JaunumsKiberdrošības instruktāža uzņēmumiem — kurss, tests, MK 397 uzskaite un ikmēneša draudu apskats
VideMK

Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 24. janvāra rīkojumā Nr. 43 "Par 2.1.1.1.i. investīcijas projekta "Ziņošanas sistēmas pilnveidošana par kuģu radītajiem atkritumiem Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā" pases apstiprināšanu"

Spēkā8 punktiRedakcija pārbaudīta 2026-05-18Avots: likumi.lv
Īsais kopsavilkumsKo šis dokuments regulē

Šie noteikumi regulē darbus Rīgas transporta infrastruktūrā: saskaņošanu, avāriju likvidāciju, ielu un iekšpagalmu seguma atjaunošanu, kontroli un atbildību par pārkāpumiem.

Kam svarīgiSvarīgi darbu veicējiem, apsaimniekotājiem, inženiertīklu uzturētājiem un iedzīvotājiem, kurus skar remonti vai avārijas darbi.
Ko meklēt saturāDarbu saskaņošana · Avārijas darbi · Seguma atjaunošana · Atbildība

Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 24. janvāra rīkojumā Nr. 43 "Par 2.1.1.1.i. investīcijas projekta "Ziņošanas sistēmas pilnveidošana par kuģu radītajiem atkritumiem Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā" pases apstiprināšanu" — viss teksts

1Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu

21.1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno

3projektu (institūcija)

4VSIA "Latvijas Jūras

5administrācija"

6(Saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 5.

7panta 6.1 punktā un 6. panta pirmās daļas 12.¹

8punktā noteikto pārvaldes uzdevumu izpildi)

91.2. Projekta īstenošanas partneri

1Saistīto projektu programma

22.1. Programmas nosaukums

3Datu pārvaldības attīstības

4programma

52.2. Saistība ar citiem projektiem

6Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda

72007.-2013. gada plānošanas periodā Satiksmes ministrija

8(turpmāk - SM) Eiropas Reģionālās attīstības fonda darbības

9programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi"

103.2.2.1.1. apakšaktivitātes "Informācijas sistēmu un

11elektronisko pakalpojumu attīstība" ietvaros īstenoja

12projektu Nr. 3DP/3.2.2.1.1/11/IPIA/CFLA/003/003

13"Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas

14sistēmas izstrāde, integrācija un e-pakalpojumu

15izstrāde". Pamatojoties uz izvēlēto un Ministru

16kabinetā apstiprināto sistēmas izstrādes pieeju,

17Starptautiskā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma

18(turpmāk - valsts informācijas sistēma SKLOIS) ir īstenota

19kā sistēmu integrators ar paplašinātu funkcionalitāti, kas

20nodrošina būtiskākās informācijas elektronisku apriti starp

21jūras kravu pārvadājumu procesā iesaistītajiem

22dalībniekiem.

23Valsts informācijas sistēmas SKLOIS attīstība tika

24turpināta Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas

25fonda 2014.-2020. gada plānošanas periodā, īstenojot

26darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība"

272.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko

28datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās

29pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" projektu

30Nr. 2.2.1.1/17/I/020 "Starptautiskās kravu loģistikas

31un ostu informācijas sistēmas attīstība (SKLOIS 2)",

32kurā tika nodrošināta valsts informācijas sistēmas SKLOIS

33un nacionālās sistēmas integrācija vienotā informācijas

34sistēmā, kā arī darbības procesu un datu apmaiņas pakalpju

35pilnveidošana, lai apmainītos ar kuģošanas informāciju.

36Projekts "Ziņošanas sistēmas pilnveidošana par kuģu

37radītajiem atkritumiem Starptautiskajā kravu loģistikas un

38ostu informācijas sistēmā" (turpmāk - projekts)

39turpina valsts informācijas sistēmas SKLOIS attīstību

40atbilstoši Eiropas Savienības (turpmāk - ES) saistošo

41normatīvo aktu prasībām, un projekta ietvaros plānotais

42tvērums nerada dubultā finansējuma risku ar iepriekš

43īstenotajiem projektiem, jo aktivitātes un sistēmas

44funkcionalitāte nepārklājas ar iepriekšējos projektos

45izstrādāto un ieviesto funkcionalitāti

1Projekta mērķis un galvenie

2ieguvumi

33.1. Projekta mērķis un galvenais

4saturs

5Projekta mērķis ir izstrādāt un ieviest nepieciešamos

6valsts informācijas sistēmas SKLOIS papildinājumus, lai

7nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17.

