Vairogs1. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Izdarīt Pasta politikas pamatnostādnēs
2011.-2017. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta
2011. gada 23. marta rīkojumu Nr. 127 "Par
Pasta politikas pamatnostādnēm 2011.-2017. gadam")
šādus grozījumus:
1.1. papildināt 2.1. apakšsadaļu aiz vārdiem "tiks
mazināts nepamatoto sūdzību skaits" ar divām jaunām
rindkopām šādā redakcijā:
"Pasta pakalpojumu lietotāji pauž arī neapmierinātību ar
pasta komersanta prasībām uzrādīt izziņu no Latvijas Republikas
Uzņēmumu reģistra par pārstāvības tiesībām gadījumos, ja
reģistrēts pasta sūtījums ir adresēts juridiskai personai, bet to
vēlas saņemt persona, kurai nav juridiskās personas izsniegtas
pilnvaras, bet kurai faktiski ir uzņēmuma pārstāvības tiesības,
par ko ir izdarīts attiecīgais ieraksts Latvijas Republikas
Uzņēmumu reģistrā.
Ar pasta infrastruktūras izmantošanu cieši saistīti reklāmas
izplatīšanas pakalpojumi. Veicinot preču vai pakalpojumu
popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem, patērētāju pastkastītēs
bieži tiek ievietoti vairāki reklāmas ziņojumi un citi
informatīvie materiāli, kas būtībā ir neadresēta reklāma. Klienti
- pastkastīšu īpašnieki - pauž neapmierinātību ar reklāmas
materiālu ievietošanu viņu pastkastītēs. Daudzviet reklāmas
materiāli tiek atstāti dzīvojamo māju kāpņutelpās uz pastkastīšu
blokiem vai samesti uz grīdas, pārkāpjot koplietošanas telpu
uzturēšanas kārtības noteikumus. Kad pastkastīte ir pārpildīta ar
reklāmas materiāliem, kuru starpā ir ievietoti arī pasta
sūtījumi, netiek nodrošināta šo pasta sūtījumu aizsardzība, jo
tie kļūst brīvi pieejami, un jebkurš tos var viegli izņemt no
pastkastītes kopā ar reklāmu, kas redzama pāri pastkastītes
malai. Uz reklāmām parasti nav norādīts to izplatītājs, turklāt
sabiedrībā dominē viedoklis, ka par sūtījumiem, kas ievietoti
pastkastītēs, atbild pasta komersanti, tādēļ klientu sūdzības
vērstas pret pasta komersantiem. Vienlaikus publiski tiek
izteikts cits viedoklis - ir cilvēki, kas labprāt saņem reklāmas
piedāvājumus savās pastkastītēs un ar tiem rūpīgi iepazīstas,
līdz ar to būtu jādod iespēja saņemt reklāmas materiālus tām
personām, kuras nav atteikušās no šādu materiālu
saņemšanas.";
1.2. papildināt 2.1. apakšsadaļu aiz vārdiem
"iespējām saņemt atlīdzību" ar divām jaunām rindkopām
šādā redakcijā:
"- tiesiskā regulējuma trūkums attiecībā uz darbībām,
pienākumiem un tiesībām gadījumos, ja adresāts ir juridiska
persona;
- sabiedrības atšķirīgā attieksme pret neadresētās reklāmas
izdevumu ievietošanu pastkastītēs.";
1.3. papildināt 2.3. apakšsadaļu aiz vārdiem
"potenciāliem UP sniedzējiem" ar jaunu rindkopu šādā
redakcijā:
"Liberalizētā tirgus apstākļos ir novērsti visi
juridiskie šķēršļi, kas varēja kavēt jaunu pasta komersantu
ienākšanu tradicionālajā pasta pakalpojumu tirgū, taču līdz ar to
ir mainījusies situācija - radusies vajadzība daudziem pasta
