9. punkts

1Plānoto stratēģiski svarīgo

2darbību saraksts un to plānotais laika grafiks

3(439) Programmas ietvaros plānotas šādas stratēģiski svarīgas

4darbības (projekti) minēto pasākumu ietvaros119:

51) 1.1.1.2.pasākums "RIS3 pētniecības un inovāciju

6centri" (2023.g. I cet.);

72) 1.3.1.1.pasākums "IKT risinājumu un pakalpojumu

8attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" (2023.g.

9IV cet.);

103) 1.4.1.1. pasākums "Platjoslas infrastruktūras

11attīstība (pēdējā jūdze)" (2023.g. I cet.);

124) 2.1.1.1.pasākums "Energoefektivitātes paaugstināšana

13dzīvojamās ēkās, t.sk. attīstot ESKO tirgu (daudzīvokļu, privātās

14un neliela dzīvokļu skaita ēku kompleksos)" (2022.g. IV

15cet.);

165) 2.2.3.6.pasākums "Gaisa piesārņojumu mazinošu

17pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes

18sistēma" (2023.g. I cet.);

196) 2.3.1.2.pasākums "Multimodāls sabiedriskā transporta

20tīkls" (2023.g. IV cet.);

217) 3.1.1.1.pasākums "Dzelzceļa transporta attīstība un

22energoefektivitātes uzlabošana sabiedriskajos pasažieru

23pārvadājumos" (2023.g. II cet.);

248) 4.1.1.2.pasākums "P.Stradiņa klīniskās universitātes

25slimnīcas infrastruktūras attīstība" (2022.g. IV cet.);

269) 4.1.2.6.pasākums "Piesaistīt un noturēt ārstniecības

27personas darbam valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu

28sektorā, īpaši stacionāros" (2023.g. I cet.);

2910) 4.2.3.1.pasākums "Integrēta "skola-kopiena"

30sadarbības programma atstumtības riska mazināšanai izglītības

31iestādēs" (2023.g. II cet.);

3211) 4.2.4.2.pasākums "Atbalsts pieaugušo individuālajās

33vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai" (2023.g. IV

34cet.);

3512) 4.3.3.3. pasākums "Atbalsts sociālajai

36uzņēmējdarbībai" (2023.g. II cet.);

3713) 4.3.5.1. pasākums "Sabiedrībā balstītu sociālo

38pakalpojumu pieejamības palielināšana" (2024.g. III

39cet.);

4014) 4.4.1.1. pasākums "Atbalsts jaunām pieejām sabiedrībā

41balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā (inovācijas)"

42(2023.g. III cet.);

4315) 5.1.1.5.pasākums "Unikāla Eiropas mēroga kultūras

44mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to pieejamību, attīstot

45kultūras pakalpojumus" (2023.g. II cet.).

46Pielikumi:

471) 1.pielikums "Programmas stratēģija: galvenās problēmas

48un politikas risinājumi (izvērstā versija)";

492) 2.pielikums "Tematiskais priekšnosacījums Nr.10 (4.1.)

50- Stratēģiskās politikas satvars aktīvai darba tirgus politikai:

515.kritērijs - Jaunatnes nodarbinātības intervences";

523) 3.pielikums "Tematiskais priekšnosacījums Nr.12 (4.3.)

53Stratēģiskās politikas satvars izglītībai un apmācībai visos

54līmeņos";

554) 4.pielikums "Tematiskais priekšnosacījums Nr.1 (1.1)

56Valsts vai reģionālas pārdomātas specializācijas stratēģijas laba

57pārvaldība";

585) 5.pielikums "Tematiskais priekšnosacījums Nr.13 (4.4.)

59Valsts stratēģiskās politikas satvars sociālās iekļaušanas un

60nabadzības mazināšanas jomā";

616) 6.pielikums "Tematiskais priekšnosacījums Nr.15 (4.6.)

62"Stratēģiskās politikas satvars veselības aizsardzības un

63ilgtermiņa aprūpes jomā".

641 https://ieej.lv/jeLe9

652 Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas

66pamatnostādnes 2021.-2027.gadam | POLSIS (mk.gov.lv)

673 https://ieej.lv/VRdCm,

68https://ieej.lv/iZht9

694 https://ieej.lv/SjlVN

705 https://ieej.lv/ED0qg

716 RPP

727 CSP, 2016

738 Reģionālās attīstības indikatoru moduļa

74dati.

759 CSP, 2021

7610 European Innovation Scoreboard 2019

7711 NIP

7812 ZTAI

7913 CSP, 2019.gads

8014 EIS 2019 datubāze https://ieej.lv/Vu9v6

8115 Informatīvais ziņojums "Par Latvijas

82inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda iniciatīvas

83aktualitātes pārskatīšanu" apstiprināts 12.04.2022.; MK

84protokols Nr.20 40§)

8516 Digital Economy and Society Index 2020 -

869%.

8717 Digital Economy and Society Index 2020

8818 Pašvaldību sniegtie dati,2020.gada

89oktobris

9019 https://ieej.lv/2nMjQ

9120 https://ieej.lv/2FThA;

92https://ieej.lv/60xUM

9321 https://ieej.lv/LSZrr

9422 https://ieej.lv/TtZRl

9523 https://ieej.lv/bggp8

9624 https://ieej.lv/kzm38

9725 https://ieej.lv/bWAm1

9826 https://ieej.lv/9RaBR

9927 The Forth Work Plan of the North Sea - Baltic

100Core Network Corridor

10128 https://ieej.lv/bk8oH

10229 https://ieej.lv/h8yKr

10330 https://ieej.lv/wH2bh

10431

105https://ieej.lv/veFPp

10632 NEKP, Autotransporta direkcija

10733 https://ieej.lv/2rznO

10834 https://ieej.lv/5A6uP

10935 https://ieej.lv/n5k2o

11036 Sabiedrības veselības pamatnostādnes

1112021.-2027.gadam

112https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/746a6c77-a9f4-4182-9084-e4ab10484b2e

11337 VK 2018.g., "Par sabiedrības līdzdalību

114valsts un pašvaldību iestāžu darbā"; 2020.g. SKDS ,

115https://ieej.lv/A5uYw

11638 Trešo valstu pilsoņu situācijas izpēte Latvijā

1172017, BISS

11839 https://ieej.lv/UATSF

11940 CSP https://ieej.lv/36gzf

12041 OECD dati (2018)

12142 https://ieej.lv/AD6q8

12243 2018.gads, CSP

12344 2018.gads

12445 https://ieej.lv/vT6IG (skatīt nodevuma

12526.-34.lpp).

12646 SIA PricewaterhouseCoopers Izvērtējuma

127ziņojums "ES fondu ieguldījumu izvērtēšana informācijas un

128komunikāciju tehnoloģiju pasākumu atbalstam 2007.-2013.gada

129plānošanas periodā un šo ieguldījumu ietekmes noteikšana",

130124.

13147 Digital Economy and Society Index 2020

13248 https://ieej.lv/NXKh4

13349 https://ieej.lv/Ptwu7

13450 https://ieej.lv/rwpCf

13551 CSP

13652 https://ieej.lv/vslp1,

137https://ieej.lv/sADAI

13853 https://ieej.lv/DzYfQ

13954 https://ieej.lv/kcTXN,

140https://ieej.lv/KKh1X

14155 Pieņemot, ka līdz

1422026.g.pakāpeniski tiek izbeigta t. s. pirmās paaudzes

143biodegvielu ieskaite. Latvijā ir plaši pieejami dabas resursi,

144kas izmantojami videi draudzīgu, viedu, tautsaimniecības

145attīstībai nozīmīgu materiālu un pakalpojumu radīšanai.

14656 https://ieej.lv/FQFcK

14757 https://ieej.lv/wVDp3

14858 https://ieej.lv/EGfTg

14959 https://ieej.lv/gpi47

15060 https://ieej.lv/JbvwY

15161 https://ieej.lv/JJcl8

15262 https://ieej.lv/huXoW

15363

154Piemēram, ES kvalitātes zīmogu saņēmušu P&A projektu

155atbalstīšana no ES fondiem ir sinerģijas mehānisms ar citām ES

156pētniecības programmām, tādām kā "Apvārsnis Eiropa",

157Komisijas paziņojums "EPT - pētniecības un inovācijas

158jaunā ēra", t.sk., ar Eiropas Pētniecības telpas

159prioritārajām jomām, Eiropas partnerībām un misijām, Eiropas

160Inovāciju un tehnoloģiju institūtu un Erasmus+ programmu

161Eiropas Universitātes

16264 Vērtējot RIS 3 pētniecības un inovāciju centru

163attīstību un izveidi par pamatu tiks izmantos Izglītības un

164zinātnes ministrijas informatīvais ziņojums "Par Latvijas

165dalības aktualizāciju Eiropas pētniecības infrastruktūru

166stratēģijas foruma (ESFRI) Eiropas pētniecības infrastruktūru

167Ceļa kartes konsorcijos" un plānotais nacionālās nozīmes

168pētniecības infrastruktūras kartējums, kuru plānots izstrādāt

1692022.g.

17065 Atbalsts plānots praktiskas ievirzes un

171sadarbības (ZI un saimnieciskās darbības veicēji) pētījumu

172īstenošanai, kas paredz Latvijas tautsaimniecības inovācijas

173sistēmas kapacitātes un eksportspējas palielināšanu atbilstoši

174RIS3 stratēģijai. Inovācijas sistēmas kapacitāti tieši

175palielina to zināšanu pārnese, t.sk., tehnoloģiju tiesību

176komercializācija, kas iegūtas rūpniecisko pētījumu, tostarp

177agrīnas stadijas rūpniecisko pētījumu, un eksperimentālo

178izstrāžu ietvaros. Praktisko pētījumu ietvaros fundamentālie

179pētījumi atbalstāmi tiktāl, ciktāl to ietvaros iegūst

180tautsaimniecības izaugsmei nepieciešamās zināšanas rūpniecisko

181pētījumu un eksperimentālo izstrāžu veikšanai, lai izstrādātu

182prototipus ar tehnoloģiskās gatavības līmeni TRL 4-5,

183(atsevišķos gadījumos līdz TRL 7 (uzsākot projektu TRL var būt

184zemāks, taču ne zemāks par TRL2).

18566

18667 Direktīvas 2012/27/EC 2.panta (24)(7)(27)

187apakšpunktu un 18.panta izpratnē.

18868 Atbilstoši TAPL, vietējās (pašvaldību) klimata

189pielāgošanās stratēģijas tiek plānotas kā pašvaldību attīstības

190programmu sastāvdaļa (likuma 22.pants)

19169 LVĢMC, Sākotnējais plūdu riska novērtējums

1922019.-2024.gadam https://ieej.lv/znvgC

19370 Plūdu riska pārvaldības plāni

1942021.-2027.gadam.

19571 https://ieej.lv/Kk76o

19672 https://ieej.lv/DWKFP

19773 https://ieej.lv/ykje9

19874 Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību

199programmā 2021.-2027.gadam (saskaņošanā ar EK)

20075 Eiropas Padomes 1992.gada 21.maija direktīva

20192/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras

202aizsardzību un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30.

203novembra direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu

204aizsardzību

20576 Dabas aizsardzības pārvalde. (2019) Biotopu

206direktīvas ziņojums https://ieej.lv/yOo6h

20777 EK Bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz

2082030. gadam https://ieej.lv/ZDLfi

20978 Direktīva 2020/2184 par dzeramā ūdens

210kvalitāti (pārstrādātā redakcija) https://ieej.lv/mToBx

21179 https://ieej.lv/DqW8f

21280 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada

21321.maija Direktīva 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku

214gaisu Eiropai un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada

21515.decembra Direktīva 2004/107/EK par arsēnu, kadmiju,

216dzīvsudrabu, niķeli un policikliskajiem aromātiskajiem

217ogļūdeņražiem.

21881 https://ieej.lv/y5vBh

21982 Mobilitātes punkta nolūks ir atvieglot pāreju

220no viena transporta veida uz otru, nodrošināt ērtu savienojumu

221starp galamērķiem un nodrošināt daudzveidīgu atbalsta

222infrastruktūru (norādes, pārvietošanos atbalstoši pakalpojumi,

223aplikācijas utt.) "pēdējam kilometram". Mobilitātes

224punktā koncentrējas vairāki transporta veidi (vilciens,

225autotransports, sabiedriskais transports), no tā ir izveidota

226velo un gājēju infrastruktūra līdz apkārtnē esošajiem

227iepirkšanās, izklaides, atpūtas un citiem pakalpojumiem.

228Mobilitātes punktu attīstība ietver dalītās lietošanas

229automašīnu, velosipēdu, skrejriteņu nomas pakalpojumus,

230viedtālruņa lietotnes, kurās apkopoti sabiedriskā transporta

231maršruti, transporta veidu pakalpojumi un apkārtnē pieejamie

232pakalpojumi.

23383 https://ieej.lv/hm57c

23484 zemas kvalifikācijas profesijas atbilstoši

235Latvijas profesiju klasifikatoram ir 8. un 9. profesiju

236pamatgrupas profesijas - vienkāršās profesijas un iekārtu un

237mašīnu operatori un izstrādājumu montieri

23885 BD, darba meklētāju un bezdarba RP personu

239kvalifikācijas un prasmju paaugstināšanas pasākumi tiks

240īstenoti sākot ar 2026.g. elastības finansējuma ietvaros

24186 Zaļā infrastruktūra - stratēģiski plānots

242pilnīgi vai daļēji dabisku teritoriju tīkls kombinācijā ar

243citiem vides objektiem, kas ir izveidots un tiek pārvaldīts,

244lai sniegtu plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu. Tas ietver

245zaļās zonas (vai zilās, ja attiecas uz ūdens ekosistēmām) un

246citus fiziskus elementus sauszemes (tostarp piekrastes) un

247jūras teritorijās. Avots: https://ieej.lv/tfHmD

24887 https://ieej.lv/FAGrV

24988 Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības

250flat rate finansējuma

25189 Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības

252flat rate finansējuma

25390 Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības

254flat rate finansējuma

25591 Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības

256flat rate finansējuma

25792 Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības

258flat rate finansējuma

25993 Atbilstoši SFC2021 tehniskajam risinājumam

2602.papildinājums tiks iesniegts atsevišķi no Programmas

26194 Atbilstoši SFC2021 tehniskajam risinājumam

2622.papildinājums tiks iesniegts atsevišķi no Programmas

26395 Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības

264flat rate finansējuma

26596 Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības

266flat rate finansējuma

26797 Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības

268flat rate finansējuma

26998 Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada

27019.maija Direktīva Nr. 2010/31/ES par ēku

271energoefektivitāti

27299

273Eiropas Parlamenta un Padomes Regula 2018.gada 11.decembra

274regula Nr. 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības

275klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas

276Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr.

277715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK,

27898/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un

2792013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un

280atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.

281525/2013

282100 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada

28317.decembra Lēmums Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās

284aizsardzības mehānismu

285101 https://ieej.lv/us8lA

286102 Kā novērtēts riska pārvaldības spēju

287izvērtējumā, kas prasīts Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 6. panta 1.

288punkta b) apakšpunktā

289103 https://ieej.lv/AHImr

290104 Padomes 1991.gada 21.maija Direktīva Nr.

29191/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu

292105 Padomes 1998.gada 3.novembra Direktīva Nr.

29398/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti

294106 Eiropas Parlamenta un Padomes 2020.gada

29516.decembra Direktīva Nr. (ES) 2020/2184 par dzeramā ūdens

296kvalitāti

297107 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada

29819.novembra Direktīva Nr. 2008/98/EK par atkritumiem un par

299dažu direktīvu atcelšanu

300108 Padomes 1992.gada 21.maija Direktīva Nr.

30192/43/EEK par dabisko dzīvotņu un savvaļas faunas un floras

302aizsardzību

303109 Saskaņā ar mērķi, kas noteikts Eiropas

304Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/1972

305(2018. gada 11. decembris) par Eiropas Elektronisko

306sakaru kodeksa izveidi 3. panta 2. punkta

307a) apakšpunktā un saistītajā (25). apsvērumā

308(OV L 321, 17.12.2018., 36. lpp.)

309110 Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes

3102018.gada 11.decembra direktīvas (ES) Nr. 2018/1972

311par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi

31222. pantu

313111 Pieejams šeit:

314https://www.sam.gov.lv/lv/petijumi.

315112 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada

31615.maija direktīva Nr. 2014/61/ES par pasākumiem ātrdarbīgu

317elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai

318113 Komisijas 2017.gada 5.janvāra Īstenošanas

319regula Nr. (ES) 2017/6 attiecībā uz Eiropas Dzelzceļa satiksmes

320vadības sistēmas Eiropas stratēģisko izvēršanas plānu

321114 Publiskā apspriešana notika no 2020.gada

32210.augusta līdz 2020.gada 9.septembrim:

323https://ieej.lv/8JtqZ

324115 Saskaņā ar likumā "Par ietekmes uz vidi

325novērtējumu" un Ministru kabineta 2004.gada 23.marta

326noteikumos Nr.157 "Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi

327stratēģiskais novērtējums" noteikto kārtību un

328nosacījumiem programma ir plānošanas dokuments, kam ir

329nepieciešams veikt stratēģisko ietekmes uz vidi

330novērtējumu.

331116 https://ieej.lv/ttnVF

332117 "KP fondu komunikācijas stratēģijā

3332021.-2027.gadam". Stratēģijas izstrādi paredzēts balstīt

334uz "ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada

335plānošanas perioda komunikācijas stratēģijas 2015.-2023. gadam

336ieviešanas efektivitātes vidusposma (mid-term)

337izvērtējumā" secināto.

338118 Atbilstoši SFC2021 tehniskajam risinājumam

3392.papildinājums tiks iesniegts atsevišķi no Programmas

340119 Citi pasākumu datumi tiks noteikti pēc

341konkrētu projektu identificēšanas un līgumu vai vienošanās

342noslēgšanas par attiecīgo projektu īstenošanu

343Programmas stratēģija: galvenās

344problēmas un politikas risinājumi

345(izvērstā

346versija)

3471.1. Ekonomiskās, sociālās un

348teritoriālās kohēzijas attīstība pēdējos gados

349(1) Latvija ir pieredzējusi stabilu izaugsmi un konverģences

350procesu pēdējās desmitgades laikā, neskatoties uz smago finanšu

351krīzi 2007.-2009.gadā un tās radītajām sekām. 2019.gadā Latvijas

352IKP uz vienu iedzīvotāju sasniedza 69% no ES vidējā pēc

353pirktspējas paritātes, iepretim 60% 2008.gadā1. Tomēr

354pēdējos gados konverģences tempi, mērot pēc pirktspējas

355paritātes, ir samazinājušies salīdzinot ar citām jaunajām

356dalībvalstīm.

357(2) Produktivitāte ir augusi no 43,4% no ES vidējā 2014.gadā

358līdz 49,8% 2019.gadā, tomēr būtiski atpaliek no ES vidējā

359rādītāja. Šajā pašā laikā atalgojuma kāpums ir bijis krietni

360straujāks par produktivitātes pieaugumu. Neskatoties uz to,

361Latvijas uzņēmumu eksporta daļa pasaules tirgos ir pieaugusi.

362(3) Investīciju līmenis 2014.-2020.gada periodā nav būtiski

363audzis. Privātās investīcijas pēc krīzes atguvās ļoti lēni,

364pozitīvā dinamika atjaunojās tikai 2017.gadā un pēc tam

365saglabājas ļoti mērena, kas skaidrojams ar zemu kreditēšanas

366līmeni, kā arī politisko un ekonomisko nenoteiktību

367tirgos2. Pēdējo piecu gadu laikā investīciju pieaugums

368Latvijā ir bijis vājš, un produktīvo aktīvu pieaugums ir bijis

369ievērojami mazāks nekā pārējās Baltijas valstīs. Bažas rada

370ilgstoši zemais investīciju līmenis pētniecībā un attīstībā, kas

371ir priekšnosacījums ilgtermiņā noturīgai izaugsmei.

372(4) Iedzīvotāju skaits turpināja samazināties pēdējā

373desmitgadē par vidēji 1% gadā, it īpaši darbspējīgā vecumā, kas

374skaidrojams ar emigrāciju uz citām ES valstīm, gan zemu

375dzimstības līmeni. Šī tendence rada spiedienu uz izaugsmes

376potenciālu, darba tirgu, kā arī spēju finansēt un uzturēt

377publisko infrastruktūru un pakalpojumus.

378(5) Ienākumu nevienlīdzība nav būtiski mainījusies un tā

379saglabājas kā viena no augstākajām ES. Nabadzības riskam īpaši

380pakļauti iedzīvotāji virs 65 gadu vecuma, personas ar

381invaliditāti, ģimenes, kur bērnu/us audzina viens no vecākiem,

382bezdarbnieki, īpaši IBD, bezpajumtnieki, kā arī iedzīvotāji ar

383zemu izglītības līmeni.

384(6) Latvijā ir vienas no augstākajām reģionālās attīstības

385atšķirībām starp OECD valstīm, lai gan pēdējo desmit gadu laikā

386visstraujākā izaugsme ir bijusi tieši reģionos ārpus

387Rīgas3. Rīgas plānošanas reģionā IKP uz vienu

388iedzīvotāju 2016.gadā ir 17 213 euro (135% no vidējā IKP

389uz vienu iedzīvotāju valstī); Kurzemē 74%, Vidzemē 66%, Zemgalē

39063%, bet Latgalē 51%.4

391(7) Šīs reģionālās atšķirības tālāk novērojamas arī attiecībā

392uz uzņēmējdarbību, nodarbinātību, ienākumu līmeni, kā arī

393piekļuvi VA, sociāliem pakalpojumiem un kvalitatīvai izglītībai.

394Reģionālā ekonomika ietekmē darba iespējas un nodarbinātību

395reģionos. Lai arī tendence ir uzlabojusies, tomēr Latgalē vēl

396joprojām saglabājas zemākais nodarbinātības līmenis starp visiem

397reģioniem - 2021. gadā Latgales reģionā nodarbinātības līmenis

398(56,7%) bija par 9,3 procentpunktiem zemāks nekā Rīgas reģionā

399(66%)5. Darba samaksa ik gadu pieaug visos reģionos,

400tomēr vidējās darba algas atšķirības starp reģioniem joprojām ir

401ievērojamas (līdz pat 1,5 reizēm starp reģioniem). Piemēram, Rīgā

402vidējā darba alga 2021. gadā bija 1 434 euro, kas ir 112% no

403vidējās darba algas Latvijā, savukārt Latgalē vidējā darba alga

404bija 896 euro, kas ir 70% no vidējās darba algas

405Latvijā6. Salīdzinot bruto kapitālieguldījumus un

406ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) ieguldījumus 2019. gadā,

407reģionālās attīstības atšķirības ir vēl ievērojamākas nekā IKP -

408bruto kapitālieguldījumi starp Rīgu un Latgali atšķiras līdz pat

40918 reizēm, savukārt Kurzemes, Vidzemes, Zemgales un Latgales

410reģionu kopējā ĀTI ieguldījumu summa 2019. gadā veido vien 10% no

411Rīgas apjoma7.

412(8) Reģionālā ekonomika ietekmē darba iespējas un

413nodarbinātību reģionos. Lai arī tendence ir uzlabojusies, tomēr

414Latgalē vēl joprojām saglabājas zemākais nodarbinātības līmenis

415starp visiem reģioniem - 2021. gadā Latgales reģionā

416nodarbinātības līmenis (56,7%) bija par 9,3 procentpunktiem

417zemāks nekā Rīgas reģionā (66%)8. Darba samaksa ik

418gadu pieaug visos reģionos, tomēr vidējās darba algas atšķirības

419starp reģioniem joprojām ir ievērojamas (līdz pat 1,5 reizēm

420starp reģioniem). Piemēram, Rīgā vidējā darba alga 2021. gadā

421bija 1 434 euro, kas ir 112% no vidējās darba algas Latvijā,

422savukārt Latgalē vidējā darba alga bija 896 euro, kas ir 70% no

423vidējās darba algas Latvijā9. Salīdzinot bruto

424kapitālieguldījumus un ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI)

425ieguldījumus 2019. gadā, reģionālās attīstības atšķirības ir vēl

426ievērojamākas nekā IKP - bruto kapitālieguldījumi starp Rīgu un

427Latgali atšķiras līdz pat 18 reizēm, savukārt Kurzemes, Vidzemes,

428Zemgales un Latgales reģionu kopējā ĀTI ieguldījumu summa 2019.

