Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 16. maija rīkojumā Nr. 276 "Par Eiropas Sociālā fonda Plus programmu materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.–2027. gadam"

1Programmas stratēģija: galvenie

2attīstības politikas uzdevumi un politikas risinājumi

31.1. Situācijas apraksts

4(1) Augsta ienākumu nevienlīdzība, sabiedrības novecošanās,

5nodarbinātības iespēju un bezdarba reģionālās atšķirības,

6reģionālās atšķirības sociālās palīdzības un atbalsta pieejamībā

7- ir tie faktori, kuriem ir būtiska ietekme uz iedzīvotāju

8labklājības un dzīves kvalitātes līmeni. Latvijā ienākumu

9sadalījums ir viens no nevienlīdzīgākajiem ES - 2018. gadā

10turīgāko 20 % ienākumi 6,8 reizes pārsniedza trūcīgāko 20 %

11ienākumus. Tāpat arī nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju

12īpatsvars ir viens no augstākajiem ES: 2019. gadā Latvijā bija

13trešais augstākais rādītājs (21,6 %) uzreiz aiz Rumānijas (23,8

14%) un Bulgārijas (22,7 %). Salīdzinot datus ar iepriekšējiem

15gadiem, atzīmējams, ka situācija Latvijā pēdējos trīs gados

16nedaudz uzlabojas: 2018. gadā nabadzības riskam bija pakļauti

1722,9 % iedzīvotāju, bet 2017. gadā - 23,3 %1.

18Vislielākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars

19bija Latgalē: 2019. gadā - 35,9 %, 2018. gadā - 40,4 %, 2017.

20gadā - 44,2 %, bet vismazākais - Rīgā (2019. gadā - 15,9 %, 2018.

21gadā - 16,1 % un 2017. gadā - 15,6 %) un Pierīgā (2019. gadā -

2216,1 %, 2018. gadā - 14,4 %, 2017. gadā - 16,9

23%).2

24(2) Salīdzinot ar citām grupām, visvairāk nabadzības riskam ir

25pakļauti seniori vecumā virs 65 gadiem vienas personas

26mājsaimniecībā. 2019. gadā tādu bija 71,7 %, 2018. gadā - 74,9 %,

27bet 2017. gadā - 74,0 %. Otra lielākā nabadzības riskam pakļautā

28sabiedrības grupa ir šādās mājsaimniecībās dzīvojošas personas

29vecumā līdz 64 gadiem (2019. gadā to bija 30 %, 2018. gadā - 31,7

30%, bet 2017. gadā - 31 %). Vismazāk nabadzības riskam pakļauto

31bija strādājošo iedzīvotāju vidū (8,2 % 2019. gadā, 8,5 % 2018.

32gadā un 8,1 % 2017. gadā). Savukārt ievērojami vairāk nabadzības

33riskam bija pakļauti bezdarbnieki (52,1 % 2019. gadā, 57,7 %

342018. gadā un 59,5 % 2017. gadā) un pensionāri (46,5 % 2019.

35gadā, 52,5 % 2018. gadā un 48,9 % 2017. gadā)2.

36Atzīmējams, ka pēdējos trīs gados vērojama pakāpeniska

37uzlabošanās visos iepriekš minētajos rādītājos. Turpretim nepilno

38un daudzbērnu ģimeņu nabadzības riska rādītājs no 2018. gadā

39samazinājuma atkal pakāpās 2019. gadā. Nabadzības riskam 2017.

40gadā bija pakļauti 32,6 % ģimeņu ar vienu pieaugušo un bērniem,

412018. gadā to īpatsvars samazinājās līdz 26,2 %, bet 2019. gadā

42tas atkal pieauga (30,6 %). Līdzīga tendence ir vērojama arī

43daudzbērnu ģimenēm ar diviem pieaugušajiem un trim vai vairāk

44bērniem: 2017. gadā - 20,7 %, 2018. gadā - 16,7 %, 2019. gadā -

4517,7 %.3

46(3) Latvijā ir arī viens no visaugstākajiem dziļas materiālās

47nenodrošinātības rādītājiem ES. Lai gan iedzīvotāju dziļas

48materiālās nenodrošinātības rādītāja izmaiņas Latvijā liecina par

49situācijas uzlabošanos (no 16,4 % 2015. gadā uz 7,3 % 2019.

50gadā), tas joprojām pārsniedz ES vidējos rādītājus (5,4

51%).4 Turklāt, vērtējot šo rādītāju par mājsaimniecību

52tipiem, secināts, ka grupā "Viens pieaugušais ar

53bērniem" nenodrošinātības īpatsvars 2019. gadā bija tāds

54pats kā grupai "Viena persona 65+" (abām grupām 15,3

55%)5. Savukārt vērtējot situāciju grupā

56"Mājsaimniecību īpatsvars zem minimālā ienākuma līmeņa pēc

57mājsaimniecības tipa un darba intensitātes"6

58secināts, ka vienas personas mājsaimniecībām vecumā 65 gadi un

59vecākas ienākumu īpatsvars zem minimālā ienākuma līmeņa 2019.

60gadā ir bijis 7,1 % gadījumu, bet mājsaimniecībām ar diviem

61pieaugušajiem un diviem apgādībā esoši bērniem šis lielums bija

628,5 %, mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un trijiem

63apgādībā esoši bērniem - 10,1 % un viena pieaugušā

64mājsaimniecībām ar bērniem - 17,3 %. Viena pieaugušā

65mājsaimniecībām ar bērniem ir arī augstākais risks naudas trūkuma

66dēļ nespēt segt komunālo pakalpojumu rēķinus, īri vai atmaksāt

67kredītu7.

68(4) LM apkopotie dati par vistrūcīgākajām personām un

69pašvaldību sociālo pabalstu saņēmējiem norāda uz iedzīvotāju

70skaitu, kam ir īpaši apgrūtināta pamatvajadzību apmierināšana.

712019. gada laikā trūcīgas personas statuss tika piešķirts 41 522

72personām, t.sk. 10 349 bērniem (24,9 %) un maznodrošinātas

73personas statuss piešķirts 45 564 personām, t.sk. 6 512 bērniem

74(14,29 %). Savukārt dažādus pašvaldības sociālās palīdzības

75pabalstus pēc ienākumu testēšanas 2019. gadā saņēma 64 010

76ģimenes ar kopējo personu skaitu tajās 109 3578.

771.2. Ieguldījumu nepieciešamības

78pamatojums

79(5) Eiropas Sociālo tiesību pīlāra rīcības plāna sadaļas

80"Sociālā aizsardzība un iekļaušana" apakšsadaļas

81"Cieņpilna dzīve" ir noteikts, ka sociālās iekļaušanas

82veicināšana un nabadzības apkarošana ir eiropeiskās dzīvesziņas

83pamatvērtības. Lai līdz 2030. gadam sasniegtu mērķi vismaz par 15

84miljoniem samazināt to cilvēku skaitu, kuriem draud nabadzība vai

85sociālā atstumtība, ir svarīgi izmantot integrētu pieeju, lai

86visos dzīves posmos risinātu vajadzības un novērstu nabadzības un

87sociālās atstumtības pamatcēloņus.9

88EK savā 27.02.2019. publicētajā ikgadējā ziņojumā par

89Latviju10 (2019 Country Report - Latvia)

90secina, ka Latvijā saglabājas augsts nabadzības un sociālās

91atstumtības līmenis, īpaši vecāka gadagājuma personām, personām

92ar invaliditāti, bezdarbniekiem. Ienākumu nevienlīdzība norādīta

93kā galvenais izaicinājums. EK ieskatā augstas prioritātes

94ieguldījumi plānojami sociālās iekļaušanas sekmēšanai,

95nodarbinātības uzlabošanai, kā arī materiālās nenodrošinātības

96problēmas risināšanai, sniedzot pārtikas un pamata materiālo

97palīdzību, apvienojot to ar papildpasākumiem.

98(6) Valsts uzdevums ir uzņemties rūpes par grūtībās nonākušām

99personām, palīdzot nodrošināt tām pamatvajadzības un veicinot to

100iekļaušanos sabiedrībā, ja tās nespēj vai tām ir ierobežotas

101iespējas pašām to nodrošināt. Valsts normatīvajā regulējumā

102sociālās aizsardzības jomā noteikti sociālās palīdzības pabalstu

103veidi: pamata sociālās palīdzības pabalsti un papildu sociālās

104palīdzības pabalsti. Papildu sociālās palīdzības pabalsti, ko

105piešķir pašvaldības, ir atkarīgi no to sociālās politikas un

106finansiālajām iespējām.

107(7) Ar mērķi sekmēt iedzīvotāju sociālo iekļaušanu, mazinot

108ienākumu nevienlīdzību un nabadzību, attīstot pieejamu un

109individuālajām vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu un

110juridiskā atbalsta sistēmu, kā arī veicinot augstu un iekļaujošu

111nodarbinātību un kvalitatīvu darba vidi, Latvijas valsts ir

112izstrādājusi plānošanas dokumenta projektu "Sociālās

113aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027.

