Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra rīkojumā Nr. 841 "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam" 211. pants — paredz līdztekus izveidotajai augstākās

izglītības absolventu monitoringa sistēmai izveidot

profesionālās izglītības absolventu monitoringa sistēmu,

nodrošinot visaptveroša monitoringa un iekļaušanās darba

tirgū izvērtējumu īstenošanu par absolventu nodarbinātību

un ienākumiem sākot ar 2024.g.

Karjeras atbalsta pasākumi ir integrēti vispārējās un

profesionālās izglītības procesā. Tie ietver informācijas

un konsultāciju pasākumus visās izglītības pakāpēs.

E-vidē publiskoti materiāli karjeras atbalsta

īstenošanai, izstrādāti plānu paraugi un ar tiem var

iepazīties izglītojamie un vecāki. Pašvaldībās ir

izglītoti pedagogi-karjeras konsultanti, kuri regulāri

pilnveido profesionālo kompetenci.

Karjeras konsultācijas pieaugušajiem piedāvā NVA,

sniedzot informāciju un atbalstu konkrētas situācijas

risināšanā. Atsevišķās pašvaldības ir pieejami pašvaldību

īstenoti karjeras atbalsta pasākumi pieaugušajiem.

Skatīt 2. pielikumu.

59.

3. pasākumus kvalitatīvas, finansiāli pieejamas,

atbilstīgas un iekļaujošas izglītības un apmācības, kurā

nepastāv nošķiršana, nodrošināšanai un pamatkompetenču

apguvei visos līmeņos, tostarp augstākajā izglītībā.

Jā

a) Izglītības likums

b) Vispārējās izglītības likums

c) Profesionālās izglītības likums

d) Augstskolu likums

e) Izglītības attīstības pamatnostādnes

2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes

sabiedrībai" (MK 22.06.2021. rīk. Nr.436)

Iekļaujošas, pieejamas un kvalitatīvas izglītības

nodrošināšanas pamatprincipi ir noteikti izglītības

sistēmas darbību regulējošajos normatīvajos aktos,

paredzot izglītojamo ar speciālām vajadzībām iekļaušanu

vispārējā izglītībā; asistenta pakalpojumu vispārējā,

profesionālā un augstākajā izglītībā. Investīcijas

izglītības infrastruktūrā tiek veiktas atbilstoši

būvnormatīvam par vides pieejamību, iespēju robežās

nodrošinot vides un informācijas pieejamību

izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām. Vispārējās

izglītības apguvei tiek nodrošināts atbalsta personāls un

speciāli mācību līdzekļi. Turpmāk plānots stiprināt

iekļaujošu izglītību, nodrošinot izglītības pieejamību un

atbilstību izglītojamo vajadzībām, veicinot IAP

prioritāri īstenojamos rīcības virzienus vienlīdzīgas

piekļuves nodrošināšanai kvalitatīvai un iekļaujošai

izglītībai visos izglītības veidos un pakāpēs (rīcības

virzieni 2.1., 2.2., 3.1., 3.2.).

Aprakstu skatīt 2.pielikumā.

60.

4. koordinācijas mehānismu, kas aptver visus

izglītības un apmācības līmeņus, tostarp augstāko

izglītību, un skaidru pienākumu sadali starp attiecīgajām

valsts un/vai reģionālajām struktūrām.

Jā

a) Izglītības likums

b) Vispārējās izglītības likums

c) Profesionālās izglītības likums

d) Augstskolu likums

e) Izglītības attīstības pamatnostādnes

2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes

sabiedrībai" (MK 22.06.2021. rīk. Nr.436)

Izglītības sistēmas darbības pamatprincipi, tiesību un

pienākumu sadale starp valsts, pašvaldības, dibinātāja un

iestādes līmeni, dažādu līmeņu sadarbības mehānismi un

atbildība par to īstenošanu ir noteikta izglītības

sistēmas darbību regulējošajos normatīvajos aktos (IAP

2.3.2., 3.1.1., 4.1.1., 4.1.2. uzd.).

Datu uzkrāšanai un apmaiņai par izglītības sistēmas

procesiem (izgl. iestādes, pedagogi, izglītojamie) visās

izglītības pakāpēs ir izveidota Valsts izglītības

informācijas sistēma. Dati tiek izmantoti izgl. procesu

vadībai, plānošanai un finansējuma aprēķināšanai. Dažādu

procesu koordinācija izgl. nozarē notiek ar konsultatīvu

vai lemjošu institūciju - padomju starpniecību. Starp

nozīmīgākajām padome "Izglītība visiem",

Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējā

apakšpadome, kurā piedalās valsts, darba devēju un darba

ņēmēju pārstāvji, un Pieaugušo izglītības pārvaldības

padome.

61.

5. stratēģiskās politikas satvara uzraudzības,

izvērtēšanas un pārskatīšanas kārtību.

Jā

a) Izglītības likums

b) Izglītības attīstības pamatnostādnes

2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes

sabiedrībai" (MK 22.06.2021. rīk. Nr.436)

Izglītības likuma 131.pants nosaka vienotas valsts

politikas un attīstības stratēģijas izglītībā izstrādes,

apstiprināšanas un īstenošanas ietvaru. Ievērojot

Izglītības likuma 15. pantā noteikto, IZM vada IAP

noteiktās vienotās valsts politikas un attīstības

stratēģijas izglītībā īstenošanu, koordinējot to ar citām

izglītības procesā iesaistītajām institūcijām.

IAP nosaka prioritāri veicamos uzdevumus šī pienākuma

nodrošināšanas pilnveidošanai: 4.2.1., 4.2.2.

uzdevums.

Aprakstu skatīt 2.pielikumā.

62.

6. pasākumus, kas vērsti uz mazprasmīgiem,

mazkvalificētiem pieaugušajiem un pieaugušajiem no

nelabvēlīgas sociāli ekonomiskās vides, un prasmju

pilnveides iespējām.

Jā

a) Izglītības attīstības pamatnostādnes

2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes

sabiedrībai" (MK 22.06.2021. rīk. Nr.436)

b) Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas

pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (MK 01.09.2021. rīk

Nr.616)

IAP noteikti prioritārie rīcības virzieni un uzdevumi,

kas īstenojami pieaugušo ar zemām prasmēm un nelabvēlīgā

situācijā esošo pieaugušo iesaistīšanai izglītībā, kā arī

attiecīgi politikas rezultatīvie rezultāti, to

sasniedzamās (t.sk. vidusposma vērtības; 3.3.1.,

3.3.2.uzdevums.).

Atbalstu mērķa grupai nosaka arī SADTPP 3.rīcības

virziena 1.uzdevums "Paaugstināt bezdarbnieku, darba

meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu

konkurētspēju un reaģēšanu uz darba tirgus transformāciju

un nepieciešamību pielāgoties aktuālajai situācijai darba

tirgū, t.sk.: 1.1. Pilnveidojot bezdarbnieku, darba

meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu darba

tirgum nepieciešamās zināšanas un prasmes; 1.5.

pilnveidojot subsidētās, pagaidu nodarbinātības un darbam

nepieciešamo iemaņu attīstības pasākumus".

Aprakstu skatīt 2.pielikumā.

63.

7. pasākumus, ar ko attiecībā uz piemērotām mācīšanās

metodēm atbalsta skolotājus, pasniedzējus un akadēmiskos

mācībspēkus, kā arī pamatkompetenču novērtējumu un

apstiprinājumu.

Jā

a) Izglītības attīstības pamatnostādnes

2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes

sabiedrībai" (MK 22.06.2021. rīk. Nr.436)

b) Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2021. -2027.gadam

"Kultūrvalsts" (MK 01.03.2022. rīk. Nr.

143)

IAP noteikti rīcības virzieni, uzdevumi un pasākumi

augsti kvalificētu, kompetentu uz izcilību vērstu

pedagogu un akadēmiskā personāla nodrošināšanai

izglītības sistēmā: 1.1.1., 1.1.2., 1.1.3.,

1.2.1.uzdevums. Aprakstu skatīt 2.pielikumā.

Kultūrpolitikas pamatnostādņu 2021. -2027.g.

4.prioritāte "Talantu ataudze un kultūras darbinieku

profesionālā izaugsme" paredz stiprināt

kultūrizglītības sistēmu, lai stimulētu jaunu talantu

attīstību un izaugsmi, nodrošināt kultūras nozarē

strādājošo profesionālās pilnveides iespējas, kā arī

stiprināt kultūras komponenti vispārējā izglītībā.

Pamatnostādnes papildinās Kultūrizglītības nozares

stratēģija 2021-2027.g. kas tiks izstrādāta kā nozares

detalizētāks rīcības plāns pamatnostādņu īstenošanai.

64.

8. pasākumus, ar ko veicina audzēkņu un mācībspēku

mobilitāti un izglītības un apmācības pakalpojumu

sniedzēju starptautisko sadarbību, tostarp atzīstot

mācību rezultātus un kvalifikāciju.

Jā

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam

"Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (MK

22.06.2021. rīk. Nr.436)

IAP nosaka pasākumus, kas ir īstenojami izglītības

iestāžu internacionalizācijas nostiprināšanai,

starptautiskās sadarbības attīstībai un mācību

mobilitātes veicināšanai visos izglītības līmeņos

(2.3.1.uzdevums).

Aprakstu skatīt 2.pielikumā.

65.

Tematiskais priekšnosacījums Nr.13 (4.4.)

Valsts stratēģiskās politikas satvars sociālās

iekļaušanas un nabadzības mazināšanas jomā

ERAF, ESF+

4.1.2.SAM

4.2.1.SAM

4.3.1.SAM

4.3.3.SAM

4.3.4.SAM

4.3.5.SAM

4.3.6.SAM

Jā

Ir izstrādāta valsts vai reģionālā stratēģiskā

politika vai atbilstošās tiesību normas sociālās

iekļaušanas un nabadzības mazināšanas jomā, kas

ietver:

1.uz pierādījumiem balstītus secinājumus par nabadzību

un sociālo atstumtību, tostarp par bērnu nabadzību, jo

īpaši attiecībā uz vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīviem

pakalpojumiem, kas paredzēti bērniem neaizsargātās

situācijās, kā arī bezpajumtniecību, teritoriālo un

izglītības segregāciju, ierobežotu piekļuvi

pamatpakalpojumiem un infrastruktūrai, un par visu vecuma

grupu neaizsargāto personu īpašajām vajadzībām.

Jā

a) Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas

pamatnostādnes 2021.-2027.g. (SADTPP)

b) Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas

pilnveide bērnu attīstības, uzvedības un psihisko

traucējumu veidošanās risku mazināšanai

c) Resocializācijas politikas pamatnostādnes

2022.-2027.g.

d) Izglītības attīstības pamatnostādnes

2021.-2027.g.

e) Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības

pamatnostādnes 2021- 2027.g.

f) Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības

pamatnostādnes 2022.-2027.g.

SADTPP sekmēs sociālo iekļaušanu, mazinot ienākumu

nevienlīdzību, attīstot pieejamu, individuālajām

vajadzībām atbilstošu sociālo un juridisko pakalpojumu

sistēmu, veicinot nodarbinātības līmeni kvalitatīvā darba

vidē.

Agrīnā preventīvā atbalsta sistēma bērniem veicinās to

veselīgu attīstību un pašrealizāciju.

IAP uzlabos kvalitatīvas izglītības pieejamību,

mazinot sociālekonomiskā stāvokļa ietekmi uz

bērnu/jauniešu iespējām iegūt kvalitatīvu izglītību.

RPP risinās nepietiekamu PII un bērnu pieskatīšanas

pakalpojuma pieejamību.

Resocializācijas politika mazinās noziedzīgās

uzvedības riskus ieslodzītajiem un probācijas klientiem,

veicinot iekļaušanos sabiedrībā.

Sabiedrības saliedētības pamatnostādnes paredz

stiprināt pilsoniskās sabiedrības attīstību un ilgtspēju,

veidojot pilsonisku kultūru un attīstot iekļaujošu

pilsoniskumu.

Bērnu un ģimenes attīstības pamatnostādnes veicinās

ģimenēm draudzīgu sabiedrību, bērnu un jaunatnes

labklājību un vienlīdzīgas iespējas.

Apraksts 4.pielikumā.

66.

2. pasākumus segregācijas novēršanai un apkarošanai

visās jomās, tostarp sociālo aizsardzību, iekļaujošu

darba tirgu un piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem, kas

paredzēti neaizsargātām personām, tostarp migrantiem un

bēgļiem.

Jā

a) Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas

pamatnostādnes 2021.-2027. g. (MK 01.09.2021. rīk.

