Grozījumi Nacionālās drošības likumā

Pašvaldību kompetence

1Pašvaldības:

21) piedalās sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā

3attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā;

42) sniedz valsts drošības iestādēm un Nacionālajiem

5bruņotajiem spēkiem palīdzību nacionālās drošības pasākumu

6veikšanā;

73) veic valsts pārvaldes funkcijas, kuru izpilde likumā

8noteiktajā kārtībā nodota attiecīgajai pašvaldībai."

96. Izteikt IV nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

10"IV nodaļa

11Valsts apdraudējuma pārvarēšana un krīzes vadība".

127. Papildināt likumu ar 22.5 pantu šādā

13redakcijā:

14"22.5 pants. Krīze un krīzes vadība

15(1) Krīze ir neparedzēts valsti un sabiedrību apdraudošs

16notikums vai situācija, kad ikdienas spējas nav pietiekamas tās

17postošo apstākļu novēršanai un nepieciešama stratēģiska, adaptīva

18un savlaicīga reakcija, lai saglabātu valsts, sabiedrības, vides

19vai saimnieciskās darbības drošību vai cilvēku veselību un

20dzīvību.

21(2) Krīzes vadība ietver pasākumus krīzes vadības procesu

22plānošanai, ieviešanai, īstenošanai un sistēmiskai attīstīšanai.

23Krīzes vadību īsteno, ievērojot krīzes vadības satvara elementus

24un krīzes vadības principus."

258. Izteikt 23., 23.1, 23.2,

2623.3 un 23.4 pantu šādā redakcijā:

27"23. pants. Ministru kabineta atbildība

28(1) Ministru kabinets atbild par krīzes vadību un valsts

29apdraudējuma pārvarēšanu, kā arī par tā seku likvidēšanu. Krīzes

30vadības un valsts apdraudējuma pārvarēšanas jautājumus izskata

31Ministru kabineta krīzes vadības sēdē.

32(2) Ministru kabinets:

331) pieņem lēmumus krīzes un valsts apdraudējuma gadījumā;

342) likumā noteiktajos gadījumos izsludina pastiprinātu

35robežapsardzības sistēmas darbības režīmu, ārkārtējo situāciju,

36izņēmuma stāvokli un mobilizāciju;

373) lemj par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un Eiropas

38Savienības dalībvalstu bruņoto spēku atbalsta nepieciešamību

39ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa laikā, kā arī valsts

40drošības un aizsardzības spēju pastiprināšanai miera laikā;

414) pieņem lēmumu par Latvijas Republikas nostāju, ja cita

42Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pieprasa

43izskatīt jautājumu par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas

44kolektīvās aizsardzības atbalstu (1949. gada 4. aprīļa

45Ziemeļatlantijas līguma 5. panta ietvaros);

465) lemj par ministrijas, citas valsts institūcijas vai

47pašvaldības ierosinājumu pārņemt krīzes vadību, ja objektīvu

48apstākļu (ierobežotas pilnvaras, krīze skar vairākas nozares) dēļ

49tā nevar nodrošināt krīzes vadību;

506) izskata vai apstiprina likumā noteiktās ar nacionālo

51drošību saistītās koncepcijas un plānus;

527) lemj par jautājumiem, kas saistīti ar visaptverošas valsts

53aizsardzības un noturības plānošanu, īstenošanu un

54koordinēšanu;

558) lemj par starptautiskās palīdzības lūgšanu vai

56sniegšanu.

57(3) Krīzes gadījumā Ministru kabinetam ir tiesības krīzes

58vadības sēdē pieņemt neatliekamus lēmumus par nepieciešamo

59resursu piesaisti, lai novērstu būtisku valsts, sabiedrības,

60vides vai saimnieciskās darbības drošības vai cilvēku veselības

61un dzīvības apdraudējumu.

62(4) Krīzes un valsts apdraudējuma gadījumā krīzes vadības un

63apdraudējuma pārvarēšanas pasākumus vada par attiecīgo nozari

64atbildīgā ministrija.

65(5) Krīzes un valsts apdraudējuma gadījumā Ministru kabinets

66ir tiesīgs pieņemt lēmumu par Nacionālo bruņoto spēku

67iesaistīšanu sabiedriskās kārtības uzturēšanā, apdraudējuma seku

68likvidēšanā un krīzes vadības pasākumos.