429gadā veido vien 10% no Rīgas apjoma10.

430(9) Ekonomiskā krīze, ko izraisīja COVID-19 pandēmijas

431ierobežojumi, atstās būtisku ietekmi uz Latvijas ekonomiku un

432sabiedrību. Šobrīd ietekmi ir grūti prognozēt, jo nav skaidrības

433par pandēmijas attīstību un tālāko potenciālo ietekmi uz

434pasaules, ES un Latvijas ekonomikām. Līdz šim Latvija ir

435salīdzinoši sekmīgi ierobežojusi COVID-19 izplatību, kas nozīmē

436mazāk ierobežojumus ekonomiskai aktivitātei. Pozitīvi vērtējams,

437ka salīdzinot ar iepriekšējo krīzi Latvijai ir pieejami resursi

438publisko investīciju veikšanai, lai veicinātu ekonomikas

439atlabšanu un sabiedrības pielāgošanos jaunajai situācijai. Krīze

440radīs pārkārtošanos starptautiskajos tirgos un iekšējās

441ekonomikas struktūrās, kas var sniegt arī iespējas Latvijas

442ekonomikas attīstībai. Lai šīs iespējas izmantotu, būs

443nepieciešams ātri reaģēt spējīgs politikas ietvars un atbalsta

444pasākumu klāsts, t. sk. šīs programmas ietvarā.

4451.2. Produktivitāte, inovācijas un

446prasmes

447(10) Lai gan Latvijas P&I sistēma laika periodā no

4482014.-2020.gadam ir būtiski palielinājusi efektivitāti un

449produktivitāti, Latvija raksturota kā mērens inovators Eiropas

450inovācijas mērījumā11; līdzšinējais inovācijas

451sniegums nav pietiekams ilgtspējīgas konverģences nodrošināšanai

452un produktivitātes kāpināšanai.

453(11) Savukārt jaunais inovāciju institucionālās pārvaldības

454modelis (nacionālā ceļakarte, 2022) nosaka ietvaru un darbības,

455kas veicamas nacionālā P&A&I pārvaldības modeļa un RIS3

456pārvaldības pilnveidošanai12.

457(12) Latvijas ekonomikas transformācijai uz inovatīvu un

458zināšanās balstītu ekonomikas modeli ir vairāki šķēršļi:

459- P&A intensīvo nozaru zems īpatsvars tautsaimniecības

460struktūrā;

461- zems apstrādes rūpniecības īpatsvars IKP un salīdzinoši zema

462produktivitāte;

463- apstrādes rūpniecībā dominē zemo un vidēji zemo tehnoloģiju

464nozares;

465- tautsaimniecības struktūru galvenokārt veido mikro, MVU,

466vienlaikus lielāko ietekmi uz IKP pieaugumu sniedz mid-caps un

467lielie uzņēmumi, kuru pārvarēšanai ir nepieciešama spēcīga un

468koordinēta valsts intervence, lai minimizētu ar resursu pārdales

469procesu saistītas izmaksas un riskus, tādējādi stiprinot valsts

470un reģionu konkurētspēju13.

471(13) NEKP kā vienu no 3 stratēģiskiem virzieniem klimata mērķu

472sasniegšanai nosaka tādas pētniecības un inovāciju attīstības

473stimulāciju, kas veicina ilgtspējīgas enerģētikas sektora

474attīstību un klimata pārmaiņu mazināšanu.

475(14) Galvenie P&A&I sistēmas izaicinājumi līdz

4762027.gadam ir nemainīgi zems P&A&I investīciju līmenis,

477nepietiekošs cilvēkkapitāls P&A&I publiskajā un privātajā

478sektorā, īpaši ņemot vērā depopulācijas tendences, zems inovāciju

479līmenis uzņēmumos, tehnoloģiju pārneses sistēmas stiprināšana un

480pārvaldības procesu uzlabošana14.

481(15) Latvijas P&I sistēmas pētniecības attīstības

482un izaugsmes temps ir nepietiekams straujai viedai izaugsmei, un

483tas tiešā veidā ir saistīts ar zemajiem P&A&I

484ieguldījumiem, kas 2014.-2020.gada plānošanas periodā bija

485robežās no 0,44-0,69% no IKP ar zemu privāto investīciju daļu,

486svārstoties atkarībā no ES fondu ieguldījumiem un būtiski

487atpaliekot no 2020.gada nacionālā mērķa - 1,5% no IKP.

488(16) P&I sektora galvenie izaicinājumi līdz 2027.gadam ir

489cilvēkkapitāla kvantitatīvas un kvalitatīvas jaudas

490palielināšana, jo īpaši RIS3 jomās, t.sk. reģionos. Šobrīd

491Latvijā pētniecībā nodarbināto skaits joprojām ir kritiski zems

492(gan kopskaitā, gan īpatsvarā valsts kopējā darbaspēka

493struktūrā), sasniedzot tikai ~50% no ES vidējā līmeņa.

494(17) Latvijas uzņēmējdarbību raksturo zemas pievienotās

495vērtības produktu liels īpatsvars, augsta resursu intensitāte un

496sadarbības un integrācijas trūkumu globālajās vērtību ķēdēs.

497(18) Inovatīvo mazo un vidējo uzņēmumu īpatsvars Latvijā ir

498viens no zemākajiem ES - 30,3% (2014.-2016.g.), salīdzinot ar

499vidēji 49,1% ES. Latvijas rūpniecības struktūru galvenokārt

500raksturo zemo tehnoloģiju uzņēmumi. Latvijas uzņēmumiem ir

501nepietiekami attīstīta nozaru un starpnozaru savstarpējā

502sadarbība, īpaši sadarbība ar pētniecības, eksperimentālās

503izstrādes, pilotēšanas un demonstrācijas institūcijām un

504izglītības iestādēm, piesaistot studējošos un mācībspēkus

505inovāciju attīstīšanai Latvijā un ārvalstīs, tāpat novērojama

506vāja pētījumu rezultātu komercializācijas kapacitāte. Šajā

507kontekstā būtiski ir stiprināt un intensificēt atbalstu pētījumu

508rezultātu komercializācijai un tehnoloģiju pārneses procesam.

509(19) Zināšanu ietilpīgi pakalpojumi 2017.gadā veidoja gandrīz

51050%15 no kopējā pakalpojumu eksporta un pēdējos gados

511to daļa nepieaug. Savukārt vidēji augsto un augsto tehnoloģiju

512produktu daļa kopējā eksportā 2017.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu,

513pieauga gandrīz par 4 procentpunktiem un bija 34,7% (ES

514vidēji - 56,7%).

515(20) P&A&I attīstību un investīcijas, kā arī jaunu

516uzņēmumu izveidi bremzē pastāvošās tirgus nepilnības finansējuma

517pieejamībā saimnieciskās darbības veicējiem visās attīstības

518stadijās. Plaisa starp komercbanku kreditēšanu un uzņēmumu spēju

519piesaistīt ārējos finanšu resursus tirgū kopš finanšu un

520ekonomiskās krīzes ir palielinājusies, kas ilgtermiņā var atstāt

521negatīvas sekas uz uzņēmējdarbības attīstību, īpaši reģionos.

522(21) Lai gan uzņēmēju spēja un vēlme aizņemties ir pieaugusi,

523faktiskais pieprasījums pēc komercbanku aizdevumiem ir sarucis.

524Kā galvenie iemesli, lai uzņēmējs nevērstos pie bankas vai

525finansējuma atteikšanai uzņēmumam joprojām ir minēta nepietiekama

526naudas plūsma (33%), nepietiekams nodrošinājums (31%),

527nepietiekams pašu kapitāls (26%), nepietiekama rentabilitāte

528(16%), kā arī īpašnieka galvojuma trūkums (11%).

529(22) Saskaņā ar EM aplēsēm16, lielie uzņēmumi, kas

530sastāda 5% no visiem uzņēmumiem, Latvijas tautsaimniecībā ģenerē

53190% ienākumu, tomēr arī šajā sektorā augsta riska projekti netiek

532īstenoti.

533(23) Tāpat nozīmīgs izaicinājums ir lielas reģionālās

534atšķirības kapitālo ieguldījumu apmēros starp Rīgas, Pierīgas

535reģionu un pārējiem reģioniem Latvijā. Augstākie kapitālie

536ieguldījumi uz vienu nodarbināto ir Pierīgā, bet zemākie

537Latgalē.

538(24) Balstoties uz pašvaldību aptauju reģionos, saglabājas

539stabils uzņēmēju pieprasījums pēc infrastruktūras (t.sk. ēku,

540inženierkomunikāciju, transporta infrastruktūras attīstība un

541laukumu sakārtošana teritorijās uzņēmējdarbības

542veikšanai)17. Šīs infrastruktūras nepietiekamība kavē

543uzņēmumu iespējas vairāk investēt produktu un pakalpojumu

544attīstībā ārpus Rīgas aglomerācijas. Tāpēc reģionālās ekonomikas

545attīstībā būtiska loma ir pašvaldībām kā vietējās attīstības

546līderiem, kas sadarbībā ar uzņēmumiem veido uzņēmējdarbībai

547labvēlīgu vidi, noņemot slogu uzņēmumiem un dodot tam iespēju

548novirzīt savas investīcijas produkta attīstībai. Tāpat iecerēts

549nostiprināt plānošanas reģionu lomu zināšanu un inovācijas

550attīstībai, ņemot vērā to kapacitāti un iestrādes inovācijas

551veicināšanā, kā arī iespējas piemērot reģiona vajadzībām

552atbilstošus risinājumus. Šajā kontekstā, sinerģijā ar nacionālās

553inovācijas sistēmas izveidi un darbību, plānots rast atbalstu

554plānošanas reģioniem reģionālās inovāciju un zināšanu sistēmas

555izveidei un darbībai, nolūkā veicināt reģionā esošo iestāžu un

556uzņēmumu ciešāku sadarbību inovācijas attīstībā, reģiona

557specializācijai nepieciešamo augsti kvalificētu speciālistu

558piesaistei (sadarbībā ar zinātnes un izglītības iestādēm veicinot

559nepieciešamo izglītības programmu izveidi), produktīvu uzņēmumu

560ar augstu pievienoto vērtību attīstību reģionos, sekmējot reģionu

561līdzsvarotu attīstību un mazinot iedzīvotāju aizplūšanu.

562(25) Saskaņā ar OECD datiem (2018) tūrisms un saistītās

563nozares ir būtiska daļa no Latvijas ekonomikas, veidojot 5% no

564kopējā eksporta un 8,5 % no kopējās nodarbinātības. Lai radītu

565pozitīvu ietekmi uz teritoriju ilgtspēju un dzīves kvalitātes

566uzlabošanu, būtiska ir kultūras infrastruktūras tālākā attīstība,

567kā arī inovatīvu un digitālu risinājumu integrēšana satura

568veidošanā. Ieguldījumi veicami teritorijās, kur jau pastāv

569veiksmīgas tūrisma stratēģijas (pašvaldības vai plānošanas

570reģiona attīstības programmas sastāvdaļa), kā arī sekmīgi

571sadarbības tīkli. Lai stiprinātu investīciju efektivitāti un

572nodrošinātu vides, sociālo un ekonomisko ilgtspējību, veicot

573investīcijas būtiski integrēt pašvaldības vai plānošanas reģiona

574attīstības programmās Eiropas Zaļā kursa un iniciatīvas Eiropas

575Jaunais "Bauhaus" principus un Starptautiskā kultūras

576pieminekļu un ievērojamu vietu padomes izstrādātos kvalitātes

577principus Eiropas Savienības finansētiem pārveidojumiem, kas var

578ietekmēt kultūras mantojumu. ANO PTO "Ziņojumā par tūrismu

579un kultūru sinerģiju" rezultātiem var aprēķināt, ka Latviju

5802017.gadā varētu būt apmeklējuši 760,3 tūkst. kultūras tūristu,

581kas ir 39%. Vienlaikus joprojām saglabājas augsts neizmantots

582potenciāls izmantoto kultūras pieminekļu ekonomiskās attīstības

583potenciālu pilsētās un novados. Nozīmīgs tūrisma potenciāls

584saglabājas Latvijas piekrastei, kur saskaņā ar 2015.gada

585publiskās infrastruktūras apsekojumu aptuveni 80% no piekrastes

586garuma tūrisma infrastruktūras kapacitāte un kvalitāte ir

587nepietiekama.18

588(26) Latvijas kopējo P&A&I stratēģiju, t.sk. RIS3,

589nosaka NIP, un RIS3 mērķi un stratēģiskie virzieni, kas integrēti

590ZTAIP. NIP virsmērķis ir 2030.gadā:

591- eksporta apjomu palielināt līdz 29,8 mljrd. euro

592gadā;

593- izdevumu apjoma pētniecības un attīstības darbībām

594palielināt līdz 776 miljoniem euro gadā.

595(27) Ņemot vērā ierobežotos resursus, investīcijas

5961.politiskajā mērķī P&A&I sistēmas attīstībai plānots

597veikt atbilstoši RIS3. RIS3 mērķis ir palielināt inovācijas

598kapacitāti, kā arī veidot inovācijas sistēmu, t.sk. reģionālā

599līmenī, kas veicina un atbalsta tehnoloģisko progresu

600tautsaimniecībā. Tā ietvaros tiks palielināta Latvijas P&I

601kopējā kapacitāte, tiks turpināta P&A pārvaldības pilnveide

602un tiks veikta RIS3 stratēģisko vērtības ķēžu ekosistēmu

603attīstīšana, kuras pamatā irt strukturēts dialogs un koordinēta

604rīcība visu iesaistīto pušu starpā (privātā, publiskā un

605akadēmiskā sektora partneru tīkls), veidojot efektīvas sadarbības

606platformas katrā RIS3 jomā, atbalstot jaunu produktu un

607pakalpojumu izstrādi un zināšanu pārnesi tautsaimniecībā.

608(28) Papildus finansējuma pieejamībai, uzņēmumu ilgtermiņa

609investīciju lēmumus un attīstības virzienus ietekmē augsti

610kvalificēta darba spēka un prasmju trūkums, kas ir īpaši akūts

611STEM jomās, kā arī RIS3 sektoros. Īpašs augsti kvalificētu

612darbinieku trūkums novērojams IKT, būvniecības, veselības,

613izglītības un zinātnes sektoros. Tajā pašā laikā novērojams

614paaugstināts bezdarba līmenis, īpaši ārpus ekonomiskās

615aktivitātes centriem, kas norāda gan uz reģionālo nesabalansētību

616un reģionālās mobilitātes izaicinājumiem, gan uz prasmju

617neatbilstību darba tirgus vajadzībām. Bezdarba paaugstināšanos

618veicinājusi arī COVID-19 ietekme.

619(29) Latvija pārsniedz ES vidējo rādītāju attiecībā uz

620digitāliem publiskiem pakalpojumiem, tāpat arī 83% interneta

621lietotāju izmanto šos pakalpojumus iepretim ES rādītājam 67%,

622vienlaikus tikai trīs no šiem digitālajiem pakalpojumiem pieejami

623pārrobežu izmantošanai. Latvijas uzņēmumi ir vienā no pēdējām

624vietām ES attiecībā uz produktu un pakalpojumu pārdošanu

625patērētājiem izmantojot digitālos rīkus19, kas

626skaidrojams ar augsti kvalificētu speciālistu trūkumu un zemām

627vispārējām digitālām prasmēm, kā arī Latvijā pieejamā

628koplietošanas digitālā infrastruktūra nepietiekami atbalsta

629uzņēmumu digitalizāciju.

630(30) Latvijā ir zems sabiedrības un darbaspēka digitālo

631prasmju līmenis, kas ierobežo inovācijas potenciālu

632uzņēmumos, kavē dalību mūžizglītības, kultūras, pilsoniskās

633līdzdalības un bezdarbnieku dalību aktīvajos nodarbinātības

634pasākumos, kas ir un tiks digitalizēti. Latvijas iedzīvotājiem

635trūkst visu līmeņu digitālās prasmes un vērojams zems IKT

636speciālistu īpatsvars darbaspēkā. Tikai 43% Latvijas iedzīvotāju

637vecumā no 16 līdz 74 gadiem ir digitālās pamatprasmes (58% ES

638kopumā), un IKT speciālisti veido nelielu darbaspēka daļu (1,7%

639salīdzinājumā ar 3,9% ES, savukārt IKT speciālistes sievietes

640procentuāli no nodarbināto sieviešu skaita ir tikai 0,5%

641salīdzinājumā ar 1,4% ES)20.

642(31) Zināšanu ietilpīgā ekonomikā sabiedrības zināšanu, t.sk.

643personisko prasmju līmenis ir "izejviela" un galvenais

644dzinulis ekonomikas attīstībai, kam nepieciešama ilgtermiņa

645pieeja visos izglītības līmeņos. Lai nodrošinātu noturīgu un

646ilgtspējīgu ražīguma pieaugumu un ekonomikas attīstību, būtiski

647ir attīstīt vajadzīgās prasmes (gan personiskās, gan

648profesionālās) un sistēmas pielāgošanās darba tirgus vajadzībām.

649Ņemot vērā demogrāfiskās attīstības tendences un sarūkošo

650iedzīvotāju skaitu, svarīga ir esošo resursu efektīva

651izmantošana, t.sk. iedzīvotāju prasmju kapacitātes attīstīšana

652(vieda sabiedrība), kas ir priekšnoteikums produktivitātes

653celšanai.

654(32) Izglītībai ir svarīga loma demokrātiskas sabiedrības

655veidošanā un valstij ir būtiski nodrošināt vienlīdzīgu pieeju

656izglītībai visiem tās iedzīvotājiem, t. sk., mazāk aizsargātām

657sabiedrības grupām un personām ar invaliditāti, nodrošinot

658iespējas īstenot savu potenciālu. Latvijā iekļaujoša izglītība ir

659definēta kā process, kurā tiek nodrošinātas atbilstošas visu

660izglītojamo daudzveidīgās vajadzības, palielinot ikviena

661izglītojamā līdzdalības iespējas mācību procesā, kultūrā un

662dažādās kopienās un samazinot izslēgšanas iespējas no izglītības

663un izglītības ieguves procesa.

664(33) Izglītībā nākamo septiņu gadu laikā ir plānots nodrošināt

665pietiekamu pedagoģisko un atbalsta personālu bērniem un

666jauniešiem, kuriem tas ir nepieciešams dažādu apstākļu dēļ.

667Plānots virzīties uz divu pedagogu nodrošināšanu

668vispārizglītojošajās skolās prioritāri 1.-3. klašu grupā ar lielu

669izglītojamo skaitu un klasēs, kurās ir skolēni ar speciālām

670vajadzībām, kā arī pārskatīt kārtību, kādā aprēķina valsts

671budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai un risināt atbalsta

672personāla (speciālais pedagogs, skolotājs logopēds, sociālais

673pedagogs, izglītības psihologs, pedagogs karjeras konsultants)

674pieejamību gan pirmsskolas, gan vispārējās izglītības

675iestādēs.

676(34) Vispārējās izglītības skolu tīkla izmaiņas Latvijā

677būtiski ietekmē demogrāfiskā situācija, ekonomiskā attīstība,

678nodarbinātības un migrācijas tendences. Vidējās izglītības pakāpē

679tiek turpināta reģiona un novada demogrāfiskajai situācijai

680atbilstoša izglītības iestāžu tīkla sakārtošana, ņemot vērā

681izglītības iestāžu kvantitatīvos un kvalitatīvos kritērijus un

682tādējādi sekmējot līdzvērtīgas iespējas izglītības programmu

683apguvei, kā arī efektīvu izglītības iestāžu infrastruktūras un

684cilvēkkapitāla resursu izmantošanu. Valstij paredzot nosacījumus

685izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai pašvaldībās, tiek veicināta

686pāreja uz plašāku un stratēģisku personalizētas izglītības

687piedāvājumu, sekmējot pilnveidotā mācību satura kvalitatīvu

688ieviešanu, kā arī risinot ar izglītības pārvaldību saistītos

689izaicinājumus, kā piemēram, atbalsta speciālistu un pedagogu

690nodrošinājums, darba samaksas jautājumi, skolu profesionālā

691atbalsta vienmērīgs nodrošinājums.

692(35) Valstij paredzot nosacījumus izglītības iestāžu tīkla

693sakārtošanai pašvaldībās, tiek veicināta pāreja uz plašāku un

694stratēģisku personalizētas izglītības piedāvājumu, sekmējot

695pilnveidotā mācību satura kvalitatīvu ieviešanu. Pilnveidotā

696vispārējās izglītības mācību satura īstenošana rada pieprasījumu

697pēc inovatīva un informatīvi atvērta mācību procesa klasē un

698elektroniskajā vidē. Lai to īstenotu un sasniegtu valsts

699izglītības standartos noteikto mērķi lietpratīga skolēna

700attīstībai, ir nepieciešama izglītības iestāžu resursu

701modernizācija mūsdienīga mācību procesa nodrošināšanai (digitālie

702risinājumi, aprīkojums STEM jomas mācību priekšmetu apguvei

703u.c.), nodrošinot augstas kvalitātes un mūsdienu prasībām

704atbilstošu izglītības programmu pieejamību, tādējādi paaugstinot

705izglītojamo kompetences. Pārvietojamie digitālie risinājumi un

706STEM aprīkojums sniegs tūlītēju atbalstu izglītojamiem mācību

707procesā jebkurā izglītības iestādē. Atsevišķos gadījumos

708iespējami mācību vides uzlabojumi digitālo risinājumu un STEM

709aprīkojuma izvietošanai, tostarp izvērtējot attiecīgās izglītības

710iestādes atbilstību ilgtspējas kritērijiem.

711(36) Vispārējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanā un

712pilnveidotā satura izstrādē un ieviešanā tiek ņemtas vērā

713iekļaujošās izglītības vajadzības, risinot pedagogu un atbalsta

714personāla pieejamības jautājumus, ir nodrošināti mācību līdzekļi

715izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām, attīstītas un ieviestas

716metodikas, regulāri izglītoti pedagogi par iekļaujošās izglītības

717jautājumiem, kā arī plānoti digitāli u.c. atbalsta risinājumi

718iekļaujošas izglītības īstenošanai mācību procesā. No 2020. gada

7191. septembra iekļaujoši tiek īstenotas speciālās izglītības

720programmas izglītojamiem ar somatiskām saslimšanām, kustību

721traucējumiem, valodas traucējumiem, mācīšanās traucējumiem.

722Vienlaikus, ņemot vērā speciālās izglītības iestāžu rīcībā esošos

723materiāltehniskos un cilvēku resursus izglītības nodrošināšanā

724atbilstoši izglītojamo vajadzībām, plānots saglabāt daļu

725speciālās izglītības iestāžu, lai nodrošinātu speciālās

726izglītības programmas izglītojamiem ar garīgās veselības

727traucējumiem, garīgās attīstības traucējumiem, smagiem garīgās

728attīstības traucējumiem vai ar vairākiem smagiem attīstības

729traucējumiem, kā arī izglītojamiem ar redzes vai dzirdes

730traucējumiem. ES fondu atbalsts speciālās izglītības pieejamībai

731un mācību vides modernizēšanai plānots, vērtējot ieguldījumu

732efektivitāti atbilstoši speciālās izglītības iestāžu ilgtspējas

733nosacījumiem, nodrošinot resursu koncentrāciju un paaugstinot

734izglītības kvalitāti. Saskaņā ar Izglītības attīstības

735pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam plānotais speciālās izglītības

736iestāžu skaits 2027.gadā ir 25-30 salīdzinot ar 44 iestādēm

7372021.gadā. Speciālās izglītības iestāžu infrastruktūras

738modernizācijai un pieejamības uzlabošanai paredzēts speciālās

739izglītības iestāžu resursu efektivitātes un izglītojamo

740vajadzībām atbilstoša izglītības pakalpojuma izvērtējums.

