6. pants
Valsts atzīti

profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošie

dokumenti

(1) Valsts atzīti profesionālo izglītību apliecinošie

dokumenti ir šādi:

1) apliecība par profesionālo pamatizglītību;

2) atestāts par arodizglītību;

3) diploms par profesionālo vidējo izglītību;

4) diploms par īsā cikla profesionālo augstāko izglītību.

(2) Valsts atzīti profesionālo kvalifikāciju apliecinošie

dokumenti ir šādi:

1) profesionālās kvalifikācijas apliecība;

2) apliecība par profesionālās kvalifikācijas daļas

apguvi.

(3) Valsts atzīti profesionālās pilnveides un

profesionālās ievirzes izglītību apliecinošie dokumenti ir

šādi:

1) apliecība par profesionālās pilnveides izglītības

apguvi;

2) apliecība par profesionālās ievirzes izglītības apguvi.

(4) Profesionālās izglītības dokuments apliecina

profesionālās izglītības apguvi atbilstoši noteiktai

profesionālās izglītības pakāpei. Valsts atzītu profesionālo

izglītību apliecinošu dokumentu izsniedz akreditēta profesionālās

izglītības iestāde.

(5) Profesionālās kvalifikācijas apliecība apliecina

noteikta līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvi. Valsts

atzītu profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu izsniedz

akreditēta profesionālās izglītības iestāde vai akreditēts

nozares eksaminācijas centrs.

(6) Apliecību par profesionālo pamatizglītību vai

atestātu par arodizglītību izsniedz izglītojamam, kurš apguvis

attiecīgajam valsts profesionālās izglītības standartam

atbilstošu profesionālās izglītības programmu.

(7) Diplomu par profesionālo vidējo izglītību un

profesionālās kvalifikācijas apliecību izsniedz izglītojamam,

kurš pilnībā apguvis profesionālās izglītības programmu un

nokārtojis valsts profesionālās izglītības standartā noteiktos

valsts noslēguma pārbaudījumus.

(8) Diplomu par profesionālo vidējo izglītību izsniedz

izglītojamam, kurš pilnībā apguvis vidējās izglītības programmu

un nokārtojis centralizētos eksāmenus, bet veselības stāvokļa dēļ

nespēj kārtot profesionālās kvalifikācijas eksāmenus vai nav

saņēmis pietiekamu vērtējumu profesionālās kvalifikācijas

eksāmenā.

(9) Diplomu par īsā cikla profesionālo augstāko izglītību

izsniedz, ievērojot Augstskolu likumā noteikto.

(10) Profesionālās kvalifikācijas apliecību izsniedz

izglītojamam, kurš nokārtojis profesionālās kvalifikācijas

eksāmenu un izpildījis vienu no šādiem nosacījumiem:

1) pilnībā vai daļēji apguvis profesionālās izglītības

programmu;

2) apguvis profesionālās tālākizglītības programmu;

3) apguvis vai pilnveidojis profesionālo kompetenci

profesionālās darbības vai pašizglītības rezultātā.

(11) Apliecību par profesionālās kvalifikācijas daļas

apguvi izsniedz izglītojamam, kurš apguvis sasniedzamo mācīšanās

rezultātu vienību kopumu, kas veido attiecīgās profesionālās

kvalifikācijas daļu.

(12) Apliecību par profesionālās pilnveides izglītības

apguvi izsniedz izglītojamam, kurš apguvis profesionālās

pilnveides izglītības programmu.

(13) Apliecību par profesionālās ievirzes izglītības

apguvi izsniedz izglītojamam, kurš apguvis profesionālās ievirzes

izglītības programmu.

(14) Valsts atzītos profesionālo izglītību apliecinošos

dokumentos un profesionālo kvalifikāciju apliecinošos dokumentos

norāda profesionālās kvalifikācijas līmeni un Latvijas

kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeni."

6. 7. pantā:

izteikt 2. un 2.1 punktu šādā redakcijā:

"2) nosaka institūciju un kārtību nozares kvalifikāciju

struktūras un profesijas standarta un tajā ietverto profesionālās

kvalifikācijas prasību izstrādei un aktualizācijai;

21) nosaka to profesionālo kvalifikāciju sarakstu,

kurām obligāti piemērojamas profesijas standartā ietvertās

attiecīgās profesionālās kvalifikācijas prasības, un

profesionālās kvalifikācijas prasību publiskošanas

kārtību;";

izteikt 4. un 5. punktu šādā redakcijā:

"4) nosaka prakses organizēšanas kārtību, tai skaitā

prakses organizēšanai nepieciešamos dokumentus;

5) nosaka valsts atzītu profesionālās izglītības un

profesionālās kvalifikācijas dokumentu paraugus, tai skaitā

profesionālās kvalifikācijas daļas apguves dokumentu paraugus,

dokumentu izgatavošanas un izsniegšanas kārtību, kā arī

profesionālās pilnveides un profesionālās ievirzes izglītību

apliecinošu dokumentu paraugus un šo dokumentu izgatavošanas un

izsniegšanas kārtību;";

papildināt pantu ar 5.1 punktu šādā

redakcijā:

"51) nosaka moduļa apliecības un dokumenta par

profesionālās izglītības programmas daļas apguvi paraugu un

izsniegšanas kārtību;";

izteikt 7. punktu šādā redakcijā:

"7) nosaka prasības un kārtību, kādā reģistrē un akreditē

nozares eksaminācijas centrus;";

aizstāt 9. punktā vārdus "eksaminācijas centru"

ar vārdiem "nozares eksaminācijas centru";

izteikt 10. punktu šādā redakcijā:

"10) nosaka profesionālās kvalifikācijas eksāmenu

organizēšanas, norises un vērtēšanas, kā arī satura izstrādes

kārtību profesionālās pamatizglītības un profesionālās vidējās

izglītības pakāpē;";

izslēgt 11. punktu;

papildināt pantu ar 11.1 punktu šādā

redakcijā:

"111) apstiprina profesionālās izglītības

iestāžu akreditācijas noteikumus, tai skaitā attiecīgajam

profesionālās izglītības iestādes statusam likumā noteikto

nosacījumu piemērošanas un izvērtēšanas kārtību;";

izteikt 13. punktu šādā redakcijā:

"13) nosaka kārtību, kādā profesionālās izglītības

iestādes un nozares eksaminācijas centri veic ārpus formālās

izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences

novērtēšanu, un tās ietvaros sniegto maksas pakalpojumu

cenrādi;";

papildināt pantu ar 13.1 un

13.2 punktu šādā redakcijā:

"131) nosaka nozares eksaminācijas centru

profesionālās kvalifikācijas eksaminācijas un profesionālās

kompetences novērtēšanas ietvaros sniegtos maksas pakalpojumus un

to izmaksu noteikšanas principus;

132) apstiprina profesionālās izglītības programmu

licencēšanas, kā arī profesionālās izglītības iestāžu un nozares

eksaminācijas centru akreditācijas ietvaros sniegto maksas

pakalpojumu cenrādi;";

papildināt pantu ar 15.1, 15.2,

15.3, 15.4 un 15.5 punktu

šādā redakcijā:

"151) nosaka prasības un kārtību, kādā atzīst

personas kompetenci uzņemšanai profesionālās izglītības

programmas, izņemot profesionālās augstākās izglītības programmas

(turpmāk arī - studiju programmas), vēlākos mācību

posmos;

152) nosaka prasības un kārtību uzņemšanai

profesionālās izglītības programmās, izņemot studiju programmas,

tai skaitā iestājpārbaudījumu organizēšanai, kā arī pārcelšanai

nākamajā kursā vai atskaitīšanai;

153) katru gadu profesionālās vidējās izglītības

programmās nosaka vispārizglītojošo mācību priekšmetu valsts

noslēguma pārbaudījumu norises laiku un kārtību;

154) nosaka Valsts izglītības informācijas sistēmā

iesniedzamās informācijas apjomu par profesionālās

pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības

un profesionālās tālākizglītības programmu absolventu iegūto

profesionālo kvalifikāciju, nodarbinātību un ienākumiem,

informācijas iesniegšanas kārtību, kā arī publiski pieejamās

informācijas apjomu un publiskošanas kārtību un absolventu

monitoringa veikšanai nepieciešamā finansējuma apjomu;

155) nosaka prasības un kārtību, kādā atzīst

profesionālo kvalifikāciju vai tās daļu;".