8aprīļa Direktīvas (ES) 2019/883 par ostas atkritumu

9pieņemšanas iekārtām kuģu atkritumu nodošanai un ar ko

10groza Direktīvu 2010/65/ES un atceļ Direktīvu 2000/59/EK

11(turpmāk - direktīva 2019/883), prasību praktisku izpildi

12un informācijas tehnoloģiju atbalstu attiecībā uz

13elektronisku ziņošanu (informācijas ievadu) par kuģu

14radītajiem atkritumiem un to uzskaiti dalībvalstu

15informācijas sistēmās.

16Projekta ietvaros tiks papildināta datu ievade valsts

17informācijas sistēmā SKLOIS par kuģu nodotajiem atkritumiem

18un datu apmaiņas saskarne ar Eiropas Savienības sistēmu

19apmaiņai ar kuģošanas informāciju (turpmāk -

20SafeSeaNet sistēma). Netiks ieviestas jaunas

21informācijas sistēmas, netiks ietekmēta esošā informācijas

22sistēmas tehniskā arhitektūra vai informācijas un

23komunikācijas infrastruktūras pakalpojumu tehnoloģiskā

24struktūra.

25Pēc valsts informācijas sistēmas SKLOIS papildinājumiem

26papildus jau iepriekš uzkrātajiem datiem par kuģu ienākšanu

27vai iziešanu no Latvijas ostām tiks uzkrāti dati par kuģu

28vizītēs reāli nodotajiem atkritumiem un tiks nodrošināta šo

29datu sniegšana SafeSeaNet sistēmai, norādot precīzu

30atkritumu daudzumu un veidu. Tiks izstrādātas jaunas datu

31ievades, datu apmaiņas un datu attēlošanas formas par kuģu

32reāli nodotajiem atkritumiem

333.2. Projekta pamatojums

34(aktualitāte/nepieciešamība/ risināmā problēma)

351) Direktīvas 2019/883 prasību izpildes atbalsta

36nodrošināšana valsts informācijas sistēmā SKLOIS;

372) Ministru kabineta 2022. gada 22. marta noteikumu Nr.

38193 "Kuģu atkritumu pieņemšanas kārtība un kuģu

39atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes kārtība"

40(turpmāk - MK noteikumi Nr. 193) prasību izpildes atbalsta

41izstrāde un ieviešana valsts informācijas sistēmā

42SKLOIS

433.3. Projekta ieguvumi1

44Ieguvuma mērīšanas vai verificēšanas metode

45un mērāmais rādītājs2

46Vērtība

47Sasniegšanas laiks

48(gads)

493.3.1. Elektroniska ziņošana par kuģa vizītē

50nodotajiem atkritumiem

51Valsts informācijas sistēmā SKLOIS ievadīta un pieejama

52informācija par kuģa nodotajiem atkritumiem visās kuģa

53vizītēs (ja kuģis atkritumus neplāno nodot, - atzīme, ka

54atkritumus nenodos), procentos no visām pieteiktajām kuģa

55vizītēm.

56Pašreizējā vērtība 0 %, jo valsts informācijas sistēmā

57SKLOIS netiek ievadīta informācija par nodotajiem

58atkritumiem

59100 %

602024.

613.3.2. Datu apmaiņa ar SafeSeaNet

62sistēmu par kuģu radītajiem atkritumiem

63Informācijas apjoms, par kuru sniegtas ziņas

64SafeSeaNet sistēmai, ja informācija ir ievadīta

65valsts informācijas sistēmā SKLOIS, procentos no visām

66pieteiktajām kuģa vizītēm.

67Pašreizējā vērtība 0 %, jo valsts informācijas sistēmā

68SKLOIS netiek ievadīta informācija par nodotajiem

69atkritumiem un līdz ar to netiek sniegtas ziņas

70SafeSeaNet sistēmai

71100 %

722024.