komersantiem iekļūt ēkās. Brīva iekļūšana ir apgrūtināta tajās
ēkās, kurās uzstādīti durvju ieejas kodi. Kodus ēku īpašnieki vai
pārvaldnieki ir ierīkojuši, lai aizkavētu nevēlamu personu
iekļūšanu kāpņutelpā. Ņemot vērā, ka šie pasākumi iedzīvotāju
drošības palielināšanai ir veikti, pamatojoties uz individuālu
iniciatīvu, dati par durvju kodiem netiek apkopoti vienuviet un
tie nav domāti izplatīšanai trešajām personām. Arī pasta
komersantam tie ir pieejami tikai tajos gadījumos, ja pasta
komersants ir vienojies ar dzīvojamo māju īpašniekiem vai
pārvaldniekiem. Atbilstoši normatīvo aktu prasībām dzīvojamo māju
pārvaldnieki nedrīkst sniegt šādu informāciju trešajām personām,
ja dzīvokļu īpašnieki nav devuši atļauju. Ja kāds pasta
komersants slēdz vienošanos ar dzīvojamās mājas pārvaldnieku par
durvju kodiem (vai saņem atslēgu dublikātus), tas nenozīmē, ka
šāda informācija ir pieejama trešajām personām, jo to var
izmantot tikai konkrētās vienošanās puses un vienošanās
noteiktajā apjomā.";
1.4. papildināt 2.3. apakšsadaļu aiz vārdiem "vāji
attīstās konkurence" ar jaunu rindkopu šādā redakcijā:
"- pasta komersantiem apgrūtināta pieeja namu
infrastruktūras elementiem (piemēram, durvju kodi un cita
piekļuves informācija), kas traucē nodrošināt pilna cikla pasta
pakalpojumus.";
1.5. papildināt 2.5. apakšsadaļu aiz vārdiem
"izveidota projekta grupa" ar divām jaunām rindkopām
šādā redakcijā:
"Pēc pasta tirgus atvēršanas strauji pieaug tādu
reģistrēto pasta komersantu skaits, kuru darbība nav pasta
pakalpojumu sniegšana, bet ar pasta pakalpojumu saistīto
pakalpojumu sniegšana (piemēram, loģistikas pakalpojumi, kravas
pārvadāšana, datubāzu uzturēšana, vēstuļu drukāšana un
ievietošana aploksnēs), vai nenotiek vispār nekāda darbība, kas
saistīta ar pasta pakalpojumu sniegšanu. Par iemesliem šādai
rīcībai var minēt vēlmi izmantot pasta komersantiem piemērojamos
atvieglojumus muitas, nodokļu un ceļu satiksmes jomā.
Informatīvajos pārskatos Regulatoram pasta komersanti sniedz
informāciju par pasta sūtījumu skaitu un sniegto pakalpojumu
apgrozījumu, tostarp arī pasta komersanti, kas sniedz pasta
pakalpojumus citu pasta komersantu vārdā. Tādējādi pastāv risks,
ka par pasta sūtījumiem tiks norādīti sūtījumi, kas nav pasta
sūtījumi Pasta likuma izpratnē, vai informācija par vienu un to
pašu pasta sūtījumu var parādīties abu iesaistīto komersantu
pārskatos, turklāt attiecinot to uz atšķirīgiem pakalpojumu
veidiem, kas kopumā radīs neskaidrību par reālo situāciju pasta
tirgū.";
1.6. papildināt 2.5. apakšsadaļu aiz vārdiem "pasta
tirgus liberalizācija" ar jaunu rindkopu šādā redakcijā:
"- informācija par pasta nozari Latvijā ir nepietiekama,
lai pilnībā apzinātu pasta komersantu reālo darbību pasta
pakalpojumu sniegšanā (izņemot UP sniedzēju).";
1.7. svītrot 2.6. apakšsadaļas otrās rindkopas pēdējos
trīs teikumus;
1.8. papildināt 2.6. apakšsadaļu aiz vārdiem