7. 8. pantā:

izteikt 5. punktu šādā redakcijā:

"5) izstrādā normatīvo aktu projektus profesionālajā

izglītībā;";

izslēgt 6. punktā vārdus "profesionālās orientācijas

un";

izslēgt 6.1 punktu;

izteikt 8. punktu šādā redakcijā:

"8) apstiprina ministrijas padotībā esošo valsts

profesionālās izglītības iestāžu, izņemot koledžas,

nolikumus;";

papildināt pantu ar 8.1 punktu šādā

redakcijā:

"81) saskaņo ministrijas padotībā esošo valsts

profesionālās izglītības iestāžu profesionālās izglītības

programmas, izņemot studiju programmas;".

8. 9. panta pirmajā daļā:

izslēgt 5. punktā vārdus "kā arī bezdarbnieku

pārkvalifikāciju un apmācību";

papildināt daļu ar 5.1 un

5.2 punktu šādā redakcijā:

"51) apstiprina ministrijas padotībā esošo

valsts profesionālās izglītības iestāžu, izņemot koledžas,

nolikumus;

52) saskaņo ministrijas padotībā esošo valsts

profesionālās izglītības iestāžu profesionālās izglītības

programmas, izņemot studiju programmas;".

9. Aizstāt 11. panta otrās daļas 1. punktā

vārdus "profesionālās orientācijas" ar vārdiem

"karjeras attīstības atbalstam".

10. 12. pantā:

izteikt pirmo, otro, trešo, ceturto un piekto daļu šādā

redakcijā:

"(1) Nozaru ekspertu padomju darbības mērķis ir

sekmēt nozaru profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus

prasībām, tās efektivitātes un kvalitātes paaugstināšanu,

veicinot valsts un pašvaldību, profesionālās izglītības iestāžu,

nozares darba devēju un to apvienību, arodbiedrību un to

apvienību un speciālistu sadarbību cilvēkresursu attīstības

jautājumos.

(2) Nozaru ekspertu padomes:

1) sniedz ierosinājumus par nozares kvalifikāciju struktūras

izveidi vai aktualizāciju, saskaņojot to ar darba tirgus

prasībām, un priekšlikumus par attiecīgajai nozarei

nepieciešamajām profesionālajām kvalifikācijām un atbilstošām

specializācijām;

2) sniedz atzinumus par nozarei atbilstošiem profesijas

standartiem un tajos ietvertajām profesionālās kvalifikācijas

prasībām to izstrādes un aktualizācijas procesā;

3) deleģē ekspertus dalībai attiecīgajai nozarei atbilstošu

profesionālās izglītības iestāžu un nozares eksaminācijas centru

akreditācijā, profesionālās izglītības programmu licencēšanā un

dalībai profesionālās kvalifikācijas eksāmenos;

4) piedalās nozarei atbilstošo profesionālās izglītības

iestāžu tīkla un nozares eksaminācijas centru attīstības un

profesionālās izglītības programmu plānošanā un sniedz atzinumu

par nozares eksaminācijas centru izveides nepieciešamību;

5) sniedz priekšlikumus par nozarēm nepieciešamo izglītojamo

skaita tendencēm un izglītojamo uzņemšanas plāniem valsts

finansētās profesionālās izglītības programmās;

6) veicina darba devēju sadarbību ar profesionālās izglītības

iestādēm darba vidē balstītu mācību atbalstīšanā un prakses

organizēšanā;

7) risina jautājumus, kas saistās ar nodarbinātību,

pieprasījumu un piedāvājumu attiecīgās nozares darba tirgū.

(3) Nozaru ekspertu padomēm ir tiesības:

1) ierosināt izmaiņas profesionālās izglītības iestāžu

darbībā;

2) pieprasīt no profesionālās izglītības iestādēm un valsts

institūcijām nozares ekspertu padomei šajā likumā noteiktās

kompetences ietvaros nepieciešamo informāciju;

3) deleģēt nozares ekspertus profesiju standartu un

profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādei;

4) sniegt atzinumus un ierosināt izmaiņas profesionālās

izglītības programmu un profesionālās kvalifikācijas pārbaudījumu

saturā;

5) sniegt atzinumus licencēšanas vai akreditācijas lēmumu

pieņemšanai, tai skaitā par profesionālās izglītības programmas

atbilstību nozares attīstības vajadzībām un par tās sagatavoto

speciālistu nodarbinātības prognozēm.

(4) Nozaru ekspertu padomju sastāvā iekļauj nozaru darba

devēju vai to apvienību, nozaru profesionālo organizāciju,

arodbiedrību vai darbinieku un valsts institūciju pārstāvjus.

(5) Nozaru ekspertu padomju darbību koordinē Latvijas

Darba devēju konfederācija, izņemot šajā likumā noteiktās

nozares. Latvijas Darba devēju konfederācija ir nacionālais

nozaru ekspertu padomju koordinators.";

papildināt pantu ar devīto, desmito un vienpadsmito daļu šādā

redakcijā:

"(9) Pārtikas rūpniecības un lauksaimniecības

nozares ekspertu padomes darbību koordinē Lauksaimnieku

organizāciju sadarbības padome. Kultūras nozares un radošo

industriju jomas nozares ekspertu padomes funkcijas veic

Kultūrizglītības padome.

(10) Kārtību, kādā tiek koordinēta nozaru ekspertu

padomju darbība, nosaka Ministru kabinets.

(11) Nozaru ekspertu padomju darbības koordināciju

finansē no valsts budžeta."

11. Papildināt II nodaļu ar 13.1 pantu

šādā redakcijā:

"13.1 pants. Nozares eksaminācijas

centrs

(1) Nozares eksaminācijas centru reģistrē un akreditē,

ievērojot Ministru kabineta prasības un kārtību.

(2) Nozares eksaminācijas centrs organizē un īsteno

vienotu profesionālās kvalifikācijas eksāmenu un ārpus formālās

izglītības sistēmas apgūtās kompetences novērtēšanu.

(3) Nozares eksaminācijas centrs veic profesionālās

kvalifikācijas eksaminācijas norises dokumentu sagatavošanu un

uzskaiti.

(4) Nozares eksaminācijas centru akreditē uz sešiem

gadiem. To reģistrē un tā akreditāciju organizē Izglītības

kvalitātes valsts dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Lēmumu par nozares eksaminācijas centra akreditāciju pieņem sešu

mēnešu laikā no attiecīga iesnieguma iesniegšanas dienas. Nozares

eksaminācijas centra akreditācijas ietvaros sniegto maksas

pakalpojumu cenrādi nosaka Ministru kabinets.

(5) Informācija par akreditētajiem nozares eksaminācijas

centriem, kuriem ir tiesības izsniegt valsts atzītus profesionālo

kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, kā arī profesionālo

kvalifikāciju saraksts, kurās šie eksaminācijas centri ir tiesīgi

izsniegt valsts atzītus profesionālo kvalifikāciju apliecinošus

dokumentus, pieejams Valsts izglītības informācijas

sistēmā."

12. Izteikt 14. pantu šādā redakcijā:

"14. pants. Profesionālās izglītības iestāžu

dibināšanas, reorganizēšanas un likvidācijas, kā arī

reģistrācijas kārtība

(1) Profesionālās izglītības iestādes dibina, reorganizē

un likvidē, ievērojot Izglītības likumā noteikto.