Nr.616);

b) Likums "Par sociālo drošību"

SADTPP galvenais mērķis ir sekmēt iedzīvotāju sociālo

iekļaušanu, mazinot ienākumu nevienlīdzību un nabadzību,

attīstot pieejamu un individuālajām vajadzībām atbilstošu

sociālo pakalpojumu un juridiskā atbalsta sistēmu, kā arī

veicinot augstu nodarbinātības līmeni kvalitatīvā darba

vidē. Attiecīgi visi uzdevumi ir vērsti uz nabadzības un

sociālās atstumtības mazināšanu.

SADTPP paredz modernu un pieejamu sociālo pakalpojumu

sistēmu, kas cita starpā uzlabos iedzīvotāju iespējas

dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties

izglītībā un darba tirgū.

Likumā "Par sociālo drošību" ir noteikta

minimālo ienākumu sliekšņu metodoloģija un pārskatīšanas

kārtība.

67.

3. pasākumus pārejai no institucionālās aprūpes uz

aprūpi ģimenē un vietējā kopienā.

Jā

Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas

pamatnostādnes 2021.-2027. g. (MK 01.09.2021. rīk.

Nr.616)

SADTPP rīcības virzienā "Moderna un pieejama

sociālo pakalpojumu sistēma, kas cita starpā uzlabo

iedzīvotāju iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot

sabiedrībā, iekļauties izglītībā un darba tirgū"

paredzēts īstenot pasākumu - palielināt sabiedrībā

balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un

atbilstību mērķa grupas vajadzībām.

68.

4. kārtību, kādā nodrošina, ka tā izstrādi,

īstenošanu, uzraudzību un pārskatīšanu veic ciešā

sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām,

tostarp sociālajiem partneriem un attiecīgajām

pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

Jā

a) LM 20.03.2014. rīk. nr.26 "Par Sociālo

pakalpojumu attīstības padomes izveidošanu" (turpmāk

- SPAP)

b) Sociālo pakalpojumu attīstības padomes nolikums

(21.05.2014.)

c) LM 27.04.2016. rīk. nr.38 "Par Sociālās

iekļaušanas politikas koordinācijas komitejas

izveidi" (SIPKK)

d) LM 28.08.2006. rīk. Nr. 128 "Par Sociālā darba

speciālistu sadarbības padomes sastāvu" (SDSSP)

e) SDSSP nolikums (apstiprināts 17.10.2006.,

grozījumi

17.12.2014., 27.06.2018.)

SPAP sastāvā ir nozaru ministrijas, pašvaldības un

NVO, tā ir konsultatīva un koordinējoša institūcija, lai

sekmētu sociālo pakalpojumu ilgtspējīgu un līdzsvarotu

attīstību. SPAP izvērtē ar pakalpojumu nodrošināšanu un

attīstību saistītās problēmas un risinājumus, sniedz

atbalstu DI īstenošanā un uzraudzībā. SPAP ir skatīts

SADTPP projekts.

SIPKK sastāvā ir nozaru ministrijas, pašvaldības, NVO,

CSP, Valsts policija, kā arī sociālie partneri. SIPKK

izskata nabadzības, ienākumu nevienlīdzības un sociālās

atstumtības situāciju, sniedz priekšlikumus plānošanas

dokumentiem.

SDSSP sastāvā ir sociālā darba jomas NVO, izglītības

iestādes, saistītās valsts un pašvaldību iestādes. SDSSP

izskata sociālā darba attīstības jautājumus.

Vides pieejamības plāna izstrāde notika sadarbībā ar

institūcijām, apvienību "Apeirons", SUSTENTO.

2022.g. 2.pusg. tiks gatavots ziņojums par tā īstenošanu.

Jauni pasākumi tika iekļauti Plānā personu ar

invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai.

Apraksts 4.pielikumā.

69.

Tematiskais priekšnosacījums Nr.15 (4.6.)

Stratēģiskās politikas satvars veselības

aizsardzības un ilgtermiņa aprūpes jomā

ERAF, ESF+

4.1.1.SAM

4.1.2.SAM

4.3.5.SAM

Jā

Ir ieviests valsts vai reģionāls stratēģiskās

politikas satvars veselības aizsardzības jomā, un tas

ietver:

1.veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes vajadzību

apzināšanu, tostarp attiecībā uz medicīnisko un aprūpes

personālu, lai nodrošinātu ilgtspējīgus un saskaņotus

pasākumus.

Jā

1) Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un

samaksas kārtība (MK 28.08.2018. not. Nr.555);

2) Informatīvais ziņojums "Par veselības aprūpes

nodrošināšanas infrastruktūras attīstības investīcija

stratēģija 2021.-2027.gadam (apstiprināts MK 14.07.2022

prot.Nr.36/105.§);

3) Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.g.

(apstiprināts MK 24.05.2022.)

4) Konceptuālais ziņojums "Par veselības aprūpes

sistēmas reformu" (apstiprināts MK 07.08.2017.).

5) Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas

pamatnostādnes 2021.-2027.g. (MK 01.09.2021. rīk. Nr.616

)

Stratēģiskais VA satvars noteikts Veselības aprūpes

pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtībā, ietverot

primāro, sekundāro ambulatoro un stacionāro pakalpojumu

plānošanu.

Ilgtspējīgas VA infrastruktūras investīciju

prioritātes valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanai

ietvertas informatīvajā ziņojumā "Par veselības

aprūpes nodrošināšanas infrastruktūras attīstības

investīciju stratēģiju 2021.-2027.g.

Lai nodrošinātu kvalitatīvus un efektīvus VA

pakalpojumus, to sniegšanai nepieciešamos cilvēkresursus

un infrastruktūru, Sabiedrības veselības pamatnostādnes

2021.-2027.g. paredz 5 stratēģiskos rīcības

virzienus.

Cilvēkresursu attīstība notiek atbilstoši

Konceptuālajā ziņojumā plānotajam cilvēkresursu

palielinājumam līdz 2025.g. Piesaistot papildu valsts, AF

plāna un TAI līdzekļus, paredzēti pasākumi mediķu

izglītošanai, piesaistei un atalgojuma sistēmas

attīstībai. Cilvēkresursu attīstības stratēģija tiks

izstrādāta līdz 30.06.2023. un ilgtermiņā risinās

cilvēkresursu attīstības izaicinājumus.

Apraksts 5.pielikumā.

70.

2. pasākumus veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes

pakalpojumu efektivitātes, ilgtspējas, piekļūstamības un

pieejamības izmaksu ziņā nodrošināšanai, tostarp īpašu

uzmanību pievēršot personām, kuras ir atstumtas no

veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes sistēmām, tostarp

personām, kas ir visgrūtāk sasniedzamas.

Jā

a) Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas

pamatnostādnes 2021.-2027.g. (MK 01.09.2021. rīk. Nr.616

)

b) Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.g.

(apstiprinātas MK 24.05.2022)

SADTPP paredz modernu, iekļaujošu un pieejamu sociālo

pakalpojumu sistēmu. Lai mazinātu teritoriālās

atšķirības, tiks noteikti pašvaldībās obligāti

nodrošināmi sociālie pakalpojumi bērniem ar invaliditāti,

pilngadīgām personām ar smagiem FT, pensijas vecuma

cilvēkiem ar aprūpes vajadzībām, t.sk. demenci. Obligāti

nodrošināmo pakalpojumu klāsts pamatos ieguldījumus SBSP

attīstībā.

Sabiedrības veselības pamatnostādnes prioritārajās

jomās (SAS, onkoloģija, psihiskā VA, mātes/bērna VA,

retās slimības, paliatīvā aprūpe, medicīniskā

rehabilitācija) paredz integrēti attīstīt infrastruktūru,

pakalpojumu organizācijas procesu, cilvēkresursu

pieejamību, kvalitātes sistēmu, prevenciju.

Neskatoties uz to, ka mērķa grupa ir visi iedzīvotāji,

ieguldījumi tiks vērsti uz mazaizsargātākām mērķa

grupām.

Apraksts 5.pielikumā.

71.

3. pasākumus, kas veicina pakalpojumu sniegšanu

vietējā kopienā un ģimenē, īstenojot

deinstitucionalizāciju, tostarp profilakses un primārās

veselības aprūpes pakalpojumus, aprūpi mājās un

pakalpojumus vietējā kopienā.

Jā

a) Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas

pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (MK 01.09.2021. rīk.

Nr.616)

b) Sabiedrības veselības pamatnostādnes

2021.-2027.gadam (apstiprinātas 24.05.2022.)

SADTPP paredz nodrošināt līdzvērtīgu soc. pakalpojumu

grozu reģionos, tuvināt ģimeniskai videi ilgstošas

aprūpes pakalpojumus bērniem ar smagiem FT, integrēt

pakalpojumus hroniski/nedziedināmi slimiem cilvēkiem,

cilvēkiem ar smagiem FT, demenci, paliatīvajā aprūpē,

gados vecākiem cilvēkiem, bērniem ar smagu diagnozi.

Sabiedrības veselības pamatnostādnes paredz attīstīt

psihiatriskās slimnīcas, stacionāro un ambulatoro aprūpi,

primāro un mājas aprūpi, mobilos pakalpojumus (SBSP),

atbalstot DI.

Pirms ieguldījumiem tiks izstrādāts plāns, nodrošinot

integrētu hronisko slimību un paliatīvās aprūpes pacientu

aprūpi, t.sk. HOSPICE. Integrēta pieeja nodrošinās

ieguldījumus infrastruktūrā, cilvēkresursos,

pakalpojumos. Izstrādājot plānu, nodrošināma starpnozaru

sadarbība ar sociālajiem pakalpojumiem.

Apraksts 5.pielikumā.

5. Programmā iesaistītās

iestādes

26.tabula (13) Programmā

iesaistītās iestādes

Programmā iesaistītās iestādes

Iestādes

nosaukums

Kontaktpersonas vārds, uzvārds

E-pasts

Vadošā iestāde

Finanšu ministrija

Armands Eberhards, Valsts

sekretāra vietnieks Eiropas Savienības fondu

jautājumos

Armands.Eberhards@fm.gov.lv

Revīzijas iestāde

Finanšu ministrija

Nata Lasmane, ES fondu

revīzijas departamenta direktore

Nata.Lasmane@fm.gov.lv

Struktūra, kas saņem maksājumus no Komisijas

Valsts kase

Kaspars Āboliņš, Valsts

kases pārvaldnieks

Kaspars.Abolins@kase.gov.lv

Kur attiecināms, struktūra kas saņem maksājumus no

Komisijas, ja Tehniskā palīdzība tiek saņemta atbilstoši

KNR 36.panta (5) daļai

Valsts kase

Kaspars Āboliņš, Valsts

kases pārvaldnieks

Kaspars.Abolins@kase.gov.lv

Grāmatvedības funkcija gadījumā, ja šī funkcija ir

deleģēta citai struktūrai, nevis vadošajai iestādei

Valsts kase

Kaspars Āboliņš, Valsts

kases pārvaldnieks

Kaspars.Abolins@kase.gov.lv

27.tabula (13A) Atmaksāto summu

pārdalīšana tehniskajai palīdzībai saskaņā ar 30. panta 5.

punktu

30. panta 5. punkta b) apakšpunktā noteikto

procentuālo daļu daļa, kas tiktu atmaksāta iestādei, kas

saņem maksājumus no Komisijas, ja tehniskā palīdzība ir

sniegta saskaņā ar 30. panta 5. punktu (procentos)

Procentuālā daļu daļa

Valsts kase

100%

6. Partnerība

(427) Lai nodrošinātu lielāku sabiedrības pārstāvību un

ciešāku iesaisti plānošanas procesā līdz 2021.-2027.gada

plānošanās perioda UK izveidošanai, atsevišķa pagaidu UK netika

veidota, izmantojot forumu, kas joprojām aktīvi strādā par ES

fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda jautājumiem, t.i. UK

2014.-2020.gadam un visu prioritāro virzienu apakškomitejas. UK

darbības principus nosaka FM apstiprināts reglaments. Tās

sastāvā ir iesaistīti KP fondu ieviešanā iesaistīto valsts un

pašvaldību institūciju, teritoriālās pārvaldības, sociālo un

ekonomisko partneru, NVO, kā arī citu KP fondu plānošanā un

īstenošanā iesaistīto institūciju pārstāvji. UK un

apakškomiteju sastāvu papildinot ar KNR fondu vadošajām

iestādēm, tiek aptverts pēc iespējas plašāks partneru loks,

nodrošinot vienotu informācijas aprites platformu.