114gadam". Tajā, balstoties uz pastāvošiem izaicinājumiem -

115pieaugošs nabadzības risks pensijas vecuma iedzīvotājiem, ko

116ietekmē sabiedrības novecošanās; dažādi sociālie pabalsti būtiski

117nemazina nabadzības risku sakarā ar finanšu krīzes un

118neparedzētas politikas izmaiņu ietekmi uz sociālās aizsardzības

119sistēmas stabilitāti; augsts iedzīvotāju skaits, kuri nav tiesīgi

120saņem pabalstus vai arī tos saņem mazā apmērā, jo izdevumi

121sociālai aizsardzībai valstī ir vieni no zemākajiem starp ES

122dalībvalstīm, noteikts rīcības virziens "Ilgtspējīga,

123stabila un adekvāta sociālā aizsardzība" ar šādiem

124uzdevumiem:

125‒ vidējā termiņā mērķtiecīgi pārskatīt pabalstus, kuru apmēri

126un nosacījumi nav ilgstoši mainīti;

127‒ ilgtermiņā turpināt paaugstināt finansiālo atbalstu

128iedzīvotājiem sociālās aizsardzības sistēmas ietvaros; sekmēt

129sociālās apdrošināšanas sistēmas noturīgumu un finansiāli

130ilgtspējību, nodrošināt, ka universālā un ienākumu testētā

131sociālo pabalstu sistēma ir sabalansēta un savstarpēji

132papildinoša.

133(8) Dokumenta projektā "Sociālās aizsardzības un darba

134tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam" noteikto

135pasākumu izpildes rezultātā ir plānots sasniegt šādus

136rādītājus:

137‒ valsts sniegtais materiālais atbalsts mazina nabadzības

138risku vismaz par 20 %;

139‒ līdz 11 % samazinās personu īpatsvars, kuru ienākumi ir zem

140trūcīgas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa;

141‒ jaunpiešķirto pensiju atvietojuma līmenis 2027. gadā nav

142mazāks kā 40 %.

143(9) Jau 2020. gada nogalē, valstī pieņemot likumu

144"Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības

145likumā", kurā noteikts garantēto minimālo ienākumu un

146trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis, ir veikti pirmie

147soļi "Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas

148pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam" noteikto uzdevumu izpildē

149(skat. vairāk informācijas sadaļā "Valsts un reģionālo

150atbalsta shēmu atšifrējums").

151(10) Vienlaikus atzīmējams, ka nabadzības riskam visvairāk

152pakļauto mājsaimniecību ienākumu stabilizēšanā ir būtiska nozīme

153sociālajiem transfertiem un citai sociālajai palīdzībai.

154(11) Programma vērsta uz Saeimā 2020. gada 2. jūlijā

155apstiprinātajā NAP2027 iekļauto rīcības virziena "Stipras

156ģimenes paaudzēs" [101] uzdevumu un rīcības virziena

157"Sociālā iekļaušana" [121] uzdevumu.11

158Pārtikas atbalsta un pamata materiālās palīdzības saņemšana ļauj

159zemu ienākumu mājsaimniecībām uzlabot materiālo situāciju,

160atslogojot budžetu, un ietaupīt līdzekļus, ko novirzīt papildu

161pārtikas iegādei, citām pamatvajadzībām un bērnu ārpusskolas

162izglītības pasākumiem. Sniegtais atbalsts kopā ar dalību

163neformāli izglītojošajos un socializēšanās papildpasākumos sniedz

164iespēju cilvēkiem uzsākt risināt viņu sociāli ekonomiskās

165problēmas, kas ir pirmais solis viņu sociālās iekļaušanas procesā

166un priekšnoteikums cieņpilnai dzīvei.

1671.3. Iepriekšējo gadu pieredze

168(12) 2014.-2020. gada plānošanas periodā īstenotās EAFVP

169darbības programmas "Pārtikas un pamata materiālās

170palīdzības sniegšana vistrūcīgākajām personām 2014.-2020. gada

171plānošanas periodā" ietvaros veiktā strukturētā apsekojuma

172rezultāti liecina, ka:

173‒ EAFVP pārtikas un pamata materiālās palīdzības atbalsts ir

174sasniedzis ģimenes, kuras ir trūcīgas vai nonākušas krīzes

175situācijā;

176‒ EAFVP pārtikas un pamata materiālās palīdzības atbalsts ir

177atvieglojis vistrūcīgāko iedzīvotāju un mājsaimniecību budžeta

178slogu;

179‒ EAFVP ietvaros organizēto papildpasākumu veidi un iesaiste

180tajos ir pamatā apmierinoša;

181‒ Pārtikas un pamata materiālās palīdzības atbalsts sasniedzis

182augstu apmierinātības vērtējumu un atbilstību atbalsta saņēmēju

183vajadzībām;

184‒ EAFVP atbalsta pieejamība ir nodrošināta;

185‒ EAFVP darbības programmā izvēlētie atbalsta veidi un mērķa

186grupas ir pamatā atbilstošas situācijai.

1871.4. Plānotie risinājumi, plānotā

188atbalsta pamatojums

189(13) Programmas 2021.-2027. gadam ietvaros paredz atbalstīt

190šādu materiālās nenodrošinātības veidu risināšanu:

191• nenodrošinātība ar pārtiku;

192• pamata materiālā nenodrošinātība.

193Materiālās nenodrošinātības mazināšanas aktivitātes tiks

194apvienotas ar papildpasākumu sociālās atstumtības mazināšanai

195organizēšanu.

196(14) Atzīmējams, ka personām līdz ar pārtiku kā primāro

197pamatvajadzību vienlīdz svarīgs ir higiēnas vajadzību atbilstošs

198nodrošinājums. Personīgās higiēnas ievērošana ir aktuāla problēma

199tieši nabadzībai visvairāk pakļautajiem iedzīvotājiem, jo to

200ienākumi pamatā tiek tērēti pārtikas iegādei un ar mājokli

201saistītajiem komunālajiem maksājumiem, kā rezultātā personīgās

202higiēnas un saimniecības preču iegādei visbiežāk nepietiek

203līdzekļu. Personīgās higiēnas ievērošana veicina cilvēka

204veselības saglabāšanu un nostiprināšanu, un tai ir ne tikai

205individuāla, bet arī sociāla nozīme, jo tās neievērošana var būt

206par cēloni dažādām slimībām, kuras var izplatīties ģimenes un

207apkārtējo sabiedrības locekļu vidū. Īpaši tas ir svarīgi dažādu

208infekcijas slīmību plašas izpaltības situācijās, kā, piemēram,

2092020. gadā COVID-19 infekcijas izplatības laikā.

210(15) Lai gan Latvijā ģimenes ar bērniem nav skaitliski lielākā

211sociālā grupa atbalsta gala saņēmēju vidū, tām Programmas

212ietvaros tiek paredzēts papildu atbalsts (skat. informāciju 3.

213sadaļā). Vērā ir ņemts dažādos socioloģiskajos pētījumos iegūts

214secinājums, ka bērni, kas uzaug nabadzīgās mājsaimniecībās, arī

215vēlāk savā dzīvē visticamāk nespēj izkļūt no nabadzības slazda,

216kas rada riskus nabadzības atražošanai paaudzēs. Zemu ienākumu

217mājsaimniecību bērni nereti dzīvo neatbilstošos sadzīves

218apstākļos, kuros līdzekļu trūkuma dēļ nevar ievērot personīgo

219higiēnu, kā arī nevar iegādāties mācībām nepieciešamos

220materiālus.

221(16) Pirmajos divos bērna dzīves gados ir vairākas neatliekamu

222izdevumu pozīcijas, kas ievērojami maina ģimenes finanšu

223plānošanu, īpaši gadījumos, kad ienākumi ir ierobežoti, proti,

224ģimene ir trūcīga vai nonākusi krīzes situācijā. Tā rezultātā

225ģimenē var pasliktināties zīdaiņu un mazo bērnu uzturs, kā arī

226trūkt higiēnas līdzekļu viņu kopšanai un aprūpei. Bērnu līdz 2

227gadiem ēdināšanai ir raksturīga atšķirīga ēdienkarte un

228nepieciešama ēdienu atsevišķa pagatavošana, nekā pārējiem

229pieaugušajiem ģimenes locekļiem. Tāpat zīdaiņu un mazo bērnu

230apkopšanai ir nepieciešamas specifiskas higiēnas preces,

231piemēram, autiņbiksītes.

232(17) Vecāku ierobežotie finansiālie līdzekļi var būt iemesls,

233kādēļ bērni nevēlas apmeklēt skolu, regulāri kavē vai pat pamet

234to. Mērķēts atbalsts individuālo mācību piederumu nodrošināšanai

235(piemēram, kancelejas piederumi, skolas soma, materiāli, kurus

236izmantojot mācību procesā skolēns rada priekšmetu vai produktu

237savām vajadzībām, u.c.) izglītojamiem ģimenēs ar zemiem

238ienākumiem var sniegt būtisku ieguldījumu bērna pašvērtējuma

239stiprināšanai viņa turpmākai socializācijai sabiedrībā.

240(18) Jāatzīmē, ka krīzes situācijās citu sociālo grupu starpā

241visievainojamākās ir mājsaimniecības ar bērniem. Piemēram, 2020.

242gada pavasarī COVID-19 infekcijas uzliesmojuma laikā, kad valstī

243bija izsludināta pirmā ārkārtējā situācija, no krīzes situācijā

244nonākušām personām bērnu skaits par 10 % palielināja trūcīgu un

245maznodrošinātu ģimeņu bērnu kopskaitu (turpretī personas vecumā

24665+ bija tikai 2 %). Tas liecina, ka pēc atbalsta krīzes

247situācijā vēršas vairāk ģimenes ar bērniem, kuru ienākumi ir

248atkarīgi no darba un atalgojuma pieejamības. Dīkstāve vai

249bezdarbs veido īslaicīgu krīzes situāciju, kurā jebkurš atbalsts

250ir ļoti būtisks.

