17. pants
Pašvaldību kompetence

Pašvaldības:

1) piedalās sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā

attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā;

2) sniedz valsts drošības iestādēm un Nacionālajiem

bruņotajiem spēkiem palīdzību nacionālās drošības pasākumu

veikšanā;

3) veic valsts pārvaldes funkcijas, kuru izpilde likumā

noteiktajā kārtībā nodota attiecīgajai pašvaldībai."

6. Izteikt IV nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"IV nodaļa

Valsts apdraudējuma pārvarēšana un krīzes vadība".

7. Papildināt likumu ar 22.5 pantu šādā

redakcijā:

"22.5 pants. Krīze un krīzes vadība

(1) Krīze ir neparedzēts valsti un sabiedrību apdraudošs

notikums vai situācija, kad ikdienas spējas nav pietiekamas tās

postošo apstākļu novēršanai un nepieciešama stratēģiska, adaptīva

un savlaicīga reakcija, lai saglabātu valsts, sabiedrības, vides

vai saimnieciskās darbības drošību vai cilvēku veselību un

dzīvību.

(2) Krīzes vadība ietver pasākumus krīzes vadības procesu

plānošanai, ieviešanai, īstenošanai un sistēmiskai attīstīšanai.

Krīzes vadību īsteno, ievērojot krīzes vadības satvara elementus

un krīzes vadības principus."

8. Izteikt 23., 23.1, 23.2,

23.3 un 23.4 pantu šādā redakcijā:

"23. pants. Ministru kabineta atbildība

(1) Ministru kabinets atbild par krīzes vadību un valsts

apdraudējuma pārvarēšanu, kā arī par tā seku likvidēšanu. Krīzes

vadības un valsts apdraudējuma pārvarēšanas jautājumus izskata

Ministru kabineta krīzes vadības sēdē.

(2) Ministru kabinets:

1) pieņem lēmumus krīzes un valsts apdraudējuma gadījumā;

2) likumā noteiktajos gadījumos izsludina pastiprinātu

robežapsardzības sistēmas darbības režīmu, ārkārtējo situāciju,

izņēmuma stāvokli un mobilizāciju;

3) lemj par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un Eiropas

Savienības dalībvalstu bruņoto spēku atbalsta nepieciešamību

ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa laikā, kā arī valsts

drošības un aizsardzības spēju pastiprināšanai miera laikā;

4) pieņem lēmumu par Latvijas Republikas nostāju, ja cita

Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pieprasa

izskatīt jautājumu par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas

kolektīvās aizsardzības atbalstu (1949. gada 4. aprīļa

Ziemeļatlantijas līguma 5. panta ietvaros);

5) lemj par ministrijas, citas valsts institūcijas vai

pašvaldības ierosinājumu pārņemt krīzes vadību, ja objektīvu

apstākļu (ierobežotas pilnvaras, krīze skar vairākas nozares) dēļ

tā nevar nodrošināt krīzes vadību;

6) izskata vai apstiprina likumā noteiktās ar nacionālo

drošību saistītās koncepcijas un plānus;

7) lemj par jautājumiem, kas saistīti ar visaptverošas valsts

aizsardzības un noturības plānošanu, īstenošanu un

koordinēšanu;

8) lemj par starptautiskās palīdzības lūgšanu vai

sniegšanu.

(3) Krīzes gadījumā Ministru kabinetam ir tiesības krīzes

vadības sēdē pieņemt neatliekamus lēmumus par nepieciešamo

resursu piesaisti, lai novērstu būtisku valsts, sabiedrības,

vides vai saimnieciskās darbības drošības vai cilvēku veselības

un dzīvības apdraudējumu.

(4) Krīzes un valsts apdraudējuma gadījumā krīzes vadības un

apdraudējuma pārvarēšanas pasākumus vada par attiecīgo nozari

atbildīgā ministrija.

(5) Krīzes un valsts apdraudējuma gadījumā Ministru kabinets

ir tiesīgs pieņemt lēmumu par Nacionālo bruņoto spēku

iesaistīšanu sabiedriskās kārtības uzturēšanā, apdraudējuma seku

likvidēšanā un krīzes vadības pasākumos.