1Nepieciešamā finansējuma apjoms

2un tā sadalījums pa projekta darbībām iznākumu sasniegšanai un

3būtisko izmaksu veidiem

44.1. Atveseļošanas fonda

5plāna finansējums (kopā)

64.2. Plānotais

7pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apmērs (kopā), ja tiks

8pieprasīta tā segšana3, un avansa apmērs, ja

9plānots to pieprasīt4

10118 000 EUR

11PVN 24 780 EUR

12Avanss netiks pieprasīts

13Projekta ietvaros veicamo darbību un

14būtisko izmaksu veidu raksturojošs apzīmējums

15Izmaksu apmērs (indikatīvi)

16Maksimālais

17apmērs5

18Darbības iznākums

194.3. informācijas sistēmas programmatūras

20izstrādes izmaksas, tai skaitā integrācijas saskarņu

21izstrādes izmaksas

22106 200 EUR

23106 200 EUR

24Izstrādāta un ieviesta programmatūra

254.4. izvēlētajai izstrādes metodei

26atbilstošas dokumentācijas izstrādes izmaksas

2711 800 EUR

2811 800 EUR

29Valsts informācijas sistēmā

30SKLOIS esošās programmatūras prasību specifikācijas un

31programmatūras projektējuma apraksta papildinājumi

1Projekta ieguldījums reformu un

2investīciju mērķu rādītāju sasniegšanā

35.1. Modernizēto pārvaldes procesu

4IKT risinājumi

5Skaits

6IKT risinājuma nosaukums

7Īss apraksts6

8Valsts mākonī

9(jā/nē)

10IKT risinājumu attīstības saskaņošanas

11termiņš 7 (gads, ceturksnis)

12Ieviešanas termiņš (gads, ceturksnis)

13Risinājuma lietotāji (skaits)

145.1.1. Ziņošanas sistēmas pilnveidošana par

15kuģu radītajiem atkritumiem valsts informācijas sistēmas

16SKLOIS

17Projekta ietvaros plānots izstrādāt un ieviest

18nepie­ciešamos valsts informācijas sistēmas SKLOIS

19papildinājumus, lai nodrošinātu direktīvas 2019/883 prasību

20izpildes atbalstu informācijas sistēmā.

21Projekta ietvaros tiks papildināta esošā valsts

22informācijas sistēmas SKLOIS kuģu vizītes datu ievade par

23kuģu nodotajiem atkritumiem. Papildus tiks uzkrāti dati par

24kuģu reāli nodotajiem atkritumiem, kā arī tiks papildināta

25datu apmaiņas saskarne ar SafeSeaNet sistēmu.

26Tiks izstrādātas jaunas datu ievades, datu apmaiņas un

27datu attēlošanas formas par kuģu reāli nodotajiem

28atkritumiem

29

3026.09.2022.

312024. gada I ceturksnis

32320 SM uzturētās valsts informācijas

33sistēmas SKLOIS lietojum­programmas lietotāji (kuģu aģenti

34vai, ja tādu nav, kuģošanas kompānijas vai kuģu kapteiņi),

35kuri ievada datus par kuģu nodotajiem atkritumiem

365.2. Centralizētās funkcijas vai

37koplietošanas pakalpojumi

38Skaits

39Pakalpojums (pakalpojumu grupa)

40Koplietošanas pakalpojuma lietotāji

41(institūcijas)

42Norāde uz MK lēmumu par attīstības

43plānu8

44Ieviešanas termiņš (gads, ceturksnis)

45n/a

465.3. Centralizēti pārvaldāmās

47nozares būtiskās datu kopas

48Skaits

49Saturu raksturojošs

50nosaukums

51Piekļuves nodrošināšanas

52termiņš (gads, ceturksnis)

535.3.1. Dati par Latvijas ostās kuģu vizītes

54laikā nodotajiem kuģu atkritumiem

552024. gada I ceturksnis

1Projekta pārvaldības un īstenošanas

2kapacitāte9

3Projekta pārvaldība un īstenošana tiks

4nodrošināta ar esošajiem VSIA "Latvijas Jūras

5administrācija" un Satiksmes ministrijas personāla

6resursiem. Projekta vadītājs - VSIA "Latvijas Jūras

7administrācija" valsts informācijas sistēmas SKLOIS

8departamenta direktors. Projekta vadītājs nodrošinās projekta

9īstenošanu atbilstoši noslēgtajam līgumam par projekta

10īstenošanu, organizēs uzdevumus un ikdienas operatīvos

11darbus, uzraudzīs to izpildi, vadīs projektā iesaistīto

12darbinieku un pakalpojumu sniedzēju darbu. Satiksmes

13ministrijas vecākais eksperts SKLOIS jautājumos nodrošinās

14praktisko nozares ministrijas funkciju izpildi, tajā skaitā

15nepieciešamo tiesību aktu projektu un citu normatīvo

16dokumentu izstrādi, kā arī sniegs atbalstu projekta

17ieviešanā. VSIA "Latvijas Jūras administrācija"