251(19) Vērā ņemama arī ģeopolitiskā situācijas attīstība, kuras

252ietekmē īsā laikā var tikt pieņemti normatīvie akti par atbalsta

253sniegšanu citām mērķa grupām. Saskaņā ar EIROPAS PARLAMENTA UN

254PADOMES REGULU (ES) 2022/562, ar ko groza Regulas (ES) Nr.

2551303/2013 un (ES) Nr. 223/2014 attiecībā uz kohēzijas rīcību

256bēgļu atbalstam Eiropā (CARE), EAFVP ietvaros var tikt risinātas

257migrācijas problēmas, ko izraisījusi Krievijas Federācijas

258militārā agresija. Saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta

259likumu EAFVP atbalsts ir pieejams Ukrainas civiliedzīvotājiem,

260kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā

261Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ šā bruņotā

262konflikta norises laikā. Šādas situācijas ietekmē strauji var

263tikt paplašināta Programmas mērķa grupa, mainīta tās struktūra

264pēc sociāli demogrāfiskām pazīmēm, izrietoši palielināts kopējā

265sniedzamā atbalsta apjoms un mainītas atbalsta veidu proporcijas.

266Tādēļ Programmas īstenošanā svarīgi paredzēt elastīgus

267nosacījumus iepirkumu līgumos noteiktā plānotā atbalsta komplektu

268apjoma palielināšanai vai citām izmaiņām.

269(20) Programmai piešķirts kopējais finansējums 38 280 000 EUR,

270tajā skaitā 32 538 000 EUR ES līdzfinansējums (90 %) un 3 615 334

271EUR valsts budžeta finansējums (10 %). Ņemot vērā, ka valsts

272ieguldījums programmā nevar būt lielāks par 10 %, tiks

273nodrošināts papildu atbalsts tāda paša veida pasākumiem ārpus

274programmas no valsts budžeta (2 126 666 EUR).

275Kopējā finansējuma ietvaros plānots nodrošināt atbalstu

276indikatīvi 47,2tūkstošiem unikālo personu gadā, tajā skaitā:

277- 27,2 tūkstošiem unikālo personu mājsaimniecībās, kurās ir

278pensionāri, cilvēki ar invaliditāti, pirmspensijas vecuma

279ilgstošie bezdarbnieki u.c.;

280- 20 tūkstošiem unikālo personu mājsaimniecībās ar

281bērniem.

282Kopējā pieejamā finansējuma ietvaros pārtikas atbalstam, t.sk.

283gatavām maltītēm, plānots novirzīt indikatīvi 75 %, bet pamata

284materiālajai palīdzībai, tostarp higiēnas un saimniecības precēm

285un mācību piederumiem - 25 %.

286(21) Lai īstenotu Programmas mērķi LM sagatavos Programmas

287vidusposma pārskatu atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 18. pantam,

288tai skaitā pamatojoties uz sociāli ekonomiskās situācijas

289analīzi, COVID-19 izraisītās krīzes ietekmes novērtējumu un

290problēmām, kas apzinātas 2024. gadā EK pieņemtajos ieteikumos

291Latvijai, kā arī pamatojumu papildus nepieciešamajam finansējumam

2922026.-2027. gadā. Līdz 2025. gada 1. martam Ministru kabinetā

293tiks iesniegts informatīvais ziņojums "Par ESF+ programmas

294īstenošanas finansēšanu 2026.-2027. gadā".

2951.5. Programmas īstenošanas

296pamatprincipi

297(22) Programmas īstenošanā tiks ievēroti šādi principi:

298informācijas un vides pieejamība, dzimumu līdztiesība,

299vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana, nediskriminācija vecuma,

300dzimuma, rases, etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības,

301invaliditātes, dzimumorientācijas dēļ. Pārtikas atbalsts un

302pamata materiālā palīdzība, kā arī papildpasākumi būs pieejami

303visiem cilvēkiem, kam vajadzīgs atbalsts, neatkarīgi no viņu

304dzīvesvietas, tostarp tiem, kas dzīvo lauku apvidos. Programmas

305īstenošanā un uzraudzībā tiks nodrošināta pārredzamības un

306pareizas finanšu pārvaldības principa ievērošana, kā arī

307nevajadzīgā administratīvā sloga samazināšana.

308(23) Pārtikas un pamata materiālās palīdzības izdalīšanai tiks

309iepirktas tikai tādas preces, kas atbilst ES tiesību aktiem par

310patēriņa preču drošumu. Preču izvēlē tiks ņemti vērā klimata un

311vides aizsardzības aspekti, pārtikas atkritumu daudzuma

312samazināšanas princips, to atbilstība veselīga uztura

313nosacījumiem.

314(24) Pārtikas un materiālās palīdzības preču klāsts pamatā ir

315izveidots 2014.-2020. gada plānošanas periodā EAFVP darbības

316programmas īstenošanas ietvaros sadarbībā ar NVO un labdarības

317organizāciju pārstāvjiem, dietologiem, ekspertiem no ZM, VM un

318IZM. Optimālā produktu klāsta noteikšanā ievērota katra produkta

319uzturvērtība, tā atbilstība veselīgam uzturam un piemērotība

320izdalīšanai, produkta derīguma termiņa ilgums, apstāklis, ka to

321uzglabāšanai nav nepieciešams speciāls temperatūras režīms, kā

322arī iespējamais produktu pagatavošanas veids. Produktu klāsta

323noteikšanā un pilnveidē ņemti vērā ikgadēji EAFVP ieviešanas

324novērtēšanā noskaidrotie atbalsta gala saņēmēju viedokļi un

325ieteikumi, nodrošinot lielāku komplektā esošo produktu

326daudzveidību un uzturvielu sabalansētību. Vienlaikus atbalsta

327apjoms ir paredzēts ierobežotā apjomā, neveicinot atkarības no

328atbalsta veidošanos.

329(25) Atbalsta komplektos iekļaujamo preču iepirkšanā tiks

330piemērots vides aizsardzības princips, preču iepirkumu

331nosacījumos iekļaujot prasības:

3321) iepakojumam, kas atbilst videi draudzīgam iepakojumam vai

333iepakojumam, kura lielākā daļa ir otrreizēji pārstrādājama, vai

334iepakojumam, ko preču piegādātājs pieņem atkārtotai

335izmantošanai;

3362) preču transportēšanai, kas ir videi draudzīga, lai piegādes

337laikā nodrošinātu samazinātu vides piesārņojumu ar autotransporta

338izplūdes gāzēm un veicinātu ceļa infrastruktūras slodzes

339samazināšanu u.c.

340(26) Preču iepirkšanā priekšroku dodot:

3411) pārtikas precēm, kas atbilst bioloģiskās lauksaimniecības

342vai nacionālās pārtikas kvalitātes shēmu prasībām;

3432) higiēnas precēm un mācību piederumiem, kas ir videi

344draudzīgas u.c.

3451.6. Programmas nosacījumu

346elastība

347(27) Plānošanas periodā, pamatojoties uz atbalsta gala

348saņēmēju sociāli demogrāfiskā profila, t.sk. vecumstruktūras

349izmaiņām, nodarbošanās un sociālās piederības izmaiņām, atbalsta

350veidi un to apjoms var tikt pārskatīts.

351(28) Mainoties sociāli ekonomiskajai, situācijai ir iespējamas

352izmaiņas atbalsta saņemšanas nosacījumos, saturā vai atbalsta

353sniegšanas organizācijā.

3541.7. Papildināmība ar citām

355aktivitātēm

356(29) ESF+ līdzfinansētā "Eiropas Savienības kohēzijas

357politikas programma 2021.-2027. gadam" izvirza atsevišķus

358SAM, kuru ietvaros paredzēts atbalsts trūcīgām un maznodrošinātām

359personām, kas vienlaikus var būt arī Programmas mērķa grupa,

360piemēram, 4.3.1. SAM "Veicināt sociāli atstumto kopienu,

361migrantu un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu sociāli ekonomisko

362integrāciju, izmantojot integrētus pasākumus, tostarp mājokļu un

363sociālo pakalpojumu jomā", 4.3.3. SAM "Uzlabot visu

364darba meklētāju, jo īpaši jauniešu, ilgstošo bezdarbnieku un

365nelabvēlīgā situācijā esošu grupu, kā arī neaktīvo personu

366piekļuvi nodarbinātībai, veicināt pašnodarbinātību un sociālo

367ekonomiku" un 4.3.6. SAM "Veicināt nabadzības vai

368sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp

369vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju".

370(30) Papildus, Programmas mērķa grupas situāciju ietekmēs arī

371plānotais "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma

3722021.-2027. gadam" atbalsts sociālo dienestu darba

373efektivitātes un darbinieku profesionalitātes paaugstināšanai,

374piemēram, izstrādājot sociālo darbinieku profesionālās

375kompetences pilnveides mācību programmu.

