2. pants
Likuma darbības joma

(1) Likums nosaka probācijas principus, Valsts probācijas

dienesta kompetenci un funkcijas, Valsts probācijas dienesta

personāla tiesisko statusu, tiesības un pienākumus, kā arī

probācijas klienta tiesības un pienākumus.

(2) Valsts probācijas dienesta un brīvprātīgā darba veicēja

tiesiskajās attiecībās piemērojamas Brīvprātīgā darba likuma

normas, ciktāl to nenosaka šis likums."

2. Izteikt 4. pantu šādā redakcijā:

"4. pants. Valsts probācijas dienests

(1) Valsts probācijas dienests ir tieslietu ministra

pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts

politiku sabiedrības drošības jomā šajā likumā minēto funkciju

ietvaros.

(2) Valsts probācijas dienestu finansē no valsts budžeta.

(3) Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības

un to darbības teritoriju nosaka Valsts probācijas dienesta

vadītājs."

3. Izteikt 6. panta 6. punktu šādā redakcijā:

"6) organizēt un vadīt izlīguma procesu kriminālprocesā

un lietās par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu

bērniem;".

4. Izteikt 8. panta 4. punktu šādā redakcijā:

"4) piedalīties Valsts probācijas dienesta piedāvātajos

sociālās uzvedības korekcijas pasākumos;".

5. Papildināt III nodaļu ar 8.1 pantu šādā

redakcijā:

"8.1 pants. Nosacīti no kriminālatbildības

atbrīvoto personu tiesības

(1) Ja probācijas klientam, kas atbrīvots no

kriminālatbildības nosacīti, ir noteikts pienākums nemainīt

dzīvesvietu bez Valsts probācijas dienesta piekrišanas, šim

klientam ir tiesības, attiecīgi pamatojot, lūgt atļauju Valsts

probācijas dienestam mainīt dzīvesvietu.

(2) Valsts probācijas dienests pieņem lēmumu neatļaut

probācijas klientam mainīt dzīvesvietu, ja attiecīgā klienta

dzīvesvietas maiņa:

1) var apdraudēt sabiedrības drošību;

2) var sekmēt jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

3) var padarīt prokurora uzlikto pienākumu izpildi

neiespējamu.

(3) Šā panta otrajā daļā minēto lēmumu probācijas klients var

apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Valsts probācijas

dienesta vadītājam. Valsts probācijas dienesta vadītāja lēmums

nav pārsūdzams. Valsts probācijas dienesta lēmuma apstrīdēšana

neaptur tā darbību."

6. Izteikt 13. pantu šādā redakcijā:

"13. pants. Izlīguma process

(1) Valsts probācijas dienests nodrošina iespēju cietušajam un

personai, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, brīvprātīgi

iesaistīties izlīguma procesā, lai mazinātu noziedzīga nodarījuma

radīto kaitējumu.

(2) Lai nodrošinātu izlīguma procesa organizēšanu un vadīšanu,

Valsts probācijas dienests:

1) apmāca brīvprātīgā darba veicējus;

2) informē procesa virzītāju par izlīguma procesa mērķiem un

tā organizēšanas un vadīšanas iespējām;

3) sniedz sabiedrībai informāciju par izlīguma procesa mērķiem

un tā organizēšanas un vadīšanas iespējām;

4) var piesaistīt valsts, pašvaldības un sabiedrisko

organizāciju pārstāvjus izlīguma procesa mērķa sasniegšanai.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts probācijas

dienests organizē un vada izlīguma procesu, izlīguma

pieprasījuma, ierosinājuma vai iesnieguma saturu, kā arī

probācijas klienta un cietušā tiesības un pienākumus izlīguma

procesā.

(4) Noziedzīga nodarījuma rezultātā cietušajam radīto

zaudējumu atlīdzināšana ar probācijas klienta darbu cietušā labā

neveido darba tiesiskās attiecības Darba likuma

izpratnē."

7. 15. pantā:

papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

"(31) Ja saņemts šā panta pirmajā daļā

minētais pieprasījums un probācijas klients atsakās no pārrunām

ar Valsts probācijas dienestu vai pārrunas ar attiecīgo klientu

nav iespējamas, Valsts probācijas dienests nosūta izvērtēšanas

ziņojuma pieprasītājam Valsts probācijas dienesta rīcībā esošo

informāciju, ja tādu bija iespējams iegūt no citiem informācijas

avotiem.";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Izvērtēšanas ziņojuma sastādīšanas gaitā izmanto

probācijas klienta riska un vajadzību novērtējumu."