(428) Lai nodrošinātu visaptverošu iesaisti un līdzdalības

iespēju programmas projekta izstrādē, tika veikta programmas

projekta publiskā apspriešana119, kur kopumā tika

saņemti vairāk kā 700 komentāru no vairāk kā 60 sadarbības

partneriem, dažādām NVO, biedrībām un nodibinājumiem,

pašvaldībām un juridiskām personām, un privātpersonām.

(429) Tāpat tika organizētās tiešsaistes tematiskās

diskusijas par programmas projektu, sniedzot iespēju

detalizētāk diskutēt par interesējošām nozarēm. Kopumā 2020.g.

un 2021.g. notikušas 11 tematiskās publiskās diskusijas, kuru

ietvaros piedalījušies 1 204 pārstāvji no ļoti plaša

interesentu loka - sadarbības partneri, dažādas NVO, biedrības

un nodibinājumi, pašvaldības, juridiskās personas un

privātpersonas.

(430) 2021.-2027.gada plānošanas periodā paredzēta plaša un

mērķtiecīga partneru iesaiste pakalpojumu nodrošināšanā nozaru

mērķu sasniegšanā, piem., sociālajā iekļaušanā, nodarbinātībā,

saimnieciskās darbības vides uzlabošanā, vides aizsardzībā,

izglītībā u.c., balstoties uz biedrību un nodibinājumu

ekspertīzi, tādējādi nodrošinot sadarbības partneru zināšanu un

pieredzes izmantošanu nozaru ietvaros.

(431) Saskaņā ar KNR preambulā un 38.pantā izteiktajiem

nosacījumiem, vadošās iestādes pēc plānošanas dokumentu

apstiprināšanas kā galveno partneru iesaistes formu izveidos

pārziņā esošo fondu UK, tajās iesaistot pārstāvjus gan no

publiskās pārvaldes institūcijām un plānošanas reģioniem, gan

arī sadarbības partneru pārstāvjus, kā arī pārējo vadošo

iestāžu pārstāvjus.

(432) UK galvenais uzdevums būs nodrošināt koordinētu fondu

ieviešanu un uzraudzību, minētajā procesā iesaistot pārstāvjus

no plaša partneru loka. FM kā ES fondu vadošā iestāde, turpinot

2014.-2020.gada plānošanas perioda labo praksi, lai līdztekus

UK nodrošinātu forumus operatīvākām un saturiskākām diskusijām,

veidos arī UK tematiskas apakškomitejas katram politikas

mērķim.

(433) NAP 2027 plānotos mērķus par nozarēm atbildīgās

institūcijas sasniedz dažādos veidos, finansējuma

nodrošināšanai piesaistot dažādu finansējumu, piem., ERAF, KF,

ESF+, EJZAF, kā arī izmantojot iespēju piesaistīt finansējumu

no piem., EISI, kas paredzēts ieguldījumiem ES infrastruktūras

prioritātēs transporta, enerģētikas un telekomunikāciju jomā,

un AF un React-EU, kas izveidoti ar mērķi palīdzēt

dalībvalstīm mazināt COVID-19 krīzes radītās sekas.

(434) Tā kā izvirzītie mērķi ir apjomīgi, un to īstenošanai

plānots piesaistīt finansējumu no dažādiem pieejamajiem finanšu

avotiem, būtiska loma ir ieguldījumu demarkācijai un pārkāšanās

riska novēršanai. Demarkācijas uzraudzība tiek nodrošināta jau

plānošanas posmā, ņemot vērā KP un AF plāna plānošanas

dokumentu paralēlo virzību, kā arī tā tiks nodrošināta tālāk

ieviešanas nosacījumu izstrādes posmā.

(435) Ņemot vērā EZK uzstādījumus, viens no būtiskiem nozaru

plānošanas dokumentiem ir EM sadarbībā ar VARAM izstrādātais

NEKP. Lai NEKP izvirzītos mērķus izdotos sasniegt iespējami

ātrāk un efektīvāk, papildus programmā plānotajām aktivitātēm,

plānots īstenot vairākas aktivitātes (saistītas ar pāreju uz

zaļo un digitālo ekonomiku) AF plāna ietvaros, piesaistot AF

finansējumu. AF plānā plānotie darbības virzieni nodrošinās

saskaņotību ar programmu, tādejādi nodrošinot sinerģiju un

papildinātību virzībā uz zaļāku Eiropu un digitalizācijas

attīstību, arī uz sociālekonomisko atšķirību mazināšanas, VA

pieejamības uzlabošanas, pētniecības attīstības un likuma varas

stiprināšanas mērķu sasniegšanu. AF plānā paredzētās

investīcijas papildinās vairākus programmā ietvertos specifiskā

atbalsta mērķus un pasākumus.

(436) Programmas un AF plāna īstenošanā būtiska ir

savstarpējā koordinācija un koordinācija ar ES u.c. ārvalstu

programmām, lai nodrošinātu to savstarpējo sinerģiju un

nepārklāšanos, tāpēc gan plānošanas gan pasākumu īstenošanas

posmā koordinācija tiks nodrošināta sadarbībā ar nozaru

ministrijām, vērtējot plānoto investīciju saturu un savstarpējo

sinerģiju, lai novērstu iespējamu investīciju pārklāšanos,

savstarpēji papildinošu investīciju gadījumā novēršot dubultā

finansējuma risku.

(437) Papildinošu darbību koordinācijai un uzraudzībai

plānots izmantot dubultfinansējuma matricu, kura jau šobrīd

aptver informāciju par vairākos plānošanas periodos Latvijai

pieejamo ārvalstu instrumentu finanšu investīcijām un tiek

regulāri atjaunināta un papildināta, vienlaikus paredzot dažādu

līmeņu iekšējās procedūrās nepieciešamību pārliecināties, vai

vienas un tās pašas vai līdzīgas atbalstāmās darbības nav

plānots finansēt no vairākiem finanšu avotiem.

(438) Lai novērtētu plānoto pasākumu ietekmi uz vidi, ņemot

vērā normatīvo aktu prasības, ir veikts programmas

stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums120, kura

mērķis ir apzināt programmas un tās ietvaros plānoto pasākumu

ietekmi uz vides un klimata mērķu sasniegšanu, kā arī veicināt

sabiedrības līdzdalību vides pārskata sagatavošanā un ņemt vērā

vides pārskata un tā sabiedriskās apspriešanas rezultātus

programmas sagatavošanā un atbilstošu lēmumu pieņemšanā.

(439) Vides pārskata izstrādē ir ņemti vērā valsts vides

institūciju - Vides pārraudzības valsts biroja, Dabas

aizsardzības pārvaldes, Vides valsts dienesta un Veselības

inspekcijas, ieteikumi attiecībā uz vides pārskata

detalizācijas pakāpi un saturu. Vides pārskatā atspoguļots

esošais vides stāvoklis, ar programmas īstenošanu saistītās

ietekmes uz vidi novērtējums, kā arī piedāvāti risinājumi

būtisko ietekmju novēršanai un samazināšanai. Pēc sabiedriskās

apspriešanas, kura norisinājās 2020.gada beigās, ir izvērtēti

saņemtie priekšlikumi un veikti precizējumi dokumentos.

2021.gada 25.februārī Vides pārraudzības valsts birojs ir

sniedzis atzinumu Nr.4-03/2 "Par Darbības programmas

Latvijai 2021.-2027.gadam Vides pārskatu"121.

Atzinumā sniegtie priekšlikumi izvērtēti un vides pārskatā

attiecīgi veikti precizējumi atbilstoši norādītajam.

(440) Programmas īstenošanas laikā vadošā iestāde veicinās

stratēģisku publiskā iepirkuma izmantošanu PM ietvaros plānoto

investīciju ieviešanai (t.sk. veicinot profesionalizāciju

kapacitātes trūkumu mazināšanai). Finansējuma saņēmēji tiks

mudināti iepirkumos izmantot kvalitātes kritērijus, kas veicina

ilgtspēju. Kur iespējams, publiskā iepirkuma ietvaros tiks

piemēroti uz vidi (t.i. zaļais publiskais iepirkums) un sociālo

atbildību (t.i. sociāli atbildīgs publiskais iepirkumas, kā arī

uz inovācijām (t.i. inovatīvais iepirkums) vērsti kritēriji un

nosacījumi.

(441) Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un

pamattiesību ievērošana ir noteiktas kā horizontāls princips

visās Programmas atbalsta jomās. Programmas sagatavošanā,

īstenošanā, uzraudzībā, ziņošanā un novērtēšanā tiks ņemta vērā

un veicināta dzimumu līdztiesība un veikti pasākumi, lai

novērstu jebkādu diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās

izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai

seksuālā orientācijas dēļ. Īpaši tiks ņemta vērā nepieciešamība

nodrošināt piekļuvi personām ar invaliditāti.

(442) Ievērojot partnerības principu, Programmas īstenošanā

tiks iesaistītas attiecīgās pilsonisko sabiedrību pārstāvošas

institūcijas, piemēram, NVO, kas ir atbildīgas par sociālās

iekļaušanas, pamattiesību, personu ar invaliditāti tiesībām,

dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas veicināšanu, lai

nodrošinātu, ka tiek ievērota sociālās integrācijas

politiku.

(443) Latvija uzsāks veidot integritātes paktu ieviešanas

sistēmu 2021.-2027.gada periodā, ar mērķi veicināt, uz riska

analīzes vai vērtības pamata, indikatīvi 3 iepirkumu ieviešanu

integritātes paktu procedūras/ standartu veidā Programmas

īstenošanas laikā, iesaistot diskusijās un domnīcās plašu

publiskās pārvaldes, privātā un nevalstiskā sektora institūciju

loku, kā rezultātā tiks izstrādāti integritātes paktu darbības

standarti publiskajai pārvaldei, kas nodrošinās plašāku šī

instrumenta pielietošanu ES fondu projektu īstenošanā, sekmējot

sabiedrības uzticēšanās pieaugumu publiskās pārvaldes lēmumu

pieņemšanas procesa caurspīdībai un ārvalstu finanšu

investīciju projektu vadībai, īstenošanai un izlietotā

finansējuma lietderībai sabiedrības interesēs.

(444) Izstrādājot Programmas grozījumus tiks nodrošinātas

konsultācijas ar vadošajiem sadarbības un sociālajiem

partneriem.

7. Komunikācija un redzamība

(445) KP fondu komunikācijas plānošana, ieviešana,

uzraudzība un izvērtēšana. Komunikācija tiks plānota un

realizēta, balstoties uz KNR IV sadaļas 22.panta 3 punkta j)

apakšpunktā, 46.-50.pantā un III nodaļā "Redzamība,

pārredzamība un komunikācija" noteikto.

(446) Stratēģiskie komunikācijas mērķi tiks definēti,

pamatojoties uz KP fondu komunikācijas ieviešanas efektivitātes

izvērtējumā122 gūtajiem rezultātiem un EK

rekomendācijām.

(447) Balstoties uz stratēģijā definētajiem mērķiem, KP

fondu vadībā iesaistītās institūcijas izstrādās komunikācijas

plānus, paredzot specifiskus pasākumus mērķgrupu informēšanai

un izpratnes par KP fondu ieguldījumu veicināšanai.

(448) 2021.-2027.gada periodā īpašs uzsvars tiks likts uz

Programmā noteiktajām stratēģiski svarīgajām darbībām un

projektiem, nodrošinot pastiprinātu komunikāciju par šo

projektu/darbību īstenošanu un sabiedrības ieguvumiem no tiem.

Šo projektu publicitātes pasākumos pēc iespējas tiks

nodrošināta EK vai EK pārstāvniecības Latvijā pārstāvju dalība,

tā pastiprinot projektu nozīmību.

(449) Tiks attīstīta jau esošās Komunikācijas vadības darba

grupas veiksmīgā sadarbība, tādejādi nodrošinot koordinētu KP

fondu komunikāciju Latvijas un ES ietvaros.

(450) Plānots turpināt kopējās KP fondu komunikācijas

stratēģijas ieviešanas efektivitātes izvērtēšanu, ik gadu

veicot kvantitatīvos socioloģiskos mērījumus pēc vairākiem

kritērijiem, te noteikti 3 galvenie:

- sabiedrības informētības līmenis par ES fondiem

(2021.g.vērtība - 96%, 2027.g. - 97%);

- sabiedrības apmierinātība ar informācijas pieejamību par

ES fondiem (2020.g. - 80%, 2021.g. - 87%, 2027.g. - 85%);

- sabiedrības vērtējums par ES fondu ietekmi uz

tautsaimniecību un sabiedrības attīstību (2021.g. - 80%,

2027.g. - 81%).