741(37) Pēdējo gadu izglītības kvalitātes vērtēšanas procesa

742rezultāti norāda, ka atsevišķos iekļaujošās izglītības aspektos

743lauku izglītības iestādes ir sekmīgākas, nodrošinot iekļaujošas

744izglītības, t.sk., speciālās izglītības, īstenošanu, bet pilsētu

745skolās vidēji ir augstāki mācību sasniegumi, lai gan kopumā

746izglītības iestādes pilsētās mazāk velta pūles dažādu izglītojamo

747sekmīgai iekļaušanai savā vidē. Izglītības iestādēm laukos liels

748izaicinājums ir atbilstošas kvalifikācijas atbalsta personāla

749pieejamība. Savukārt visās izglītības iestādēs būtiskākais

750izaicinājums ir izglītības iestāžu administrācijas komandas

751prasme vadīt dažādību un īstenot sekmīgu pārmaiņu vadību,

752pedagogu zināšanas un prasme pielāgot ikdienas izglītības procesu

753dažādām skolēnu vajadzībām skolā. ES fondu atbalsts sekmēs

754profesionālās kompetences pilnveidi pedagogiem un labās prakses

755piemēru izplatīšanu, tostarp iekļaujošas izglītības īstenošanai.

756Svarīga loma ir daudzveidīgai mācīšanās pieredzei un sociāli

757emocionālajai labbūtībai ģimenē un izglītības iestādē. Ierobežota

758piekļuve radošiem, kultūras vai vērtīborientētiem resursiem, it

759īpaši agrīnā vecumposmā, mazina iespējas izglītojamajiem būt

760aktīviem sava mācīšanās procesa un rezultāta veidotājiem un

761izdarīt kvalitatīvu izvēli izglītības turpināšanai. Ņemot vērā

762pašvadītas mācīšanās nozīmi pilnveidotā vispārējās izglītības

763satura kvalitatīvā apguvē, tiek veicināta izglītojamo piekļuve

764daudzveidīgākiem mācību resursiem un mācīšanās formām. Tāpat kā

765nacionālā finansējuma ietvaros tiek nodrošinātas vienādas

766iespējas mācību satura apguvei, tā arī ES fondu pasākumos

767izglītojamajiem paredzēts segt ar mācību satura apguves

768dažādošanu saistītās izmaksas neatkarīgi no viņu ģimenes vai

769izglītības iestādes sociāli ekonomiskā stāvokļa.

770(38) Lai nodrošinātu mērķtiecīgu iekļaujošas izglītības

771atbalstu un piekļuvi kvalitatīvai neformālajai izglītībai, kas

772lielākoties atkarīga no ģimenes sociāli ekonomiskās situācijas,

773ES fondu investīcijas plānotas mazāk labvēlīgā situācijā esošām

774grupām - bērniem ar speciālām vajadzībām, bērniem ar mācību

775grūtībām, bērniem no nabadzības riskam pakļautām ģimenēm,

776reemigrantu, imigrantu un bēgļu bērniem, romu bērniem u.c.,

777veicinot viņu integrāciju sabiedrībā un mazinot šķēršļus

778izglītības ieguvei, kurus rada veselības, ekonomiskie, sociālie

779vai ģeogrāfiskie faktori. Stiprinot izglītības iestāžu sadarbību

780ar vecākiem tiks veicināta sabiedrības izpratne par iekļaujošas

781izglītības jautājumiem, bet sadarbībā ar vietējo kopienu

782veicināta bērnu un jauniešu iekļautība, emocionālā labizjūta un

783piederība.

784(39) Lai arī Latvijas izglītojamo prasmju līmenis kopumā

785atbilst OECD valstu vidējiem rādītājiem, tomēr novērojams, ka

786Latvijā ir neliels izglītojamo īpatsvars ar augstiem mācību

787rezultātiem un augsts izglītojamo īpatsvars ar zemiem mācību

788sasniegumiem (PISA 2018 dati). Veids, kā paaugstināt zināšanu un

789prasmju līmeni ir dažādot izglītības satura apguves formas,

790t.sk., ārpus izglītības iestādes vai mācību stundām, saistot

791gūtās zināšanas ar praktisku pieredzi. Izglītojamo iesaiste

792interešu un neformālajā izglītībā sekmē mācīšanās prasmju

793pilnveidi, dzīvei nepieciešamu iemaņu un prasmju apguvi,

794socializēšanos, jaunas pieredzes iegūšanu, kā arī mazina sociālās

795atstumtības risku, veicinot vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai un

796iekļaujošai izglītībai.

797(40) Iedzīvotāju iesaiste pieaugušo izglītībā Latvijā joprojām

798ir zemā līmenī (2018.gadā 6,7%), kas kavē sabiedrības

799pielāgošanos strukturālām pārmaiņām ekonomikā un jaunu iespēju

800izmantošanu. Tāpat pilnīgi netiek izmantots jauniešu, kas

801neiesaistās darba tirgū un mācībās, potenciāls. ES fondu

802investīcijas plānotas jauniešu un pieaugušo dalības izglītībā

803palielināšanai, jo īpaši iedzīvotāju grupām, kas mazāk iesaistās

804mācībās, tostarp nodarbinātajiem zemas kvalifikācijas profesijās,

805elastīga prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespēju

806piedāvājuma attīstībai, uzlabojot darbaspēka darbspēju un

807digitālo prasmju līmeni, kā arī ilgtspējīgas un sociāli

808atbildīgas pieaugušo izglītības finansējuma sistēmas

809izveidei.

810(41) Augstākajā izglītībā novērojams, ka Latvijas augstskolas

811ir uzlabojušas savu sniegumu, tomēr joprojām nav pietiekoši

812konkurētspējīgas starptautiski, kā arī neizmanto savu potenciālu

813inovāciju veicināšanā ekonomikā. Līdz ar to svarīgi ir turpināt

814uzsāktās reformas augstskolu pārvaldībā, viedās specializācijas

815stiprināšanai, sadarbībai ar industriju un infrastruktūras

816modernizēšanā.

817(42) Samazinoties iedzīvotāju un studējošo skaitam, nav

818iespējams par valsts līdzekļiem uzturēt gandrīz 30 valsts

819dibinātu AII, vienlaikus nodrošinot konkurētspējīgu izglītības

820kvalitāti visās 54 Latvijas AII.21 Lai mazinātu

821augstākās izglītības sadrumstalotību ar mērķi kāpināt kvalitāti,

822starptautisko konkurētspēju un resursu efektīvu izmantošanu,

823investīcijas AII iekšējai un ārējai konsolidācijai plānotas AF

824plāna Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības

825reformas investīciju ietvaros.

826(43) Ne mazāk svarīgi izaicinājumi ir pirmsskolas izglītībā,

827kur saglabājas būtiskas rindas uz pašvaldības PII22.

828Atsevišķās pašvaldībās rindā ir 40-50% no visiem pirmsskolas

829vecuma bērniem, kas kavē bērnu sagatavotību skolai un liedz

830vecākiem pilnvērtīgi iesaistīties darba tirgū un apmācībās, kā

831arī ietekmē mazāk labvēlīgo grupu - iedzīvotāju ar mazākiem

832ienākumiem bērnu piekļuvi pirmsskolas izglītībai. Problēmas

833risināšanai nepieciešami ieguldījumi publiskās pirmsskolas

834izglītības infrastruktūrā un materiāltehniskās bāzes

835pilnveidošanā, t.sk. digitālā aprīkojuma iegādei, un

836pieskatīšanas pakalpojumu pieejamībā.

837(44) Latvijas izglītības sistēma saskaras ar pedagogu

838novecošanos. Izglītības iestādēs strādā 46% pedagogu, kuru vecums

839ir 50 gadi un vairāk. 9% pedagogu ir vecumā līdz 30 gadiem,

840nepastāv efektīvas atbalsta sistēmas, tas negatīvi ietekmē

841mācībspēku kapacitāti un atbilstošas modernas profesionālās

842spējas nodrošināt augstas kvalitātes izglītību.

843(45) Augstākminētie izglītības sistēmas rādītāji negatīvi

844ietekmē iedzīvotāju iespējas tālākos izglītības posmos iegūt

845darba tirgū pieprasītas prasmes, tādēļ būtiski ir veicināt

846mūžizglītības kultūru: palielinot informētību par pieaugušo

847izglītību, samazinot šķēršļus pieaugušo izglītībai, paplašinot un

848veidojot mūžizglītības piedāvājumu kompetenču celšanai atbilstoši

849darba tirgus pieprasījumam.

850(46) Ņemot vērā augstākminētos izaicinājumus, investīcijas

851tiek plānotas 1.1.1, 1.2.2, 1.2.3, 1.1.2., 4.2.1, 4.2.2., 4.2.3.,

8524.2.4. un 5.1.1.SAM, piesaistot ERAF un ESF+ finansējumu, t.sk.

853veicot integrētus ieguldījumus atbilstoši reģionu vajadzībām un

854attīstības iespējām. Prasmju attīstīšana 1.politikas mērķī tiek

855fokusēta uz Latvijas viedajai specializācijai un industriālajai

856pārejai nepieciešamo prasmju attīstīšanu, t.sk., paaugstinot visu

857nozaru digitālo ietilpību un kompetenci vidēja un augsta līmeņa

858digitālajām prasmēm, savukārt 4.politikas mērķī uz pamatprasmju,

859vispārējo prasmju un profesionālo prasmju celšanu.

860(47) P&I ieguldījumiem paredzēta sinerģija ar tādām

861nozīmīgām ES programmām kā "Apvārsnis Eiropa",

862"Digitālā Eiropa", Erasmus+ un InvestEU -

863gan veidojot atbilstošu dalības kapacitāti, gan paredzot

864investīciju papildinātību un iniciatīvu mērogošanu. Investīcijām

865izglītībā paredzēta sinerģija ar ES programmām Erasmus+,

866Eiropas Solidaritātes korpuss un InvestEU, t.sk., ņemot

867vērā Eiropas Zaļā kursa prioritātes un mērķus, .kā arī REACT-EU

868un AF plāna komponentes "Digitālā transformācija", un

869"Nevienlīdzības mazināšana" un "Ekonomikas

870transformācija un produktivitātes reforma" investīcijām.

871Ņemot vērā, ka digitālās transformācijas īstenošanai plānots

872piesaistīt finansējumu no dažādiem pieejamajiem finanšu avotiem,

873būtiska loma ir ieguldījumu demarkācijai un pārkāšanās riska

874novēršanai. Demarkācijas uzraudzība tiek nodrošināta jau

875plānošanas posmā, ņemot vērā KP un AF plāna plānošanas dokumentu

876paralēlo virzību, kā arī tā tiks nodrošināta tālāk ieviešanas

877nosacījumu izstrādes posmā.

878(48) Finanšu instrumenti aptvers visu 1.politikas mērķa

879specifiskos atbalsta mērķus un tiks izveidoti atbilstoši finanšu

880pieejamības tirgus nepilnību analīzē, t.sk. teritoriālā

881skatījumā, noteiktajam, kuras ietvaros cita starpā tika

882izvērtētas arī finanšu instrumentu izmantošanas iespējas zinātnē

883un inovāciju komercializācijā.

8841.3. Klimatneitralitāte,

885pielāgošanās klimata pārmaiņām un vides aizsardzība

886(49) Latvijas būtiskākie izaicinājumi saistībā ar vides

887ilgtspēju ir oglekļa mazietilpīga, resursu efektīva un

888klimatnoturīga attīstība, lai sasniegtu klimata (t.sk., 2050.gada

889klimatneitralitātes), enerģētikas, piesārņojuma samazināšanas

890(jeb nulles piesārņojuma), ūdeņu stāvokļa un bioloģiskās

891daudzveidības uzlabošanās, atkritumu apsaimniekošanas un aprites

892ekonomikas mērķus, kā arī virzītos uz ES Zaļā kursa ieviešanu.

893Arī EK 2019. un 2020.gada specifiskās rekomendācijas aicina

894dalībvalstis virzīt investīcijas uz zaļo pārkārtošanos, tīru un

895efektīvu enerģijas ražošanu un izmantošanu, ilgtspējīgu

896transportu, resursu efektivitāti un ēku energoefektivitāti.

897Latvijas valdība ir apstiprinājusi stratēģiju, lai sasniegtu

898klimatneitralitātes mērķi līdz 2050.gadam, klimata aspektus

899integrējot visās politikas jomās. Savukārt NEKP iezīmē

900sasniedzamos mērķus līdz 2030.gadam un virzienus klimata mērķu

901sasniegšanai: 1) veicināt resursu efektīvu izmantošanu, kā arī to

902pašpietiekamību un dažādību; 2) nodrošināt resursu, it īpaši

903fosilu un neilgtspējīgu resursu, patēriņa būtisku samazināšanu un

904vienlaicīgu pāreju uz ilgtspējīgu, atjaunojamu un inovatīvu

905resursu izmantošanu, nodrošinot vienlīdzīgu pieeju

906energoresursiem visām sabiedrības grupām. Lai veicinātu Latvijas

907virzību uz klimatneitralitāti un klimatnoturību, nepieciešams

908īstenot virkni pasākumu, ko nosaka Latvijas starptautiskās

909saistības un kas iezīmēti NEKP, "Latvijas pielāgošanās

910klimata pārmaiņām plānā laika posmam līdz 2030. gadam" un

911"Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz

9122050". gadam. Tāpat arī "Gaisa piesārņojuma

913samazināšanas rīcības plāns 2020.-2030.gadam" nosaka

914rīcības, lai samazinātu gaisa piesārņojuma radīto negatīvo

915ietekmi uz vidi un cilvēku veselību. Programmas īstenošanā tiks

916ievērots klimatdrošināšanas princips23, novēršot

917infrastruktūras neaizsargātību pret iespējamo klimata ilgtermiņa

918ietekmi, vienlaikus nodrošinot arī investīciju īstenotāja

919novērtējumu par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma un

920ievainojamības pret klimata pārmaiņām un risku apskatu

921infrastruktūras jomā, un nepieciešamības gadījumā iekļaujot to

922projektu vērtēšanas kritērijos. Līdzsvarotas un taisnīgas klimata

923politikas ieviešanai, nozares klimatneitralitātes centienu

924sasniegšanā integrēs arī ANO ilgtspējīgas attīstības caurviju

925principu "Neatstāt nevienu aiz muguras", kas sasaucas

926ar horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana,

927nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" ietvaros

928noteiktajām prasībām, savlaicīgi novēršot riskus ienākumu

929nevienlīdzības un pieaugošas nabadzības dimensijās.

930(50) Lai arī Latvijas AER enerģijas īpatsvars ir viens

931no augstākajiem ES (>40% 2018.gadā), tomēr atjaunojamās

932elektroenerģijas ražošanā saules elektroenerģijas īpatsvars ir

933tikai 0,09%, bet moderno biodegvielu/ biometāna ražošana un

934izmantošana Latvijā 2019.gadā nenotika vispār. Lai sasniegtu

935ambiciozo nacionālo atjaunojamās elektroenerģijas mērķi 60%,

936nepieciešams turpināt attīstīt pieejamo potenciālu dažādu

937ne-emisiju AER, piem., vēja, saules un ģeotermālās enerģijas

938(siltumsūkņi), biomasas un biogāzes, izmantošanā, vienlaikus

939ievērojot, ka atjaunojamās elektroenerģijas īpatsvara

940palielinājums nodrošina arī atjaunojamās transporta enerģijas

941īpatsvara palielinājumu. Ir arī liels potenciāls dažādu

942ne-emisiju AER tehnoloģiju (elektroenerģijas vai siltumenerģijas

943un dzesēšanai nepieciešamās enerģijas ražošanai) uzstādīšanai

944daudzdzīvokļu ēkās. Tiek atbalstīta fosilo energoresursu

945tehnoloģiju nomaiņa ar AER jaudām vai bezizmešu tehnoloģijām, bet

946netiek atbalstīta esošas AER jaudas vai pieslēguma AER jaudām

947aizstāšana ar citu AER un / vai paralēlu sistēmu veidošana.

948Vienlaikus saules elektroenerģijas ražošanas iekārtas netieši

949veicinātu atjaunojamās siltumenerģijas ražošanu, ja saules

950elektroenerģija tiek izmantota siltumsūkņu darbības

951nodrošināšanā.

952(51) SEG emisiju struktūrā Latvijā salīdzinot ar citām ES

953valstīm ir novērojams zems ETS sektora emisiju īpatsvars (tikai

95422,3% 2018.gadā). Saskaņā ar 2020.gada SEG inventarizāciju ne-ETS

955sektorā lielākais SEG emisiju avots 2018.gadā ir transports

956(37%), kam seko lauksaimniecība (29%) un ēku sektors (~20%).

957Minētie rādītāji SEG emisiju struktūrā kā lielāko izaicinājumu

958klimatneitralitātes sasniegšanai un SEG emisiju samazināšanai

959iezīmē transporta un ēku pāreju uz AER, kur nepieciešamas

960būtiskas investīcijas. Savukārt tikai ēku sektorā īstenotie

961energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi var nedot vēlamo ne-ETS

962sektora SEG emisiju samazinājumu, jo lielākā daļa Latvijas ēku

963izmanto ETS iekārtās saražoto siltumenerģiju.

964(52) Transporta sektorā ir ļoti zems AER īpatsvars, kas

965ir viens no zemākiem rādītājiem Eiropā. Mērķis 2020.gadam ir 10%

966AER īpatsvars transporta sektorā, bet 2018.gadā tas bija tikai

9674,7%, kas būtiski ietekmē arī gaisa kvalitāti atsevišķās Latvijas

968pilsētās. Tas saistāms arī ar faktu, ka vairāk nekā 93% Latvijas

969autoparka veido ar fosilo degvielu darbināmi transportlīdzekļi;

970ar dīzeļdegvielu darbināmu transportlīdzekļu ir 65,5%, kamēr ar

971elektrību darbināmi transportlīdzekļi 0,1%.

972(53) Eiropas Zaļais kurss norāda, ka transporta izmaksām būtu

973jāatspoguļo tā ietekme uz vidi un veselību, ka būtu jāizbeidz

974subsidēt fosilās degvielas. Līdztekus ES būtu jāpaātrina

975ilgtspējīgu alternatīvo degvielu ražošana un ieviešana. Līdz

9762025. gadam būs vajadzīgs aptuveni viens miljons publiski

977pieejamu uzlādes un degvielas uzpildes staciju, kas apkalpos 13

978miljonus bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu, kuri gaidāmi

979uz Eiropas autoceļiem. Arī Latvijā ir jāturpina darbs pie

980alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstīšanas un šo degvielu

981izmantošanas popularizēšanas.

982(54) Direktīvā 2014/94/ES par alternatīvo degvielu

983infrastruktūras ieviešanu ir noteikts kopēju pasākumu satvars

984šādas infrastruktūras ieviešanai ES. Tajā noteikts, ka

985dalībvalstis nodrošina, ka ir izveidots atbilstošs skaits

986publiski pieejamu uzlādes punkti, lai nodrošinātu

987transportlīdzekļu brīvu pārrobežu kustību TEN-T tīklā. Eiropas

988Revīzijas palāta savā īpašajā ziņojumā par uzlādes infrastruktūru

989norādījusi, ka joprojām pastāv šķēršļi ceļošanai pa ES ar ETL un

990ka ir jāpaātrina uzlādes infrastruktūras ieviešana TEN-T tīklā.

991Lielas noslodzes ETL ir vajadzīga pilnīgi citāda uzlādes

992infrastruktūra nekā mazas noslodzes transportlīdzekļiem. Lai

993nodrošinātu pilnīgu savienojamību visā TEN-T tīklā jāievieš arī

994pietiekams skaits lielas noslodzes transportlīdzekļiem paredzētu

995publiski pieejamu ātrās uzlādes punktu. TEN-T pamattīklā katrā

996braukšanas virzienā ne vairāk kā 60 km intervālā jābūt publiski

997pieejamiem uzlādes parkiem, kas paredzēti lielas noslodzes

998transportlīdzekļiem.

999(55) Ilgtspējīgas mobilitātes nodrošināšana ir viens no

1000būtiskākajiem šī brīža transporta nozares izaicinājumiem. Viens

1001no risinājumiem, kas ietverts programmā, ir mobilitātes punktu

1002izveide, lai nodrošinātu ērtus un integrētus dažāda transporta

1003veida savienojumus vienkopus, veicinot reģionu sasniedzamību un

1004mainot iedzīvotāju pārvietošanās paradumus.

1005(56) Ņemot vērā, ka pilsētas mērogā sabiedriskajam transportam

1006ir daudz lielāka pārvadājumu kapacitāte nekā privātajām

1007automašīnām, ir būtiski attīstīt iedzīvotājiem ērtu un videi

1008draudzīgu transporta sistēmu. Dzelzceļš kā sabiedriskā transporta

1009veids ir visātrākais un precīzākais, jo vilcieni neizmanto

1010pilsētu ielu un tiltu infrastruktūru autotransporta maršrutos,

1011tādejādi neveidojot sastrēgumus. Tieši šo priekšrocību dēļ

1012dzelzceļš kļūst arvien pieprasītāks līdztekus attīstoties kā

1013sabiedriskā transporta mobilitātes "mugurkauls". Tāpat,

1014pieaugot nepieciešamībai nodrošināt ilgtspējīgu mobilitāti, ir

1015nepieciešams atjaunot elektrovilcienu ritošo sastāvu. Raugoties

1016nākotnē, pasažieru skaita saglabāšana un palielināšana

1017sabiedriskajā transportā ir uzskatāma par būtisku transporta

1018nozares izaicinājumu, kas būs pamats ilgtspējīgas mobilitātes

1019nodrošināšanā. Nākotnē paredzams, ka pieaugs dzelzceļa

1020pasažieru pārvadājumu nozīmība, īpaši pēc jauno elektrovilcienu

1021iegādes. Sinerģijā ar AF plānotajām investīcijām Programmas

1022ietvaros paredzēts iegādāties divus bateriju

1023elektrovilcienus.

1024(57) Latvijā 2018. gadā transports radīja 29% no kopējām SEG

1025emisijām24. Autotransports veidoja 93,6% no kopējām

1026SEG emisijām transporta sektorā. Transporta sektors ir arī

1027būtisks gaisa piesārņojuma avots. Ilgtermiņa virzībā uz

1028klimatneitralitāti 2050.gadā, līdz 2030.gadam ne-ETS SEG radītās

1029emisijas jāsamazina par 6% salīdzinājumā ar

10302005.gadu25. Vislielākais potenciāls autotransporta

1031radīto SEG emisiju samazināšanai ir privātā pasažieru

1032autotransporta lietotāju pārorientēšanai uz dzelzceļu vai citu

1033videi draudzīgu sabiedrisko transportu. No visiem

1034pasažierkilometriem Latvijā ilgtspējīgu pārvietošanās

1035veidu26 izmantoja 16% iedzīvotāju (2017.g. dati), no

1036tiem 64% tika veikti ar sabiedrisko transportu, 7% gadījumu

1037izmantoja multimodālos transporta veidus un 6% gadījumu

1038velosipēdus27. Līdz ar to, jāturpina attīstīt un

1039pilnveidot mobilitātes risinājumus, kas veicinātu pārsēšanos no

1040privātā autotransporta ikdienas mobilitātes vajadzībām uz

1041dzelzceļu, kur pirmā/pēdējā jūdze tiek veikta pēc iespējas ar

1042sabiedrisko transportu vai velosipēdu, vienlaikus nodrošinot

1043stabilu platformu videi draudzīga privātā autotransporta

1044attīstībai. Latvijā ir pieaudzis velosipēdu lietotāju skaits,

1045ikdienā ar velosipēdu pārvietojas 6% iedzīvotāju. Pieaugot

1046velosipēdistu skaitam, ir palielinājies arī ceļu satiksmes

1047negadījumu skaits, kuros ir iesaistīti velosipēdi (no 527 ceļu

1048satiksmes negadījumos cietušajiem 2014.gadā līdz 686 ceļu

1049satiksmes negadījumos cietušajiem 2020.gadā)28, līdz

1050ar to ir aktuāla vajadzība pēc drošas velo infrastruktūras.

1051(58) Valstī jāattīsta ilgtspējīgi un inovatīvi transporta

1052risinājumi. Ilgtspējīgs transports nozīmē, ka transporta

1053lietotājiem tiek piedāvātas izmaksu ziņā pieņemamas, pieejamākas

1054un klimatam draudzīgākas mobilitātes paradumu alternatīvas.