376(31) Latvijas ANM plānā ir ietvertas vairākas reformas un

377investīcijas, kas veicina sociālo iekļaušanu un sniegs labumu

378Programmas mērķgrupai. Tas atbalsta administratīvās teritoriālās

379reformas īstenošanu, veselības aprūpes reformu, kā arī minimālo

380ienākumu reformu (ikgadējās indeksācijas ieviešana). ANM

381atbalstīs aktīvas darba tirgus politikas pasākumus un palīdzēs

382samazināt digitālo plaisu izglītībā, nodrošinot skolēniem IKT

383aprīkojumu tālmācībai. ANM plāns papildinās programmu ar

384ieguldījumiem ēku pieejamībā, ilgtermiņa aprūpē vecāka gadagājuma

385cilvēkiem. ANM atbalstīs arī slimnīcu infrastruktūru un jauna

386personāla atalgojuma modeļa izstrādi, papildinot vairāku fondu

387ieguldījumus pieejamā veselības aprūpē. Visi šie ieguldījumi

388galvenokārt ir paredzēti visneaizsargātākajām personām, kuras būs

389tiesīgas saņemt pārtikas atbalstu un pamata materiālo palīdzību

390Programmas ietvaros, atkarībā no ģimenes sastāva un īpašajām

391vajadzībām.

392(32) Vadošā iestāde un sadarbības iestāde īstenos pasākumus

393Programmas plānošanas, īstenošanas un uzraudzības posmos, lai

394novērstu darbību dubultās finansēšanas risku. Demarkācija ar

395citām aktivitātēm tiks nodrošināta pēc atbalstāmām darbībām, un

396Programmas finansējums netiks piešķirts darbībām, ko atbalsta

397citas darbības programmas.

398(33) Programmas vadībā un uzraudzībā iesaistīto institūciju

399uzdevums būs nodrošināt PO ar aktuālu informāciju par

400"Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma

4012021.-2027. gadam" līdzfinansētajiem projektiem, pasākumiem

402un pakalpojumiem, kas pieejami Programmas mērķa grupai, iespējami

403tuvu dzīvesvietai, lai PO informētu par šīm iespējām atbalsta

404gala saņēmējus.

4051.8. Izaicinājumi administratīvajai

406kapacitātei, labai pārvaldībai un vienkāršošanai

407(34) 27.02.2019. publicētajā ikgadējā ziņojumā par

408Latviju12 iekļauti kohēzijas politikas efektīvas

409īstenošanas faktori, tostarp attiecībā uz administratīvās

410kapacitātes stiprināšanu, efektīviem pasākumiem interešu

411konflikta, krāpšanas un korupcijas novēršanai un problēmas

412risināšanai, vienkāršotām prasībām un īsākām procedūrām ES

413līdzekļu apguvē, uzlabotu publiskā iepirkuma sniegumu u.c.

414(35) Viens no priekšnosacījumiem veiksmīgai Programmas

415uzsākšanai un īstenošanai ir kvalitatīvi izveidota institucionālā

416sistēma. 2021.-2027. gada plānošanas perioda Programmas

417institucionālā sistēma izveidota, balstoties uz efektīvu EAFVP

4182014.-2020. gada plānošanas perioda institucionālās sistēmas

419modeli. Šādai pēctecībai ir ievērojami ieguvumi - nav vajadzīgi

420būtiski pielāgojumi un var sākt darbu uz jau izveidotās vadības

421un kontroles sistēmas pamata, nav nepieciešami būtiski

422ieguldījumi administratīvās kapacitātes stiprināšanai, jo

423Programmas vadībā un uzraudzībā turpina strādāt administratīvais

424personāls ar iepriekšējā plānošanas periodā gūto bagātīgo

425pieredzi un zināšanām, kas papildinātas dažādās apmācībās un

426kursos, kā arī EK rīkotajos pasākumos, tostarp semināros un

427ekspertu grupās. Ņemot vērā iepriekš gūtās mācības, ir

428izveidojusies sapratne par nepieciešamiem elementiem vadības un

429kontroles sistēmas pilnveidošanai un vienkāršošanai, kā arī

430risku, tostarp interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas riska,

431efektīvai pārvaldībai. Turklāt, pārņemot esošo vadības un

432kontroles sistēmu, tās akreditācija nav nepieciešama. Tādējādi

433tas rada iespēju uzsākt Programmas īstenošanu savlaicīgi un

434iespējami elastīgi. Informācija par paredzēto Programmas

435institucionālo sistēmu, tās priekšrocībām un izaicinājumiem ir

436detalizēti atspoguļota LM Informatīvajā ziņojumā "Par

437Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības

438mazināšanai 2021.-2027. gada plānošanas periodā pārvaldību un

439īstenošanu Latvijā"13.

440(36) Vienlaikus Programmas plānošanā un īstenošanā tiks

441turpināta EAFVP darbības programmas 2014.-2020. gadā ietvaros

442izveidojusies sadarbība ar KDG, kuras sastāvā ir pilsoniskās

443sabiedrības, tajā skaitā atbalsta gala saņēmēju interešu

444pārstāvošo organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju

445pārstāvji.

4461.9. Cita informācija

447(37) Atzīmējams, ka papildus Programmas ietvaros plānotajam

448atbalstam zemu ienākumu mājsaimniecībām pieejams arī cits

449pārtikas atbalsts, ko PO saņem kā ziedojumus no dažādiem

450komersantiem, t.sk. lielveikaliem, zemnieku saimniecībām u.c.

451Pārtikas ziedojumu dalīšana vistrūcīgākajām personām vai to

452izmantošana maltīšu pagatavošanā zupas virtuvēs atkarīga no PO

453kapacitātes un ziedojumu pieejamības un to piesaistes iespējām.

454Tam nav noteiktas regularitātes un pārklājums visā Latvijas

455teritorijā. Programmas ietvaros izdevumi par ziedotās pārtikas

456preču transportēšanu, uzglabāšanu un izdali, kā arī ar to

457saistītiem informatīviem pasākumiem, netiek segti.

4581. tabula Politikas mērķis un specifiskais atbalsta mērķis

459Politikas mērķis

460Konkrēts mērķis

461Pamatojums (kopsavilkums)

1Prioritātes

22.1. Prioritātes, izņemot tehnisko

3palīdzību

42.1.1. Prioritāte: 01.

5Prioritāte, kas veltīta atbalstam vistrūcīgākajām personām

6saskaņā ar konkrēto mērķi, kas izklāstīts ESF+ regulas 4. panta

71. punkta m) apakšpunktā (Atbalsts vistrūcīgākajām personām

8saskaņā ar konkrēto mērķi, kas izklāstīts ESF+ regulas 4. panta

91. punkta m) apakšpunktā (ESO.4.13))

102.1.1.2. Konkrētais mērķis:

11ESO4.13. Materiālās nenodrošinātības mazināšana

122.1.1.2.1. Fondu intervences:

13Atbalsta veidi

14(38) Programmas ietvaros zemu ienākumu mājsaimniecībām tiks

15nodrošināts atbalsts:

161) personām bez vecuma ierobežojuma - pārtikas komplekti un

17gatavās maltītes, kā arī higiēnas un saimniecības preču

18komplekti;

192) mājsaimniecībām ar bērniem līdz diviem gadiem - papildu

20pārtikas komplekti un higiēnas preces zīdaiņiem un maziem

21bērniem;

223) mājsaimniecībām ar skolas vecuma bērniem no 5 līdz 16

23gadiem - individuālie mācību piederumi.

24(39) SIF organizēs preču iegādi jau nokomplektētos iepakojumos

25(turpmāk - atbalsta komplekti). Līgumā ar izvēlēto piegādātāju

26tiks paredzēta atbalsta komplektu nogādāšana uz PO uzglabāšanas

27vietām.

28(40) PO nodrošinās atbalsta komplektu un gatavo maltīšu

29izdalīšanu visā Latvijā - indikatīvi 450 vietās. Piegādātājs

30nodrošinās atbalsta komplektu nogādāšanu līdz katrai no izdales

31vietām. Netiek izslēgti gadījumi, kad PO var organizēt atbalsta

32komplektu tālāku transportēšanu uz citām vietām. Atbalsta izdali

33PO var veikt šādos veidos:

341) izdales vietā - higiēnas prasībām atbilstošās telpās;

352) PO pati vai sadarbībā ar sociālo dienestu var atbalstu

36nogādāt atbalsta gala saņēmēju dzīvesvietā, ja personu nokļūšana

37izdales vietā ir apgrūtināta;

383) PO vai tās sadarbības organizācijas - zupas virtuves var

39nodrošināt iespējas ēšanai uz vietas vai maltītes līdzi

40ņemšanai.

41(41) Vienlaikus tiks nodrošināta iespēja piedalīties

42papildpasākumos sociālās atstumtības mazināšanai. PO izvērtē

43mājsaimniecības vajadzības un piedāvā tai iespēju brīvprātīgi

44piedalīties informatīvajos, neformāli izglītōjošajos un

45socializēšanas pasākumos, kā arī saņemt individuālās

46konsultācijas vai piedalīties atbalsta vai pašpalīdzības grupās.

47PO nodrošina, ka papildpasākumi mazina personu sociālo

48atstumtību, kā arī veicina personu patstāvību savu sociālo

49problēmu vai krīzes situācijas rezultātā radušos problēmu

50risināšanā ilgtermiņā. Balstoties uz 2014.-2020. gada

51programmešanas perioda pieredzi, ir paredzēts, ka papildpasākumos

52piedalīsies apmēram 10 % personu no kopējā gala atbalsta saņēmēju

53skaita.

