rīcības virziena viens no uzdevumiem paredz pilnveidot

izglītojamo ar speciālām vajadzībām iesaistes nosacījumus

profesionālās pamatizglītības programmās, lai nodrošinātu šiem

izglītojamajiem turpmākai dzīvei sabiedrībā nepieciešamās

prasmes.

Profesionālajā izglītībā tiek īstenota modulāro profesionālās

izglītības programmu apguve, kā arī ir pieņemti

Profesionālās izglītības likuma grozījumi, kur normatīvais

regulējums veidots tādējādi, ka ir noteikti sasniedzamie

mācīšanās rezultāti, kā arī iespēja tos uzkrāt, pārnest un atzīt,

lai veicinātu elastīgu mācīšanos, uz indivīda vajadzībām un

spējām vērstu profesionālās izglītības piedāvājumu, nodrošinot

sasniedzamo mācīšanas rezultātu novērtēšanu gan visas programmas

apguves gadījumā, gan arī programmas atsevišķas daļas

sasniedzamo rezultātu novērtēšanā un tam atbilstoša

izglītības dokumenta izsniegšanu. Pēc Profesionālās izglītības

likuma grozījumu pieņemšanas tiks attīstīta iespēja veidot

atsevišķu moduļu piedāvājumu prasmju apguvei, lai īstenotu iegūto

prasmju novērtēšanu atbilstoši sasniegtajam, kā arī efektīvāk

iegūtu turpmākai dzīvei sabiedrībā nepieciešamās prasmes

atbilstoši vajadzībām.

Savukārt investīcijas vispārējās, profesionālās un augstākās

izglītības infrastruktūrā tiek veiktas atbilstoši būvnormatīvam

par vides pieejamību, iespēju robežās nodrošinot vides un

informācijas pieejamību izglītojamajiem ar speciālām

vajadzībām - redzes, dzirdes, kustību un garīgā rakstura

traucējumiem, piemēram, uzlabojot personu ar funkcionēšanas

ierobežojumiem situāciju kopumā, t.sk. veikti pārbūves,

atjaunošanas vai jaunas būvniecības darbi, nodrošināti

kontrastējoši marķējumi pie trepēm un slīpiem pandusiem, ierīkoti

atbilstoša platuma lifti un/vai pacēlāji, kas ļauj pārvietoties

personām ratiņkrēslos starp stāviem; lifti, ja tādi tiek

paredzēti, piegādājami ar balss izziņošanu un stāva izsaukšanas

pogām ar taktilu reljefu.

Vides pielāgojumi profesionālajās izglītības iestādēs ir

tikuši veikti, ieguldot gan izglītības iestāžu, gan to

dienesta viesnīcu modernizācijā un vides pieejamībā.

Profesionālās izglītības iestāžu modernizācija turpināsies arī

2022.gadā un 2023.gadā, kā arī visā 2021.-2027.gada periodā.

8.1.3.SAM ietvaros atbalsts īstenots arī Kultūras ministrijas

padotībā esošo un pašvaldību dibināto profesionālās vidējās

kultūrizglītības iestāžu mācību vides modernizēšanai, t.sk. vides

pieejamības nodrošināšanai.

Mācību līdzekļu, materiālu, inventāra un iekārtu iegādes un

iekārtu modernizēšanas izdevumi ir izglītības programmas

īstenošanas izmaksas, tie profesionālās izglītības iestādēm tiek

finansēti no valsts budžeta dotācijas saskaņā ar Ministru

kabineta 2007.gada 2.oktobra noteikumiem Nr.655 "Noteikumi

par profesionālas izglītības programmu īstenošanas izmaksu

minimumu uz vienu izglītojamo" (turpmāk - MK noteikumi Nr.

655). Finansējums mācību līdzekļu, materiālu, inventāra un

iekārtu iegādes un iekārtu modernizēšanai tiek piešķirts pēc

viena izglītojamā izmaksām konkrētās izglītības programmu grupās,

diferencējot normējamās izmaksas ar katrai izglītības programmu

grupai noteikto izmaksu minimālo koeficientu.

MK noteikumos Nr.655 noteikts, ka dienesta viesnīcas

uzturēšanas izmaksas uz vienu dienesta viesnīcā dzīvojošo

izglītojamo - 282,23 EUR gadā, savukārt uz vienu dienesta

viesnīcā dzīvojošo izglītojamo ar invaliditāti, kuram

nepieciešami rehabilitācijas pasākumi atbilstoši viņa

funkcionālajiem traucējumiem - 495,66 EUR gadā, papildus šiem

izglītojamiem tiek nodrošinātas arī sniegto ēdināšanas

pakalpojumu izmaksas - 694,36 EUR gadā (tiek piemērotas tikai

Smiltenes tehnikumā). Tāpat arī MK noteikumi Nr. 655 paredz

mazāku izglītojamo skaitu, attiecīgi arī mazāku izglītojamo

skaitu uz vienu skolotāja likmi - profesionālās izglītības

programmās izglītojamiem ar speciālām vajadzībām (mācību grupā ir

8 līdz 12 izglītojamo), izglītojamo skaits uz vienu skolotāju -

5, salīdzinot ar profesionālās izglītības programmām (mācību

grupā ir 25 līdz 30 izglītojamo), kur izglītojamo skaits uz vienu

skolotāju - 10,8.

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam: nosaka

šajā laikposmā prioritāri īstenojamos rīcības virzienus,

uzdevumus un pasākumus vienlīdzīgas piekļuves nodrošināšanai

kvalitatīvai un iekļaujošai izglītības visos izglītības veidos un

pakāpēs:

Rīcības virziena 2.1. "Izglītības satura un procesa

attīstība" uzdevums nr. 2.1.1. "Nodrošināt pilnveidotā

mācību satura un pieejas efektīvu īstenošanu vispārējā izglītībā

(t.sk. pirmsskolas izglītības pakāpē), jo īpaši fokusējoties uz

starpdisciplinaritāti (STEAM), caurviju prasmēm (digitālā

pratība, pilsoniskā līdzdalība), sociāli emocionālo mācīšanos un

mācīšanos iedziļinoties", uzdevums Nr. 2.1.2.

"Nodrošināt kvalitatīvu profesionālo izglītību, saskaņojot

prasmes un mācīšanās rezultātus ar darba tirgus prasībām un

stiprinot PII kā nozaru izcilības un inovāciju centrus."

Rīcības virziena 2.2. "Izglītības vides attīstība"

uzdevums nr. 2.2.1. "Stiprināt vispārējās izglītības iestāžu

nodrošinājumu ar mūsdienīgas un kvalitatīvas izglītības

īstenošanai nepieciešamajiem resursiem, mācību vidi un

infrastruktūru", uzdevums Nr.2.2.2. "Stiprināt

profesionālās izglītības iestāžu nodrošinājumu ar mūsdienīgas un

kvalitatīvas izglītības īstenošanai nepieciešamajiem resursiem,

mācību vidi un infrastruktūru", uzdevums nr. 2.2.3.

"Stiprināt augstākās izglītības institūciju nodrošinājumu ar

mūsdienīgas, kvalitatīvas un pētniecībā balstītas augstākās

izglītības īstenošanai nepieciešamajiem resursiem, studiju vidi

un infrastruktūru";

Rīcības virziena 3.1. "Institucionāli risinājumi atbalsta

nodrošināšanai ikviena izaugsmei" uzdevums nr. 3.1.1.

"Nodrošināt iekļaujošas izglītības pieeju visos izglītības

līmeņos", uzdevums nr. 3.1.2. "Nodrošināt augstas

kvalitātes speciālo izglītību", uzdevums nr. 3.1.3.

"Nodrošināt individuālo kompetenču attīstību";

Rīcības virziena 3.2. "Sadarbība un dalīta atbildība ar

vietējo kopienu izglītības mērķu sasniegšanai" uzdevums

nr.3.2.1. "Veicināt vecāku iesaisti un atbalstu skolēna

izglītības mērķu sasniegšanai", uzdevums nr. 3.2.2.

"Stiprināt kopienas mēroga sadarbību (pašvaldības ietvaros)

indivīda izaugsmei".

4. koordinācijas mehānismu, kas

aptver visus izglītības un apmācības līmeņus, tostarp augstāko

izglītību, un skaidru pienākumu sadali starp attiecīgajām valsts

un/vai reģionālajām struktūrām.

Izglītības sistēmas darbības pamatprincipi, tiesību un

pienākumu sadale starp valsts, pašvaldības, dibinātāja un

iestādes līmeni, dažādu līmeņu sadarbības mehānismi un atbildība

par to īstenošanu ir noteikta izglītības sistēmas darbību

regulējošajos normatīvajos aktos.

Izglītības likums nosaka katra līmeņa kompetenci izglītībā,

paredzot, ka valsts ir atbildīga par izglītības politikas

veidošanu, normatīvo aktu pieņemšanu, kuri skar gan izglītības

sistēmā esošas institūcijas gan indivīdus. Valstij noteiktu

izglītības politikas mērķu sasniegšanai ir tiesības dibināt

izglītības iestādes, šī tiesības valsts īsteno augstākajā

izglītībā un profesionālajā vidējās izglītībā, būtiski lielākā

daļa no augstākās izglītības iestādēm un profesionālās vidējās

izglītības iestādēm ir valsts dibinātās. Šo institūciju

pārvaldību valsts līmenī īsteno nozaru ministrijas, bet kopējo

izglītības politikas koordinēšanu īsteno Izglītības un zinātnes

ministrija. Pašvaldību uzdevums ir nodrošināt saviem

iedzīvotājiem, kuri ir deklarēti tās administratīvajā teritorijā,

iespēju iegūt pirmsskolas izglītību un pamatizglītību pēc

iespējas tuvāk bērna dzīvesvietai, kā arī vispārējo vidējo

izglītību un apgūt interešu izglītību. Šī uzdevuma īstenošanai

pašvaldības, saksānojot ar Izglītības un zinātnes ministriju,

dibina, reorganizē un likvidē vispārējās izglītības iestādēs un

interešu izglītības iestādes, izstrādā pašvaldības izglītības

attīstības stratēģiju ievērojot Ministru kabineta apstiprinātajās

izglītības attīstības pamatnostādnēs noteiktos valsts līmeņa

izglītības attīstības mērķus un nodrošina pieejamu un kvalitatīvu

izglītību savā teritorijā atbilstoši valsts noteiktajiem mērķiem

un personas vajadzībām. Pašvaldības arī nodrošina to dibināto

izglītības iestāžu finansēšanu, un no valsts budžeta saņemtās

mērķdotācijas vispārējās izglītības pedagogu darba samaksas

finansēšanai vai citiem īpaši noteiktiem mērķiem pārvaldību un

izmantošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem, kā arī vēl virkni

funkciju, kas ir nodrošināmas izglītības sistēmas ietvaros.

Privātpersonas, ievērojot izglītības nozares normatīvo aktu

prasības, var dibināt, reorganizēt un likvidēt izglītības

iestādes, lai nodrošinātu noteikta izglītības pakāpes vai veida

izglītības pakalpojuma sniegšanu.

Informācijas apmaiņai un datu uzkrāšanai par izglītības

sistēmas procesiem visās izglītības pakāpēs ir izveidota Valsts

izglītības informācijas sistēma, kurā tiek ievadīta un uzkrāta

informācija par izglītības iestādēm, pedagogiem, izglītojamajiem

un šajā sistēmā esošie dati tiek izmantoti gan finansējuma apjoma

aprēķināšanai gan arī izglītības procesu vadībai un plānošanai.

Izglītības nozares normatīvo aktu ievērošanu kontrolē Izglītības

kvalitātes valsts dienests, kura funkcijas ietilpst gan vispārēja

izglītības nozares normatīvo aktu ievērošanas uzraudzība, gan arī

izglītības iestāžu reģistrācijas un izglītības programmu

licencēšanas un akreditācijas funkcija, kā arī atbildība par

izglītības kvalitātes uzraudzību vispārējā un profesionālajā

izglītībā. Augstākajā izglītībā izglītības kvalitātes novērtēšanu

veic akadēmiskās informācijas centrs - Augstākās izglītības

kvalitātes novērtēšanas aģentūra.