(2) Profesionālās izglītības iestādes reģistrē Izglītības

likumā noteiktajā kārtībā."

13. 15. pantā:

izslēgt 2.1 daļu;

aizstāt sestajā daļā vārdus "reģistrācijas

apliecību" ar vārdu "reģistrāciju";

izslēgt septīto daļu.

14. Izslēgt 15.1 un 16. pantu.

15. Papildināt likumu ar 16.1, 16.2,

16.3, 16.4, 16.5 un

16.6 pantu šādā redakcijā:

"16.1 pants. Profesionālās izglītības

iestāžu statuss un nosaukums

(1) Atbilstoši profesionālās izglītības iestādē

iegūstamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai ir šāda

statusa profesionālās izglītības iestādes:

1) tehnikums;

2) mākslu izglītības kompetences centrs;

3) profesionālā vidusskola;

4) profesionālās tālākizglītības centrs.

(2) Profesionālās izglītības iestādes nosaukumu izvēlas

atbilstoši Izglītības likumā un šā panta pirmajā daļā

noteiktajam. Nosaukumā var ietvert norādi uz izglītības

programmas veidu un profesionālo jomu, kā arī ģeogrāfisko

vietu.

(3) Saskaņā ar profesionālās izglītības iestādes

vēsturiskajām tradīcijām tā ir tiesīga izmantot citu nosaukumu

Izglītības likumā noteiktā kārtībā.

(4) Profesionālās izglītības iestādes statusu nosaka tās

dibinātājs. Profesionālās izglītības iestādes atbilstību

attiecīgajam profesionālās izglītības iestādes statusam izvērtē

izglītības iestādes akreditācijas procesā.

(5) Vērtējot profesionālās izglītības iestādes, izņemot

profesionālās tālākizglītības centrus, atbilstību attiecīgajam šā

panta pirmajā daļā noteiktajam profesionālās izglītības iestādes

statusam, ņem vērā šādus nosacījumus:

1) izglītojamo skaita rādītājus;

2) izglītojamo rezultātus profesionālās kvalifikācijas

eksāmenos un citos valsts noslēguma pārbaudījumos;

3) profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides

izglītības programmu īstenošanas rādītājus, ja izglītības iestāde

tādas īsteno.

(6) Vērtējot profesionālās izglītības iestādes atbilstību

tehnikuma statusam, papildus šā panta piektajā daļā noteiktajam

tiek vērtēti:

1) darba vidē balstītu mācību īstenošanas rādītāji;

2) metodiskā darba rezultatīvie rādītāji;

3) absolventu nodarbinātības un izglītības turpināšanas

augstākās izglītības pakāpē rādītāji.

(7) Vērtējot profesionālās izglītības iestādes atbilstību

mākslu izglītības kompetences centra statusam, papildus šā panta

piektajā daļā noteiktajam tiek vērtēti:

1) sadarbības ar mākslu, kultūras un radošo industriju darba

devējiem rādītāji;

2) metodiskā darba rezultatīvie rādītāji;

3) absolventu nodarbinātības un izglītības turpināšanas

augstākās izglītības pakāpē rādītāji.

(8) Vērtējot profesionālās izglītības iestādes atbilstību

profesionālās tālākizglītības centra statusam, ņem vērā šādus

nosacījumus:

1) pedagogu un ekspertu kvalifikācijas atbilstību īstenotajām

programmām;

2) materiāltehniskā nodrošinājuma atbilstību īstenotajām

profesionālās izglītības programmām;

3) izglītojamo rezultātus profesionālās kvalifikācijas

pārbaudījumos;

4) absolventu karjeras izaugsmes rādītājus;

5) sadarbības ar darba devējiem rādītājus.

16.2 pants.

Tehnikums un tā darbības mērķi

(1) Tehnikums ir profesionālās vidējās izglītības

iestāde, kura īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas

un profesionālās tālākizglītības programmas, kas dod iespēju

iegūt trešā un ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.

(2) Tehnikums ir tiesīgs īstenot arī profesionālās

tālākizglītības programmas, kas dod iespēju iegūt piektā līmeņa

profesionālo kvalifikāciju tajās profesionālajās kvalifikācijās,

kurās tehnikums īsteno atbilstošas izglītības programmu grupas

ceturtā līmeņa profesionālās kvalifikācijas izglītības programmas

un augstākās izglītības pakāpē nav studiju programmas attiecīgās

profesionālās kvalifikācijas ieguvei.

(3) Tehnikums ir tiesīgs īstenot arī profesionālās

pilnveides izglītības programmas tajās profesionālajās

kvalifikācijās, kurās tehnikums īsteno atbilstošas profesionālās

izglītības programmas.

(4) Tehnikuma darbības mērķi atbilstoši tā dibinātāja

apstiprinātai stratēģijai ir šādi:

1) attīstīt un īstenot dibinātāja noteiktajās nozarēs

izglītības programmas, kas nodrošina tautsaimniecības, valsts un

sabiedrības attīstības nākotnes vajadzībām nepieciešamos

speciālistus, kā arī veicināt izglītības procesā iesaistīto

personu izaugsmi par uzņēmīgiem, radošiem, atbildīgiem un

konkurētspējīgiem sabiedrības locekļiem;

2) sadarbībā ar nozares uzņēmumiem īstenot darba vidē

balstītas mācības;

3) reģiona vai nozares ietvaros īstenot metodisko darbu,

nodrošināt citām profesionālās izglītības iestādēm metodisko

atbalstu un pedagogu tālākizglītību;

4) organizēt profesionālās kvalifikācijas eksāmenus, lai

novērtētu ārpus formālās izglītības sistēmas iegūto profesionālo

kompetenci tajās profesionālajās kvalifikācijās, kurās tehnikums

īsteno atbilstošas profesionālās izglītības programmas.

16.3 pants. Mākslu izglītības

kompetences centrs un tā darbības mērķi

(1) Mākslu izglītības kompetences centrs ir profesionālās

vidējās izglītības iestāde, kura izglītības tematiskajā jomā

"Mākslas" un ar to saistītajās jomās īsteno

profesionālās vidējās izglītības programmas un profesionālās

tālākizglītības programmas, kas dod iespēju iegūt trešā un

ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.

(2) Mākslu izglītības kompetences centrs ir tiesīgs

īstenot arī profesionālās tālākizglītības programmas, kas dod

iespēju iegūt piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju tajās

profesionālajās kvalifikācijās, kurās mākslu izglītības

kompetences centrs īsteno atbilstošas izglītības programmu grupas

ceturtā līmeņa profesionālās kvalifikācijas izglītības programmas

un augstākās izglītības pakāpē nav studiju programmas attiecīgās

profesionālās kvalifikācijas ieguvei.

(3) Mākslu izglītības kompetences centrs ir tiesīgs

īstenot arī vispārējās pamatizglītības programmas, profesionālās

ievirzes programmas un profesionālās pilnveides izglītības

programmas.

(4) Mākslu izglītības kompetences centra darbības mērķi

atbilstoši tā dibinātāja apstiprinātai stratēģijai ir šādi:

1) attīstīt un īstenot dibinātāja noteiktajās nozarēs

izglītības programmas, kas nodrošina mākslu, kultūras un radošo

industriju nozaru attīstības vajadzībām nepieciešamos

speciālistus, kā arī veicināt izglītības procesā iesaistīto

personu radošo talantu izkopšanu un attīstīšanu;

2) īstenot metodisko darbu izglītības tematiskajā jomā

"Mākslas", nodrošināt pedagogu tālākizglītību un

metodisko atbalstu citām profesionālās vidējās izglītības

iestādēm un reģiona profesionālās ievirzes izglītības

iestādēm;

3) sadarbībā ar mākslu, kultūras un radošo industriju nozares

darba devējiem nodrošināt izglītības programmu īstenošanu un

prakses iespējas profesionālās izglītības programmas apguvē;

4) organizēt profesionālās kvalifikācijas eksāmenus, lai

novērtētu ārpus formālās izglītības sistēmas iegūto profesionālo

kompetenci tajās profesionālajās kvalifikācijās, kurās mākslu

izglītības kompetences centrs īsteno atbilstošas profesionālās

izglītības programmas.