"darbību maksājumu pakalpojumu jomā" ar vārdiem
"un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma
finansēšanas novēršanas jomā, kā arī prasības maksājumu
pakalpojumu sniegšanai, ja tie tiek sniegti, izmantojot pasta
tīklu";
1.9. papildināt 5.1.1. apakšsadaļas trešo rindkopu aiz
vārdiem "kvalitātes rādītāju noteikšanai" ar vārdiem
"tajā skaitā paredzot elastīgus nosacījumus, lai UP
sniedzēja modernizācijas un pārstrukturizācijas gadījumos tiktu
panākts optimāls piekļuves vietu skaits lauku rajonos un mazāk
apdzīvotos apvidos";
1.10. izteikt 5.2.1. apakšsadaļas nosaukumu šādā
redakcijā:
"5.2.1. Pilnveidota tiesiskā vide, radot apstākļus
pasta pakalpojumu sniegšanai un konkurences
veicināšanai";
1.11. papildināt 5.2.1. apakšsadaļu aiz vārdiem
"rastu risinājumus to novēršanai" ar jaunu rindkopu
šādā redakcijā:
"Vispārējās atļaujas sistēma ar vienkāršotu pasta
komersantu reģistrēšanas kārtību tiek ieviesta, lai veicinātu
konkurenci pasta tirgū. Reāli konkurenci veido aktīvi strādājošie
pasta komersanti, kuru skaits ir daudz mazāks nekā reģistrēto
pasta komersantu skaits. Turklāt daži aktīvi strādājošie pasta
komersanti nesniedz pasta pakalpojumus, bet piegādā dažādus
sūtījumus (piemēram, savas iestādes dokumentus), kas nav pasta
sūtījumi Pasta likuma izpratnē. Vienlaikus jāizvērtē vairāku
esošo definīciju aktualitāte un atbilstība starptautiskajiem
regulējumiem. Tādēļ būtu nepieciešams noteikt skaidrākas pasta
pakalpojumu un pasta sūtījumu definīcijas.";
1.12. izteikt 5.2.1. apakšsadaļas ceturto rindkopu šādā
redakcijā:
"Izveidojot pasta nozares konsultatīvo padomi, kura
sniegtu priekšlikumus pasta nozares regulējošā ietvara
pilnveidošanai un kurā piedalītos valsts iestāžu, UP sniedzēja un
nevalstisko organizāciju pārstāvji, tiks nodrošināta efektīva
sadarbība un koordinācija starp valsts pārvaldes institūcijām un
nevalstiskajām organizācijām, tādējādi ļaujot ātri un dinamiski
reaģēt uz pārmaiņām pasta tirgū un nodrošināt viennozīmīgu un
nepārprotamu tiesisko regulējumu.";
1.13. papildināt 5.2.1. apakšsadaļu aiz vārdiem
"tradicionālajiem pasta pakalpojumiem" ar divām jaunām
rindkopām šādā redakcijā:
"Lai radītu skaidru un nepārprotamu regulējumu darbībām,
ko pasta komersants veic, sniedzot tradicionālos pasta
pakalpojumus atbilstoši pasta pakalpojumu definīcijai (pasta
sūtījumu savākšana, šķirošana un piegāde kā vienots pasta
pakalpojumu kopums), un darbībām, ko veic gadījumos, ja tiek
sniegta tikai kāda daļa no pasta pakalpojuma kopuma (pasta
sūtījumu savākšana, šķirošana vai piegāde), nepieciešams grozīt
Pasta likumā ietverto pasta pakalpojumu definīciju, to
vispārinot. Nepieciešams pārskatīt speciālo regulējumu attiecībā
uz tradicionālajiem pasta pakalpojumiem, kas ietver arī jautājumu
par esošā normatīvā regulējuma pietiekamību attiecībā uz citam
pasta komersantam piederošā pasta tīkla infrastruktūras
izmantošanu, pasta sūtījumu apkopošanu vai sūtīšanu vairumā.