Dažādu procesu koordinācija izglītības nozarē tiek īstenota ar

konsultatīvu vai lemjošu instūciju - padomju starpniecību. Kā

vienu no nozīmīgākajām var minēt konsultatīvo padomi

"Izglītība visiem", kurā ir pārstāvēti izglītībā

iesaistīto nozaru ministriju, izglītības nozares nozīmīgāko

sociālo un sadarbības partneru, pašvaldību, izglītības iestāžu,

parlamenta Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas un

sabiedrības pārstāvji. Šis padomes ietvaros tiek apspriesti ar

izglītības politikas attīstību saistīti jautājumi, kā piemēram,

izglītības attīstības pamatnostādņu projekts vai nozīmīgu reformu

pieteikumi izglītības nozarē. Tā sanāk pēc nepieciešamības, bet

ne retāk kā 2 reizes gadā. Profesionālajā izglītībā nozīmīga loma

ir Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējai

apakšpadomei, kurā piedalās valsts, darba devēju un darba ņēmēju

pārstāvji un tajā tiek lemts par profesionālās izglītības

attīstības jautājumiem, padomei sanākot uz sēdēm vismaz vienu

reizi ceturksnī. Augstākās izglītības padome, kuras sekretariātam

ir patstāvīgas institūcijas statuss, lemj par stratēģiskiem

augstākās izglītības attīstības jautājumiem un tās

personālsastāvu uz četriem gadiem apstiprina Saeima un tājā ir

augstākās izglītības institūciju, darba devēju organizāciju,

studējošo organizāciju, akadēmisko personālu pārstāvošu

organizāciju pārstāvji un izglītības un zinātnes ministrs. Šīs

padomes sēdes tiek sasauktas pēc nepieciešamības. Lēmumus par

pieaugušo izglītības attīstības jautājumiem pieņem Pieaugušo

izglītības pārvaldības padome. Tas sastāvā ir darba devēju un

darba ņēmēju pārstāvji, pašvaldību un valsts institūciju, kā arī

pieaugušo izglītības īstenošanā iesaistīto izglītības iestāžu

pārstāvi un šīs konsultatīvās padomes mandāts ietver lēmumu

pieņemšanu par valsts līmenī īstenotajiem pieaugušo izglītības

attīstības un atbalsts pasākumiem.

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam

"Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" paredz

prioritāri īstenojamos rīcības virzienus un uzdevumus un

pasākumus to tālākai pilnveidošanai un attīstībai, jo īpaši

izglītības un tautsaimniecības struktūru sadarbības attīstībai un

jauninājumu ieviešanai izglītības pārvaldībā:

Rīcības virziena 2.3."Izglītības attīstībai nozīmīgu

partnerību veidošana" uzdevums Nr. 2.3.2. "Izglītības

un tautsaimniecības nozaru sadarbība efektīvai

pārvaldībai";

Rīcības virziena 3.1. "Institucionāli risinājumi atbalsta

nodrošināšanai ikviena izaugsmei" uzdevums nr.3.1.1.

"Nodrošināt iekļaujošas izglītības pieeju visos izglītības

līmeņos";

Rīcības virziena 4.1. "Izglītības sistēmas un iestāžu

efektīvas pārvaldības veidošana" uzdevums nr. 4.1.1.

"Pilnveidot izglītības sistēmas dalībnieku funkcijas un

atbildību sistēmas efektīvai funkcionēšanai", uzdevums nr.

4.1.2. "Efektīvu izglītības iestāžu pārvaldības modeļu

attīstība un iestāžu vadības kapacitātes stiprināšana pārmaiņu

vadībā, "mācīšanās organizācijas" pieejas īstenošanā un

izglītības resursu koplietošanā".

5. stratēģiskās politikas satvara

uzraudzības, izvērtēšanas un pārskatīšanas kārtību.

Izglītības likuma 131.pants nosaka vienotas valsts

politikas un attīstības stratēģijas izglītībā izstrādes,

apstiprināšanas un īstenošanas ietvaru, nosakot ka izglītības

attīstības pamatnostādnes izstrādā septiņu gadu periodam, bet

pamatnostādņu ieviešanas rīcības plānus vienam trīs gadu periodam

un diviem divu gadu periodiem, kā arī izglītības attīstības

pamatnostādņu izstrādāšanas un saskaņošanas kārtību. Ievērojot

Izglītības likuma 15. pantā noteikto, IZM vada pamatnostādnēs

noteiktās vienotās valsts politikas un attīstības stratēģijas

izglītībā īstenošanu, koordinējot to ar citām izglītības procesā

iesaistītajām institūcijām. Ministru kabineta 2021. gada 22.

jūnija rīkojums Nr. 436 paredz, ka IZM ir atbildīgā institūcija

pamatnostādņu īstenošanā, bet līdzatbildīgās institūcijas -

Aizsardzības ministrija, Ekonomikas ministrija, Finanšu

ministrija, Kultūras ministrija, Iekšlietu ministrija,

Labklājības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās

attīstības ministrija, Veselības ministrija, Zemkopības

ministrija un Pārresoru koordinācijas centrs. Šīs institūcijas

atbilstoši kompetencei nodrošina pamatnostādnēs noteikto uzdevumu

īstenošanu. Rīkojums arī nosaka, ka IZM izstrādā rīcības plānus

pamatnostādņu ieviešanai: laikposmam no 2021. gada līdz 2023.

gadam, līdz 2023. gada 31. maijam - rīcības plāns pamatnostādņu

ieviešanai laikposmam no 2024. gada līdz 2025. gadam, līdz 2025.

gada 31. maijam - rīcības plāns pamatnostādņu ieviešanai

laikposmam no 2026.gada līdz 2027.gadam. Līdz 2025. gada 1.

jūlijam IZM iesniedzams noteiktā kārtībā Ministru kabinetā

pamatnostādņu īstenošanas starpposma novērtējums. Jautājumus par

papildus nepieciešamo finansējumu pamatnostādņu ieviešanai

izskata Ministru kabinetā kārtējā gada valsts budžeta

sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un

centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu

pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām

iespējām.

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam nosaka

prioritāri veicamos uzdevumus šī IZM uzdevuma izpildes

pilnveidošanai. Pamatnostādņu rīcības virziena 4.2.

"Pētniecībā un pierādījumos balstīta, lietotājcentrēta

izglītības politika" uzdevums nr. 4.2.1. "Attīstīt un

stiprināt izglītības politikas veidotāju un īstenotāju

stratēģisko, analītisko un datu pratības kapacitāti" un

uzdevums nr. 4.2.2. "Pilnveidot izglītības kvalitātes

vadības un monitoringa sistēmu" paredzēta izglītības

kvalitātes vadības un monitoringa sistēmas tālāka attīstība, lai

nodrošinātu datos balstītas izglītības politikas veidošanu gan

valsts gan pašvaldību gan arī izglītības iestāžu līmenī.

6. pasākumus, kas vērsti uz

mazprasmīgiem, mazkvalificētiem pieaugušajiem un pieaugušajiem no

nelabvēlīgas sociāli ekonomiskās vides, un prasmju pilnveides

iespējām.

Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam ir

noteikti prioritārie rīcības virzieni, uzdevumi un pasākumi, kas

ir īstenojami pieaugušo ar zemām prasmēm un mazāk labvēlīgā

situācijā esošo pieaugušo iesaistīšanai izglītībā, kā arī

attiecīgi politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji, tai

skaitā to sasniedzamās vērtības IAP īstenošanas vidusposmam.

Rīcības virziena 3.3. "Pieaugušo izglītības attīstība"

uzdevums nr.3.3.1. "Kvalitatīvs un pieejams pieaugušo

izglītības piedāvājums" un uzdevums nr.3.3.2.

"Ilgtspējīgas pieaugušo izglītības sistēmas

attīstība".

Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas

pamatnostādnes 2021.-2027. gadam 3.rīcības virziens

"Iekļaujošs darba tirgus ikvienam un kvalitatīvas darba

vietas, atbalstot ilgtermiņa līdzdalību darba tirgū"

uzdevums 1. "Paaugstināt bezdarbnieku, darba meklētāju

un bezdarba riskam pakļauto personu konkurētspēju un reaģēšanu uz

darba tirgus transformāciju un nepieciešamību pielāgoties

aktuālajai situācijai darba tirgū, t.sk.: 1.1. Pilnveidojot

bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu

darba tirgum nepieciešamās zināšanas un prasmes; 1.5.

pilnveidojot subsidētās, pagaidu nodarbinātības un darbam

nepieciešamo iemaņu attīstības pasākumus".

7. pasākumus, ar ko attiecībā uz

piemērotām mācīšanās metodēm atbalsta skolotājus, pasniedzējus un

akadēmiskos mācībspēkus, kā arī pamatkompetenču novērtējumu un

apstiprinājumu.

Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.- 2027.gadam ir

noteikti rīcības virzieni, uzdevumi un pasākumi augsti

kvalificētu, kompetentu uz izcilību vērstu pedagogu un akadēmiskā

personāla nodrošināšanai izglītības sistēmā.

Rīcības virziena 1.1. "Pedagogu sagatavošana, piesaiste

un attīstība" uzdevums nr.1.1.1. "Attīstīt pedagogu

sagatavošanas sistēmu", uzdevums nr.1.1.2. "Nodrošināt

kvalitatīvu un regulāru pedagogu profesionālo pilnveidi,

metodisko un konsultatīvo atbalstu, mērķtiecīgi koordinējot

dažādu pušu iesaisti un sadarbību", uzdevums nr. 1.1.3.

"Veidot ilgtspējīgus profesionālās pieredzes apmaiņas un

sadarbības tīklus"; rīcības virziena 1.2. "Akadēmiskā

personāla sagatavošana, piesaiste un attīstība" uzdevums

Nr.1.2.1. "Nodrošināt jaunas akadēmiskā personāla

sagatavošanas un profesionālās pilnveides sistēmas

ieviešanu"

Kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2021. -2027.gadam

"Kultūrvalsts" prioritāte Nr.4 "Talantu ataudze un

kultūras darbinieku profesionālā izaugsme" nosaka

mērķtiecīgi stiprināt kultūrizglītības sistēmu, lai stimulētu

jaunu talantu attīstību un izaugsmi, nodrošināt kultūras nozarē

strādājošo profesionālās pilnveides iespējas, kā arī stiprināt

kultūras komponenti vispārējā izglītībā.

Kultūrizglītības nozares stratēģija 2021-2027.gadam ir

Kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2021. -2027.gadam

"Kultūrvalsts" papildinošs plānošanas dokuments, kas

tiks izstrādāts kā nozares detalizētāks rīcības plāns

pamatnostādņu īstenošanai.

8. pasākumus, ar ko veicina audzēkņu

un mācībspēku mobilitāti un izglītības un apmācības pakalpojumu

sniedzēju starptautisko sadarbību, tostarp atzīstot mācību

rezultātus un kvalifikāciju.

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.- 2027.gadam nosaka

pasākumus, kas ir īstenojami izglītības iestāžu

internacionalizācijas nostiprināšanai, starptautiskās sadarbības

attīstībai un mācību mobilitātes veicināšanai visos izglītības

līmeņos:

Rīcības virziena 2.3. "Izglītības attīstībai nozīmīgu

partnerību veidošana" uzdevums Nr.2.3.1.

"Internacionalizācijas un starptautiskās sadarbības

nodrošināšana mūsdienīgas un kvalitatīvas izglītības

attīstībai".

1 Ministru kabineta 2019. gada 19. novembra

noteikumi Nr. 556 "Prasības vispārējās izglītības

iestādēm, lai to īstenotajās izglītības programmās uzņemtu

izglītojamo ar speciālajām vajadzībām". Pieejams:

https://likumi.lv/ta/id/310939-prasibas-visparejas-izglitibas-iestadem-lai-to-istenotajas-izglitibas-programmas-uznemtu-izglitojamos-ar-specialam-vajadzibam

2022. gada 13. janvārī stājās spēkā Ministru kabineta 2022.

gada 11. janvāra noteikumi Nr. 11 "Kārtība, kādā

izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un

atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo

pārcelšanai nākamajā klasē". Minētie noteikumi nosaka

kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās

pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmās,

tajā skaitā speciālās izglītības programmās, kā arī pirmsskolas

izglītības programmās speciālās izglītības iestādēs un

speciālās pirmsskolas izglītības grupās, un atskaitīti no tām;

obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē, kā

arī kārtību, kādā izglītojamie tiek atskaitīti no pirmsskolas

izglītības programmas. Pieejams:

https://likumi.lv/ta/id/329096-kartiba-kada-izglitojamie-tiek-uznemti-visparejas-izglitibas-programmas-un-atskaititi-no-tam-ka-ari-obligatas-prasibas-izglitoj...

