17. punkts

1Šīs infrastruktūras nepietiekamība kavē uzņēmumu

2iespējas vairāk investēt produktu un pakalpojumu attīstībā ārpus

3Rīgas aglomerācijas. Tāpēc reģionālās ekonomikas attīstībā

4būtiska loma ir pašvaldībām kā vietējās attīstības līderiem, kas

5sadarbībā ar uzņēmumiem veido uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi,

6noņemot slogu uzņēmumiem un dodot tam iespēju novirzīt savas

7investīcijas produkta attīstībai. Tāpat iecerēts nostiprināt

8plānošanas reģionu lomu zināšanu un inovācijas attīstībai, ņemot

9vērā to kapacitāti un iestrādes inovācijas veicināšanā, kā arī

10iespējas piemērot reģiona vajadzībām atbilstošus risinājumus.

11Šajā kontekstā, sinerģijā ar nacionālās inovācijas sistēmas

12izveidi un darbību, plānots rast atbalstu plānošanas reģioniem

13reģionālās inovāciju un zināšanu sistēmas izveidei un darbībai,

14nolūkā veicināt reģionā esošo iestāžu un uzņēmumu ciešāku

15sadarbību inovācijas attīstībā, reģiona specializācijai

16nepieciešamo augsti kvalificētu speciālistu piesaistei (sadarbībā

17ar zinātnes un izglītības iestādēm veicinot nepieciešamo

18izglītības programmu izveidi), produktīvu uzņēmumu ar augstu

19pievienoto vērtību attīstību reģionos, sekmējot reģionu

20līdzsvarotu attīstību un mazinot iedzīvotāju aizplūšanu.

21(25) Saskaņā ar OECD datiem (2018) tūrisms un saistītās

22nozares ir būtiska daļa no Latvijas ekonomikas, veidojot 5% no

23kopējā eksporta un 8,5 % no kopējās nodarbinātības. Lai radītu

24pozitīvu ietekmi uz teritoriju ilgtspēju un dzīves kvalitātes

25uzlabošanu, būtiska ir kultūras infrastruktūras tālākā attīstība,

26kā arī inovatīvu un digitālu risinājumu integrēšana satura

27veidošanā. Ieguldījumi veicami teritorijās, kur jau pastāv

28veiksmīgas tūrisma stratēģijas (pašvaldības vai plānošanas

29reģiona attīstības programmas sastāvdaļa), kā arī sekmīgi

30sadarbības tīkli. Lai stiprinātu investīciju efektivitāti un

31nodrošinātu vides, sociālo un ekonomisko ilgtspējību, veicot

32investīcijas būtiski integrēt pašvaldības vai plānošanas reģiona

33attīstības programmās Eiropas Zaļā kursa un iniciatīvas Eiropas

34Jaunais "Bauhaus" principus un Starptautiskā kultūras

35pieminekļu un ievērojamu vietu padomes izstrādātos kvalitātes

36principus Eiropas Savienības finansētiem pārveidojumiem, kas var

37ietekmēt kultūras mantojumu. ANO PTO "Ziņojumā par tūrismu

38un kultūru sinerģiju" rezultātiem var aprēķināt, ka Latviju

392017.gadā varētu būt apmeklējuši 760,3 tūkst. kultūras tūristu,

40kas ir 39%. Vienlaikus joprojām saglabājas augsts neizmantots

41potenciāls izmantoto kultūras pieminekļu ekonomiskās attīstības

42potenciālu pilsētās un novados. Nozīmīgs tūrisma potenciāls

43saglabājas Latvijas piekrastei, kur saskaņā ar 2015.gada

44publiskās infrastruktūras apsekojumu aptuveni 80% no piekrastes

45garuma tūrisma infrastruktūras kapacitāte un kvalitāte ir

46nepietiekama.18

47(26) Latvijas kopējo P&A&I stratēģiju, t.sk. RIS3,

48nosaka NIP, un RIS3 mērķi un stratēģiskie virzieni, kas integrēti

49ZTAIP. NIP virsmērķis ir 2030.gadā:

50- eksporta apjomu palielināt līdz 29,8 mljrd. euro

51gadā;

52- izdevumu apjoma pētniecības un attīstības darbībām

53palielināt līdz 776 miljoniem euro gadā.

54(27) Ņemot vērā ierobežotos resursus, investīcijas

551.politiskajā mērķī P&A&I sistēmas attīstībai plānots

56veikt atbilstoši RIS3. RIS3 mērķis ir palielināt inovācijas

57kapacitāti, kā arī veidot inovācijas sistēmu, t.sk. reģionālā

58līmenī, kas veicina un atbalsta tehnoloģisko progresu

59tautsaimniecībā. Tā ietvaros tiks palielināta Latvijas P&I

60kopējā kapacitāte, tiks turpināta P&A pārvaldības pilnveide

61un tiks veikta RIS3 stratēģisko vērtības ķēžu ekosistēmu

62attīstīšana, kuras pamatā ir strukturēts dialogs un koordinēta

63rīcība visu iesaistīto pušu starpā (privātā, publiskā un

64akadēmiskā sektora partneru tīkls), veidojot efektīvas sadarbības

65platformas katrā RIS3 jomā, atbalstot jaunu produktu un

66pakalpojumu izstrādi un zināšanu pārnesi tautsaimniecībā.

67(28) Papildus finansējuma pieejamībai, uzņēmumu ilgtermiņa

68investīciju lēmumus un attīstības virzienus ietekmē augsti

69kvalificēta darbaspēka un prasmju trūkums, kas ir īpaši akūts

70STEM jomās, kā arī RIS3 sektoros. Īpašs augsti kvalificētu

71darbinieku trūkums novērojams IKT, būvniecības, veselības,

72izglītības un zinātnes sektoros. Tajā pašā laikā novērojams

73paaugstināts bezdarba līmenis, īpaši ārpus ekonomiskās

74aktivitātes centriem, kas norāda gan uz reģionālo nesabalansētību

75un reģionālās mobilitātes izaicinājumiem, gan uz prasmju

76neatbilstību darba tirgus vajadzībām. Bezdarba paaugstināšanos

77veicinājusi arī COVID-19 ietekme.

78(29) Latvija pārsniedz ES vidējo rādītāju attiecībā uz

79digitāliem publiskiem pakalpojumiem, tāpat arī 83% interneta

80lietotāju izmanto šos pakalpojumus iepretim ES rādītājam 67%,

81vienlaikus tikai trīs no šiem digitālajiem pakalpojumiem pieejami

82pārrobežu izmantošanai. Latvijas uzņēmumi ir vienā no pēdējām

83vietām ES attiecībā uz produktu un pakalpojumu pārdošanu

84patērētājiem izmantojot digitālos rīkus19, kas

85skaidrojams ar augsti kvalificētu speciālistu trūkumu un zemām

86vispārējām digitālām prasmēm, kā arī Latvijā pieejamā

87koplietošanas digitālā infrastruktūra nepietiekami atbalsta

88uzņēmumu digitalizāciju.

89(30) Latvijā ir zems sabiedrības un darbaspēka digitālo

90prasmju līmenis, kas ierobežo inovācijas potenciālu

91uzņēmumos, kavē dalību mūžizglītības, kultūras, pilsoniskās

92līdzdalības un bezdarbnieku dalību aktīvajos nodarbinātības

93pasākumos, kas ir un tiks digitalizēti. Latvijas iedzīvotājiem

94trūkst visu līmeņu digitālās prasmes un vērojams zems IKT

95speciālistu īpatsvars darbaspēkā. Tikai 43% Latvijas iedzīvotāju

96vecumā no 16 līdz 74 gadiem ir digitālās pamatprasmes (58% ES

97kopumā), un IKT speciālisti veido nelielu darbaspēka daļu (1,7%

98salīdzinājumā ar 3,9% ES, savukārt IKT speciālistes sievietes

99procentuāli no nodarbināto sieviešu skaita ir tikai 0,5%

100salīdzinājumā ar 1,4% ES)20.

101(31) Zināšanu ietilpīgā ekonomikā sabiedrības zināšanu, t.sk.

102personisko prasmju līmenis ir "izejviela" un galvenais

103dzinulis ekonomikas attīstībai, kam nepieciešama ilgtermiņa

104pieeja visos izglītības līmeņos. Lai nodrošinātu noturīgu un

105ilgtspējīgu ražīguma pieaugumu un ekonomikas attīstību, būtiski

106ir attīstīt vajadzīgās prasmes (gan personiskās, gan

107profesionālās) un sistēmas pielāgošanās darba tirgus vajadzībām.

108Ņemot vērā demogrāfiskās attīstības tendences un sarūkošo

109iedzīvotāju skaitu, svarīga ir esošo resursu efektīva

110izmantošana, t.sk. iedzīvotāju prasmju kapacitātes attīstīšana

111(vieda sabiedrība), kas ir priekšnoteikums produktivitātes

112celšanai.

113(32) Izglītībai ir svarīga loma demokrātiskas sabiedrības

114veidošanā un valstij ir būtiski nodrošināt vienlīdzīgu pieeju

115izglītībai visiem tās iedzīvotājiem, t. sk., mazāk aizsargātām

116sabiedrības grupām un personām ar invaliditāti, nodrošinot

117iespējas īstenot savu potenciālu. Latvijā iekļaujoša izglītība ir

118definēta kā process, kurā tiek nodrošinātas atbilstošas visu

119izglītojamo daudzveidīgās vajadzības, palielinot ikviena

120izglītojamā līdzdalības iespējas mācību procesā, kultūrā un

121dažādās kopienās un samazinot izslēgšanas iespējas no izglītības

122un izglītības ieguves procesa.

123(33) Izglītībā nākamo septiņu gadu laikā ir plānots nodrošināt

124pietiekamu pedagoģisko un atbalsta personālu bērniem un

125jauniešiem, kuriem tas ir nepieciešams dažādu apstākļu dēļ.

126Plānots virzīties uz divu pedagogu nodrošināšanu

127vispārizglītojošajās skolās prioritāri 1.-3. klašu grupā ar lielu

128izglītojamo skaitu un klasēs, kurās ir skolēni ar speciālām

129vajadzībām, kā arī pārskatīt kārtību, kādā aprēķina valsts

130budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai un risināt atbalsta

131personāla (speciālais pedagogs, skolotājs logopēds, sociālais

132pedagogs, izglītības psihologs, pedagogs karjeras konsultants)

133pieejamību gan pirmsskolas, gan vispārējās izglītības

134iestādēs.

135(34) Vispārējās izglītības skolu tīkla izmaiņas Latvijā

136būtiski ietekmē demogrāfiskā situācija, ekonomiskā attīstība,

137nodarbinātības un migrācijas tendences. Vidējās izglītības pakāpē

138tiek turpināta reģiona un novada demogrāfiskajai situācijai

139atbilstoša izglītības iestāžu tīkla sakārtošana, ņemot vērā

140izglītības iestāžu kvantitatīvos un kvalitatīvos kritērijus un

141tādējādi sekmējot līdzvērtīgas iespējas izglītības programmu

142apguvei, kā arī efektīvu izglītības iestāžu infrastruktūras un

143cilvēkkapitāla resursu izmantošanu. Valstij paredzot nosacījumus

144izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai pašvaldībās, tiek veicināta

145pāreja uz plašāku un stratēģisku personalizētas izglītības

146piedāvājumu, sekmējot pilnveidotā mācību satura kvalitatīvu

147ieviešanu, kā arī risinot ar izglītības pārvaldību saistītos

148izaicinājumus, kā piemēram, atbalsta speciālistu un pedagogu

149nodrošinājums, darba samaksas jautājumi, skolu profesionālā

150atbalsta vienmērīgs nodrošinājums.

151(35) Valstij paredzot nosacījumus izglītības iestāžu tīkla

152sakārtošanai pašvaldībās, tiek veicināta pāreja uz plašāku un

153stratēģisku personalizētas izglītības piedāvājumu, sekmējot

154pilnveidotā mācību satura kvalitatīvu ieviešanu. Pilnveidotā

155vispārējās izglītības mācību satura īstenošana rada pieprasījumu

156pēc inovatīva un informatīvi atvērta mācību procesa klasē un

157elektroniskajā vidē. Lai to īstenotu un sasniegtu valsts

158izglītības standartos noteikto mērķi lietpratīga skolēna

159attīstībai, ir nepieciešama izglītības iestāžu resursu

160modernizācija mūsdienīga mācību procesa nodrošināšanai (digitālie

161risinājumi, aprīkojums STEM jomas mācību priekšmetu apguvei

162u.c.), nodrošinot augstas kvalitātes un mūsdienu prasībām

163atbilstošu izglītības programmu pieejamību, tādējādi paaugstinot

164izglītojamo kompetences. Pārvietojamie digitālie risinājumi un

165STEM aprīkojums sniegs tūlītēju atbalstu izglītojamiem mācību

166procesā jebkurā izglītības iestādē. Atsevišķos gadījumos

167iespējami mācību vides uzlabojumi digitālo risinājumu un STEM

168aprīkojuma izvietošanai, tostarp izvērtējot attiecīgās izglītības

169iestādes atbilstību ilgtspējas kritērijiem.

170(36) Vispārējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanā un

171pilnveidotā satura izstrādē un ieviešanā tiek ņemtas vērā

172iekļaujošās izglītības vajadzības, risinot pedagogu un atbalsta

173personāla pieejamības jautājumus, ir nodrošināti mācību līdzekļi

174izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām, attīstītas un ieviestas

175metodikas, regulāri izglītoti pedagogi par iekļaujošās izglītības

176jautājumiem, kā arī plānoti digitāli u.c. atbalsta risinājumi

177iekļaujošas izglītības īstenošanai mācību procesā. No 2020. gada

1781. septembra iekļaujoši tiek īstenotas speciālās izglītības

179programmas izglītojamiem ar somatiskām saslimšanām, kustību

180traucējumiem, valodas traucējumiem, mācīšanās traucējumiem.

181Vienlaikus, ņemot vērā speciālās izglītības iestāžu rīcībā esošos

182materiāltehniskos un cilvēku resursus izglītības nodrošināšanā

183atbilstoši izglītojamo vajadzībām, plānots saglabāt daļu

184speciālās izglītības iestāžu, lai nodrošinātu speciālās

185izglītības programmas izglītojamiem ar garīgās veselības

186traucējumiem, garīgās attīstības traucējumiem, smagiem garīgās

187attīstības traucējumiem vai ar vairākiem smagiem attīstības

188traucējumiem, kā arī izglītojamiem ar redzes vai dzirdes

189traucējumiem. ES fondu atbalsts speciālās izglītības pieejamībai

190un mācību vides modernizēšanai plānots, vērtējot ieguldījumu

191efektivitāti atbilstoši speciālās izglītības iestāžu ilgtspējas

192nosacījumiem, nodrošinot resursu koncentrāciju un paaugstinot

193izglītības kvalitāti. Saskaņā ar Izglītības attīstības

194pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam indikatīvi plānotais speciālās

195izglītības iestāžu skaits 2027.gadā ir 25-30 salīdzinot ar 44

196iestādēm 2021.gadā. Speciālās izglītības iestāžu infrastruktūras

197modernizācijai un pieejamības uzlabošanai paredzēts speciālās

198izglītības iestāžu resursu efektivitātes un izglītojamo

199vajadzībām atbilstoša izglītības pakalpojuma izvērtējums.

200(37) Pēdējo gadu izglītības kvalitātes vērtēšanas procesa

201rezultāti norāda, ka atsevišķos iekļaujošās izglītības aspektos

202lauku izglītības iestādes ir sekmīgākas, nodrošinot iekļaujošas

203izglītības, t.sk., speciālās izglītības, īstenošanu, bet pilsētu

204skolās vidēji ir augstāki mācību sasniegumi, lai gan kopumā

205izglītības iestādes pilsētās mazāk velta pūles dažādu izglītojamo

206sekmīgai iekļaušanai savā vidē. Izglītības iestādēm laukos liels

207izaicinājums ir atbilstošas kvalifikācijas atbalsta personāla

208pieejamība. Savukārt visās izglītības iestādēs būtiskākais

209izaicinājums ir izglītības iestāžu administrācijas komandas

210prasme vadīt dažādību un īstenot sekmīgu pārmaiņu vadību,

211pedagogu zināšanas un prasme pielāgot ikdienas izglītības procesu

212dažādām skolēnu vajadzībām skolā. ES fondu atbalsts sekmēs

213profesionālās kompetences pilnveidi pedagogiem un labās prakses

214piemēru izplatīšanu, tostarp iekļaujošas izglītības īstenošanai.