(6) Slēpta militārā apdraudējuma pārvarēšanai miera laikā, ja

tiek lietoti militāri līdzekļi, Ministru kabinets var uzdot

Aizsardzības ministrijai saskaņā ar Valsts aizsardzības plānu

vadīt apdraudējuma pārvarēšanas pasākumus ierobežotā teritorijā.

Ja Ministru kabinets ir aizkavēts pildīt savas funkcijas, par to

lemj Ministru prezidents. Ja Ministru prezidents ir aizkavēts

pildīt savu amatu, par to lemj aizsardzības ministrs.

(7) Lai paaugstināta militāra apdraudējuma gadījumā uzsāktu

Valsts aizsardzības plāna un Valsts aizsardzības operatīvā plāna

uzdevumu izpildi, Ministru kabinets ir tiesīgs pieņemt lēmumu par

zemessargu un rezerves karavīru mobilizāciju ne ilgāk kā uz 72

stundām, nekavējoties par to informējot Saeimu. Ministru kabinets

ir tiesīgs pieņemt lēmumu par daļēju zemessargu mobilizāciju,

citus zemessargus pakļaujot paaugstinātas gatavības režīmam.

23.1 pants. Krīzes

vadības centra pienākumi

(1) Krīzes vadības centra vispārīgie pienākumi ir šādi:

1) pildīt Ministru prezidenta un Ministru kabineta lēmumus

krīzes vadības jomā;

2) koordinēt Ministru prezidenta un Ministru kabineta lēmumu

izpildi krīzes vadības jomā;

3) balstoties uz neatkarīgiem un profesionāliem kritērijiem,

konsultēt Ministru prezidentu un Ministru kabinetu krīzes vadības

jomā;

4) koordinēt nozaru darbības nepārtrauktības un noturības

plānu izstrādi, kā arī krīzes vai tās draudu gadījumā koordinēt

lēmumu vienotu un savlaicīgu izpildi;

5) sagatavot Ministru kabinetam priekšlikumus par ārkārtējās

situācijas, izņēmuma stāvokļa un mobilizācijas izsludināšanu;

6) izvērtēt ministriju sagatavotos nozaru darbības

nepārtrauktības un noturības plānus;

7) vadīt un koordinēt vairākas nozares vai visu valsti skaroša

apdraudējuma pārvaldīšanu un krīzes vadības procesus, kā arī

sadarbību starp ministrijām, citām valsts institūcijām,

pašvaldībām un fiziskajām un juridiskajām personām;

8) sniegt atbalstu ministrijām, citām valsts institūcijām,

pašvaldībām un sabiedriskajām organizācijām krīzes vadības

pasākumu plānošanā, sagatavošanā un īstenošanā, kā arī atbalstu

virspavēlniekam valsts aizsardzības vadībā kara laikā;

9) sadarbībā ar kompetentajām institūcijām sistemātiski veikt

risku un draudu monitoringu;

10) sadarbībā ar kompetentajām institūcijām apzināt resursus

un koordinēt to iesaistīšanu krīzes pārvarēšanā;

11) izveidot un koordinēt krīzes vadības speciālo uzdevumu,

profila un konsultāciju grupu darbību;

12) īstenot pasākumu kopumu iespējamo risku un draudu

identificēšanai, novērtēšanai un analīzei, kā arī izstrādāt un

uzturēt nacionālo risku novērtējumu (Nacionālo risku

katalogu);

13) organizēt un sadarbībā ar kompetentajām institūcijām

īstenot Ministru kabineta locekļu apmācību nacionālās drošības,

tajā skaitā krīzes vadības, jomā ne vēlāk kā 30 dienas pēc

attiecīgās amatpersonas apstiprināšanas Saeimā;

14) koordinēt valsts līmeņa krīzes vadības mācību sagatavošanu

un īstenošanu;

15) pēc krīzes, kā arī pēc valsts līmeņa krīzes vadības

mācībām koordinēt un kontrolēt visaptveroša izvērtējuma,

secinājumu un priekšlikumu sagatavošanu un īstenošanu

nepārtrauktai krīzes vadības uzlabošanai;

16) sadarboties ar citu valstu krīzes vadības centriem un

starptautiskajām organizācijām, tajā skaitā Ziemeļatlantijas

līguma organizācijas un Eiropas Savienības struktūrām, krīzes

vadības un noturības jautājumos.