2 Ministru kabineta 2012.gada 9.oktobra noteikumi

Nr.695 "Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta

pakalpojumu izglītības iestādē". Pieejams:

https://likumi.lv/ta/id/252140-kartiba-kada-pieskir-un-finanse-asistenta-pakalpojumu-izglitibas-iestade

3 Ministru kabineta 2021.gada 18.maija noteikumi

Nr.316 "Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes

pakalpojumu personām ar invaliditāti". Pieejams:

https://likumi.lv/ta/id/323301-noteikumi-par-asistenta-pavadona-un-aprupes-pakalpojumu-personam-ar-invaliditati

Tematiskais

priekšnosacījums Nr.1 (1.1)

Valsts vai reģionālas pārdomātas specializācijas stratēģijas laba

pārvaldība

Pārdomātas specializācijas stratēģiju vai stratēģijas atbalsta

ar:

1. atjauninātu analīzi par

izaicinājumiem inovāciju izplatīšanas un digitalizācijas jomā

Kritērija izpildes dokumenti:

1) apstiprinātās Nacionālās industriālās politikas

pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (turpmāk - NIP) (apstiprinātas

16.02.2021.); NIP ietver Viedās specializācijas stratēģiju

(turpmāk - RIS3), kuras stratēģisko uzstādījumu pārnese ir

ietverta arī zemāk minētajās nozaru pamatnostādnēs.

2) Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas

pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (turpmāk - ZTAIP); (apstiprinātas

ar MK rīkojumu 14.04.2021., Nr.246);

3) Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam

(turpmāk - DTP)

(apstiprinātas ar MK 7.07.2021. rīkojumu Nr.490)

- NIP ietverta plaša ekonomikas izaicinājumu analīze, t.sk.

izvērtēts digitālais aspekts (skat. 2.sadaļu).

- DTP ir veikta digitālo izaicinājumu analīze, t.sk.

ietverta analīze par digitālo prasmju attīstību, digitālās

drošības jautājumiem, telekomunikāciju un skaitļošanas

pieejamību, tautsaimniecības (t.sk valsts pārvaldes) digitālo

transformāciju, kā arī IKT industrijas pilnveidi. (skat. sadaļas

3. un 4.)

- zinātnes un inovāciju izaicinājumi analizēti ZTAIP

(2.2.rīcības virziens un 3.pielikums, kurā ir analizēti

izaicinājumi zināšanu un tehnoloģiju pārnesei uzņēmējdarbības

sektorā)

- ZTAIP arī ir definēts, ka IZM turpinās iesaistīties RIS3

īstenošanā un RIS3 specializācijas jomu attīstīšanā, nodrošinot

mērķtiecīgus ieguldījumus P&A sistēmas attīstībai, kā arī

RIS3 monitoringa procesā.

NIP2027 un ZTAIP 2027 vadlīniju veiktajā analīzē tika

izmantoti dati no RIS3 monitoringa ziņojuma1, OECD

2019. gada ekonomikas ziņojuma par Latviju, EUROSTAT un Latvijas

Centrālās statistikas pārvaldes dati. 2021.-2027.gada plānošanas

periodā. ZTAIP 2027 noteiktie politikas mērķi, apakšmērķi un

darbības virzieni, kā arī konkrētie uzdevumi ir balstīti uz

padziļinātu analīzi un ieteikumiem no diviem EK veiktajiem

novērtējumiem programmas Apvārsnis 2020 ietvaros:

Īpašs atbalsts cilvēkkapitāla

attīstībai pētniecībai un inovācijai Latvijā* (2019)

Pieejams šeit:

https://op.europa.eu/lv/publication-detail/-/publication/e84a9d0f-b98a-11e9-9d01-01aa75ed71a1/language-en/format-PDF/source-106068252

un Latvijas pētniecības finansēšanas sistēma**

(2018).

Pieejams šeit:

https://www.izm.gov.lv/lv/media/4690/download

Turpmāka tautsaimniecības un jo īpaši RIS3 jomu analīze notiks

RIS3 monitoringa ziņojumu ietvaros. Pirmais monitoringa ziņojums

plānots 2023.gadā, ņemot vērā to, ka investīciju veikšana

lielākoties tiks uzsākta 2022.gadā. Lai izvērtētu RIS3 Vadības

grupas ikgadējo darba plānu, tad RIS3 jomu progresa ziņojuma

gatavošana plānota ik gadu līdz pat 2029.gada decembrim.

Papildus informācija:

Trūkumi jauno tehnoloģiju ieviešanā

uzņēmumu līmenī

Analīzē par uzņēmumu spēju ieviest jaunas tehnoloģijas tika

ņemta vērā OECD apkopotā statistika, kas liecināja, ka Latvijas

uzņēmumi būtiski atpaliek digitālo tehnoloģiju izmantošanā,

uzņēmējiem trūkst nepieciešamo zināšanu, prasmju un atbilstošu

instrumentu (piemēram, produktivitātes rīki digitālajai

tirdzniecībai, tiešsaistes pārrobežu tirdzniecībai utt.),

salīdzinot ar OECD dalībvalstīm. Latvija OECD 2020.gadā 28 valstu

vidū ieņem 18. vietu. Latvijas digitālās attīstības līmenis

kopumā atbilst ES vidējam līmenim. Savienojamības (4. vieta ES

reitingos) un digitālo sabiedrisko pakalpojumu (5. vieta) ziņā

Latvijas rādītāji pārsniedz ES vidējos rādītājus, savukārt

interneta pakalpojumu izmantošana (19.), cilvēkkapitāls (24.) un

digitālo tehnoloģiju integrācija (23.) atpaliek.

Universitāšu un pētniecības

organizāciju (PO) nespēja apmierināt uzņēmumu vajadzības savā

ekosistēmā

Attiecībā uz EK komentāru par analīzes un plānoto pasākumu

trūkumu, lai segtu universitāšu un pētniecības organizāciju

nespēju apkalpot uzņēmumu vajadzības savā ekosistēmā: IZM

precizē, ka vispārējā RIS3 (2021.-2027.gadam) koncepcija ir

izklāstīta NIP 2021.- 2027. gadam, savukārt augstākās izglītības

un zinātnes politikas ietvaros tiek plānoti RIS3 vērtību ķēžu

ekosistēmu attīstības un RIS3 specializācijas jomām nepieciešamie

zināšanu radīšanas, P&A cilvēkkapitāla un pētniecības un

attīstības infrastruktūras atbalsta pasākumi.

Tomēr, lai uzlabotu sadarbību starp zinātnes un

uzņēmējdarbības nozarēm, tostarp labāk reaģētu uz uzņēmējdarbības

attīstības vajadzībām, IZM strādā pie jaunā pētniecības

finansēšanas modeļa - izmaiņām lielākajā valsts līmeņa

pētniecības finansēšanas programmā Pētniecības bāzes finansējums.

Jaunais finansēšanas modelis tiks veidots, pamatojoties uz

Starptautiskā zinātnisko institūciju darbības novērtējuma (2021)

ieteikumiem. Plānots, ka jaunais, uzlabotais pētniecības

finansēšanas modelis tiks piemērots, sākot ar 2022. gadu.

Izvērtējums liecina, ka esošais pētniecības finansēšanas modelis

neietver pietiekami daudz stimulu sadarbībai ar nozari, tāpēc

jaunais bāzes finansējums pētniecībai vairāk tiks orientēts uz

darbības rezultātu daļu. Jaunais finansēšanas modelis piedāvā

palielinātu īpatsvaru/snieguma proporciju bāzes finansējuma

aprēķinā, turklāt 10% no darbības finansējuma būs tieši saistīti

ar pētniecības orgnizāciju spēju sekmīgi sadarboties ar biznesa

sektoru.

Zinātnisko institūciju darbības

starptautiskā novērtējuma rezultāti (2021.gads):

https://www.izm.gov.lv/lv/2019-gada-zinatnisko-instituciju-starptautiskais-novertejums

Jaunais pētniecības bāzes

finansējuma modelis:

https://www.izm.gov.lv/lv/zinatnes-un-augstakas-izglitibas-finansejuma-sasaiste-ar-zinatnisko-instituciju-starptautiska-novertejuma-rezultatiem

Inovāciju aģentūru neefektivitāte

zināšanu plūsmas veicināšanā un koordinācijas problēmas ar citām

valsts aģentūrām

Lai veicinātu mērķtiecīgu sadarbību starp visām inovācijas

procesā ieinteresētajām pusēm un vienotu stratēģisko virzienu, ir

nepieciešama kvalitatīva vadības sistēma un atbilstošas valsts

atbalsta programmas. ES fondu un EM administrētajām pētniecības

un attīstības atbalsta programmām, kā arī inovāciju vadības

procesam ir jāveicina vienota stratēģiskā virziena, kā arī kopīgu

mērķu noteikšana privātajam, publiskajam un pētniecības sektoram.

EM un IZM administrētās atbalsta programmas ir sadrumstalotas,

katrai no kurām ir atsevišķi mērķi un uzdevumi [ZTAIP 2027

vadlīniju analīze]

Jaunais inovāciju pārvaldības institucionālais modelis

(2022), t.sk. arī attiecībā uz viedās specializācijas

pārvaldību Latvijā kopumā aptver plašu ieinteresēto pušu loku -

gan stratēģiskās virsuzraudzības līmenī (Latvijas Pētniecības un

inovāciju stratēģiskā padome) Ministru prezidenta vadībā -

konsultatīvs un koleģiāls formāts - augsta līmeņa triple helix

pārstāvība (ministri, uzņēmēji, zinātniekus/pētniekus pārstāvošas

organizācijas), gan stratēģiskā līmenī caur sadarbību starp

galvenajiem P&A&I politikas veidotājiem - (Ekonomikas

ministrija (EM), Izglītības un zinātnes ministrija (IZM)

sadarbībā ar LIAA un LZP vadību; gan operacionālā līmenī caur

dialogu starp RIS3 vērtību ķēdes ekosistēmu ieinteresētajām pusēm

- uzņēmumiem, pētniecības organizācijām, politikas veidotājiem

(nozaru ministrijām) un īstenotājiem, nozaru asociācijām,

dažādiem tīkliem, investoriem, universitātēm utt. Detalizētāku

info. .skat. pie 2.kritērija informācijas.

Zināšanu nodošanas trūkums no

starptautiskiem uzņēmumiem uz vietējiem uzņēmumiem

Viens no rādītājiem, kas liecina par starptautiskās zināšanu

pārneses trūkumu Latvijas uzņēmumiem, ir dalība starptautiskos

projektos programmā "Apvārsnis 2020". Latvijas panākumu

līmenis dalībai ES Ietvarprogrammā (Apvārsnis 2020) ir ievērojami

zemāks, salīdzinot ar plānoto 30% mērķi [analīze saskaņā ar

ZTAIP 2027 vadlīnijām un RIS3 Monitoringa ziņojumu]

Iepriekš aprakstīto problēmu risināšanai paredzētie

pasākumi:

- 1.2.1.1. pasākums Atbalsts jaunu produktu attīstībai un

internacionalizācijai RIS 3 ekosistēmu pārvaldības un ekosistēmu

attīstības ietvaros.

- 1.2.2.2. pasākums Uzņēmumu digitālo prasmju attīstība un

digitālā brieduma testa nodrošināšana, lai veicinātu jauno

tehnoloģiju izmantošanu uzņēmumos.

- 1.2.2.3. pasākums Atbalsts jaunu produktu un pakalpojumu

ieviešanai uzņēmējdarbībā, lai veicinātu jaunu tehnoloģiju

ieviešanu uzņēmumos.

2. tādas reģionālās vai valsts

kompetentās iestādes vai struktūras pastāvēšanu, kas ir atbildīga

par pārdomātas specializācijas stratēģijas pārvaldību.