215Svarīga loma ir daudzveidīgai mācīšanās pieredzei un sociāli

216emocionālajai labbūtībai ģimenē un izglītības iestādē. Ierobežota

217piekļuve radošiem, kultūras vai vērtīborientētiem resursiem, it

218īpaši agrīnā vecumposmā, mazina iespējas izglītojamajiem būt

219aktīviem sava mācīšanās procesa un rezultāta veidotājiem un

220izdarīt kvalitatīvu izvēli izglītības turpināšanai. Ņemot vērā

221pašvadītas mācīšanās nozīmi pilnveidotā vispārējās izglītības

222satura kvalitatīvā apguvē, tiek veicināta izglītojamo piekļuve

223daudzveidīgākiem mācību resursiem un mācīšanās formām. Tāpat kā

224nacionālā finansējuma ietvaros tiek nodrošinātas vienādas

225iespējas mācību satura apguvei, tā arī ES fondu pasākumos

226izglītojamajiem paredzēts segt ar mācību satura apguves

227dažādošanu saistītās izmaksas neatkarīgi no viņu ģimenes vai

228izglītības iestādes sociāli ekonomiskā stāvokļa.

229(38) Lai nodrošinātu mērķtiecīgu iekļaujošas izglītības

230atbalstu un piekļuvi kvalitatīvai neformālajai izglītībai, kas

231lielākoties atkarīga no ģimenes sociāli ekonomiskās situācijas,

232ES fondu investīcijas plānotas mazāk labvēlīgā situācijā esošām

233grupām - bērniem ar speciālām vajadzībām, bērniem ar mācību

234grūtībām, bērniem no nabadzības riskam pakļautām ģimenēm,

235reemigrantu, imigrantu un bēgļu bērniem, romu bērniem u.c.,

236veicinot viņu integrāciju sabiedrībā un mazinot šķēršļus

237izglītības ieguvei, kurus rada veselības, ekonomiskie, sociālie

238vai ģeogrāfiskie faktori. Stiprinot izglītības iestāžu sadarbību

239ar vecākiem tiks veicināta sabiedrības izpratne par iekļaujošas

240izglītības jautājumiem, bet sadarbībā ar vietējo kopienu

241veicināta bērnu un jauniešu iekļautība, emocionālā labizjūta un

242piederība.

243(39) Lai arī Latvijas izglītojamo prasmju līmenis kopumā

244atbilst OECD valstu vidējiem rādītājiem, tomēr novērojams, ka

245Latvijā ir neliels izglītojamo īpatsvars ar augstiem mācību

246rezultātiem un augsts izglītojamo īpatsvars ar zemiem mācību

247sasniegumiem (PISA 2018 dati). Veids, kā paaugstināt zināšanu un

248prasmju līmeni ir dažādot izglītības satura apguves formas,

249t.sk., ārpus izglītības iestādes vai mācību stundām, saistot

250gūtās zināšanas ar praktisku pieredzi. Izglītojamo iesaiste

251interešu un neformālajā izglītībā sekmē mācīšanās prasmju

252pilnveidi, dzīvei nepieciešamu iemaņu un prasmju apguvi,

253socializēšanos, jaunas pieredzes iegūšanu, kā arī mazina sociālās

254atstumtības risku, veicinot vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai un

255iekļaujošai izglītībai.

256(40) Iedzīvotāju iesaiste pieaugušo izglītībā Latvijā joprojām

257ir zemā līmenī (2018.gadā 6,7%), kas kavē sabiedrības

258pielāgošanos strukturālām pārmaiņām ekonomikā un jaunu iespēju

259izmantošanu. Tāpat pilnīgi netiek izmantots jauniešu, kas

260neiesaistās darba tirgū un mācībās, potenciāls. ES fondu

261investīcijas plānotas jauniešu un pieaugušo dalības izglītībā

262palielināšanai, jo īpaši iedzīvotāju grupām, kas mazāk iesaistās

263mācībās, tostarp nodarbinātajiem zemas kvalifikācijas profesijās,

264elastīga prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespēju

265piedāvājuma attīstībai, uzlabojot darbaspēka darbspēju un

266digitālo prasmju līmeni, kā arī ilgtspējīgas un sociāli

267atbildīgas pieaugušo izglītības finansējuma sistēmas

268izveidei.

269(41) Augstākajā izglītībā novērojams, ka Latvijas augstskolas

270ir uzlabojušas savu sniegumu, tomēr joprojām nav pietiekoši

271konkurētspējīgas starptautiski, kā arī neizmanto savu potenciālu

272inovāciju veicināšanā ekonomikā. Līdz ar to svarīgi ir turpināt

273uzsāktās reformas augstskolu pārvaldībā, viedās specializācijas

274stiprināšanai, sadarbībai ar industriju un infrastruktūras

275modernizēšanā.

276(42) Samazinoties iedzīvotāju un studējošo skaitam, nav

277iespējams par valsts līdzekļiem uzturēt gandrīz 30 valsts

278dibinātu AII, vienlaikus nodrošinot konkurētspējīgu izglītības

279kvalitāti visās 54 Latvijas AII.21 Lai mazinātu

280augstākās izglītības sadrumstalotību ar mērķi kāpināt kvalitāti,

281starptautisko konkurētspēju un resursu efektīvu izmantošanu,

282investīcijas AII iekšējai un ārējai konsolidācijai plānotas AF

283plāna Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības

284reformas investīciju ietvaros.

285(43) Ne mazāk svarīgi izaicinājumi ir pirmsskolas izglītībā,

286kur saglabājas būtiskas rindas uz pašvaldības PII22.

287Atsevišķās pašvaldībās rindā ir 40-50% no visiem pirmsskolas

288vecuma bērniem, kas kavē bērnu sagatavotību skolai un liedz

289vecākiem pilnvērtīgi iesaistīties darba tirgū un apmācībās, kā

290arī ietekmē mazāk labvēlīgo grupu - iedzīvotāju ar mazākiem

291ienākumiem bērnu piekļuvi pirmsskolas izglītībai. Problēmas

292risināšanai nepieciešami ieguldījumi publiskās pirmsskolas

293izglītības infrastruktūrā un materiāltehniskās bāzes

294pilnveidošanā, t.sk. digitālā aprīkojuma iegādei, un

295pieskatīšanas pakalpojumu pieejamībā.

296(44) Latvijas izglītības sistēma saskaras ar pedagogu

297novecošanos. Izglītības iestādēs strādā 46% pedagogu, kuru vecums

298ir 50 gadi un vairāk. 9% pedagogu ir vecumā līdz 30 gadiem,

299nepastāv efektīvas atbalsta sistēmas, tas negatīvi ietekmē

300mācībspēku kapacitāti un atbilstošas modernas profesionālās

301spējas nodrošināt augstas kvalitātes izglītību. Tāpēc jāsekmē

302profesionālās kompetences pilnveide pedagogiem un atbalsts

303jaunajiem pedagogiem uzsākot darbu izglītības iestādē.

304(45) Augstākminētie izglītības sistēmas rādītāji negatīvi

305ietekmē iedzīvotāju iespējas tālākos izglītības posmos iegūt

306darba tirgū pieprasītas prasmes, tādēļ būtiski ir veicināt

307mūžizglītības kultūru: palielinot informētību par pieaugušo

308izglītību, samazinot šķēršļus pieaugušo izglītībai, paplašinot un

309veidojot mūžizglītības piedāvājumu kompetenču celšanai atbilstoši

310darba tirgus pieprasījumam.

311(46) Ņemot vērā augstākminētos izaicinājumus, investīcijas

312tiek plānotas 1.1.1, 1.2.2, 1.2.3, 1.1.2., 4.2.1, 4.2.2., 4.2.3.,

3134.2.4. un 5.1.1.SAM, piesaistot ERAF un ESF+ finansējumu, t.sk.

314veicot integrētus ieguldījumus atbilstoši reģionu vajadzībām un

315attīstības iespējām. Prasmju attīstīšana 1.politikas mērķī tiek

316fokusēta uz Latvijas viedajai specializācijai un industriālajai

317pārejai nepieciešamo prasmju attīstīšanu, t.sk., paaugstinot visu

318nozaru digitālo ietilpību un kompetenci vidēja un augsta līmeņa

319digitālajām prasmēm, savukārt 4.politikas mērķī uz pamatprasmju,

320vispārējo prasmju un profesionālo prasmju celšanu.

321(47) P&I ieguldījumiem paredzēta sinerģija ar tādām

322nozīmīgām ES programmām kā "Apvārsnis Eiropa",

323"Digitālā Eiropa", Erasmus+ un InvestEU -

324gan veidojot atbilstošu dalības kapacitāti, gan paredzot

325investīciju papildinātību un iniciatīvu mērogošanu. Investīcijām

326izglītībā paredzēta sinerģija ar ES programmām Erasmus+,

327Eiropas Solidaritātes korpuss un InvestEU, t.sk., ņemot

328vērā Eiropas Zaļā kursa prioritātes un mērķus, kā arī REACT-EU un

329AF plāna komponentes "Digitālā transformācija", un

330"Nevienlīdzības mazināšana" un "Ekonomikas

331transformācija un produktivitātes reforma" investīcijām.

332Ņemot vērā, ka digitālās transformācijas īstenošanai plānots

333piesaistīt finansējumu no dažādiem pieejamajiem finanšu avotiem,

334būtiska loma ir ieguldījumu demarkācijai un pārkāšanās riska

335novēršanai. Demarkācijas uzraudzība tiek nodrošināta jau

336plānošanas posmā, ņemot vērā KP un AF plāna plānošanas dokumentu

337paralēlo virzību, kā arī tā tiks nodrošināta tālāk ieviešanas

338nosacījumu izstrādes posmā.

339(48) Finanšu instrumenti aptvers visu 1.politikas mērķa

340specifiskos atbalsta mērķus un tiks izveidoti atbilstoši finanšu

341pieejamības tirgus nepilnību analīzē, t.sk. teritoriālā

342skatījumā, noteiktajam, kuras ietvaros cita starpā tika

343izvērtētas arī finanšu instrumentu izmantošanas iespējas zinātnē

344un inovāciju komercializācijā.

3451.3.

346Klimatneitralitāte, pielāgošanās klimata pārmaiņām un vides

347aizsardzība

348(49) Latvijas būtiskākie izaicinājumi saistībā ar vides

349ilgtspēju ir oglekļa mazietilpīga, resursu efektīva un

350klimatnoturīga attīstība, lai sasniegtu klimata (t.sk., 2050.gada

351klimatneitralitātes), enerģētikas, piesārņojuma samazināšanas

352(jeb nulles piesārņojuma), ūdeņu stāvokļa un bioloģiskās

353daudzveidības uzlabošanās, atkritumu apsaimniekošanas un aprites

354ekonomikas mērķus, kā arī virzītos uz ES Zaļā kursa ieviešanu.

355Arī EK 2019. un 2020.gada specifiskās rekomendācijas aicina

356dalībvalstis virzīt investīcijas uz zaļo pārkārtošanos, tīru un

357efektīvu enerģijas ražošanu un izmantošanu, ilgtspējīgu

358transportu, resursu efektivitāti un ēku energoefektivitāti.

359Papildus tam, ES padomes rekomendācijas (2022.g.) aicina

360samazināt vispārējo atkarību no fosilā kurināmā un dažādot fosilā

361kurināmā importu, paātrinot atjaunojamo energoresursu

362izmantošanu, nodrošinot pietiekamu starpsavienojumu jaudu,

363dažādojot enerģijas piegādes un maršrutus un samazinot kopējo

364enerģijas patēriņu, izmantojot vērienīgus energoefektivitātes

365pasākumus. Latvijas valdība ir apstiprinājusi stratēģiju, lai

366sasniegtu klimatneitralitātes mērķi līdz 2050.gadam, klimata

367aspektus integrējot visās politikas jomās. Savukārt NEKP iezīmē

368sasniedzamos mērķus līdz 2030.gadam un virzienus klimata mērķu

369sasniegšanai: 1) veicināt resursu efektīvu izmantošanu, kā arī to

370pašpietiekamību un dažādību; 2) nodrošināt resursu, it īpaši

371fosilu un neilgtspējīgu resursu, patēriņa būtisku samazināšanu un

372vienlaicīgu pāreju uz ilgtspējīgu, atjaunojamu un inovatīvu

373resursu izmantošanu, nodrošinot vienlīdzīgu pieeju

374energoresursiem visām sabiedrības grupām. Lai veicinātu Latvijas

375virzību uz klimatneitralitāti un klimatnoturību, nepieciešams

376īstenot virkni pasākumu, ko nosaka Latvijas starptautiskās

377saistības un kas iezīmēti NEKP, "Latvijas pielāgošanās

378klimata pārmaiņām plānā laika posmam līdz 2030. gadam" un

379"Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz

3802050". gadam. Tāpat arī "Gaisa piesārņojuma

381samazināšanas rīcības plāns 2020.-2030.gadam" nosaka

382rīcības, lai samazinātu gaisa piesārņojuma radīto negatīvo

383ietekmi uz vidi un cilvēku veselību. Programmas īstenošanā tiks

384ievērots klimatdrošināšanas princips23, novēršot

385infrastruktūras neaizsargātību pret iespējamo klimata ilgtermiņa

386ietekmi, vienlaikus nodrošinot arī investīciju īstenotāja

387novērtējumu par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma un

388ievainojamības pret klimata pārmaiņām un risku apskatu

389infrastruktūras jomā, un nepieciešamības gadījumā iekļaujot to

390projektu vērtēšanas kritērijos. Līdzsvarotas un taisnīgas klimata

391politikas ieviešanai, nozares klimatneitralitātes centienu

392sasniegšanā integrēs arī ANO ilgtspējīgas attīstības caurviju

393principu "Neatstāt nevienu aiz muguras", kas sasaucas

394ar horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana,

395nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" ietvaros

396noteiktajām prasībām, savlaicīgi novēršot riskus ienākumu

397nevienlīdzības un pieaugošas nabadzības dimensijās.

398(50) Lai arī Latvijas AER enerģijas īpatsvars ir viens

399no augstākajiem ES (>40% 2018.gadā), tomēr atjaunojamās

400elektroenerģijas ražošanā saules elektroenerģijas īpatsvars ir

401tikai 0,09%, bet moderno biodegvielu/ biometāna ražošana un

402izmantošana Latvijā 2019.gadā nenotika vispār. Lai sasniegtu

403ambiciozo nacionālo atjaunojamās elektroenerģijas mērķi 60%,

404nepieciešams turpināt attīstīt pieejamo potenciālu dažādu

405ne-emisiju AER, piem., vēja, saules un ģeotermālās enerģijas

406(siltumsūkņi), biomasas un biogāzes, izmantošanā, vienlaikus

407ievērojot, ka atjaunojamās elektroenerģijas īpatsvara

408palielinājums nodrošina arī atjaunojamās transporta enerģijas

409īpatsvara palielinājumu. Ir arī liels potenciāls dažādu

410ne-emisiju AER tehnoloģiju (elektroenerģijas vai siltumenerģijas

411un dzesēšanai nepieciešamās enerģijas ražošanai) uzstādīšanai

412daudzdzīvokļu ēkās. Tiek atbalstīta fosilo energoresursu

413tehnoloģiju nomaiņa ar AER jaudām vai bezizmešu tehnoloģijām, bet

414netiek atbalstīta esošas AER jaudas vai pieslēguma AER jaudām

415aizstāšana ar citu AER un / vai paralēlu sistēmu veidošana.