16.4 pants.

Profesionālā vidusskola un tās darbības mērķi

(1) Profesionālā vidusskola ir profesionālās vidējās

izglītības iestāde, kura īsteno profesionālās vidējās izglītības

programmas, kas dod iespēju iegūt trešā un ceturtā līmeņa

profesionālo kvalifikāciju.

(2) Profesionālā vidusskola ir tiesīga īstenot arī

profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides

programmas tajās profesionālajās kvalifikācijās, kurās

profesionālā vidusskola īsteno atbilstošas profesionālās

izglītības programmas. Profesionālā vidusskola, kura īsteno

profesionālās vidējās izglītības programmas izglītības

tematiskajā jomā "Mākslas", ir tiesīga īstenot arī

profesionālās ievirzes programmas.

(3) Profesionālās vidusskolas darbības mērķi atbilstoši

tās dibinātāja apstiprinātai stratēģijai ir šādi:

1) īstenot dibinātāja noteiktajās nozarēs izglītības

programmas, kas nodrošina tautsaimniecības vajadzībām

nepieciešamos speciālistus, kā arī veicināt izglītības procesā

iesaistīto personu izaugsmi par uzņēmīgiem, radošiem, atbildīgiem

un konkurētspējīgiem sabiedrības locekļiem;

2) sadarbībā ar nozares uzņēmumiem nodrošināt prakses iespējas

profesionālās izglītības programmas apguvē;

3) profesionālajai vidusskolai, kura īsteno profesionālās

vidējās izglītības programmas izglītības tematiskajā jomā

"Mākslas", papildus veikt metodisko darbu izglītības

tematiskajā jomā "Mākslas" reģiona profesionālās

ievirzes izglītības iestādēm.

(4) Profesionālā vidusskola ir tiesīga organizēt

profesionālās kvalifikācijas eksāmenus, lai novērtētu ārpus

formālās izglītības sistēmas iegūto profesionālo kompetenci tajās

profesionālajās kvalifikācijās, kurās profesionālā vidusskola

īsteno atbilstošas profesionālās izglītības programmas.

16.5 pants.

Profesionālās tālākizglītības centrs un tā darbības mērķi

(1) Profesionālās tālākizglītības centrs ir profesionālās

izglītības iestāde, kura atbilstoši profesionālās kvalifikācijas

prasībām, kas ietvertas profesijas standartā, īsteno

profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides

programmas, kas dod iespēju atbilstoši izglītojamā iepriekš

iegūtajai izglītības pakāpei iegūt attiecīgu profesionālās

kvalifikācijas līmeni.

(2) Profesionālās tālākizglītības centra darbības mērķis

ir atbilstoši darba tirgus pieprasījumam nodrošināt profesionālās

kvalifikācijas ieguvi, pārkvalifikāciju un profesionālās

kompetences pilnveidi personām ar iepriekšēju izglītību un darba

pieredzi.

(3) Profesionālās tālākizglītības centrs ir tiesīgs

organizēt profesionālās kvalifikācijas eksāmenus, lai novērtētu

ārpus formālās izglītības sistēmas iegūto profesionālo kompetenci

tajās profesionālajās kvalifikācijās, kurās profesionālās

tālākizglītības centrs īsteno atbilstošas profesionālās

izglītības programmas.

16.6 pants. Tiesības īstenot

vispārējās izglītības programmas

Tehnikums un profesionālā vidusskola ir tiesīgi īstenot arī

vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības

programmas sadarbībā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi, saņemot

izglītības un zinātnes ministra atļauju."

16. 17.1 pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Konventa sastāvā ir ne mazāk kā pieci

padomnieki. Konventa sastāvā iekļauj profesionālās izglītības

iestādes vadītāju, tās ministrijas pārstāvi, kuras padotībā ir

profesionālās izglītības iestāde, kā arī attiecīgās pašvaldības,

darba devēju un to apvienību pārstāvjus. Konventa sastāvā var

iekļaut attiecīgā plānošanas reģiona pārstāvi, kā arī attiecīgās

profesionālās izglītības iestādes darbinieku pārstāvi un citus

ieinteresēto institūciju pārstāvjus. Konventa priekšsēdētājs ir

darba devēju vai attiecīgās pašvaldības pārstāvis.";

aizstāt piektās daļas 3. punktā vārdus "iesniegšanas

licences saņemšanai" ar vārdu "licencēšanas";

aizstāt piektās daļas 4. punktā vārdus "mācību

prakses" ar vārdu "prakses";

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Šā panta noteikumi attiecas tikai uz tām

profesionālās izglītības iestādēm mākslas, mūzikas vai dejas

jomā, kuras ir mākslu izglītības kompetences centri."

17. Papildināt 18. pantu ar teikumu šādā redakcijā:

"Par pedagogu profesionālās izglītības iestādē, kura

īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas izglītības

tematiskajā jomā "Mākslas", ir tiesīga strādāt arī

persona, kurai ir atbilstoša akadēmiskā izglītība un pedagoģiskā

izglītība vai kurai ir atbilstoša akadēmiskā izglītība un kura

apgūst pedagoģisko izglītību, kas atbilst Ministru kabineta

noteiktajām profesionālās izglītības iestādes pedagoga

profesionālās kvalifikācijas prasībām."

18. Izteikt 20. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Profesionālās izglītības iestādes pedagoga

darba samaksu nosaka atbilstoši Izglītības likumam."

19. Papildināt IV nodaļu ar 21.1 un

21.2 pantu šādā redakcijā:

"21.1 pants. Profesionālās izglītības

programmu absolventu monitorings un absolventu iekļaušanās darba

tirgū izvērtējums

(1) Izglītības un zinātnes ministrija veic profesionālās

izglītības programmu absolventu iegūto profesionālo

kvalifikāciju, nodarbinātības un ienākumu monitoringu, izmantojot

tai skaitā Valsts izglītības informācijas sistēmā apkopotos

datus, arī aptauju datus.

(2) Monitoringu par profesionālās pamatizglītības,

arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības un profesionālās

tālākizglītības programmu absolventu iegūtajām profesionālajām

kvalifikācijām veic, pamatojoties uz Profesionālās izglītības

programmu absolventu reģistra datiem.

(3) Nepersonificētus monitoringa datus par profesionālās

izglītības programmu absolventu nodarbinātību (arī par

absolventiem, kuriem piešķirts bezdarbnieka vai darba meklētāja

statuss) un ienākumiem sagatavo un Valsts izglītības informācijas

sistēmā iesniedz Centrālā statistikas pārvalde, iepriekš

apstrādājot personificētus datus par absolventu nodarbinātību un

ienākumiem no Valsts ieņēmumu dienesta un personificētus datus no

Nodarbinātības valsts aģentūras par absolventiem ar bezdarbnieka

vai darba meklētāja statusu.

(4) Valsts izglītības informācijas sistēmā iesniedzamās

informācijas apjomu par profesionālās pamatizglītības,

arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības un profesionālās

tālākizglītības programmu absolventu iegūto profesionālo

kvalifikāciju, nodarbinātību un ienākumiem, šā panta trešajā daļā

minētā uzdevuma veikšanai nepieciešamo finansējuma apjomu, šīs

informācijas iesniegšanas kārtību, kā arī publiski pieejamās

informācijas apjomu un publiskošanas kārtību nosaka Ministru

kabinets.