Kritērijs ir izpildīts, jo apstiprināts:

1) Nacionālās ceļakartes dokuments, kas nosaka

pasākumus P&A&I pārvaldības modeļa pilnveidošanai, kā arī

pasākumus RIS3 pārvaldības pilnveidošanai sākot no 2022.gada -

Informatīvais ziņojums Par Latvijas inovāciju un tehnoloģiju

atbalsta fonda iniciatīvas aktualitātes pārskatīšanu

(apstiprināts 12.04.2022.; MK protokols Nr.20 40§)

2) Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes

2021.-2027.gadam (turpmāk- NIP);

3) Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas

pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (turpmāk-ZTAIP);

Izmaiņas nacionālajā P&A&I

institucionālā modeļa pārvaldībā

(1) Par galveno kompetento iestādi, kas nodrošina nacionālo

inovāciju institucionālo pārvaldību, kā arī viedās specializāciju

pārvaldību stratēģiskā līmenī tiek noteikta Inovāciju un

Pētniecības pārvaldības padome (IPPP), kuru pārstāv galvenie

P&A&I politikas veidotāji -EM, IZM sadarbībā ar LIAA un

LZP vadību (LITAF ziņojums). Galvenās IPPP funkcijas:

-P&A&I sistēmas institucionālā pārvaldība,

sihnronizācija un sadarbības koordinēšana

- RIS3 pārvaldības modeļa uzraudzība, t.sk. RIS3

monitorings

- P&A&I atbalsta programmu izstrāde un ieviešanas

jautājumi

-veicināt atbilstošu privāto investīciju piesaisti

2021.-2027;

- reizi gadā iesniedz izskatīšanai LPISP RIS3 ieviešanas

makroekonomiskos rezultātus un kopsavilkumus par katru no RIS3

jomām (IPPP sniegtā informācija).

Galvenās atbildīgās iestādes RIS3 īstenošanā ir EM, IZM un pēc

nepieciešamības tiks iesaistītas citas ministrijas atkarībā no to

kompetences un attiecīgās RIS3 prioritārās jomas (piemēram, ZM

iesaistīsies RIS3 procesā saistībā ar kopīgajām prioritātēm

Bioekonomikas specializācijas jomas attīstībā, VM tiks iesaistīta

Biomedicīnas jomā, VARAM - attiecībā uz reģionālajiem aspektiem

utt.) (skat. NIP 3.2.sadaļu RIS3 īstenošana un pārvaldība

2021.-2027.g. plānošanas periodā; ZTAIP 2.3.sadaļa, 6.sadaļas

1.2. un 1.4.rīcības virzieni).

(2) Pārskatīta LPISP loma kopējā P&A&I pārvaldības

modelī, sašaurinot LPISP kompetences tvērumu tikai uz

P&A&I politikas un RIS3 pārvaldības stratēģisko jautājumu

virzuzraudzību, tādējādi cita starpā nodrošinot arī elastīgāku

pieeju RIS3 pārvaldībai. LPISP funkcijas:

- sniegt rekomendācijas IPPP par stratēģiskajiem P&A&I

un RIS3 pārvaldības jautājumiem;

- nodrošināt industrijas, pētniecības un publiskā sektora

stratēģiskās sadarbības koordināciju (nolikuma grozījumus plānots

apstiprināt MK š.g. jūnijā);

(3) RIS3 vadības grupas ir P&A&I pārvaldības

operacionālais līmenis un tā ietvaros praktiski tiks darbināts

uzņēmējdarbības atklājumu princips.

RIS3 jomu vadības grupu galveno funkciju apraksts atrodam pie

šī tematiskā ieguldījumu priekšnosacījuma 4.kritērija izpildes

apraksta (LITAF ziņojums).

Sagaidāmie ieguvumi no jaunā inovāciju institucionālā

pārvaldības modeļa īstenošanas:

-Uzlabota to publiskā sektora institūciju sadarbība, kas tieši

atbildīgas par P&A&I inovāciju politikas izstrādi un

ieviešanu;

-Nodrošināta pilnvērtīgāka RIS3 īstenošanas stratēģiska vadība

un koordinēta uzraudzība;

-Iespēja aktīvāk iesaistīties un vadīt RIS3 ieviešanu un

uzraudzību.

Pilns jaunā inovāciju institucionālā pārvaldības modeļa

apraksts, t.sk. lēmumu pieņemšanas process, kā arī pasākumi RIS 3

pārvaldības uzlabošanai ir atrodams informatīvajā ziņojumā Par

Latvijas Inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda pašreizējās

iniciatīvas pārskatīšanu (2022).

3. uzraudzības un izvērtēšanas

rīkiem, kas paredzēti, lai izvērtētu virzību uz stratēģijas mērķu

sasniegšanu.

Kritērijs ir izpildīts:

Apstiprinātās Nacionālās industriālās politikas

pamatnostādnes 2021.-2027.gadam un Zinātnes, tehnoloģijas

attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam

nosaka uzraudzības un novērtēšanas rīkus, kas paredzēti, lai

vērtētu virzību uz stratēģijas mērķu sasniegšanu (skat. NIP

3.sadaļu Viedās specializācijas stratēģija, jo īpaši 3.3.sadaļu

RIS3 monitorings attiecībā uz privāto sektoru; skat. ZTAI

6.sadaļas 1.4. Rīcības virzienu P&A sistēmas finansēšana,

pārvaldība, monitorings.

Jaunajā periodā tiks pilnveidots RIS3 monitoringa process, kas

nodrošinās precīzāku datu ieguvi, izmantošanu, analīzi un

secinājumus, kvalitatīvai rezultātu sasniegšanai, IZM nodrošinot

P&A sistēmas un zinātnes sektora analītiku (1.1.1SAM

ietvaros), savukārt EM nodrošinot uzņēmējdarbības sektora

analītiku (1.2.1.SAM ietvaros).

RIS3 progresa ziņojums tiek izstrādāts reizi divos gados un to

kā informatīvo ziņojumu iesniegšanai MK sagatavo EM ciešā

sadarbībā ar IZM, savukārt izskatīšanai LPISP reizi gadā tiks

iesniegti RIS3 ieviešanas makroekonomiskie rezultāti un

kopsavilkums par katru no RIS3 jomām (IPPP sniegtā

informācija).

Pirmais monitoringa ziņojums plānots 2023.gadā, ņemot vērā to,

ka investīciju veikšana lielākoties tiks uzsākta 2022.gadā. Lai

izvērtētu RIS3 Vadības grupas ikgadējo darba plānu, plānota

ikgadējo progresa pārskatu gatavošana ikgadu līdz pat 2029.gada

decembrim.

RIS3 pārvaldības procesa ietvaros RIS3 Vadības grupa saņems

datus no programmu īstenotājiem un gala labuma guvējiem. Pēc datu

analīzes RIS3 vadības grupa noteiks jautājumus, riskus, projektus

un priekšlikumus, lai uzlabotu RIS3 un inovācijas vidi, kas tiks

skatīti Inovāciju un pētniecības pārvaldības padome (IPPP). IPPP,

iesniegto informāciju iespēju robežās apvienos vienā

ziņojumā.

IPPP vismaz reizi gadā ziņos Latvijas Pētniecības un

inovācijas stratēģiskajai padomei, iesniedzot izskatīšanai

sagatavotus priekšlikumus, lai pieņemtu kopīgu lēmumu, kas

attiecas uz P&A&I politikas stratēģiskajiem jautājumiem,

t.sk. par P&A&I mērķa rādītāju nacionālo sniegumu,

riskiem to sasniegšanā, P&A ieguldījumiem, RIS3 nacionālās

pārvaldības un monitoringa modeli, kā arī P&A&I vides

jautājumiem kopumā (P&A&I ceļakartes dokuments).

Programmas ietvaros monitoringa process ir vērsts uz kopējās

sistēmas darbības ilgtermiņa izvērtēšanu, veicot progresa

analīzi, RIS3 ieviešanā iesaistīto institūciju darbības mērķu

saskaņošanu, prognožu izstrādi, konkurētspējīgo nišu

identificēšanu RIS ietvaros.

4. ieinteresēto personu sadarbību

(uzņēmējdarbības potenciāla atklāšanas process).

EM Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu

2021.-2027.gadam (turpmāk - NIP) ietvaros īstenos pasākumus

uzņēmējdarbības atklājuma procesa virzīšanai un inovācijas

attīstīšanai ar mērķi sekmēt uzņēmējdarbības produktivitāti un

starptautisko konkurētspēju. (skat., arī NIP 3.1.sadaļu un 3.2.

sadaļu).

IZM augstākās izglītības un zinātnes politikas ietvaros

īstenos pasākumus RIS3 specializācijas jomu un RIS3 vērtību ķēžu

ekosistēmu attīstībai nepieciešamo zināšanu, P&A

cilvēkkapitāla un pētniecības infrastruktūras attīstībai. (skat.

arī ZTAIP 2.2. Rīcības virziens).

Atbilstoši nacionālajai inovāciju pārvaldības shēmai, tad RIS3

vadības grupas ir P&A&I pārvaldības operacionālais

līmenis un tā ietvaros tiks praktiski darbināts

uzņēmējdarbības atklājumu princips.

RIS3 jomu vadības grupu galvenās funkcijas:

- īstenot mediatora funkciju starp RIS3 vērtību ķēžu

ekosistēmu ieinteresētajām pusēm

- RIS3 ilgtermiņa stratēģiju izstrāde un atjaunošana, kas

papildinās ikgadējos rīcības plānus

-RIS3 jomu vadības ķēžu ekosistēmu pārvaldību un jaunu

ekosistēmu apzināšanas nodrošināšana

-informācijas sniegšana par P&A&I un augstākās

izglītības programmām un to rezultātiem RIS3 jomu vadības

grupās;

- citu nozaru ministriju iesaistīšana atbilstoši to

kompetences jomām (VM, VARAM, ZM u.c.);

- RIS3 vērtību ķēdes ekosistēmu internacionalizācijas

veicināšana;

- Biznesa atklāšanas procesa īstenošana un izaicinājumu,

iespēju un vajadzību noteikšana.

RIS3 jomu vadības grupas nodod informāciju Inovāciju un

pētniecības pārvaldības padomei. Inovāciju un pētniecības

pārvaldības padome analizēs RIS3 jomu vadības grupu apkopoto

informāciju par ekosistēmu izaicinājumiem, vajadzībām,

rezultātiem, potenciālu jaunu ekosistēmu veidošanai, kā arī

sagatavos priekšlikumus izmaiņām (ja nepieciešams). Latvijas

Pētniecības un inovāciju stratēģiskā padome nodrošinās RIS3

ieviešanas rezultātu stratēģisko uzraudzību, t.sk. sniedzot

rekomendācijas P&A&I stratēģiskajos jautājumos.

RIS3 vadības grupu darbu, RIS3 vērtību ķēdi ekosistēmu

pārvaldības un attīstības ietvaros koordinē Latvijas Investīciju

un attīstības aģentūra.

(P&A&I ceļakartes dokuments).

Papildus informācija

RIS3 stratēģisko vērtības ķēžu ekosistēmu attīstīšanas pamatā

ir strukturēts dialogs un koordinēta rīcība visu iesaistīto pušu

starpā (privātā, publiskā un akadēmiskā sektora partneru tīkls),

veidojot efektīvas sadarbības platformas katrā RIS3 jomā,

atbalstot jaunu produktu un pakalpojumu izstrādi un zināšanu

pārnesi tautsaimniecībā; tā ietvaros tiks veikta ekosistēmu

ilgtermiņa stratēģiju izstrāde un īstenošana.

Papildus 2021.-2027.g.periodā RIS3 īstenošanā tiks iesaistīta

VARAM (reģionu attīstība, digitālā transformācija), ZM -

(Bioekonomikas stratēģijas īstenošana) VM (Biomedicīnas jomā)

(MK 10.03.2020 prot. Nr.10 19.§).

5. attiecīgā gadījumā darbībām, kas

nepieciešamas, lai uzlabotu valstu vai reģionālās pētniecības un

inovācijas sistēmas.

- Nacionālās un reģionālās pētniecības un inovāciju sistēmas

pilnveidošanas pasākumi (nacionālais ceļvedis) noteikti

informatīvajā ziņojumā Par Latvijas Inovāciju un tehnoloģiju

atbalsta fonda iniciatīvas aktualitātes pārskatīšanu.

- Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas

pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (turpmāk - ZTAI) un

Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes

2021.-2027.gadam (turpmāk - NIP) savstarpēji salāgo zināšanu

un tehnoloģiju pārneses sistēmas attīstīšanu, nosaka pasākumus

cilvēkkapitāla attīstībai, P&A sistēmas digitālajai

transformācijai un atvērtās zinātnes veicināšanai (skat. ZTAI

2.1. un 4.sadaļa; 6.sadaļas Rīcības virzieni 1.1., 1.2., 2.2.