18finanšu resursi projekta īstenošanai ir pieejami saskaņā ar

19Satiksmes ministrijas un VSIA "Latvijas Jūras

20administrācija" 2021. gada 22. decembra Deleģēšanas

21līgumu par Starptautiskās kravu loģistikas un ostu

22informācijas sistēmas turētāja funkciju pildīšanu, kas

23noslēgts saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības

24likuma 5. panta 6.1 punkta prasībām un paredz

25finanšu līdzekļu piešķiršanu deleģētā pārvaldes uzdevuma

26izpildei

1Izmaksu/ieguvumu analīze, tai

2skaitā ietekme uz pārvaldes darbinieku skaitu

3Pārvaldes darbinieku skaits netiks mainīts.

4Finanšu izmaksu un ieguvumu analīze veikta, pamatojoties

5uz izmaksu starpību starp scenāriju ar projektu un

6alternatīvo scenāriju bez projekta.

7Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 193 prasībām ziņošana valsts

8informācijas sistēmā SKLOIS par kuģu nodotajiem atkritumiem

9jāuzsāk 2024. gada 1. janvārī, kad sistēmā jābūt pieejamai

10informācijas ievada un datu nosūtīšanas funkcionalitātei,

11lai nodrošinātu datu sniegšanu SafeSeaNet sistēmai.

12Ja projekts netiks īstenots ar 2024. gada 1. janvāri,

13pastāv risks, ka Eiropas Komisija var izskatīt jautājumu

14par iespējamu pārkāpuma procedūras sākšanu pret Latviju par

15ES tiesību aktos noteikto pienākumu praktisku neīstenošanu,

16jo pienākumi ir pārņemti ar MK noteikumu Nr. 193 normām,

17taču praktiska to izpilde nav iespējama. Potenciālajā

18tiesvedībā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību

19260. panta 3. punktu dalībvalstij var piemērot finanšu

20sankcijas - gan soda naudu, gan kavējuma naudu, neizslēdzot

21vienu vai otru, - jau ar pirmo konstatējošo spriedumu.

22Šobrīd Latvijai vienreizējā soda nauda ir noteikta 308 000

23euro apmērā un tai tiek pieskaitīta soda nauda no

24124,20 euro līdz 2484 euro dienā vai kavējuma

25nauda, kas ir no 372,60 euro līdz 22 356 euro

26apmērā par katru kavējuma dienu, līdz pārkāpums ir

27novērsts. Tādējādi minimālās soda naudas izmaksas ir 308

28000 euro.

29Ja projekts tiek īstenots, tā izmaksas būs 142 780

30euro (ar PVN). Īstenojot projektu, finanšu ieguvums

31ir 165 220 euro.

32Iecerētais projekts ir bezpeļņas projekts

1Cita būtiska informācija

2Projekta personāla izmaksas un izstrādāto papildinājumu

3uzturēšanas izmaksas tiks segtas no SM budžeta programmas

405.00.00 "Starptautiskās kravu loģistikas un ostu

5informācijas sistēmas uzturēšana" līdzekļiem, kuri

6saskaņā ar 2021. gada 22. decembrī noslēgto Deleģēšanas

7līgumu par Starptautiskās kravu loģistikas un ostu

8informācijas sistēmas turētāja funkciju pildīšanu tiek

9pārskaitīti VSIA "Latvijas Jūras administrācija"

10valsts informācijas sistēmas SKLOIS uzturēšanai.