Jautājumi par esošā regulējuma pietiekamību izskatāmi arī pasta
nozares konsultatīvajā padomē.
Piekļuve pastkastītēm, kas izvietotas ēku iekšpusē, kur
uzstādītas ieejas durvis ar piekļuves kodiem, ir iespējama,
slēdzot līgumu starp pasta komersantiem un attiecīgās mājas
īpašnieku (dzīvokļu īpašnieku) pilnvaroto personu, tādējādi darot
zināmu informāciju par ieejas durvju kodiem vai izsniedzot
atslēgu dublikātus. Lai pasta komersantiem nodrošinātu apstākļus
pasta pakalpojumu sniegšanai, normatīvajā aktā nosakot adresātiem
prasības par pastkastītes ierīkošanu, vienlaicīgi jānosaka arī
prasība, lai pastkastīte būtu pieejama.";
1.14. papildināt 5.2.1. apakšsadaļu aiz vārdiem
"jāizdara attiecīgi grozījumi" ar tekstu šādā
redakcijā:
"Lai nodrošinātu iespēju pasta komersantam pārliecināties
par fiziskās personas tiesībām pārstāvēt konkrētu juridisko
personu atbilstoši Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vesto
reģistru ierakstiem un vienlaikus neuzliktu papildu finanšu slogu
ne juridiskām personām (aktuālas izziņas iegūšana, lai pierādītu
pārstāvības tiesības), ne pasta komersantiem (maksas pakalpojumi,
lai pārbaudītu pārstāvības tiesības), būtu jānodrošina Uzņēmumu
reģistra mājaslapā iespēja personām bez maksas pārbaudīt
juridiskās personas pārstāvju pārstāvības tiesības. Ievērojot to,
ka datu iegūšana Uzņēmumu reģistra tiešsaistes režīmā ir maksas
pakalpojums, iespēja pasta komersantam nodrošināt juridiskās
personas pārstāvju pārstāvības tiesību pārbaudi visām juridiskām
personām, kurām adresēti pasta sūtījumi, jebkurā pasta
pakalpojumu sniegšanas vietā prasa ievērojamus papildu līdzekļus
pasta komersantiem, kā rezultātā varētu paaugstināties pasta
pakalpojumu cenas lietotājiem. Informācijas atkalizmantošanas
pakalpojuma sniedzēji nepiedāvā iespēju bez maksas pārbaudīt
juridiskās personas pārstāvju pārstāvības tiesības.
Uzņēmumu reģistrs piedāvā izstrādāt atbilstošu servisu
izvietošanai Uzņēmumu reģistra mājaslapā, lai nodrošinātu iespēju
bez maksas tā vestajos reģistros pārbaudīt juridiskās personas
pārstāvja pārstāvības tiesības, samērojot datu pieejamību ar
personas datu aizsardzību. Minētais serviss nodrošinātu iespēju
informācijas pieprasītājam, norādot personas kodu (ja personai
nav personas koda, - dzimšanas datumu) un juridisko personu
identificējošas ziņas, saņemt atbildi par to, vai persona ar šādu
personas kodu (dzimšanas datumu) ir vai nav tiesīga pārstāvēt
attiecīgo juridisko personu, kā arī informāciju par pārstāvības
tiesību apjomu (atsevišķi vai kopīgi).
Lai mazinātu sabiedrības daļu, kas pauž neapmierinātību par
neadresētās reklāmas izplatīšanu, ievietojot to pastkastītē,
jāparedz komplekss risinājums pēc būtības. Informācijas
sabiedrības pakalpojumu likums nosaka, ka komerciāla paziņojuma
sūtīšana, izmantojot publiski pieejamus elektronisko sakaru
pakalpojumus, var notikt, ja pakalpojuma saņēmējs iepriekš ir
devis brīvu un nepārprotamu piekrišanu komerciālo paziņojumu
saņemšanai un nav iebildis pret turpmāku elektroniskā pasta
adreses izmantošanu. Attiecībā uz neadresētām reklāmām
pastkastītēs ierobežojošo nosacījumu noteikšana normatīvajos
aktos, piemēram, nosakot neadresētas reklāmas aizliegumu,
nesniegs rezultātu, jo atšķirībā no elektroniski nosūtītiem
komerciāliem paziņojumiem neadresētai reklāmai ne vienmēr būs
iespējams noteikt personu, kas reklāmu pastkastītē ievietojusi.