416Vienlaikus saules elektroenerģijas ražošanas iekārtas netieši

417veicinātu atjaunojamās siltumenerģijas ražošanu, ja saules

418elektroenerģija tiek izmantota siltumsūkņu darbības

419nodrošināšanā.

420(51) SEG emisiju struktūrā Latvijā salīdzinot ar citām ES

421valstīm ir novērojams zems ETS sektora emisiju īpatsvars (tikai

42222,3% 2018.gadā). Saskaņā ar 2020.gada SEG inventarizāciju ne-ETS

423sektorā lielākais SEG emisiju avots 2018.gadā ir transports

424(37%), kam seko lauksaimniecība (29%) un ēku sektors (~20%).

425Minētie rādītāji SEG emisiju struktūrā kā lielāko izaicinājumu

426klimatneitralitātes sasniegšanai un SEG emisiju samazināšanai

427iezīmē transporta un ēku pāreju uz AER, kur nepieciešamas

428būtiskas investīcijas. Savukārt tikai ēku sektorā īstenotie

429energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi var nedot vēlamo ne-ETS

430sektora SEG emisiju samazinājumu, jo lielākā daļa Latvijas ēku

431izmanto ETS iekārtās saražoto siltumenerģiju.

432(52) Transporta sektorā ir ļoti zems AER īpatsvars, kas

433ir viens no zemākiem rādītājiem Eiropā. Mērķis 2020.gadam ir 10%

434AER īpatsvars transporta sektorā, bet 2018.gadā tas bija tikai

4354,7%, kas būtiski ietekmē arī gaisa kvalitāti atsevišķās Latvijas

436pilsētās. Tas saistāms arī ar faktu, ka vairāk nekā 93% Latvijas

437autoparka veido ar fosilo degvielu darbināmi transportlīdzekļi;

438ar dīzeļdegvielu darbināmu transportlīdzekļu ir 65,5%, kamēr ar

439elektrību darbināmi transportlīdzekļi 0,1%.

440(53) Eiropas Zaļais kurss norāda, ka transporta izmaksām būtu

441jāatspoguļo tā ietekme uz vidi un veselību, ka būtu jāizbeidz

442subsidēt fosilās degvielas. Līdztekus ES būtu jāpaātrina

443ilgtspējīgu alternatīvo degvielu ražošana un ieviešana. Līdz

4442025. gadam būs vajadzīgs aptuveni viens miljons publiski

445pieejamu uzlādes un degvielas uzpildes staciju, kas apkalpos 13

446miljonus bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu, kuri gaidāmi

447uz Eiropas autoceļiem. Arī Latvijā ir jāturpina darbs pie

448alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstīšanas un šo degvielu

449izmantošanas popularizēšanas.

450(54) Direktīvā 2014/94/ES par alternatīvo degvielu

451infrastruktūras ieviešanu ir noteikts kopēju pasākumu satvars

452šādas infrastruktūras ieviešanai ES. Tajā noteikts, ka

453dalībvalstis nodrošina, ka ir izveidots atbilstošs skaits

454publiski pieejamu uzlādes punkti, lai nodrošinātu

455transportlīdzekļu brīvu pārrobežu kustību TEN-T tīklā. Eiropas

456Revīzijas palāta savā īpašajā ziņojumā par uzlādes infrastruktūru

457norādījusi, ka joprojām pastāv šķēršļi ceļošanai pa ES ar ETL un

458ka ir jāpaātrina uzlādes infrastruktūras ieviešana TEN-T tīklā.

459Lielas noslodzes ETL ir vajadzīga pilnīgi citāda uzlādes

460infrastruktūra nekā mazas noslodzes transportlīdzekļiem. Lai

461nodrošinātu pilnīgu savienojamību visā TEN-T tīklā jāievieš arī

462pietiekams skaits lielas noslodzes transportlīdzekļiem paredzētu

463publiski pieejamu ātrās uzlādes punktu. TEN-T pamattīklā katrā

464braukšanas virzienā ne vairāk kā 60 km intervālā jābūt publiski

465pieejamiem uzlādes parkiem, kas paredzēti lielas noslodzes

466transportlīdzekļiem.

467(55) Ilgtspējīgas mobilitātes nodrošināšana ir viens no

468būtiskākajiem šī brīža transporta nozares izaicinājumiem. Viens

469no risinājumiem, kas ietverts programmā, ir mobilitātes punktu

470izveide, lai nodrošinātu ērtus un integrētus dažāda transporta

471veida savienojumus vienkopus, veicinot reģionu sasniedzamību un

472mainot iedzīvotāju pārvietošanās paradumus.

473(56) Ņemot vērā, ka pilsētas mērogā sabiedriskajam transportam

474ir daudz lielāka pārvadājumu kapacitāte nekā privātajām

475automašīnām, ir būtiski attīstīt iedzīvotājiem ērtu un videi

476draudzīgu transporta sistēmu. Dzelzceļš kā sabiedriskā transporta

477veids ir visātrākais un precīzākais, jo vilcieni neizmanto

478pilsētu ielu un tiltu infrastruktūru autotransporta maršrutos,

479tādejādi neveidojot sastrēgumus. Tieši šo priekšrocību dēļ

480dzelzceļš kļūst arvien pieprasītāks līdztekus attīstoties kā

481sabiedriskā transporta mobilitātes "mugurkauls". Tāpat,

482pieaugot nepieciešamībai nodrošināt ilgtspējīgu mobilitāti, ir

483nepieciešams atjaunot elektrovilcienu ritošo sastāvu. Raugoties

484nākotnē, pasažieru skaita saglabāšana un palielināšana

485sabiedriskajā transportā ir uzskatāma par būtisku transporta

486nozares izaicinājumu, kas būs pamats ilgtspējīgas mobilitātes

487nodrošināšanā. Nākotnē paredzams, ka pieaugs dzelzceļa pasažieru

488pārvadājumu nozīmība, īpaši pēc jauno elektrovilcienu iegādes.

489Sinerģijā ar AF plānotajām investīcijām Programmas ietvaros

490paredzēts iegādāties divus bateriju elektrovilcienus.

491(57) Latvijā 2018. gadā transports radīja 29% no kopējām SEG

492emisijām24. Autotransports veidoja 93,6% no kopējām

493SEG emisijām transporta sektorā. Transporta sektors ir arī

494būtisks gaisa piesārņojuma avots. Ilgtermiņa virzībā uz

495klimatneitralitāti 2050.gadā, līdz 2030.gadam ne-ETS SEG radītās

496emisijas jāsamazina par 6% salīdzinājumā ar

4972005.gadu25. Vislielākais potenciāls autotransporta

498radīto SEG emisiju samazināšanai ir privātā pasažieru

499autotransporta lietotāju pārorientēšanai uz dzelzceļu vai citu

500videi draudzīgu sabiedrisko transportu, kā arī būtiska loma

501emisiju mazināšanā ir uzlabojumiem reģionālajos dzelzceļa

502savienojumos un tranzīta punktos. No visiem pasažierkilometriem

503Latvijā ilgtspējīgu pārvietošanās veidu26 izmantoja

50416% iedzīvotāju (2017.g. dati), no tiem 64% tika veikti ar

505sabiedrisko transportu, 7% gadījumu izmantoja multimodālos

506transporta veidus un 6% gadījumu velosipēdus27. Līdz

507ar to, jāturpina attīstīt un pilnveidot mobilitātes risinājumus,

508kas veicinātu pārsēšanos no privātā autotransporta ikdienas

509mobilitātes vajadzībām uz dzelzceļu, kur pirmā/pēdējā jūdze tiek

510veikta pēc iespējas ar sabiedrisko transportu vai velosipēdu,

511vienlaikus nodrošinot stabilu platformu videi draudzīga privātā

512autotransporta attīstībai. Latvijā ir pieaudzis velosipēdu

513lietotāju skaits, ikdienā ar velosipēdu pārvietojas 6%

514iedzīvotāju. Pieaugot velosipēdistu skaitam, ir palielinājies arī

515ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros ir iesaistīti velosipēdi

516(no 527 ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem 2014.gadā līdz 686

517ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem 2020.gadā)28,

518līdz ar to ir aktuāla vajadzība pēc drošas velo

519infrastruktūras.

520(58) Valstī jāattīsta ilgtspējīgi un inovatīvi transporta

521risinājumi. Ilgtspējīgs transports nozīmē, ka transporta

522lietotājiem tiek piedāvātas izmaksu ziņā pieņemamas, pieejamākas

523un klimatam draudzīgākas mobilitātes paradumu alternatīvas.

524Digitalizācija un jauno tehnoloģiju izmantošanas palielināšanās

525transporta nozarē vērojama visā pasaulē, veicinot ilgtspējīgas

526transporta sistēmas attīstību. Līdz ar to, programmas ietvaros ir

527paredzēta viedo tehnoloģiju ieviešana satiksmes plūsmas

528regulēšanai vides jautājumu risināšanai.

529(59) Programmā plānotos pasākumus SEG emisiju samazināšanai

530transporta sektorā papildina AF plāna ietvaros paredzētā reforma

531Rīgas metropoles areāla transporta zaļināšanai, kuras galvenais

532virziens ir integrēta, videi draudzīga un labi attīstīta

533sabiedriskā transporta sistēma Rīgas metropoles areālā.

534(60) Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta reformas

535ietvaros līdz 2023.gada vidum paredzēts izstrādāt un apstiprināt

536integrētu sabiedriskā transporta konceptu, kas ietvers maršruta

537tīkla attīstības plānu, biļešu cenu un atlaižu politiku,

538integrētu kustības grafiku. Tāpat līdz 2023.gada beigām paredzēts

539ieviest vienoto biļeti, kā arī reāllaika pasažieru IS.

540Investīcijas plānotas dzelzceļa un pilsētas sabiedriskā

541transporta infrastruktūras attīstībai, veidojot jaunus tramvaju

542līniju pagarinājumus un elektrificējot atsevišķas pilsētas un

543piepilsētas dzelzceļa līnijas. Par AF finansējumu plānots

544iegādāties bezizmešu transporta līdzekļus - jaunus

545elektroautobusus, tramvajus un bateriju elektrovilcienus.

546Investīcijas paredzētas arī veloinfrastruktūras attīstībai Rīgā

547un Pierīgā.

548(61) Jaunas globālās mobilitātes tendences, digitalizācija un

549klimata pārmaiņas rada arvien pieaugošu nepieciešamību uzlabot

550esošās un attīstīt jaunas tehnoloģijas un kvalitatīvus,

551lietotājiem draudzīgus pakalpojumus, tādā veidā uzlabojot

552Latvijas transporta nozares piedāvājumu un konkurētspēju

553starptautiskā mērogā un sekmētu valsts ekonomisko stabilitāti un

554izaugsmi. Lai to nodrošinātu, nepieciešams veikt pētījumus, ar

555kuru palīdzību tiek identificēti un pētīti nozarē aktuālākie

556jautājumi, nodrošinot pētniecībā balstītu attīstības

557plānošanu.

558(62) NEKP paredz vairākus kompleksus pasākumus klimata

559pārmaiņu samazināšanai transporta sektorā, kas tiks risināti ar

560ES fondu atbalstu: park&ride sistēma, velosipēdu ceļi u.c.

561pasākumi atbilstoši reģionu un pašvaldību teritoriālajiem un

562satiksmes infrastruktūras attīstības plāniem), viedo tehnoloģiju

563ieviešana satiksmes plūsmas regulēšanai vides jautājumu

564risināšanai, elektrovilcienu iegāde, pētījumu veikšana

565mobilitātes un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas

566jautājumu risināšanai, ETL lieljaudas uzlādes punktu izbūvi.

567(63) Ņemot vērā augstāk minēto un lai sekmētu TAP 2027

568noteikto politikas rezultātu: samazināts transporta radītais

569gaisa piesārņojums, SEG emisijas un uzlabota vides kvalitāte un

570paaugstināta transporta drošība un drošums, Programmas ietvaros

571paredzēts izbūvēt viedo tehnoloģiju infrastruktūru satiksmes

572plūsmas regulēšanai vides jautājumu risināšanai, izveidot

573multimodālu transporta mezglu, mobilitātes punktu, "Park

574& ride" infrastruktūru, kā arī izbūvēt velosipēdu ceļus

575gar autoceļiem un pašvaldību teritorijās, iegādāties bezemisiju

576vilcienus, veikt pētījumus Eiropas Zaļā kursa jomā, kā arī

577izbūvēt ETL paredzētos lieljaudas uzlādes punktus TEN-T

578pamattīklā. Vienlaikus, lai uzlabotu gaisa kvalitāti konkrētās

579pilsētās, tiek izstrādāti pašvaldību gaisa kvalitātes uzlabošanas

580plāni, piem., "Rīgas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības

581plāns", kurā tiek iekļauti arī pasākumi transporta radītā

582gaisa piesārņojuma samazināšanai.

583(64) Dzīvojamo ēku sektorā ir panākts būtisks AER īpatsvars,

584kas ir viens no augstākajiem ES, tomēr ēku

585energoefektivitāte ir zema29. Saskaņā ar Ēku

586Atjaunošanas ilgtermiņa attīstības stratēģijā minēto30

587lielākajai daļai esošo ēku ir augsts energoresursu patēriņš, un

588tām ir būtiski zemākas siltumtehnikas īpašības, nekā var

589nodrošināt ar šobrīd pieejamām tehnoloģijām. Vidējie enerģijas

590patēriņi apkurei visu tipu ēkām ir 138-139 kWh/m2

591gadā: dažāda tipa viendzīvokļa ēkām - 139 kWh/m2 gadā;

592daudzdzīvokļu ēkām - 137 kWh/m2 gadā. Vairums šo ēku

593tiks ekspluatētas vēl ievērojamu laika periodu, līdz ar to

594aktuāla ir šo ēku pakāpeniska atjaunošana, uzlabojot to

595energoefektivitāti31. Attiecībā uz energoefektivitātes

596mērķiem lielākais izaicinājums ir daudzdzīvokļu ēku siltināšana

597un centralizētās siltumapgādes energoefektivitātes celšana

598pietiekamā apjomā, lai sasniegtu NEKP izvirzīto enerģijas

599ietaupījuma mērķi. Tāpat atjaunojot daudzdzīvokļu ēkas var

600būtiski uzlabot enerģētikas nabadzības rādītājus un mājokļu

601kvalitātes rādītājus un paaugstināt iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

6022017.gadā siltuma nodrošināšana mājoklī naudas trūkuma dēļ bija

603liegta 9,7% (ES - 7,8%) no visiem Latvijas iedzīvotājiem vai

60411,6% no visām mājsaimniecībām, bet 2018.gadā šis rādītājs

605samazinājās līdz 7,5% (ES - 8%) no visiem Latvijas iedzīvotājiem

606vai 9,8% no visām Latvijas mājsaimniecībām32. Tāpat,

607ja skata citus iespējamos enerģētiskās nabadzības indikatorus,

608tad Latvijā komunālo pakalpojumu kavēšana 2018.gadā bija novērota

60911.6% no visiem iedzīvotājiem. Papildus kompleksa publisko ēku

610energoefektivitātes uzlabošana var palīdzēt mazināt sabiedriskā

611sektora izdevumus.

612(65) Atkritumu apsaimniekošanas nozarē nav sasniegti

613normatīvajos aktos noteiktie atkritumu apsaimniekošanas mērķi.

614Kopējais sadzīves atkritumu pārstrādes apjoms 2019.gadā sasniedza

615tikai 44,3%, mērķis 2020.gadam - 50%. 2019.gadā 49% no sadzīves

616atkritumiem tika apglabāti, lai gan 2035.gadā būs atļauts

617apglabāt vien 10%. Būtiski kavēta apglabātā BNA daudzuma

618samazināšana - 2015.gadā 57,1% šāda veida atkritumu tika

619apglabāti (mērķis 2013.gadam bija 50%, mērķis 2020. gadam -

62035%)33. Investīcijas sektorā var sniegt ieguldījumu

621arī SEG emisiju samazināšanā, jo 2018.gadā atkritumu

622apsaimniekošana veidoja 5% no kopējām SEG emisijām, kā arī

623veicināt aprites ekonomikas principu ieviešanu tautsaimniecībā.

624Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.-2028.gadam ir

625norādīts sasniedzamais mērķa indikators, kas paredz samazināt

626radīto sadzīves atkritumu daudzumu uz vienu iedzīvotāju no 409 kg

6272018.gadā līdz 400 kg 2028.gadā.

628(66) Latvijā saglabājas izaicinājumi dabas direktīvās

629noteikto priekšnosacījumu, ūdenssaimniecības direktīvu un

630Eiropas Zaļā kursa jūras un saldūdens mērķu34

631(67) mērķu sasniegšanā, jo Latvijā tikai 21% virszemes

632ūdensobjektu ir labā ekoloģiskā stāvoklī35 un

6332019.gadā tikai 10% biotopu un 41% sugu konstatēts labvēlīgs

634aizsardzības stāvoklis36. Tāpat atsevišķās teritorijās

635gaisa kvalitātes rādītāji ir tuvu vai pārsniedz normatīvās

636prasības un PVO rekomendācijas, kā arī Latvijā būtu jāveic

637papildus pasākumi dažādos tautsaimniecības sektoros, lai

638nepārsniegtu starptautiski noteiktos kopējo gaisu piesārņojošo

639vielu emisiju samazināšanas mērķus. Vides kvalitātes uzlabošanā

640jāturpina kompleksi pasākumi infrastruktūras attīstībai un

641jāattīsta vides monitoringa sistēmas. Vides sektoru

642attīstība un sabiedrības paradumu maiņa ir jāveicina ar vides

643izglītības pasākumiem.

644(68) Latvijā klimata pārmaiņas rada augstākus plūdu,

645ekstremālu laikapstākļu, savvaļas ugunsgrēku, krastu erozijas un

646vēsturiski piesārņoto vietu u.c. piesārņojuma izplatīšanās

647riskus, kas prasa veikt preventīvu, reaģēšanas gatavības, seku

648novēršanas un pielāgošanās pasākumus - attīstot uzraudzības un

649brīdināšanas sistēmas un nodrošinot risku mazināšanu kritiskai

650infrastruktūrai, t.sk. izmantojot gan zaļās, gan zilās

651infrastruktūras risinājumus saskaņā ar Komisijas paziņojumu par

652jaunu pieeju ceļā uz ilgtspējīgu ES zilo

653ekonomiku37.

654(69) Lai risinātu augstākminētos izaicinājumus, investīcijas

655plānotas 2.1.1., 2.1.2, 2.1.3., 2.2.1., 2.2.2., 2.2.3.,2.3.1. un

6562.4.1.SAM, piesaistot EIB, ERAF un KF investīcijas, kā arī

6576.1.1.SAM piesaistot TPF investīcijas, t.sk. iespēju robežās

658izvērtējot iespēju piemērot kompleksus risinājumus, kas dod

659ieguldījumu gan klimata mērķu sasniegšanā, gan atbalsta aprites

660ekonomikas principu ieviešanu, gan samazina vides piesārņojumu.

661Tiks analizētas inovatīvas finansēšanas shēmas ar mērķi

662piesaistīt vairāk investīciju (piem., Jessica instruments

663u.c.).

6641.4.

665Mobilitāte

666(70) EK ikgadējās specifiskās rekomendācijas dalībvalstīm

667aicina veikt investīcijas transporta ilgtspējā un digitālajā

668infrastruktūrā, norādot uz nepieciešamību uzlabot transporta

669infrastruktūru Rīgā un tās apkārtnē, kas veicinātu gan darbaspēka

670mobilitāti, gan palīdzētu ierobežot vieglo automobiļu pieaugošo

671enerģijas patēriņu, piem., uzlabojot reģionālos dzelzceļa

672savienojumus un tranzīta punktus, tiktu sekmēta videi nekaitīgāka

673satiksme. Tāpat norādīts, ka pārejai no automobiļiem uz

674sabiedrisko transportu ir būtiska loma centienos ierobežot

675enerģijas patēriņu un emisijas transporta nozarē. Rekomendācijās

676norāda, ka, neraugoties uz nesenajiem uzlabojumiem, ceļu

677infrastruktūras kvalitāte joprojām ir krietni zemāka par ES

678vidējo rādītāju. Turklāt Latvija ir viena no nedaudzām ES

679valstīm, kur nav automaģistrāļu. Piemērotu apvedceļu trūkums ir

680novedis pie smagas kravas automobiļu satiksmes cauri blīvi

681apdzīvotām teritorijām, palielinot ceļu negadījumu skaitu,

682sastrēgumus, gaisa piesārņojumu, kā mazināšanai vajadzīgi

683turpmāki pasākumi un pārdomāta politika.

684(71) Transporta nozares infrastruktūras būtiskākie

685izaicinājumi ir nodrošināt pilnvērtīgu integrēšanos TEN-T tīklā

686un Latvijas dzelzceļa telpas nošķirtības no Eiropas dzelzceļa

687tīkla novēršana, kas tiek risināta ar jauna dzelzceļa koridora RB

688attīstību EISI finansējuma ietvaros, izmantojot KF pārnesumu.

689Latvijas 1520 mm dzelzceļa tīkls TEN-T regulas izpratnē šobrīd

690neatbilst TEN-T dzelzceļa tīkla prasībām, bet ir atbrīvots no

691atbilstības prasības izolētā tīkla statusa dēļ. Latvijas

692dzelzceļa tīkla atbilstība TEN-T regulas izpratnē tiks

693nodrošināta RB projekta daļā. Saskaņā ar Ziemeļjūras-Baltijas

694pamattīkla koridora 4. darba plānu38 Latvijas autoceļi

695koridorā neatbilst TEN-T prasībām attiecībā uz autoceļa klasi (no

696TEN-T pamattīklā esošajiem autoceļiem tikai 8% ir ātrsatiksmes

697autoceļi, bet visiem TEN-T pamattīklā esošajiem autoceļiem līdz

6982030.gadam jābūt automaģistrālēm vai ātrsatiksmes autoceļiem),

699līdz ar to, autoceļu posmos, kur tas ir ekonomiski izdevīgi,

700plānots veikt pārbūvi vai jauna autoceļa posma izbūvi, uzlabojot

701ceļu satiksmes drošību. Prioritārais ieguldījumu virziens valsts

702galvenajos autoceļos ir Rīgas apvedceļa tīkla pārbūve.

703(72) Izšķiroša nozīme konkurētspējīgas un drošas

704starptautiskās piegādes ķēdes nodrošināšanā, kā arī ātrā robežas

705šķērsošanā godprātīgiem uzņēmējiem, ir mūsdienu prasībām

706atbilstošiem muitas kontroles tehnoloģiskajiem risinājumiem un

707efektīvai dienestu sadarbībai robežšķērsošanas vietās, sekmējot

708transporta infrastruktūrai atbilstošu robežšķērsošanas vietu

709caurlaides spēju.

710(73) Programmā plānotās investīcijas sniegs ieguldījumu šādu

711TAP2027 rezultatīvo rādītāju sasniegšanā: bezemisiju

712transportlīdzekļu īpatsvara visu transportlīdzekļu skaitā

713pieaugums no 0,1% 2020.gadā līdz vismaz 2% 2027.gadā, pasažieru

714apgrozības sabiedriskajā transportā palielinājums no 1687

715milj.pas/km 2019.gadā līdz 1837,3 milj.pas/km 2027.gadā un

716iedzīvotāju īpastvara, kas ar velosipēdu vai citu

717mikromobilitātes transportlīdzekli brauc katru vai gandrīz katru

718dienu, no kopējā valsts iedzīvotāju skaita konkrētajā gadā,

719pieaugums no 6,4% 2019.gadā līdz 10% 2027.gadā.

720(74) Latvijā iekšējās sasniedzamības nodrošināšanā galvenā

721loma ir autoceļiem. Autoceļu jomā būtiskākais izaicinājums ir

722uzlabot autoceļu tehnisko stāvokli un atbilstību augstākajām

723ceļus satiksmes drošības prasībām. Latvijā ir vieni no augstākiem

724rādītājiem satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitā uz miljons

725iedzīvotājiem. Ir vērojams ceļu satiksmes negadījumos smagi

726ievainoto skaita pieaugums, kas 60% gadījumu notiek uz

727reģionāliem ceļiem39. Pamats lielajam negadījumu

728skaitam uz Latvijas autoceļiem ir ceļu kapacitāte, kas ir

729neatbilstoša mūsdienu satiksmes vajadzībām. Satiksmes intensitāte

730ir būtiski pieaugusi, taču ceļu infrastruktūra joprojām paredz

731pārvietošanos pa divām joslām- viena josla katrā virzienā, tādēļ

732satiksmes drošības līmeņa paaugstināšanai ir svarīgas arī

733turpmākas investīcijas ceļu kapacitātes uzlabošanā. Ātrgaitas

734ceļu būvniecība valsts galveno autoceļu tīklā samazinās ikgadējās

735SEG emisijas no autotransporta40. Emisiju samazinājums

736ir saistīts ar zemāku degvielas patēriņu, ko rada vienmērīga

737braukšana pa kvalitatīvu ceļu, kā arī izvairīšanās no dīkstāves

738vienlīmeņu krustojumos. Papildu satiksmes drošības uzlabošanas

739darbi valsts autoceļu tīklā tiek plānoti, ņemot vērā valsts

740autoceļu bīstamo posmu un krustojumu ("melno punktu")

741kartes41. Kravu pārvadājumi ar autotransportu

742iekšzemes transportā ir dominējošais kravu pārvadāšanas veids,

743ņemot vērā salīdzinoši nelielos pārvadāšanas attālumus. Ņemot

744vērā EK rekomendācijās minēto par apvedceļu trūkumu, svarīgi

745turpināt TEN-T savienojumus pilsētās, novirzot satiksmi no blīvi

746apdzīvotām teritorijām. 2021.-2027. gada plānošanas periodā ir

747paredzētas tādas investīcijas ceļu attīstībā, kas veicina

748automaģistrāļu izveidi, savienošanu ar apvedceļiem un apvedceļu

749izbūvi.

750(75) Atbilstoši informatīvajam ziņojumam Via Baltica pārbūves

751ietvaros līdz 2030.gadam paredzēts pārbūvēt autoceļu A7

752Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle), iekļaujot Bauskas un

753Iecavas apvedceļu izbūvi (60,1 km). Autoceļa A7 pārbūve papildina

754investīcijas (valsts galvenā autoceļa posma pārbūves/būvniecības

7551.posma 1.virziens: autoceļa A4 Rīgas apvedceļš

756(Baltezers-Saulkalne) pārbūve, un apvienotā autoceļa un dzelzceļa

757tilta pār Daugavu un ar to saistītās ceļu infrastruktūras

758būvniecība).

759(76) Plānotie ieguldījumi valsts autoceļu tīklā būs solis ceļā

760uz efektīvu valsts ceļu tīklu, kas ir veidots saskaņā ar drošības

761standartiem un atbalsta gan iedzīvotāju mobilitāti t.sk.

762uzlabojot starppilsētu sabiedriskā transporta pakalpojumos

763izmantoto infrastruktūru, gan nodrošina tranzīta

764infrastruktūru..

765(77) TEN-T dzelzceļa tīklā iztrūkst RB savienojums. Tas tiek

766risināts, RB reģionālās stacijas projektējot EISI ietvaros.

767Lēmumi par staciju atrašanās vietu tiek pieņemti RB trases

768projektēšanas gaitā, ko plānots pabeigt līdz 2023.gadam. Staciju

769būvniecību plānots uzsākt 2024.gadā. Būvdarbus nav plānots veikt

770no KF. Reģionālo staciju izbūves jautājums tiks pārskatīts

771vidusposma izvērtējumā.

772(78) Dzelzceļa transports ir viens no perspektīvākajiem,

773drošākajiem un videi draudzīgākajiem sauszemes transporta veidiem

774gan pasažieriem, gan kravām. 2017.-2019.gadā novērojams pasažieru

775pārvadājumu apjoma palielinājums pasažieru pārvadājumos pa

776dzelzceļu un regulārās satiksmes autobusos. Saskaņā ar 2018.gadā

777veikta pētījuma rezultātiem, kā svarīgākie iemesli automašīnu

778izmantošanai īsos braucienos tiek minēti komforts un laika

779ietaupījums, bet vidējiem un gariem braucieniem automašīnas tiek

780izmantotas zemāku izmaksu dēļ. Šis rādītājs norāda uz trūkumiem

781sabiedriskā transporta sistēmā. Tādēļ ir jāturpina ieguldījumi

782dzelzceļa infrastruktūras attīstībā, lai uzlabotu sabiedriskā

783transporta konkurētspēju salīdzinājumā ar autotransportu,

784galvenokārt ar to domājot tieši iespēju pārvietoties ātrāk, videi

785draudzīgāk un komfortablāk nekā ar vieglo autotransportlīdzekli,

786tādējādi izpildot EK rekomendāciju attiecībā uz pāreju no

787automobiļiem uz sabiedrisko transportu. Tas būs iespējams,

788efektivizējot sabiedriskā transporta nodrošinājumu un pieejamību

789un vienlaikus veicot ieguldījumus dzelzceļa infrastruktūrā un

790ritošajā sastāvā. Lai veicinātu iedzīvotājus izvēlēties

791sabiedrisko transportu, 2019.gadā apstiprināta Sabiedriskā

792transporta attīstības koncepcija 2021.-2030.gadam. Saskaņā ar

793koncepciju dzelzceļš noteikts kā transporta sistēmas mugurkauls,

794paredzot maršrutos ar lielu pasažieru plūsmu pārvadājumus

795nodrošināt ar dzelzceļa transportu, bet ar autobusiem veikt

796pasažieru nogādāšanu līdz vilcienam. Pārvadājumus ar autobusiem

797turpinās veikt vietās, kur vilciens nekursē. Pieaugot

798nepieciešamībai nodrošināt ilgtspējīgu mobilitāti, par būtisku

799izaicinājumu ir uzskatāms zemais Latvijas dzelzceļa tīkla

800elektrifikācijas rādītājs. 2020.gadā elektrificēti bija tikai 14%

801no dzelzceļa līniju kopgaruma, ES vidēji tie ir 55%. Ņemot vērā

802dzelzceļa pasažieru infrastruktūras attīstību, jaunā dzelzceļa

803tīkla elektrifikācijas stratēģija paredz pakāpenisku

804elektrificēto līniju tīkla paplašināšanu Rīgas aglomerācijā

805maršrutos, kur šobrīd pasažieru pārvadājumi notiek ar

806dīzeļvilcieniem. Kā nākamais posms tiek plānota esošā

807elektrificētā tīkla, kas tiek izmantots pasažieru pārvadājumiem,

808modernizācija un attīstība. Šobrīd maksimālais pieļaujamais

809pasažieru vilcienu ātrums pa dzelzceļa infrastruktūru ir līdz 120

810km/h. Lai uzlabotu iedzīvotāju mobilitāti uz blīvi apdzīvotiem

811centriem un vienlaikus piedāvātu privātajiem

812autotransportlīdzekļiem konkurētspējīgu pārvietošanos, ir būtiski

813nodrošināt vilcienu ātruma paaugstināšanu. Visefektīvāk

814nepieciešamos ieguldījumus infrastruktūrā ir veikt tajos

815dzelzceļa posmos, kuros ir lielāks attālums starp stacijām un

816vilciena gaitai ir iespējams paātrināties.

817(79) Rīgas metropoles areālā koncentrējas 1,25 milj. jeb

818aptuveni 65% Latvijas iedzīvotāju un tā teritorijā tiek radītas

819aptuveni 3/4 Latvijas ekonomisko vērtību42. Ievērojama

820daļa iedzīvotāju no Rīgas apkārtējām teritorijām ik dienas dodas

821uz Rīgas pilsētu kā uz darba vai mācību vietu. Latvijā uz 1000

822iedzīvotāju ir reģistrēti vairāk nekā 350 automobiļi, kuru skaits

823turpina palielināties, īpaši Rīgā un Pierīgā. Rīgas pilsētā un

824Pierīgas pašvaldībās ir apm. 50% no visiem Latvijā uz 2019.gada

8251.janvāri reģistrētajiem vieglajiem

826transportlīdzekļiem43. Pēdējos piecos gados automašīnu

827skaits uz ielām un autoceļiem pakāpeniski turpina palielināties.