54(42) Papildpasākumi tiks organizeti visā valstī. Tie saturiski

55var atšķirties, ņemot vērā PO rīcībā esošos resursus, atbalsta

56saņēmēju vajadzības, reģionu īpatnības un lauku un pilsētu

57atšķirības. PO papildpasākumus īsteno pati vai slēdzot līgumu ar

58pakalpojumu sniedzēju.

59Galvenās mērķgrupas

60(43) Mērķa grupa ir personas zemu ienākumu mājsaimniecībās,

61īpaši tās, kuru locekļi nevar vai kuriem ir apgrūtinātas iespējas

62mainīt savu situāciju.

63(44) Nosacījumi mājsaimniecības ienākumu sliekšņu noteikšanai

64tiks iekļauti MK noteikumos, pēc iespējas izmantojot jau

65darbojošos mehānismus, konsultējoties ar KDG.

66(45) MK noteikumi ir sasaistē ar sociālās aizsardzības

67normatīvo regulējumu Latvijā. Tam mainoties, veicamas arī

68izmaiņas Programmas īstenošanas nosacījumos saistībā ar iespēju

69mērķa grupai izmantot savas sociālās tiesības saņemt

70atbalstu.

71(46) Atbalsta gala saņēmēji ir mājsaimniecības, kurām

72pašvaldības sociālais dienests izsniedzis rakstisku izziņu par

73tās:

74‒ atbilstību trūcīgas mājsaimniecības statusam;

75‒ nonākšanu krīzes situacijā.

76Zupas virtuvēs gatavo maltīšu saņemšanai iepriekš minēto

77izziņu uzrādīšana nav nepieciešama.

78Valstu un reģionālo atbalsta shēmu

79atšifrējums

80(47) Sociālās drošības sistēmu14 Latvijā veido:

81sociālā apdrošināšana15, valsts sociālie

82pabalsti16 un pašvaldību sociālās palīdzības pabalsti

83un sociālie pakalpojumi17. Atbalsta sniegšana

84iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem ir skatāma kompleksi. Valsts

85un pašvaldību atbalsta mehānismi ir savstarpēji papildinoši un

86veido solidāru pieeju labklājības nodrošināšanai.

87(48) Latvijā pēdējos gados tiesību aktos noteiktie ienākumu

88līmeņi, kas iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem dod iespējas

89pretendēt uz valsts un pašvaldības atbalstu, bija nemainīgi zemi

90un nesniedza iespēju izkļūt no nabadzības slazda un veidot

91finansiāli neatkarīgu dzīvi.

92(49) 2021. gadā plašu diskusiju rezultātā uzsākta relatīvās

93metodes18 izmantošana minimālo ienākumu sliekšņu

94noteikšanā, kura saistīta ar reālo sociālekonomisko situāciju

95valstī, ņemot vērā ienākumus dažādās sabiedrības grupās, nosakot

96minimālo ienākumu sliekšņus kā proporciju no ienākumu

97mediānas.

98(50) Pieņemtajos "Grozījumos Sociālo pakalpojumu un

99sociālās palīdzības likumā" noteikts garantēto minimālo

100ienākumu, trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis9

101un katras pašvaldības tiesības pašvaldību saistošajos noteikumos

102noteikt maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu

103slieksni19.

104(51) Papildus šim atbalstam, arī nevalstiskās un reliģiskās

105organizācijas vistrūcīgākajām personām piedāvā pārtikas atbalstu

106un pamata materiālo palīdzību, kuras apjoms un izdales

107intensitāte atkarīga no organizāciju kapacitātes un ir atšķirīga

108reģionālā pārklājumā.

109(52) Programmas ietvaros visā valsts teritorijā sniegtais

110atbalsts papildinās valsts, pašvaldību, nevalstisko un reliģisko

111organizāciju atbalstu vistrūcīgāko iedzīvotāju pamatvajadzību

112apmierināšanai.

113Darbību atlases kritēriji

114(53) Programmas mērķa sasniegšanu nodrošinās darbību

115veidi:

1161) pārtikas un pamata materiālās palīdzības iegāde (t.sk.

117transportēšana uz PO uzglabāšanas vietām). Darbībā ievēro

118normatīvos aktus publisko iepirkumu jomā. Katra darbība aptver 12

119līdz 36 mēnešus;

1202) pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču uzglabāšana

121un izdalīšana mērķa grupai, to apvienojot ar papildpasākumu

122īstenošanu. Katra darbība aptver 12 līdz 36 mēnešus;

1233) TP darbības atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 36. panta 1.

124punktā noteiktajam.

125(54) Visiem darbību veidiem piemēro šādus kopējos

126kritērijus:

1271) darbība atbilst regulas Nr. 2021/1060 36., 63. un 64.

128pantā, regulas Nr. 2021/1057 16., 21. un 22. pantā norādītajiem

129attiecināmības noteikumiem;

1302) darbība atbilst Programmas atbalsta jomai;

1313) darbību atlasē ievēroti regulas Nr. 2021/1060 73. panta

1321.-4. punktā un regulas Nr. 2021/1057 19. pantā noteiktie

133principi;

1344) darbību īstenošanā piemēroti regulas Nr. 2021/1057 6. pantā

135noteiktie principi.

136(55) Pirmā veida darbību atlasē piemēro šādu specifisko

137kritēriju: darbība nodrošina pārtikas vai pamata materiālās

138palīdzības piegādi uz izdales vietām visā Latvijas

139teritorijā.

140(56) Specifiskie kritēriji, ko piemēro otrā veida darbību

141atlasei:

1421) darbības īsteno atklātās atlases kārtībā atlasītās PO;

1432) PO ir pietiekama kapacitāte otrā veida darbības

144nodrošināšanai.

145(57) Specifiskais kritērijs, ko piemēro trešās darbības

146atlasei - darbība atbilst regulas Nr. 2021/1060 36. panta 1.

147punktā noteiktajam un Programmas vadībā un kontrolē iesaistīto

148iestāžu atbildībai.

149(58) Sadarbības iestāde (SIF) nodrošina pirmās un otrās

150darbības atlasi:

1511) slēdzot vienošanos ar Programmas atbalstītās darbības

152"Pārtikas un pamata materiālās palīdzības iegāde"

153publiskā iepirkuma nodrošinātāju - SIF, paredzot, tostarp,

154publiskā iepirkuma dokumentācijas izstrādes, iepirkuma norises un

155iepirkuma līguma noslēgšanas vai grozīšanas nosacījumu

156dokumentēšanas, kā arī līgumsaistību izpildes uzraudzības

157nodrošināšanu. SIF nodrošina, ka funkcijas, ko tas pilda kā

158sadarbības iestāde, ir nodalītas no funkcijām, ko tas pilda kā

159iepirkuma nodrošinātājs (funkcijas nodrošinās divas atsevišķas

160SIF struktūrvienības).

1612) veicot PO atlasi, izsludina atklātu iesniegumu

162konkursu.

163(59) PO atlasē ņem vērā šajā sadaļā norādītos atbilstības un

164kvalitātes vērtēšanas kritērijus.

165Atbilstības kritēriji:

1661) PO ir viens no šādiem statusiem:

167i. organizācija ir reģistrēta atbilstoši biedrību un

168nodibinājumu vai reliģisko organizāciju statusu reglamentējošo

169normatīvo aktu prasībām, un tās darbības veids iepriekšējos 12

170mēnešus no iesnieguma iesniegšanas brīža ir bijis labdarība vai

171sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības

172celšana;

173ii. pašvaldība vai tās iestāde;

1742) PO ir administratīva, finansiāla un darbības spēja, lai

175nodrošinātu:

176i. pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču drošu

177uzglabāšanu un izdalīšanu personām, kas ir tiesīgas attiecīgo

178atbalstu saņemt;

179ii. papildpasākumus;

180iii. ar darbību īstenošanu saistīto informācijas un

181publicitātes, uzraudzības un novērtēšanas prasību ievērošanu.

182(60) PO kvalitātes vērtēšanas kritēriji:

1831) pieredzes ilgums labdarībā un sociālās labklājības celšanā

184sociāli mazaizsargāto personu grupām;

1852) pieredzes ilgums publiskā finansējuma (ES, valsts vai

186pašvaldību) apsaimniekošanā;

1873) tieša vai netieša pieredze iesniegumā plānoto

188papildpasākumu īstenošanā;

1894) teritoriālais pārklājums.

190(61) Lai nodrošinātu atbalsta sniegšanas nepārtrauktību

191pārejas periodā no 2014.-2020. gada plānošanas perioda uz

1922021.-2027. gada plānošanas periodu, Programmas īstenošanas

193sākumā pārtikas un pamata materiālās palīdzības izdali mērķa

194grupai un papildpasākumus turpina nodrošināt PO, ar kurām

195noslēgti līgumi/vienošanās EAFVP darbības programmas ietvaros

196pēdējās veiktās atlases rezultātā. Pirms šo līgumu/vienošanos

197beigu termiņu datuma iestāšanās tiks veikta PO atlase turpmākai

198pārtikas un pamata materiālās palīdzības izdalei vistrūcīgākajām

199personām.