)

- Papildus RIS3 īstenošanā tiks iesaistīta VARAM attiecībā uz

reģionu attīstību (viedo pašvaldību ekosistēmas koncepts,

reģionālo inovācijas un zināšanu platformu attīstība, lai

koordinētu reģionos esošo resursu efektīvu izmantošanu un

veicinātu sadarbību starp pašvaldībām, uzņēmējiem izglītības, un

pētniecības institūcijām), gan digitālās transformācijas

īstenošanu (RP pamatnostādnes), ZM saistībā ar Bioekonomikas

stratēģijas īstenošanu, (MK 10.03.2020 prot. Nr. 10 19. §; NIP

3.2.sadaļa, 4.4.sadaļa, Reģionālās politikas pamatnostādnes

2021.-2027.gadam).

Izmaiņas nacionālajā P&A&I pārvaldības modelī un RIS3

pārvaldībā (tiks īstenotas no 2022.g.) nepieciešamas, lai (1)

labāk koordinētu lēmumu pieņemšanas procesu pamatā starp

P&A&I politiku izstrādē un ieviešanā iesaistītajām

publiskā sektora institūcijām, (2) skaidri nodalītu un

aktualizētu iesaistīto pušu lomas un kompetences un to

nedublēšanos, (3) skaidri nodefinētu RIS3 un P&A&I

vadības līmeņus un (4) atrunātu lēmumu pieņemšanas procesu.

Jaunajā P&A&I pārvaldības modelī tiek izdalīts

stratēģiskās vadības (Inovāciju un pētniecības pārvaldības

padome), stratēģiskās virsuzraudzības (LPISP) un operacionālās

vadības (RIS3 vadības grupas) līmenis. Pilns pārvaldības modeļa

apraksts, t.sk. ikgadējo rezultātu apkopošanas un atskaitīšanās

process, lēmumu pieņemšanas process, kā arī pasākumi RIS3

pārvaldības uzlabošanai ir atrodams nacionālās ceļakartes

dokumentā.

Stratēģiskajā līmenī jaunā modeļa ieviešanas mērķis ir

izveidot vienotu ekosistēmu (apvienojot 2 ministrijas, 2

aģentūras un pievienojot uzņēmējdarbības atklāšanas principu)

inovāciju vadībai un tehnoloģiju pārnesei. Inovāciju un

pētniecības pārvaldības padomes uzdevums ir nodrošināt zinātnes,

tehnoloģiju attīstības un inovāciju politikas saskaņotu

stratēģisko plānošanu, koordinēšanu un īstenošanu, kā arī mērķu

un rezultātu noteikšanu un sasniegto rezultātu uzraudzību.

Savukārt RIS3 pārvaldības centrālais elements (integrēts

kopējā inovāciju institucionālajā pārvaldības modelī) RIS3

vadības grupas (kopā tiek izveidotas piecas šādas vadības grupas,

viena katrā definētajā RIS3 jomā). RIS3 vadības grupas tiek

izveidotas, lai veidotu dialogu starp RIS3 vērtību ķēdes

ekosistēmu ieinteresētajām pusēm - uzņēmumiem, pētniecības

organizācijām, politikas veidotājiem (nozaru ministrijām) un

īstenotājiem, nozaru asociācijām, dažādiem tīkliem, investoriem,

universitātēm utt. RIS3 vadības grupu darbu koordinēs un vadīs

LIAA. RIS3 vadības grupu darbībā tiks iesaistītas arī citas

ministrijas un aģentūras, kas saistītas ar konkrētu vērtību ķēdes

ekosistēmu.

2021.-2027.gada RIS3 ieviešanas kontekstā VARAM tiks

iesaistīta reģionālās attīstības aspekta ietvaros (viedo

pašvaldību ekosistēmas koncepcija, reģionālo inovāciju un

zināšanu platformu attīstība, lai koordinētu efektīvu resursu

izmantošanu reģionos un veicinātu pašvaldību, uzņēmēju un

izglītības un zinātnisko institūciju sadarbību un digitālās

transformācijas īstenošanu (Reģionālās politikas pamatnostādnes

2021.-2027.gadam2). ZM tiks iesaistīta Bioekonomikas

stratēģijas īstenošanas kontekstā (10.03.2020. MK sēdes protokols

Nr.10 19.§);

VARAM atbildība ir saistīta ar RIS3 principu piemērošanu

reģionālajā plānošanā. Lai veicinātu ilgtspējīgu reģionu

ekonomisko attīstību un uzlabotu reģionu uzņēmējdarbības un

inovāciju vidi, būtiski ir izveidot un attīstīt inovāciju,

zināšanu un tehnoloģiju pārneses platformu vai sistēmu, kas

koordinētu esošo resursu efektīvu izmantošanu reģionos un

veicinātu sadarbību starp pašvaldībām, komersantiem, izglītības,

augstākās izglītības un pētniecības iestādēm Rīgā un reģionos, kā

arī vietējām sabiedrības grupām (Reģionālās politikas

pamatnostādnes 2021-2027.gadam). Lai šāda sadarbība būtu

iespējama, tiks izveidots reģionālās pārvaldības un koordinācijas

mehānisms (reģionālie zinātnes un inovāciju centri), kas saistīti

ar nacionālo pētniecības un inovāciju sistēmu, plānošanas

reģioniem uzņemoties galveno iniciatoru un koordinatoru lomu un,

līdz ar to, uzlabojot funkcionālo un finansiālo kapacitāti.

Platformas aktivitātēm, tostarp inovatīvu produktu un pakalpojumu

radīšanai, plānots piesaistīt Eiropas teritoriālās sadarbības

programmu finansējumu.

IZM skaidro, ka laikā, kad ZTAIP pamatnostādnes tika

izstrādātas un apstiprinātas Ministru kabinetā, norisinājās vēl

divi nozīmīgi procesi - Zinātnisko institūciju darbības

starptautiskais novērtējums un grozījumi Augstskolu likumā par

augstākās izglītības iestāžu iekšējo pārvaldību. Ar augstskolu

konsolidāciju saistītās reformas ir iezīmētas AF plānā.

Turpmākie plāni attiecībā uz augstākās izglītības iestāžu un

pētniecības organizāciju iekšējo pārvaldību un konsolidāciju tika

izklāstīti ZTAIP pamatnostādnēs saskaņā ar informāciju, kas bija

pieejama ZTAIP pamatnostādņu apstiprināšanas laikā:

Valsts finansētajām zinātniskajām institūcijām, kuras

saņēmušas pozitīvu novērtējumu Starptautiskajā zinātnisko

institūciju darbības novērtējumā, ir pienākums izstrādāt savas

institucionālās attīstības stratēģijas, ņemot vērā novērtējuma

rekomendācijas. Savukārt negatīvu vērtējumu saņēmušās zinātniskās

institūcijas apsver iespējas vidējā termiņā konsolidēties ar citu

zinātnisko institūciju

MK apstiprināts informatīvais ziņojums Zinātnes un augstākās

izglītības finansējuma sasaiste ar zinātnisko institūciju

starptautiskā novērtējuma rezultātiem (2022), kas piedāvā

sasaisti starp novērtējuma rezultātiem un pētniecības un

attīstības finansēšanas instrumentiem.

Šis jautājums ir cieši saistīts arī ar jauno zinātnes bāzes

finansēšanas modeli. Jaunais zinātnes bāzes finansēšanas modelis

atrodams šeit:

https://www.izm.gov.lv/lv/zinatnes-un-augstakas-izglitibas-finansejuma-sasaiste-ar-zinatnisko-instituciju-starptautiska-novertejuma-rezultatiem.

6. attiecīgā gadījumā darbībām, kas

atbalsta rūpniecības pārkārtošanos.

6. kritērija izpildi pamato šādi aspekti:

- Ekonomikas transformācija ar RIS3 īstenošanu un ekosistēmu

pieeju aprakstīta Nacionālajās industriālās politikas

pamatnostādņu 2021.-2027.gadam 3.sadaļā Viedās

specializācijas stratēģija, bet pētniecības un inovāciju

pienesums klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā un aprites

ekonomikas attīstībai 4.sadaļā Politikas rīcības virzieni un

uzdevumi.

- Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam

(turpmāk - DTP)

digitalizācija ir noteikta kā viens no ekonomikas

transformāciju veicinošiem elementiem (skat. 4.sadaļu Mērķis,

attīstības virzieni un rīcība). DTP 2021.-2027.gadam pienesuma

vērtēšanā tiks izmantots pamatnostādņu pielikums, kur noteikti

rezultatīvie rādītāji, rīcības virzieni un uzdevumi un

finansējuma aplēses.

- RIS3 monitorings sniegs iespēju sekot līdzi globalizācijai,

jaunajām tehnoloģijām un pārejai uz klimatneitralitāti, aprites

ekonomiku, kas var ietekmēt pārmaiņas mūsu sabiedrībā un

ekonomikā. Sniegtā analīze palīdzēs noteikt, kuras nozares un

profesijas saskaras ar globalizāciju, tehnoloģiskām izmaiņām (jo

īpaši saistībā ar Industriju 4.0).

- Horizontālā principa Nenodarīt būtisku kaitējumu prasības

iekļautas programmas SAM atbalstāmo darbību aprakstos.

- Praksē nacionālā inovāciju pārvaldības modeļa ietvaros RIS3

vadības grupa iesniegs informāciju Inovāciju un pētniecības

pārvaldības padomei par RIS jomu izaicinājumiem un rezultātiem,

jaunu ekosistēmu veidošanās signāliem, kā arī priekšlikumus gada

rīcības plāniem, lai pēc iespējas ātrāk reaģētu uz izmaiņām, kas

atvieglotu darbības, kuras var ietekmēt rūpniecības

restrukturizāciju (P&A&I ceļakartes dokuments)

Iesniegtā informācija dos iespēju Inovācijas un pētniecības

pārvaldības padomei izvērtēt darbības un to ietekmi uz digitālās

pārveides un produktivitātes veicināšanu, kā arī, ja

nepieciešams, pieņemt nepieciešamos lēmumus par inovāciju

virzienu maiņu, jaunu RIS3 jomu noteikšanu vai jaunu RIS3

ekosistēmu attīstīšanu. Tāpat padziļināta analīze tiks veikt RIS3

monitoringa ziņojumu ietvaros.

7. pasākumiem sadarbības uzlabošanai

ar partneriem ārpus attiecīgās dalībvalsts prioritārajās jomās,

ko atbalsta ar pārdomātu specializācijas stratēģiju.

Pamatojums 7. kritērija izpildei:

- Starptautiskā sadarbība ir viens no būtiskiem aspektiem RIS3

vērtību ķēžu ekosistēmu dalībnieku stratēģisko attīstības mērķu

sasniegšanā -integrācija starptautiskās vērtības ķēdēs (skat.

Nacionālo industriālās politikas pamatnostādņu

2021.-2027.gadam 3.2.1.sadaļu, Programmas 1.2.1.SAM ietvaros

plānots izveidot un koordinēt starptautisko sadarbību

nodrošinošus tīklus katrā RIS3 jomā.

- Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas

pamatnostādnes 2021.-2027.gadam ietver uzdevumus attiecībā uz

starptautisko mobilitāti, izcilības piesaisti un sadarbību

(6.sadaļas 1.3.rīcības virziens). Attiecīgi 1.1.1SAM plānoti

pasākumi starptautiskās sadarbības un līdz ar to arī

konkurētspējas veicināšanai RIS3 jomās.

P&A sadarbības iespēju plānošana balstās uz katras RIS3

prioritārās jomas padziļinātu analīzi, īpaši uz P&A publiskā

sektora kapacitātes analīzi. IZM RIS3 monitoringa procesā ir

veikusi padziļinātu katras RIS3 prioritārās jomas pētniecības

ekosistēmas darbības un status quo analīzi. Analīzes

rezultāti, kā arī PO un biznesa sektora zināšanas ir ņemtas vērā,

attīstot katras RIS3 ekosistēmas nākotnes potenciālu

RIS3 prioritāro jomu monitoringa ziņojums (LV):

https://www.izm.gov.lv/lv/ris3-monitorings-0

Kā viens no galvenajiem aspektiem Programmas tiek izcelta

starptautiskā sadarbība. Programma 1.2.1.SAM ietvaros plānots

izveidot starptautisko sadarbību nodrošinošus tīklus, piedaloties

esošās starptautiskās sadarbības platformās. Starptautiskā

sadarbība tiks veicināta katrā RIS3 jomā.