8. Izteikt 16. pantu šādā redakcijā:

"16. pants. Valsts probācijas dienesta informācijas

sistēma

(1) Valsts probācijas dienesta informācijas sistēma ir valsts

informācijas sistēma, kuras pārzinis ir Valsts probācijas

dienests un kurā Valsts probācijas dienesta funkciju izpildes

nodrošināšanai iekļauj informāciju par:

1) probācijas klientu;

2) notiesāto, kurš piedalās probācijas programmā brīvības

atņemšanas soda izciešanas laikā;

3) cietušo;

4) probācijas klienta vai cietušā likumisko pārstāvi;

5) juridisko personu, ar kuru noslēgta vienošanās par

probācijas klienta nodarbināšanu piespiedu vai sabiedriskajā

darbā, un tās pārstāvi;

6) citu fizisko personu vai juridiskās personas pārstāvi, kas

sniedz informāciju šā likuma 6. pantā minēto funkciju izpildes

ietvaros.

(2) Valsts probācijas dienesta informācijas sistēmas mērķis ir

nodrošināt informācijas apstrādi Valsts probācijas dienesta

funkciju kvalitatīvai izpildei, tādējādi veicinot sabiedrības

drošību, iespēju operatīvi kontrolēt probācijas klientu lietu

virzības gaitu, nodrošinot efektīvu starpinstitucionālo sadarbību

funkciju izpildes ietvaros un atvieglojot zinātniskos,

analītiskos un statistiskos pētījumus.

(3) Ministru kabinets nosaka Valsts probācijas dienesta

informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas iekļaušanas

tiesisko pamatu, saturu, apjomu un apstrādes kārtību.

(4) Valsts probācijas dienesta informācijas sistēmā ievadītā

informācija ir ierobežotas pieejamības informācija."

9. Papildināt likumu ar 16.1 pantu šādā

redakcijā:

"16.1 pants. Elektroniskās uzraudzības

informācijas sistēma

(1) Elektroniskās uzraudzības informācijas sistēma ir

informācijas sistēma, kuras pārzinis ir Valsts probācijas

dienests un kurā apstrādā datus par tāda probācijas klienta

atrašanos noteiktā vietā un laikā, kurš ir nosacīti pirms termiņa

atbrīvots no soda izciešanas un kuram ir noteikta elektroniskā

uzraudzība.

(2) Elektroniskās uzraudzības informācijas sistēmas mērķis ir,

apstrādājot šā panta pirmajā daļā minēto informāciju, nodrošināt

tāda probācijas klienta pārvietošanās intensīvu un operatīvu

kontroli, kurš ir nosacīti pirms termiņa atbrīvots no soda

izciešanas un kuram ir noteikta elektroniskā uzraudzība.

(3) Elektroniskās uzraudzības informācijas sistēmā apstrādātā

informācija ir ierobežotas pieejamības informācija."

10. 18.1 pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Valsts probācijas dienests triju darbdienu laikā pēc

probācijas klienta reģistrācijas dienas vai dienas, kad saņemta

informācija par šāda klienta dzīvesvietas maiņu, nosūta

bāriņtiesai, kuras teritorijā atrodas probācijas klienta jaunā

dzīvesvieta, informāciju par attiecīgo klientu, kas ir sodīts par

tīšiem vardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem vai noziedzīgiem

nodarījumiem pret dzimumneaizskaramību un tikumību.";

izteikt trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajā informācijā

norāda probācijas klienta vārdu, uzvārdu, personas kodu,

Krimināllikuma pantu, pēc kura viņš sodīts, soda veidu un apmēru,

plānoto uzraudzības ilgumu, prokurora uzliktos vai Valsts

probācijas dienesta noteiktos pienākumus, kā arī deklarētās

dzīvesvietas adresi. Ja deklarētā dzīvesvieta nesakrīt ar

faktisko dzīvesvietu, norāda gan deklarēto, gan faktisko

adresi.

(4) Valsts probācijas dienests nekavējoties nosūta bāriņtiesai

informāciju par probācijas klientu, ja iegūtās ziņas rada

pamatotas aizdomas par bērna veselības, dzīvības un pilnvērtīgas

attīstības apdraudējuma iespējamību un probācijas klients dzīvo

vai plāno dzīvot ģimenē, kurā ir bērni.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētajā informācijā norāda

probācijas klienta vārdu, uzvārdu, personas kodu, Krimināllikuma

pantu, pēc kura viņš sodīts, soda veidu un apmēru, plānoto

uzraudzības ilgumu, prokurora uzliktos vai Valsts probācijas

dienesta noteiktos pienākumus, informāciju, kas norāda uz

iespējamu bērna apdraudējumu, un deklarētās dzīvesvietas adresi.