2002.1.1.2.2. Rādītāji

2012. tabula. Iznākuma rādītāji

202Prioritāte

203Konkrētais

204mērķis

205Fonds

206Reģiona

207kategorija

208ID

209Rādītājs

210Mērvienība

21101

212ESO4.13

213ESF+

214Mazāk attīstītie

215EMCO01

216Izdalītās pārtikas un preču kopējā

217vērtība

218euro

21901

220ESO4.13

221ESF+

222Mazāk attīstītie

223EMCO02

224Pārtikas atbalsta kopējā vērtība

225euro

22601

227ESO4.13

228ESF+

229Mazāk attīstītie

230EMCO05

231Izdalīto preču kopējā vērtība

232euro

23301

234ESO4.13

235ESF+

236Mazāk attīstītie

237EMCO06

238Bērniem paredzēto preču kopējā vērtība

239naudas izteiksmē

240euro

24101

242ESO4.13

243ESF+

244Mazāk attīstītie

245EMCO09

246Kopējais izdalītā pārtikas atbalsta

247daudzums

248tonnas

24901

250ESO4.13

251ESF+

252Mazāk attīstītie

253EMCO11

254ESF+ ieguldījuma daļa no izdalītās pārtikas

255kopējā apjoma

256procentuālais daudzums

2573. tabula. Rezultātu rādītāji

258Prioritāte

259Konkrētais

260mērķis

261Fonds

262Reģiona

263kategorija

264ID

265Rādītājs

266Mēr-

267vienība

268Atsauces

269vērtība

270Atsauces

271gads

272Datu avots

273Komen-

274tāri

27501

276ESO4.13

277ESF+

278Mazāk attīstītie

279EMCR01

280To galīgo saņēmēju skaits, kuri

281saņem pārtikas atbalstu

282cilvēku skaits

28371 791

2842014-2020

285Gada ziņojums par EAFVP DP īstenošanu 2014.-2020.g

28601

287ESO4.13

288ESF+

289Mazāk attīstītie

290EMCR02

291‒ Par 18 gadiem jaunāku bērnu skaits

292cilvēku skaits

29315 709

2942021

295valsts statistika

29601

297ESO4.13

298ESF+

299Mazāk attīstītie

300EMCR03

301‒ Jauniešu skaits vecumā no 18 līdz 29 gadiem

302cilvēku skaits

3030

3042022

305dati līdz šim netika uzkrāt

30601

307ESO4.13

308ESF+

309Mazāk attīstītie

310EMCR04

311‒ Sieviešu skaits

312cilvēku skaits

31338 746

3142014-2020

315Gada ziņojums par EAFVP DP īstenošanu 2014.-2020. g.

31601

317ESO4.13

318ESF+

319Mazāk attīstītie

320EMCR05

321‒ 65 gadus vecu un vecāku galīgo saņēmēju skaits

322cilvēku skaits

32313 405

3242014-2020

325Gada ziņojums par EAFVP DP īstenošanu 2014.-2020. g.

32601

327ESO4.13

328ESF+

329Mazāk attīstītie

330EMCR06

331‒ Galīgo saņēmēju ar invaliditāti skaits

332cilvēku skaits

33310 202

3342014-2020

335Gada ziņojums par EAFVP DP īstenošanu 2014.-2020. g.

33601

337ESO4.13

338ESF+

339Mazāk attīstītie

340EMCR07

341‒ Trešo valstu valstspiederīgo skaits

342cilvēku skaits

34327 000

3442022

345Pašvaldību statistika. UA civiliedzīvotāju skaits 2022.

346gada 1. pusgadā

34701

348ESO4.13

349ESF+

350Mazāk attīstītie

351EMCR08

352‒ Atbalsta saņēmēju ar ārvalstu izcelsmi vai pie

353minoritātēm piederošu atbalsta saņēmēju skaits

354cilvēku skaits

3551 003

3562014-2020

357Gada ziņojums par EAFVP DP īstenošanu 2014.-2020. g.

35801

359ESO4.13

360ESF+

361Mazāk attīstītie

362EMCR09

363‒ Tādu galīgo saņēmēju skaits, kuri ir bezpajumtnieki,

364vai tādu galīgo saņēmēju skaits, kurus skar atstumtība

365mājokļa ziņā

366cilvēku skaits

367683

3682014-2020

369Gada ziņojums par EAFVP DP īstenošanu 2014.-2020. g.

37001

371ESO4.13

372ESF+

373Mazāk attīstītie

374EMCR10

375To galīgo saņēmēju skaits, kuri

376saņem materiālo atbalstu

377cilvēku skaits

37871 073

3792014-2020

380Gada ziņojums par EAFVP DP īstenošanu 2014.-2020. g.

38101

382ESO4.13

383ESF+

384Mazāk attīstītie

385EMCR11

386‒ Par 18 gadiem jaunāku bērnu skaits

387cilvēku skaits

38815 709

3892021

390valsts statistika

39101

392ESO4.13

393ESF+

394Mazāk attīstītie

395EMCR12

396‒ Jauniešu skaits vecumā no 18 līdz 29 gadiem

397cilvēku skaits

3980

3992022

400dati līdz šim netika uzkrāt

40101

402ESO4.13

403ESF+

404Mazāk attīstītie

405EMCR13

406‒ Sieviešu skaits

407cilvēku skaits

40838 358

4092014-2020

410Gada ziņojums par EAFVP DP īstenošanu 2014.-2020. g.

41101

412ESO4.13

413ESF+

414Mazāk attīstītie

415EMCR14

416‒ 65 gadus vecu un vecāku galīgo saņēmēju skaits

417cilvēku skaits

41813 271

4192014-2020

420Gada ziņojums par EAFVP DP īstenošanu 2014.-2020. g.

42101

422ESO4.13

423ESF+

424Mazāk attīstītie

425EMCR15

426‒ Galīgo saņēmēju ar invaliditāti skaits

427cilvēku skaits

42810 100

4292014-2020

430Gada ziņojums par EAFVP DP īstenošanu 2014.-2020. g.

43101

432ESO4.13

433ESF+

434Mazāk attīstītie

435EMCR16

436‒ Trešo valstu valstspiederīgo skaits

437cilvēku skaits

43827 000

4392022

440Pašvaldību statistika. UA civiliedzīvotāju skaits 2022.

441gada 1. pusgadā

44201

443ESO4.13

444ESF+

445Mazāk attīstītie

446EMCR17

447‒ Atbalsta saņēmēju ar ārvalstu izcelsmi vai pie

448minoritātēm piederošu atbalsta saņēmēju skaits

449cilvēku skaits

450993

4512014-2020

452Gada ziņojums par EAFVP DP īstenošanu 2014.-2020. g.

45301

454ESO4.13

455ESF+

456Mazāk attīstītie

457EMCR18

458‒ Tādu galīgo saņēmēju skaits, kuri ir bezpajumtnieki,

459vai tādu galīgo saņēmēju skaits, kurus skar atstumtība

460mājokļa ziņā

461cilvēku skaits

462676

4632014-2020

464Gada ziņojums par EAFVP DP īstenošanu 2014.-2020. g.

1Finansēšanas plāns

23.1. Kopējās finanšu apropriācijas

3pa fondiem un valsts līdzfinansējums

44. tabula. Finanšu apropriācijas pa gadiem

5Fonds

6Reģiona kategorija

72021

82022

92023

102024

112025

122026

132027

14Kopā

15Finanšu apropriācija bez elastīguma summas

16Elastīguma summa

17Finanšu apropriācija bez elastīguma summas

18Elastīguma summa

19ESF+

20Mazāk

21attīstīts

220,00

235

24295 131

255

26467 761

275

28657 904

295

30852 268

312

32513 730

332

34513 730

352

36618 738

372

38618 738

3932 538 000

40Kopā

410,00

425 295 131

435 467 761

445 657 904

455 852 268

462 513 730

472 513 730

482 618 738

492 618 738

5032 538 000

515. tabula. Kopējais finanšu piešķīrums pa fondiem un valsts

52ieguldījums

53Politikas /TPF konkrētais mērķis numurs vai tehniskā

54palīdzība

55Prioritāte

56Savienības atbalsta (kopējās attiecināmās izmaksas

57vai publiskais ieguldījums) aprēķina bāze

58Fonds

59Reģiona kategorija

60Savienības ieguldījums

61Savienības ieguldījums sadalījums

62Valsts ieguldījums

63Valsts ieguldījuma indikatīvs sadalījums

64Kopā

65Līdzfinan-

66sējuma likme

67publisks

68privāts

69Savienības ieguldījums

70Elastīguma summa

71bez

72tehniskās palīdzības, ievērojot 36. panta 5. punktu

73tehniskā palīdzība, ievērojot 36. panta 5. punktu

74bez

75tehniskās palīdzības, ievērojot 36. panta 5. punktu

76tehniskā palīdzība, ievērojot 36. panta 5. punktu

77(a)=(b)+(c)+(i)+(j)

78(b)

79(c)

80(i)

81(j)

82(d)=(e)+(f)

83(e)

84(f)

85(g)=(a)+(d)

86(h)=(a)/(g)

1Veicinošie nosacījumi

26. tabula. Veicinošie nosacījumi

3Nr. p.k.

4Ieguldījumu

5priekšnosacījums

6Fonds

7Konkrētais

8mērķis

9Nosac. izpilde (Jā/Nē)

10Kritēriji

11Kritēriju izpilde (Jā/Nē)

12Atsauce uz

13attiecīgajiem dokumentiem

14Pamatojums

151.