(2) Krīzes vadības centra pienākumi, pārņemot krīzes vadību,

ir šādi:

1) informēt Ministru prezidentu par nepieciešamību sasaukt

Ministru kabineta krīzes vadības sēdi un lemt par ministrijas,

citas valsts institūcijas vai pašvaldības ierosinājumu pārņemt

krīzes vadību, ja objektīvu apstākļu (ierobežotas pilnvaras,

krīze skar vairākas nozares) dēļ tā nevar nodrošināt krīzes

vadību;

2) pārņemt krīzes vadību atbilstoši Ministru kabineta

lēmumam;

3) nekavējoties informēt Ministru prezidentu un Ministru

kabinetu, ja nepieciešams piesaistīt papildu resursus;

4) saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu iesaistīt ministrijas,

citas valsts institūcijas, pašvaldības, kā arī juridisko un

fizisko personu rīcībā esošos resursus krīzes pārvarēšanā;

5) vadīt un koordinēt krīzes komunikāciju.

(3) Krīzes vadības centram ir tiesības:

1) pieprasīt un saņemt no ministrijām, citām valsts

institūcijām, pašvaldībām, kā arī juridiskajām un fiziskajām

personām to rīcībā esošo informāciju, kas nepieciešama krīzes

vadības nodrošināšanai;

2) ierosināt Ministru prezidentam sasaukt Ministru kabineta

krīzes vadības sēdi un iekļaut tās darba kārtībā krīzes vadības

jautājumus;

3) pēc krīzes vadības pārņemšanas dot saistošus uzdevumus

ministrijām, citām valsts institūcijām un pašvaldībām, kā arī

kontrolēt to izpildi.

(4) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā:

1) Krīzes vadības centrs krīzes gadījumā iesaista tās

pārvarēšanā juridiskās vai fiziskās personas rīcībā esošos

resursus;

2) juridiskajai vai fiziskajai personai kompensējami izdevumi

un zaudējumi, kas radušies, krīzes gadījumā iesaistot tās

pārvarēšanā personas rīcībā esošos resursus, kā arī kompensācijas

aprēķināšanas kārtību.

23.2 pants. Ministriju un

citu valsts institūciju pienākumi

(1) Ministrijas:

1) izveido krīzes vadības struktūrvienību vai norīko krīzes

vadības darbiniekus krīzes vadības pasākumu plānošanai,

sagatavošanai un īstenošanai;

2) pamatojoties uz Nacionālo risku katalogā ietvertajiem

riskiem un apdraudējumiem, izstrādā nozares darbības

nepārtrauktības un noturības plānu un iesniedz to izskatīšanai

Ministru kabineta krīzes vadības sēdē pirms tam, kad to

apstiprina attiecīgais Ministru kabineta loceklis;

3) sadarbojas un sniedz Krīzes vadības centram krīzes vadības

pasākumu plānošanai, sagatavošanai un īstenošanai nepieciešamo

atbalstu;

4) informē Krīzes vadības centru par ārkārtēju notikumu vai

krīzes situāciju, kas apdraud valsti un sabiedrību;

5) ir tiesīgas lūgt Krīzes vadības centra atbalstu krīzes

vadības pasākumu plānošanai, sagatavošanai un īstenošanai;

6) iesniedz Krīzes vadības centram pamatotu ierosinājumu, lai

Ministru kabinets pārņem krīzes vadību, ja objektīvu apstākļu

(ierobežotas pilnvaras, krīze skar vairākas nozares) dēļ tās

nevar nodrošināt krīzes vadību.

(2) Citas valsts institūcijas veic šā panta pirmās daļas 3.,

4. un 6. punktā noteiktos pienākumus, un tām ir šā panta pirmās

daļas 5. punktā noteiktās tiesības.