Digitālo transformācijas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam

(turpmāk- DTP) ietvaros veikta pakalpojumu platformu, datu

pārvaldības un atvēršanas analīze, lai nodrošinātu koplietošanas

pakalpojumu izvēršanu un Latvijas digitalizācijas attīstību un

salāgošanu ar ES vērtībām un standartiem, iekļautos ES datu

telpās, veicinātu pārrobežu pakalpojumu attīstību, kā arī,

izmantojot Eiropas DIC, veicinātu Latvijas zinātnes un risinājumu

izvēršanu ES (skat. DTP 4.3.1. Rīcības virzienu un 4.4.1.rīcības

virzienu). Digitalizācijas atbalsta pasākumi plānoti 1.2.2. un

1.3.1.SAM ietvaros.

1 MK 10.03.2020 prot. Nr. 10 19. §

"Informatīvais ziņojums. Viedās specializācijas

stratēģijas monitorings. Otrais ziņojums"; RIS3

monitorings | Izglītības un zinātnes ministrija

(izm.gov.lv)

2 apstiprinātas ar Ministru kabineta 2019.gada

26.novembra rīkojumu Nr.587

Tematiskais

priekšnosacījums Nr.13 (4.4.)

Valsts stratēģiskās politikas satvars sociālās iekļaušanas un

nabadzības mazināšanas jomā

Kritērijs nr.1 uz pierādījumiem balstītus secinājumus

par nabadzību un sociālo atstumtību, tostarp par bērnu nabadzību,

jo īpaši attiecībā uz vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīviem

pakalpojumiem, kas paredzēti bērniem neaizsargātās situācijās, kā

arī bezpajumtniecību, teritoriālo un izglītības segregāciju,

ierobežotu piekļuvi pamatpakalpojumiem un infrastruktūrai, un par

visu vecuma grupu neaizsargāto personu īpašajām vajadzībām.

Pamatojums:

Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādņu

2021.-2027.g. galvenais mērķis ir sekmēt iedzīvotāju sociālo

iekļaušanu, mazinot ienākumu nevienlīdzību un nabadzību, attīstot

pieejamu un individuālajām vajadzībām atbilstošu sociālo

pakalpojumu un juridiskā atbalsta sistēmu, kā arī veicinot augstu

nodarbinātības līmeni kvalitatīvā darba vidē. Pamatnostādnēs

identificētie izaicinājumi, risināmie uzdevumi nabadzības un

sociālās atstumtības jomā ir balstīti gan uz starptautiski

salīdzināmiem apsekojumu datiem (piemēram, EU-SILC, LFS), gan

nacionāla līmeņa datiem un pētījumiem, kā arī izmantojot

starptautiskus monitoringa instrumentus (skat.2.pielikumu un datu

avotus, pamatnostādņu rezultatīvo rādītāju tabulā norādīto saikni

ar monitoringa ietvaru). Arī pieejamība sociālajiem pakalpojumiem

ir analizēta balstoties uz EU-SILC ad-hoc datiem un

administratīvo reģistru/ informācijas sistēmu datiem.

Ekonomiskā attīstība, ienākumu pārdale nodokļu politikas

ietvaros, pieejama veselības aprūpe un izglītība visā mūža

garumā, mobilitātes iespējas un citi faktori ietekmē nabadzības

mazināšanu un veicina sociālo iekļaušanu. Piemēram, par

bezpajumtniekiem ir identificētās un aktuālākās problēmas:

- mājokļa problēma (97%), saskarsmes problēma/konflikti

(67%),

- nodarbinātība (61%),

- atkarības problēma (58%). Sociālo darbinieku, NVA u.c.

iesaiste ir palīdzoša un nepieciešama problēmu risināšanā.

Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas pilnveide bērnu

attīstības, uzvedības un psihisko traucējumu veidošanās risku

mazināšanai - paredz veidot agrīnā preventīvā atbalsta sistēmu un

īstenot visaptverošu, integrētu, uz indivīda vajadzībām orientētu

profilakses un agrīnās intervences aktivitāšu kopumu bērnu

attīstības, uzvedības un psihisko traucējumu veidošanās

risku mazināšanai, tādējādi radot priekšnoteikumus personas

veselīgai attīstībai un veiksmīgai pašrealizācijai mūža

garumā.

IAP - rīcības virziena 2.2. Izglītības vides attīstība

minētais uzdevums nr. 2.2.1. Stiprināt vispārējās izglītības

iestāžu nodrošinājumu ar mūsdienīgas un kvalitatīvas izglītības

īstenošanai nepieciešamajiem resursiem, mācību vidi un

infrastruktūru; rīcības virziena 3.1. "Institucionāli

risinājumi atbalsta nodrošināšanai ikviena izaugsmei uzdevums nr.

3.1.1. Nodrošināt iekļaujošas izglītības pieeju visos izglītības

līmeņos, minētais uzdevums nr.3.1.2. Nodrošināt augstas

kvalitātes speciālo izglītību; rīcības virziena 3.2. Sadarbība un

dalīta atbildība ar vietējo kopienu izglītības mērķu sasniegšanai

minētais uzdevums nr. 3.2.2. Stiprināt kopienas mēroga sadarbību

(pašvaldības ietvaros) indivīda izaugsmei sniedz ieguldījumu

kvalitatīvas izglītības pieejamības uzlabošanā, tādējādi mazinot

ģimenes sociāli ekonomiskā stāvokļa ietekmi uz bērnu un jauniešu

iespējām iegūt kvalitatīvu izglītību.

Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam paredzēti

atbalsta mehānismi, lai risinātu situāciju ar nepietiekamu

pirmsskolas izglītības un bērnu pieskatīšanas pakalpojuma

pieejamību.

Resocializācijas politikas mērķis ir mazināt noziedzīgās

uzvedības riskus ieslodzītajiem un probācijas klientiem, tādējādi

radot priekšnoteikumus personas veiksmīgai iekļaušanai

sabiedrībā, tai skaitā aktīvai līdzdalībai sabiedrības procesos

(arī nodarbinātības jomā).

Sabiedrības saliedētības pamatnostādņu 2021-

2027.gadam 2.rīcības virziena Demokrātijas kultūra un

iekļaujošs pilsoniskums 2.2.apakšpunkts paredz stiprināt

pilsoniskās sabiedrības attīstību un ilgtspēju, veidojot

pilsonisku kultūru un attīstot iekļaujošu pilsoniskumu.

Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes

2022.-2027.gadam paredz veidot ģimenēm ar bērniem draudzīgu

sabiedrību, kas veicina bērnu un jaunatnes labklājību, veselīgu

attīstību un vienlīdzīgas iespējas un veicināt izglītības

iestāžu, t.sk. pirmsskolu personāla informētību par bērnu

uzvedības īpatnībām un piemērotāko rīcību dažādu saslimšanu un

uzvedības traucējumu gadījumā, kā arī attīstīt atbalsta dienestu

gan izglītības iestāžu personālam, gan bērniem un viņu vecākiem,

kur vērsties pēc palīdzības, lai neatkarīgi no bērna īpašajām

individuālajām vajadzībām nodrošinātu atbilstošas pirmsskolas

izglītības pieejamību un sociālo iekļaušanos, kā arī pilnveidot

speciālistu zināšanu un prasmes bērnu attīstības vajadzību

jautājumos. Pamatnostādnes aptver virkni šobrīd aktuālu,

horizontāli un pārnozariski risināmu, jaunu attīstības virzienu

bērnu, jaunatnes un ģimenes politikas jomā, kā piemēram, bērnu un

jauniešu attīstības vajadzību nodrošināšana, agrīnā preventīvā

atbalsta sistēmas izveide, veselība, izglītība, psiholoģiskā un

emocionālā labklājība viņu izaugsmes ceļā, jauniešu līdzdalības

veicināšana, bērnu tiesību aizsardzības un uzraudzības sistēmas

pilnveidošana, darba ar jaunatni sistēmas attīstība. Izvirzītie

rīcības virzieni un uzdevumi attiecināmi uz plašu personu loku,

proti, visiem bērniem, kas vēl nav sasnieguši 18 gadu vecumu

atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma tvērumam, jauniešiem

no 13 līdz 25 gadiem, atbilstoši Jaunatnes likumam, kā arī viņu

ģimenēm.

Kritērijs nr. 2. pasākumus segregācijas novēršanai un

apkarošanai visās jomās, tostarp sociālo aizsardzību, iekļaujošu

darba tirgu un piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem, kas

paredzēti neaizsargātām personām, tostarp migrantiem un

bēgļiem.

Ar MK rīkojumu 01.09.2021., Nr.616 apstiprinātas Sociālās

aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027.

gadam.

Pamatnostādņu galvenais mērķis ir sekmēt iedzīvotāju sociālo

iekļaušanu, mazinot ienākumu nevienlīdzību un nabadzību, attīstot

pieejamu un individuālajām vajadzībām atbilstošu sociālo

pakalpojumu un juridiskā atbalsta sistēmu, kā arī veicinot augstu

nodarbinātības līmeni kvalitatīvā darba vidē. Attiecīgi visi

uzdevumi ir vērsti uz nabadzības un sociālās atstumtības

mazināšanu.

Viens no rīcības virzieniem plānots: Moderna un pieejama

sociālo pakalpojumu sistēma, kas cita starpā uzlabo iedzīvotāju

iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties

izglītībā un darba tirgū. Rīcības virziena ietvaros vidējā

termiņā paredzēts nodrošināt līdzvērtīgu sociālo pakalpojumu

grozu reģionos un pārskatīt sociālo pakalpojumu sniegšanas pieeju

un sociālo pakalpojumu saturu atbilstoši mērķa grupu vajadzībām

(uz cilvēku centrēta pieeja) un faktiskajām tirgus cenām, t.sk.

palielināt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību,,

arī reģionos, uzlabot tehnisko palīglīdzekļu klāstu, stiprināt

sociālā darba nozīmi, arī ieviešot jauno pieeju sociālajam darbam

ģimenēm ar bērniem, tai skaitā, nostiprinot ģimenes asistenta

pakalpojumu, uzlabot atbalstu personām pārejas posmā no

institucionālās aprūpes uz patstāvīgu dzīvi; attīstīt uz personu

ar FT vajadzībām mērķētu atbalsta pasākumu sistēmu, pārskatīt

invaliditātes noteikšanas sistēmu, izstrādāt priekšlikumus

kvalitātes un cenas ziņā pieejamu mājokļu nodrošināšanai

nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajām iedzīvotāju

grupām, iedzīvotājiem krīzes situācijās, iedzīvotājiem reģionālās

mobilitātes veicināšanai, attīstot atbalstu, tostarp cilvēkiem ar

ļoti smagiem un multipliem FT, cilvēkiem ar demenci, personām

paliatīvajā aprūpē, gados vecākiem cilvēkiem, bērniem ar smagu

diagnozi un iespējamu vai esošu invaliditāti.

Plāna minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai

2022.-2024.gadam ir vidēja termiņa politikas plānošanas

dokuments, kas izstrādāts, lai noteiktu minimālo ienākumu

atbalsta sistēmas parametru noteikšanas kritērijus, kārtību un

metodi, kā arī pārskatīšanas kārtību, ņemot vērā valsts

ekonomikas attīstību.

Plāna ietvaros paredzēts normatīvajos aktos nostiprināt

minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanas metodoloģiju, pārskatīt

(palielināt) minimālos ienākumu sliekšņus katru gadu no 2023.gada

1.janvāra un sagatavot priekšlikumus minimālo pensiju

finansēšanas principu un politikas maiņai. Minētie pasākumi

attiecas uz šādām iedzīvotāju grupām: garantētā minimālā ienākuma

pabalsta saņēmējiem, trūcīgām mājsaimniecībām, maznodrošinātām

mājsaimniecībām, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem

un valsts minimālo pensiju (vecuma, invaliditātes, apgādnieka

zaudējuma pensija) saņēmējiem.

Kritērijs Nr. 3. pasākumus pārejai no institucionālās

aprūpes uz aprūpi ģimenē un vietējā kopienā.