(451) Plānots pastiprināti veikt ES fondu administrēšanā

iesaistīto iestāžu komunikācijas rezultatīvo rādītāju (noteikti

komunikācijas stratēģijā un komunikācijas plānos) sasniegšanas

izvērtēšanu.

(452) KP fondu komunikācijas mērķi. Virsmērķis ir

veicināt sabiedrības izpratni par ES fondu īstenoto projektu

ieguldījumu nozīmi Latvijas tautsaimniecībā, ekonomiskajā

attīstībā un katra Latvijas iedzīvotāja labklājības līmeņa

celšanā, kā arī sekmēt sabiedrības atbalstu un uzticēšanos ES

fondu ieguldījumam un Latvijā īstenoto projektu realizācijai.

Savukārt specifiskie komunikācijas mērķi balstāmi uz KP fondu

2021.-2027.gada plānošanas perioda programmas un aktivitāšu

izvirzītajiem sasniedzamajiem mērķiem.

(453) KP fondu komunikācijas mērķauditorija (turpmāk

m.a.). Būtiska ir kvalitatīvas un savlaicīgas informācijas

nodrošināšana gan finansējuma saņēmējiem, gan KP fondu vadībā

iesaistītajām institūcijām, gan sabiedrībai kopumā. KP

fondu komunikācijā pamatā noteiktas 4 galvenās m.a. ar

apakšgrupām:

a) Specifiskās m.a.:

- Faktiskie labuma guvēji ES fondu projektu īstenošanā;

- Potenciālie projektu iesniedzēji un finansējuma

saņēmēji;

- Sociālie un sadarbības partneri;

- ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas.

b) Sabiedrība kopumā:

- Latvijas iedzīvotāji vecuma grupā no 16 gadiem;

- Jaunieši vecumā līdz 15 gadiem;

- Cilvēki ar invaliditāti.

c) Korporatīvās (iekšējās) auditorijas: valsts pārvaldes un

ES fondu vadībā iesaistīto iestāžu darbinieki.

d) Mediji un informācijas starpnieki/partneri (informācijas

sniedzēji ES jautājumos; sabiedriskās domas viedokļu līderi

u.c.).

(454) KP fondos izmantojamie komunikācijas kanāli.

Tiks izmantots plašs komunikācijas kanālu klāsts, nodrošinot

objektīvu un izsmeļošu informāciju un veicinot atgriezenisko

saiti:

- vienotā programmas mājas lapa un citas KP fondu

administrēšanā iesaistīto iestāžu mājas lapas (m.a.:

potenciālie un esošie projektu iesniedzēji un finansējuma

saņēmēji; soc. un sadarbības partneri; valsts pārvaldes iestāžu

darbinieki; mediji un informācijas

starpnieki/partneri);

- plašsaziņas līdzekļi - sadarbība ar medijiem (m.a.:

mediji un informācijas starpnieki/partneri; potenciālie

projektu īstenotāji un finansējuma saņēmēji; sabiedrība

kopumā);

- informatīvie pasākumi - semināri, preses konferences u.c.

(m.a.: mediji un informācijas starpnieki/partneri;

potenciālie un esošie projektu īstenotāji un finansējuma

saņēmēji; soc. un sadarbības partneri; valsts pārvaldes iestāžu

darbinieki);

- vides reklāma (m.as: mediji un informācijas

starpnieki/partneri; sabiedrība kopumā);

- drukātie materiāli (m.a.: mediji un informācijas

starpnieki/partneri; potenciālie un esošie projektu īstenotāji

un finansējuma saņēmēji; sabiedrība kopumā);

- sociālie mediji (m.a.: sabiedrība kopumā).

(455) KP fondu komunikācijas aktivitāšu un funkcijas

nodrošināšanai paredzētais finansējums plānots indikatīvi 0,3 %

apmērā no kopējā programmas finansējuma.

(456) ES fondu komunikācijas nacionālais koordinators - Ieva

Gaigala, Ieva.Gaigala@fm.gov.lv, Finanšu ministrija, Rīga.

8. Vienas vienības izmaksu,

vienreizējo maksājumu un vienotu likmju izmantošana, un

finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām

28. tabula (14) Vienas vienības

izmaksu, vienreizējo maksājumu un vienotu likmju izmantošana,

un finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām

Plānotā KNR 94.panta un 95.panta izmantošana

Jā

Nē

No apstiprinātas programmas tiks izmantoti attaisnotie

izdevumi, kas balstīti uz vienas vienības izmaksām,

vienreizējiem maksājumiem un vienotas likmes saskaņā ar

KNR 94. pantu (ja jā, aizpildiet 1. papildinājumu)

No apstiprinātas programmas finansējuma izmantošana,

kas nav saistīta ar izmaksām saskaņā ar KNR 95. pantu (ja

jā, aizpildiet 2. papildinājumu)

123

29. tabula Komisijas nodrošināta attiecināmo izdevumu

atlīdzināšana dalībvalstij, pamatojoties uz vienas vienības

izmaksām, vienreizējiem maksājumiem un vienotām likmēm -

2.2.3.SAM (RSO 2.7.) (1.papildinājums)

Veidne datu iesniegšanai Komisijā izskatīšanai

(KNR 88. pants)

A. Galveno elementu

kopsavilkums

Prioritāte

Fonds

Konkrētais mērķis

Reģiona kategorija

Tā aplēstā proporcija no

kopējā finanšu piešķīruma attiecīgajā prioritātē, kurai

piemēros vienkāršotu izmaksu iespējas, %

Segtās darbības

veids(-i)

Rādītājs, pēc kura

sasniegšanas veic atlīdzināšanu

Rādītāja, pēc kura

sasniegšanas veic atlīdzināšanu, mērvienība

Vienkāršotu izmaksu

iespējas veids (vienības izmaksu standarta likmes,

fiksētas summas maksājumi vai vienotas likmes)

Vienkāršotu izmaksu

iespējas summa (EUR) vai procentuālā daļa (vienotu likmju

gadījumā)

Kods

Apraksts

Kods

Apraksts

2.2.Prioritāte "Vides aizsardzība un

attīstība"

ERAF

2.2.3.SAM "Uzlabot dabas aizsardzību un

bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru,

it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu"

Mazāk attīstīts

5,66%

077

Gaisa kvalitātes uzlabošanas un trokšņa mazināšanas

pasākumi

N/A

Faktiski uzstādītās iekārtas nominālā jauda

Vienas vienības izmaksas

Viena vienība = (I + S + P) + C

izšķirot šādus gadījumus atbilstoši uzstādāmajai

tehnoloģijai:

1) ( Iiek. + S + P );

2) ( Iiek. + S + P ) + C;

3) Ism;

4) Ism. + Ik.ūd. +

Iapk.s..

5) Iiek + S + P,

Finansējuma saņēmējs izmanto metodikas pielikuma

tabulās definētās izmaksas, ko ievieto kā skaitliskas

vērtības atbilstoši attiecīgajai aprēķina formulai.

Detalizēts formulas komponentu apraksts un izmaksu

vērtības ir norādītas C daļā attiecīgajās tabulās.

B. Sīkāka informācija pa darbības

veidiem (aizpilda par katru darbības veidu)

Vai vadošā iestāde ir saņēmusi atbalstu no ārēja uzņēmuma,

lai noteiktu turpmāk norādītās vienkāršotās izmaksas?

Ja tā ir, norādiet attiecīgo ārējo uzņēmumu:

Jā/Nē

- ārējā uzņēmuma nosaukums

1. Darbības veida apraksts, tostarp īstenošanas

termiņš

Pasākuma 2.2.3.6. "Gaisa piesārņojumu mazinošu

pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību

siltumapgādes sistēmas" (turpmāk - pasākums

Nr.2.2.3.6.) ietvaros paredzēta piesārņojošo

sadedzināšanas iekārtu aizstāšana mājsaimniecību sektora

ēkās, individuālās siltumapgādes ēkās pret bezizmešu

tehnoloģijām vai jaunām biomasas iekārtām, kas ir

atbilstošas ekodizaina prasībām. Atbalsts sniedzams arī

pieslēgumam efektīvām centralizētajām siltumapgādes

sistēmām, ja tas ekonomiski un tehniski iespējams. Šo

darbību īstenošanai paredzēts piemērot vienkāršoto

izmaksu iespējas, piemērojot vienas vienības izmaksu

likmes, kas definētas šādiem gadījumiem:

1) iegādājoties jaunu pamata siltumapgādes iekārtu, to

pievienojot esošai apkures sistēmai ar

sildelementiem;

2) iegādājoties jaunu pamata siltumapgādes iekārtu,

vienlaikus paredzot arī apkures sistēmas ar

sildelementiem pilnīgu atjaunošanu, pārbūvi vai

izveidi;

3) paredzot pieslēgumu centralizētajai siltumapgādes

sistēmai, siltummezglu pievienojot esošajai siltumapgādes

sadales sistēmai;

4) paredzot pieslēgumu centralizētajai siltumapgādes

sistēmai, un ir paredzēta centralizētās siltumapgādes

sistēmas apkures sadales sistēmas ar sildelementiem

pilnīga atjaunošana, pārbūve vai izveide un/vai

centralizētās siltumapgādes sistēmas karstā ūdens sadales

sistēmas atjaunošana, pārbūve vai izveide;

5) iegādājoties gaiss-gaiss tipa siltumsūkni telpu

apsildei.

Pasākuma Nr.2.2.3.6. atlases izsludināšana paredzēta

2023.gada I ceturksnī. Pasākums plānots kā atklāta

projektu iesniegumu atlase vienas kārtas ietvaros četros

uzsaukumos. Projektus paredzēts īstenot līdz 2025.gada

beigām. Pasākuma finansējuma saņēmēji - privātmāju un

daudzdzīvokļu māju īpašnieki. Pasākuma rezultāta un

iznākuma rādītāji: RKR 50 - Iedzīvotāji, kuri gūst labumu

no gaisa kvalitātes pasākumiem (2795 iedzīvotāji); smalko

PM2,5 daļiņu emisijas samazinājums t/gadā (50

t/gadā).

2. Konkrētais(-ie) mērķis(-i)

2.2.3.SAM "Uzlabot dabas aizsardzību un

bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru,

it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu"

3. Rādītājs, pēc kura sasniegšanas veic

atlīdzināšanu

Faktiski uzstādītās iekārtas nominālā jauda

4. Rādītāja, pēc kura sasniegšanas veic atlīdzināšanu,

mērvienība

5. Vienības izmaksu standarta likme, fiksētas summas

maksājums vai vienotā likme

Vienas vienības izmaksas

6. Vienkāršotu izmaksu iespējas mērvienības summa vai

procentuālā daļa (vienotām likmēm)

Viena vienība = (I + S + P) + C

izšķirot šādus gadījumus atbilstoši uzstādāmajai

tehnoloģijai:

1) ( Iiek. + S + P );

2) ( Iiek. + S + P ) + C;

3) Ism;

4) Ism.+ Ik.ūd. +

Iapk.s.;

5) Iiek.+ S + P

Finansējuma saņēmējs izmanto metodikas pielikuma

tabulās definētās izmaksas, ko ievieto kā skaitliskas

vērtības atbilstoši attiecīgajai aprēķina formulai.

Detalizēts formulas komponentu apraksts un izmaksu

vērtības ir norādītas C daļā attiecīgajās tabulās.

7. Izmaksu kategorijas, kas tiek segtas ar vienības

cenu, fiksētas summas maksājumu vai vienotu likmi

Vienas vienības izmaksu likmēs iekļautas izmaksas

atbilstoši uzstādāmajai tehnoloģijai (tiešās attiecināmās

izmaksas - pamatlikmes izmaksas):

1) koksnes biomasas apkures katls, kas piemērots

granulu kurināmajam; siltumsūknis (dažādu tipu zemes un

ūdens siltumsūkņi); siltumsūknis (gaiss-ūdens tipa);

siltumsūknis (gaiss-gaiss):

a) apkures katla vai siltumapgādes risinājuma

pamatiekārtas izmaksas;

b) apkures sistēmas ar sildelementiem pilnīgas

atjaunošanas, pārbūves vai izveides izmaksas (ja

attiecināms);

c) pieslēguma elektrotīklam nepieciešamās jaudas

palielinājuma izmaksas (ja attiecināms).

2) centralizēta siltumapgādes sistēma:

a) siltummezgla izveides un pieslēguma

centralizētajiem siltumtīkliem projekta sagatavošanas

izmaksas;

b) apkures sadales sistēmas pilnīgas atjaunošanas,

pārbūves, vai izveides izmaksas (ja attiecināms);

c) karstā ūdens sadales sistēmas pilnīgas

atjaunošanas, pārbūves vai izveides izmaksas (ja

attiecināms).