1055Digitalizācija un jauno tehnoloģiju izmantošanas palielināšanās

1056transporta nozarē vērojama visā pasaulē, veicinot ilgtspējīgas

1057transporta sistēmas attīstību. Līdz ar to, programmas ietvaros ir

1058paredzēta viedo tehnoloģiju ieviešana satiksmes plūsmas

1059regulēšanai vides jautājumu risināšanai.

1060(59) Programmā plānotos pasākumus SEG emisiju samazināšanai

1061transporta sektorā papildina AF plāna ietvaros paredzētā reforma

1062Rīgas metropoles areāla transporta zaļināšanai, kuras galvenais

1063virziens ir integrēta, videi draudzīga un labi attīstīta

1064sabiedriskā transporta sistēma Rīgas metropoles areālā.

1065(60) Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta reformas

1066ietvaros līdz 2023.gada vidum paredzēts izstrādāt un apstiprināt

1067integrētu sabiedriskā transporta konceptu, kas ietvers maršruta

1068tīkla attīstības plānu, biļešu cenu un atlaižu politiku,

1069integrētu kustības grafiku. Tāpat līdz 2023.gada beigām paredzēts

1070ieviest vienoto biļeti, kā arī reāllaika pasažieru IS.

1071Investīcijas plānotas dzelzceļa un pilsētas sabiedriskā

1072transporta infrastruktūras attīstībai, veidojot jaunus tramvaju

1073līniju pagarinājumus un elektrificējot atsevišķas pilsētas un

1074piepilsētas dzelzceļa līnijas. Par AF finansējumu plānots

1075iegādāties bezizmešu transporta līdzekļus - jaunus

1076elektroautobusus, tramvajus un bateriju elektrovilcienus.

1077Investīcijas paredzētas arī veloinfrastruktūras attīstībai Rīgā

1078un Pierīgā aptuveni 60 km garumā. Plānots attīstīt piecus

1079maģistrālos veloceļu koridorus: Rīga- Carnikava, Rīga-Ulbroka,

1080Rīga-Ķekava, Rīga-Babīte-Piņķi, Rīga-Mārupe. Katrā maršrutā

1081tiks nodrošināta sasaiste starp pilsētas un reģionālās

1082nozīmes veloceļiem.

1083(61) Jaunas globālās mobilitātes tendences, digitalizācija un

1084klimata pārmaiņas rada arvien pieaugošu nepieciešamību uzlabot

1085esošās un attīstīt jaunas tehnoloģijas un kvalitatīvus,

1086lietotājiem draudzīgus pakalpojumus, tādā veidā uzlabojot

1087Latvijas transporta nozares piedāvājumu un konkurētspēju

1088starptautiskā mērogā un sekmētu valsts ekonomisko stabilitāti un

1089izaugsmi. Lai to nodrošinātu, nepieciešams veikt pētījumus, ar

1090kuru palīdzību tiek identificēti un pētīti nozarē aktuālākie

1091jautājumi, nodrošinot pētniecībā balstītu attīstības

1092plānošanu.

1093(62) NEKP paredz vairākus kompleksus pasākumus klimata

1094pārmaiņu samazināšanai transporta sektorā, kas tiks risināti ar

1095ES fondu atbalstu: park&ride sistēma, velosipēdu ceļi u.c.

1096pasākumi atbilstoši reģionu un pašvaldību teritoriālajiem un

1097satiksmes infrastruktūras attīstības plāniem), viedo tehnoloģiju

1098ieviešana satiksmes plūsmas regulēšanai vides jautājumu

1099risināšanai, elektrovilcienu iegāde, pētījumu veikšana

1100mobilitātes un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas

1101jautājumu risināšanai, ETL lieljaudas uzlādes punktu izbūvi.

1102(63) Ņemot vērā augstāk minēto un lai sekmētu TAP 2027

1103noteikto politikas rezultātu: samazināts transporta radītais

1104gaisa piesārņojums, SEG emisijas un uzlabota vides kvalitāte un

1105paaugstināta transporta drošība un drošums, Programmas ietvaros

1106paredzēts izbūvēt viedo tehnoloģiju infrastruktūru satiksmes

1107plūsmas regulēšanai vides jautājumu risināšanai, izveidot

1108multimodālu transporta mezglu, mobilitātes punktu, "Park

1109& ride" infrastruktūru, kā arī izbūvēt velosipēdu ceļus

1110gar autoceļiem un pašvaldību teritorijās, iegādāties bezemisiju

1111vilcienus, veikt pētījumus Eiropas Zaļā kursa jomā, kā arī

1112izbūvēt ETL paredzētos lieljaudas uzlādes punktus TEN-T

1113pamattīklā. Vienlaikus, lai uzlabotu gaisa kvalitāti konkrētās

1114pilsētās, tiek izstrādāti pašvaldību gaisa kvalitātes uzlabošanas

1115plāni, piem., "Rīgas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības

1116plāns", kurā tiek iekļauti arī pasākumi transporta radītā

1117gaisa piesārņojuma samazināšanai.

1118(64) Dzīvojamo ēku sektorā ir panākts būtisks AER īpatsvars,

1119kas ir viens no augstākajiem ES, tomēr ēku

1120energoefektivitāte ir zema29. Saskaņā ar Ēku

1121Atjaunošanas ilgtermiņa attīstības stratēģijā minēto30

1122lielākajai daļai esošo ēku ir augsts energoresursu patēriņš, un

1123tām ir būtiski zemākas siltumtehnikas īpašības, nekā var

1124nodrošināt ar šobrīd pieejamām tehnoloģijām. Vidējie enerģijas

1125patēriņi apkurei visu tipu ēkām ir 138-139 kWh/m2

1126gadā: dažāda tipa viendzīvokļa ēkām - 139 kWh/m2 gadā;

1127daudzdzīvokļu ēkām - 137 kWh/m2 gadā. Vairums šo ēku

1128tiks ekspluatētas vēl ievērojamu laika periodu, līdz ar to

1129aktuāla ir šo ēku pakāpeniska atjaunošana, uzlabojot to

1130energoefektivitāti31. Attiecībā uz energoefektivitātes

1131mērķiem lielākais izaicinājums ir daudzdzīvokļu ēku siltināšana

1132un centralizētās siltumapgādes energoefektivitātes celšana

1133pietiekamā apjomā, lai sasniegtu NEKP izvirzīto enerģijas

1134ietaupījuma mērķi. Tāpat atjaunojot daudzdzīvokļu ēkas var

1135būtiski uzlabot enerģētikas nabadzības rādītājus un mājokļu

1136kvalitātes rādītājus un paaugstināt iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

11372017.gadā siltuma nodrošināšana mājoklī naudas trūkuma dēļ bija

1138liegta 9,7% (ES - 7,8%) no visiem Latvijas iedzīvotājiem vai

113911,6% no visām mājsaimniecībām, bet 2018.gadā šis rādītājs

1140samazinājās līdz 7,5% (ES - 8%) no visiem Latvijas iedzīvotājiem

1141vai 9,8% no visām Latvijas mājsaimniecībām32. Tāpat,

1142ja skata citus iespējamos enerģētiskās nabadzības indikatorus,

1143tad Latvijā komunālo pakalpojumu kavēšana 2018.gadā bija novērota

114411.6% no visiem iedzīvotājiem. Papildus kompleksa publisko ēku

1145energoefektivitātes uzlabošana var palīdzēt mazināt sabiedriskā

1146sektora izdevumus.

1147(65) Atkritumu apsaimniekošanas nozarē nav sasniegti

1148normatīvajos aktos noteiktie atkritumu apsaimniekošanas mērķi.

1149Kopējais sadzīves atkritumu pārstrādes apjoms 2019.gadā sasniedza

1150tikai 44,3%, mērķis 2020.gadam - 50%. 2019.gadā 49% no sadzīves

1151atkritumiem tika apglabāti, lai gan 2035.gadā būs atļauts

1152apglabāt vien 10%. Būtiski kavēta apglabātā BNA daudzuma

1153samazināšana - 2015.gadā 57,1% šāda veida atkritumu tika

1154apglabāti (mērķis 2013.gadam bija 50%, mērķis 2020. gadam -

115535%)33. Investīcijas sektorā var sniegt ieguldījumu

1156arī SEG emisiju samazināšanā, jo 2018.gadā atkritumu

1157apsaimniekošana veidoja 5% no kopējām SEG emisijām, kā arī

1158veicināt aprites ekonomikas principu ieviešanu tautsaimniecībā.

1159Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.-2028.gadam ir

1160norādīts sasniedzamais mērķa indikators, kas paredz samazināt

1161radīto sadzīves atkritumu daudzumu uz vienu iedzīvotāju no 409 kg

11622018.gadā līdz 400 kg 2028.gadā.

1163(66) Latvijā saglabājas izaicinājumi dabas direktīvās

1164noteikto priekšnosacījumu, ūdenssaimniecības direktīvu un

1165Eiropas Zaļā kursa jūras un saldūdens mērķu34

1166(67) mērķu sasniegšanā, jo Latvijā tikai 21% virszemes

1167ūdensobjektu ir labā ekoloģiskā stāvoklī35 un

11682019.gadā tikai 10% biotopu un 41% sugu konstatēts labvēlīgs

1169aizsardzības stāvoklis36. Tāpat atsevišķās teritorijās

1170gaisa kvalitātes rādītāji ir tuvu vai pārsniedz normatīvās

1171prasības un PVO rekomendācijas, kā arī Latvijā būtu jāveic

1172papildus pasākumi dažādos tautsaimniecības sektoros, lai

1173nepārsniegtu starptautiski noteiktos kopējo gaisu piesārņojošo

1174vielu emisiju samazināšanas mērķus. Vides kvalitātes uzlabošanā

1175jāturpina kompleksi pasākumi infrastruktūras attīstībai un

1176jāattīsta vides monitoringa sistēmas. Vides sektoru

1177attīstība un sabiedrības paradumu maiņa ir jāveicina ar vides

1178izglītības pasākumiem.

1179(68) Latvijā klimata pārmaiņas rada augstākus plūdu,

1180ekstremālu laikapstākļu, savvaļas ugunsgrēku, krastu erozijas un

1181vēsturiski piesārņoto vietu u.c. piesārņojuma izplatīšanās

1182riskus, kas prasa veikt preventīvu, reaģēšanas gatavības, seku

1183novēršanas un pielāgošanās pasākumus - attīstot uzraudzības un

1184brīdināšanas sistēmas un nodrošinot risku mazināšanu kritiskai

1185infrastruktūrai, t.sk. izmantojot gan zaļās, gan zilās

1186infrastruktūras risinājumus saskaņā ar Komisijas paziņojumu par

1187jaunu pieeju ceļā uz ilgtspējīgu ES zilo

1188ekonomiku37.

1189(69) Lai risinātu augstākminētos izaicinājumus, investīcijas

1190plānotas 2.1.1., 2.1.2, 2.1.3., 2.2.1., 2.2.2., 2.2.3.,2.3.1. un

11912.4.1.SAM, piesaistot EIB, ERAF un KF investīcijas, kā arī

11926.1.1.SAM piesaistot TPF investīcijas, t.sk. iespēju robežās

1193izvērtējot iespēju piemērot kompleksus risinājumus, kas dod

1194ieguldījumu gan klimata mērķu sasniegšanā, gan atbalsta aprites

1195ekonomikas principu ieviešanu, gan samazina vides piesārņojumu.

1196Tiks analizētas inovatīvas finansēšanas shēmas ar mērķi

1197piesaistīt vairāk investīciju (piem., Jessica instruments

1198u.c.).

11991.4. Mobilitāte

1200(70) EK ikgadējās specifiskās rekomendācijas dalībvalstīm

1201aicina veikt investīcijas transporta ilgtspējā un digitālajā

1202infrastruktūrā, norādot uz nepieciešamību uzlabot transporta

1203infrastruktūru Rīgā un tās apkārtnē, kas veicinātu gan darbaspēka

1204mobilitāti, gan palīdzētu ierobežot vieglo automobiļu pieaugošo

1205enerģijas patēriņu, piem., uzlabojot reģionālos dzelzceļa

1206savienojumus un tranzīta punktus, tiktu sekmēta videi nekaitīgāka

1207satiksme. Tāpat norādīts, ka pārejai no automobiļiem uz

1208sabiedrisko transportu ir būtiska loma centienos ierobežot

1209enerģijas patēriņu un emisijas transporta nozarē. Rekomendācijās

1210norāda, ka, neraugoties uz nesenajiem uzlabojumiem, ceļu

1211infrastruktūras kvalitāte joprojām ir krietni zemāka par ES

1212vidējo rādītāju. Turklāt Latvija ir viena no nedaudzām ES

1213valstīm, kur nav automaģistrāļu. Piemērotu apvedceļu trūkums ir

1214novedis pie smagas kravas automobiļu satiksmes cauri blīvi

1215apdzīvotām teritorijām, palielinot ceļu negadījumu skaitu,

1216sastrēgumus, gaisa piesārņojumu, kā mazināšanai vajadzīgi

1217turpmāki pasākumi un pārdomāta politika.

1218(71) Transporta nozares infrastruktūras būtiskākie

1219izaicinājumi ir nodrošināt pilnvērtīgu integrēšanos TEN-T tīklā

1220un Latvijas dzelzceļa telpas nošķirtības no Eiropas dzelzceļa

1221tīkla novēršana, kas tiek risināta ar jauna dzelzceļa koridora RB

1222attīstību EISI finansējuma ietvaros, izmantojot KF pārnesumu.

1223Latvijas 1520 mm dzelzceļa tīkls TEN-T regulas izpratnē

1224šobrīd neatbilst TEN-T dzelzceļa tīkla prasībām, bet ir atbrīvots

1225no atbilstības prasības izolētā tīkla statusa dēļ. Latvijas

1226dzelzceļa tīkla atbilstība TEN-T regulas izpratnē tiks

1227nodrošināta RB projekta daļā. Saskaņā ar Ziemeļjūras-Baltijas

1228pamattīkla koridora 4. darba plānu38 Latvijas autoceļi

1229koridorā neatbilst TEN-T prasībām attiecībā uz autoceļa klasi (no

1230TEN-T pamattīklā esošajiem autoceļiem tikai 8% ir ātrsatiksmes

1231autoceļi, bet visiem TEN-T pamattīklā esošajiem autoceļiem līdz

12322030.gadam jābūt automaģistrālēm vai ātrsatiksmes autoceļiem),

1233līdz ar to, autoceļu posmos, kur tas ir ekonomiski izdevīgi,

1234plānots veikt pārbūvi vai jauna autoceļa posma izbūvi, uzlabojot

1235ceļu satiksmes drošību. Prioritārais ieguldījumu virziens valsts

1236galvenajos autoceļos ir Rīgas apvedceļa tīkla pārbūve.

1237(72) Izšķiroša nozīme konkurētspējīgas un drošas

1238starptautiskās piegādes ķēdes nodrošināšanā, kā arī ātrā robežas

1239šķērsošanā godprātīgiem uzņēmējiem, ir mūsdienu prasībām

1240atbilstošiem muitas kontroles tehnoloģiskajiem risinājumiem un

1241efektīvai dienestu sadarbībai robežšķērsošanas vietās, sekmējot

1242transporta infrastruktūrai atbilstošu robežšķērsošanas vietu

1243caurlaides spēju.

1244(73) Programmā plānotās investīcijas sniegs ieguldījumu šādu

1245TAP2027 rezultatīvo rādītāju sasniegšanā: bezemisiju

1246transportlīdzekļu īpatsvara visu transportlīdzekļu skaitā

1247pieaugums no 0,1% 2020.gadā līdz vismaz 2% 2027.gadā, pasažieru

1248apgrozības sabiedriskajā transportā palielinājums no 1687

1249milj.pas/km 2019.gadā līdz 1837,3 milj.pas/km 2027.gadā un

1250iedzīvotāju īpastvara, kas ar velosipēdu vai citu

1251mikromobilitātes transportlīdzekli brauc katru vai gandrīz katru

1252dienu, no kopējā valsts iedzīvotāju skaita konkrētajā gadā,

1253pieaugums no 6,4% 2019.gadā līdz 10% 2027.gadā.

1254(74) Latvijā iekšējās sasniedzamības nodrošināšanā galvenā

1255loma ir autoceļiem. Autoceļu jomā būtiskākais izaicinājums ir

1256uzlabot autoceļu tehnisko stāvokli un atbilstību augstākajām

1257ceļus satiksmes drošības prasībām. Latvijā ir vieni no augstākiem

1258rādītājiem satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitā uz miljons

1259iedzīvotājiem. Ir vērojams ceļu satiksmes negadījumos smagi

1260ievainoto skaita pieaugums, kas 60% gadījumu notiek uz

1261reģionāliem ceļiem39. Pamats lielajam negadījumu

1262skaitam uz Latvijas autoceļiem ir ceļu kapacitāte, kas ir

1263neatbilstoša mūsdienu satiksmes vajadzībām. Satiksmes intensitāte

1264ir būtiski pieaugusi, taču ceļu infrastruktūra joprojām paredz

1265pārvietošanos pa divām joslām- viena josla katrā virzienā, tādēļ

1266satiksmes drošības līmeņa paaugstināšanai ir svarīgas arī

1267turpmākas investīcijas ceļu kapacitātes uzlabošanā. Ātrgaitas

1268ceļu būvniecība valsts galveno autoceļu tīklā samazinās ikgadējās

1269SEG emisijas no autotransporta40. Emisiju samazinājums

1270ir saistīts ar zemāku degvielas patēriņu, ko rada vienmērīga

1271braukšana pa kvalitatīvu ceļu, kā arī izvairīšanās no dīkstāves

1272vienlīmeņu krustojumos. Papildu satiksmes drošības uzlabošanas

1273darbi valsts autoceļu tīklā tiek plānoti, ņemot vērā valsts

1274autoceļu bīstamo posmu un krustojumu ("melno punktu")

1275kartes41. Kravu pārvadājumi ar autotransportu

1276iekšzemes transportā ir dominējošais kravu pārvadāšanas veids,

1277ņemot vērā salīdzinoši nelielos pārvadāšanas attālumus. Ņemot

1278vērā EK rekomendācijās minēto par apvedceļu trūkumu, svarīgi

1279turpināt TEN-T savienojumus pilsētās, novirzot satiksmi no blīvi

1280apdzīvotām teritorijām. 2021.-2027. gada plānošanas periodā ir

1281paredzētas tādas investīcijas ceļu attīstībā, kas veicina

1282automaģistrāļu izveidi, savienošanu ar apvedceļiem un apvedceļu

1283izbūvi.

1284(75) Atbilstoši informatīvajam ziņojumam Via Baltica pārbūves

1285ietvaros līdz 2030.gadam paredzēts pārbūvēt autoceļu A7

1286Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle), iekļaujot Bauskas un

1287Iecavas apvedceļu izbūvi (60,1 km). Autoceļa A7 pārbūve papildina

1288investīcijas (valsts galvenā autoceļa posma pārbūves/būvniecības

12891.posma 1.virziens: autoceļa A4 Rīgas apvedceļš

1290(Baltezers-Saulkalne) pārbūve, un apvienotā autoceļa un dzelzceļa

1291tilta pār Daugavu un ar to saistītās ceļu infrastruktūras

1292būvniecība).

1293(76) Plānotie ieguldījumi valsts autoceļu tīklā būs solis ceļā

1294uz efektīvu valsts ceļu tīklu, kas ir veidots saskaņā ar drošības

1295standartiem un atbalsta gan iedzīvotāju mobilitāti t.sk.

1296uzlabojot starppilsētu sabiedriskā transporta pakalpojumos

1297izmantoto infrastruktūru, gan nodrošina tranzīta

1298infrastruktūru.

1299(77) TEN-T dzelzceļa tīklā iztrūkst RB savienojums. Tas tiek

1300risināts, RB reģionālās stacijas projektējot EISI ietvaros.

1301Lēmumi par staciju atrašanās vietu tiek pieņemti RB trases

1302projektēšanas gaitā, ko plānots pabeigt līdz 2023.gadam. Staciju

1303būvniecību plānots uzsākt 2024.gadā. Būvdarbus nav plānots veikt

1304no KF. Reģionālo staciju izbūves jautājums tiks pārskatīts

1305vidusposma izvērtējumā.

1306(78) Dzelzceļa transports ir viens no perspektīvākajiem,

1307drošākajiem un videi draudzīgākajiem sauszemes transporta veidiem

1308gan pasažieriem, gan kravām. 2017.-2019.gadā novērojams pasažieru

1309pārvadājumu apjoma palielinājums pasažieru pārvadājumos pa

1310dzelzceļu un regulārās satiksmes autobusos. Saskaņā ar 2018.gadā

1311veikta pētījuma rezultātiem, kā svarīgākie iemesli automašīnu

1312izmantošanai īsos braucienos tiek minēti komforts un laika

1313ietaupījums, bet vidējiem un gariem braucieniem automašīnas tiek

1314izmantotas zemāku izmaksu dēļ. Šis rādītājs norāda uz trūkumiem

1315sabiedriskā transporta sistēmā. Tādēļ ir jāturpina ieguldījumi

1316dzelzceļa infrastruktūras attīstībā, lai uzlabotu sabiedriskā

1317transporta konkurētspēju salīdzinājumā ar autotransportu,

1318galvenokārt ar to domājot tieši iespēju pārvietoties ātrāk, videi

1319draudzīgāk un komfortablāk nekā ar vieglo autotransportlīdzekli,

1320tādējādi izpildot EK rekomendāciju attiecībā uz pāreju no

1321automobiļiem uz sabiedrisko transportu. Tas būs iespējams,

1322efektivizējot sabiedriskā transporta nodrošinājumu un pieejamību

1323un vienlaikus veicot ieguldījumus dzelzceļa infrastruktūrā un

1324ritošajā sastāvā. Lai veicinātu iedzīvotājus izvēlēties

1325sabiedrisko transportu, 2019.gadā apstiprināta Sabiedriskā

1326transporta attīstības koncepcija 2021.-2030.gadam. Saskaņā ar

1327koncepciju dzelzceļš noteikts kā transporta sistēmas mugurkauls,

1328paredzot maršrutos ar lielu pasažieru plūsmu pārvadājumus

1329nodrošināt ar dzelzceļa transportu, bet ar autobusiem veikt

1330pasažieru nogādāšanu līdz vilcienam. Pārvadājumus ar autobusiem

1331turpinās veikt vietās, kur vilciens nekursē. Pieaugot

1332nepieciešamībai nodrošināt ilgtspējīgu mobilitāti, par būtisku

1333izaicinājumu ir uzskatāms zemais Latvijas dzelzceļa tīkla

1334elektrifikācijas rādītājs. 2020.gadā elektrificēti bija tikai 14%

1335no dzelzceļa līniju kopgaruma, ES vidēji tie ir 55%. Ņemot vērā

1336dzelzceļa pasažieru infrastruktūras attīstību, jaunā dzelzceļa

1337tīkla elektrifikācijas stratēģija paredz pakāpenisku

1338elektrificēto līniju tīkla paplašināšanu Rīgas aglomerācijā

1339maršrutos, kur šobrīd pasažieru pārvadājumi notiek ar

1340dīzeļvilcieniem. Kā nākamais posms tiek plānota esošā

1341elektrificētā tīkla, kas tiek izmantots pasažieru pārvadājumiem,

1342modernizācija un attīstība. Šobrīd maksimālais pieļaujamais

1343pasažieru vilcienu ātrums pa dzelzceļa infrastruktūru ir līdz 120

1344km/h. Lai uzlabotu iedzīvotāju mobilitāti uz blīvi apdzīvotiem

1345centriem un vienlaikus piedāvātu privātajiem

1346autotransportlīdzekļiem konkurētspējīgu pārvietošanos, ir būtiski

1347nodrošināt vilcienu ātruma paaugstināšanu. Visefektīvāk

1348nepieciešamos ieguldījumus infrastruktūrā ir veikt tajos

1349dzelzceļa posmos, kuros ir lielāks attālums starp stacijām un

1350vilciena gaitai ir iespējams paātrināties.