Turklāt šāda regulējuma izstrādes gadījumā tā ievērošanas
uzraudzība prasītu nesamērīgus valsts budžeta resursus.
Efektīvāks veids šā jautājuma risināšanā ir nozares
pašregulācijas mehānisma ieviešana, kas paredz, ka neadresētās
reklāmas izplatīšanā iesaistīto komersantu asociācijas
brīvprātīgi izstrādās labas prakses kodeksus un apņemsies
neizplatīt neadresētas reklāmas to pastkastīšu īpašniekiem, kas
paudīs nevēlēšanos saņemt neadresētus reklāmas sūtījumus.
Pastkastīšu īpašnieki tiks informēti par iespēju atteikties no
neadresētu reklāmu saņemšanas, izvietojot uzlīmi uz pastkastītes.
Savukārt komersanti, kas pievienosies labas prakses kodeksam,
respektēs pastkastīšu īpašnieku izteikto gribu. Šāda sistēma
sekmīgi darbojas arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Atbalstu pašregulācijas mehānismam un gatavību iesaistīties
kodeksa izstrādē paudušas Latvijas Darba devēju konfederācija,
Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija, Latvijas Tiešā mārketinga
asociācija un Pasta komersantu biedrība, lai vienotos, ka
neadresēta reklāma netiek izplatīta tām privātpersonām, kas ir
skaidri to norādījušas. Minētās asociācijas ir savā nozarē
lielākās uzņēmumus apvienojošās organizācijas, kuru darbība
saistīta ar reklāmas materiālu izgatavošanu un izplatīšanu.
Praktiski jautājumi par kodeksā ietveramo informāciju, reklāmas
devēju, izgatavotāju un izplatītāju darbību koordinēšanu, kā arī
jautājumi, kas saistīti ar uzlīmju izgatavošanu, izplatīšanu un
iedzīvotāju informēšanu, tiks risināti kodeksa sagatavošanas
gaitā, asociācijām savstarpēji vienojoties. Kodeksa izstrādei un
pārskatīšanai, kā arī tajā ietverto noteikumu ievērošanai
asociācijām būs pienākums norīkot par pašregulācijas mehānisma
ieviešanu atbildīgo personu (saimnieciskās vai profesionālas
darbības veicējs vai šādas darbības veicēju izveidota
profesionāla apvienība). Pamatojoties uz iesaistīto asociāciju
sniegto informāciju par progresu pašregulācijas mehānisma izveidē
un darbībā, Ekonomikas ministrija sagatavos informatīvo ziņojumu
Ministru kabinetam par pašregulācijas mehānisma efektivitāti. Ja
tiks konstatēts, ka nozares pašregulācija nav bijusi efektīvs
līdzeklis jautājuma risināšanai, Ekonomikas ministrijai būs
jāvērtē citi līdzekļi neadresētas reklāmas jautājuma
risināšanai.";
1.15. papildināt 5.2.1. apakšsadaļu aiz vārdiem
"pastkastītes izmantošanas nosacījumus" ar vārdiem
"precizējot normas par adresātu pastkastīšu
pieejamību";
1.16. papildināt 5.2.1. apakšsadaļu aiz vārdiem
"precizējot normas par adresātu pastkastīšu pieejamību"
ar trim jaunām rindkopām šādā redakcijā:
" - nodrošināt iespēju tiešsaistē bez maksas pārbaudīt
juridiskās personas pārstāvju pārstāvības tiesības Uzņēmumu
reģistrā;
- izveidot pasta nozares konsultatīvo padomi, kura sniegs
priekšlikumus pasta nozares regulējošā ietvara pilnveidošanai un
kurā piedalītos valsts iestāžu, UP sniedzēja un nevalstisko
organizāciju pārstāvji;
- veicināt neadresētās reklāmas izplatīšanas jautājuma
risināšanu nozares pašregulācijas ceļā, iesaistot nozaru
apvienības un asociācijas.";
1.17. izteikt 5.2.2. apakšsadaļas nosaukumu šādā
redakcijā:
"5.2.2. Paplašināts publiski pieejamās
informācijas apjoms";
1.18. aizstāt 5.2.2. apakšsadaļā tekstu
"Uzdevumi
- izstrādāt MK noteikumu projektu par publiski pieejamiem
statistiskās informācijas rādītājiem, kas raksturo pasta
nozari."