3) Saules paneļu sistēmas uzstādīšana (ar pieslēgumu

elektrotīklam) (tikai kopā ar 1) apakšpunktā norādītajām

tehnoloģijām);

a) iekārtu iegādes, uzstādīšanas un ierīkošanas

izmaksas;

b) pieslēguma elektrotīklam nepieciešamās jaudas

palielinājuma izmaksas (ja attiecināms).

8. Vai šīs izmaksu kategorijas sedz visus darbības

attiecināmos izdevumus? (JĀ/NĒ)

Jā

9. Korekcijas(-u) metode

(-es)

Ja tirgū pieejamo siltumapgādes iekārtu un citu

tehnoloģiju izmaksu izmaiņu ietekme uz metodikas ietvaros

noteikto vienas vienības izmaksu likmju apmēru pirms

pasākuma kārtu atlašu izsludināšanas pārsniegs 10

procentpunktus pret 2022.gada janvāra mēneša Centrālās

statistikas pārvaldes publicēto "Būvniecības izmaksu

indeksi pa resursu veidiem - Būvniecība - pavisam"

indeksu124 (128,0), tad tiks veikta metodikas

aktualizēšana un vienas vienības izmaksu likmju aprēķinos

izmantoto datu indeksēšana.

10. Vienību sasniegšanas verifikācija:

- aprakstiet, kādu(-s) dokumentu(-s)/sistēmu izmantos,

lai verificētu norādīto vienību sasniegšanu;

- aprakstiet, ko pārbaudīs pārvaldības verifikāciju

laikā un kurš to veiks;

- aprakstiet, kāda būs attiecīgo datu/dokumentu

vākšanas un glabāšanas kārtība.

Lai saņemtu atbalsta maksājumu pēc plānoto darbību

veikšanas, finansējuma saņēmējs vai tā pilnvarotā persona

iesniedz:

1) 1. un 2.likmes (1. un 2.formulas) gadījumiem:

a) uzstādītās ēkas siltumapgādes sistēmas

fotofiksāciju;

b) ražotāja vai uzstādītāja sastādītu un finansējuma

saņēmēja parakstītu pieņemšanas-nodošanas aktu;

c) AS "Sadales tīkls" izziņu (ja

attiecināms);

2) 3. un 4. likmes (3. un 4.formulas) gadījumiem:

a) uzstādītā pieslēguma centralizētajai siltumapgādes

sistēmai fotofiksāciju,

b) sistēmas uzstādītāja un finansējuma saņēmēja vai

pilnvarotās personas parakstītu pieņemšanas-nodošanas

aktu;

c) sabiedriskā siltumapgādes pakalpojuma sniedzēja

izziņu/aktu par pieslēgšanas tehnisko noteikumu

izpildi;

3) 5. likmes (5.formulas) gadījumam:

a) uzstādītās ēkas siltumapgādes sistēmas

fotofiksāciju,

b) ražotāja vai uzstādītāja sastādītu un finansējuma

saņēmēja parakstītu pieņemšanas-nodošanas aktu;

c) AS "Sadales tīkls" izziņu (ja

attiecināms).

Investīciju ieviešanu, dokumentu pirmspārbaudi un

pēcpārbaudi īstenos sadarbības iestāde - Centrālā finanšu

un līgumu aģentūra kā ES fondu sadarbības iestāde.

Sadarbības iestāde projektu īstenošanas uzraudzību veiks

izlases veidā, ņemot vērā projekta risku novērtējumu un

profesionālo novērtējumu. Uzraudzības aktivitātes

ietvers, bet ne tikai, dokumentu (pierādījumu) priekš un

pēckontroli, kā arī iespēju veikt pārbaudes uz vietas,

pamatojoties uz projekta riska novērtējumu un

profesionālu novērtējumu.

Sadarbības iestāde nodrošinās, ka visi pierādījumi par

projekta īstenošanas dokumentāciju un, jo īpaši dati un

dokumenti par veiktajām izmaksām un maksājumiem,

projektiem tiks glabāti elektroniski Vadības informācijas

sistēmā atbilstoši KNR 69.panta 8.punktam - tas ir

sistēmā, kas ļauj vākt un uzglabāt attiecīgos

datus/dokumentus un nodrošināt audita izsekojamību.

Attiecīgie radušos izmaksu dokumenti (pierādījumi) un

visa projekta dokumentācija finansējuma saņēmējam jāglabā

visu projekta īstenošanas un uzraudzības periodu.

Atbilstoši iekšējās darbības procedūras noteiktajai

kārtībai Sadarbības iestāde veiks pārbaudes un kontroles

projekta līmenī, t.sk. dubultā finansējuma riska

kontroli. Dubultā finansējuma pārbaudes un kontroles tiek

veiktas galvenokārt analizējot visu pieejamo informāciju

(gan Vadības informācijas sistēmā, gan internetā, t.sk.

pašvaldību un citu iestāžu mājas lapās) par finansējuma

saņēmēja un sadarbības partneriem, t.sk. iepriekšējo

pieredzi ES fondos vai citos finansēšanas rīkos,

patreizējo darbību, trešo pušu sniegto informāciju un arī

informāciju, kas tiek atklātā Sadarbības iestādes veikto

pārbaužu laikā (maksājumu pieprasījuma pārbaudes un

pārbaudes projekta īstenošanas vietā).

11. Iespējamais nevēlamais stimuls, riska mazināšanas

pasākum un paredzamais riska līmenis

(augsts/vidējs/zems)

Pastāv vidējs risks, ka pasākuma īstenošanas laikā būs

nepieciešams pārskatīt metodikā noteiktos izmaksu līmeņus

izmaksu sadārdzinājuma dēļ, kas var ietekmēt pasākuma

noteikto rezultatīvo rādītāju sasniegšanu.

Pastāv zems risks, ka pasākuma īstenošanas laikā tirgū

ienāks jaunas tehnoloģijas, kuru izmaksas nav aptvertas

noteiktajos izmaksu likmju datos.

Nepieciešamības gadījumā, izmaksu korekcijas atbalsta

mehānisma ietvaros tiks precizētas atbilstoši aktuālajām

tirgus tendencēm.

Lai izvairītos no dubultas darbību finansēšanas riska,

projektu izvērtēšanā tiks pārbaudīts, vai atbalstāmā

darbība nav finansēta Emisijas kvotu izsolīšanas

instrumenta ietvaros, Attīstības finanšu institūcijas

Altum programmās, Kohēzijas politikas programmu vai

Atveseļošanas fonda ietvaros attiecībā uz mājsaimniecību

atbalstu.

12. Kopsumma (valsts un Savienības), ko paredzēts, ka

Komisija šajā saistībā atlīdzinās

12 443 220 EUR

C. Vienības izmaksu standarta

likmju, fiksētas summas maksājumu vai vienotu likmju

aprēķināšana

1. Vienības izmaksu standarta likmju, fiksētas summas

maksājumu vai vienotu likmju aprēķināšanai izmantoto datu avots

(kas sagatavojis, savācis un reģistrējis datus); kur dati tiek

glabāti; robeždatumi; validācija u. c.).

Metodoloģija, vienas vienības likmes nosakāmas ar

šādām formulām:

1) ( Iiek. + S + P );

2) ( Iiek. + S + P ) + C;

3) Ism;

4) Ism.+ Ik.ūd. +

Iapk.s.;

5) Iiek + S + P,

kur:

Iiek.- izmaksas par pamata siltumapgādes

iekārtas iegādi (EUR);

S - izmaksas par papildu siltumapgādes iekārtu, kas

kombinēta ar izvēlēto siltumapgādes risinājumu (piemēram,

saules paneļu sistēma siltumsūkņa elektroenerģijas

patēriņa segšanai), ja tādu plānots uzstādīt (EUR), S=0,

ja nav paredzēts;

P - pieslēguma elektrotīklam nepieciešamās jaudas

palielinājuma izmaksas (slodzes vienības izbūves

izmaksas), kas nosakāmas 50% apmērā atbilstoši

mājsaimniecības izmaksu daļai saskaņā ar 2021.gada

3.jūnija Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas

padomes lēmumu Nr. 1/8 "Sistēmas pieslēguma

noteikumi elektroenerģijas sadales sistēmai"

50.punkta prasībām. Vienas vienības izmaksu likmes P

komponenti aprēķina ar formulu (P = I [A] * 76.05 [EUR/A]

* 0,5 * 1,07), kur I - atļautās maksimālās slodzes

lieluma palielinājums ampēros [A]. Vienas vienības

izmaksu likmes aprēķinos atļautā maksimālā slodze

nepārsniedz vai ir vienāda ar 40 A. Ja paredzēts

palielināt pieslēguma atļauto maksimālo slodzi lielāku

par 40 A, atļautās maksimālās slodzes lieluma izmaksu

palielinājumu virs 40 A vienas vienības izmaksu likmes

aprēķinos neiekļauj. P=0, ja nav paredzēts pieslēguma

elektrotīklam nepieciešamās jaudas palielinājums.

Pieslēguma elektrotīklam nepieciešamās jaudas

palielinājuma izmaksu komponentes P izmaksas noapaļo līdz

veselam centam;

C - izmaksas par apkures sistēmas ar sildelementiem

pilnīgu atjaunošanu, pārbūvi vai izveidi (EUR);

Ism. - centralizētās siltumapgādes sistēmas

siltummezgla izveides un pieslēguma projektēšanas

izmaksas (EUR);

Ik.ūd. - centralizētās siltumapgādes

sistēmas karstā ūdens sadales sistēmas pilnīgas

atjaunošanas, pārbūves vai izveides izmaksas (ja

nepieciešams) (EUR). Ja karstā ūdens sadales sistēmas

atjaunošana, pārbūve vai izveide nav nepieciešama,

Ik.ūd.=0;

Iapk.s. - centralizētās siltumapgādes

sistēmas apkures sadales sistēmas ar sildelementiem

pilnīgas atjaunošanas, pārbūves vai izveides izmaksas

(EUR);

Visas vienības izmaksu likmes un formulu komponentes

izteiktas ietverot PVN.

Izstrādājot metodiku, par pamatu ņemta VARAM 2021.

gada decembrī un 2022. gada janvārī veiktā cenu aptauja,

tirgus izpēte, kuras ietvaros ar vēstuļu starpniecību

tika uzrunāti 108 nozares uzņēmumi un biedrība

"Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija" ar tās 35

biedriem, kuras rezultātā atbildes sniedza 20 % uzrunāto

uzņēmumu. Aptaujas rezultātā datu kopas izveidošanai

saņemtas atbildes no:

• 7 uzņēmumiem, kas Latvijas tirgū piedāvā koksnes

biomasas iekārtas, kas piemērotas granulu kurināmajam,

ietverot informāciju par 66 siltumapgādes iekārtām;

• 4 uzņēmumiem, kas Latvijas tirgū piedāvā zeme-ūdens

siltumsūkņu iekārtas, ietverot informāciju par 19

siltumapgādes iekārtām;

• 11 uzņēmumiem, kas Latvijas tirgū piedāvā

gaiss-ūdens siltumsūkņu iekārtas, ietverot informāciju

par 79 siltumapgādes iekārtām;

• 7 uzņēmumiem, kas Latvijas tirgū piedāvā gaiss-gaiss

siltumsūkņu iekārtas, ietverot informāciju par 32

siltumapgādes iekārtām;

• 6 uzņēmumiem, kas Latvijas tirgū piedāvā saules

paneļu sistēmas, ietverot informāciju par 40 dažādām

sistēmām;

• 8 uzņēmumiem, kas Latvijas tirgū piedāvā apkures

sistēmu ar sildelementiem uzstādīšanu vai tiem pieejama

informācija par šādu sistēmu izmaksām, ietverot

informāciju par 36 dažādām sistēmām;

• 4 uzņēmumiem, kas nodrošina centralizētās

siltumapgādes sabiedriskos pakalpojumus, sniedzot izmaksu

informāciju par 20 gadījumiem, nodrošinot pieslēgumus

centralizētajai siltumapgādes sistēmai.