1351(79) Rīgas metropoles areālā koncentrējas 1,25 milj. jeb

1352aptuveni 65% Latvijas iedzīvotāju un tā teritorijā tiek radītas

1353aptuveni 3/4 Latvijas ekonomisko vērtību42. Ievērojama

1354daļa iedzīvotāju no Rīgas apkārtējām teritorijām ik dienas dodas

1355uz Rīgas pilsētu kā uz darba vai mācību vietu. Latvijā uz 1000

1356iedzīvotāju ir reģistrēti vairāk nekā 350 automobiļi, kuru skaits

1357turpina palielināties, īpaši Rīgā un Pierīgā. Rīgas pilsētā un

1358Pierīgas pašvaldībās ir apm. 50% no visiem Latvijā uz 2019.gada

13591.janvāri reģistrētajiem vieglajiem

1360transportlīdzekļiem43. Pēdējos piecos gados automašīnu

1361skaits uz ielām un autoceļiem pakāpeniski turpina palielināties.

1362Līdz ar to, veidojas arvien lielāki sastrēgumi, liekot

1363iedzīvotājiem ik dienas vairāk laika pavadīt ceļā, kā arī

1364atstājot negatīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti un klimata

1365pārmaiņām. Arvien lielāka vieglo automobiļu izmantošana ir viens

1366no galvenajiem iemesliem emisiju pieaugumam transporta nozarē.

1367Ņemot vērā iepriekš minēto, lai samazinātu transporta radīto

1368izmešu daudzumu Rīgā, ir nepieciešams radīt priekšnosacījumus

1369transporta plūsmu pārstrukturēšanai Rīgā, t.sk. izveidojot

1370transporta koridorus, lai tādējādi atslogotu pilsētas centru no

1371kravas transporta. Būtisks ieguvums Rīgas metropoles areāla

1372satiksmes infrastruktūrai ir RB. Saistībā ar RB izbūvi tiek

1373plānoti nozīmīgi transporta pārkārtojumi Rīgas centrā, kas veidos

1374Rīgas centrālo dzelzceļa staciju par multimodālu sabiedriskā

1375transporta mezglu, un arī pārējā Rīgas daļā un Pierīgā.

1376Investīcijas Rīgas pilsētas transporta infrastruktūrā tiks

1377veiktas atbilstoši Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijai līdz

13782030.gadam44, Rīgas attīstības programmai

13792021.-2027.gadam, Rīgas teritorijas plānojumam līdz 2030.gadam

1380u.c. plānošanas dokumentiem.

1381(80) Būtisks priekšnosacījums reģionu attīstībai ir

1382kvalitatīvs un drošs infrastruktūras tīkls reģionos, kas

1383nodrošina savienojumus ar reģionu centriem. Lai to nodrošinātu,

1384nepieciešams turpināt veikt investīcijas pilsētu transporta

1385infrastruktūras sasaistei ar TEN-T, paredzot mikromobilitātes

1386integrēšanu kopējā nacionālās un reģionālas nozīmes centru

1387transporta sistēmā, attīstot maģistrālo ielu un alternatīvu

1388kravas transportlīdzekļu maršrutu attīstību, lai nodrošinātu

1389atsevišķu pilsētu daļu efektīvu savstarpējo sasaisti un sasaisti

1390ar reģionālas nozīmes mobilitātes punktu. Investīcijas pilsētu

1391transporta infrastruktūrā tiks veiktas atbilstoši pašvaldību

1392teritoriju attīstības stratēģijām (pašvaldību attīstības

1393programmām). Nepieciešams pilsētu mobilitātes jautājumus integrēt

1394kopējā transporta sistēmā. Jau tagad paredzams, ka ieguldījumi

1395dzelzceļa infrastruktūrā, jaunu reģionālo dzelzceļa maršrutu

1396izveidošana, RB dzelzceļa līnijas izbūve, mobilitātes

1397punktu45 izveide, alternatīvo degvielu popularitātes

1398pieaugums un mikromobilitātes jautājumu risinājumi pozitīvi

1399ietekmēs mobilitāti pilsētu teritorijās. Nākotnē to vēl vairāk

1400uzlabos RB reģionālo staciju izveide, kuru sākotnējā attīstība

1401tiks īstenota, veicot lokālplānojumu izstrādi attiecīgā novada

1402teritorijā. Ar lokālplānojumu tiks nostiprināts reģionālās

1403stacijas pamatizvietojums un to funkcionēšanai nepieciešamā

1404teritorija, vienlaikus izvērtējot sabiedriskā transporta

1405integrāciju reģionālās nozīmes mobilitātes punkta un plašākas

1406pilsētvides attīstības iespēju stacijas areālā ietvaros.

1407Dzelzceļam, kopā ar sabiedrisko autotransportu un sliežu

1408transportu būs jānodrošina daudzveidu mobilitātes iespējas

1409reģionos un pilsētās.

1410(81) Lai nodrošinātu drošu navigāciju ostās, infrastruktūra

1411tajās veidota un attīstīta atbilstoši starptautiskām prasībām.

1412Ņemot vērā, ka tiek ieviestas arvien augstākas vides aizsardzības

1413prasības, nepieciešams pilnveidot Latvijas ostu publisko

1414infrastruktūru, rast risinājumus un attīstīt jaunus projektus

1415klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai, atjaunojamo energoresursu

1416izmantošanai un digitalizācijai, t.sk., ņemot vērā, ka ostām

1417nākotnē jānodrošina atbilstība TEN-T Regulā un Eiropas Parlamenta

1418un Komisijas Direktīvā nr. 2014/94/ES par alternatīvo degvielu

1419infrastruktūras ieviešanu noteiktajām prasībām attiecībā uz

1420alternatīvo degvielu pieejamību.

1421(82) Programmas ietvaros plānotās darbības sekmēs TAP 2027

1422noteiktos politikas rezultātus: uzlabotas mobilitātes iespējas,

1423samazinātas SEG emisijas transportā, uzlabota vides

1424kvalitāte.

1425(83) Saistībā ari digitālo pāreju ekonomikā pieaugs

1426slodze mobilajiem un fiksētajiem tīkliem, kā arī būtiski pieaugs

1427prasības pēc ātras lielu datu daudzuma apmaiņas, kas prasīs 5G

1428infrastruktūras attīstību.

1429(84) Balstoties uz 2020.gadā veikto pētījumu "Pētījums

1430Eiropas Savienības fondu 2021. -2027. gada plānošanas perioda

1431ieguldījumu priekšnosacījumu izpildei"46,

1432secināms, ka, lai gan kopumā sakaru nozares attīstības rādītāji

1433ir vērtējami ļoti labi, tomēr, vērtējot reģionālajā dalījumā,

1434teritorijās ārpus lielākajām pilsētām, ieskaitot tām pieguļošās

1435teritorijās, trūkst "vidējās jūdzes" un "pēdējās

1436jūdzes" infrastruktūras, kas spētu nodrošināt Savienojamības

1437paziņojuma mērķiem atbilstošus interneta piekļuves pakalpojumus

1438galalietotājiem. Tīklu izbūves dārdzības dēļ elektronisko sakaru

1439uzņēmumiem nav pietiekošas ekonomiskās iniciatīvas izvērst ļoti

1440augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīklus.

1441(85) Lai attīstītu viedo transporta un satiksmes vadības

1442sistēmu gar TEN-T autoceļiem un dzelzceļiem, būtiska ir

1443infrastruktūra, t.sk. elektroapgādes, kas nodrošina nepārtrauktu

1444un viendabīgu pārrobežu 5G pārklājumu47.

1445(86) Attīstoties sakaru, transporta un enerģētikas

1446digitalizācijai aizvien nozīmīgāks kļūst jautājums par digitālās

1447vides un pakalpojumu drošību, līdz ar to turpināma kiberdrošības

1448uzlabošana.

1449(87) Ņemot vērā augstākminētos izaicinājumus investīcijas ir

1450plānotas visos 3.politikas mērķa SAM ietvaros, piesaistot KF

1451finansējumu, kā arī 1.4.1.SAM attiecībā uz IKT

1452infrastruktūru.

14531.5. Iedzīvotāju potenciāla pilna

1454izmantošana

1455(88) Ikgadējās valstu rekomendācijas aicina uzlabot VA

1456sistēmas pieejamību, kvalitāti un izmaksu lietderību; stiprināt

1457veselības sistēmas noturību, tostarp nodrošinot to ar papildu

1458cilvēkresursiem un finanšu resursiem. Novērst sociālo atstumtību,

1459kā arī uzlabot izglītības un apmācības kvalitāti un efektivitāti

1460jo īpaši attiecībā uz mazkvalificētiem darba ņēmējiem un darba

1461meklētājiem, tostarp palielinot līdzdalību profesionālajā

1462izglītībā, apmācībā un pieaugušo izglītībā. Mazināt krīzes

1463ietekmi uz nodarbinātību, tostarp izmantojot elastīgu darba

1464režīmu, aktīvos darba tirgus pasākumus un prasmju pilnveidošanu.

1465Investīcijas aicināt fokusēt uz cenas ziņā pieejamu mājokļu

1466piedāvājumu. Sociālā pīlāra ietvarā tiek izceltas nodarbinātības

1467līmeņa atšķirības starp reģioniem un dažādu prasmju līmeņiem,

1468ierobežota piekļuve sociālajiem mājokļiem. Kā pozitīvs elements

1469atzīmējams vēsturiski augstākais nodarbinātības līmenis,

1470nodarbinātības līmeņa atšķirība starp dzimumiem viena no

1471zemākajām Eiropā.

1472(89) Nepieciešamību veikt investīcijas cilvēkkapitālā nosaka

1473gan Stratēģija "Latvija 2030" - "investīcijas

1474cilvēkkapitālā ir prioritārs ilgtermiņa uzdevums, lai nodrošinātu

1475visa potenciālā cilvēkresursa, jo īpaši nabadzības un sociālās

1476atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu, līdzdalību darba

1477tirgū, uzlabotu veselības, sociālās aprūpes un sociālās drošības,

1478kā arī mūžizglītības sistēmu pakalpojumus un efektivitāti",

1479gan NAP 2027, kur uzsvars tiek likts uz cilvēkkapitāla ietekmi uz

1480augstāku produktivitāti un ekonomikas izaugsmi. Investīcijas

1481cilvēkkapitāla stiprināšanai tiek plānotas integrēti visā

1482programmā, jo īpaši 1. un 4. prioritārā virziena ietvaros.

1483(90) Nabadzības, ienākumu nevienlīdzības un sociālās

1484atstumtības mazināšana ir viens no lielākajiem izaicinājumiem

1485šajā plānošanas periodā, lai uzlabotu darbspējas vecuma cilvēku

1486nodarbinātību un produktivitāti, veicinātu būtiskāko pakalpojumu

1487pieejamību, vienlaikus nodrošinot nediskriminācijas principu

1488ievērošanu, t.sk. attiecībā pret atbilstošas jaudas interneta

1489pieejamību dzīvesvietā un digitālajām prasmēm.

1490(91) Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto

1491iedzīvotāju īpatsvars Latvijā ir viens no augstākajiem ES,

14922019.gadā - 26%, nabadzības riska indekss - 21,7%. Pēc vecuma un

1493mājsaimniecības veida nabadzības riskam visvairāk pakļauti

1494iedzīvotāji virs 65 gadu vecuma - 40,9%, īpaši tie, kuri dzīvo

1495vieni - 71,7%, vienas personas mājsaimniecības - 49,1%, kā arī

1496mājsaimniecības, kurās tikai viens no vecākiem audzina apgādībā

1497esošos bērnus, 2019.gadā - 30,6%. 2019.gadā trūcīgas ģimenes

1498(personas) statuss bija spēkā 10 349 bērniem, savukārt

1499maznodrošinātas ģimenes (personas) statuss 6 512 bērniem. Lai

1500risinātu nabadzības un nevienlīdzības radītos izaicinājumus,

1501programmas ietvaros sniegto atbalstu būtiski papildina ESF+

1502programma materiālās nenodrošinātības mazināšanai, kurai

1503piešķirto finansējumu plānots pārskatīt veicot vidusposma

1504izvērtējuma pārskatu atbilstoši KNR 18.pantam.

1505(92) Nabadzības risku būtiski palielina arī bezdarbs, slikts

1506veselības stāvoklis un zems izglītības līmenis. 2019.gadā augsts

1507nabadzības risks bija bezdarbniekiem - 52,1%, personām ar

1508invaliditāti - 37,6%, kā arī iedzīvotājiem, kuriem ir

1509pirmsskolas, sākumskolas vai pamatskolas izglītība - 42,2%.

1510(93) Attiecībā uz cilvēkiem ar GRT sabiedrībā balstītu sociālo

1511pakalpojumu īpatsvars ir pieaudzis no 20% 2012. gadā līdz 29%

15122020.gadā. To pieejamība attīstās pakāpeniski. 2013. gadā

1513darbojās 23 dienas aprūpes centri 19 pašvaldībās, 6 specializētās

1514darbnīcas 3 pašvaldībās un 12 grupu dzīvokļi 7 pašvaldībās. 2020.

1515gadā to skaits bija pieaudzis līdz 38 dienas aprūpes centriem 25

1516pašvaldībās, 7 specializētām darbnīcām 3 pašvaldībās un 20 grupu

1517dzīvokļiem 13 pašvaldībās. Saņemto sabiedrībā balstīto sociālo

1518pakalpojumu apjoms pieaug tikpat pakāpeniski, cik to sniegšanai

1519nepieciešamās infrastruktūras izveide. Līdzšinējo

1520deinstitucionalizācijas projektu ieviešana ir pierādījusi, ka bez

1521ieguldījumiem infrastruktūrā sabiedrībā balstītu sociālo

1522pakalpojumu sniegšanu mērķa grupas personām ir iespējams

1523nodrošināt tikai salīdzinoši nelielā apjomā, aptuveni pusi no

1524sniegtajiem pakalpojumiem veido speciālistu konsultācijas un

1525individuāls atbalsts, kas ir svarīgs, bet nevar aizvietot citus

1526pakalpojumus. Lai mazinātu teritoriālās atšķirības sociālo

1527pakalpojumu pieejamībā, ir plānots noteikt pašvaldībās obligāti

1528nodrošināmos sociālos pakalpojumus. Šī pieeja tiek ņemta par

1529pamatu, plānojot turpmākos ieguldījumus sabiedrībā balstītu

1530sociālo pakalpojumu attīstībā cilvēkiem ar GRT, pamatā

1531orientējoties uz dienas aprūpes centru, specializēto darbnīcu un

1532grupu dzīvokļu pieejamību visās Latvijas pašvaldībās. Ņemot vērā

15332020. gadā jau esošos pakalpojumus un pakalpojumus, kurus plānots

1534izveidot ar ERAF atbalstu līdz 2023. gada beigām, 19 no 43

1535pašvaldībām cilvēkiem ar GRT būs pieejami mazāk par trīs veidu

1536pakalpojumiem, bet 5 pašvaldībās nebūs izveidota neviena

1537sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vieta.

1538Atbalsts tiek plānots tieši šo vajadzību apmierināšanai, papildus

1539ņemot vērā arī to, ka daļā pašvaldību būs nepieciešami vairāk par

1540vienu konkrētā veida pakalpojumu sniedzēju, kā arī būs

1541nepieciešami pakalpojumi, kas ir īpaši pielāgoti cilvēkiem ar

1542ļoti smagiem traucējumiem un kompleksām atbalsta vajadzībām,

1543t.sk. cilvēkiem ar demenci. Visi ieguldījumi sociālo pakalpojumu

1544attīstībā tiks veikti saskaņā ar ANO Konvencijā par personu ar

1545invaliditāti tiesībām un ANO Konvencijā par bērnu tiesībām

1546noteikto.

1547(94) Sociālās aizsardzības izdevumi Latvijā ir starp

1548zemākajiem ES (2016.gadā - 15,2% no IKP; ES 28,2% no IKP), kas

1549nespēj nodrošināt kvalitatīvu sociālo pakalpojumus mazāk

1550aizsargātām sabiedrības grupām. Liela daļa mājsaimniecību

1551saskaras ar grūtībām sociālo pakalpojumu pieejamībā (2016.gadā -

15527,9% iedzīvotāju) profesionālus sociālās aprūpes pakalpojumus

1553neizmanto 37,9% finansiālu apsvērumu dēļ un 16,2%, jo aprūpes

1554pakalpojumi nav pieejami. Daudzveidīgu sociālo pakalpojumu

1555sociālās atstumtības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām, jo

1556īpaši cilvēkiem ar ļoti smagiem un multipliem FT, t.sk.GRT,

1557pensijas vecuma cilvēkiem, t.sk. ar demenci, pieejamību un

1558kvalitāti ietekmē arī atbilstošas pakalpojumu infrastruktūras

1559trūkums.

1560(95) Latvijā trūkst adekvātu sociālo mājokļu, kas nodrošina

1561sociālo iekļaušanu un ir ar piekļuvi darbavietām, izglītības

1562iestādēm un pakalpojumiem. Sociālie mājokļi 2016.gadā veidoja

1563tikai 0,4% no mājokļu fonda salīdzinājumā ar vidējo rādītāju ES -

15648%.

1565(96) Personas ar invaliditāti un pirmspensijas vecumā esošas

1566personas, kā arī jaunieši, kuri nemācās un nestrādā, saskaras ar

1567paaugstinātu ilgstošā bezdarba risku, līdz ar to svarīgi

1568pasākumi šo grupu atbalstam. Tāpat speciāli mērķēti atbalsta

1569pasākumi bezdarba riska novēršanai un resocializācijai

1570nepieciešami arī tām grupām, kas saskaras ar grūtībām sociālās

1571atstumtības dēļ, kā piem., azartspēļu, narkotiku vai psihotropo

1572vielu atkarīgās personas un bijušie ieslodzītie.

1573(97) Latvija saskaras ar virkni būtiskiem izaicinājumiem

1574veselības jomā. 2018.gadā Latvijā neapmierinātās

1575vajadzības pēc VA pakalpojumiem bija 6,1%, kamēr vidēji Eiropā

1576šis rādītājs ir 1,8%48, arī VA kvalitātes rādītāji

1577vieni no zemākajiem ES un 2017.gadā bija otrs augstākais

1578profilaktiski novēršamo un trešais augstākais medicīniski

1579novēršamo nāves gadījumu skaits ES49. Lai uzlabotu

1580situāciju un noteiktu stratēģiskos rīcības virzienus ir

1581izstrādātas Sabiedrības veselības pamatnostādnes

15822021.-2027.gadam, kuru izstrādē veikta esošā VA sistēmas analīze,

1583t.sk. ņemtas vērā ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda

1584ietvaros izstrādātās Pasaules Bankas veselības tīklu attīstības

1585vadlīnijas. Sabiedrības veselības politikas mērķis ir uzlabot

1586Latvijas iedzīvotāju veselību, pagarinot labā veselībā nodzīvoto

1587mūžu, novēršot priekšlaicīgu mirstību un mazinot nevienlīdzību

1588veselības jomā. Sabiedrības veselības pamatnostādnes paredz

1589pasākumu kopumu, kas vērsti uz to, lai nodrošinātu kvalitatīvus

1590un efektīvus VA pakalpojumus, to sniegšanai nepieciešamos

1591cilvēkresursus un infrastruktūru, attiecīgi nosakot 5

1592stratēģiskos rīcības virzienus: 1) Veselīgs un aktīvs

1593dzīvesveids; 2) Infekcijas izplatības mazināšana; 3) Veselības

1594aprūpes pakalpojumi (ambulatori, stacionāri, tarifi, zāles); 4)

1595Cilvēkresursi; 5) Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības

1596stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izmantošana.

1597(98) Veselīgs un aktīvs dzīvesveids. 2014.-2020.gada

1598plānošanas periodā veikti veselības veicināšanas un slimību

1599profilakses pasākumi, kur uzlabojušies rādītāji, cita starpā,

1600pēdējo gadu laikā Latvijā samazinājušies potenciāli zaudētie mūža

1601gadi50; pēdējo 3 gadu laikā smēķētāju skaits

1602samazinājies par 9%. Veselības veicināšanas un slimību

1603profilakses pasākumiem uz sabiedrības veselību ir ilgtermiņa

1604ietekme, t.sk. uz nodarbinātību, tādēļ arī turpmāk svarīgi

1605turpināt uzsākto, lai nodrošinātu būtiskus sabiedrības veselības

1606rādītāju uzlabojumus, uzlabotu dzīves kvalitāti un darba spējas,

1607paildzinātu dzīvildzi un veselīgo mūža gadu skaitu. Attiecībā uz

1608veselības aizsardzības ieguldījumiem sabiedrībai kopumā

1609vajadzības ir noteiktas un analizētas Sabiedrības veselības

1610pamatnostādnēs, savukārt ES fondu ietvaros paredzēts nozīmīgs

1611atbalsts veselības veicināšanas un slimību profilakses

1612pasākumiem, t.sk. neaizsargātām sabiedrības mērķa grupām

1613(piemēram, bērniem un jauniešiem, cilvēkiem ar atkarību no vielas

1614un procesiem un grupas, kam draud sociālā atstumtība, vecāki,

1615darba ņēmēji (īpaši vecāka gadagājuma cilvēki) u.c.).

1616(99) Infekcijas izplatības mazināšana. Infekcijas

1617slimību izplatība rada ne tikai sabiedrības veselības

1618apdraudējumu un slogu veselības sektoram, bet arī rada

1619ievērojamus zaudējumus tautsaimniecībai. Covid-19 pandēmija

1620radījusi ievērojamu ietekmi uz sabiedrības veselību un veselības

1621aprūpes sistēmu, un īpaši saasinājusi problēmas veselības aprūpē

1622- ārstniecības personu trūkumu, neatbilstošu ārstniecības iestāžu

1623infrastruktūru un nepietiekamu gatavību ārkārtas situācijām

1624veselības aprūpē. Pēc vakcinācijas stratēģijas ieviešanas,

1625infekcijas izplatība būtiski mazināsies, bet galvenā cīņa būs ar

1626Covid-19 atstātajiem izaicinājumiem, piemēram, paliekošas

1627veselības problēmas slimību pārslimojušajiem, psihoemocionālā

1628izdegšana "frontes līnijā" strādājošajiem, kā arī

1629psihoemocionālu traucējumu saasināšanās sabiedrībā, ko var

1630provocēt, gan ilgstošās izmaiņas ikdienas dzīvē, gan ekonomiskās

1631situācijas pasliktināšanās. Tāpat arī nepieciešami pasākumi

1632mazinot citas infekciju slimības - sezonālā gripa, HIV infekcija,

1633tuberkuloze, vīrusa hepatīti u.c. Lai risinātu ar infekciju

1634izplatību saistītos izaicinājumus ir plānota virkne stratēģiski

1635svarīgi pasākumi. Prioritāri pasākumi tiks vērsti uz to, lai

1636nodrošinātu epidemioloģiski drošu VA pakalpojumu pieejamību

1637iedzīvotājiem, attiecīgi tiks izstrādāts rekomendāciju kopums

1638epidemioloģisko prasību nodrošināšanai gan stacionārajās, gan

1639ambulatorajās ārstniecības iestādēs, savukārt ANM plānotās

1640investīcijas infrastruktūrā tiks veiktas balstoties uz šo

1641rekomendāciju kopumu. Tāpat arī ANM plāna ietvaros tiek plānoti

1642divi nozīmīgi pētījumi - pētījums ar mērķi apzināt nevakcinēšanās

1643iemeslus lai nodrošinātu plašāku vakcinācijas aptveri un mazinātu

1644infekciju slimību izplatības riskus Latvijā un pētījums par

1645infekciju slimību izplatības riskiem un to ietekmi uz sabiedrības

1646veselības rādītājiem. Minētie pētījumi nodrošinās pamatu tālākai

1647sabiedrības veselības politikas plānošanai un ieviešanai, t.sk.

1648integrētajai veselības aprūpei, nepieciešamajiem uzlabojumiem

1649normatīvajā ietvarā, metodoloģiskajā vadībā, vakcinācijas procesa

1650pilnveidē u.c.