23.3 pants. Pašvaldību

pienākumi

(1) Pašvaldības:

1) veic Ministru kabineta lēmumā par pastiprinātu

robežapsardzības sistēmas darbības režīmu, lēmumā par ārkārtējo

situāciju un lēmumā par izņēmuma stāvokli noteiktos

pasākumus;

2) izveido krīzes vadības struktūrvienību vai norīko krīzes

vadības darbiniekus krīzes vadības pasākumu plānošanai,

sagatavošanai un īstenošanai;

3) veic šā likuma 23.2 panta pirmās daļas 3., 4. un

6. punktā noteiktos pienākumus.

(2) Pašvaldības ir tiesīgas lūgt Krīzes vadības centra

atbalstu krīzes vadības pasākumu plānošanai, sagatavošanai un

īstenošanai.

23.4 pants. Sabiedrisko

organizāciju pienākumi

Sabiedriskās organizācijas sadarbojas ar Krīzes vadības centru

un sniedz tam krīzes vadības pasākumu plānošanai, sagatavošanai

un īstenošanai nepieciešamo atbalstu."

9. Izteikt 27. panta otrās daļas 1. un 2. punktu šādā

redakcijā:

"1) sagatavo Krīzes vadības centrs, saskaņojot ar valsts

drošības iestādēm;

2) izskata Ministru kabinets, saņemot Nacionālās drošības

padomes un Saeimas Nacionālās drošības komisijas

viedokli;".

10. Izteikt 29. panta otrās daļas 2. punktu šādā

redakcijā:

"2) izskata Ministru kabinets, saņemot Nacionālās

drošības padomes, Saeimas aizsardzības, iekšlietu un korupcijas

novēršanas komisijas un Saeimas Nacionālās drošības komisijas

viedokli;".

11. Izteikt 30. panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Nacionālās drošības plānu:

1) izstrādā Krīzes vadības centrs, saskaņojot ar valsts

drošības iestādēm;

2) apstiprina Ministru kabinets, saņemot Nacionālās drošības

padomes un Saeimas Nacionālās drošības komisijas viedokli, gada

laikā pēc Nacionālās drošības koncepcijas

apstiprināšanas."

12. Izteikt 31. panta otrās daļas 1. un 2. punktu šādā

redakcijā:

"1) izstrādā Aizsardzības ministrija;

2) apstiprina Ministru kabinets, saņemot Nacionālās drošības

padomes, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas

komisijas un Saeimas Nacionālās drošības komisijas

viedokli."

13. Papildināt 35. panta otro daļu pēc vārda

"izstrādā" ar vārdiem "Ekonomikas

ministrija".

14. Izslēgt 36. panta otrās daļas 1. punktā vārdus

"sadarbībā ar pārējām ministrijām".

15. Papildināt pārejas noteikumus ar 30., 31., 32. un 33.

punktu šādā redakcijā:

"30. Līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai citos

normatīvajos aktos:

1) tajos lietotais nosaukums "Krīzes vadības padome"

atbilst šajā likumā lietotajam nosaukumam "Ministru

kabinets";

2) tajos lietotais nosaukums "Krīzes vadības padomes

sekretariāts" atbilst šajā likumā lietotajam nosaukumam

"Krīzes vadības centrs".

31. Ministru kabinets līdz 2026. gada 1. janvārim izdod šā

likuma 23.1 panta ceturtās daļas 1. un 2. punktā

minētos noteikumus.

32. Pašvaldības līdz 2026. gada 1. janvārim izveido krīzes

vadības struktūrvienību vai norīko krīzes vadības darbiniekus

krīzes vadības pasākumu plānošanai, sagatavošanai un

īstenošanai.

33. Grozījums šā likuma 9. panta 2. punktā saistībā ar

gadskārtējo ziņojumu par nacionālo drošību stājas spēkā

vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Saeimas kārtības

rullī."

Likums stājas spēkā 2025. gada 1. jūlijā.

Likums Saeimā pieņemts 2025. gada 29. maijā.

Valsts prezidents E. Rinkēvičs

Rīgā 2025. gada 11. jūnijā