16Horizontālais ieguldījumu

17priekšnosacījums Nr. 1 - Efektīvi publiskā iepirkuma

18tirgus uzraudzības mehānismi

19ESF+

20ESF+ regulas 4. panta 1. punkta

21m) apakšpunkts

22Jā

23Ir ieviesti uzraudzības mehānismi, kas aptver visus

24publiskos līgumus un to iepirkumus fondu ietvaros saskaņā

25ar Savienības tiesību aktiem publiskā iepirkuma jomā.

26Minētā prasība ietver:

271.kārtību, kas nodrošina efektīvu un uzticamu datu

28apkopošanu attiecībā uz publiskā iepirkuma, kas pārsniedz

29Savienības robežvērtības, procedūrām, saskaņā ar ziņošanas

30pienākumiem, kas noteikti Direktīvas 2014/24/ES 83. un 84.

31pantā un Direktīvas 2014/25/ES 99. un 100. pantā

32Jā

331) PIL (01.03.2017.),

342) MK 28.02.2017. noteikumi Nr. 107 "Iepirkumu

35procedūru un metu konkursu norises kārtība",

363) MK 24.10.2023. noteikumi Nr. 605 "Iepirkuma un

37koncesijas procedūras paziņojumu noteikumi",

384) MK 28.02.2017. noteikumi Nr. 102 "Noteikumi par

39oficiālās statistikas veidlapu paraugiem iepirkumu jomā un

40veidlapu iesniegšanas un aizpildīšanas kārtību".

41Publisko iepirkumu uzraudzību īsteno IUB atbilstoši PIL

42VIII, IX, XIV nodaļās noteiktajai kompetencei un

43uzraudzības mehānismiem, nodrošinot:

44- iepirkumu uzraudzību kopumā (administratīvo pārkāpumu

45lietu izskatīšana pēc IUB iniciatīvas vai informācijas

46saņemšanas),

47- atsevišķu iepirkumu uzraudzību (iesniegumu izskatīšana

48par iepirkuma procedūru pārkāpumiem).

49IUB apkopo statistiku par iepirkumiem.

50PIL 34. pants, MK noteikumi Nr. 605 regulē publisko

51iepirkumu paziņojumus, to publicēšanu, saturu. Paziņojumi

52ir publiski pieejami IUB tīmekļvietnē, tajos ietvertā

53informācija izmantojama IUB funkciju veikšanai, statistikas

54apkopošanai.

55PIL 40. panta otrā daļa, MK noteikumi Nr. 107 paredz pēc

56līguma piešķiršanas EIS publicēt noteikta satura iepirkuma

57procedūras ziņojumu.

58PIL 77. pants, MK noteikumi Nr. 102 paredz iesniegt IUB

59noteikta satura statistikas pārskatus.

602.

612. kārtību, kas nodrošina, ka dati aptver vismaz šādus

62elementus:

63a)konkurences kvalitāte un intensitāte: konkursa

64uzvarētāju un sākotnējo pretendentu nosaukumi, sākotnējo

65pretendentu skaits un līgumā noteiktā vērtība;

66b)informācija par galīgo cenu pēc pabeigšanas un par MVU

67kā tiešo pretendentu dalību, ja valstu sistēmas nodrošina

68šādu informāciju.

69Jā

701) MK 24.10.2023. noteikumi Nr. 605 "Iepirkuma un

71koncesijas procedūras paziņojumu noteikumi",

722) MK 28.02.2017. noteikumi Nr. 107 "Iepirkumu

73procedūru un metu konkursu norises kārtība".

74MK noteikumi Nr. 107 noteic iepirkuma procedūras ziņojuma

75saturā iekļaut informāciju par pretendentu vai

76pretendentiem, kuriem ir piešķirtas iepirkuma līguma

77slēgšanas tiesības, un informāciju par piegādātājiem, kuri

78ir iesnieguši piedāvājumus un to piedāvātās cenas.

79MK noteikumu Nr. 605

802. pielikumā "Standarta veidlapu un paziņojumu

81lauki" ir iestrādāti paziņojumu lauki, kuros jānorāda

82informācija par uzvarējušo pretendentu, līgumcenu, kā arī

83informācija par iesniegto piedāvājumu skaitu.

843.

853. kārtību, kas nodrošina datu uzraudzību un

86analīzi, ko veic kompetentās valsts iestādes saskaņā ar

87Direktīvas 2014/24/ES 83. panta 2. punktu un Direktīvas

882014/25/ES 99. panta 2. punktu

89Jā

901) PIL (01.03.2017.)

912) MK 24.10.2023. noteikumi Nr. 605 "Iepirkuma un

92koncesijas procedūras paziņojumu noteikumi",

933) MK 28.02.2017. noteikumi Nr. 102 "Noteikumi par

94oficiālās statistikas veidlapu paraugiem iepirkumu jomā un

95veidlapu iesniegšanas un aizpildīšanas kārtību".

96Skat. tabulas 1. punktā minēto par uzraudzības mehānismiem,

97ko atbilstoši PIL VIII, IX, XIV nodaļās noteiktajai

98kompetencei īsteno IUB.

99IUB apkopo informāciju no pasūtītāju publicētiem

100iepirkumu paziņojumiem, atbilstoši MK noteikumi Nr. 102

101pasūtītāju sniegtajiem publisko iepirkumu gada pārskatiem,

102ceturkšņa pārskatiem par noslēgtajiem pārtikas produktu

103piegādes līgumiem, IUB struktūrvienību sniegto informāciju

104par iepirkumu uzraudzību, iegūstot informāciju par

105iepirkumiem un koncesijām valstī, iesniegumiem par

106iepirkuma procedūru pārkāpumiem, izpildītiem depozīta

107maksājumiem un iepirkumu darbību pārkāpumiem piemērotajiem

108administratīvajiem sodiem saskaņā ar Latvijas Republikas

109teritorijā izdotajiem publisko iepirkumu jomas

110normatīvajiem aktiem.

111Šī IUB apkopotā informācija kopsavilkuma veidā tiek

112izmantota arī pārraudzības ziņojuma, kas sniedzams Eiropas

113Komisijai, sagatavošanai un citu funkciju veikšanai pēc

114nepieciešamības.

1154.

1164. kārtību, kas analīzes rezultātus dara

117pieejamus sabiedrībai saskaņā ar Direktīvas 2014/24/ES 83.

118panta 3. punktu un Direktīvas 2014/25/ES 99. panta 3.

119punktu.

120Jā

1211) PIL (01.03.2017.),

1222) MK 24.10.2023. noteikumi Nr. 605 "Iepirkuma un

123koncesijas procedūras paziņojumu noteikumi"

1243) MK 28.02.2017. noteikumi Nr. 102 "Noteikumi par

125oficiālās statistikas veidlapu paraugiem iepirkumu jomā un

126veidlapu iesniegšanas un aizpildīšanas kārtību"

127IUB tīmekļvietnē publiski pieejami ir

128"Atvērtie dati"

129(https://www.iub.gov.lv/lv/atvertie-dati), kuru avots ir

130pasūtītāju publicētie iepirkumu paziņojumi, atbilstoši MK

131noteikumi Nr. 102 pasūtītāju sniegtie publisko iepirkumu gada

132pārskati, ceturkšņa pārskati par noslēgtajiem pārtikas

133produktu piegādes līgumiem, IUB struktūrvienību apkopotā

134informācija par iepirkumu uzraudzību. Dati satur informāciju

135par iepirkumiem un koncesijām valstī, iesniegumiem par

136iepirkuma procedūru pārkāpumiem, izpildītiem depozīta

137maksājumiem un iepirkumu darbību pārkāpumiem piemērotajiem

138administratīvajiem sodiem saskaņā ar Latvijas Republikas

139teritorijā izdotajiem publisko iepirkumu jomas normatīvajiem

140aktiem.

1Programmā iesaistītās

2iestādes

37. tabula. Programmā iesaistītās iestādes

4Programmā iesaistītās iestādes

5Iestādes nosaukums

6Kontaktpersonas vārds, uzvārds

7Amats

8E-pasts

9Vadošā iestāde

10LR Labklājības ministrija

11Aurika Stratane

12Vadošās iestādes vadītāja

13Aurika.Stratane@lm.gov.lv

14Revīzijas iestāde

15LR Finanšu ministrija

16Nata Lasmane

17ES fondu revīzijas departamenta direktore

18nata.lasmane@fm.gov.lv

19Sadarbības iestāde

20Sabiedrības integrācijas fonds

21Alda Sebre

22Sadarbības iestādes vadītāja

23alda.sebre@sif.gov.lv

24Struktūra, kas saņem maksājumus no Komisijas

25Valsts kase

26Kaspars Āboliņš

27Valsts kases pārvaldnieks

28kaspars.abolins@kase.gov.lv

1Partnerība

2(62) Programmas 2021.-2027. gada plānošanas procesā turpināta

3partnerība ar pilsoniskās sabiedrības, tajā skaitā atbalsta gala

4saņēmēju interešu pārstāvošo organizāciju, valsts un pašvaldību

5institūciju pārstāvjiem, kuri darbojās EAFVP KDG 2014.-2020. gada

6plānošanas periodā. Par sadarbības turpināšanu Programmas

7īstenošanā 2021.-2027. gada plānošanas periodā ar KDG

8dalībniekiem panākta konceptuālā vienošanās. KDG dalībnieki

9sniedza atzinumu par izstrādāto Programmas projektu un tie pamatā

10atbalsta Programmā iekļaujamos pasākumus un atbalsta sniegšanas

11nosacījumus zemu ienākumu mājsaimniecībām. KDG turpina

12piedalīties Programmas plānošanas posmos, ieskaitot nacionālā

13normatīvā regulējuma izstrādes procesā, sniedzot atzinumus.