Tirgus izpētes komersantu atlase balstīta uz Latvijas

Republikas Uzņēmumu reģistrā iekļautajiem datiem, SIA

"Lursoft IT" interneta portāla www.zo.lv

datiem, gan interneta portāla meklētāja www.google.lv

datiem. Komersantu atlase tika veikta atbilstoši atslēgas

vārdiem: "Apkure", "Apkures sistēma",

"Elektroenerģija", "apkures katli",

"apkures katlu ražošana", "malkas

katli", "granulu katli",

"siltumsūkņi", "saules kolektors",

"saules paneļi", "saules enerģija",

"vēja mikroģenerators", "vēja

ģenerators", "vēja ģenerators

privātmājai". Pēc komersantu atlases tika sagatavota

tirgus izpētes, datu apkopošanas veidne, kas tika

nosūtīta atlasītajiem komersantiem. Lai iegūtu katrai

tehnoloģijai pieņemamu datu kopu (vismaz 3 komersantu

datus), komersanti ar vēstulēm un telefonsarunām tika

uzrunāti atkārtoti, līdz gala rezultātā tika sastādīta

metodikas ietvaros piemērotā datu kopa.

Visi dati un korespondence ir reģistrēti VARAM

lietvedības sistēmā.

2. Norādiet, kāpēc ierosinātā metode un aprēķins, kura

pamatā ir KNR 94. panta 2. punkts, atbilst darbības veidam.

Cenu aptauja, tirgus izpēte izvēlēta, jo

mājsaimniecību siltumapgādes iekārtu izmaksu vēsturiskie

dati Latvijas budžeta un ES fondu 2014.-2020.gadam

plānošanas perioda programmu ietvaros iekļauj

tehnoloģijas, kas šobrīd vairs netiek kvalificētas kā

labākie pieejami tehnoloģiskie risinājumi, kā arī

2010.-2015.gadā īstenotie projekti vai to izmaksas vairs

nav korekti indeksējami attiecībā uz pasākuma īstenošanas

periodu 2023.gadā. Cenu aptauja, tirgus izpēte aptver

pietiekošu apjomu komersantu un siltumapgādes iekārtu

klāstu, kas darbojas un ir pieejami Latvijas tirgū, līdz

ar to noteiktās izmaksas ir ticamas un piemērojamas

pasākuma investīciju īstenošanai.

3. Norādiet, kā tika veikti aprēķini, jo īpaši, norādot

pieņēmumus, kas veikti attiecībā uz kvalitāti vai daudzumu.

Attiecīgā gadījumā būtu jāizmanto statistikas dati un

kritēriji, un vajadzības gadījumā tos iesniedz tādā formātā,

kādā tos Komisija var izmantot.

Tirgus izpētes datu apstrādes procesā komersantiem

tika pieprasīta informācija par siltumapgādes iekārtu

izmaksām, papildaprīkojuma izmaksām, veco katliekārtu

demontāžas, jauno iekārtu uzstādīšanas, pieslēgšanas,

ieregulēšanas, instruktāžas izmaksām. Izmaksu datnēs tika

norādīts tehnoloģiju jaudu diapazons līdz 50 kW, kas

piemērots mājsaimniecību siltumapgādes sistēmām,

vienlaikus ļaujot komersantam norādīt dažādu skaitu

iekārtu vai sistēmu, katru ar citādākiem tehniskajiem

parametriem. Rezultātā tika apkopotas izmaksas par šādām

tehnoloģijām un pasākumiem:

1) koksnes biomasas apkures katls125, kas

piemērots granulu kurināmajam, iekļaujot izmaksas par

šādu izmaksu pozīciju - siltumapgādes pamatiekārtas

iegādes izmaksas;

2) zeme-zeme tipa siltumsūknis, iekļaujot izmaksas par

šādu izmaksu pozīciju - siltumapgādes pamatiekārtas

iegādes izmaksas;

3) gaiss-ūdens siltumsūknis, iekļaujot izmaksas par

šādu izmaksu pozīciju - siltumapgādes pamatiekārtas

iegādes izmaksas;

4) gaiss-gaiss tipa siltumsūknis, iekļaujot izmaksas

par šādu izmaksu pozīciju - siltumapgādes pamatiekārtas

iegādes izmaksas;

5) saules paneļu sistēma ar pieslēgumu elektrotīklam,

iekļaujot izmaksas par šādām izmaksu pozīcijām;

- saules paneļi;

- uzlādes kontrolieris, invertors;

- nesošās konstrukcijas, palīgmateriāli;

- iekārtu uzstādīšana, pieslēgšana, ieregulēšana,

instruktāža, nepieciešamās dokumentācijas

sagatavošana;

- transports, sagāde, drošības elementi;

6) centralizētās siltumapgādes sistēmas

pieslēgums126, iekļaujot izmaksas par šādām

izmaksu pozīcijām:

a) centralizētas siltumapgādes sistēmas siltummezgla

izveidei:

- siltummezgla vadības, automātikas bloks;

- siltummezgla karstā ūdens sadales sistēma

(siltummainis, skaitītāji, mērierīces, cauruļvadi, sūkņi,

citas iekārtas un materiāli);

- siltummezgla apkures sadales sistēma (siltummainis,

skaitītāji, mērierīces, cauruļvadi, sūkņi, citas iekārtas

un materiāli);

- siltummezgla projektēšana;

- pieslēguma centralizētajai siltumapgādes sistēmai

projekta izstrāde;

- siltummezgla uzstādīšana, pieslēgšana, ieregulēšana,

instruktāža;

- transports, sagāde, drošības elementi;

b) centralizētas siltumapgādes sistēmas karstā ūdens

sadales sistēmas pilnīgai atjaunošanai, pārbūvei vai

izveidei:

- caurules, stiprinājumi, vārsti, cirkulācijas sūkņi,

skaitītāji, palīgmateriāli un palīgiekārtas;

- sistēmas projektēšanas izmaksas;

- uzstādīšana, pieslēgšana, ieregulēšana,

instruktāža;

- transports, sagāde, drošības elementi;

c) centralizētas siltumapgādes sistēmas apkures

sadales sistēmas pilnīgai atjaunošanai, pārbūvei vai

izveidei:

- sildķermeņi (radiatori);

- termostatiskie vārsti (regulatori), automātikas

vadības bloki, siltumenerģijas skaitītāji, nepieciešamā

programmatūra, mākoņservisu izmantošanas izmaksas;

- caurules, stiprinājumi, vārsti, cirkulācijas sūkņi,

palīgmateriāli un palīgiekārtas;

- sistēmas projektēšanas izmaksas;

- uzstādīšana, pieslēgšana, ieregulēšana,

instruktāža;

- transports, sagāde, drošības elementi;

7) apkures sistēmas ar sildelementiem pilnīga

atjaunošana, pārbūve vai izveide, kas var būt

nepieciešamas līdz ar siltumapgādes iekārtu uzstādīšanu,

iekļaujot izmaksas par šādām izmaksu pozīcijām:

- sildķermeņi (radiatori);

- termostatiskie vārsti (regulatori), automātikas

vadības bloki, nepieciešamā programmatūra, mākoņservisu

izmantošanas izmaksas;

- caurules, stiprinājumi, vārsti, cirkulācijas sūkņi,

palīgmateriāli un palīgiekārtas;

- sistēmas projektēšanas izmaksas;

- uzstādīšana, pieslēgšana, ieregulēšana,

instruktāža;

- transports, sagāde, drošības elementi;

Papildus tika apkopota informācija par pieslēguma

elektrotīklam nepieciešamās jaudas palielināšanas

izmaksām, kas noteiktas atbilstoši 2021. gada 3. jūnija

lēmuma Nr.1/8 "Sistēmas pieslēguma noteikumi

elektroenerģijas sadales sistēmai"127

prasībām.

Tirgus izpētes rezultātā tika saņemta objektīva un

salīdzināma informācija par siltumapgādes iekārtu iegādi

un neviendabīga informācija par uzstādīšanu un

ierīkošanu. Attiecīgi vērtējot datus, tika pieņemts

lēmums metodikas izmantojamā datu kopā iekļaut tikai

siltumapgādes iekārtas iegādes izmaksas. Attiecībā uz

apkures sistēmas ar sildelementiem pilnīgu atjaunošanas,

pārbūves vai izveides izmaksām, un saules paneļu sistēmu

ar pieslēgumu elektrotīklam izmaksām, tika pieņemts

lēmums izmaksu likmēs iekļaut izmaksas arī uzstādīšanai

un ierīkošanai. Konsultējoties ar "Latvijas

Siltumuzņēmumu asociāciju", attiecībā uz

Centralizētās siltumapgādes sistēmas pieslēguma izmaksām,

tika pieņemts lēmums izmaksu likmēs neiekļaut izmaksas,

kas nepieciešamas infrastruktūras izbūvei aiz ēkās

siltumapgādes sistēmas piederības robežām (izmaksas par

materiāliem un būvdarbiem, nodrošinot centralizētās

siltumapgādes sistēmas infrastruktūru no maģistrālajiem

tīkliem līdz ēkas siltummezglam, kur šī infrastruktūra

pēc projekta īstenošanas tiek iekļauta siltumapgādes

operatora bilancē).

Datu izpētes rezultātā siltumapgādes iekārtas tika

savstarpēji salīdzinātas, noteiktas katras siltumapgādes

iekārtas izmaksas uz 1 kW un, izmantojot Microsoft Excel

rīka grafisko attēlu piedāvāto funkcionalitāti

"Trendline", katram siltumapgādes iekārtu

veidam tika izrēķināta vidējo izmaksu funkcija, no kuras

aprēķinātas siltumapgādes iekārtu iegādes vidējās

izmaksas, kas iekļautas šīs metodikas 1.pielikumā.

Tirgus izpētes rezultātā izstrādātas vienas vienības

izmaksu apkopojuma tabulas (izmaksas ar PVN), kas

pievienotas šīs metodikas pielikumā:

Vienas vienības likmju izmaksas:

1) koksnes biomasas katlam, kas piemērots granulu

kurināmajam izmaksas variē no 3682-5632 EUR;

2) siltumsūknim (dažādu tipu zemes un ūdens

siltumsūkņi) izmaksas variē no 7861-20715 EUR;

3) siltumsūknim (gaiss-ūdens tipa) izmaksas variē no

4699 -7898 EUR;

4) siltumsūknim (gaiss-gaiss) izmaksas variē no 1107-

4583 EUR;

5) apkures sistēmas ar sildelementiem pilnīgai

atjaunošanai, pārbūvei vai izveidei izmaksas variē no

2977-11132 EUR;

6) centralizētai siltumapgādes sistēmai izmaksas variē

no 6668 - 21450 EUR;

7) saules paneļu sistēmas uzstādīšanai (ar pieslēgumu

elektrotīklam) izmaksas variē no 2489 - 11899 EUR.

4. Izskaidrojiet, kā Jūs nodrošinājāt, ka vienības izmaksu

standarta likmes, fiksētas summas maksājuma vai vienotu likmju

aprēķināšanā tika ietverti tikai attiecināmie izdevumi.

Tirgus izpētes pieprasījuma vēstulēs komersantiem tika

nosūtītas vienādas formas aptaujas anketas, kurās tika

definētas izmaksu pozīcijas katrai tehnoloģijai, līdz ar

to visi komersanti datus iesniedza balstoties uz

vienādiem principiem par vienādām pozīcijām. Vienas

vienības izmaksu likmēs ir iekļautas tikai tās

attiecināmās izmaksu pozīcijas, kas tieši nepieciešamas

pasākuma Nr.2.2.3.6. mērķu sasniegšanai - gaisa

kvalitātes uzlabošanai. Projektos paredzēts atbalstīt

tikai normatīvajiem aktiem atbilstošas iekārtas un

sistēmas. Vienas vienības izmaksu likmēs nav iekļautas

izmaksu pozīcijas, kas nebūs attiecināmās atbalsta

pasākuma īstenošanai.

5. Revīzijas iestādes(-žu) veikts aprēķināšanas

metodoloģijas un summu novērtējums, un kārtība, kas nodrošina

datu verifikāciju, kvalitāti, vākšanu un glabāšanu

Metodikas vienas vienības izmaksu likmes tika

noteiktas saskaņā ar KNR 94.panta 2.punktu un metodikā

piemērotie aprēķini tika balstīti uz taisnīgu, objektīvu

un pārbaudāmu aprēķina metodi atbilstoši tirgus izpētes

datiem (cita objektīva informācija).

Pamatojoties uz metodikas izvērtējuma secinājumiem,

Revīzijas iestāde var apliecināt atbilstību šādām

prasībām nosacījumiem:

1. Aprēķini ir veikti saskaņā ar taisnīgu,

objektīvu un pārbaudāmu aprēķina metodi, kuras pamatā ir

tādi dati, kas ir:

a) pamatoti ar objektīvu informāciju - tirgus

izpēte;

b) vērtējami kā ticami un atbilstoši

paredzētajām projekta darbībām.