828Līdz ar to, veidojas arvien lielāki sastrēgumi, liekot

829iedzīvotājiem ik dienas vairāk laika pavadīt ceļā, kā arī

830atstājot negatīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti un klimata

831pārmaiņām. Arvien lielāka vieglo automobiļu izmantošana ir viens

832no galvenajiem iemesliem emisiju pieaugumam transporta nozarē.

833Ņemot vērā iepriekš minēto, lai samazinātu transporta radīto

834izmešu daudzumu Rīgā, ir nepieciešams radīt priekšnosacījumus

835transporta plūsmu pārstrukturēšanai Rīgā, t.sk. izveidojot

836transporta koridorus, lai tādējādi atslogotu pilsētas centru no

837kravas transporta. Būtisks ieguvums Rīgas metropoles areāla

838satiksmes infrastruktūrai ir RB. Saistībā ar RB izbūvi tiek

839plānoti nozīmīgi transporta pārkārtojumi Rīgas centrā, kas veidos

840Rīgas centrālo dzelzceļa staciju par multimodālu sabiedriskā

841transporta mezglu, un arī pārējā Rīgas daļā un Pierīgā.

842Investīcijas Rīgas pilsētas transporta infrastruktūrā tiks

843veiktas atbilstoši Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijai līdz

8442030.gadam44, Rīgas attīstības programmai

8452021.-2027.gadam, Rīgas teritorijas plānojumam līdz 2030.gadam

846u.c. plānošanas dokumentiem.

847(80) Būtisks priekšnosacījums reģionu attīstībai ir

848kvalitatīvs un drošs infrastruktūras tīkls reģionos, kas

849nodrošina savienojumus ar reģionu centriem. Lai to nodrošinātu,

850nepieciešams turpināt veikt investīcijas pilsētu TEN-T

851infrastruktūrā, paredzot mikromobilitātes integrēšanu kopējā

852nacionālās un reģionālas nozīmes centru transporta sistēmā,

853attīstot maģistrālo ielu un alternatīvu kravas transportlīdzekļu

854maršrutu attīstību, lai nodrošinātu atsevišķu pilsētu daļu

855efektīvu savstarpējo sasaisti un sasaisti ar reģionālas nozīmes

856mobilitātes punktu. Investīcijas pilsētu transporta

857infrastruktūrā tiks veiktas atbilstoši pašvaldību teritoriju

858attīstības stratēģijām (pašvaldību attīstības programmām).

859Nepieciešams pilsētu mobilitātes jautājumus integrēt kopējā

860transporta sistēmā. Jau tagad paredzams, ka ieguldījumi dzelzceļa

861infrastruktūrā, jaunu reģionālo dzelzceļa maršrutu izveidošana,

862RB dzelzceļa līnijas izbūve, mobilitātes punktu45

863izveide, alternatīvo degvielu popularitātes pieaugums un

864mikromobilitātes jautājumu risinājumi pozitīvi ietekmēs

865mobilitāti pilsētu teritorijās. Nākotnē to vēl vairāk uzlabos RB

866reģionālo staciju izveide, kuru sākotnējā attīstība tiks

867īstenota, veicot lokālplānojumu izstrādi attiecīgā novada

868teritorijā. Ar lokālplānojumu tiks nostiprināts reģionālās

869stacijas pamatizvietojums un to funkcionēšanai nepieciešamā

870teritorija, vienlaikus izvērtējot sabiedriskā transporta

871integrāciju reģionālās nozīmes mobilitātes punkta un plašākas

872pilsētvides attīstības iespēju stacijas areālā ietvaros.

873Dzelzceļam, kopā ar sabiedrisko autotransportu un sliežu

874transportu būs jānodrošina daudzveidu mobilitātes iespējas

875reģionos un pilsētās.

876(81) Lai nodrošinātu drošu navigāciju ostās, infrastruktūra

877tajās veidota un attīstīta atbilstoši starptautiskām prasībām.

878Ņemot vērā, ka tiek ieviestas arvien augstākas vides aizsardzības

879prasības, nepieciešams pilnveidot Latvijas ostu publisko

880infrastruktūru, rast risinājumus un attīstīt jaunus projektus

881klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai, atjaunojamo energoresursu

882izmantošanai un digitalizācijai, t.sk., ņemot vērā, ka ostām

883nākotnē jānodrošina atbilstība TEN-T Regulā un Eiropas Parlamenta

884un Komisijas Direktīvā nr. 2014/94/ES par alternatīvo degvielu

885infrastruktūras ieviešanu noteiktajām prasībām attiecībā uz

886alternatīvo degvielu pieejamību.

887(82) Programmas ietvaros plānotās darbības sekmēs TAP 2027

888noteiktos politikas rezultātus: uzlabotas mobilitātes iespējas,

889samazinātas SEG emisijas transportā, uzlabota vides

890kvalitāte.

891(83) Saistībā ari digitālo pāreju ekonomikā pieaugs

892slodze mobilajiem un fiksētajiem tīkliem, kā arī būtiski pieaugs

893prasības pēc ātras lielu datu daudzuma apmaiņas, kas prasīs 5G

894infrastruktūras attīstību.

895(84) Balstoties uz 2020.gadā veikto pētījumu "Pētījums

896Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda

897ieguldījumu priekšnosacījumu izpildei"46,

898secināms, ka, lai gan kopumā sakaru nozares attīstības rādītāji

899ir vērtējami ļoti labi, tomēr, vērtējot reģionālajā dalījumā,

900teritorijās ārpus lielākajām pilsētām, ieskaitot tām pieguļošās

901teritorijās, trūkst "vidējās jūdzes" un "pēdējās

902jūdzes" infrastruktūras, kas spētu nodrošināt Savienojamības

903paziņojuma mērķiem atbilstošus interneta piekļuves pakalpojumus

904galalietotājiem. Tīklu izbūves dārdzības dēļ elektronisko sakaru

905uzņēmumiem nav pietiekošas ekonomiskās iniciatīvas izvērst ļoti

906augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīklus.

907(85) Lai attīstītu viedo transporta un satiksmes vadības

908sistēmu gar TEN-T autoceļiem un dzelzceļiem, būtiska ir

909infrastruktūra, t.sk. elektroapgādes, kas nodrošina nepārtrauktu

910un viendabīgu pārrobežu 5G pārklājumu47.

911(86) Attīstoties sakaru, transporta un enerģētikas

912digitalizācijai aizvien nozīmīgāks kļūst jautājums par digitālās

913vides un pakalpojumu drošību, līdz ar to turpināma kiberdrošības

914uzlabošana.

915(87) Ņemot vērā augstākminētos izaicinājumus investīcijas ir

916plānotas visos 3.politikas mērķa SAM ietvaros, piesaistot KF

917finansējumu, kā arī 1.4.1.SAM attiecībā uz IKT

918infrastruktūru.

9191.5.

920Iedzīvotāju potenciāla pilna izmantošana

921(88) Ikgadējās valstu rekomendācijas aicina uzlabot VA

922sistēmas pieejamību, kvalitāti un izmaksu lietderību; stiprināt

923veselības sistēmas noturību, tostarp nodrošinot to ar papildu

924cilvēkresursiem un finanšu resursiem. Novērst sociālo atstumtību,

925kā arī uzlabot izglītības un apmācības kvalitāti un efektivitāti

926jo īpaši attiecībā uz mazkvalificētiem darba ņēmējiem un darba

927meklētājiem, tostarp palielinot līdzdalību profesionālajā

928izglītībā, apmācībā un pieaugušo izglītībā. Mazināt krīzes

929ietekmi uz nodarbinātību, tostarp izmantojot elastīgu darba

930režīmu, aktīvos darba tirgus pasākumus un prasmju pilnveidošanu.

931Investīcijas aicināt fokusēt uz cenas ziņā pieejamu mājokļu

932piedāvājumu. Sociālā pīlāra ietvarā tiek izceltas nodarbinātības

933līmeņa atšķirības starp reģioniem un dažādu prasmju līmeņiem,

934ierobežota piekļuve sociālajiem mājokļiem. Kā pozitīvs elements

935atzīmējams vēsturiski augstākais nodarbinātības līmenis,

936nodarbinātības līmeņa atšķirība starp dzimumiem viena no

937zemākajām Eiropā.

938(89) Nepieciešamību veikt investīcijas cilvēkkapitālā nosaka

939gan Stratēģija "Latvija 2030" - "investīcijas

940cilvēkkapitālā ir prioritārs ilgtermiņa uzdevums, lai nodrošinātu

941visa potenciālā cilvēkresursa, jo īpaši nabadzības un sociālās

942atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu, līdzdalību darba

943tirgū, uzlabotu veselības, sociālās aprūpes un sociālās drošības,

944kā arī mūžizglītības sistēmu pakalpojumus un efektivitāti",

945gan NAP 2027, kur uzsvars tiek likts uz cilvēkkapitāla ietekmi uz

946augstāku produktivitāti un ekonomikas izaugsmi. Investīcijas

947cilvēkkapitāla stiprināšanai tiek plānotas integrēti visā

948programmā, jo īpaši 1. un 4. prioritārā virziena ietvaros.

949(90) Nabadzības, ienākumu nevienlīdzības un sociālās

950atstumtības mazināšana ir viens no lielākajiem izaicinājumiem

951šajā plānošanas periodā, lai uzlabotu darbspējas vecuma cilvēku

952nodarbinātību un produktivitāti, veicinātu būtiskāko pakalpojumu

953pieejamību, vienlaikus nodrošinot nediskriminācijas principu

954ievērošanu, t.sk. attiecībā pret atbilstošas jaudas interneta

955pieejamību dzīvesvietā un digitālajām prasmēm.

956(91) Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto

957iedzīvotāju īpatsvars Latvijā ir viens no augstākajiem ES,

9582019.gadā - 26%, nabadzības riska indekss - 21,7%. Pēc vecuma un

959mājsaimniecības veida nabadzības riskam visvairāk pakļauti

960iedzīvotāji virs 65 gadu vecuma - 40,9%, īpaši tie, kuri dzīvo

961vieni - 71,7%, vienas personas mājsaimniecības - 49,1%, kā arī

962mājsaimniecības, kurās tikai viens no vecākiem audzina apgādībā

963esošos bērnus, 2019.gadā - 30,6%. 2019.gadā trūcīgas ģimenes

964(personas) statuss bija spēkā 10 349 bērniem, savukārt

965maznodrošinātas ģimenes (personas) statuss 6 512 bērniem. Lai

966risinātu nabadzības un nevienlīdzības radītos izaicinājumus,

967programmas ietvaros sniegto atbalstu būtiski papildina ESF+

968programma materiālās nenodrošinātības mazināšanai, kurai

969piešķirto finansējumu plānots pārskatīt veicot vidusposma

970izvērtējuma pārskatu atbilstoši KNR 18.pantam.

971(92) Nabadzības risku būtiski palielina arī bezdarbs, slikts

972veselības stāvoklis un zems izglītības līmenis. 2019.gadā augsts

973nabadzības risks bija bezdarbniekiem - 52,1%, personām ar

974invaliditāti - 37,6%, kā arī iedzīvotājiem, kuriem ir

975pirmsskolas, sākumskolas vai pamatskolas izglītība - 42,2%.

976(93) Attiecībā uz cilvēkiem ar GRT sabiedrībā balstītu sociālo

977pakalpojumu (turpmāk - SBSP) īpatsvars ir pieaudzis no 20% 2012.

978gadā līdz 29% 2020.gadā. To pieejamība attīstās pakāpeniski.

9792013. gadā darbojās 23 dienas aprūpes centri 19 pašvaldībās, 6

980specializētās darbnīcas 3 pašvaldībās un 12 grupu dzīvokļi 7

981pašvaldībās. 2020. gadā to skaits bija pieaudzis līdz 38 dienas

982aprūpes centriem 25 pašvaldībās, 7 specializētām darbnīcām 3

983pašvaldībās un 20 grupu dzīvokļiem 13 pašvaldībās. Saņemto SBSP

984apjoms pieaug tikpat pakāpeniski, cik to sniegšanai nepieciešamās

985infrastruktūras izveide. Līdzšinējo deinstitucionalizācijas

986projektu ieviešana ir pierādījusi, ka bez ieguldījumiem

987infrastruktūrā SBSP sniegšanu mērķa grupas personām ir iespējams

988nodrošināt tikai salīdzinoši nelielā apjomā, aptuveni pusi no

989sniegtajiem pakalpojumiem veido speciālistu konsultācijas un

990individuāls atbalsts, kas ir svarīgs, bet nevar aizvietot citus

991pakalpojumus. Lai mazinātu teritoriālās atšķirības sociālo

992pakalpojumu pieejamībā, ir plānots noteikt pašvaldībās obligāti

993nodrošināmos sociālos pakalpojumus. Šī pieeja tiek ņemta par

994pamatu, plānojot turpmākos ieguldījumus SBSP attīstībā cilvēkiem

995ar GRT, pamatā orientējoties uz dienas aprūpes centru,

996specializēto darbnīcu un grupu dzīvokļu pieejamību visās Latvijas

997pašvaldībās. Ņemot vērā 2020.gadā jau esošos pakalpojumus un

998pakalpojumus, kurus plānots izveidot ar ERAF atbalstu līdz

9992023.gada beigām, 19 no 43 pašvaldībām cilvēkiem ar GRT būs

1000pieejami mazāk par trīs veidu pakalpojumiem, bet 5 pašvaldībās

1001nebūs izveidota neviena SBSP sniegšanas vieta. Atbalsts tiek

1002plānots tieši šo vajadzību apmierināšanai, papildus ņemot vērā

1003arī to, ka daļā pašvaldību būs nepieciešami vairāk par vienu

1004konkrētā veida pakalpojumu sniedzēju, kā arī būs nepieciešami

1005pakalpojumi, kas ir īpaši pielāgoti cilvēkiem ar ļoti smagiem

1006traucējumiem un kompleksām atbalsta vajadzībām, t.sk. cilvēkiem

1007ar demenci. Infrastruktūras izveide un SBSP nodrošināšana notiks

1008saskaņā ar ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām,

1009ANO Konvencijā par bērnu tiesībām un Pamattiesību hartā noteikto,

1010kā arī saskaņā ar DI principiem. Ieguldījumi tiks vērsti uz

1011vienlīdzības, nediskriminācijas, desegregācijas, izvēles

1012brīvības, tiesību uz izglītību, tiesību uz neatkarīgu dzīvi un

1013piekļūstamības nodrošināšanu, ņemot vērā iedzīvotāju vajadzību,

1014pieejamo pakalpojumu un infrastruktūras analīzi. Netiks

1015atbalstītas darbības, kas veicina jebkāda veida segregāciju vai

1016atstumtību Ieguldījumi būs vērsti uz Sociālās aizsardzības un

1017darba tirgus politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam noteiktā

1018politikas rezultāta sasniegšanu - personu ar garīga rakstura

1019traucējumiem, kuras dzīvo ārpus institūcijas un kurām pieejami

1020SBSP, īpatsvars pret ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās

1021esošām personām ar garīga rakstura traucējumiem palielinājies

1022līdz 45%.

1023(94) Sociālās aizsardzības izdevumi Latvijā ir starp

1024zemākajiem ES (2016.gadā - 15,2% no IKP; ES 28,2% no IKP), kas

1025nespēj nodrošināt kvalitatīvu sociālo pakalpojumus mazāk

1026aizsargātām sabiedrības grupām. Liela daļa mājsaimniecību

1027saskaras ar grūtībām sociālo pakalpojumu pieejamībā (2016.gadā -

10287,9% iedzīvotāju) profesionālus sociālās aprūpes pakalpojumus

1029neizmanto 37,9% finansiālu apsvērumu dēļ un 16,2%, jo aprūpes

1030pakalpojumi nav pieejami. Daudzveidīgu sociālo pakalpojumu

1031sociālās atstumtības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām, jo

1032īpaši cilvēkiem ar ļoti smagiem un multipliem FT, t.sk.GRT,

1033pensijas vecuma cilvēkiem, t.sk. ar demenci, pieejamību un

1034kvalitāti ietekmē arī atbilstošas pakalpojumu infrastruktūras

1035trūkums.