ar tekstu
"Uzdevums:
- izvērtēt iespēju pilnveidot publiski pieejamos pasta nozares
rādītājus.";
1.19. papildināt 5.3. apakšsadaļu aiz vārdiem "sekmē
inovatīvu pakalpojumu ieviešanu" ar jaunu rindkopu šādā
redakcijā:
"Pēdējā laikā iepirkšanās interneta veikalos kļūst
aizvien izplatītāka. Pasta sektorā ir liels attīstības potenciāls
ar preču piegādi saistītiem pakalpojumiem. Eiropas Komisija
zaļajā grāmatā ir konstatējusi ar pasta pakalpojumiem saistītas
problēmas, kas kavē e-tirdzniecības attīstību Eiropas Savienībā.
Šo šķēršļu novēršanai Eiropas Komisija ir pieņēmusi Ceļvedi
vienotā tirgus pilnveidei paku piegādes jomā (turpmāk -
Ceļvedis), kurā ir noteikti izpildāmie pasākumi piegādes
operatoriem, e-mazumtirgotājiem, dalībvalstīm, regulatīvajām
iestādēm un Eiropas Komisijai. No šo pasākumu izpildes atkarīga
e-komercijas potenciāla izmantošana un ilgtspējīga pasta nozares
attīstība, tādēļ ir svarīgi uzlabot informācijas pieejamības
rīkus, paku piegādes kvalitāti un nodrošināt efektīvus
sadarbspējas risinājumus.";
1.20. papildināt 5.3. apakšsadaļu aiz vārdiem
"zaļajā grāmatā" ar atsauci šādā redakcijā:
"2012. gada 29. novembra Zaļā grāmata
"Integrēts paku piegādes tirgus e-tirdzniecības izaugsmei
ES" (COM(2012) 698 final)";
1.21. papildināt 5.3. apakšsadaļu aiz vārdiem
"piegādes jomā" ar atsauci šādā redakcijā:
"2013. gada 16. decembra Eiropas Komisijas
"Ceļvedis vienotā tirgus pilnveidei paku piegādes jomā -
sekmēt uzticēšanos piegādes pakalpojumiem un veicināt
tirdzniecību internetā" (COM(2013) 886)";
1.22. aizstāt 5.3. apakšsadaļā vārdu
"Uzdevums:" ar vārdu "Uzdevumi:";
1.23. papildināt 5.3. apakšsadaļu aiz vārdiem
"legalizācijas novēršanas jomā" ar jaunu rindkopu šādā
redakcijā:
"- veikt grozījumus normatīvajos aktos, pilnveidojot
pamatjēdzienus un tiesisko regulējumu un nodrošinot efektīvus
pasta sūtījumu piegādes risinājumus, lai veicinātu Ceļvedī
noteikto pasākumu izpildi.";
1.24. aizstāt 6. sadaļas 10. tabulas 1.1. rindā
skaitli "95,0" ar skaitli "90,0";
1.25. aizstāt 6. sadaļas 10. tabulas 1.3. rindā
vārdus "Konkursa kārtībā" ar vārdu "Ir";
1.26. papildināt 8.2. apakšsadaļas 11. tabulas
2. daļu ar tekstu šādā redakcijā:
"4.