1651(100) Veselības aprūpes pakalpojumi (ambulators,

1652stacionārs, tarifi, zāles). Ilgstošā finansējuma trūkuma dēļ

1653veselības aprūpes sistēma Latvijā ir kritiski novājināta, kā

1654rezultātā ir tiek ietekmēta VA pakalpojumu pieejamība

1655iedzīvotājiem - ilgs diagnostikas un ārstēšanas pakalpojumu

1656gaidīšanas laiks, finansiāli un teritoriāli šķēršļi pacientiem

1657veselības aprūpes pakalpojumu, tai skaitā, zāļu saņemšanai,

1658mūsdienu prasībām neatbilstoša un novecojusi veselības aprūpes

1659infrastruktūra, nepietiekama pētniecības rezultātu un jaunāko

1660ārstniecības tehnoloģiju izmantošana veselības aprūpē un

1661medicīnā, un mūsdienu prasībām neatbilstoša veselības datu

1662infrastruktūra, nepietiekami nodrošināta pacienta veselības

1663aprūpes koordinēšana un pakalpojumu pēctecība. Lai risinātu

1664minētos izaicinājumus, ANM plāna ietvaros tiek plānotas reformas

1665veicinot jaunu, efektīvu un ilgtspējīgu VA pakalpojumu sniegšanas

1666modeļu izstrādi. Tāpat tiks izstrādātas rekomendācijas integrētas

1667veselības aprūpes attīstībai, kuru ietvaros plānots sagatavot

1668rekomendācijas "Vienas pieturas aģentūras" principa

1669ieviešanai veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā un

1670nepieciešamās izmaiņas attiecīgajos normatīvajos aktos.

1671Organizējot veselības aprūpes pakalpojumus no pacienta vajadzībās

1672balstītas perspektīvas un ievērojot nozares cilvēkresursu

1673trūkumu, ir jāspēj nodrošināt visaptverošus veselības aprūpes

1674pakalpojumus, kas nozīmē, ka pacients pēc jebkura pakalpojuma

1675līmeņa aprūpes nekavējoties tiek iesaistīts turpmākajos

1676nepieciešamajos veselības aprūpes posmos, nodrošinot saistītā

1677pakalpojuma pieejamību, tādejādi saņemot nepārtrauktu veselības

1678aprūpes pakalpojumu. Integrēta pakalpojuma nodrošināšana ietvers

1679gan dažāda līmeņa veselības aprūpes pakalpojumus sniedzēju, gan

1680sociālo pakalpojumus sniedzēju, gan pacienta un viņa tuvinieku

1681iesaisti, savstarpējas sadarbības spējas lēmumu pacienta aprūpē

1682pieņemšanā. Integrētas veselības aprūpes attīstība tiks

1683nodrošināta vienlaicīgi izmantojot gan valsts budžeta līdzekļus

1684pakalpojumu, tarifu un zāļu apmaksai, gan veicot investīcijas

1685infrastruktūrā, kas paredzētas gan ANM plāna, gan ES fondu

1686ietvaros, tāpat jāīsteno ANM plānā un ES fondu paredzētās

1687investīcijas ārstniecības iestāžu un valsts iestāžu digitālo

1688risinājumu attīstībā atbilstoši digitālās veselības stratēģijai.

1689Ņemot vērā ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu nozīmīgumu,

1690ANM plāna ietvaros tiek plānots pētījums par SAVA kvalitāti un

1691pieejamību veselības sistēmas novērtēšanai un uzlabošanai, kas

1692kalpos par pamatu tālākai SAVA pakalpojumu attīstībai. Attiecīgi,

1693lai kompleksi risinātu ambulatorās aprūpes pakalpojumu attīstību

1694gan ANM plāna, gan ES fondu ietvaros paredzēts būtisks atbalsts

1695tieši SAVA pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamās

1696infrastruktūras attīstībai. Papildus ES fondu ietvaros tiks

1697risināti arī ar pakalpojumu kvalitātes vadības sistēmas attīstību

1698saistītie pasākumi, t.sk. izstrādājot klīniskās vadlīnijas un

1699pacientu ceļus.

1700(101) Cilvēkresursi. Esošais ārstniecības personu

1701nodrošinājums ir nepietiekams visās ārstniecības personu grupās,

170233% ārstu un 28% zobārstu jau ir vai pēc 7 gadiem būs pensijas

1703vecumā, radot nopietnu apdraudējumu VA pakalpojumu

1704nodrošināšanai. Tiek prognozēts, ka līdz 2025.gadam veidosies ap

17053050 māsu iztrūkums. 2017.gadā uz 100 000 iedzīvotajiem bija

1706320,5 ārstu, tikmēr ES vidēji - 363,6. Lai stratēģiski un

1707ilgtermiņā risinātu ar cilvēkresursu attīstību saistītos

1708izaicinājumus paredzēts izstrādāt Cilvēkresursu attīstības

1709stratēģiju, t.sk. plānots izstrādāt tālākizglītības modeli un

1710attīstīt simulāciju mācības (Tehniskā atbalsta instruments (SRSS)

1711kombinācijā ar ANM plāna investīcijām). Tāpat paredzēts

1712pilnveidot ārstniecības personu atalgojuma modeli, kura mērķis ir

1713ne vien panākt, ka atalgojuma sistēma ir motivējoša un

1714caurspīdīga un sasniegs noteiktu mērķa algu katrai ārstniecības

1715personu grupai, bet arī ieviest pilna laika ekvivalenta (PLE)

1716konceptu, kura ietvaros tiek definēts, kādas darbības veicamas

1717ārstniecības personai vienas slodzes ietvaros, par kuru maksājama

1718mērķa alga ietverot gan stacionāro, gan ambulatoro darbu. Lai

1719nodrošinātu profesijā strādājošo cilvēkresursu noturēšanu un

1720cilvēkresursu piesaisti, tai skaitā atgriešanu darbam veselības

1721nozarē, īpaši valsts apmaksāto pakalpojumu nodrošināšanā, tiks

1722turpināts darbs pie ārstniecības personu izglītības sistēmas

1723kvalitātes pilnveides, māsu un rezidentu reformas īstenošanas,

1724savukārt izmantojot ES fondu atbalstu paredzēts turpināt

1725ārstniecības personu piesaisti prioritārās VA jomās darbam

1726veselības aprūpē, kā arī tiks turpināta atbilstošu prasmju un

1727iemaņu attīstīšana neformālās izglītības ietvaros, un kā jauns

1728atbalsta pasākums ar uzsvaru uz efektīvāku risinājumu -

1729paredzētas rezidentu apmācības prioritārajās VA jomās.

1730(102) Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības

1731stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izmantošana.

1732Veselības aprūpē saskaņā ar OECD veikto apkopojumu, nelietderīgus

1733tēriņus veido nepilnības klīniskajā praksē (neefektīva un

1734neatbilstoša (zemas kvalitātes) klīniskā aprūpe, negadījumi

1735veselības aprūpē, pakalpojumu dublēšana), nepilnības pakalpojumu

1736apmaksā un sniegšanā (pārāk augsta samaksa par pakalpojumu,

1737neizmantoto resursu, piemēram, medikamentu un citu medicīnisko

1738piederumu izmešana, dārgu materiālu, līdzekļu izmantošana, ja

1739pieejamas lētākas alternatīvas), nepilnības veselības aprūpes

1740pārvaldībā, piemēram, neefektīvi administratīvie izdevumi,

1741trūkumi VA digitalizācijas pārvaldībā. Lai stiprinātu veselības

1742aprūpes ilgtspēju, pārvaldību un efektivitāti tiks turpināti ES

1743fondu ieguldījumi, veicot pētījumus veselības aprūpes kvalitātes

1744novērtēšanai un uzlabošanai, tāpat tiks turpināts darbs pie

1745klīnisko algoritmu, klīnisko pacientu ceļu (kas soli pa solim

1746izklāsta ārstēšanas procesu no pacienta skatu punkta,

1747demonstrējot skaidru un saprotamu plānu) ieviešanas visās

1748veselības aprūpes jomās, prioritāri tajās, kam ir būtiska ietekme

1749uz priekšlaicīgu mirstību, priekšlaicīgu darbspēju zaudējumu.

1750Paredzēti pasākumi cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanai

1751kvalitātes nodrošināšanas sistēmas ietvaros un pacientu

1752apmierinātības ar veselības aprūpi novērtēšana.

1753(103) Lai īstenotu Sabiedrības veselības pamatnostādnēs

1754noteiktos rīcības virzienus, izvērtējot prioritātes, investīciju

1755ieguldījumu termiņus un nosacījumus, sabalansēti tiek plānotas

1756gan ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda papildus

1757investīcijas, ANM plāna reformas un investīcijas, kā arī no

1758valsts budžeta piešķirtās investīcijas un prioritārās du

17592021.-2027.gada plānošanas perioda ieguldījumu investīcijas.

1760Investīcijas kompleksi tiek mērķētas sabiedrības veselības

1761uzlabošanai, VA pakalpojumu pieejamībai un ilgstpējībai -

1762uzlabojot infrastruktūru, ka arī cilvēkresursu nodrošināšanai un

1763to kvalitātes celšanai VA nozarē atbilstoši Cilvēkresursu

1764attīstības stratēģijai, primārās aprūpes attīstības un slimnīcu

1765sadarbības teritoriju tīklojuma attīstības plānošanas

1766dokumentiem, sekundārās ambulatorās VA pieejamības novērtējumam,

1767rekomendācijām integrētas un epidemioloģiski drošas veselības

1768aprūpes attīstībai, neatliekamās medicīniskās palīdzības

1769pakalpojumu Slimnieku hospitalizācijas vietu plānam51

1770Veselības aprūpes nodrošināšanas infrastruktūras attīstības

1771investīciju stratēģijai 2021.-2029.gadam, kā arī ņemot vērā

1772periodiskos ārstniecības iestāžu sniegto pakalpojumu izvērtējuma

1773rezultātus.

1774(104) Slimnieku hospitalizācijas vietu plāns ir pacientu

1775plūsmas organizēšanas dokuments jeb pacientu kustības algoritms,

1776kas izriet no klīniskajām vadlīnijām un citiem normatīvajiem

1777aktiem un ietver stacionāro ārstniecības iestāžu līmeni,

1778attiecīgi nodrošināmo profilu veidus un skaitu, stacionāro un

1779neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu klāstu. Veicot

1780ieguldījumus cilvēkresursu attīstībā, VA pakalpojumu attīstībā,

1781kvalitātes sistēmas pilnveidošanā un ārstniecības ieztāžu

1782infrastruktūras attīstībā, tiek veidots efektīvs, racionāls un

1783savstarpēji papildinošu pasākumu kopums, kurš mijiedarbojas uz

1784Slimnieku hospitalizācijas vietu plānu, to pakāpeniski attīstot

1785līdz ar veikto ieguldījumu attīstību. Tādējādi kopumā

1786iedzīvotājiem tiek nodrošināti efektīvāki, kvalitatīvāki un

1787pieejamāki VA pakalpojumi. Vienlaikus ar ieguldījumiem

1788sisitēmiski tiek uzlabotas ārstēšanas organizācijas metodes un

1789uzlabotas ārstu kompetences, periodiski izvērtējot slimnīcu

1790stacionāro pakalpojumu klāsta nodrošināšanu atbilstoši slimnīcas

1791līmenim, uzlabojot valsts budžeta finansējuma pieejamību VA

1792pakalpojumiem.

1793(105) Vienlaikus Sabiedrības veselības pamatnostādnes iezīmē

1794arī galvenās prioritātes nākamajiem septiņiem gadiem, gan, lai

1795aizsargātu indivīda veselību, gan arī palīdzētu indivīdam ilgāk

1796dzīvot ar labu veselību. Izvirzītas šādas prioritārās

1797veselības jomas - sirds un asinsvadu slimības, onkoloģija,

1798psihiskā veselība, mātes un bērna veselības (perinatālais un

1799neonatālais periods) aprūpe, retās slimības, paliatīvā aprūpe,

1800medicīniskā rehabilitācija.Neinfekcijas slimības ir galvenais

1801nāves cēlonis arī Latvijā - no visiem nāves cēloņiem 55% ir

1802sirds un asinsvadu slimības (SAS), otrs biežākais nāves cēlonis

1803Latvijā - onkoloģiskās slimības.33 Būtiska loma

1804neinfekcijas slimību izplatībā ir ar dzīvesveidu saistītiem riska

1805faktoriem, piem., kā neveselīgam uzturam, mazkustīgam

1806dzīvesveidam, smēķēšanai, alkohola, narkotiku un

1807psihotropo vielu lietošanai, kā arī aizraušanās ar

1808atkarību izraisošajiem procesiem un dažādām modernām

1809tehnoloģijām.

1810(106) Lai risinātu ar prioritārajām veselības jomām saistītos

1811VA pakalpojumu trūkumus un uzlabotu VA pakalpojumu pieejamību,

1812kvalitāti un efektivitāti, visas investīcijas plānots veikt

1813ievērojot aktuālos VA rīcībpolitikas plānošanas dokumentos

1814noteiktos mērķus un izvirzītās prioritātes. Attiecīgi tiek

1815plānots aktualizēt rīcībpolitiku onkoloģijas, psihiskās

1816veselības, hronisko pacientu, t.sk. paliatīvās aprūpes jomā

1817(iekļaujot Hospisa attīstību), savukārt pārējās prioritārās jomas

1818tiks attīstītas kompleksi īstenojot Sabiedrības veselības

1819pamatnostādnēs noteiktos uzdevumus.

1820(107) Lai nodrošinātu VA izvirzīto stratēģisko attīstību,

1821ieguldījumi veicami atbilstoši konkrētās prioritātes

1822rīcībpolitikai vienlaikus nodrošinot integrētu prioritātes

1823attīstību, proti, nodrošinot gan VA kvalitātes attīstību, gan

1824cilvēkresursu pieejamības nodrošināšanu un kvalifikācijas

1825paaugstināšanu, gan infrastruktūras pieejamību, gan digitālo

1826risinājumu attīstību, un svarīgi iedzīvotāju līdzestību savā

1827veselības uzturēšanā, to visu sabalansējot ar valsts budžeta

1828finansējumu prioritātes pakalpojuma apmaksai.

1829(108) Līdztekus nodarbinātības veicināšanai un mērķētam

1830atbalstam sociālajai iekļaušanai un dažādu sociālo grupu

1831integrācijai darba tirgū, nepieciešams nodrošināt visiem

1832vienlīdzīgu piekļuvi tiesai. Tiesu pieejamība, tās efektivitāte

1833un korupcijas izplatības mazināšana, t.sk valsts un

1834starptautiskajā līmenī, stiprina iedzīvotāju un starptautiskas

1835sabiedrības uzticēšanos Latvijas tiesībaizsardzības sistēmai, kā

1836arī īsteno ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 16.3.

1837(109) Latvijā sociālo partneru iesaiste reformu un

1838politiku veidošanā ir labi nostādīta, tomēr nepieciešams

1839stiprināt patiesu dialogu komunikācijā ar sociālajiem partneriem,

1840kā arī vēl jāspēcina pilsoniskais dialogs un sabiedrības

1841līdzdalība. Šobrīd sociālo partneru un pilsoniskā dialoga

1842īstenotāju ierobežotā kapacitāte neļauj jēgpilni un savlaicīgi

1843nodrošināt nepieciešamo iesaisti. Vienlaikus, lai veicinātu

1844pilsonisko līdzdalību, jārisina jautājumi, kas skar pašu

1845sabiedrību, piemēram, Latvijas iedzīvotāji ir mazaktīvi

1846pilsoniskajā līdzdalībā un sociālais dialogs ir vāji attīstīts,

1847kā arī pilsoniskās līdzdalības rādītājs Latvijā

1848zems.52 Būtisks šķērslis trešo valstu pilsoņu

1849līdzdalībai aktīvai sabiedriskajai darbībai pastāvīgo iedzīvotāju

1850veidotās organizācijās un aktivitātēs ir nepietiekamas latviešu

1851valodas zināšanas, kas primāri negatīvi ietekmē informācijas

1852pieejamību par līdzdalības iespējām.53

1853(110) Sociālo iekļaušanu un saliedētu sabiedrību stiprina

1854iesaiste kultūras aktivitātēs. Kultūras patēriņa un

1855līdzdalības ietekmes pētījuma54 ietvaros secināts, ka

1856kultūras patēriņā mazaktīvi biežāk ir 55-74 gadīgie, ar zemiem

1857ienākumiem, laukos dzīvojošie, cittautieši un tie, kas dzīvo

1858vieni, kam ir arī plašāka sociālā nozīme - noteiktas iedzīvotāju

1859sociāli demogrāfiskās grupas kultūras pieejamībā tiek arvien

1860vairāk marginalizētas, to kultūras patēriņam arvien samazinoties

1861un/vai aizstājoties ar viegli pieejamiem izklaides

1862produktiem.

1863(111) Pieejamie dati norāda, ka COVID-19 pandēmijas rezultātā

1864noteikto ceļojuma ierobežojumu rezultātā nopietni ietekmēti

1865reģioni, kur kultūras un tūrisma nozares sniedz nozīmīgu

1866ieguldījumu reģionālajā ekonomikā. Būtiski saglabāt un attīstīt

1867Latvijas kultūras kapitālu un veicināt piederības izjūtu Latvijas

1868kultūras telpai, attīstot sabiedrības radošumā balstītu

1869konkurētspējīgu nacionālo identitāti un veidojot Latvijā

1870kvalitatīvu kultūrvidi, t.sk. kultūras mantojuma potenciāla

1871izmantošana radošā tūrisma attīstīšanai.

1872(112) Lai risinātu augstāk minētos izaicinājumus investīcijas

1873plānotas 4.3.1., 4.3.3., 4.1.1., 4.1.2., 4.2.3., 4.2.4., 4.3.2.,

18744.3.4., 4.3.5. un 4.3.6.SAM investīciju prioritātēs paredzot ERAF

1875un ESF+ investīcijas.

1876(113) Plānotos ieguldījumus pamato Sociālās aizsardzības un

1877darba tirgus politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam, Bērnu,

1878jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēs 2022.-2027.gadam,

1879Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam un

1880Resocializācijas politikas pamatnostādnēs 2022.-2027.gadam un

1881attiecīgo pamatnostādņu īstenošanas plānā ietvertie mērķi,

1882pasākumi un plānotie rezultāti.

18831.6. Integrēti risinājumu

1884demogrāfijas un reģionālo attīstības atšķirību izaicinājumiem

1885(114) Iedzīvotāju skaita samazināšanās Latvijā radīs

1886izaicinājumus ekonomikas attīstībai, samazinoties darbaspēka

1887pieejamībai, kā arī veselības un sociālai sistēmai, būtiski

1888palielinoties pensijas vecumā esošo iedzīvotāju proporcijai

1889sabiedrībā. Iedzīvotāju skaita izmaiņas pēdējos 10 gados būtiski

1890atšķiras reģionāli - Pierīgas statistiskajā reģionā samazinājums

1891ir tikai par 1%, kamēr Latgales statistiskajā reģionā iedzīvotāju

1892skaits krities par 20%.55

1893(115) Šos depopulācijas un reģionālo atšķirību izaicinājumus

1894plānots risināt ATR ieviešanas gaitā, tostarp, lai nodrošinātu

1895ekonomiski spēcīgu un pašpietiekamu pašvaldību attīstību, ir

1896svarīgi sniegt atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai un uzlabot gan

1897pakalpojumu, gan publiskās ārtelpas pieejamību un kvalitāti

1898reģionos. No 119 pašvaldībām izveidojot 42 pašvaldības, ATR

1899mērķis ir izveidot attīstīties spējīgas administratīvās

1900teritorijas ar vietējām pašvaldībām, lai spētu nodrošināt tām

1901likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē

1902un pieejamībā, kā arī spētu sniegt iedzīvotājiem kvalitatīvus

1903pakalpojumus par samērīgām izmaksām. ATR rezultātā izveidoto

1904pašvaldību atbalstam RPP ir ietverti atbalsta pasākumi

1905uzņēmējdarbības veicināšanai, pakalpojumu kvalitātes un

1906pieejamības uzlabošanai, publiskās pārvaldes un pilsoniskās

1907sabiedrības kapacitātes celšanai, kā arī sabiedrības līdzdalības

1908palielināšanai lēmumu pieņemšanas procesos.

1909(116) Latvijai jārod savi specifiski risinājumi, lai uzlabotu

1910reģionos dzīvojošo iedzīvotāju dzīves kvalitāti un

1911uzņēmējdarbības vidi. Latvija plāno ilgtspējīgas pilsētu

1912attīstības īstenošanai izmantot funkcionālo pilsētu teritoriju

1913pieeju. Funkcionālās pilsētu teritorijas aptver nacionālas un

1914reģionālas attīstības centrus (9 pilsētas un 21 reģionālo

1915centru), kas nacionālās attīstības plānošanas dokumentos ir

1916atzīmēti kā pilsētu ekonomiskās izaugsmes centri, un to

1917apkārtnes, starp kurām ikdienā notiek aktīva darbaspēka migrācija

1918un ir kopīgs pakalpojumu tīkls. Ieguldījumus reģionu attīstībai

1919plānots ieviest, balstoties uz integrētajām teritoriju attīstības

1920stratēģijām - piecām plānošanas reģionu attīstības

1921programmām56 un tām pakārtotām vietējo pašvaldību

1922attīstības programmām. Nacionālas un reģionālas nozīmes

1923attīstības centri ir būtiski, jo ap šiem centriem ATR kontekstā

1924tiek veidotas jaunās administratīvās teritorijas.

1925(117) Atbilstoši Attīstības plānošanas sistēmas likumam

1926pašvaldības attīstības programma tiek izstrādāta, ievērojot

1927līdzdalības principu - visām ieinteresētajām personām ir iespēja

1928līdzdarboties attīstības plānošanas dokumenta izstrādē.

1929Pašvaldības visā attīstības programmas izstrādes procesā organizē

1930regulāras sabiedrības iesaistes aktivitātes, iesaistot formālās

1931un neformālās sabiedrības grupas, kā arī fiziskas personas.

1932Izstrādājot attīstības programmu, pašvaldība noskaidro

1933sabiedrības viedokli par teritorijas izaicinājumiem un

1934nepieciešamajiem risinājumiem, kā arī organizē sabiedrības

1935līdzdalību teritorijas attīstības plānošanā. Tāpat atbilstoši

1936Teritorijas attīstības plānošanas likumam teritorijas attīstības

1937plānošanā tiek ievērots atklātības princips - teritorijas

1938attīstības plānošanā un dokumentu izstrādē iesaista sabiedrību un

1939nodrošina informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu.

1940(118) Gan reģionālo atšķirību, gan demogrāfisko izaicinājumu

1941risināšanai ir nepieciešami integrēti un pārnozaru risinājumi,

1942tāpēc tie ir integrēti visās politiku jomās.

19431.7. Izaicinājumi administratīvajai

1944kapacitātei, labai pārvaldībai un vienkāršošanai

1945(119) Ikgadējās valsts rekomendācijas aicina stiprināt valsts

1946pārvaldes pārskata atbildību un efektivitāti, īpaši attiecībā uz

1947pašvaldībām un valsts un pašvaldību uzņēmumiem. Tāpat

1948nepieciešama vispārējas uzticības valsts pārvaldei, kā arī

1949paļāvības uz valsts iestāžu darbību atbilstoši labai pārvaldībai

1950stiprināšana, īpaši uzņēmēju vidū.

1951(120) Latvija ir saskārusies ar apjomīgu projektu kavēšanos un

1952sadārdzinājumiem, it īpaši transporta un veselības jomas

1953projektos. Tāpat vairāku valsts pārvaldes IKT projektu izstrādē

1954un īstenošanā ir konstatētas problēmas saistībā ar sistēmu

1955efektivitāti un atbilstošu funkcionalitāti, kas ir būtiski

1956pagarinājis projektu ieviešanas termiņus. Pašvaldību e-vides

1957digitalizācija ir maz attīstīta un līdz šim nav bijusi iespēja to

1958īstenot efektīvi.

1959(121) Tāpat ir novērojams būtiskas atšķirības pašvaldību

1960kapacitātē veidot un īstenot attīstības plānošanas dokumentus

1961atbilstoši mūsdienu izaicinājumiem (piem., klimata pārmaiņas,

1962digitalizācija, viedie risinājumi u.c.) sasaistē ar budžetu,

1963nodrošināt kvalitatīvus sociālos un publiskos pakalpojumus,

1964iesaistīt sabiedrību teritorijas attīstībā utml. Uz attīstības

1965plānošanas kapacitātes celšanas nepieciešamību norāda Valsts

1966kontroles revīzija - pašvaldībās nereti nav to funkcijām

1967atbilstoši speciālisti57.