14(63) Saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 38. panta 5. punkta

15nosacījumiem UK izveide Programmai nav nepieciešama. To aizstāj

16regulas Nr. 2021/1060 41. panta 1. punktā noteiktā ikgadējā

17snieguma izvērtēšanas sanāksme, kurā, balstoties uz esošās KDG

18dalībnieku un PO pieredzi un ekspertīzi tiks nodrošināta

192021.-2027. gada plānošanas perioda Programmas īstenošanas

20progresa uzraudzība un izvērtēšana. Vienlaikus KDG tiks informēta

21par regulas Nr. 2021/1060 44. panta 1. pantā minētā programmas

22izvērtējuma rezultātiem, aicinot arī to iespējami plaši izplatīt

23sabiedrībā.

24(64) KDG un visa pārējā sabiedrība tiks iesaistīta Programmas

25un ar tās vadību, īstenošanu un uzraudzību saistītā normatīvā

26regulējuma un to grozījumu izstrādes procesā. To paredzēts

27nodrošināt sabiedrības līdzdalības procesa ietvaros, lai jebkurš

28pieņemtais lēmums būtu atbilstošs sabiedrības vajadzībām,

29izskaidrots un saprotams tiem, uz kuriem tas attieksies.

30Sabiedrības līdzdalības procesā katram sabiedrības pārstāvim tiks

31nodrošināta atgriezeniskā saikne par savu priekšlikumu, norādot

32informāciju par to, vai tas ir ņemts vērā, vai argumentāciju tā

33noraidīšanas gadījumā. Šī procesa norise paredzēta izveidotajā

34vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā

35(TAP) - https://tapportals.mk.gov.lv/.

36(65) KDG locekļi iesaistāmi EK organizētajos pasākumos labās

37prakses pārņemšanai un tās piemērošanai un popularizēšanai

38Latvijā, kā arī sava darba pieredzes nodošanai citiem

39iesaistītajiem.

40(66) Nepieciešamības gadījumā Programmas īstenošanas posmā KDG

41sastāvs var tikt paplašināts vai tikt piesaistīti nozaru

42ministrijas eksperti viedokļa par atbalsta veidu maiņu vai

43papildināšanu sniegšanai.

44(67) Programmas vadošās iestādes pārstāvis piedalīsies citu

45programmu uzraudzības komitejās un sadarbības forumos, tādējādi

46nodrošinot partnerību.

1Komunikācija un redzamība

2(68) Paredzēts, ka FM nodrošinās stratēģisku un koordinētu KP

3fondu komunikāciju Latvijas un ES ietvaros, paplašinot un

4attīstot jau esošo Komunikācijas vadības darba grupu, kas

5veiksmīgi darbojās 2014.-2020. gada plānošanas periodā. LM kā

6Programmas vadošā iestāde nozīmēja komunikācijas koordinatoru

7darbam Komunikācijas vadības darba grupā. Komunikācijas

8aktivitāšu izvērtējums notiks KP fondu komunikācijas stratēģijas

9ieviešanas ietvaros. Vienlaikus komunikācijas aktivitāšu

10monitorigs tiks nodrošināts horizontāli visām programmām.

11(69) Programmai ir izstrādāts komunikācijas plāns, kurā

12paredzēti specifiski pasākumi mērķa grupas, iesaistīto iestāžu un

13plašās sabiedrības informēšanai un izpratnes par Programmas

14ieguldījumu veicināšanai.

15(70) Informācija par Programmas ietvaros atbalstītajām

16darbībām, nozīmi un rezultātiem tiks ievietota vienotā

17tīmekļvietnē www.esfondi.lv.

18(71) Vienalikus sešu mēnešu laikā pēc Programmas

19apstiprināšanas LM tīmekļvietnē būs pieejama informācija par

20Programmas mērķiem, atbalstītajām darbībām un piešķirto

21finansējumu.

22(72) LM un sadarbības iestādes tīmekļvietnē tiks publiskota

23visa uz atklātiem konkursiem attiecināma informācija atbilstoši

24regulas Nr. 2021/1060 49. panta 2. un 3. punktā noteiktajam.

25(73) Noslēgtajās vienošanās vai līgumos ar finansējuma

26saņēmējiem tiks iekļauta prasība nodrošināt pārredzamību un

27informēšanu par Programmu atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 50.

28panta 1. punktā noteiktajam.

29(74) Programmas vadošā iestāde, sadarbības iestāde un

30finansējuma saņēmēji, veicot redzamības, pārredzamības un

31komunikācijas aktivitātes, izmantos ES emblēmu saskaņā ar regulas

32Nr. 2021/1060 47. panta un IX pielikuma noteikumiem.

33(75) Programmas ietvaros būtiska ir kvalitatīvas un

34savlaicīgas informācijas nodrošināšana šādām mērķauditorijas

35grupām:

36a) Programmas atbalsta gala saņēmēji;

37b) Potenciālie finansējuma saņēmēji - partnerorganizācijas:

38nevalstiskas un reliģiskās organizācijas, pašvaldības un to

39iestādes;

40c) Ieinteresētās puses - KDG;

41d) Programmas vadībā un uzraudzībā iesaistītās

42institūcijas;

43e) Sabiedrība kopumā;

44f) Korporatīvās (iekšējās) auditorijas: valsts pārvaldes un ES

45fondu vadībā un uzraudzībā iesaistīto iestāžu darbinieki.

46(76) Informācijas par Programmu izplatīšanai izmantojams plašs

47komunikācijas kanālu tīkls, kas nodrošina visām mērķa grupām

48objektīvu un izsmeļošu informāciju. Atbalsta gala saņēmēju

49informēšanu par atbalsta saņemšanas nosacījumiem veic pašvaldību

50sociālie dienesti, kur mājsaimniecības vēršas tiesību uz atbalstu

51saņemšanai. Sociālais dienests atzīts kā populārākais

52informācijas kanāls EAFVP darbības programmas īstenošanas laikā.

53Vienlaikus tiks izmantoti jau līdz šim izmantotie komunikācijas

54kanāli - vadošās un sadarbības iestādes tīmekļa vietnes, sociālo

55tīklu konti, drukātie materiāli (infografikas). Mazākā mērā

56informācijas sniegšanai tiks izmantoti plašsaziņas līdzekļi,

57informatīvie pasākumi (semināri, preses konferences), vides

58reklāma.

1Vienības izmaksu, fiksētas summas

2maksājumu un vienotu likmju izmantošana, un finansējums, kas nav

3saistīts ar izmaksām

48. tabula. Vienības izmaksu, fiksētas summas maksājumu un

5vienotu likmju izmantošana, un finansējums, kas nav saistīts ar

6izmaksām

7KNR 94. un 95. panta paredzētā

8izmantošana

9JĀ

10NĒ

11No pieņemšanas programma

12izmantos Savienības ieguldījuma atlīdzināšanu, pamatojoties

13uz vienības izmaksām, fiksētas summas maksājumiem un vienotām

14likmēm saskaņā ar prioritāti atbilstoši KNR 94. pantam (ja

15"JĀ", aizpildiet 1. papildinājumu)

16X

17No pieņemšanas programma

18izmantos Savienības ieguldījuma atlīdzināšanu, pamatojoties

19uz finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām saskaņā ar KNR

2095. pantu (ja "JĀ", aizpildiet 2.

21papildinājumu)

22X

231 EU-SILC, 2020,

24Nabadzības risks un sociālā atstumtība Latvijā, pieejams:

25https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/socialie-procesi/nabadziba/meklet-tema/433-nabadzibas-risks-un-sociala-atstumtiba-latvija,

26skatīts 01.03.2021.

272 CSP, NIG150.

28Nabadzības riska indekss Latvijas reģionos pēc vecuma un

29dzimuma (%), pieejams:

30https://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/sociala/sociala__nabadz_nevienl__monetara_nab/NIG040.px/table/tableViewLayout1/,

31skatīts 01.03.2021.

323 NIG050. Nabadzības

33riska indekss pēc mājsaimniecības tipa (%)

34https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/sociala/sociala__nabadz_nevienl__monetara_nab/NIG050.px,

35skatīts 11.09.2020.

364 CSP, Materiālā

37nenodrošinātība Latvijā 2019.gadā, pieejams:

38https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/socialie-procesi/nabadziba/meklet-tema/433-nabadzibas-risks-un-sociala-atstumtiba-latvija

39skatīts 01.03.2021.

405 CSP, MNG140

41Iedzīvotāju dziļa materiālā nenodrošinātība (%) 2019.gadā,

42pieejams:

43http://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/sociala/sociala__nabadz_nevienl__matnenodr/MNG140.px/table/tableViewLayout1

44, skatīts 29.09.2020.

456 CSP, MIG070:

46https://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/sociala/sociala__nabadz_nevienl__min_ien/MIG070.px/table/tableViewLayout1/

477 CSP, MNG010:

48https://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/sociala/sociala__nabadz_nevienl__matnenodr/MNG010.px/table/tableViewLayout1/

498 LM, Publikācijas,

50pētījumi un statistika, pieejams:

51www.lm.gov.lv/lv/publikacijas-petijumi-un-statistika/statistika/valsts-statistika-socialo-pakalpojumu-un-socialas-palidzibas-joma,

52skatīts 16.07.2020.