1036(95) Latvijā trūkst adekvātu sociālo mājokļu, kas nodrošina

1037sociālo iekļaušanu un ir ar piekļuvi darbavietām, izglītības

1038iestādēm un pakalpojumiem. Sociālie mājokļi 2016.gadā veidoja

1039tikai 0,4% no mājokļu fonda salīdzinājumā ar vidējo rādītāju ES -

10408%.

1041(96) Personas ar invaliditāti un pirmspensijas vecumā esošas

1042personas, kā arī jaunieši, kuri nemācās un nestrādā, saskaras ar

1043paaugstinātu ilgstošā bezdarba risku, līdz ar to svarīgi

1044pasākumi šo grupu atbalstam. Tāpat speciāli mērķēti atbalsta

1045pasākumi bezdarba riska novēršanai un resocializācijai

1046nepieciešami arī tām grupām, kas saskaras ar grūtībām sociālās

1047atstumtības dēļ, kā piem., azartspēļu, narkotiku vai psihotropo

1048vielu atkarīgās personas un bijušie ieslodzītie.

1049(97) Latvija saskaras ar virkni būtiskiem izaicinājumiem

1050veselības jomā. 2018.gadā Latvijā neapmierinātās

1051vajadzības pēc VA pakalpojumiem bija 6,1%, kamēr vidēji Eiropā

1052šis rādītājs ir 1,8%48, arī VA kvalitātes rādītāji

1053vieni no zemākajiem ES un 2017.gadā bija otrs augstākais

1054profilaktiski novēršamo un trešais augstākais medicīniski

1055novēršamo nāves gadījumu skaits ES49. Lai uzlabotu

1056situāciju un noteiktu stratēģiskos rīcības virzienus ir

1057izstrādātas Sabiedrības veselības pamatnostādnes

10582021.-2027.gadam, kuru izstrādē veikta esošā VA sistēmas analīze,

1059t.sk. ņemtas vērā ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda

1060ietvaros izstrādātās Pasaules Bankas veselības tīklu attīstības

1061vadlīnijas. Sabiedrības veselības politikas mērķis ir uzlabot

1062Latvijas iedzīvotāju veselību, pagarinot labā veselībā nodzīvoto

1063mūžu, novēršot priekšlaicīgu mirstību un mazinot nevienlīdzību

1064veselības jomā. Sabiedrības veselības pamatnostādnes paredz

1065pasākumu kopumu, kas vērsti uz to, lai nodrošinātu kvalitatīvus

1066un efektīvus VA pakalpojumus, to sniegšanai nepieciešamos

1067cilvēkresursus un infrastruktūru, attiecīgi nosakot 5

1068stratēģiskos rīcības virzienus: 1) Veselīgs un aktīvs

1069dzīvesveids; 2) Infekcijas izplatības mazināšana; 3) Veselības

1070aprūpes pakalpojumi (ambulatori, stacionāri, tarifi, zāles); 4)

1071Cilvēkresursi; 5) Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības

1072stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izmantošana.

1073(98) Veselīgs un aktīvs dzīvesveids. 2014.-2020.gada

1074plānošanas periodā veikti veselības veicināšanas un slimību

1075profilakses pasākumi, kur uzlabojušies rādītāji, cita starpā,

1076pēdējo gadu laikā Latvijā samazinājušies potenciāli zaudētie mūža

1077gadi50; pēdējo 3 gadu laikā smēķētāju skaits

1078samazinājies par 9%. Veselības veicināšanas un slimību

1079profilakses pasākumiem uz sabiedrības veselību ir ilgtermiņa

1080ietekme, t.sk. uz nodarbinātību, tādēļ arī turpmāk svarīgi

1081turpināt uzsākto, lai nodrošinātu būtiskus sabiedrības veselības

1082rādītāju uzlabojumus, uzlabotu dzīves kvalitāti un darba spējas,

1083paildzinātu dzīvildzi un veselīgo mūža gadu skaitu. Attiecībā uz

1084veselības aizsardzības ieguldījumiem sabiedrībai kopumā

1085vajadzības ir noteiktas un analizētas Sabiedrības veselības

1086pamatnostādnēs, savukārt ES fondu ietvaros paredzēts nozīmīgs

1087atbalsts veselības veicināšanas un slimību profilakses

1088pasākumiem, t.sk. neaizsargātām sabiedrības mērķa grupām

1089(piemēram, bērniem un jauniešiem, cilvēkiem ar atkarību no vielas

1090un procesiem un grupas, kam draud sociālā atstumtība, vecāki,

1091darba ņēmēji (īpaši vecāka gadagājuma cilvēki) u.c.).

1092(99) Infekcijas izplatības mazināšana. Infekcijas

1093slimību izplatība rada ne tikai sabiedrības veselības

1094apdraudējumu un slogu veselības sektoram, bet arī rada

1095ievērojamus zaudējumus tautsaimniecībai. Covid-19 pandēmija

1096radījusi ievērojamu ietekmi uz sabiedrības veselību un veselības

1097aprūpes sistēmu, un īpaši saasinājusi problēmas veselības aprūpē

1098- ārstniecības personu trūkumu, neatbilstošu ārstniecības iestāžu

1099infrastruktūru un nepietiekamu gatavību ārkārtas situācijām

1100veselības aprūpē. Pēc vakcinācijas stratēģijas ieviešanas,

1101infekcijas izplatība būtiski mazināsies, bet galvenā cīņa būs ar

1102Covid-19 atstātajiem izaicinājumiem, piemēram, paliekošas

1103veselības problēmas slimību pārslimojušajiem, psihoemocionālā

1104izdegšana "frontes līnijā" strādājošajiem, kā arī

1105psihoemocionālu traucējumu saasināšanās sabiedrībā, ko var

1106provocēt, gan ilgstošās izmaiņas ikdienas dzīvē, gan ekonomiskās

1107situācijas pasliktināšanās. Tāpat arī nepieciešami pasākumi

1108mazinot citas infekciju slimības - sezonālā gripa, HIV infekcija,

1109tuberkuloze, vīrusa hepatīti u.c. Lai risinātu ar infekciju

1110izplatību saistītos izaicinājumus ir plānota virkne stratēģiski

1111svarīgi pasākumi. Prioritāri pasākumi tiks vērsti uz to, lai

1112nodrošinātu epidemioloģiski drošu VA pakalpojumu pieejamību

1113iedzīvotājiem, attiecīgi tiks izstrādāts rekomendāciju kopums

1114epidemioloģisko prasību nodrošināšanai gan stacionārajās, gan

1115ambulatorajās ārstniecības iestādēs, savukārt ANM plānotās

1116investīcijas infrastruktūrā tiks veiktas balstoties uz šo

1117rekomendāciju kopumu. Tāpat arī ANM plāna ietvaros tiek plānoti

1118divi nozīmīgi pētījumi - pētījums ar mērķi apzināt nevakcinēšanās

1119iemeslus lai nodrošinātu plašāku vakcinācijas aptveri un mazinātu

1120infekciju slimību izplatības riskus Latvijā un pētījums par

1121infekciju slimību izplatības riskiem un to ietekmi uz sabiedrības

1122veselības rādītājiem. Minētie pētījumi nodrošinās pamatu tālākai

1123sabiedrības veselības politikas plānošanai un ieviešanai, t.sk.

1124integrētajai veselības aprūpei, nepieciešamajiem uzlabojumiem

1125normatīvajā ietvarā, metodoloģiskajā vadībā, vakcinācijas procesa

1126pilnveidē u.c.

1127(100) Veselības aprūpes pakalpojumi (ambulators,

1128stacionārs, tarifi, zāles). Ilgstošā finansējuma trūkuma dēļ

1129veselības aprūpes sistēma Latvijā ir kritiski novājināta, kā

1130rezultātā ir tiek ietekmēta VA pakalpojumu pieejamība

1131iedzīvotājiem - ilgs diagnostikas un ārstēšanas pakalpojumu

1132gaidīšanas laiks, finansiāli un teritoriāli šķēršļi pacientiem

1133veselības aprūpes pakalpojumu, tai skaitā, zāļu saņemšanai,

1134mūsdienu prasībām neatbilstoša un novecojusi veselības aprūpes

1135infrastruktūra, nepietiekama pētniecības rezultātu un jaunāko

1136ārstniecības tehnoloģiju izmantošana veselības aprūpē un

1137medicīnā, un mūsdienu prasībām neatbilstoša veselības datu

1138infrastruktūra, nepietiekami nodrošināta pacienta veselības

1139aprūpes koordinēšana un pakalpojumu pēctecība. Lai risinātu

1140minētos izaicinājumus, ANM plāna ietvaros tiek plānotas reformas

1141veicinot jaunu, efektīvu un ilgtspējīgu VA pakalpojumu sniegšanas

1142modeļu izstrādi. Tāpat tiks izstrādātas rekomendācijas integrētas

1143veselības aprūpes attīstībai, kuru ietvaros plānots sagatavot

1144rekomendācijas "Vienas pieturas aģentūras" principa

1145ieviešanai veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā un

1146nepieciešamās izmaiņas attiecīgajos normatīvajos aktos.

1147Organizējot veselības aprūpes pakalpojumus no pacienta vajadzībās

1148balstītas perspektīvas un ievērojot nozares cilvēkresursu

1149trūkumu, ir jāspēj nodrošināt visaptverošus veselības aprūpes

1150pakalpojumus, kas nozīmē, ka pacients pēc jebkura pakalpojuma

1151līmeņa aprūpes nekavējoties tiek iesaistīts turpmākajos

1152nepieciešamajos veselības aprūpes posmos, nodrošinot saistītā

1153pakalpojuma pieejamību, tādejādi saņemot nepārtrauktu veselības

1154aprūpes pakalpojumu. Integrēta pakalpojuma nodrošināšana ietvers

1155gan dažāda līmeņa veselības aprūpes pakalpojumus sniedzēju, gan

1156sociālo pakalpojumus sniedzēju, gan pacienta un viņa tuvinieku

1157iesaisti, savstarpējas sadarbības spējas lēmumu pacienta aprūpē

1158pieņemšanā. Integrētas veselības aprūpes attīstība tiks

1159nodrošināta vienlaicīgi izmantojot gan valsts budžeta līdzekļus

1160pakalpojumu, tarifu un zāļu apmaksai, gan veicot investīcijas

1161infrastruktūrā, kas paredzētas gan ANM plāna, gan ES fondu

1162ietvaros, tāpat jāīsteno ANM plānā un ES fondu paredzētās

1163investīcijas ārstniecības iestāžu un valsts iestāžu digitālo

1164risinājumu attīstībā atbilstoši digitālās veselības stratēģijai.

1165Ņemot vērā ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu nozīmīgumu,

1166ANM plāna ietvaros tiek plānots pētījums par SAVA kvalitāti un

1167pieejamību veselības sistēmas novērtēšanai un uzlabošanai, kas

1168kalpos par pamatu tālākai SAVA pakalpojumu attīstībai. Attiecīgi,

1169lai kompleksi risinātu ambulatorās aprūpes pakalpojumu attīstību

1170gan ANM plāna, gan ES fondu ietvaros paredzēts būtisks atbalsts

1171tieši SAVA pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamās

1172infrastruktūras attīstībai. Papildus ES fondu ietvaros tiks

1173risināti arī ar pakalpojumu kvalitātes vadības sistēmas attīstību

1174saistītie pasākumi, t.sk. izstrādājot klīniskās vadlīnijas un

1175pacientu ceļus.

1176(101) Cilvēkresursi. Esošais ārstniecības personu

1177nodrošinājums ir nepietiekams visās ārstniecības personu grupās,

117833% ārstu un 28% zobārstu jau ir vai pēc 7 gadiem būs pensijas

1179vecumā, radot nopietnu apdraudējumu VA pakalpojumu

1180nodrošināšanai. Tiek prognozēts, ka līdz 2025.gadam veidosies ap

11813050 māsu iztrūkums. 2017.gadā uz 100 000 iedzīvotajiem bija

1182320,5 ārstu, tikmēr ES vidēji - 363,6. Lai stratēģiski un

1183ilgtermiņā risinātu ar cilvēkresursu attīstību saistītos

1184izaicinājumus paredzēts izstrādāt Cilvēkresursu attīstības

1185stratēģiju, t.sk. plānots izstrādāt tālākizglītības modeli un

1186attīstīt simulāciju mācības (Tehniskā atbalsta instruments (SRSS)

1187kombinācijā ar ANM plāna investīcijām). Tāpat paredzēts

1188pilnveidot ārstniecības personu atalgojuma modeli, kura mērķis ir

1189ne vien panākt, ka atalgojuma sistēma ir motivējoša un

1190caurspīdīga un sasniegs noteiktu mērķa algu katrai ārstniecības

1191personu grupai, bet arī ieviest pilna laika ekvivalenta (PLE)

1192konceptu, kura ietvaros tiek definēts, kādas darbības veicamas

1193ārstniecības personai vienas slodzes ietvaros, par kuru maksājama

1194mērķa alga ietverot gan stacionāro, gan ambulatoro darbu. Lai

1195nodrošinātu profesijā strādājošo cilvēkresursu noturēšanu un

1196cilvēkresursu piesaisti, tai skaitā atgriešanu darbam veselības

1197nozarē, īpaši valsts apmaksāto pakalpojumu nodrošināšanā, tiks

1198turpināts darbs pie ārstniecības personu izglītības sistēmas

1199kvalitātes pilnveides, māsu un rezidentu reformas īstenošanas,

1200savukārt izmantojot ES fondu atbalstu paredzēts turpināt

1201ārstniecības personu piesaisti prioritārās VA jomās darbam

1202veselības aprūpē, kā arī tiks turpināta atbilstošu prasmju un

1203iemaņu attīstīšana neformālās izglītības ietvaros, un kā jauns

1204atbalsta pasākums ar uzsvaru uz efektīvāku risinājumu -

1205paredzētas rezidentu apmācības prioritārajās VA jomās.

1206(102) Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības

1207stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izmantošana.

1208Veselības aprūpē saskaņā ar OECD veikto apkopojumu, nelietderīgus

1209tēriņus veido nepilnības klīniskajā praksē (neefektīva un

1210neatbilstoša (zemas kvalitātes) klīniskā aprūpe, negadījumi

1211veselības aprūpē, pakalpojumu dublēšana), nepilnības pakalpojumu

1212apmaksā un sniegšanā (pārāk augsta samaksa par pakalpojumu,

1213neizmantoto resursu, piemēram, medikamentu un citu medicīnisko

1214piederumu izmešana, dārgu materiālu, līdzekļu izmantošana, ja

1215pieejamas lētākas alternatīvas), nepilnības veselības aprūpes

1216pārvaldībā, piemēram, neefektīvi administratīvie izdevumi,

1217trūkumi VA digitalizācijas pārvaldībā. Lai stiprinātu veselības

1218aprūpes ilgtspēju, pārvaldību un efektivitāti tiks turpināti ES

1219fondu ieguldījumi, veicot pētījumus veselības aprūpes kvalitātes

1220novērtēšanai un uzlabošanai, tāpat tiks turpināts darbs pie

1221klīnisko algoritmu, klīnisko pacientu ceļu (kas soli pa solim

1222izklāsta ārstēšanas procesu no pacienta skatu punkta,

1223demonstrējot skaidru un saprotamu plānu) ieviešanas visās

1224veselības aprūpes jomās, prioritāri tajās, kam ir būtiska ietekme

1225uz priekšlaicīgu mirstību, priekšlaicīgu darbspēju zaudējumu.