Ar MK rīkojumu 01.09.2021., Nr.616 apstiprinātas Sociālās

aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027.

gadam, kuru rīcības virzienā - Moderna un pieejama sociālo

pakalpojumu sistēma, kas cita starpā uzlabo iedzīvotāju iespējas

dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties izglītībā un

darba tirgū - paredzēts īstenot pasākumu - palielināt sabiedrībā

balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un

atbilstību mērķa grupas vajadzībām:

• palielinot sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu

pieejamību bērniem un pilngadīgām personām ar FT, t.sk. GRT vai

multiplu traucējumu gadījumā, vecāka gada gājuma cilvēkiem, t.sk.

cilvēkiem ar demenci, un sniegt atbalstu viņu ģimenes locekļiem,

veicinot starpnozaru un multidisciplināru pieeju sociālajā

aprūpē;

• paaugstinot pakalpojumu kvalitāti bērniem ar smagiem FT

ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās, tuvinot pakalpojuma

sniegšanu ģimeniskai videi;

• veidojot integrētus sociālos pakalpojumus hroniski un

nedziedināmi slimiem cilvēkiem un viņu ģimenes locekļiem un

tuviniekiem;

• attīstot atbalstu, tostarp cilvēkiem ar ļoti smagiem un

multipliem FT, cilvēkiem ar demenci, personām paliatīvajā aprūpē,

gados vecākiem cilvēkiem, bērniem ar smagu diagnozi un iespējamu

vai esošu invaliditāti, t.sk., nodrošinot metodisku un praktisku

atbalstu viņu aprūpē iesaistītajiem ģimenes locekļiem un

neformālajiem aprūpētājiem;

• ieviešot individuālā budžeta pieeju sociālo pakalpojumu

sniegšanā noteiktām mērķa grupām, īpaši bērniem;

• attīstot sociālās inovācijas, t.sk., digitālus un

tehnoloģiskus risinājumus, sociālo pakalpojumu sniegšanā.

Rīcības virzienā iekļauto uzdevumu īstenošanai tiks izstrādāts

Plāns sociālo pakalpojumu pilnveidošanai un attīstībai

2021.-2024.gadam (procesā, plāna apstiprināšana MK plānota

2022.gada 1.ceturksnī).

Kritērijs nr. 4. kārtību, kādā nodrošina, ka tā

izstrādi, īstenošanu, uzraudzību un pārskatīšanu veic ciešā

sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp

sociālajiem partneriem un attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības

organizācijām.

Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas komitejas sastāvā

ir pārstāvji no nozaru ministrijām, pašvaldībām un nevalstiskajām

organizācijām, Centrālās statistikas pārvaldes, Valsts policijas,

kā arī sociālie partneri. Komitejas ietvaros tiek izskatīti

jautājumi, kas saistīti ar nabadzības, ienākumu nevienlīdzības un

sociālās atstumtības situāciju valstī, sniegti priekšlikumi

politikas plānošanas dokumentu un izstrādei un pilnveidošanai

sociālās iekļaušanas politikas jomā, notiek informācijas apmaiņa

par aktuālo sociālās iekļaušanas jomā, piemēram, aktuālajiem

statistikas datiem, jaunajām likumdošanas iniciatīvām dažādās

nozarēs, labās prakses piemēriem. Sociālie partneri un NVO tiek

aicināti paust viedokli, priekšlikumus, iebildumus par konkrētiem

politikas plānošanas dokumentiem un plānotām rīcībpolitiku

iniciatīvām.

Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas komiteja ir

konsultatīva institūcija. Papildus nacionāla līmeņa politikas

plānošanas dokumentu izvērtēšanai tā konsultatīvi uzrauga arī

Darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība 9.2.1. specifiskā

atbalsta mērķa Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un

darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijā esošām

personām 9.2.1.2.pasākuma Iekļaujoša darba tirgus un nabadzības

risku pētījumi un monitorings ietvaros izstrādājamo:

- nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas

rīcībpolitikas izvērtējumu;

- zinātnisko pētījumu par sociālās atstumtības riskam pakļauto

bezdarbnieku iespējām iekļauties darba tirgū;

- metodoloģijas izstrādi iztikas minimuma patēriņa preču un

pakalpojumu groza noteikšanai un tās aprobācijas īstenošanai.

Sociālo pakalpojumu attīstības padomes sastāvā ir pārstāvji no

nozaru ministrijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām.

Sociālo pakalpojumu attīstības padome ir koleģiāla, konsultatīva

un koordinējoša institūcija, kas izveidota, lai sekmētu sociālo

pakalpojumu ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību. Padome izvērtē

ar sociālo pakalpojumu nodrošināšanu un attīstību saistītās

problēmas un izstrādā priekšlikumus to risināšanai, sniedz

atbalstu sociālo pakalpojumu sniedzējiem, pašvaldībām un citām

iesaistītajām institūcijām sociālo pakalpojumu attīstībā un

deinstitucionalizācijas procesu īstenošanā atbilstoši savai

darbības jomai (kompetencei), kā arī uzrauga

deinstitucionalizācijas projektu ieviešanu, t.sk. apstiprina

plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plānus. Padomes sēdēs

ir vairākkārtīgi izskatīts projekts Sociālās aizsardzības un

darba tirgus politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam, kā arī

diskutēts par deinstitucionalizācijas ieviešanas progresu un

problēmjautājumiem. Padome, apstiprinot plānošanas reģionu

deinstitucionalizācijas plānus un to grozījumus, nodrošina

pašvaldībās attīstāmo sociālo pakalpojumu infrastruktūras

atbilstību DI īstenošanas pamatprincipiem. Sociālās iekļaušanas

politikas koordinācijas komiteja ir konsultatīva institūcija. Tās

sastāvā ir pārstāvji no nozaru ministrijām, pašvaldībām un

nevalstiskajām organizācijām, Centrālās statistikas pārvaldes,

Valsts policijas, kā arī sociālie partneri. Komitejas ietvaros

tiek izskatīti jautājumi, kas saistīti ar nabadzības, ienākumu

nevienlīdzības un sociālās atstumtības situāciju valstī, sniegti

priekšlikumi politikas plānošanas dokumentu un izstrādei un

pilnveidošanai sociālās iekļaušanas politikas jomā, notiek

informācijas apmaiņa par aktuālo sociālās iekļaušanas jomā.

Plāns pieejamas vides veidošanai Latvijā 2019.-2021.gadam

(turpmāk - plāns) ir vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurš

paredz koordinētu pasākumu kopumu pieejamas vides un informācijas

nodrošināšanai valstī. Plāns ir izstrādāts atbilstoši ANO

Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas

pamatnostādnēm 2014.-2020. gadam un ANO Personu ar

invaliditāti tiesību komitejas 2017. gada rekomendācijām

Latvijai pieejamības jomā1. Plāns vienkopus

strukturēti parāda sabiedrībai valsts virzību uz pieejamas vides

nodrošināšanu un apņemšanos īstenot starptautiski uzņemtās

saistības. Plāna izstrāde notika sadarbībā ar iesaistītajām

institūcijām (SM, VARAM, IZM, EM, BVKB), kā arī ar Invalīdu un

viņu draugu apvienību Apeirons, Latvijas cilvēku ar īpašām

vajadzībām sadarbības organizāciju SUSTENTO, kā arī notika

sabiedriskā apspriešana Par Plāna īstenošanu 2022.gada 2.pusgadā

tiks sagatavots informatīvais ziņojums Ministru kabinetam par

plāna izpildi. Jauni uzdevumi un pasākumi tika iekļauti Plānā

personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai

2021.-2023. gadam (MK 17.08.2021. rīkojums Nr.577), kur 4.

rīcības virziens ir Vides un pakalpojumu piekļūstamības

nodrošināšana, kas paredz pasākumus, kas sekmē sabiedriskā

transporta, ēku (tostarp privāto mājokļu), informācijas un

vēlēšanu procesa piekļūstamību, starptautisko saistību

pārņemšanu, kā arī Plāna pasākumi, kas ir vērsti uz izpratnes

veicināšanu par vides un pakalpojumu piekļūstamības nozīmi, lai

personām ar funkcionēšanas ierobežojumiem būtu iespēja saņemt

savām vajadzībām un iespējas atbilstošu pakalpojumus dažādās

jomās.

Sociālā darba speciālistu sadarbības padome (turpmāk - SDSSP)

ir konsultatīva institūcija, kura izveidota, lai veicinātu

profesionāla sociālā darba attīstību, sociālā darba speciālistu

izglītošanu un nodrošinājumu, tādējādi sekmējot sabiedrības

pārstāvju iesaistīšanu sociālā darba politikas veidošanā. SDSSP

sastāvā ir plaši pārstāvētas sociālā darba jomas vadošās NVO,

izglītības iestādes, kā arī ar jomu saistītās valsts un

pašvaldību iestādes: Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu

vadītāju apvienība, Latvijas Profesionālo sociālā darba

speciālistu asociācija, Latvijas Universitātes P.Stradiņa

medicīnas koledža, Latvijas Kristīgā akadēmija, Ieslodzījuma

vietu pārvalde, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās

izglītības, zinātnes un inovāciju departaments; Baltijas

Starptautiskās akadēmija; Rīgas domes Labklājības departaments;

Valmieras pilsētas Sociālo lietu pārvalde; Rēzeknes Tehnoloģiju

akadēmija; Sociālo darbinieku biedrība; Latvijas Universitātes

Sociālo zinātņu fakultāte; Rīgas 1.slimnīcas Hronisko slimnieku

īslaicīgās aprūpes nodaļa; Latvijas Pašvaldību savienība;

Liepājas Universitātes Pedagoģijas un sociālā darba fakultāte;

Rīgas Stradiņa Universitātes Labklājības un sociālā darba

katedra.

1 ANO Cilvēku ar invaliditāti komitejas

rekomendācijas Latvijai, pieejams:

http://www.lm.gov.lv/upload/invaliditate/rekomendacijas_lv_fin_060218.pdf

(skatīts 10.06.2018.)

Tematiskais

priekšnosacījums Nr.15 (4.6.) "Stratēģiskās politikas

satvars veselības aizsardzības un ilgtermiņa aprūpes

jomā"

I kritērijs (apraksts attiecināms arī uz II un III

kritēriju)

Stratēģiskais satvars veselības jomā nacionālā un

reģionālā līmenī ir ieviests ar Ministru kabineta noteikumiem

Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un

samaksas kārtība"1:

o Primāro veselības aprūpes pakalpojumu plānošana

noteikta noteikumu 3.1., 3.2., 3.3., 3.4.sadaļā un 11.pielikumā nosakot ģimenes ārstu

pakalpojumu klāsta pārklājuma teritorijas t.sk:

o sekundāro ambulatoro pakalpojumu plānošana noteikta

3.1.2, 3.5., 3.6., 3.7., 3.8. un 3.11.sadaļās, kā arī

5. un 12.pielikumā

noteiktas SAVA pakalpojumu plānošanas teritorijas un pakalpojumu

veidu minimālais nodrošinājums,

o stacionāro pakalpojumu plānošana noteikta 3.1., 3.6.,

3.9., 3.10., 3.11. un 3.12.sadaļās, kā arī 6.pielikumā noteikts katras

ārstniecības iestādes sniedzamais pakalpojumu klāsts

(kartējums)

Infrastruktūras investīciju prioritātes attiecībā uz

veselības jomas ilgtspējīgu attīstību tiks ietvertas Veselības

aprūpes nodrošināšanas infrastruktūras investīciju stratēģijā

2021.-2029.gadam, nosakot infrastruktūras ieguldījumus valsts

apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai (tiks ietverts

slimnīcu kartējums, kas nodrošinās slimnīcu tīkla reformas

turpinājumu, t.sk. ņemot vērā veikto slimnīcu līmeņu

izvērtējumu).

Lai noteiktu stratēģiskos rīcības virzienus ir

izstrādātas Sabiedrības veselības pamatnostādnes

2021.-2027.gadam, kuru izstrādē veikta esošā VA sistēmas analīze,

t.sk. ņemtas vērā ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda

ietvaros izstrādātās Pasaules Bankas veselības tīklu attīstības

vadlīnijas. Sabiedrības veselības politikas mērķis ir uzlabot

Latvijas iedzīvotāju veselību, pagarinot labā veselībā nodzīvoto

mūžu, novēršot priekšlaicīgu mirstību un mazinot nevienlīdzību

veselības jomā. Sabiedrības veselības pamatnostādnes paredz

pasākumu kopumu, kas vērsti uz to, lai nodrošinātu kvalitatīvus

un efektīvus VA pakalpojumus, to sniegšanai nepieciešamos

cilvēkresursus un infrastruktūru, attiecīgi nosakot 5

stratēģiskos rīcības virzienus: 1) Veselīgs un aktīvs

dzīvesveids; 2) Infekcijas izplatības mazināšana; 3) Veselības

aprūpes pakalpojumi (ambulatori, stacionāri, tarifi, zāles); 4)

Cilvēkresursi; 5) Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības

stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izmantošana.