(5) Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar

Ekonomikas ministriju, balstoties uz profesionālās izglītības

absolventu monitoringa datiem, sagatavo un publisko ikgadēju

izvērtējumu attiecībā uz absolventu iekļaušanos darba tirgū

(nodarbinātība, nodarbinātības atbilstība iegūtajai

profesionālajai kvalifikācijai un ienākumi) par pirmajiem diviem

gadiem pēc absolvēšanas. Izvērtējumā iekļauj absolventu

nodarbinātības atbilstības novērtējumu Izglītības attīstības

pamatnostādņu izvirzītajiem mērķiem un atbilstību aktuālajām

tautsaimniecības nozaru attīstības tendencēm.

21.2 pants.

Profesionālās izglītības programmu absolventu reģistrs

(1) Profesionālās izglītības programmu absolventu

reģistrs ir Valsts izglītības informācijas sistēmas sastāvdaļa.

Profesionālās izglītības programmu absolventu reģistrā ieraksta

ziņas par profesionālās pamatizglītības, arodizglītības,

profesionālās vidējās izglītības un profesionālās tālākizglītības

programmu absolventu iegūto profesionālo kvalifikāciju.

(2) Datus profesionālās izglītības programmu absolventu

reģistrā par šā panta pirmajā daļā minēto profesionālās

izglītības programmu absolventu iegūto profesionālo kvalifikāciju

sniedz profesionālās izglītības iestādes. Par reģistram sniegto

datu precizitāti un atbilstību īstenībai ir atbildīgs izglītības

iestādes vadītājs."

20. Izteikt V nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"V nodaļa

Profesionālās izglītības saturs un profesionālo kvalifikāciju

sistēma".

21. Izteikt 22. pantu šādā redakcijā:

"22. pants. Profesionālās izglītības saturu

reglamentējošie pamatdokumenti

Profesionālās izglītības saturu reglamentējošie pamatdokumenti

ir šādi:

1) valsts profesionālās izglītības standarts;

2) profesijas standarts un tajā iekļautās profesionālās

kvalifikācijas prasības;

3) nozares kvalifikāciju struktūra;

4) profesionālās izglītības programma."

22. Papildināt likumu ar 22.1 pantu šādā

redakcijā:

"22.1 pants. Profesionālo

kvalifikāciju sistēma

Profesionālo kvalifikāciju sistēma ir sistematizēts nozarē

nepieciešamo prasību kopums profesionālās kvalifikācijas ieguvei

un profesionālās kompetences pilnveidei, kuru veido:

1) nozares kvalifikāciju struktūra;

2) profesiju standarti un tajos iekļautās profesionālās

kvalifikācijas prasības;

3) profesionālās izglītības saturs;

4) profesionālās kvalifikācijas vai tās daļas novērtēšanas,

atzīšanas un piešķiršanas nosacījumi."

23. 23. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Valsts profesionālās izglītības standarti -

valsts profesionālās pamatizglītības standarts, valsts

arodizglītības standarts, valsts profesionālās vidējās izglītības

standarts un valsts profesionālās augstākās izglītības standarts

- atbilstoši izglītības pakāpei nosaka:

1) izglītības programmu stratēģiskos mērķus;

2) obligāto izglītības saturu;

3) iegūtās izglītības vērtēšanas pamatprincipus un

kārtību;

4) iegūtās profesionālās kvalifikācijas vērtēšanas

pamatprincipus un kārtību.";

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā

redakcijā:

"(11) Valsts profesionālās izglītības

standarti - valsts profesionālās tālākizglītības standarts,

valsts profesionālās pilnveides izglītības standarts un valsts

profesionālās ievirzes izglītības standarts - nosaka:

1) izglītības programmu stratēģiskos mērķus;

2) obligāto izglītības saturu;

3) iegūtās profesionālās kvalifikācijas vai profesionālās

kompetences vērtēšanas pamatprincipus un kārtību."

24. Izteikt 24. pantu šādā redakcijā:

"24. pants. Profesijas standarts

(1) Profesijas standarts ir dokuments, kurā ietvertas

profesionālās kvalifikācijas prasības, tai skaitā profesionālās

darbības pienākumi un uzdevumi, to izpildei nepieciešamā

vispārējā un profesionālā kompetence un prasības attiecībā uz

iepriekš iegūto izglītību, vienai vai vairākām savstarpēji

saistītām profesionālajām kvalifikācijām.

(2) Profesijas standartā papildus šā panta pirmajā daļā

noteiktajam var iekļaut:

1) prasības attiecībā uz darba tirgū atpazīstamu

kvalifikācijas daļu, kas ir sasniedzamo mācīšanās rezultātu

vienība vai vienību kopums noteikta darba pienākuma

veikšanai;

2) prasības attiecībā uz specializāciju, kas ir

profesionālajai kvalifikācijai atbilstoša šaurāka profesionālās

darbības joma, kuras uzdevumu veikšanai nepieciešama papildu

kompetence;

3) prasības attiecībā uz saistītu profesionālo kvalifikāciju,

kas ir profesionālā kvalifikācija ar kopīgām kompetencēm vienā

vai vairākos profesionālās kvalifikācijas līmeņos.

(3) Profesijas standartu izstrādā un aktualizē Ministru

kabineta noteikta institūcija, saskaņojot ar Nacionālās

trīspusējās sadarbības padomes Profesionālās izglītības un

nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomi Ministru

kabineta noteiktajā kārtībā."

25. Izslēgt 24.1 pantu.

26. Izteikt 24.2 pantu šādā

redakcijā:

"24.2 pants. Nozares kvalifikāciju

struktūra

(1) Nozares kvalifikāciju struktūra ir nozares profesionālo

kvalifikāciju vispārīgs raksturojums, kurā iekļauts saistīto

profesionālo kvalifikāciju un specializāciju pārskats, kā arī

nozares kvalifikāciju karte.

(2) Nozares kvalifikāciju struktūru izstrādā un aktualizē

Ministru kabineta noteikta institūcija, saskaņojot ar nozares

ekspertu padomi un Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes

Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības

apakšpadomi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā."

27. 25. pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Profesionālās izglītības programma ir

profesionālo izglītību reglamentējošs dokuments, kas atbilstoši

valsts profesionālās izglītības standartam un profesijas

standartā ietvertajām attiecīgās profesionālās kvalifikācijas

prasībām nosaka:

1) profesionālās izglītības programmas nosaukumu, mērķi,

uzdevumus un sasniedzamos rezultātus;

2) profesionālās izglītības programmas saturu;

3) profesionālās izglītības programmas īstenošanas plānu;

4) prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību;

5) profesionālās kvalifikācijas nosaukumu un līmeni, kā arī

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeni;

6) profesionālās izglītības programmas īstenošanai

nepieciešamos resursus, tai skaitā personālu, finanšu un

materiāltehniskos līdzekļus un infrastruktūru;

7) nepieciešamās profesionālās kompetences prasības

pedagogiem.

(2) Profesionālās izglītības programmu izstrādā

izglītības iestāde, saskaņojot ar tās dibinātāju, izņemot

profesionālās augstākās izglītības programmas. Profesionālās

augstākās izglītības programmas izstrādā un apstiprina Augstskolu

likumā noteiktajā kārtībā.";

papildināt pantu ar trešo, ceturto, piekto un sesto daļu šādā

redakcijā:

"(3) Profesionālās vidējās izglītības, profesionālās

tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas

mākslas, drošības, aviācijas, jūrniecības un veselības jomā

papildus saskaņo ar Ministru kabineta noteiktajām kompetentām

valsts pārvaldes iestādēm.

(4) Profesionālās izglītības programmu izglītības iestāde

sāk īstenot ne vēlāk kā gada laikā pēc tās licencēšanas.

(5) Akreditēta profesionālās izglītības iestāde

arodizglītības programmu, profesionālās vidējās izglītības

programmu un profesionālās tālākizglītības programmu daļas var

īstenot kā profesionālās pilnveides izglītības programmas bez

papildu licencēšanas.