1968(122) Lai risinātu augstākminētos izaicinājumus, VK sadarbībā

1969ar FM un VARAM izstrādājusi administratīvās kapacitātes

1970stiprināšanas ceļa karti KP efektīvai īstenošanai, aptverot

1971nozīmīgākās mērķa grupas - finansējuma saņēmējus, publiskās

1972pārvaldes iestādes, vadības un kontroles sistēmas dalībniekus, UK

1973pārstāvjus, NVO un sadarbības partnerus. Investīcijas plānots

1974atbalstīt, piem., 5.1.1., 1.3.1. un 6.1.1.SAM u.c. SAM ietvaros,

1975tam novirzot ERAF vai ESF+, kā arī tehniskās palīdzības

1976finansējumu.

1977(123) Attiecībā uz vienkāršošanu ES fondu sistēmā tiek

1978apsvērta plašāka vienkāršoto izmaksu izmantošana. Balstoties uz

1979finansējuma saņēmēju aptaujām sistēma ir efektīva, saprotama un

1980nodrošina labu atbalstu.

19811.8. Sasaiste ar Eiropas Savienības

1982Stratēģiju Baltijas jūras reģionam

1983(124) Lai sniegtu ieguldījumu kopēju ESBJRS vispārējo mērķu

1984"Palielināt labklājību" un "Savienot reģionu"

1985un tādejādi uzlabotu Baltijas jūras reģiona globālo

1986konkurētspēju, veicinātu klimata neitrālu ietekmi, klimata risku

1987novēršanu un pārvaldību, labāk savienotu reģionu un cilvēkus,

1988programmas ietvaros ieguldījumi plānoti šādās jomās: iekļaušanās

1989ES pētniecības telpā un piegāžu ķēdēs, pārrobežu e-risinājumu

1990izstrāde, kā arī NEKP kontekstā plānota koordinēta rīcība

1991attiecībā uz transporta emisiju samazināšanu, t.sk. alternatīvo

1992degvielu ražošanas un lietošanas veicināšana.

1993(125) Lai sniegtu ieguldījumu Baltijas jūras vides stāvokļa

1994uzlabošanā un ESSBJR vispārējā mērķa "Glābt jūru" un tā

1995apakšmērķu sasniegšanā, veicinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām,

1996risku novēršanu un pārvaldību, programmas ietvaros tiks sniegti

1997ieguldījumi ūdenssaimniecības pakalpojumu, tostarp notekūdeņu

1998attīrīšanas sistēmu uzlabošanas, bioloģiskās daudzveidības

1999saglabāšanas, aprites ekonomikā balstītas atkritumu

2000apsaimniekošanas, vēsturiski piesārņoto vietu sanācijas un videi

2001draudzīgas ostu infrastruktūras attīstības pasākumos.

2002(126) Arī zaļā publiskā iepirkuma piemērošana veicinās ESSBJR

2003vispārējā mērķa "Glābt jūru" sasniegšanu. Ievērojot

2004tendences zaļā publiskā iepirkuma attīstībā, programmas ietvaros,

2005īstenojot SAM, zaļā publiskā iepirkuma prasības, obligāti tiks

2006piemērotas aktivitātēs, kurās spēkā esošajā normatīvajā

2007regulējumā ir noteiktas zaļā publiskā iepirkuma prasības un

2008kritēriji.

2009(127) Lai panāktu lielāku sinerģiju un papildinātību ESSBJR

2010īstenošanā tematiskā mērķa "Zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa

2011emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu,

2012"zaļas" un "zilas" investīcijas, aprites

2013ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un

2014pārvaldību" un INTERREG mērķa "Zaļāka Eiropa ar zemu

2015oglekļa emisiju līmeni" ietvaros, vienlaikus nodrošinot

2016nepārklāšanos, nacionālajos normatīvajos aktos par SAM

2017īstenošanu, tiks specificētas atbalstāmās darbības, attiecināmās

2018izmaksas un finansējuma saņēmēji, kā arī dubultā finansējuma

2019riska novēršanas pasākumi.

2020(128) Lai reaģētu uz pieaugošo pieprasījumu pēc mērķtiecīgas

2021starpreģionu sadarbības, sniegtu ieguldījumu RIS3 mērķu

2022sasniegšanā un sekmētu ekonomikas transformāciju, programmā

2023ietvertie MVU konkurētspējas, inovāciju, pētniecības un

2024digitalizācijas atbalsta instrumenti 1.politikas mērķa ietvaros

2025sniegs pienesumu ESSBJR stratēģijas politikas viziena

2026"Inovācijas" mērķu sasniegšanā - šādās jomās

2027"Izaicinājumu virzītas inovācijas", Digitālās

2028inovācijas un transformācija" un "Kopradītas

2029inovācijas".

2030(129) ESSBSR ietvaros ir noteikta sadarbības ar partneriem no

2031astoņām alībalstīm, lai rastu kopīgu problēmu risinājumus,

2032identificētu un īstenotu sadarbības potenciālu. ESSBSR

2033dalībvalstu sinerģijas palielināšanai nepieciešams apmainīties ar

2034pieredzi kā arī nodrošināt atbalsta pasākumu starptautisku

2035sadarbību. Galvenās sadarbības jomas ir P&A, atbalsts

2036uzņēmumu internacioalizācijai, pielāgošanās klimata pārmaiņām un

2037enerģētikas problēmu risināšanai.

20381 Eurostat dati https://ieej.lv/SjlVN

20392 https://ieej.lv/ED0qg

20403 RPP

20414 CSP dati, 2016.gads

20425 CSP dati, 2021.gads

20436 CSP dati, 2021.gads

20447 Reģionālās attīstības indikatoru moduļa

2045dati.

20468 CSP dati, 2021.gads

20479 CSP dati, 2021.gads

204810 Reģionālās attīstības indikatoru moduļa

2049dati.

205011 European Innovation Scoreboard 2019

2051file:///C:/Users/ESD437/Downloads/Latvia.pdf

205212 Informatīvais ziņojums "Par Latvijas

2053inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda iniciatīvas

2054aktualitātes pārskatīšanu" (apstiprināts 12.04.2022.; MK

2055protokols Nr.20 40§)

205613 NIP

205714 ZTAI

205815 EIS 2019 datubāze https://ieej.lv/Vu9v6

205916 CSP, 2019.gads

206017 Eiropadomes secinājumi - Jauna stratēģiskā

2061programma 2019.-2024.gadam, (2019.gada jūnijs)

2062https://ieej.lv/lQpKn 4.lpp.

206318 Piekrastes plānojuma 5.darba materiāls

20645.Publiskās infrastruktūras izvērtējums pašvaldību griezumā

2065https://ieej.lv/AD6q8

206619 Digital Economy and Society Index 2020 -

20679%.

206820 Digital Economy and Society Index 2020

206921 Statistika par augstāko izglītību:

2070https://www.izm.gov.lv/lv/statistika-par-augstako-izglitibu

207122 Saskaņā ar pašvaldību sniegtajiem datiem

20722020.gada oktobrī

207323 Klimatdrošināšana ir process, kurā

2074infrastruktūras projektu izstrādē tiek integrēti klimata

2075pārmaiņu samazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām

2076pasākumi. Tas ļauj pieņemt informācijā balstītus lēmumus par

2077projektiem, kas uzskatāmi par saderīgiem ar Parīzes nolīgumu.

2078Process ir sadalīts divos pīlāros (siltumnīcefekta gāzu emisiju

2079samazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām) un divos posmos

2080(pārbaude un detalizēta analīze). Vajadzību veikt detalizētu

2081analīzi nosaka pārbaudes posma iznākums.

208224 Latvia`s national inventory report (submission

2083under UNFCCC and the Kyoto Protocol Common Reporting Formats

2084(CRF)), 1990 - 2018

208525 NEKP

208626 Ilgtspējīgi pārvietošanās veidi ir

2087pārvietošanās ar kājām, ar velosipēdu, ar sabiedrisko

2088transportu, ar automobiļiem, kas aprīkoti ar elektrisko vai

2089hibrīda dzinēju, un izmanto multimodālo transporta sistēmu.

209027 CSP, https://ieej.lv/TtZRl

209128

2092https://www.csdd.lv/celu-satiksmes-negadijumi/celu-satiksmes-negadijumu-skaits,

2093(provizoriskie dati uz 07.01.2021.)

209429 Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģija

209530 Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģija.

2096Pieejams:

2097https://ec.europa.eu/energy/sites/ener/files/documents/lv_building_renov_2017_lv.pdf

209831

2099https://ec.europa.eu/energy/sites/ener/files/documents/lv_building_renov_2017_lv.pdf;

21002.1.sadaļa "Pārskatā apzinātās galveno ēku

2101kategorijas", 5lpp

210232

2103https://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=ilc_mdes01&lang=en

2104un https://data1.csb.gov.lv:443/sq/32931

210533 EK Vides politikas īstenošanas pārskata par

2106Latviju un 2017.gada, 2018.gada un 2019.gada ziņojumos par

2107strukturālo reformu īstenošanu Latvijā

210834 Apvārsnis Eiropa misija: Atjaunot mūsu

2109okeānus un ūdeņus līdz 2030.gadam. https://ieej.lv/kzm38

211035 EK ziņojums (2019). Otro upju baseinu

2111apsaimniekošanas plāni - Dalībvalsts: Latvija.

2112https://ieej.lv/bWAm1

211336 Dabas aizsardzības pārvalde. (2019) Biotopu

2114direktīvas ziņojums. https://ieej.lv/9RaBR

211537 COM(2021) 240 final, 17.05.2021.

211638 The Forth Work Plan of the North Sea - Baltic

2117Core Network Corridor

211839 VAS "Ceļu satiksmes drošības

2119direkcija", https://ieej.lv/bk8oH

212040 http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40501088

212141 https://ieej.lv/wH2bh

212242 https://ieej.lv/veFPp

212343 NEKP, Autotransporta direkcija

212444 https://ieej.lv/hm57c

212545 Mobilitātes punkta nolūks ir atvieglot pāreju

2126no viena transporta veida uz otru, nodrošināt ērtu savienojumu

2127starp galamērķiem un nodrošināt daudzveidīgu atbalsta

2128infrastruktūru (norādes, pārvietošanos atbalstoši pakalpojumi,

2129aplikācijas utt.) "pēdējam kilometram". Mobilitātes

2130punktā koncentrējas vairāki transporta veidi (vilciens,

2131autotransports, sabiedriskais transports), no tā ir izveidota

2132velo un gājēju infrastruktūra līdz apkārtnē esošajiem

2133iepirkšanās, izklaides, atpūtas un citiem pakalpojumiem.

2134Mobilitātes punktu attīstība ietver dalītās lietošanas

2135automašīnu, velosipēdu, skrejriteņu nomas pakalpojumus,

2136viedtālruņa lietotnes, kurās apkopoti sabiedriskā transporta

2137maršruti, transporta veidu pakalpojumi un apkārtnē pieejamie

2138pakalpojumi.

213946 Pieejams šeit:

2140https://www.sam.gov.lv/lv/petijumi.

214147 Informatīvais ziņojums "Ceļvedis piektās

2142paaudzes (5G) publisko mobilo elektronisko sakaru tīklu

2143ieviešanai Latvijā", izskatīts MK 18.02.2020.

214448 https://ieej.lv/n5k2o

214549 Sabiedrības veselības pamatnostādnes

21462021.-2027.gadam

2147https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/746a6c77-a9f4-4182-9084-e4ab10484b2e

214850 2017. gadā, mirstot Latvijas iedzīvotājiem

2149vecumā līdz 64 gadiem, zaudēti gandrīz 84 tūkstoši potenciālo

2150mūža gadu (pirms desmit gadiem - 132 tūkstoši), SPKC

2151"Potenciāli zaudētie mūža gadi Latvijā 2017.

2152gadā".

215351

2154https://www.vmnvd.gov.lv/lv/hospitalizacijas-plans

215552 Valsts kancelejas 2018.gada aptauja "Par

2156sabiedrības līdzdalību valsts un pašvaldību iestāžu

2157darbā". Vienlaikus 2020.gada novembrī pētījumu centra SKDS

2158veiktā sabiedriskās domas aptauja uzrādīja, ka tikai 14% no

2159pilngadīgajiem Latvijas iedzīvotājiem iepriekšējo divu gadu

2160laikā bija piedalījušies kādā sabiedriskā apspriedē, piketā,

2161ziedoja savu laiku sabiedriski svarīgai problēmai, parakstīja

2162sabiedriski svarīgu vēstuli vai sazinājās ar ievēlētajiem

2163deputātiem:

2164http://providus.lv/article/latvija-joprojam-zemas-uzticesanas-sabiedriba-iedzivotaji-veletos-plasakas-iesaistes-iespejas

216553 Trešo valstu pilsoņu situācijas izpēte Latvijā

21662017, nodibinājums "Baltic Institute of Social

2167Sciences"

216854 https://ieej.lv/UATSF

216955 VARAM aprēķins, izmantojot CSP datus. CSP.

2170ISG020. Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos

2171reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās un novados

2172https://ieej.lv/36gzf

217356 Netiek veidots jauns attīstības plānošanas

2174dokumenta veids. Atbilstoši Attīstības plānošanas

2175sistēmas likumam tiek izmantota attīstības programma, kas

2176katram reģionam ir jāizstrādā vidējam termiņam (šobrīd spēkā

2177esošās reģionu programmas atbilst 2014.-2020.periodam, nākošā

2178plānota 2021.-2027.periodam ).

217957 Saskaņā ar VARAM rīcībā esošiem datiem,

21802019.gadā 30 pašvaldībās nav speciālista, kas specifiski būtu

2181atbildīgs tieši par uzņēmējdarbības jautājumiem, lai arī tā ir

2182viena no pašvaldības funkcijām. Tāpat vairākiem uzņēmējdarbības

2183speciālistiem tie nav vienīgie pienākumi (50 pašvaldībās tas ir

2184pamatuzdevums attiecīgajam speciālistam).

218558

2186https://balticsea-region-strategy.eu/action-plan

2187Tematiskais

2188priekšnosacījums Nr.10 (4.1.) - Stratēģiskās politikas

2189satvars

2190aktīvai darba tirgus politikai:

21915.kritērijs - Jaunatnes nodarbinātības intervences

2192Dokumenti, kas regulē šo jomu:

21931) Ministru kabineta

219425.01.2011. noteikumi Nr.75 "Noteikumi par aktīvo

2195nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas

2196pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu

2197īstenotāju izvēles principiem"1 iekļauj uz

2198jauniešiem, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET)

2199vērstus pasākumus nodarbinātības veicināšanai. Noteikumu 3.1.

2200sadaļa "Profesionālā apmācība, pārkvalifikācija,

2201kvalifikācijas paaugstināšana un neformālās izglītības

2202ieguve" atrunā kārtību, kādā Nodarbinātības valsts aģentūras

2203klienti (ieskaitot NEET jauniešus) tie iesaistīti kvalifikācijas

2204paaugstināšanas pasākumos. Noteikumu 82.1. punkts paredz jauniešu

2205iesaisti subsidētās nodarbinātības pasākumos. Noteikumu

2206131.4.punkts paredz NEET jauniešu iesaisti pasākumā "Darbam

2207nepieciešamo iemaņu attīstība" (brīvprātīgā darba

2208aktivitātes). Tāpat NEET jaunieši, kas ir ieguvuši reģistrētā

2209bezdarbnieka statusu, balstoties uz profilēšanas rezultātiem, var

2210saņemt atbalstu darba meklēšanā un iesaistīties dažādos aktīvās

2211darba tirgus politikas pasākumos, atbilstoši iegūtajām zināšanām

2212un prasmēm, kā arī laika, kas ir pavadīts bezdarba situācijā

2213(karjeras konsultācijas, īstermiņa un ilgtermiņa apmācību

2214pasākumi, ieskaitot profesionālās izglītības pasākumus un atvērto

2215tiešsaistes kursu platformā piedāvātu augstākās izglītības

2216iestādes vai nozares uzņēmuma izstrādātu mācību programmas,

2217subsidētā nodarbinātība, kompleksi atbalsta pasākumi ilgstošā

2218bezdarba situācijā u.c.). Pasākumu īstenošanas kvalitātes

2219kritēriji ir atrunāti 2.sadaļā "Pasākumu īstenotāju

2220izvēle" (kritēriji izglītības iestādēm, īstenojot apmācību

2221pasākumus (15.punkts), Labklājības ministrijas Apmācību pasākumu

2222Komisijas sastāvu apmācību pasākumu saraksta apstiprināšanai un

2223šī saraksta atjaunošanas biežumu (22.punkts) u.c., piemēram,

2224prasības darba devējiem, kas vēlas izveidot subsidētas darba

2225vietas).

22262) Ministru kabineta

222718.12.2012. noteikumi Nr.876 "Nodarbinātības valsts

2228aģentūras nolikums"2 atrunā kritērija

2229padziļinātu izpildi par mērķa grupas iesaisti un paredz atbalsta

2230pasākumus NEET jauniešiem. Nolikuma 3.1. punkts paredz nodrošināt

2231operatīvu un kvalitatīvu palīdzību atbilstoši bezdarbnieku, darba

2232meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu (ieskaitot NEET

2233jauniešus) vajadzībām, spējām un vēlmēm, lai veicinātu šo personu

2234konkurētspēju darba tirgū. Nolikuma 4.4. punkts paredz

2235nepārtraukti pilnveidot individuālo darbu ar bezdarbniekiem

2236(ieskaitot NEET jauniešus), lai nodrošinātu maksimāli ātru šo

2237personu atgriešanos darba tirgū. Nolikuma 4.7.punkts paredz

2238sniegt bezmaksas karjeras konsultācijas bezdarbniekiem (ieskaitot

2239NEET jauniešus), darba meklētājiem, bezdarba riskam pakļautām

2240personām un citām personām, kā arī regulāri pilnveidot

2241informatīvi metodisko bāzi karjeras konsultāciju pakalpojumu

2242sniegšanai.

22433) Sociālās

2244aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēs

22452021.-2027.gadam3 NEET jaunieši ir noteikti kā

2246viena no prioritārajām mērķa grupām. Pamatnostādņu 2.pielikumā ir

2247minēta esošā situācija attiecībā uz NEET jauniešu situāciju darba

2248tirgū. Pamatnostādņu pamattekstā zem rīcības virziena

2249"Iekļaujošs darba tirgus ikvienam un kvalitatīvas darba

2250vietas, atbalstot ilgtermiņa līdzdalību darba tirgū" kā

2251viens no vidējā termiņa mērķiem ir noteikts mērķis

2252"Nodrošināt individualizētu atbalstu bezdarba un ilgstošā

2253bezdarba riskam visvairāk pakļautajām personām, īpaši personām ar

2254invaliditāti, jauniešiem, kas nemācās un nestrādā, personām ar

2255zemām un darba tirgum neatbilstošām prasmēm". Zem šī mērķa

2256ir iekļauts 1.2. uzdevums, kas paredz pilnveidot individualizēta

2257atbalsta sniegšanu darba meklētājem, bezdarbniekiem un bezdarba

2258riskam pakļautajām personām, īpaši personām ar invaliditāti,

2259pirmspensijas vecumā esošām personām, jauniešiem, kas nemācās un

2260nestrādā un personām ar zemām pamatprasmēm.

22614) Noslēguma

2262izvērtējumā "Eiropas Sociālā fonda atbalsta un īpašā

2263piešķīruma Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas, tostarp

2264garantijas jauniešiem shēmas īstenošanai, investīciju lietderība,

2265efektivitāte un ietekme"4 tika novērtēta

2266esošā atbalsta sistēma NEET jauniešiem un izstrādāti

2267priekšlikumi, kas tiks ņemti vērā, izstrādājot Ministru kabineta

2268noteikumus ESF+ projektu īstenošanai.

2269Koordinēts atbalsts 2023.-2027. gadā NEET jauniešiem tiks

2270nodrošināts šādu SAM pasākumu ietvaros: 4.2.3.SAM (plānots

2271turpināt īstenot NEET jauniešu sasniegšanas un uzrunāšanas

2272aktivitātes, kuras īstenoja Jaunatnes starptautisko programmu

2273aģentūra 2017.-2023.gadā5), 4.3.3.SAM (komplekss

2274atbalsts NEET jauniešiem - reģistrētajiem bezdarbniekiem

2275Nodarbinātības valsts aģentūrā) un 4.3.4.SAM (atsevišķu NEET

2276jauniešu grupu (personas ar invaliditāti un funkcionālajiem

2277traucējumiem u.c.) aktīvas līdzdalības sekmēšana, lai veicinātu

2278vienlīdzīgas iespējas, nediskriminēšanu un aktīvu līdzdalību, kā

2279arī uzlabotu nodarbinātību, jo īpaši attiecībā uz nelabvēlīgā

2280situācijā esošām grupām).

2281Jaunajā ES fondu plānošanas periodā, ņemot vērā mērķa grupas

2282lielumu, nodarbinātības un sociālajā jomā nav plānots īstenot

2283atsevišķu Jauniešu garantijas projektu, kas būtu vērsts uz NEET

2284mērķa grupas atbalstu, kā tas bija 2014.-2020.gadā. Tomēr

2285Labklājības ministrija sadarbībā ar citām institūcijām turpinās

2286koordinēt un apkopot informāciju par dažādiem atbalsta

2287pasākumiem, kas ir vērsti uz NEET grupas jauniešu integēšanu

2288darba tirgū un izglītībā. Tāpat 2024.-2027.gadā ir plānots

2289izmantot iespējas, ko sniedz ALMA iniciatīva NEET jauniešu

2290atbalstam ceļā uz nodarbinātību.

22912023.-2027.gadā Nodarbinātības valsts aģentūrā NEET grupas

2292jauniešiem, tāpat kā iepriekšējā periodā, varētu būt pieejami

2293šādi pasākumi:

2294- Karjeras atbalsts un prasmju pilnveides pasākumi, atkarībā

2295no jaunieša spējām un prasmēm;

2296- Profesionālā tālākizglītība un pilnveide, neformālā

2297izglītība, konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi, apmācība

2298darba vietā un apmācības tiešsaistes kursu platformās);

2299- Subsidētā nodarbinātība jauniešiem bezdarbniekiem ar

2300invaliditāti un ilgstošajiem bezdarbniekiem;

2301- Speciālistu atbalsts bezdarbniekiem ar invaliditāti

2302(psiholoģiskais atbalsts, motivācijas programmas, mentori

2303u.c.);

2304- Kompleksie atbalsta pasākumi ilgstošā bezdarba situācijas

2305risināšanai;

2306- Atbalsts reģionālai mobilitātei, uzsākot darba attiecības

2307vai dalībai NVA mācību un nodarbinātības pasākumos;

2308- Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība nevalstiskajā

2309sektorā;

2310- Atbalsts komercdarbības un pašnodarbinātības uzsākšanai.

2311Izglītības un zinātnes ministrija plāno turpināt sniegt

2312atbalstu NEET jauniešiem, kas nav reģistrēti Nodarbinātības

2313valsts aģentūrā vai ilgstoši atrodas bezdarba situācijā,

2314balstoties uz Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras

2315pieredzi 8.3.3. SAM projekta "Attīstīt NEET jauniešu prasmes

2316un veicināt to iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos

2317Jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai

2318jauniešu centru darbībā" īstenošanā 2017.- 2023.gadā.

23191

2320https://likumi.lv/ta/id/225425-noteikumi-par-aktivo-nodarbinatibas-pasakumu-un-preventivo-bezdarba-samazinasanas-pasakumu-organizesanas-un-finansesanas

23212

2322https://likumi.lv/ta/id/253579-nodarbinatibas-valsts-agenturas-nolikums

23233

2324https://likumi.lv/ta/id/325828-par-socialas-aizsardzibas-un-darba-tirgus-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam

2325https://www.lm.gov.lv/lv/pamatnostadnu-projekts-socialas-aizsardzibas-un-darba-tirgus-politikas-pamatnostadnes-2021-2027-gadam

23264 http://petijumi.mk.gov.lv/node/3051

23275

2328https://likumi.lv/ta/id/275554-darbibas-programmas-izaugsme-un-nodarbinatiba-8-3-3-specifiska-atbalsta-merka-attistit-nva-neregistreto-neet-jauniesu

2329Tematiskais

2330priekšnosacījums Nr.12 (4.3.)