69(6) Slēpta militārā apdraudējuma pārvarēšanai miera laikā, ja

70tiek lietoti militāri līdzekļi, Ministru kabinets var uzdot

71Aizsardzības ministrijai saskaņā ar Valsts aizsardzības plānu

72vadīt apdraudējuma pārvarēšanas pasākumus ierobežotā teritorijā.

73Ja Ministru kabinets ir aizkavēts pildīt savas funkcijas, par to

74lemj Ministru prezidents. Ja Ministru prezidents ir aizkavēts

75pildīt savu amatu, par to lemj aizsardzības ministrs.

76(7) Lai paaugstināta militāra apdraudējuma gadījumā uzsāktu

77Valsts aizsardzības plāna un Valsts aizsardzības operatīvā plāna

78uzdevumu izpildi, Ministru kabinets ir tiesīgs pieņemt lēmumu par

79zemessargu un rezerves karavīru mobilizāciju ne ilgāk kā uz 72

80stundām, nekavējoties par to informējot Saeimu. Ministru kabinets

81ir tiesīgs pieņemt lēmumu par daļēju zemessargu mobilizāciju,

82citus zemessargus pakļaujot paaugstinātas gatavības režīmam.

8323.1 pants. Krīzes

84vadības centra pienākumi

85(1) Krīzes vadības centra vispārīgie pienākumi ir šādi:

861) pildīt Ministru prezidenta un Ministru kabineta lēmumus

87krīzes vadības jomā;

882) koordinēt Ministru prezidenta un Ministru kabineta lēmumu

89izpildi krīzes vadības jomā;

903) balstoties uz neatkarīgiem un profesionāliem kritērijiem,

91konsultēt Ministru prezidentu un Ministru kabinetu krīzes vadības

92jomā;

934) koordinēt nozaru darbības nepārtrauktības un noturības

94plānu izstrādi, kā arī krīzes vai tās draudu gadījumā koordinēt

95lēmumu vienotu un savlaicīgu izpildi;

965) sagatavot Ministru kabinetam priekšlikumus par ārkārtējās

97situācijas, izņēmuma stāvokļa un mobilizācijas izsludināšanu;

986) izvērtēt ministriju sagatavotos nozaru darbības

99nepārtrauktības un noturības plānus;

1007) vadīt un koordinēt vairākas nozares vai visu valsti skaroša

101apdraudējuma pārvaldīšanu un krīzes vadības procesus, kā arī

102sadarbību starp ministrijām, citām valsts institūcijām,

103pašvaldībām un fiziskajām un juridiskajām personām;

1048) sniegt atbalstu ministrijām, citām valsts institūcijām,

105pašvaldībām un sabiedriskajām organizācijām krīzes vadības

106pasākumu plānošanā, sagatavošanā un īstenošanā, kā arī atbalstu

107virspavēlniekam valsts aizsardzības vadībā kara laikā;

1089) sadarbībā ar kompetentajām institūcijām sistemātiski veikt

109risku un draudu monitoringu;

11010) sadarbībā ar kompetentajām institūcijām apzināt resursus

111un koordinēt to iesaistīšanu krīzes pārvarēšanā;

11211) izveidot un koordinēt krīzes vadības speciālo uzdevumu,

113profila un konsultāciju grupu darbību;

11412) īstenot pasākumu kopumu iespējamo risku un draudu

115identificēšanai, novērtēšanai un analīzei, kā arī izstrādāt un

116uzturēt nacionālo risku novērtējumu (Nacionālo risku

117katalogu);

11813) organizēt un sadarbībā ar kompetentajām institūcijām

119īstenot Ministru kabineta locekļu apmācību nacionālās drošības,

120tajā skaitā krīzes vadības, jomā ne vēlāk kā 30 dienas pēc

121attiecīgās amatpersonas apstiprināšanas Saeimā;

12214) koordinēt valsts līmeņa krīzes vadības mācību sagatavošanu

123un īstenošanu;

12415) pēc krīzes, kā arī pēc valsts līmeņa krīzes vadības

125mācībām koordinēt un kontrolēt visaptveroša izvērtējuma,

126secinājumu un priekšlikumu sagatavošanu un īstenošanu

127nepārtrauktai krīzes vadības uzlabošanai;

12816) sadarboties ar citu valstu krīzes vadības centriem un

129starptautiskajām organizācijām, tajā skaitā Ziemeļatlantijas

130līguma organizācijas un Eiropas Savienības struktūrām, krīzes

131vadības un noturības jautājumos.