(6) Akreditēta profesionālās izglītības iestāde

arodizglītības programmu un profesionālās vidējās izglītības

programmu daļas var īstenot kā profesionālās tālākizglītības

programmas bez papildu licencēšanas."

28. 26. pantā:

izteikt pirmās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

"4) profesionālās augstākās izglītības programmas

(studiju programmas);";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Profesionālajā pamatizglītībā, arodizglītībā,

profesionālajā vidējā izglītībā un profesionālajā tālākizglītībā

programmas var īstenot kā modulāras profesionālās izglītības

programmas. Īstenojot modulāro profesionālās izglītības

programmu, izglītības iestāde var īstenot atsevišķi vienu vai

vairākus moduļus un izsniegt apliecību par attiecīgā moduļa

apguvi.";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Izglītojamam, kas pārtrauc profesionālās

izglītības programmas, izņemot profesionālās pilnveides

izglītības programmas, apguvi akreditētā profesionālās izglītības

iestādē, izsniedz dokumentus par attiecīgās profesionālās

izglītības programmas daļas apguvi Ministru kabineta noteiktajā

kārtībā."

29. 27. pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Īsā cikla profesionālās augstākās izglītības

programmās persona tiek uzņemta pēc vispārējās vidējās izglītības

vai profesionālās vidējās izglītības ieguves.";

izslēgt ceturto daļu;

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Persona tiek uzņemta profesionālās

tālākizglītības programmās, kuru apguve dod iespēju iegūt:

1) pirmā, otrā vai trešā līmeņa profesionālo kvalifikāciju,

bez iepriekšējās izglītības ierobežojuma;

2) ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, ja tā ir

ieguvusi arodizglītību vai vidējo izglītību;

3) piektā un sestā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, ja tā ir

ieguvusi vidējo izglītību;

4) septītā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, ja tā ir

ieguvusi vismaz sestā līmeņa Latvijas kvalifikāciju

ietvarstruktūras izglītību un izpildījusi noteiktās profesionālās

kvalifikācijas prasības.";

izslēgt septīto un astoto daļu;

izteikt devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Prasības uzņemšanai profesionālās ievirzes

izglītības programmā tiek noteiktas attiecīgajā profesionālās

ievirzes izglītības programmā.";

papildināt pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

"(10) Personai, ja tai ir atbilstoša kompetence, ir

tiesības būt uzņemtai profesionālās pamatizglītības,

arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības, kā arī

profesionālās ievirzes izglītības programmas vēlākajos mācību

posmos. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā uzsākamas mācības

vēlākos posmos profesionālās pamatizglītības, arodizglītības,

profesionālās vidējās un profesionālās ievirzes izglītības

programmās."

30. 28. pantā:

izteikt otrās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

"1) profesionālās pamatizglītības programmas apguves

ilgums - ne vairāk kā trīs gadi;";

izteikt otrās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

"4) īsā cikla profesionālās augstākās izglītības ieguves

ilgums - divi līdz trīs gadi.";

izteikt trešās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"Mācību slodze nedēļā vienā profesionālās izglītības

programmā, izņemot studiju programmu, nedrīkst

pārsniegt:";

papildināt ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Mācību stundas ilgums pirms svētku dienām ir 30

minūtes.";

papildināt pantu ar 4.1 daļu šādā

redakcijā:

"(41) Darba vidē balstītas mācības un

praksi ar izglītojamā vai - ja izglītojamais ir nepilngadīgs - ar

bērna vecāka (personas, kas realizē aizgādību) rakstveida

piekrišanu drīkst organizēt sestdienās, svētdienās un svētku

dienās, ja tas pamatojams ar profesijas un uzņēmuma darbības

specifiku un izglītības programmas pilnvērtīgu apguvi, un

neaizstājamu pieredzi pilnvērtīga priekšstata radīšanai un

prasmju un iemaņu ieguvei, kas nepieciešamas kvalifikācijas

iegūšanai, ievērojot Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktās

normas par nodarbinātību, kā arī Darba likumā un citos

normatīvajos aktos paredzētos ierobežojumus attiecībā uz darba

laiku un atpūtas laiku, darba slodzi, nakts darbu un darbu

brīvdienās vai svētku dienās.";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Profesionālās tālākizglītības programma ietver

ne mazāk kā 30 procentus no valsts profesionālās izglītības

standartā noteiktā profesionālā satura apjoma.";

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Profesionālās augstākās izglītības programmas

īsteno saskaņā ar Augstskolu likumu."

31. 29. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Profesionālās izglītības programmas apguves

nobeigumā kārtojami valsts profesionālās izglītības standartā

noteiktie valsts noslēguma pārbaudījumi.";

izslēgt otrajā daļā vārdus "jānodrošina arī pedagoģiskā

korekcija un";

izslēgt trešo daļu;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Profesionālās kvalifikācijas eksāmeni

atbilstoši valsts profesionālās izglītības standarta prasībām

tiek kārtoti akreditētās profesionālās izglītības iestādēs vai

akreditētos nozares eksaminācijas centros Ministru kabineta

noteiktajā kārtībā. Profesionālās izglītības iestādes un nozares

eksaminācijas centri kvalifikācijas eksāmenu norisi organizē

sadarbībā ar profesionālās izglītības atbalsta iestādēm, nozaru

ministrijām un profesionālajām organizācijām.";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Valsts izglītības satura centrs izstrādā

profesionālās kvalifikācijas eksāmena saturu Ministru kabineta

noteiktajām profesionālajām kvalifikācijām."

32. Izteikt 29.1 pantu šādā redakcijā:

"29.1 pants. Ārpus formālās izglītības

sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšana

Ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo

kompetenci novērtē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, ņemot

vērā attiecīgās profesionālās kvalifikācijas prasības, kas

ietvertas profesijas standartā."

33. Papildināt likumu ar 29.2 pantu šādā

redakcijā:

"29.2 pants. Profesionālās

kvalifikācijas vai tās daļas atzīšana

Profesionālās izglītības iestāde novērtē personas iepriekšējā

izglītībā vai profesionālajā pieredzē iegūto kompetenci un, ja tā

atbilst attiecīgajā profesionālās izglītības programmā

sasniedzamajiem mācīšanās rezultātiem vai profesionālās

kvalifikācijas prasībām, kas ietvertas profesijas standartā,

atzīst to, un nodrošina iespēju turpināt izglītību vai iegūt

profesionālo kvalifikāciju atbilstoši Ministru kabineta

noteiktajiem kritērijiem un kārtībai."

34. Izteikt 30. pantu šādā redakcijā:

"30. pants. Profesionālās izglītības programmu

licencēšana

(1) Izglītības iestāde ir tiesīga īstenot tikai

licencētas profesionālās izglītības programmas.

(2) Profesionālās pamatizglītības, arodizglītības,

profesionālās vidējās izglītības un profesionālās ievirzes

izglītības programmas licencē Izglītības kvalitātes valsts

dienests Izglītības likumā noteiktajā kārtībā. Profesionālās

augstākās izglītības programmas licencē Augstskolu

likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Profesionālās tālākizglītības un profesionālās

pilnveides programmu licencēšanas kārtību nosaka Ministru

kabinets.

(4) Profesionālās izglītības programmas licencēšanas

ietvaros sniegto maksas pakalpojumu cenrādi nosaka Ministru

kabinets."

35. Papildināt V nodaļu ar 30.1 pantu

šādā redakcijā:

"30.1 pants. Profesionālās izglītības

iestādes akreditācija

(1) Profesionālās izglītības iestādes, izņemot koledžas,

akreditācija notiek divu gadu laikā no tās reģistrācijas brīža

Izglītības iestāžu reģistrā. Koledžas akreditē Augstskolu likumā

noteiktajā kārtībā.