1226Paredzēti pasākumi cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanai

1227kvalitātes nodrošināšanas sistēmas ietvaros un pacientu

1228apmierinātības ar veselības aprūpi novērtēšana.

1229(103) Lai īstenotu Sabiedrības veselības pamatnostādnēs

1230noteiktos rīcības virzienus, izvērtējot prioritātes, investīciju

1231ieguldījumu termiņus un nosacījumus, sabalansēti tiek plānotas

1232gan ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda papildus

1233investīcijas, ANM plāna reformas un investīcijas, kā arī no

1234valsts budžeta piešķirtās investīcijas un prioritārās du

12352021.-2027.gada plānošanas perioda ieguldījumu investīcijas.

1236Investīcijas kompleksi tiek mērķētas sabiedrības veselības

1237uzlabošanai, VA pakalpojumu pieejamībai un ilgstpējībai -

1238uzlabojot infrastruktūru, ka arī cilvēkresursu nodrošināšanai un

1239to kvalitātes celšanai VA nozarē atbilstoši Cilvēkresursu

1240attīstības stratēģijai, primārās aprūpes attīstības un slimnīcu

1241sadarbības teritoriju tīklojuma attīstības plānošanas

1242dokumentiem, sekundārās ambulatorās VA pieejamības novērtējumam,

1243rekomendācijām integrētas un epidemioloģiski drošas veselības

1244aprūpes attīstībai, neatliekamās medicīniskās palīdzības

1245pakalpojumu Slimnieku hospitalizācijas vietu plānam51,

1246Veselības aprūpes nodrošināšanas infrastruktūras attīstības

1247investīciju stratēģijai 2021.-2029.gadam, kā arī ņemot vērā

1248periodiskos ārstniecības iestāžu sniegto pakalpojumu izvērtējuma

1249rezultātus.

1250(104) Slimnieku hospitalizācijas vietu plāns ir pacientu

1251plūsmas organizēšanas dokuments jeb pacientu kustības algoritms,

1252kas izriet no klīniskajām vadlīnijām un citiem normatīvajiem

1253aktiem un ietver stacionāro ārstniecības iestāžu līmeni,

1254attiecīgi nodrošināmo profilu veidus un skaitu, stacionāro un

1255neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu klāstu. Veicot

1256ieguldījumus cilvēkresursu attīstībā, VA pakalpojumu attīstībā,

1257kvalitātes sistēmas pilnveidošanā un ārstniecības ieztāžu

1258infrastruktūras attīstībā, tiek veidots efektīvs, racionāls un

1259savstarpēji papildinošu pasākumu kopums, kurš mijiedarbojas uz

1260Slimnieku hospitalizācijas vietu plānu, to pakāpeniski attīstot

1261līdz ar veikto ieguldījumu attīstību. Tādējādi kopumā

1262iedzīvotājiem tiek nodrošināti efektīvāki, kvalitatīvāki un

1263pieejamāki VA pakalpojumi. Vienlaikus ar ieguldījumiem

1264sisitēmiski tiek uzlabotas ārstēšanas organizācijas metodes un

1265uzlabotas ārstu kompetences, periodiski izvērtējot slimnīcu

1266stacionāro pakalpojumu klāsta nodrošināšanu atbilstoši slimnīcas

1267līmenim, uzlabojot valsts budžeta finansējuma pieejamību VA

1268pakalpojumiem.

1269(105) Vienlaikus Sabiedrības veselības pamatnostādnes iezīmē

1270arī galvenās prioritātes nākamajiem septiņiem gadiem, gan, lai

1271aizsargātu indivīda veselību, gan arī palīdzētu indivīdam ilgāk

1272dzīvot ar labu veselību. Izvirzītas šādas prioritārās

1273veselības jomas - sirds un asinsvadu slimības, onkoloģija,

1274psihiskā veselība, mātes un bērna veselības (perinatālais un

1275neonatālais periods) aprūpe, retās slimības, paliatīvā aprūpe,

1276medicīniskā rehabilitācija.Neinfekcijas slimības ir galvenais

1277nāves cēlonis arī Latvijā - no visiem nāves cēloņiem 55% ir sirds

1278un asinsvadu slimības (SAS), otrs biežākais nāves cēlonis Latvijā

1279- onkoloģiskās slimības.33 Būtiska loma neinfekcijas

1280slimību izplatībā ir ar dzīvesveidu saistītiem riska faktoriem,

1281piem., kā neveselīgam uzturam, mazkustīgam dzīvesveidam,

1282smēķēšanai, alkohola, narkotiku un psihotropo vielu lietošanai,

1283kā arī aizraušanās ar atkarību izraisošajiem procesiem un dažādām

1284modernām tehnoloģijām.

1285(106) Lai risinātu ar prioritārajām veselības jomām saistītos

1286VA pakalpojumu trūkumus un uzlabotu VA pakalpojumu pieejamību,

1287kvalitāti un efektivitāti, visas investīcijas plānots veikt

1288ievērojot aktuālos VA rīcībpolitikas plānošanas dokumentos

1289noteiktos mērķus un izvirzītās prioritātes. Attiecīgi tiek

1290plānots aktualizēt rīcībpolitiku onkoloģijas, psihiskās

1291veselības, hronisko pacientu, t.sk. paliatīvās aprūpes jomā

1292(iekļaujot Hospisa attīstību), savukārt pārējās prioritārās jomas

1293tiks attīstītas kompleksi īstenojot Sabiedrības veselības

1294pamatnostādnēs noteiktos uzdevumus.

1295(107) Lai nodrošinātu VA izvirzīto stratēģisko attīstību,

1296ieguldījumi veicami atbilstoši konkrētās prioritātes

1297rīcībpolitikai vienlaikus nodrošinot integrētu prioritātes

1298attīstību, proti, nodrošinot gan VA kvalitātes attīstību, gan

1299cilvēkresursu pieejamības nodrošināšanu un kvalifikācijas

1300paaugstināšanu, gan infrastruktūras pieejamību, gan digitālo

1301risinājumu attīstību, un svarīgi iedzīvotāju līdzestību savā

1302veselības uzturēšanā, to visu sabalansējot ar valsts budžeta

1303finansējumu prioritātes pakalpojuma apmaksai.

1304(108) Līdztekus nodarbinātības veicināšanai un mērķētam

1305atbalstam sociālajai iekļaušanai un dažādu sociālo grupu

1306integrācijai darba tirgū, nepieciešams nodrošināt visiem

1307vienlīdzīgu piekļuvi tiesai. Tiesu pieejamība, tās efektivitāte

1308un korupcijas izplatības mazināšana, t.sk valsts un

1309starptautiskajā līmenī, stiprina iedzīvotāju un starptautiskas

1310sabiedrības uzticēšanos Latvijas tiesībaizsardzības sistēmai, kā

1311arī īsteno ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 16.3.

1312(109) Latvijā sociālo partneru iesaiste reformu un

1313politiku veidošanā ir labi nostādīta, tomēr nepieciešams

1314stiprināt patiesu dialogu komunikācijā ar sociālajiem partneriem,

1315kā arī vēl jāspēcina pilsoniskais dialogs un sabiedrības

1316līdzdalība. Šobrīd sociālo partneru un pilsoniskā dialoga

1317īstenotāju ierobežotā kapacitāte neļauj jēgpilni un savlaicīgi

1318nodrošināt nepieciešamo iesaisti. Vienlaikus, lai veicinātu

1319pilsonisko līdzdalību, jārisina jautājumi, kas skar pašu

1320sabiedrību, piemēram, Latvijas iedzīvotāji ir mazaktīvi

1321pilsoniskajā līdzdalībā un sociālais dialogs ir vāji attīstīts,

1322kā arī pilsoniskās līdzdalības rādītājs Latvijā

1323zems.52 Būtisks šķērslis trešo valstu pilsoņu

1324līdzdalībai aktīvai sabiedriskajai darbībai pastāvīgo iedzīvotāju

1325veidotās organizācijās un aktivitātēs ir nepietiekamas latviešu

1326valodas zināšanas, kas primāri negatīvi ietekmē informācijas

1327pieejamību par līdzdalības iespējām53.

1328(110) Sociālo iekļaušanu un saliedētu sabiedrību stiprina

1329iesaiste kultūras aktivitātēs. Kultūras patēriņa un

1330līdzdalības ietekmes pētījuma54 ietvaros secināts, ka

1331kultūras patēriņā mazaktīvi biežāk ir 55-74 gadīgie, ar zemiem

1332ienākumiem, laukos dzīvojošie, cittautieši un tie, kas dzīvo

1333vieni, kam ir arī plašāka sociālā nozīme - noteiktas iedzīvotāju

1334sociāli demogrāfiskās grupas kultūras pieejamībā tiek arvien

1335vairāk marginalizētas, to kultūras patēriņam arvien samazinoties

1336un/vai aizstājoties ar viegli pieejamiem izklaides

1337produktiem.

1338(111) Pieejamie dati norāda, ka COVID-19 pandēmijas rezultātā

1339noteikto ceļojuma ierobežojumu rezultātā nopietni ietekmēti

1340reģioni, kur kultūras un tūrisma nozares sniedz nozīmīgu

1341ieguldījumu reģionālajā ekonomikā. Būtiski saglabāt un attīstīt

1342Latvijas kultūras kapitālu un veicināt piederības izjūtu Latvijas

1343kultūras telpai, attīstot sabiedrības radošumā balstītu

1344konkurētspējīgu nacionālo identitāti un veidojot Latvijā

1345kvalitatīvu kultūrvidi, t.sk. kultūras mantojuma potenciāla

1346izmantošana radošā tūrisma attīstīšanai.

1347(112) Lai risinātu augstāk minētos izaicinājumus investīcijas

1348plānotas 4.1.1., 4.1.2., 4.2.3., 4.2.4., 4.3.1., 4.3.3., 4.3.2.,

13494.3.4., 4.3.5. un 4.3.6.SAM investīciju prioritātēs paredzot ERAF

1350un ESF+ investīcijas.

1351(113) Plānotos ieguldījumus pamato Sociālās aizsardzības un

1352darba tirgus politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam, Bērnu,

1353jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēs 2022.-2027.gadam,

1354Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam un

1355Resocializācijas politikas pamatnostādnēs 2022.-2027.gadam un

1356attiecīgo pamatnostādņu īstenošanas plānā ietvertie mērķi,

1357pasākumi un plānotie rezultāti. Visi ieguldījumi tiks veikti

1358saskaņā ar ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām un

1359ANO Konvencijā par bērnu tiesībām noteikto un vērsti uz

1360vienlīdzības, izvēles brīvības, tiesību uz izglītību, tiesību uz

1361neatkarīgu dzīvi un piekļūstamības nodrošināšanu, ņemot vērā

1362iedzīvotāju vajadzību un pieejamo pakalpojumu un infrastruktūras

1363analīzi. Netiks atbalstītas darbības, kas veicina jebkāda veida

1364segregāciju vai atstumtību. Vienlīdzība, iekļaušana,

1365nediskriminācija un pamattiesību ievērošana ir noteiktas kā

1366horizontāls princips visās Programmas atbalsta jomās. Programmas

1367sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzībā, ziņošanā un novērtēšanā

1368tiks ņemta vērā un veicināta dzimumu līdztiesība un veikti

1369pasākumi, lai novērstu jebkādu diskrimināciju dzimuma, rases vai

1370etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes,

1371vecuma vai seksuālā orientācijas dēļ. Īpaši tiks ņemta vērā

1372nepieciešamība nodrošināt piekļuvi personām ar invaliditāti.

13731.6. Integrēti

1374risinājumu demogrāfijas un reģionālo attīstības atšķirību

1375izaicinājumiem

1376(114) Iedzīvotāju skaita samazināšanās Latvijā radīs

1377izaicinājumus ekonomikas attīstībai, samazinoties darbaspēka

1378pieejamībai, kā arī veselības un sociālai sistēmai, būtiski

1379palielinoties pensijas vecumā esošo iedzīvotāju proporcijai

1380sabiedrībā. Iedzīvotāju skaita izmaiņas pēdējos 10 gados būtiski

1381atšķiras reģionāli - Pierīgas statistiskajā reģionā samazinājums

1382ir tikai par 1%, kamēr Latgales statistiskajā reģionā iedzīvotāju

1383skaits krities par 20%.55

1384(115) Šos depopulācijas un reģionālo atšķirību izaicinājumus

1385plānots risināt ATR ieviešanas gaitā, tostarp, lai nodrošinātu

1386ekonomiski spēcīgu un pašpietiekamu pašvaldību attīstību, ir

1387svarīgi sniegt atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai un uzlabot gan

1388pakalpojumu, gan publiskās ārtelpas pieejamību un kvalitāti

1389reģionos. No 119 pašvaldībām izveidojot 42 pašvaldības, ATR

1390mērķis ir izveidot attīstīties spējīgas administratīvās

1391teritorijas ar vietējām pašvaldībām, lai spētu nodrošināt tām

1392likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē

1393un pieejamībā, kā arī spētu sniegt iedzīvotājiem kvalitatīvus

1394pakalpojumus par samērīgām izmaksām. ATR rezultātā izveidoto

1395pašvaldību atbalstam RPP ir ietverti atbalsta pasākumi

1396uzņēmējdarbības veicināšanai, pakalpojumu kvalitātes un

1397pieejamības uzlabošanai, publiskās pārvaldes un pilsoniskās

1398sabiedrības kapacitātes celšanai, kā arī sabiedrības līdzdalības

1399palielināšanai lēmumu pieņemšanas procesos.

1400(116) Latvijai jārod savi specifiski risinājumi, lai uzlabotu

1401reģionos dzīvojošo iedzīvotāju dzīves kvalitāti un

1402uzņēmējdarbības vidi. Latvija plāno ilgtspējīgas pilsētu

1403attīstības īstenošanai izmantot funkcionālo pilsētu teritoriju

1404pieeju. Funkcionālās pilsētu teritorijas aptver nacionālas un

1405reģionālas attīstības centrus (9 pilsētas un 21 reģionālo

1406centru), kas nacionālās attīstības plānošanas dokumentos ir

1407atzīmēti kā pilsētu ekonomiskās izaugsmes centri, un to

1408apkārtnes, starp kurām ikdienā notiek aktīva darbaspēka migrācija

1409un ir kopīgs pakalpojumu tīkls. Ieguldījumus reģionu attīstībai

1410plānots ieviest, balstoties uz integrētajām teritoriju attīstības

1411stratēģijām - piecām plānošanas reģionu attīstības

1412programmām56 un tām pakārtotām vietējo pašvaldību

1413attīstības programmām. Nacionālas un reģionālas nozīmes

1414attīstības centri ir būtiski, jo ap šiem centriem ATR kontekstā

1415tiek veidotas jaunās administratīvās teritorijas.

1416(117) Atbilstoši Attīstības plānošanas sistēmas likumam

1417pašvaldības attīstības programma tiek izstrādāta, ievērojot

1418līdzdalības principu - visām ieinteresētajām personām ir iespēja

1419līdzdarboties attīstības plānošanas dokumenta izstrādē.

1420Pašvaldības visā attīstības programmas izstrādes procesā organizē

1421regulāras sabiedrības iesaistes aktivitātes, iesaistot formālās

1422un neformālās sabiedrības grupas, kā arī fiziskas personas.

1423Izstrādājot attīstības programmu, pašvaldība noskaidro

1424sabiedrības viedokli par teritorijas izaicinājumiem un

1425nepieciešamajiem risinājumiem, kā arī organizē sabiedrības

1426līdzdalību teritorijas attīstības plānošanā. Tāpat atbilstoši

1427Teritorijas attīstības plānošanas likumam teritorijas attīstības

1428plānošanā tiek ievērots atklātības princips - teritorijas

1429attīstības plānošanā un dokumentu izstrādē iesaista sabiedrību un

1430nodrošina informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu.

1431(118) Gan reģionālo atšķirību, gan demogrāfisko izaicinājumu

1432risināšanai ir nepieciešami integrēti un pārnozaru risinājumi,

1433tāpēc tie ir integrēti visās politiku jomās.

14341.7.