132(2) Krīzes vadības centra pienākumi, pārņemot krīzes vadību,

133ir šādi:

1341) informēt Ministru prezidentu par nepieciešamību sasaukt

135Ministru kabineta krīzes vadības sēdi un lemt par ministrijas,

136citas valsts institūcijas vai pašvaldības ierosinājumu pārņemt

137krīzes vadību, ja objektīvu apstākļu (ierobežotas pilnvaras,

138krīze skar vairākas nozares) dēļ tā nevar nodrošināt krīzes

139vadību;

1402) pārņemt krīzes vadību atbilstoši Ministru kabineta

141lēmumam;

1423) nekavējoties informēt Ministru prezidentu un Ministru

143kabinetu, ja nepieciešams piesaistīt papildu resursus;

1444) saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu iesaistīt ministrijas,

145citas valsts institūcijas, pašvaldības, kā arī juridisko un

146fizisko personu rīcībā esošos resursus krīzes pārvarēšanā;

1475) vadīt un koordinēt krīzes komunikāciju.

148(3) Krīzes vadības centram ir tiesības:

1491) pieprasīt un saņemt no ministrijām, citām valsts

150institūcijām, pašvaldībām, kā arī juridiskajām un fiziskajām

151personām to rīcībā esošo informāciju, kas nepieciešama krīzes

152vadības nodrošināšanai;

1532) ierosināt Ministru prezidentam sasaukt Ministru kabineta

154krīzes vadības sēdi un iekļaut tās darba kārtībā krīzes vadības

155jautājumus;

1563) pēc krīzes vadības pārņemšanas dot saistošus uzdevumus

157ministrijām, citām valsts institūcijām un pašvaldībām, kā arī

158kontrolēt to izpildi.

159(4) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā:

1601) Krīzes vadības centrs krīzes gadījumā iesaista tās

161pārvarēšanā juridiskās vai fiziskās personas rīcībā esošos

162resursus;

1632) juridiskajai vai fiziskajai personai kompensējami izdevumi

164un zaudējumi, kas radušies, krīzes gadījumā iesaistot tās

165pārvarēšanā personas rīcībā esošos resursus, kā arī kompensācijas

166aprēķināšanas kārtību.

16723.2 pants. Ministriju un

168citu valsts institūciju pienākumi

169(1) Ministrijas:

1701) izveido krīzes vadības struktūrvienību vai norīko krīzes

171vadības darbiniekus krīzes vadības pasākumu plānošanai,

172sagatavošanai un īstenošanai;

1732) pamatojoties uz Nacionālo risku katalogā ietvertajiem

174riskiem un apdraudējumiem, izstrādā nozares darbības

175nepārtrauktības un noturības plānu un iesniedz to izskatīšanai

176Ministru kabineta krīzes vadības sēdē pirms tam, kad to

177apstiprina attiecīgais Ministru kabineta loceklis;

1783) sadarbojas un sniedz Krīzes vadības centram krīzes vadības

179pasākumu plānošanai, sagatavošanai un īstenošanai nepieciešamo

180atbalstu;

1814) informē Krīzes vadības centru par ārkārtēju notikumu vai

182krīzes situāciju, kas apdraud valsti un sabiedrību;

1835) ir tiesīgas lūgt Krīzes vadības centra atbalstu krīzes

184vadības pasākumu plānošanai, sagatavošanai un īstenošanai;

1856) iesniedz Krīzes vadības centram pamatotu ierosinājumu, lai

186Ministru kabinets pārņem krīzes vadību, ja objektīvu apstākļu

187(ierobežotas pilnvaras, krīze skar vairākas nozares) dēļ tās

188nevar nodrošināt krīzes vadību.

189(2) Citas valsts institūcijas veic šā panta pirmās daļas 3.,

1904. un 6. punktā noteiktos pienākumus, un tām ir šā panta pirmās

191daļas 5. punktā noteiktās tiesības.