2. Izdevumu kategorijas/veidi, kas tika

piemēroti vienas vienības izmaksu likmes noteikšanā

atbilst nosacījumiem, kas noteikti nacionālajos

normatīvajos aktos (SAMP 2.2.3.6 MKN). Revīzijas iestāde

veica izmaksu kategoriju/pozīciju pārbaudi pret Ministru

kabineta noteikumu projektu par SAMP īstenošanu

(iesniegts ar VARAM 28.05.2022 e-pastu).

3. Lai arī atbilstoši pieejamai informācijai uz

izvērtējuma veikšanas brīdi, pastāv dubultā finansējuma

risks SAMP līmeņa ievaros, kad līdzīga veida pasākumi ir

pieejami finansējuma saņēmējiem no citiem finansēšanas

instrumentiem:

- MK noteikumi Nr.103 "Noteikumi par atbalsta

programmu viena dzīvokļa dzīvojamo māju un divu dzīvokļu

dzīvojamo māju atjaunošanai un energoefektivitātes

paaugstināšanai",

- MK noteikumi Nr.150 "Emisijas kvotu izsolīšanas

instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa

"Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana

mājsaimniecībās - atbalsts atjaunojamo energoresursu

izmantošanai" nolikums"

VI sadarbībā ar Atbildīgo iestādi un Sadarbības

iestādi nodrošinās darbības dubultā finansējuma risku

mazināšanai, tai skaitā attiecīgas pārbaudes projektu

apstiprināšanas un izdevumu apstiprināšanas posmā.

4. Noteiktās vienas vienības izmaksu likmes

atbilst veiktajiem pieņēmumiem un aprēķiniem, kā arī

likmju aprēķinos izmantotajiem datiem.

5. Metodikā ir norādīta pietiekama informācija

par metodikas aktualizēšanu - likmju pārskatīšanu tai

skaitā aktualizēšanas biežums.

6. Attiecībā uz pasākumiem par datu pārbaudi un

kvalitāti, to vākšanu un glabāšanu, kā arī pamatojošo

dokumentu uzglabāšanu, ir plānots nodrošināt, ka visi

pierādījumi par projekta īstenošanas dokumentāciju un jo

īpaši dati un dokumenti par izmaksām un maksājumiem

projektu gala saņēmējiem tiks saglabāti saskaņā ar KNR

69.panta 8.punktu, t.i. sistēmā, kas uzkrāj un glabā

attiecīgos datus/dokumentus un nodrošina pietiekamas

revīzijas liecības.

Šis novērtējums aptver visus attiecīgos elementus, kas

uzskaitīti Komisijas revīzijas dienestu SCO pārbaudes

lapas 1. iedaļā.

Tirgus izpētes rezultātā katrai

vienībai (izmaksas ar PVN) ir sastādītas sekojošas izmaksu

tabulas:

1. Koksnes biomasas katls, kas piemērots granulu

kurināmajam

Siltumapgādes iekārtas nominālā jauda

(kW)128

Izmaksas par siltumapgādes iekārtas iegādi ar PVN

(EUR) atbilstoši uzstādāmās iekārtas jaudai

Iiek. (EUR)

Izmaksas par apkures sistēmas ar sildelementiem

(apkures sistēmas infrastruktūra) pilnīgu atjaunošanu,

pārbūvi vai izveidi ar PVN (EUR) atbilstoši uzstādāmās

iekārtas jaudai. C (EUR)

3682

2977

3797

3278

3904

3562

3996

3833

4079

4090

4159

4339

4241

4588

4309

4813

4369

5048

4428

5264

4495

5479

4556

5698

4591

5902

4649

6092

4687

6292

4758

6505

4785

6682

4824

6874

4878

7057

4920

7230

4949

7425

4999

7579

5039

7759

5069

7930

5088

8095

5137

8290

5179

8441

5212

8625

5239

8763

5257

8936

5314

9104

5317

9223

5363

9380

5402

9532

5386

9680

5414

9872

5438

10012

5512

10146

5525

10275

5535

10454

5538

10575

5598

10748

5593

10861

5646

11028

5632

11132

2. Siltumsūknis (dažādu tipu zemes un ūdens

siltumsūkņi)

Siltumapgādes iekārtas nominālā jauda

(kW)129

Izmaksas par siltumapgādes iekārtas iegādi ar PVN

(EUR) atbilstoši uzstādāmās iekārtas jaudai

Iiek. (EUR)

Izmaksas par apkures sistēmas ar sildelementiem

(apkures sistēmas infrastruktūra) pilnīgu atjaunošanu,

pārbūvi vai izveidi ar PVN (EUR) atbilstoši uzstādāmās

iekārtas jaudai. C (EUR)

7861

2977

8438

3278

8970

3562

9462

3833

9931

4090

10368

4339

10797

4588

11192

4813

11583

5048

11963

5264

12305

5479

12656

5698

13004

5902

13309

6092

13646

6292

13947

6505

14242

6682

14532

6874

14822

7057

15084

7230

15383

7425

15625

7579

15914

7759

16145

7930

16391

8095

16657

8290

16904

8441

17133

8625

17388

8763

17627

8936

17851

9104

18059

9223

18302

9380

18481

9532

18695

9680

18951

9872

19141

10012

19318

10146

19539

10275

19751

10454

19951

10575

20142

10748

20321

10861

20555

11028

20715

11132

3. Siltumsūknis (gaiss-ūdens tipa)

Siltumapgādes iekārtas nominālā jauda

(kW)130

Izmaksas par siltumapgādes iekārtas iegādi ar PVN

(EUR) atbilstoši uzstādāmās iekārtas jaudai

Iiek. (EUR)

Izmaksas par apkures sistēmas ar sildelementiem

(apkures sistēmas infrastruktūra) pilnīgu atjaunošanu,

pārbūvi vai izveidi ar PVN (EUR) atbilstoši uzstādāmās

iekārtas jaudai. C (EUR)

4699

1931

5086

2314

5406

2656

5678

2977

5927

3278

6142

3562

6350

3833

6539

4090

6708

4339

6867

4588

7018

4813

7159

5048

7302

5264

7437

5479

7550

5698

7668

5902

7798

6092

7898

6292

4. Siltumsūknis (gaiss-gaiss)131

Iekārtas nominālā jauda (kW)

Izmaksas ar PVN par siltumapgādes iekārtām, kas vienas

pašas pilnīgi aizstāj esošās siltumapgādes sistēmas

patēriņu S, (EUR)

1107

1373

1625

1856

2084

2310

2517

2719

2920

3123

3316

3498

3690

3873

4050

4218

4403

4583

5. Centralizēta siltumapgādes sistēma

Dzīvojamās mājas siltumenerģijas pieprasījuma jauda,

(kW)132

centralizētās siltumapgādes sistēmas (siltummezgla)

izveides un pieslēguma projektēšanas izmaksas ar PVN

Ism. (EUR)

centralizētās siltumapgādes sistēmas karstā ūdens

sadales sistēmas (karstā ūdens sistēmas infrastruktūra)

pilnīgas atjaunošanas, pārbūves vai izveides izmaksas ar

PVN (ja nepieciešams) Ik.ūd. (EUR)

centralizētās siltumapgādes sistēmas apkures sadales

sistēmas ar sildelementiem (apkures sistēmas

infrastruktūra) pilnīgas atjaunošanas, pārbūves vai

izveides izmaksas ar PVN Iapk.s.

(EUR)

6668

1815

4090

6737

1850

4339

6789

1873

4588

6850

1903

4813

6906

1931

5048

6953

1942

5264

7002

1975

5479

7043

1995

5698

7084

2004

5902

7134

2023

6092

7172

2033

6292

7205

2058

6505

7234

2076

6682

7266

2087

6874

7302

2120

7057

7348

2118

7230

7372

2139

7425

7411

2156

7579

7431

2168

7759

7472

2176

7930

7496

2178

8095

7505

2213

8290

7540

2207

8441

7563

2236

8625

7571

2222

8763

7613

2245

8936

7644

2265

9104

7664

2283

9223

7675

2299

9380

7675

2312

9532

7717

2323

9680

7750

2332

9872

7721

2338

10012

7794

2341

10146

7805

2343

10275

7807

2341

10454

7801

2338

10575

7850

2389

10748

7830

2381

10861

7867

2372

11028

7898

2420

11132

Saules paneļu sistēmas

uzstādīšana (ar pieslēgumu

elektrotīklam)133

Iekārtas nominālā jauda (kW)134

Izmaksas ar PVN par papildu siltumapgādes iekārtām,

kas kombinētas ar izvēlēto siltumapgādes risinājumu

S, (EUR)

1,0

2489

1,1

2646

1,2

2801

1,3

2951

1,4

3096

1,5

3238

1,6

3377

1,7

3513

1,8

3644

1,9

3777

2,0

3904

2,1

4030

2,2

4154

2,3

4277

2,4

4394

2,5

4512

2,6

4629

2,7

4743

2,8

4858

2,9

4971

3,0

5080

3,1

5190

3,2

5300

3,3

5406

3,4

5512

3,5

5615

3,6

5719

3,7

5825

3,8

5924

3,9

6024

4,0

6127

4,1

6226

4,2

6325

4,3

6419

4,4

6517

4,5

6614

4,6

6707

4,7

6804

4,8

6898

4,9

6991

5,0

7082

5,1

7171

5,2

7264

5,3

7356

5,4

7446

5,5

7534

5,6

7621

5,7

7713

5,8

7801

5,9

7884

6,0

7970

6,1

8056

6,2

8148

6,3

8230

6,4

8311

6,5

8398

6,6

8485

6,7

8562

6,8

8646

6,9

8728

7,0

8809

7,1

8898

7,2

8977

7,3

9054

7,4

9141

7,5

9216

7,6

9298

7,7

9382

7,8

9452

7,9

9533

8,0

9612

8,1

9690

8,2

9767

8,3

9844

8,4

9919

8,5

10005

8,6

10076

8,7

10149

8,8

10230

8,9

10302

9,0

10382

9,1

10451

9,2

10530

9,3

10596

9,4

10673

9,5

10750

9,6

10826

9,7

10901

9,8

10962

9,9

11036

10,0

11109

10,1

11182

10,2

11251

10,3

11322

10,4

11405

10,5

11474

10,6

11542

10,7

11610

10,8

11676

10,9

11756

11,0

11820

11,1

11899

30. tabula Komisijas nodrošināta attiecināmo izdevumu

atlīdzināšana dalībvalstij, pamatojoties uz vienas vienības

izmaksām, vienreizējiem maksājumiem un vienotām likmēm -

2.2.2.SAM (1.papildinājums)

Veidne datu iesniegšanai Komisijā izskatīšanai

(KNR 94. pants)

A. Galveno elementu

kopsavilkums

Prioritāte

Fonds

Specifiskais atbalsta

mērķis

Reģiona kategorija

Tā aplēstā proporcija no

kopējā finanšu piešķīruma attiecīgajā prioritātē, kurai

piemēros vienkāršotu izmaksu iespējas, %

Segtās darbības

veids(-i)

Rādītājs, pēc kura

sasniegšanas veic atlīdzināšanu

Rādītāja, pēc kura

sasniegšanas veic atlīdzināšanu, mērvienība

Vienkāršotu izmaksu

iespējas veids (vienības izmaksu standarta likmes,

fiksētas summas maksājumi vai vienotas likmes)

Vienkāršotu izmaksu

iespējas summa (EUR) vai procentuālā daļa (vienotu likmju

gadījumā)

Kods

Apraksts

Kods

Apraksts

2.2.Prioritāte "Vides aizsardzība un

attīstība"

2.2.2.SAM "Pārejas uz aprites ekonomiku

veicināšana"

N/A

0.008 %

067

Sadzīves atkritumu apsaimniekošana: rašanās

novēršanas, apjoma samazināšanas, šķirošanas, atkārtotas

izmantošanas, reciklēšanas pasākumi

N/A

Izvietoti jauni atkritumu dalītās vākšanas

konteineri

Konteiners (gab.)

Vienības izmaksu standarta likme

IFS = Ikopā x S

kur:

IFS - finansējuma saņēmējam pieejamais

kopējais atbalsts (EUR);

Ikopā - vienas vienības izmaksu standarta

likme;

S - konteineru skaits

B. Sīkāka informācija pa darbības

veidiem (aizpilda par katru darbības veidu)

Vai vadošā iestāde ir saņēmusi

atbalstu no ārēja uzņēmuma, lai noteiktu turpmāk norādītās

vienkāršotās izmaksas?