Izveidot pasta nozares konsultatīvo padomi (turpmāk -
PNKP), kurā piedalītos valsts iestāžu, UP sniedzēja un
nevalstisko organizāciju pārstāvji
30.06.2015
SM
SPRK, EM, KP, LPS, VARAM,
nozaru asociācijas, UP sniedzējs
5.
Veikt grozījumus normatīvajā
aktā par pastkastīšu ierīkošanu, papildinot to ar normu par
pastkastītes pieejamību
30.12.2016.
SM
6.
Sagatavot informatīvo ziņojumu
par pašregulācijas mehānisma ieviešanu un tā darbības
efektivitāti neadresētās reklāmas jautājuma risināšanā
01.12.2017.
EM
SM
7.
Nodrošināt iespēju tiešsaistē
bez maksas pārbaudīt juridiskās personas pārstāvju
pārstāvības tiesības Uzņēmumu reģistrā
01.09.2016.
LR Uzņēmumu reģistrs
"
1.27. 9. sadaļā aizstāt vārdus un skaitļus "līdz
2017. gada 1. decembrim" ar vārdiem un skaitļiem
" līdz 2018. gada 1. augustam, ietverot
priekšlikumus pasta nozares attīstībai turpmākajos
gados";
1.28. papildināt 9. sadaļu aiz vārdiem "attīstībai
turpmākajos gados" ar tekstu šādā redakcijā:
"EM pieprasa no iesaistītajām asociācijām informāciju
attiecībā uz neadresētās reklāmas jautājuma risināšanu:
- par progresu pašregulācijas mehānisma izveidē - līdz
2015. gada 30. decembrim;
- par pašregulācijas mehānisma darbību - līdz
2017. gada 1. jūnijam.
EM sadarbībā ar SM sagatavo un iesniedz MK informatīvo
ziņojumu par pašregulācijas mehānisma ieviešanu un tā darbības
efektivitāti neadresētās reklāmas jautājuma risināšanā,
pamatojoties uz iesaistīto nozaru asociāciju sniegto informāciju,
- līdz 2017. gada 1. decembrim.";
1.29. aizstāt 10.3. apakšsadaļā tekstu
"Pamatnostādnēs noteikto pasākumu plānošana atbilst UPU
stratēģiskas plānošanas dokumentam Nairobi pasta stratēģija
2009.-2012. gadam, kura pieņemta 2009. gada
12. augustā Ženēvas kongresā32."
ar tekstu
"Pamatnostādnēs noteikto pasākumu plānošana atbilst UPU
stratēģiskas plānošanas dokumentiem:
1) Nairobi pasta stratēģija
2009.-2012. gadam, kura pieņemta 2009. gada
12. augustā Ženēvas kongresā32.";
1.30. papildināt 10.3. apakšsadaļu aiz vārdiem
"pakalpojumu attīstības veicināšana" ar tekstu šādā
redakcijā:
"2) Dohas pasta stratēģija
2013.-2016. gadam "Globāls ceļvedis pasta
dienestiem", kura pieņemta 2012. gada septembrī.
Dohas pasta stratēģijā ir noteikti četri stratēģiskie
mērķi un stratēģijas īstenošanas programmas, nosakot prioritāros
rīcības virzienus katram reģionam. Eiropas valstu reģionam ir
noteiktas 18 prioritātes. To starpā ir izceltas galvenās
prioritātes:
- modernizēt un dažādot pasta pakalpojumus un produktus;
- veicināt starptautisko e-komerciju;
- paaugstināt pasta pakalpojumu kvalitāti, pasta tīklu
uzticamību un efektivitāti;
- paaugstināt dalībvalstu spēju nodrošināt universālo pasta
pakalpojumu un kontrolēt tā izpildi;
- veikt tirgus un nozaru pētījumus, lai apmierinātu klientu
vajadzības."