Attiecībā uz cilvēkresursu attīstību šobrīd tiek

īstenota 2014.gadā veiktā Pasaules bankas izvērtējumā par

veselības aprūpes nozari Latvijā izteiktajās rekomendācijās

minēto pasākumu ieviešana, kuras attiecībā uz cilvēkresursiem

iestrādātas 2017.gada konceptuālajā ziņojumā "Par veselības

aprūpes sistēmas reformu", t.sk. tiek veiktas reformas, lai

nodrošinātu konceptuālā ziņojuma 2.pielikumā plānoto VA aprūpes

pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo cilvēkresursu skaita

sasniegšanu laika periodam līdz 2025.gadam. Cilvēkresursu

attīstības reformas īstenošanai, piesaistot papildu valsts

budžeta, ES fondu un AF plāna, kā arī Tehniskā atbalsta

instrumenta projekta līdzekļus, tiks īstenota virkne pasākumu,

kas ļaus nodrošināt pasākumus mediķu izglītošanai, piesaistei

darba nozarē un ārstniecības personu atalgojuma sistēmas

attīstībai.

Lai stratēģiski un ilgtermiņā risinātu ar cilvēkresursu

attīstību saistītos izaicinājumus un turpinātu pilnveidot saskaņā

ar konceptuālo ziņojumu uzsāktās reformas, paredzēts izstrādāt

Cilvēkresursu attīstības stratēģiju (iekļaujot kartējumu, kuras

izstrādes termiņš ir 30.06.2023). Veselības nozares cilvēkresursu

stratēģija 2021.-2027.gadam reaģējot uz ilgstošo veselības

nozares cilvēkresursu trūkumu turpmākajiem 7 gadiem tiks balstīta

mērķtiecīgā jau uzsākto pasākumu turpināšanā, tas nozīmē gan

attiecībā uz atalgojuma nodrošinājumu, gan medicīnas pamatstudiju

un rezidentūras vietu skaita nodrošināšanu atbilstoši

pieprasījumam, gan piesaistes un noturēšanas pasākumus (veicināt

absolventu nonākšanu veselības darba tirgū, racionalizēt māsu

izglītību, īstenot mentoringa programmas u.c.), kā arī plānots

īstenot cilvēkresursu datu bāzes pilnveidošanu un veidot

ilgtspējīgu tālākizglītības sistēmu, lai mediķiem nodrošinātu

pieejamus un kvalitatīvus profesionālās pilnveides pasākumus.

II kritērijs

Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēs

2021.-2027.gadam (MK 01.09.2021. rīk. Nr.616) viens no rīcības

virzieniem plānots: Moderna un pieejama sociālo pakalpojumu

sistēma, kas cita starpā uzlabo iedzīvotāju iespējas dzīvot

neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties izglītībā un darba

tirgū. Rīcības virziena ietvaros vidējā termiņā paredzēts

• Palielināt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu

pieejamību, efektivitāti un atbilstību mērķa grupas

vajadzībām;

• Nodrošināt līdzvērtīgu sociālo pakalpojumu pieejamību

reģionos, nosakot iedzīvotājiem obligāti nodrošināmo sociālo

pakalpojumu veidus novadu un valsts pilsētu pašvaldībās un tā

ieviešanas nosacījumus;

• Uzlabot sociālo pakalpojumu kvalitāti un pieejamību

iedzīvotājiem;

• Veicināt personu pāreju uz sabiedrībā balstītu vai

ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu saņemšanu, vienlaikus

uzlabojot institucionālās aprūpes pakalpojumu kvalitāti.

Lai mazinātu teritoriālās atšķirības sociālo pakalpojumu

pieejamībā, ir plānots noteikt pašvaldībās obligāti

nodrošināmos sociālos pakalpojumus. Tiek plānots, ka obligāti

ikvienā pašvaldībā samērīgā termiņā un veidā ir jānodrošina

sociālais darbs dažādām mērķa grupām, kā arī šādi sabiedrībā

balstīti sociālie pakalpojumi sadalījumā pa mērķa grupām:

Bērniem ar invaliditāti:

• aprūpes mājās pakalpojums (tai skaitā, Invaliditātes likumā

noteiktais aprūpes pakalpojums bērniem);

• dienas aprūpes centra (prioritāri 16-18 gadus veciem

bērniem, kuri nav iekļauti izglītības procesā) pakalpojums;

• atelpas brīža pakalpojums (institūcijā vai dzīvesvietā).

Pilngadīgām personām ar smagiem FT (t.sk. ar

invaliditāti):

• aprūpes mājās pakalpojums;

• dienas aprūpes centra pakalpojums personām ar GRT;

• grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums personām ar GRT;

• specializētās darbnīcas pakalpojums personām ar smagiem

FT;

• atelpas brīža pakalpojums.

Pensijas vecuma cilvēkiem ar aprūpes vajadzībām, t.sk.

personām ar demenci

• aprūpes mājās pakalpojums.

Augstākminētais obligāti nodrošināmo pakalpojumu klāsts tiek

ņemts par pamatu, plānojot turpmākos ieguldījumus sabiedrībā

balstītu sociālo pakalpojumu attīstībā. Būtiskākais pamatprincips

ir nodrošināt aprūpes mājas, dienas aprūpes centru, specializēto

darbnīcu un grupu māju (dzīvokļu) pieejamību visās Latvijas

pašvaldībās.

Ņemot vērā esošā perioda DI projektu ieguldījumus 2023.gadā

Latvijā cilvēkiem ar GRT būs pieejami 82 dienas aprūpes centri 36

no 43 pašvaldībām, 39 specializētās darbnīcas 26 pašvaldībās, 71

grupu māja (dzīvoklis) 33 pašvaldībās.

Lai nodrošinātu obligāti nodrošināmos sociālos pakalpojumus

cilvēkiem ar GRT papildus aprūpei mājās būs nepieciešami

ieguldījumi 25 pašvaldību sociālo pakalpojumu sniedzējos.

Papildus tam būs nepieciešami specifiski uz cilvēku ar ļoti smagu

un multiplu traucējumu vajadzībām orientēti dienas aprūpes centri

un grupu mājas (dzīvokļi), kā arī dienas aprūpes centri cilvēkiem

ar demenci. Tāpat tiks attīstīts aprūpes mājās pakalpojums, tā

sniegšanā paredzot gan tehnoloģiju pielietošanu, gan integrētu

veselības un sociālo aprūpi.

Rīcības virzienā iekļauto uzdevumu īstenošanai ir izstrādāts

Sociālo pakalpojumu pilnveidošanas un attīstības plāns

2022.-2024.g. (MK 30.03.2022. rīk. Nr.231).

Attīstot Sabiedrības veselības pamatnostādnes iezīmētās

galvenās prioritārās jomas - sirds un asinsvadu slimības,

onkoloģija, psihiskā veselība, mātes un bērna veselības

(perinatālais un neonatālais periods) aprūpe, retās slimības,

paliatīvā aprūpe, medicīniskā rehabilitācija - visas investīcijas

ir vērstas uz šo jomu integrētu attīstību, kas nozīmē, ka tiek

attīstīta ne tikai veselības aprūpes infrastruktūra, bet tiek

uzlabots arī viss VA pakalpojumu organizācijas process, tostarp

cilvēkresursu pieejamība un kvalifikācijas celšana, kvalitātes

sistēmas attīstība, prevensija, šajās jomās, padarot VA

pakalpojumus pieejamākus un kvalitatīvākus visiem Latvijas

iedzīvotājiem, lai aizsargātu katra indivīda veselību, gan arī

palīdzētu ilgāk dzīvot ar labu veselību.

Papildus, vēlamies uzsvērt, neskatoties uz to, ka mērķa grupa

ir visi Latvijas iedzīvotāji, ieguldījumu intervence (papildus

pasākumi) tiks vērsta uz mazāka izsargātām mērķa grupām,

piemēram, bērniem un jauniešiem, cilvēkiem ar atkarību no vielas

un procesiem un grupas, kam draud sociālā atstumtība, vecāki,

darba ņēmēji (īpaši vecāka gadagājuma cilvēki), hroniski slimu

pacienu vajadzībām, bērniem un jauniešiem, invalīdiem, cilvēkiem

ar psihiskām saslimšanām, u.c. invalīdi, cilvēki ar psihiskām

saslimšanām u.c.

III kritērijs

Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes

2021.-2027. gadam (MK 01.09.2021. rīk. Nr.616), kurās kā viens no

rīcības virzieniem plānots: Moderna un pieejama sociālo

pakalpojumu sistēma, kas cita starpā uzlabo iedzīvotāju iespējas

dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties izglītībā un

darba tirgū. Rīcības virziena ietvaros vidējā termiņā

paredzēts:

• nodrošināt līdzvērtīgu sociālo pakalpojumu grozu reģionos un

pārskatīt sociālo pakalpojumu sniegšanas pieeju un sociālo

pakalpojumu saturu atbilstoši mērķa grupu vajadzībām (uz cilvēku

centrēta pieeja) un faktiskajām tirgus cenām;

• paaugstināt pakalpojumu kvalitāti bērniem ar smagiem

FTilgstošas sociālās aprūpes institūcijās, tuvinot pakalpojuma

sniegšanu ģimeniskai videi;

• veidot integrētus sociālos pakalpojumus hroniski un

nedziedināmi slimiem cilvēkiem un viņu ģimenes locekļiem un

tuviniekiem;

• attīstīt atbalstu, tostarp cilvēkiem ar ļoti smagiem un

multipliem FT, cilvēkiem ar demenci, personām paliatīvajā aprūpē,

gados vecākiem cilvēkiem, bērniem ar smagu diagnozi un iespējamu

vai esošu invaliditāti, t.sk., nodrošinot metodisku un praktisku

atbalstu viņu aprūpē iesaistītajiem ģimenes locekļiem un

neformālajiem aprūpētājiem.

Rīcības virzienā iekļauto uzdevumu īstenošanai ir izstrādāts

Sociālo pakalpojumu pilnveidošanas un attīstības plāns

2022.-2024.gadam (MK 30.03.2022. rīk. Nr.231).

Veselības jomā pasākumi, kuru īstenošanai plānots ES fondu

atbalsts noteikti saskaņā ar Sabiedrības veselības pamatnostādņu

2021.-2027.gadam uzdevumiem. Īstenojot paredzētos uzdevumus,

t.sk. attīstot arī psihiatriskās slimnīcas, tiks attīstīta gan

stacionārā, gan ambulatorā aprūpe, kā arī primārā līmeņa aprūpe,

mobilie pakalpojumi un mājas aprūpe, kas ir sabiedrībā balstīti

pakalpojumi un atbalsta LM īstenotās DI aktivitātes.

Tāpat arī saskaņā ar Sabiedrības veselības pamatnostādnēm, bet

pirms ieguldījumu veikšanas, tiek plānots izstrādāt VA

rīcībpolitikas plānu attiecībā uz ar hroniskām slimībām slimojošo

pacientu un paliatīvās aprūpes, t.sk. HOSPICE, attīstību, lai

nodrošinātu integrētu pacientu ar hroniskām slimībām slimojošo un

paliatīvās aprūpes, t.sk. HOSPICE, pakalpojumu attīstību.

Integrēta pieeja pakalpojumu attīstībā nodrošinās paralēli

ieguldījumiem infrastruktūras attīstībā arī attiecīgu pakalpojumu

apmaksu, cilvēkresursu vajadzību plānošanu un to kvalifikācijas

paaugstināšanu, ietverot gan pakalpojuma kvalitātes aspektus, gan

attīstot jaunus pakalpojuma modeļus un pieejamā finansējuma

ietvaros pilnveidojot pakalpojumu apmaksas sistēmu. Izstrādājot

šo rīcībpolitikas ietvaru, nodrošināma starpnozaru sadarbība ar

sociālo jomu pakalpojumiem, nodrošinot vienotu, integrētu

ilgtermiņa aprūpes ietvaru.

1

https://likumi.lv/ta/id/301399-veselibas-aprupes-pakalpojumu-organizesanas-un-samaksas-kartiba

2 Sekundāro ambulatoro pakalpojumu atlases

procedūra:

http://vmnvd.gov.lv/uploads/files/5dbaec5773a30.pdf