Ja tā ir, norādiet attiecīgo

ārējo uzņēmumu

Jā/Nē - ārējā uzņēmuma

nosaukums

1. Darbības veida apraksts,

tostarp īstenošanas termiņš (135)

Pasākuma 2.2.2.2. "Atkritumu dalītā vākšana"

1.kārtā (turpmāk - Pasākums) plānota dažāda veida

specializēto konteineru dalītai atkritumu vākšanai iegāde

un izvietošana (konteineru veidu saraksts 7.punktā).

Pasākuma īstenošana plānota līdz 2025.gada 31.decembrim,

pasākuma ietvaros projektu īstenošanas termiņš maksimāli

12 mēneši.

Pasākuma finansējuma saņēmēji - atkritumu

apsaimniekotājs (komersants), kurš normatīvajos aktos

(Ministru kabineta 2011.gada 13.septembra Nr.703

Noteikumi par atkritumu apsaimniekošanas atļaujas

izsniegšanas un anulēšanas kārtību, atkritumu tirgotāju

un atkritumu apsaimniekošanas starpnieku reģistrācijas un

informācijas sniegšanas kārtību, kā arī par valsts nodevu

un tās maksāšanas kārtību136 vai Ministru

kabinets 2010.gada 30.novembra noteikumi Nr.1082 A, B un

C kategorijas piesārņojošo darbību piemērošanas un

atļauju izsniegšanas kārtība A un B kategorijas

piesārņojošo darbību veikšanai137) noteiktajā

kārtībā saņēmis atbilstošu atkritumu apsaimniekošanas

atļauju vai atļauju A vai B kategorijas piesārņojošu

darbību veikšanai, un saskaņā ar Saimniecisko darbību

statistiskās klasifikācijas 2.redakciju (NACE kods)

Eiropas Kopienā tā darbība atbilst E sadaļas 38. sadaļai

vai 39. nodaļai:

1. sadzīves atkritumu apsaimniekotājs (komersants),

kuram uz projekta īstenošanas laiku ir noslēgts līgums ar

pašvaldību par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma

sniegšanu tās teritorijā;

2. atkritumu apsaimniekošanas komersants, kurš

Latvijas Republikas teritorijā nodrošina sadzīves bīstamo

un videi kaitīgu preču atkritumu savākšanu normatīvo aktu

noteiktā kārtībā.

Pasākuma mērķis ir attīstīt dalītās atkritumu

savākšanas sistēmu, iegādājoties pārvietojamos

konteinerus dalītās vākšanas sistēmai, un veicināt

otrreizēju izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju, kas

dod ieguldījumu kopējā Latvijas

virzībā uz aprites ekonomikas principu ieviešanu, kas

noteikta specifiskā atbalsta mērķa 2.2.2. pamatā.

Pasākuma ietvaros sasniedzamie rādītāji (iznākuma

rādītājs - atbalstīti 4 komersanti un rezultāta rādītājs

- šķiroti savākti - 4750 t/g atkritumi) dos ieguldījumu

kopējā SAM 2.2.2. rādītāju sasniegšanā (atbalsts sniegts

25 komersantiem un šķiroti savākti atkritumi - 10 000

t/g).

2. Konkrētais(-ie)

mērķis(-i)

2.2.2. specifiskā atbalsta mērķis "Pārejas uz

aprites ekonomiku veicināšana" (2.2.2.2. pasākums

"Atkritumu dalītā vākšana" projektu iesniegumu

pirmās atlases kārtas īstenošanas noteikumi)

3. Rādītājs, pēc kura

sasniegšanas veic atlīdzināšanu (138)

Iegādāti un izvietoti atkritumu dalītās vākšanas

konteineri

4. Rādītāja, pēc kura

sasniegšanas veic atlīdzināšanu, mērvienība

Konteiners (gab.)

5. Vienības izmaksu

standarta likme, fiksētas summas maksājums vai vienotā

likme

Vienas vienības izmaksas

6. Vienkāršotu izmaksu

iespējas mērvienības summa vai procentuālā daļa (vienotām

likmēm)

Konteinera veids (vienas vienības standarta likmes EUR

bez PVN)

1) Izlietotā iepakojuma konteineri:

1. 660 litru (plastmasas) - 213,21

2. 1100 litru (plastmasas) - 237,59

3. 240 litru (plastmasas) - 56,35

4. 120 litru (plastmasas) - 36,92

5. 660 litru (metāla) - 359,09

6. 1100 litru (metāla) - 451,28

2) Trīs kameru iekštelpu un ārtelpu dalītās vākšanas

konteineri (dažāda tilpuma) - 1 137,83

3) Cigarešu izsmēķu tvertnes ārtelpām (pie sienas

stiprināmas urnas) - 53,10

4) Bioloģisko atkritumu konteineri:

1. 120 litri - 64,57

2. 240 litri - 76,36

5) Tvertnes mājkompostēšanai dārza atkritumiem (no 400

litriem) - 162,11

6) Tekstila atkritumu konteineri (no 1,9 kubikmetri) -

395,38

7) Neizlietoto medikamentu tvertnes (dažāda tilpuma) -

166,82

8) Noliktavas tipa slēdzami konteineri un moduļi - 3

139,35

9) Būvgružu un lielgabarīta konteineri (no 1,1 līdz 9

kubikmetriem) - 1 307,01

10) Būvgružu un lielgabarīta konteineri (no 10 līdz 20

kubikmetriem) - 4 128,86

7. Izmaksu kategorijas, kas

tiek segtas ar vienības cenu, fiksētas summas maksājumu

vai vienotu likmi

Vienības izmaksu standarta likme ir viens konteiners

atbilstoši konteinera veidam. Pasākumā paredzēta šādu

specializēto atkritumu dalītās vākšanas konteineru iegāde

un izvietošana:

1. izlietotā iepakojuma konteineri (120 litru, 240

litru, 660 litru, 1100 litru tilpuma plastmasas

konteineri un 660 litru un 1100 litru tilpuma metāla

konteineri);

2. izlietotā iepakojuma trīs kameru iekštelpu un

ārtelpu dalītās vākšanas konteineri (dažāda tilpuma);

3. tekstila atkritumu konteineri (no 1,9 kubikmetru

tilpuma);

4. bioloģisko atkritumu konteineri (120 litru un 240

litru tilpuma konteineri);

5. tvertnes dārza atkritumu mājkompostēšanai (no 400

litriem tilpuma);

6. būvgružu un lielgabarīta atkritumu konteineri (no

1,5 līdz 20 kubikmetru tilpuma);

7. neizlietoto medikamentu savākšanas tvertnes

aptiekām (dažāda tilpuma);

8. cigarešu izsmēķu savākšanas tvertnes ārpus telpām

(pie sienas stiprināmas urnas);

9. slēdzami jūras tipa konteineri vai analogi

pārvietojami moduļi izvietošanai laukumos, kur no

iedzīvotājiem pieņem bīstamos sadzīves atkritumus vai

videi kaitīgu preču atkritumus (bez papildaprīkojuma

plauktiem vai uzglabāšanas tvertnēm) īslaicīgai atkritumu

uzglabāšanai.

Punktā no 1. - 9. uzskaitīto specializēto atkritumu

dalītās vākšanas konteineru noteiktajās vienības izmaksu

standarta likmēs ir iekļautas arī konteineru piegādes,

montāžas, pieslēguma (ja attiecināms), marķēšanas,

noliktavas pakalpojumi un publicitātes izmaksas.

8. Vai šīs izmaksu

kategorijas sedz visus darbības attiecināmos izdevumus?

(JĀ/NĒ)

Jā

9. Korekcijas(-u)

metode(-es) (139(16))

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir izsludinājusi

pasākuma atlasi 2024.gada 15.maijā, t.i. nepilnu mēnesi

pēc nacionālā līmeņa metodikas apstiprināšanas (VARAM

2024.gada 26.aprīļa rīkojums Nr. 1-2/58). Tā kā pasākums

tiek realizēts tikai vienas atlases kārtas ietvaros, kura

ir izsludināta no 2024. gada 15.maija līdz

15.jūlijam140 un atbilstoši Ministru kabineta

2024.gada 26.marta noteikumu Nr. 197141

8.punktam neizmantoto Kohēzijas fonda finansējumu pēc

atlases kārtas noslēgšanās novirza projektu iesniegumu

atlases otrajai kārtai (citam pasākumam), līdz ar to nav

nepieciešams veikt likmju aktualizēšanu vai paredzēt

aktualizēšanas mehānismu. Projektu īstenošanas laikā

vienas vienības standarta likmes netiek aktualizētas.

10. Vienību sasniegšanas

verifikācija:

- aprakstiet, kādu(-s)

dokumentu(-s)/sistēmu izmantos, lai verificētu norādīto

vienību sasniegšanu;

- aprakstiet, ko pārbaudīs

pārvaldības verifikāciju laikā un kurš to veiks;

- aprakstiet, kāda būs

attiecīgo datu/dokumentu vākšanas un glabāšanas

kārtība.

Konteinera vienības izmaksu standarta likme tiek

piemērota faktiski finansējuma saņēmēja iegādāto

konteineru skaitam, kas paredzēts projekta iesniegumā,

pamatojoties uz konteineru iegādes līgumu starp pārdevēju

un finansējuma saņēmēju un pieņemšanas -- nodošanas aktu

vai līgumam starp finansējuma saņēmēju un konteineru

lietotāju (ja konteineri nepaliek finansējuma saņēmēja

rīcībā), kurā tiek norādīts vismaz: konteineru skaits,

konteineru unikālie identifikācijas numuri, specifikācija

(kas atbilst šīs metodikas (30.tabula) B 6. sadaļā

norādītajam konteinera tipam un tilpumam),

plānotā/faktiskā konteinera(-u) izvietošana.

Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka plānotās darbības

netiek finansētas vai līdzfinansētas no citiem valsts,

pašvaldības vai ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem

vai citiem publiskiem līdzekļiem, kā arī nodrošina

dubultā finansējuma neiestāšanos.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra nodrošina, ka visi

projekta īstenošanas dokumenti par projektā veiktajām

izmaksām un maksājumiem tiks elektroniski glabāti Vadības

informācijas sistēmā saskaņā ar Regulas 2021/1060

69.panta 8.punktu. Saskaņā ar līgumu par projekta

īstenošanu Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai ir

tiesības pārbaudīt civiltiesiskajā līgumā par projekta

īstenošanu sniegto informāciju projekta īstenošanas un

pēcuzraudzības laikā, veicot pārbaudi projekta

īstenošanas vietā atbilstoši normatīvajos aktos

noteiktajām prasībām, kas nosaka Eiropas Savienības fondu

projektu pārbaužu veikšanas kārtību 2021.-2027.gadā. gada

plānošanas periodā, lai nodrošinātu audita

izsekojamību.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra projektu

īstenošanas uzraudzību veiks izlases veidā, ņemot vērā

projekta risku novērtējumu un profesionālo novērtējumu.

Uzraudzības aktivitātes ietvers, bet ne tikai, dokumentu

(pierādījumu) priekškontroli un pēckontroli, kā arī

iespēju veikt pārbaudes uz vietas, pamatojoties uz

projekta riska novērtējumu un profesionālu

novērtējumu.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra veiks pārbaudes un

kontroles projekta līmenī, t.sk. dubultā finansējuma

riska kontroli. Dubultā finansējuma pārbaudes un

kontroles tiek veiktas galvenokārt analizējot visu

pieejamo informāciju (gan Vadības informācijas sistēmā,

gan internetā, t.sk. pašvaldību un citu iestāžu mājas

lapās) par finansējuma saņēmēja un sadarbības partneriem,

t.sk. iepriekšējo pieredzi ES fondos vai citos

finansēšanas rīkos, patreizējo darbību, trešo pušu

sniegto informāciju un arī informāciju, kas tiek atklātā

Centrālā finanšu un līgumu aģentūrai veikto pārbaužu

laikā (maksājumu pieprasījuma pārbaudes un pārbaudes

projekta īstenošanas vietā).

Lai mazinātu iespējamo dubultā finansējuma risku

saistībā ar projektu LIFE Waste to Resources IP ir

iestrādātas izmaiņas 2.2.2.2.pasākuma "Atkritumu

dalītā vākšana" pirmās atlases kārtas nolikuma

projektā:

1. papildinot kritēriju piemērošanas metodikas 1.5.

kritērijā skaidrojumu ar atsauci, ka tiks pieprasīta

informācija VARAM LIFE integrētā projekta ieviešanas

211. pantsparedz līdztekus izveidotajai augstākās

211. pants
paredz līdztekus izveidotajai augstākās