(2) Profesionālās izglītības iestādi akreditē uz sešiem

gadiem.

(3) Akreditējot profesionālās izglītības iestādi, tiek

izvērtēta tās darbības, tai skaitā izglītības programmu

īstenošanas, kvalitāte, kā arī tās atbilstība dibinātāja

noteiktajam profesionālās izglītības iestādes statusam.

(4) Akreditāciju organizē Izglītības kvalitātes valsts

dienests. Izglītības kvalitātes valsts dienests organizē

profesionālās izglītības iestāžu akreditāciju, ievērojot tās

ietvaros sniegto maksas pakalpojumu cenrādi.

(5) Profesionālās izglītības iestādes akreditē saskaņā ar

Ministru kabineta apstiprinātajiem akreditācijas noteikumiem.

Lēmumu par profesionālās izglītības iestāžu akreditāciju pieņem

sešu mēnešu laikā no attiecīgā iesnieguma iesniegšanas

dienas.

(6) Informācija par akreditētajām profesionālās

izglītības iestādēm, kurām ir tiesības izsniegt valstiski atzītus

profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošus

dokumentus, kā arī šajās izglītības iestādēs īstenoto izglītības

programmu saraksts pieejams Valsts izglītības informācijas

sistēmā."

36. 31. pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdu "akreditētajās" ar vārdu

"licencētajās";

izteikt 2.1 daļu šādā redakcijā:

"(21) Profesionālās izglītības iestāde, kura

atbilst akreditēta tehnikuma vai mākslu izglītības kompetences

centra statusam, saņem valsts budžeta finansējumu pedagogu

tālākizglītības un metodiskā atbalsta profesionālās izglītības

iestādēm funkciju veikšanai.";

papildināt pantu ar 2.4 daļu šādā

redakcijā:

"(24) Akreditētas pašvaldību un privātās

profesionālās izglītības un profesionālās ievirzes izglītības

iestādes ir tiesīgas likumā noteiktajā kārtībā pretendēt uz

valsts finansējumu profesionālās tālākizglītības, profesionālās

pilnveides un profesionālās ievirzes izglītības programmu

īstenošanai.";

aizstāt trešajā daļā vārdus "Centralizēto profesionālo

kvalifikācijas noslēguma eksāmenu" ar vārdiem

"Profesionālās kvalifikācijas noslēguma eksāmena";

izslēgt ceturtās daļas 1. punktā vārdus "un

pedagoģiskās";

papildināt pantu ar 4.1 daļu šādā

redakcijā:

"(41) Par valsts budžeta līdzekļiem

vienlaikus var apgūt vienu profesionālās pamatizglītības,

arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības vai

profesionālās augstākās izglītības programmu.";

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ministru kabinets nosaka kritērijus un kārtību,

kādā profesionālās izglītības iestāžu izglītojamie apdrošināmi

pret nelaimes gadījumiem mācību laikā."

37. Pārejas noteikumos:

izslēgt 4. punktu;

papildināt pārejas noteikumus ar 27., 28., 29., 30., 31., 32.,

33., 34., 35., 36., 37., 38., 39., 40., 41. un 42. punktu

šādā redakcijā:

"27. Ministru kabinets līdz 2022. gada

30. jūnijam izstrādā un iesniedz Saeimai nepieciešamos

grozījumus Izglītības likumā, Vispārējās izglītības likumā un

Augstskolu likumā, lai tos saskaņotu ar šajā likumā izdarītajiem

grozījumiem.

28. Citos normatīvajos aktos lietotais termins:

1) "eksaminācijas centrs" atbilst šajā likumā

lietotajam terminam "nozares eksaminācijas centrs";

2) "pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība"

atbilst šajā likumā lietotajam terminam "īsā cikla

profesionālā augstākā izglītība";

3) "otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība"

atbilst šajā likumā lietotajam terminam "pirmā cikla

profesionālā augstākā izglītība", ja tas attiecināms uz otrā

līmeņa profesionālo augstāko izglītību, kuras rezultātā iegūta

piektā līmeņa profesionālā kvalifikācija atbilstoši sestajam

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim;

4) "otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība"

atbilst šajā likumā lietotajam terminam "otrā cikla

profesionālā augstākā izglītība", ja tas attiecināms uz otrā

līmeņa profesionālo augstāko izglītību, kuras rezultātā iegūta

piektā līmeņa profesionālā kvalifikācija atbilstoši septītajam

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim.

29. Grozījumi šā likuma 5. pantā par tā izteikšanu jaunā

redakcijā stājas spēkā 2022. gada 1. augustā.

30. Profesionālās kvalifikācijas līmeņi, kas ir spēkā līdz

2022. gada 31. jūlijam, sākot ar 2022. gada

1. augustu, atbilst šādiem profesionālās kvalifikācijas

līmeņiem Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrā:

1) otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis atbilst

trešajam profesionālās kvalifikācijas līmenim;

2) trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis atbilst

ceturtajam profesionālās kvalifikācijas līmenim;

3) ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis atbilst

piektajam profesionālās kvalifikācijas līmenim;

4) piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis atbilst

sestajam vai septītajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.

31. Tādas profesionālās izglītības iestādes dibinātājs, kas

reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā līdz 2022. gada

31. martam, līdz 2022. gada 31. decembrim nosaka

profesionālās izglītības iestādes statusu atbilstoši šā likuma

16.1, kā arī 16.2, 16.3,

16.4 vai 16.5 pantā noteiktajam un

iesniedz pieņemto lēmumu Izglītības iestāžu reģistrā. Izglītības

iestāžu reģistrs mēneša laikā izvērtē izglītības iestādes

dibinātāja iesniegto lēmumu un izdara ierakstu par attiecīgo

profesionālās izglītības iestādes statusu Izglītības iestāžu

reģistrā vai atsaka ieraksta izdarīšanu.

32. Profesionālās izglītības iestāde, kas ieguvusi

profesionālās izglītības kompetences centra statusu līdz

2022. gada 31. martam un saņem valsts budžeta

finansējumu reģionālā vai nozares metodiskā centra, pedagogu

tālākizglītības centra un ārpus formālās izglītības sistēmas

iegūtās profesionālās kompetences novērtēšanas funkciju

veikšanai, turpina saņemt minēto valsts budžeta finansējumu līdz

2022. gada 31. decembrim un no 2023. gada

1. janvāra līdz kārtējai akreditācijai saņem šā likuma

31. panta 2.1 daļā noteikto valsts budžeta

finansējumu, ja dibinātājs, ievērojot pārejas noteikumu

31. punktu, šai profesionālās izglītības iestādei ir

noteicis tehnikuma vai mākslu izglītības kompetences centra

statusu.

33. Ministru kabinets līdz 2023. gada 31. decembrim

pieņem lēmumu par Rīgas 3. arodskolas turpmāko statusu,

nodrošinot izglītojamiem iespējas turpināt izglītību atbilstošā

izglītības programmā. Arodskola ir tiesīga turpināt īstenot

licencētās un akreditētās profesionālās izglītības programmas

līdz 2023. gada 31. decembrim.

34. Profesionālās vidējās izglītības iestādes, kuras līdz

2022. gada 31. martam īsteno akreditētas vispārējās

pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmas, ir

tiesīgas turpināt tās īstenot līdz iestādes akreditācijai, kas

tiek veikta atbilstoši šā likuma 30.1 pantā

noteiktajam.

35. Šā likuma 21.1 panta piektajā daļā minēto

profesionālās izglītības programmu absolventu iekļaušanās darba

tirgū par pirmajiem diviem gadiem pēc absolvēšanas izvērtējumu

Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Ekonomikas

ministriju publisko līdz 2024. gada 31. decembrim.