19223.3 pants. Pašvaldību

193pienākumi

194(1) Pašvaldības:

1951) veic Ministru kabineta lēmumā par pastiprinātu

196robežapsardzības sistēmas darbības režīmu, lēmumā par ārkārtējo

197situāciju un lēmumā par izņēmuma stāvokli noteiktos

198pasākumus;

1992) izveido krīzes vadības struktūrvienību vai norīko krīzes

200vadības darbiniekus krīzes vadības pasākumu plānošanai,

201sagatavošanai un īstenošanai;

2023) veic šā likuma 23.2 panta pirmās daļas 3., 4. un

2036. punktā noteiktos pienākumus.

204(2) Pašvaldības ir tiesīgas lūgt Krīzes vadības centra

205atbalstu krīzes vadības pasākumu plānošanai, sagatavošanai un

206īstenošanai.

20723.4 pants. Sabiedrisko

208organizāciju pienākumi

209Sabiedriskās organizācijas sadarbojas ar Krīzes vadības centru

210un sniedz tam krīzes vadības pasākumu plānošanai, sagatavošanai

211un īstenošanai nepieciešamo atbalstu."

2129. Izteikt 27. panta otrās daļas 1. un 2. punktu šādā

213redakcijā:

214"1) sagatavo Krīzes vadības centrs, saskaņojot ar valsts

215drošības iestādēm;

2162) izskata Ministru kabinets, saņemot Nacionālās drošības

217padomes un Saeimas Nacionālās drošības komisijas

218viedokli;".

21910. Izteikt 29. panta otrās daļas 2. punktu šādā

220redakcijā:

221"2) izskata Ministru kabinets, saņemot Nacionālās

222drošības padomes, Saeimas aizsardzības, iekšlietu un korupcijas

223novēršanas komisijas un Saeimas Nacionālās drošības komisijas

224viedokli;".

22511. Izteikt 30. panta otro daļu šādā redakcijā:

226"(2) Nacionālās drošības plānu:

2271) izstrādā Krīzes vadības centrs, saskaņojot ar valsts

228drošības iestādēm;

2292) apstiprina Ministru kabinets, saņemot Nacionālās drošības

230padomes un Saeimas Nacionālās drošības komisijas viedokli, gada

231laikā pēc Nacionālās drošības koncepcijas

232apstiprināšanas."

23312. Izteikt 31. panta otrās daļas 1. un 2. punktu šādā

234redakcijā:

235"1) izstrādā Aizsardzības ministrija;

2362) apstiprina Ministru kabinets, saņemot Nacionālās drošības

237padomes, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas

238komisijas un Saeimas Nacionālās drošības komisijas

239viedokli."

24013. Papildināt 35. panta otro daļu pēc vārda

241"izstrādā" ar vārdiem "Ekonomikas

242ministrija".

24314. Izslēgt 36. panta otrās daļas 1. punktā vārdus

244"sadarbībā ar pārējām ministrijām".

24515. Papildināt pārejas noteikumus ar 30., 31., 32. un 33.

246punktu šādā redakcijā:

247"30. Līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai citos

248normatīvajos aktos:

2491) tajos lietotais nosaukums "Krīzes vadības padome"

250atbilst šajā likumā lietotajam nosaukumam "Ministru

251kabinets";

2522) tajos lietotais nosaukums "Krīzes vadības padomes

253sekretariāts" atbilst šajā likumā lietotajam nosaukumam

254"Krīzes vadības centrs".

25531. Ministru kabinets līdz 2026. gada 1. janvārim izdod šā

256likuma 23.1 panta ceturtās daļas 1. un 2. punktā

257minētos noteikumus.

25832. Pašvaldības līdz 2026. gada 1. janvārim izveido krīzes

259vadības struktūrvienību vai norīko krīzes vadības darbiniekus

260krīzes vadības pasākumu plānošanai, sagatavošanai un

261īstenošanai.

26233. Grozījums šā likuma 9. panta 2. punktā saistībā ar

263gadskārtējo ziņojumu par nacionālo drošību stājas spēkā

264vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Saeimas kārtības

265rullī."

266Likums stājas spēkā 2025. gada 1. jūlijā.

267Likums Saeimā pieņemts 2025. gada 29. maijā.