2331Stratēģiskās politikas satvars izglītībai un apmācībai visos

2332līmeņos

2333Ir izstrādāts valsts vai reģionāls stratēģiskās politikas

2334satvars izglītības un apmācības sistēmai, un tas ietver:

23351. uz pierādījumiem balstītas

2336prasmju prognozēšanas un paredzēšanas sistēmas.

2337Izglītības likuma 131.pants nosaka vienotas valsts

2338politikas un attīstības stratēģijas izglītībā izstrādes,

2339apstiprināšanas un īstenošanas ietvaru. Atbilstoši tam ik

2340septiņus gadus Izglītības un zinātnes ministrija izstrādā,

2341Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisija saskaņo un

2342Ministru kabinets apstiprina izglītības attīstības pamatnostādnes

2343septiņu gadu periodam. Pamatnostādnēs tiek noteikti izglītības

2344politikas attīstības mērķi, mērķu sasniegšanai īstenojamie

2345rīcības virzieni un uzdevumi, kā arī sasniedzamie rezultāti un to

2346sasniegšanai nepieciešamie resursi.

2347Izglītības sistēmas darbības tiesisko ietvaru, iesaistīto pušu

2348tiesības un pienākumus, uzdevumus, kā resursus izglītības

2349sistēmas darbībai visos līmeņos nosaka Izglītības likums,

2350Vispārējās izglītības likums, Profesionālās izglītības likums,

2351Augstskolu likums un šo likumu ieviešanai izdotie Ministru

2352kabineta tiesību akti.

2353Visās izglītības pakāpēs apgūstāmās prasmes un sasniedzamie

2354mācīšanās rezultāti tiek noteikti atbilstoši Izglītības likuma

235532.pantam apstiprinātos valsts izglītības standartos, kuros tiek

2356noteikti izglītības programmu stratēģiskie mērķi, galvenie

2357uzdevumi, obligātais saturs un iegūtās izglītības vērtēšanas

2358principi un kārtība. Valsts izglītības standarti tiek

2359apstiprināti MK noteikumu veidā un to ievērošana ir saistoša

2360ikvienam izglītības programmu izstrādātājam un īstenotājam.

2361Attiecīgi Vispārējās izglītības likumā, Profesionālās izglītības

2362likumā un Augstskolu likumā ir noteiktas specifiskas prasības

2363izglītības programmu izstrādei un īstenošanai, t.sk. nosacījumi

2364izglītības programmu atbilstības darba tirgus prasībām

2365nodrošināšanai.

2366Latvijā ir izveidotas 12 Nozaru ekspertu padomes

2367(Profesionālās izglītības likuma 12.pants) tās aptver visas

2368tautsaimniecības nozares un to darbību koordinē darba devēju

2369organizācijas, bet ar darbības nodrošināšanu saistītos izdevumus

2370sedz no valsts budžeta. Nozaru ekspertu padomju pienākumos

2371ietilpst nozares kvalifikāciju struktūras izveide, kas ietver

2372visos izglītības līmeņos attiecīgajā, tā vērtē profesiju

2373standartus un tajos ietvertās profesionālās kvalifikācijas

2374prasības, piedalās nozarei atbilstošo profesionālās izglītības

2375programmu licencēšanā un akreditācijā, sniedz priekšlikumus par

2376nozarēm nepieciešamo izglītojamo skaitu, uzņemšanas plāniem

2377valsts finansētās vidējās profesionālās izglītības programmās un

2378vērtējumu par profesionālās vidējās izglītības programmu

2379īstenošanas kapacitāti attiecīgajās profesionālās izglītības

2380iestādēs.

2381Plānojot tautsaimniecībai nepieciešamo nākotnes speciālistu

2382skaitu, profesionālās vidējās izglītības un augstākās izglītības

2383plānošanā vērā tiek ņemts ne tikai Nozaru ekspertu padomju

2384viedoklis, bet arī Ekonomikas ministrijas īstenotās darba tirgus

2385vidēja un ilgtermiņa prognozes, kas raksturo paredzamo darbaspēka

2386pieprasījumu un piedāvājumu 7-17 gadu periodā. Savukārt,

2387pieaugušo izglītībā papildus tam tiek vērtētas arī darba tirgus

2388īstumiņa attīstības prognozes, kurās tiek raksturots darba tirgus

2389pieprasījums un piedāvājums 1-2 gadu ietvarā. Gan vidēja termiņa

2390un ilgtermiņa darba tirgus prognozēšanas rīki ir publiski

2391pieejami un tos savā darbībā izmanto gan izglītības iestādes,

2392plānojot savu izglītības programmu piedāvājumu un karjeras

2393izglītības pasākumus, kā arī iestādes attīstību, gan valsts

2394pārvaldes iestādes nozaru rīcībpolitikas plānošanā un īstenošanā,

2395gan arī iedzīvotāji lēmumu pieņemšanā par turpmāko izglītības

2396izvēli.

2397Izveidotās sistēmas tālākai attīstībai Izglītības attīstības

2398pamatnostādnēs ir paredzēts turpināt profesionālās izglītības

2399satura pārvaldības digitālizāciju, nostiprināt nozaru ekspertu

2400padomju kapacitāti.

24012. absolventu gaitu apzināšanas

2402mehānismus un pakalpojumus kvalitatīvu un efektīvu konsultāciju

2403sniegšanai visu vecumu audzēkņiem.

2404Augstskolu likuma 462.pants nosaka augstākās

2405izglītības programmu absolventu monitoringa īstenošanas procesu,

2406kura ietvaros tiek novērtēta augstākās izglītības programmu

2407absolventu nodarbinātība, ienākumi un ekonomiskā aktivitāte. MK

240827.03.2007. noteikumos Nr.203 "Studējošā personas lietas

2409noformēšanas un aktualizēšanas kārtība" un MK 26.06.2019.

2410noteikumos Nr.276 "Valsts izglītības informācijas sistēmas

2411noteikumi" ir noteikti augstākās izglītības absolventu

2412monitoringa īstenošanai nepieciešamie datu uzkrāšanas un

2413informācijas apmaiņas mehānismi. Informācija par augstākās

2414izglītības absolventu monitoringa rezultātiem ir pieejama

2415Izglītības un zinātnes ministrijas tīmekļa vietnē

2416www.izm.gov.lv.

2417Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam

2418"Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" Rīcības

2419virziena 4.2. "Pētniecībā un pierādījumos balstīta,

2420lietotājcentrēta izglītības politika" uzdevums nr. 4.2.2.

2421"Pilnveidot izglītības kvalitātes vadības un monitoringa

2422sistēmu (t.sk. profesionālās izglītības absolventu monitoringa

2423sistēmu un augstākās izglītības absolventu monitoringa

2424sistēmu)" paredz līdztekus jau izveidotajai un normatīvajā

2425bāzē nostiprinātajai augstākās izglītības absolventu monitoringa

2426sistēmai izveidot profesionālās izglītības absolventu monitoringa

2427sistēmu un nodrošināt visaptveroša monitoringa īstenošanu par

2428profesionālās un augstākās izglītības absolventu nodarbinātību un

2429ienākumiem. Ir sagatavoti attiecīgi Profesionālās izglītības

2430likuma grozījumi, kas papildina likumu ar 211.pantu

2431par profesionālās izglītības programmu absolventu monitoringu un

2432absolventu iekļaušanās darba tirgū izvērtējumu un tā īstenošanu

2433ir paredzēta sākot ar 2024.gadu.

2434Saskaņā ar Izglītības likumu ir noteikts, ka izglītības

2435procesā ir integrējami pasākumi, lai nodrošinātu izglītojamo

2436karjeras vadības prasmju apguvi un attīstīšanu, lai skolēns

2437apzinātos savas intereses, spējas un iespējas tālākās izglītības

2438un profesionālās karjeras virziena izvēlei. Šo pasākumu kopums ir

2439nodefinēts kā karjeras izglītības atbalsts, kas ietver

2440informācijas sniegšanas, karjeras izglītības un individuālo

2441konsultāciju pasākumus izglītojamajiem visās izglītības pakāpēs.

2442Pienākums nodrošināt bērnu un jauniešu karjeras izglītības

2443īstenošanu Izglītības likumā ir noteikts pašvaldībām. Valsts

2444pamatizglītības standartā un vispārējās vidējās izglītības

2445standartā ir noteikti sasniedzamie mācīšanās rezultāti, kas ir

2446saistīti ar izglītojamo karjeras vadības prasmju apguvi un

2447zināšanām turpmākās izglītības un profesionālās karjeras izvēlei.

2448Lai nedrošinātu atbalstu pašvaldībām un izglītības iestādēm bērnu

2449un jauniešu karjeras izglītības īstenošanai, ESF projekta ievaros

2450ir izstrādāts un e-vidē publiskots informatīvo un metodisko

2451materiālu komplekts karjeras atbalsta īstenošanai vispārējās un

2452profesionālās izglītības iestādēs, izstrādāti karjeras attīstības

2453atbalsta pasākumu plānu paraugi un veikta to aprobācija projektā

2454iesaistītajās vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs,

2455īstenota pedagogu-karjeras konsultantu un karjeras atbalsta

2456speciālistu papildizglītība 656 personām, lai nodrošinātu, ka

2457ikvienā pašvaldībā ir pieejami izglītoti pedagogi-karjeras

2458konsultanti. Karjeras izglītība ir integrēta visā vispārējās

2459izglītības mācību saturā un īstenošanas pieejā un līdztekus

2460pārejai uz kompetenču pieejā balstīto mācību saturu, tiek arī

2461attīstīti karjeras izglītības plāni visās vispārējās un

2462profesionālās izglītības iestādēs. Karjeras izglītības atbalsta

2463pasākumu plāni ir pieejami izglītības iestāžu interneta vietnēs,

2464ar tiem var iepazīties gan izglītojamie gan viņu vecāki. Pedagogi

2465prasmes karjeras izglītības īstenošanā apgūst profesionālās

2466pilnveides pasākumu ietvaros, kas tiek īstenoti gan valsts gan

2467pašvaldību līmenī.

2468Karjeras konsultāciju pakalpojumu visiem pieaugušajiem piedāvā

2469Nodarbinātības valsts aģentūra bezmaksas individuālo un grupu

2470karjeras konsultāciju ietvaros, sniedzot gan vispārēju

2471informāciju par karjeras attīstības jautājumiem gan atbalstu

2472konkrētas iedzīvotāja situācijas risināšanā, gan arī piedāvājot

2473virkni pakalpojumu, kas ir saistīti ar karjeras jautājumiem.

2474Karjeras konsultāciju pakalpojums NVA ir pieejams tiešsaistē,

2475piesakoties konkrētam pakalpojuma saņemšanas laikam un vietai.

2476Papildus atsevišķās pašvaldības ir pieejami pašvaldību īstenoti

2477karjeras atbalsta pasākumi pieaugušajiem, jo īpaši lielākajās

2478pilsētās.

24793. pasākumus kvalitatīvas,

2480finansiāli pieejamas, atbilstīgas un iekļaujošas izglītības un

2481apmācības, kurā nepastāv nošķiršana, nodrošināšanai un

2482pamatkompetenču apguvei visos līmeņos, tostarp augstākajā

2483izglītībā.

2484Iekļaujošas, pieejamas un kvalitatīvas izglītības

2485nodrošināšanas pamatprincipi ir noteikti izglītības sistēmas

2486darbību regulējošajos normatīvajos aktos, paredzot izglītojamo ar

2487speciālām vajadzībām iekļaušanu vispārējā izglītībā; asistenta

2488pakalpojumu vispārējā, profesionālā un augstākajā izglītībā. No

24892020. gada 1. septembra ir stājušies spēkā noteikumi, kas nosaka

2490prasības, kādas izvirzāmas vispārējās izglītības iestādēm, lai to

2491īstenotajās pirmsskolas, vispārējās pamatizglītības un vispārējās

2492vidējās izglītības programmās uzņemtu izglītojamos ar speciālām

2493vajadzībām1. Tiek noteikti atbalsta pasākumi

2494izglītojamiem ar speciālajām vajadzībām vispārējās izglītības

2495programmas apguvē (mācību procesa organizācijas principi (laika

2496plānojums mācību stundās, metodes, pārbaudes darbu sistēma,

2497u.c.; papildus individualizēti atbalsta pasākumi mācību

2498satura apguvei/ pedagoģiskā intervence (ārpus mācību stundām);

2499mācību un tehniskie līdzekļi vides nodrošināšanai (mācību

2500materiāli, tehnoloģijas, mācību aprīkojums, telpu iekārtojums

2501u.c., kā arī nepieciešamais atbalsta personāls)).

2502Saskaņā ar normatīvo regulējumu izglītojamām personām

2503izglītības iestādē piešķir no valsts budžeta apmaksātu asistenta

2504pakalpojumu pārvietošanās atbalstam un pašaprūpes

2505veikšanai2. 2021. gada 1. jūlijā stājās spēkā

2506grozījumi normatīvajā regulējumā, paredzot, ka ne tikai vispārējā

2507un profesionālā izglītībā, bet arī augstākajā izglītībā tiek

2508nodrošināti asistenta pakalpojumi, tai skaitā studentiem ar

2509redzes, kustību vai garīga rakstura funkcionāliem

2510traucējumiem3.

2511Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam paredz

2512nākamo septiņu gadu laikā nodrošināt pietiekamu pedagoģisko un

2513atbalsta personālu bērniem un jauniešiem, kuriem tas ir

2514nepieciešams dažādu apstākļu dēļ. Plānots virzīties uz divu

2515pedagogu nodrošināšanu vispārizglītojošajās skolās prioritāri

25161.-3. klašu grupā ar lielu izglītojamo skaitu un klasēs, kurās ir

2517skolēni ar speciālām vajadzībām, kā arī pārskatīt kārtību, kādā

2518aprēķina valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai un

2519risināt atbalsta personāla (speciālais pedagogs, skolotājs

2520logopēds, sociālais pedagogs, izglītības psihologs, pedagogs

2521karjeras konsultants) pieejamību gan pirmsskolas, gan vispārējās

2522izglītības iestādēs.

2523Vispārējās izglītības skolu tīkla izmaiņas Latvijā būtiski

2524ietekmē demogrāfiskā situācija, ekonomiskā attīstība,

2525nodarbinātības un migrācijas tendences. Vidējās izglītības pakāpē

2526tiek turpināta reģiona un novada demogrāfiskajai situācijai

2527atbilstoša izglītības iestāžu tīkla sakārtošana, ņemot vērā

2528izglītības iestāžu kvantitatīvos un kvalitatīvos kritērijus un

2529tādējādi sekmējot līdzvērtīgas iespējas izglītības programmu

2530apguvei, kā arī efektīvu izglītības iestāžu infrastruktūras un

2531cilvēkkapitāla resursu izmantošanu.

25322021.-2027. gadā tiks turpināts īstenot iekļaujošas izglītības

2533pieeju visos izglītības līmeņos un nodrošināt augstas kvalitātes

2534speciālo izglītību. Izvirzītā uzdevuma sasniegšanai tiks vērtēta

2535ieguldījumu efektivitāte atbilstoši speciālās izglītības iestāžu

2536ilgtspējas nosacījumiem, nodrošinot resursu koncentrāciju un

2537paaugstinot izglītības kvalitāti, mazinot speciālās izglītības

2538fragmentāciju administratīvajās teritorijās un stiprinot vairāku

2539administratīvo teritoriju sadarbību kvalitatīvas speciālās

2540izglītības nodrošināšanā; asistīvo tehnoloģiju vajadzību un

2541apmaiņas modeļa izpēte. Arī citu pasākumu īstenošanā tiks

2542ievērotas iekļaujošas izglītības vajadzības - paredzot gan mācību

2543līdzekļu un aprīkojuma iegādi, gan mācību satura apguves

2544dažādošanas pasākumus, pedagogu profesionālās kompetences

2545pilnveidi un atbalsta pasākumus pašvaldībās.

2546Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.-2027.gadam 3.1.

2547rīcības virziena viens no uzdevumiem paredz pilnveidot

2548izglītojamo ar speciālām vajadzībām iesaistes nosacījumus

2549profesionālās pamatizglītības programmās, lai nodrošinātu šiem

2550izglītojamajiem turpmākai dzīvei sabiedrībā nepieciešamās

2551prasmes.

2552Profesionālajā izglītībā tiek īstenota modulāro profesionālās

2553izglītības programmu apguve, kā arī ir pieņemti

2554Profesionālās izglītības likuma grozījumi, kur normatīvais

2555regulējums veidots tādējādi, ka ir noteikti sasniedzamie

2556mācīšanās rezultāti, kā arī iespēja tos uzkrāt, pārnest un atzīt,

2557lai veicinātu elastīgu mācīšanos, uz indivīda vajadzībām un

2558spējām vērstu profesionālās izglītības piedāvājumu, nodrošinot

2559sasniedzamo mācīšanas rezultātu novērtēšanu gan visas programmas

2560apguves gadījumā, gan arī programmas atsevišķas daļas

2561sasniedzamo rezultātu novērtēšanā un tam atbilstoša

2562izglītības dokumenta izsniegšanu. Pēc Profesionālās izglītības

2563likuma grozījumu pieņemšanas tiks attīstīta iespēja veidot

2564atsevišķu moduļu piedāvājumu prasmju apguvei, lai īstenotu iegūto

2565prasmju novērtēšanu atbilstoši sasniegtajam, kā arī efektīvāk

2566iegūtu turpmākai dzīvei sabiedrībā nepieciešamās prasmes

2567atbilstoši vajadzībām.

2568Savukārt investīcijas vispārējās, profesionālās un augstākās

2569izglītības infrastruktūrā tiek veiktas atbilstoši būvnormatīvam

2570par vides pieejamību, iespēju robežās nodrošinot vides un

2571informācijas pieejamību izglītojamajiem ar speciālām

2572vajadzībām - redzes, dzirdes, kustību un garīgā rakstura

2573traucējumiem, piemēram, uzlabojot personu ar funkcionēšanas

2574ierobežojumiem situāciju kopumā, t.sk. veikti pārbūves,

2575atjaunošanas vai jaunas būvniecības darbi, nodrošināti

2576kontrastējoši marķējumi pie trepēm un slīpiem pandusiem, ierīkoti

2577atbilstoša platuma lifti un/vai pacēlāji, kas ļauj pārvietoties

2578personām ratiņkrēslos starp stāviem; lifti, ja tādi tiek

2579paredzēti, piegādājami ar balss izziņošanu un stāva izsaukšanas

2580pogām ar taktilu reljefu.

2581Vides pielāgojumi profesionālajās izglītības iestādēs ir

2582tikuši veikti, ieguldot gan izglītības iestāžu, gan to

2583dienesta viesnīcu modernizācijā un vides pieejamībā.

2584Profesionālās izglītības iestāžu modernizācija turpināsies arī

25852022.gadā un 2023.gadā, kā arī visā 2021.-2027.gada periodā.

25868.1.3.SAM ietvaros atbalsts īstenots arī Kultūras ministrijas

2587padotībā esošo un pašvaldību dibināto profesionālās vidējās

2588kultūrizglītības iestāžu mācību vides modernizēšanai, t.sk. vides

2589pieejamības nodrošināšanai.

2590Mācību līdzekļu, materiālu, inventāra un iekārtu iegādes un

2591iekārtu modernizēšanas izdevumi ir izglītības programmas

2592īstenošanas izmaksas, tie profesionālās izglītības iestādēm tiek

2593finansēti no valsts budžeta dotācijas saskaņā ar Ministru

2594kabineta 2007.gada 2.oktobra noteikumiem Nr.655 "Noteikumi

2595par profesionālas izglītības programmu īstenošanas izmaksu

2596minimumu uz vienu izglītojamo" (turpmāk - MK noteikumi Nr.

2597655). Finansējums mācību līdzekļu, materiālu, inventāra un

2598iekārtu iegādes un iekārtu modernizēšanai tiek piešķirts pēc

2599viena izglītojamā izmaksām konkrētās izglītības programmu grupās,

2600diferencējot normējamās izmaksas ar katrai izglītības programmu

2601grupai noteikto izmaksu minimālo koeficientu.

2602MK noteikumos Nr.655 noteikts, ka dienesta viesnīcas

2603uzturēšanas izmaksas uz vienu dienesta viesnīcā dzīvojošo

2604izglītojamo - 282,23 EUR gadā, savukārt uz vienu dienesta

2605viesnīcā dzīvojošo izglītojamo ar invaliditāti, kuram

2606nepieciešami rehabilitācijas pasākumi atbilstoši viņa

2607funkcionālajiem traucējumiem - 495,66 EUR gadā, papildus šiem

2608izglītojamiem tiek nodrošinātas arī sniegto ēdināšanas

2609pakalpojumu izmaksas - 694,36 EUR gadā (tiek piemērotas tikai

2610Smiltenes tehnikumā). Tāpat arī MK noteikumi Nr. 655 paredz

2611mazāku izglītojamo skaitu, attiecīgi arī mazāku izglītojamo

2612skaitu uz vienu skolotāja likmi - profesionālās izglītības

2613programmās izglītojamiem ar speciālām vajadzībām (mācību grupā ir

26148 līdz 12 izglītojamo), izglītojamo skaits uz vienu skolotāju -

26155, salīdzinot ar profesionālās izglītības programmām (mācību

2616grupā ir 25 līdz 30 izglītojamo), kur izglītojamo skaits uz vienu

2617skolotāju - 10,8.

2618Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam: nosaka

2619šajā laikposmā prioritāri īstenojamos rīcības virzienus,

2620uzdevumus un pasākumus vienlīdzīgas piekļuves nodrošināšanai

2621kvalitatīvai un iekļaujošai izglītības visos izglītības veidos un

2622pakāpēs:

2623Rīcības virziena 2.1. "Izglītības satura un procesa

2624attīstība" uzdevums nr. 2.1.1. "Nodrošināt pilnveidotā

2625mācību satura un pieejas efektīvu īstenošanu vispārējā izglītībā

2626(t.sk. pirmsskolas izglītības pakāpē), jo īpaši fokusējoties uz

2627starpdisciplinaritāti (STEAM), caurviju prasmēm (digitālā

2628pratība, pilsoniskā līdzdalība), sociāli emocionālo mācīšanos un

2629mācīšanos iedziļinoties", uzdevums Nr. 2.1.2.

2630"Nodrošināt kvalitatīvu profesionālo izglītību, saskaņojot

2631prasmes un mācīšanās rezultātus ar darba tirgus prasībām un

2632stiprinot PII kā nozaru izcilības un inovāciju centrus."

2633Rīcības virziena 2.2. "Izglītības vides attīstība"

2634uzdevums nr. 2.2.1. "Stiprināt vispārējās izglītības iestāžu

2635nodrošinājumu ar mūsdienīgas un kvalitatīvas izglītības

2636īstenošanai nepieciešamajiem resursiem, mācību vidi un

2637infrastruktūru", uzdevums Nr.2.2.2. "Stiprināt

2638profesionālās izglītības iestāžu nodrošinājumu ar mūsdienīgas un

2639kvalitatīvas izglītības īstenošanai nepieciešamajiem resursiem,

2640mācību vidi un infrastruktūru", uzdevums nr. 2.2.3.

2641"Stiprināt augstākās izglītības institūciju nodrošinājumu ar

2642mūsdienīgas, kvalitatīvas un pētniecībā balstītas augstākās

2643izglītības īstenošanai nepieciešamajiem resursiem, studiju vidi

2644un infrastruktūru";

2645Rīcības virziena 3.1. "Institucionāli risinājumi atbalsta

2646nodrošināšanai ikviena izaugsmei" uzdevums nr. 3.1.1.

2647"Nodrošināt iekļaujošas izglītības pieeju visos izglītības

2648līmeņos", uzdevums nr. 3.1.2. "Nodrošināt augstas

2649kvalitātes speciālo izglītību", uzdevums nr. 3.1.3.