Ja deklarētā dzīvesvieta nesakrīt ar faktisko dzīvesvietu, norāda

gan deklarēto, gan faktisko adresi."

11. Papildināt 18.2 pantu ar trešo un ceturto daļu

šādā redakcijā:

"(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts

probācijas dienests iegūst informāciju par bijušajiem un

esošajiem probācijas klientiem, kā arī šīs informācijas saturu,

apjomu un tās apstrādes un glabāšanas kārtību.

(4) Šajā pantā minētā mērķa sasniegšanai apstrādājamā

informācija par bijušajiem un esošajiem probācijas klientiem ir

ierobežotas pieejamības informācija."

12. Izteikt V nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"V nodaļa

Valsts probācijas dienesta konsultatīvās padomes un

starpinstitūciju sadarbības organizēšana".

13. Izslēgt 20. panta 5. punktā vārdu

"pārvaldes".

14. Izslēgt 21. panta 1. punktā vārdu

"republikas".

15. Papildināt V nodaļu ar 21.1 pantu šādā

redakcijā:

"21.1 pants. Starpinstitūciju sadarbības

organizēšana

Lai mazinātu atkārtotu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu,

Valsts probācijas dienests var organizēt starpinstitūciju

sadarbības sanāksmes, nodrošinot to metodisko vadību."

16. Izteikt VI nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"VI nodaļa

Valsts probācijas dienesta ierēdņu, darbinieku un brīvprātīgā

darba veicēju tiesiskais statuss".

17. Izteikt 23. pantu šādā redakcijā:

"23. pants. Brīvprātīgā darba veicēja atlases

kritēriji un starpnieka sertificēšana

(1) Brīvprātīgā darba veicēju var iesaistīt uzdevumu izpildē,

lai nodrošinātu Valsts probācijas dienesta funkciju īstenošanu,

kā arī izpētes un analītiskajā darbā.

(2) Par brīvprātīgā darba veicēju var būt persona, kura:

1) ir izteikusi vēlēšanos būt par brīvprātīgā darba

veicēju;

2) ir sasniegusi 18 gadu vecumu un kurai nav nodibināta

aizgādnība;

3) prot valsts valodu;

4) ir saņēmusi Valsts probācijas dienesta vadītāja pilnvarotas

personas rakstveida atzinumu, ka spēj veikt līgumā par

brīvprātīgo darbu paredzamos uzdevumus;

5) ir noslēgusi ar Valsts probācijas dienestu līgumu par

brīvprātīgo darbu.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā brīvprātīgā darba

veicējs saņem izdevumu kompensāciju par līgumā noteikto uzdevumu

izpildi, un izdevumu kompensācijas apmēru.

(4) Brīvprātīgā darba veicējs drīkst būt starpnieks izlīguma

procesā, ja:

1) viņam ir pietiekamas zināšanas un prasmes izlīguma procesa

organizēšanā un vadīšanā;

2) viņš nav sodīts par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu,

ir reabilitēts vai sodāmība viņam ir noņemta (dzēsta);

3) viņš ir saņēmis Valsts probācijas dienesta izsniegtu

sertifikātu.

(5) Brīvprātīgā darba veicējs, kas brīvprātīgo darbu veic

iestādēs, kurās uzturas nepilngadīgas personas, vai pasākumos,

kuros piedalās nepilngadīgas personas, atbilst normatīvo aktu

prasībām bērnu tiesību aizsardzības jomā.

(6) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts probācijas

dienests apmāca un sertificē brīvprātīgā darba veicējus izlīguma

procesa organizēšanai un vadīšanai, kā arī anulē sertifikātu.

(7) Starpnieka sertifikātu var anulēt, ja starpnieks

sertifikāta darbības laikā ir pārkāpis izlīguma organizēšanas un

vadīšanas noteikumus vai Valsts probācijas dienesta vadītāja

apstiprinātos starpnieka ētikas principus vai sniedzis par sevi

nepatiesas ziņas.

(8) Ja starpnieka sertificēšanas komisijas lēmums par

sertifikāta anulēšanu tiek apstrīdēts vai pārsūdzēts,

apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību."