1435Izaicinājumi administratīvajai kapacitātei, labai pārvaldībai un

1436vienkāršošanai

1437(119) Ikgadējās valsts rekomendācijas aicina stiprināt valsts

1438pārvaldes pārskata atbildību un efektivitāti, īpaši attiecībā uz

1439pašvaldībām un valsts un pašvaldību uzņēmumiem. Tāpat

1440nepieciešama vispārējas uzticības valsts pārvaldei, kā arī

1441paļāvības uz valsts iestāžu darbību atbilstoši labai pārvaldībai

1442stiprināšana, īpaši uzņēmēju vidū.

1443(120) Latvija ir saskārusies ar apjomīgu projektu kavēšanos un

1444sadārdzinājumiem, it īpaši transporta un veselības jomas

1445projektos. Tāpat vairāku valsts pārvaldes IKT projektu izstrādē

1446un īstenošanā ir konstatētas problēmas saistībā ar sistēmu

1447efektivitāti un atbilstošu funkcionalitāti, kas ir būtiski

1448pagarinājis projektu ieviešanas termiņus. Pašvaldību e-vides

1449digitalizācija ir maz attīstīta un līdz šim nav bijusi iespēja to

1450īstenot efektīvi.

1451(121) Tāpat ir novērojams būtiskas atšķirības pašvaldību

1452kapacitātē veidot un īstenot attīstības plānošanas dokumentus

1453atbilstoši mūsdienu izaicinājumiem (piem., klimata pārmaiņas,

1454digitalizācija, viedie risinājumi u.c.) sasaistē ar budžetu,

1455nodrošināt kvalitatīvus sociālos un publiskos pakalpojumus,

1456iesaistīt sabiedrību teritorijas attīstībā utml. Uz attīstības

1457plānošanas kapacitātes celšanas nepieciešamību norāda Valsts

1458kontroles revīzija - pašvaldībās nereti nav to funkcijām

1459atbilstoši speciālisti57.

1460(122) Lai risinātu augstākminētos izaicinājumus, VK sadarbībā

1461ar FM un VARAM izstrādājusi administratīvās kapacitātes

1462stiprināšanas ceļa karti KP efektīvai īstenošanai, aptverot

1463nozīmīgākās mērķa grupas - finansējuma saņēmējus, publiskās

1464pārvaldes iestādes, vadības un kontroles sistēmas dalībniekus, UK

1465pārstāvjus, NVO un sadarbības partnerus. Investīcijas plānots

1466atbalstīt, piem., 5.1.1., 1.3.1. un 6.1.1.SAM u.c. SAM ietvaros,

1467tam novirzot ERAF vai ESF+, kā arī tehniskās palīdzības

1468finansējumu.

1469(123) Attiecībā uz vienkāršošanu ES fondu sistēmā tiek

1470apsvērta plašāka vienkāršoto izmaksu izmantošana. Balstoties uz

1471finansējuma saņēmēju aptaujām sistēma ir efektīva, saprotama un

1472nodrošina labu atbalstu.

14731.8. Sasaiste

1474ar Eiropas Savienības Stratēģiju Baltijas jūras reģionam

1475(124) Lai sniegtu ieguldījumu kopēju ESBJRS vispārējo mērķu

1476"Palielināt labklājību" un "Savienot reģionu"

1477un tādejādi uzlabotu Baltijas jūras reģiona globālo

1478konkurētspēju, veicinātu klimata neitrālu ietekmi, klimata risku

1479novēršanu un pārvaldību, labāk savienotu reģionu un cilvēkus,

1480programmas ietvaros ieguldījumi plānoti šādās jomās: iekļaušanās

1481ES pētniecības telpā un piegāžu ķēdēs, pārrobežu e-risinājumu

1482izstrāde, kā arī NEKP kontekstā plānota koordinēta rīcība

1483attiecībā uz transporta emisiju samazināšanu, t.sk. alternatīvo

1484degvielu ražošanas un lietošanas veicināšana.

1485(125) Lai sniegtu ieguldījumu Baltijas jūras vides stāvokļa

1486uzlabošanā un ESSBJR vispārējā mērķa "Glābt jūru" un tā

1487apakšmērķu sasniegšanā, veicinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām,

1488risku novēršanu un pārvaldību, programmas ietvaros tiks sniegti

1489ieguldījumi ūdenssaimniecības pakalpojumu, tostarp notekūdeņu

1490attīrīšanas sistēmu uzlabošanas, bioloģiskās daudzveidības

1491saglabāšanas, aprites ekonomikā balstītas atkritumu

1492apsaimniekošanas, vēsturiski piesārņoto vietu sanācijas un videi

1493draudzīgas ostu infrastruktūras attīstības pasākumos.

1494(126) Arī zaļā publiskā iepirkuma piemērošana veicinās ESSBJR

1495vispārējā mērķa "Glābt jūru" sasniegšanu. Ievērojot

1496tendences zaļā publiskā iepirkuma attīstībā, programmas ietvaros,

1497īstenojot SAM, zaļā publiskā iepirkuma prasības, obligāti tiks

1498piemērotas aktivitātēs, kurās spēkā esošajā normatīvajā

1499regulējumā ir noteiktas zaļā publiskā iepirkuma prasības un

1500kritēriji.

1501(127) Lai panāktu lielāku sinerģiju un papildinātību

1502ESSBJR58 īstenošanā tematiskā mērķa "Zaļāka

1503Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu

1504enerģētikas pārkārtošanu, "zaļas" un "zilas"

1505investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām

1506un risku novēršanu un pārvaldību" un INTERREG mērķa

1507"Zaļāka Eiropa ar zemu oglekļa emisiju līmeni"

1508ietvaros, vienlaikus nodrošinot nepārklāšanos, nacionālajos

1509normatīvajos aktos par SAM īstenošanu, tiks specificētas

1510atbalstāmās darbības, attiecināmās izmaksas un finansējuma

1511saņēmēji, kā arī dubultā finansējuma riska novēršanas

1512pasākumi.

1513(128) Lai reaģētu uz pieaugošo pieprasījumu pēc mērķtiecīgas

1514starpreģionu sadarbības, sniegtu ieguldījumu RIS3 mērķu

1515sasniegšanā un sekmētu ekonomikas transformāciju, programmā

1516ietvertie MVU konkurētspējas, inovāciju, pētniecības un

1517digitalizācijas atbalsta instrumenti 1.politikas mērķa ietvaros

1518sniegs pienesumu ESSBJR stratēģijas politikas viziena

1519"Inovācijas" mērķu sasniegšanā - šādās jomās

1520"Izaicinājumu virzītas inovācijas", Digitālās

1521inovācijas un transformācija" un "Kopradītas

1522inovācijas".

1523(129) ESSBSR ietvaros ir noteikta sadarbības ar partneriem no

1524astoņām alībalstīm, lai rastu kopīgu problēmu risinājumus,

1525identificētu un īstenotu sadarbības potenciālu. ESSBSR

1526dalībvalstu sinerģijas palielināšanai nepieciešams apmainīties ar

1527pieredzi kā arī nodrošināt atbalsta pasākumu starptautisku

1528sadarbību. Galvenās sadarbības jomas ir P&A, atbalsts

1529uzņēmumu internacioalizācijai, pielāgošanās klimata pārmaiņām un

1530enerģētikas problēmu risināšanai.

15311 Eurostat dati

1532https://ieej.lv/SjlVN

15332

1534https://ieej.lv/ED0qg

15353 RPP

15364 CSP dati,

15372016.gads

15385 CSP dati, 2021.gads

15396 CSP dati, 2021.gads

15407 Reģionālās attīstības indikatoru moduļa

1541dati.

15428 CSP dati, 2021.gads

15439 CSP dati, 2021.gads

154410 Reģionālās attīstības indikatoru moduļa

1545dati.

154611 European Innovation Scoreboard 2019

1547file:///C:/Users/ESD437/Downloads/Latvia.pdf

154812 Informatīvais ziņojums "Par Latvijas

1549inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda iniciatīvas

1550aktualitātes pārskatīšanu" (apstiprināts 12.04.2022.; MK

1551protokols Nr.20 40§)

155213 NIP

155314 ZTAI

155415 EIS 2019 datubāze https://ieej.lv/Vu9v6

155516 CSP, 2019.gads

155617 Eiropadomes secinājumi - Jauna stratēģiskā

1557programma 2019.-2024.gadam, (2019.gada jūnijs)

1558https://ieej.lv/lQpKn 4.lpp.

155918 Piekrastes plānojuma 5.darba materiāls

15605.Publiskās infrastruktūras izvērtējums pašvaldību griezumā

1561https://ieej.lv/AD6q8

156219 Digital Economy and Society Index 2020 -

15639%.

156420 Digital Economy and Society Index 2020

156521 Statistika par augstāko izglītību:

1566https://www.izm.gov.lv/lv/statistika-par-augstako-izglitibu

156722 Saskaņā ar pašvaldību sniegtajiem datiem

15682020.gada oktobrī

156923 Klimatdrošināšana ir process, kurā

1570infrastruktūras projektu izstrādē tiek integrēti klimata

1571pārmaiņu samazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām

1572pasākumi. Tas ļauj pieņemt informācijā balstītus lēmumus par

1573projektiem, kas uzskatāmi par saderīgiem ar Parīzes nolīgumu.

1574Process ir sadalīts divos pīlāros (siltumnīcefekta gāzu emisiju

1575samazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām) un divos posmos

1576(pārbaude un detalizēta analīze). Vajadzību veikt detalizētu

1577analīzi nosaka pārbaudes posma iznākums.

157824 Latvia`s national

1579inventory report (submission under UNFCCC and the Kyoto

1580Protocol Common Reporting Formats (CRF)), 1990 - 2018

158125 NEKP

158226 Ilgtspējīgi pārvietošanās veidi ir

1583pārvietošanās ar kājām, ar velosipēdu, ar sabiedrisko

1584transportu, ar

1585automobiļiem, kas aprīkoti ar elektrisko vai hibrīda

1586dzinēju, un izmanto multimodālo transporta sistēmu.

158727 CSP,

1588https://ieej.lv/TtZRl

158928

1590https://www.csdd.lv/celu-satiksmes-negadijumi/celu-satiksmes-negadijumu-skaits,

1591(provizoriskie dati uz

159207.01.2021.)

159329 Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģija

159430 Ēku atjaunošanas

1595ilgtermiņa stratēģija. Pieejams:

1596https://ec.europa.eu/energy/sites/ener/files/documents/lv_building_renov_2017_lv.pdf

159731

1598https://ec.europa.eu/energy/sites/ener/files/documents/lv_building_renov_2017_lv.pdf;

15992.1.sadaļa "Pārskatā apzinātās galveno ēku

1600kategorijas", 5lpp

160132

1602https://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=ilc_mdes01&lang=en

1603un https://data1.csb.gov.lv:443/sq/32931

160433 EK Vides politikas īstenošanas pārskata par

1605Latviju un 2017.gada, 2018.gada un 2019.gada ziņojumos par

1606strukturālo reformu īstenošanu Latvijā

160734 Apvārsnis Eiropa misija: Atjaunot mūsu

1608okeānus un ūdeņus līdz 2030.gadam. https://ieej.lv/kzm38

160935 EK ziņojums (2019). Otro upju baseinu

1610apsaimniekošanas plāni - Dalībvalsts: Latvija.

1611https://ieej.lv/bWAm1

161236 Dabas aizsardzības pārvalde. (2019) Biotopu

1613direktīvas ziņojums. https://ieej.lv/9RaBR

161437 COM(2021) 240 final, 17.05.2021.

161538 The Forth Work Plan of the North Sea - Baltic

1616Core Network Corridor

161739 VAS "Ceļu satiksmes drošības

1618direkcija", https://ieej.lv/bk8oH

161940 http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40501088

162041 https://ieej.lv/wH2bh

162142 https://ieej.lv/veFPp

162243 NEKP, Autotransporta direkcija

162344 https://ieej.lv/hm57c

162445 Mobilitātes punkta nolūks ir atvieglot pāreju

1625no viena transporta veida uz otru, nodrošināt ērtu savienojumu

1626starp galamērķiem un nodrošināt daudzveidīgu atbalsta

1627infrastruktūru (norādes, pārvietošanos atbalstoši pakalpojumi,

1628aplikācijas utt.) "pēdējam kilometram". Mobilitātes

1629punktā koncentrējas vairāki transporta veidi (vilciens,

1630autotransports, sabiedriskais transports), no tā ir izveidota

1631velo un gājēju infrastruktūra līdz apkārtnē esošajiem

1632iepirkšanās, izklaides, atpūtas un citiem pakalpojumiem.

1633Mobilitātes punktu attīstība ietver dalītās lietošanas

1634automašīnu, velosipēdu, skrejriteņu nomas pakalpojumus,

1635viedtālruņa lietotnes, kurās apkopoti sabiedriskā transporta

1636maršruti, transporta veidu pakalpojumi un apkārtnē pieejamie

1637pakalpojumi.

163846 Pieejams šeit:

1639https://www.sam.gov.lv/lv/petijumi.

164047 Informatīvais ziņojums "Ceļvedis piektās

1641paaudzes (5G) publisko mobilo elektronisko sakaru tīklu

1642ieviešanai Latvijā", izskatīts MK 18.02.2020.

164348 https://ieej.lv/n5k2o

164449 Sabiedrības veselības pamatnostādnes

16452021.-2027.gadam

1646https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/746a6c77-a9f4-4182-9084-e4ab10484b2e

164750 2017. gadā, mirstot Latvijas iedzīvotājiem

1648vecumā līdz 64 gadiem, zaudēti gandrīz 84 tūkstoši potenciālo

1649mūža gadu (pirms desmit gadiem - 132 tūkstoši), SPKC

1650"Potenciāli zaudētie mūža gadi Latvijā 2017.

1651gadā".

165251

1653https://www.vmnvd.gov.lv/lv/hospitalizacijas-plans

165452 Valsts kancelejas 2018.gada aptauja "Par

1655sabiedrības līdzdalību valsts un pašvaldību iestāžu

1656darbā". Vienlaikus 2020.gada novembrī pētījumu centra SKDS

1657veiktā sabiedriskās domas aptauja uzrādīja, ka tikai 14% no

1658pilngadīgajiem Latvijas iedzīvotājiem iepriekšējo divu gadu

1659laikā bija piedalījušies kādā sabiedriskā apspriedē, piketā,

1660ziedoja savu laiku sabiedriski svarīgai problēmai, parakstīja

1661sabiedriski svarīgu vēstuli vai sazinājās ar ievēlētajiem

1662deputātiem:

1663http://providus.lv/article/latvija-joprojam-zemas-uzticesanas-sabiedriba-iedzivotaji-veletos-plasakas-iesaistes-iespejas

166453 Trešo valstu pilsoņu situācijas izpēte Latvijā

16652017, nodibinājums "Baltic Institute of Social

1666Sciences"

166754 https://ieej.lv/UATSF

166855 VARAM aprēķins, izmantojot CSP datus. CSP.

1669ISG020. Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos

1670reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās un novados

1671https://ieej.lv/36gzf

167256 Netiek veidots jauns attīstības plānošanas

1673dokumenta veids. Atbilstoši Attīstības plānošanas sistēmas

1674likumam tiek izmantota attīstības programma, kas katram

1675reģionam ir jāizstrādā vidējam termiņam (šobrīd spēkā esošās

1676reģionu programmas atbilst 2014.-2020.periodam, nākošā plānota

16772021.-2027.periodam ).

167857 Saskaņā ar VARAM rīcībā esošiem datiem,

16792019.gadā 30 pašvaldībās nav speciālista, kas specifiski būtu

1680atbildīgs tieši par uzņēmējdarbības jautājumiem, lai arī tā ir

1681viena no pašvaldības funkcijām. Tāpat vairākiem uzņēmējdarbības

1682speciālistiem tie nav vienīgie pienākumi (50 pašvaldībās tas ir

1683pamatuzdevums attiecīgajam speciālistam).

168458

1685https://balticsea-region-strategy.eu/action-plan