11Projekta ietvaros komercdarbības atbalsts netiek

12sniegts, jo valsts informācijas sistēmas SKLOIS

13papildinājumu izstrādi nosaka direktīva 2019/883 un MK

14noteikumi Nr. 193, kas uzdod ES dalībvalstu atbildīgajām

15valsts institūcijām veikt noteiktus pasākumus, lai

16kontrolētu kuģu atkritumu nodošanu. Piemēram, nodrošinot ES

17dalībvalstīs vienotu nodoto atkritumu reģistrāciju un

18uzskaiti, būs iespējams kontrolēt, vai kuģis nodod savus

19atkritumus kādā no ostām, un gūt pārliecību, ka šie

20atkritumi netiek izgāzti jūrā. Vienlaikus tiks iegūtas

21ziņas par atkritumu daudzumu, to pieņemšanu gan katrā

22dalībvalstu ostā, gan visās ostās kopumā. Ostas pārvalde

23organizē kuģu atkritumu pieņemšanu un apsaimniekošanu,

24ņemot vērā ostā ienākošo kuģu tipu, izmērus un tilpību,

25kuģu atkritumu daudzumu un veidu, MK noteikumos Nr. 193

26paredzētos atbrīvojumus, kā arī ostas lielumu un

27ģeogrāfisko stāvokli, lai nepieļautu kuģa dīkstāvi un

28aizkavēšanu ostā. Ostas pārvalde vai atkritumu

29apsaimniekošanas komersants pieņemtos kuģu atkritumus

30apsaimnieko atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu

31apsaimniekošanu, līdz ar to valsts informācijas sistēmas

32SKLOIS papildinājumi atkritumu pieņemšanu un

33apsaimniekošanu neietekmē, izņemot jauno pienākumu, ka

34komersantiem, kas pieņēmuši kuģu atkritumus, būs kuģu

35atbildīgajām personām jāizsniedz atkritumu

36nodošanas-pieņemšanas kvīts, kurā jānorāda pieņemtie

37atkritumi un to daudzums. Šī kvīts tiks reģistrēta valsts

38informācijas sistēmā SKLOIS, kā arī informācija nosūtīta un

39apkopota SafeSeaNet sistēmā, padarot iespējamu

40vienotu valsts institūciju kontroli visā ES.

41Par projekta līdzekļiem tiks izstrādāti papildinājumi

42valsts informācijas sistēmā SKLOIS, kuras pārzinis ir SM un

43kuras uzturēšana tiek nodrošināta no valsts budžeta

44līdzekļiem. Valsts informācijas sistēma SKLOIS nodrošinās

45atkritumu nodošanas-pieņemšanas kvītī iekļautās

46informācijas apstrādi un datu sniegšanu kontrolējošām

47valsts institūcijām

48Lietotie saīsinājumi:

49IKT - informācijas un komunikācijas tehnoloģijas;

50VARAM - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības

51ministrija.

521 Obligāti jāiekļauj vismaz viens (vēlami vismaz

53divi) būtisks ieguvums, kas tiek sasniegts jau projekta

54īstenošanas laikā. Šajā sadaļā ir jānorāda būtiski ieguvumi

55nozarei, institūcijai, sabiedrībai, bet nav jānorāda iznākumi -

56ieguldījumi Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1.

57mērķa rādītāju sasniegšanā, ko norāda 5. punktā.

582 Piemēram, ja ieguvums ir personāla

59administrēšanas funkcijas centralizācija, tad mērījums varētu

60būt, piemēram, tiešās pārvaldes darbinieku skaits, kas to

61izmanto, vērtība, piemēram, 10000, un sasniegšanas laiks -

622026. gads

633 PVN netiek attiecināts projektu īstenotājiem,

64kas to var attiecināt patstāvīgi. Pārējie projektu īstenotāji

65var pieprasīt to attiecināt, norādot apmēru un saskaņojot to ar

66Finanšu ministriju.

674 Avansa maksājumi ir attiecināmi uz projektu

68īstenotājiem, kas nav valsts tiešās pārvaldes institūcijas.

69Jānorāda apmērs, kas nepārsniedz 30 % no attiecināmo izmaksu

70kopsummas, un jāsaskaņo ar Finanšu ministriju.

715 Apmērs, ko nedrīkst pārsniegt, nesaskaņojot

72grozījumus Ministru kabinetā. Ja ierobežojumi uz konkrēto

73pozīciju nav attiecināmi, tad norāda "n/a".

746 Informācija, kas norādīta Ministru kabineta

752021. gada 31. augusta noteikumu Nr. 597 "Valsts

76informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības

77kārtība" (tai skaitā IKT būvvaldes kārtība) 2. pielikuma

78"Valsts informācijas sistēmas attīstības aktivitātes

79apraksts" 6.1. apakšpunktā.

807 Tai skaitā IKT būvvaldes kārtībā jau saņemtā

81VARAM saskaņojuma datums vai plānotais termiņš, kad tas tiks

82saņemts.

838 Ja koplietošanas pakalpojuma attīstības plāns

84tiek iesniegts vienlaikus ar Ministru kabineta rīkojumu par

85projekta atlases kārtu, par to pievieno attiecīgu norādi.

869 Kapitālsabiedrības un pašvaldības norāda arī

87finanšu kapacitāti atbilstoši finansēšanas nosacījumiem.