18. Papildināt likumu ar 23.1 pantu šādā

redakcijā:

"23.1 pants. Brīvprātīgā darba veicēja

tiesības un pienākumi

(1) Brīvprātīgā darba veicējam ir šādas tiesības:

1) saņemt līgumā par brīvprātīgo darbu noteikto uzdevumu

izpildei nepieciešamo informāciju un atbalstu no Valsts

probācijas dienesta amatpersonām;

2) iesniegt priekšlikumus šā likuma 6. pantā minēto Valsts

probācijas dienesta funkciju īstenošanas uzlabošanai.

(2) Brīvprātīgā darba veicējam ir šādi pienākumi:

1) iepazīties ar Valsts probācijas dienesta iekšējiem

normatīvajiem aktiem un rīkojumiem, kas attiecas uz tā darbības

jomu, ievērot šos normatīvos aktus un rīkojumus, kā arī ētikas

principus;

2) organizējot un vadot izlīguma procesu, sazināties ar

cietušo un personu, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu,

izmantojot Valsts probācijas dienesta amatpersonas sniegtos

datus;

3) godprātīgi, ievērojot paredzētos termiņus, pildīt noslēgto

līgumu par brīvprātīgo darbu;

4) piedalīties Valsts probācijas dienesta organizētajās

apmācībās vai citās kvalifikācijas celšanas apmācībās saistībā ar

savu darbības jomu."

19. 24. pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"24. pants. Valsts probācijas dienesta ierēdņu,

darbinieku un brīvprātīgā darba veicēju apliecības";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Brīvprātīgā darba veicējiem izsniedz Valsts

probācijas dienesta brīvprātīgā darba veicēja

apliecību."

20. 25. pantā:

izteikt 1.1 daļas 2. punktu šādā redakcijā:

"2) saņemt informāciju par kriminālprocesa uzsākšanu pret

probācijas klientu, par probācijas klientam piemērotajiem

drošības līdzekļiem, probācijas klienta meklēšanu un dalību

personu vai sabiedrības drošību apdraudējušajos

notikumos;";

izteikt 1.1 daļas 9. punktu šādā redakcijā:

"9) saņemt informāciju par cietušā vārdu, uzvārdu,

dzimšanas datiem un dzīvesvietu, kā arī sazināties ar cietušo,

lai iegūtu informāciju izvērtēšanas ziņojuma sastādīšanai,

izlīguma organizēšanai un vadīšanai, prokurora uzlikto pienākumu

izpildes kontrolei vai pienākumu noteikšanai uzraudzības

ietvaros, kā arī probācijas klienta parādsaistību jautājuma

risināšanai uzraudzības ietvaros;";

papildināt 1.1 daļu ar 11., 12., 13., 14., 15.,

16., 17., 18., 19., 20. un 21. punktu šādā redakcijā:

"11) iepazīties ar tās notiesātās personas lietas

materiāliem, kura atrodas brīvības atņemšanas iestādē un ir

pieteikusies dalībai probācijas programmā;

12) pieprasīt un saņemt no brīvības atņemšanas iestādes

informāciju par veicamo un veikto resocializācijas darbu ar

notiesāto;

13) saņemt informāciju par probācijas klientam piemērotajiem

līdzekļiem pagaidu aizsardzībai pret vardarbību;

14) ja probācijas klients ir nepilngadīgs, saņemt informāciju

par:

a) nepilngadīgā probācijas klienta mantas pārvaldīšanu,

b) vecāka aprūpē esoša nepilngadīgā probācijas klienta

nodošanu citas personas aprūpē Latvijā vai ārvalstī,

c) vecāku domstarpībām nepilngadīgā probācijas klienta

audzināšanas jautājumos,

d) vecāku aprūpē esoša nepilngadīgā probācijas klienta

nosūtīšanu pie speciālista konsultācijas saņemšanai,

e) atļauju nepilngadīgajam probācijas klientam šķērsot valsts

robežu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā valsts

robežu šķērso bērni;

15) saņemt informāciju par nepilngadīgu probācijas klientu,

kas ir cietis noziedzīga nodarījuma dēļ;

16) saņemt informāciju par probācijas klientam sniegtajiem

sociālajiem pakalpojumiem un sniegto sociālo palīdzību;

17) saņemt informāciju par probācijas klienta izglītību;

18) saņemt informāciju par probācijas klienta

invaliditāti;

19) saņemt informāciju par probācijas klienta nodarbinātību,

ienākumiem un apgādībā esošām personām;

20) saņemt informāciju par probācijas klienta laulāto,

vecākiem un bērniem;