36. Šā likuma 25. panta piektā daļa par tiesībām

īstenot profesionālās pilnveides izglītības programmas bez

papildu licencēšanas un sestā daļa par tiesībām īstenot

profesionālās tālākizglītības programmas bez papildu licencēšanas

stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.

37. Grozījumi šā likuma 30. pantā par tā izteikšanu

jaunā redakcijā stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.

38. Profesionālās izglītības iestāžu akreditācija

atbilstoši šā likuma 30.1 pantā noteiktajam tiek

uzsākta ar 2024. gada 1. janvāri.

39. Profesionālās izglītības iestādes, kuras ir

akreditētas līdz 2022. gada 31. martam, akreditē

atbilstoši šā likuma 30.1 pantā noteiktajam pēc

tām noteiktā akreditācijas termiņa beigām.

40. Profesionālās izglītības iestādēm, kurām

akreditācijas termiņš beidzas pēc 2023. gada 1. jūnija,

akreditācijas termiņš tiek pagarināts līdz 2024. gada

31. martam.

41. Grozījumi šā likuma 31. panta sestajā daļā par

izglītojamo apdrošināšanu visa mācību gada laikā stājas spēkā ar

2023. gada 1. augustu.

42. Ministru kabinets:

1) līdz 2022. gada 31. augustam izdod šā likuma

7. panta 10. punktā minētos noteikumus. Līdz Ministru

kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz

2022. gada 31. augustam piemēro Ministru kabineta

2011. gada 30. augusta noteikumus Nr. 662

"Profesionālās kvalifikācijas eksāmenu norises kārtība

akreditētās profesionālās izglītības programmās";

2) līdz 2022. gada 30. novembrim izdod šā likuma

7. panta 5. punktā minētos noteikumus. Līdz Ministru

kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz

2022. gada 30. novembrim piemēro Ministru kabineta

2005. gada 21. jūnija noteikumus Nr. 451

"Kārtība, kādā izsniedzami valsts atzīti profesionālo

izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti un

akreditētas profesionālās izglītības programmas daļas apguvi

apliecinoši dokumenti" un Ministru kabineta 2005. gada

29. novembra noteikumus Nr. 902 "Kārtība, kādā

izsniedzami profesionālās pilnveides un profesionālās ievirzes

izglītību apliecinoši dokumenti";

3) līdz 2022. gada 30. novembrim izdod šā likuma

7. panta 5.1 punktā minētos noteikumus;

4) līdz 2022. gada 31. decembrim izdod šā likuma

30. panta trešajā daļā minētos noteikumus;

5) līdz 2022. gada 31. decembrim izdod šā likuma

7. panta 13.2 punktā minētos noteikumus;

6) līdz 2022. gada 31. decembrim izdod šā likuma

7. panta 15.1 punktā minētos noteikumus;

7) līdz 2022. gada 30. jūnijam izdod šā likuma

7. panta 15.4 punktā minētos noteikumus;

8) līdz 2023. gada 28. februārim izdod šā likuma

7. panta 15.2 punktā minētos noteikumus.

Līdz 2023. gada 28. februārim profesionālās izglītības

iestādes ievēro līdzšinējo kārtību personu uzņemšanai

profesionālās izglītības programmās, izņemot studiju programmas,

tai skaitā iestājpārbaudījumu organizēšanai, kā arī pārcelšanai

nākamajā kursā vai atskaitīšanai;

9) līdz 2023. gada 31. maijam izdod šā likuma

7. panta 11.1 punktā minētos noteikumus.

Līdz Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne

ilgāk kā līdz 2023. gada 31. maijam piemēro Ministru

kabineta 2020. gada 6. oktobra noteikumus Nr. 618

"Izglītības iestāžu, eksaminācijas centru, citu Izglītības

likumā noteiktu institūciju un izglītības programmu akreditācijas

un izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības

novērtēšanas kārtība";

10) līdz 2023. gada 31. maijam izdod šā likuma

7. panta 13. punktā minētos noteikumus. Līdz Ministru

kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz

2023. gada 31. maijam piemēro Ministru kabineta

2011. gada 22. februāra noteikumus Nr. 146

"Kārtība, kādā novērtē ārpus formālās izglītības sistēmas

apgūto profesionālo kompetenci" un Ministru kabineta

2013. gada 10. septembra noteikumus Nr. 791

"Profesionālās izglītības iestāžu un eksaminācijas centru

maksas pakalpojumu cenrādis";

11) līdz 2023. gada 31. maijam izdod šā likuma

7. panta 2. punktā minētos noteikumus. Līdz Ministru

kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz

2023. gada 31. maijam piemēro Ministru kabineta

2016. gada 27. septembra noteikumus Nr. 633

"Profesijas standarta, profesionālās kvalifikācijas prasību

(ja profesijai neapstiprina profesijas standartu) un nozares

kvalifikāciju struktūras izstrādes kārtība";

12) līdz 2023. gada 31. maijam izdod šā likuma

7. panta 2.1 punktā minētos noteikumus. Līdz

Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk

kā līdz 2023. gada 31. maijam piemēro Ministru kabineta

2018. gada 9. oktobra noteikumus Nr. 626

"Noteikumi par obligāti piemērojamo profesiju standartu un

profesionālās kvalifikācijas prasību sarakstu un tajā iekļauto

profesiju standartu un profesionālās kvalifikācijas prasību

publiskošanas kārtību";

13) līdz 2023. gada 31. maijam izdod šā likuma

7. panta 4. punktā minētos noteikumus. Līdz Ministru

kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz

2023. gada 31. maijam piemēro Ministru kabineta

2012. gada 20. novembra noteikumus Nr. 785

"Mācību prakses organizācijas un izglītojamo apdrošināšanas

kārtība";

14) līdz 2023. gada 31. maijam izdod šā likuma

31. panta sestajā daļā minētos noteikumus;

15) līdz 2023. gada 31. maijam izdod šā likuma

7. panta 7. punktā minētos noteikumus. Līdz Ministru

kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz

2023. gada 31. maijam piemēro Ministru kabineta

2020. gada 6. oktobra noteikumus Nr. 618

"Izglītības iestāžu, eksaminācijas centru, citu Izglītības

likumā noteiktu institūciju un izglītības programmu akreditācijas

un izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības

novērtēšanas kārtība";

16) līdz 2023. gada 31. decembrim izdod šā likuma

7. panta 15.5 punktā minētos noteikumus;

17) līdz 2023. gada 31. decembrim izdod šā likuma

7. panta 13.1 punktā minētos noteikumus;

18) līdz 2023. gada 31. decembrim apstiprina šā

likuma 23. panta pirmajā un 1.1 daļā

noteikto valsts profesionālās pamatizglītības standartu, valsts

arodizglītības standartu, valsts profesionālās vidējās izglītības

standartu, valsts profesionālās tālākizglītības standartu, valsts

profesionālās pilnveides izglītības standartu un valsts

profesionālās ievirzes izglītības standartu. Līdz minēto Ministru

kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz

2023. gada 31. decembrim piemēro Ministru kabineta

2020. gada 2. jūnija noteikumus Nr. 332

"Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības

standartu un valsts arodizglītības standartu";

19) līdz 2022. gada 31. decembrim apstiprina šā

likuma 23. panta pirmajā daļā minēto valsts profesionālās

augstākās izglītības standartu. Līdz minēto Ministru kabineta

noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz

2022. gada 31. decembrim piemēro Ministru kabineta

2001. gada 20. marta noteikumus Nr. 141

"Noteikumi par pirmā līmeņa profesionālās augstākās

izglītības valsts standartu" un Ministru kabineta

2014. gada 26. augusta noteikumus Nr. 512

"Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās

izglītības valsts standartu"."

Likums stājas spēkā 2022. gada 1. aprīlī.

Likums Saeimā pieņemts 2022. gada 3. martā.

Valsts prezidents

E. Levits

Rīgā 2022. gada 15. martā