21) saņemt informāciju par probācijas klienta nāvi.";

papildināt pantu ar 1.2 daļu šādā redakcijā:

"(12) Šā likuma 18.2 panta pirmajā

daļā minētā uzdevuma izpildes ietvaros Valsts probācijas dienesta

ierēdņiem un darbiniekiem ir tiesības par bijušajiem probācijas

klientiem saņemt un apstrādāt šādus datus:

1) šā panta 1.1 daļas 1. un 2. punktā minēto

informāciju;

2) ziņas par personas nāvi.";

papildināt otro daļu ar 6. punktu šādā redakcijā:

"6) saņemt informāciju par nepilngadīgā probācijas

klienta vecāku vai personas, kas viņus aizstāj,

sodāmību.";

papildināt 2.1 daļu ar 7., 8., 9., 10., 11. un 12.

punktu šādā redakcijā:

"7) identificēt probācijas klientu, izmantojot

elektroniskajās ierīcēs iebūvētu pirkstu nospiedumu lasītāju, kas

skenē personas pirkstu nospiedumus;

8) bez probācijas klienta piekrišanas tikties ar viņa

iespējamā dzīvesvietā dzīvojošajām personām, lai noskaidrotu šo

personu attieksmi pret elektroniskās uzraudzības noteikšanu un

elektronisko ierīču uzstādīšanu;

9) saņemt probācijas klienta iespējamā dzīvesvietā dzīvojošo

personu atļauju elektronisko ierīču izvietošanai šajā dzīvesvietā

probācijas klienta elektroniskās uzraudzības īstenošanai;

10) veikt probācijas klienta iespējamās dzīvesvietas

atbilstības izvērtēšanu elektroniskās uzraudzības

noteikšanai;

11) bez probācijas klienta piekrišanas tikties ar viņa

iespējamās dzīvesvietas īpašnieku, lai noskaidrotu šīs

dzīvesvietas pastāvīgumu;

12) bez probācijas klienta piekrišanas tikties ar viņa

iespējamo darba devēju, lai noskaidrotu plānotās nodarbinātības

paredzēto ietekmi uz elektroniskās uzraudzības

īstenošanu.";

izteikt ceturtās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Vērtējot elektroniskās uzraudzības piemērošanu

probācijas klientam, Valsts probācijas dienesta ierēdņiem

papildus ir šā panta 2.1 daļas 8., 9., 10., 11. un 12.

punktā minētās tiesības.";

papildināt piekto daļu pēc vārda "narkotiskās" ar

vārdu "toksiskās".

21. Izteikt 26. panta 2. punktu šādā redakcijā:

"2) nodrošināt saņemtās ierobežotas pieejamības

informācijas neatļautu neizpaušanu;".

22. Papildināt pārejas noteikumus ar 14. un 15. punktu šādā

redakcijā:

"14. Grozījumi šā likuma 25. panta 1.1 daļas

2. punktā un grozījumi attiecībā uz šīs daļas papildināšanu ar

14. un 15. punktu stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī.

15. Ministru kabinets līdz 2018. gada 1. jūnijam izdod šā

likuma 13. panta trešajā daļā, 16. panta trešajā daļā,

18.2 panta trešajā daļā un 23. panta trešajā un

sestajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās

dienai ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl

tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 2007. gada 20. novembra noteikumi Nr. 782

"Kārtība, kādā Valsts probācijas dienests sertificē

brīvprātīgos probācijas darbiniekus, kuri ir starpnieki

izlīgumā";

2) Ministru kabineta 2007. gada 27. novembra noteikumi Nr. 803

"Noteikumi par Valsts probācijas dienesta datubāzē

iekļaujamās informācijas apjomu un informācijas iekļaušanas un

izmantošanas kārtību";

3) Ministru kabineta 2008. gada 15. aprīļa noteikumi Nr. 266

"Noteikumi par kārtību, kādā brīvprātīgais probācijas

darbinieks par līdzdarbības līgumā noteikto uzdevumu izpildi

saņem atlīdzību, un atlīdzības apmēru";

4) Ministru kabineta 2008. gada 25. novembra noteikumi Nr. 973

"Probācijas klienta lietas izveidošanas, noformēšanas,

pārsūtīšanas, izbeigšanas, atjaunošanas un glabāšanas

kārtība"."

Likums Saeimā pieņemts 2017. gada 14. septembrī.

Valsts prezidents R. Vējonis

Rīgā 2017. gada 29. septembrī